Jaunākais izdevums

Pabeigta lielākā daļa no 2014.gadā cietušās AS Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Uzņēmums par ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem saņēmis apdrošināšanas atlīdzību no AAS Balta (PZU grupa).

Atlīdzība izmaksāta par zaudējumiem, kas AS Latvijas Finieris bija radušies pēc 2014.gada decembrī uzņēmuma rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka. Pēc divu gadu intensīva darba ir pabeigta lielākā daļa no rūpnīcas ēkas rekonstrukcijas un atjaunošanas darbiem.

Apdrošināšanas AS Balta kokapstrādes uzņēmumam AS Latvijas Finieris izmaksājusi atlīdzību 4 846 855 eiro apmērā par 2014.gada decembrī rūpnīcā Lignums notikušā ugunsgrēka radītajiem zaudējumiem.

Baltas pārstāvji šodien žurnālistus informēja, ka par šī ugunsgrēka nodarītajiem zaudējumiem apdrošinātājs izmaksājis uzņēmumam Latvijas Finieris lielāko atlīdzību īpašuma segmentā ne tikai Baltas, bet visas Latvijas apdrošinātāju nozares vēsturē.

Kokapstrādes uzņēmuma pašrisks šajā gadījumā bija 0,5 miljoni eiro, kā arī uzņēmums veic papildu investīcijas, lai padarītu ražotni drošāku un samazinātu riskus.

Ugunsgrēks Latvijas Finiera rūpnīcas LignumS laminēšanas cehā izcēlās 2014.gada decembrī. Kopējā degšanas platība bija 250 kvadrātmetru, tajā skaitā 200 kvadrātmetru platībā dega telpa, kurā bija uzstādīta ražošanas iekārta un novietota gatavā produkcija, bet 50 kvadrātmetru platībā dega ceha jumts. Pēc ugunsgrēka lielākajā daļā uzņēmuma telpu ražošana turpinājās.

Tagad pabeigta lielākā daļa no rūpnīcas Lignums atjaunošanas darbiem.

Bija nepieciešami gandrīz divi gadi, lai sakārtotu ražotni un to atjaunotu atbilstoši Latvijas būvnormatīviem, žurnālistiem stāstīja Latvijas Finiera valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Negadījums rūpnīcā sakrita ar laiku, kad Latvijā mainījās būvniecības normatīvās prasības, šī iemesla dēļ atjaunošana prasīja divus gadus.

Ugunsgrēks notika 2014.gada decembrī, bet ēkas atjaunošanas darbi sākās tikai nākamā gada vasarā. Negribu teikt, ka tas ir slikti, jo process notika ļoti pārdomāti un droši, teica Ciems. Tomēr viņš pieļāva, ka būtu nepieciešami pilnveidojumi normatīvajā vidē, lai procesu padarītu raitāku un bizness neciestu. Pēc ugunsgrēka rūpnīca Lignums palika bez jumta tieši brīdī, kad sākās sniegs.

Rūpnīcas atjaunošana tika sākta 2015.gada vasarā, un 2015.gada nogalē jumts atkal bija nosegts, pēc tam turpinājās iekārtu atjaunošana. Savukārt šā gada vidū tika pabeigta lielākā daļa ar ēku atjaunošanu un iekārtām saistīto darbu. Pašlaik vēl norit darbi, kuru mērķis ir padarīt rūpnīcas ēku drošāku, lai nākotnē nenotiktu šādu ugunsgrēki, pastāstīja rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis.

Ugunsgrēka rezultātā rūpnīcā Lignums bija skarti apmēram 10 000 kvadrātmetri, kas ir ceturtā daļa no rūpnīcas. Situāciju sarežģīja apstāklis, ka degusī platība atradās rūpnīcas vidū.

Pašlaik rūpnīcā Lignums strādā 770 darbinieki.

Vaicāts par ugunsnelaimes cēloņiem, Būmanis aģentūrai LETA sacīja, ka vainīgie tiks noskaidrots kriminālprocesā, kas vēl joprojām nav noslēdzies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai a/s Latvijas Finieris rūpnīcā Lignums atjaunotu ražošanu pēc 2014. gada decembrī notikušā ugunsgrēka, bija nepieciešami divi gadi

«Nelaimes gadījums notika pirms diviem gadiem, un tas sakrita ar to brīdi, kad Latvijā mainījās būvniecības normatīvi, to prasības, kā rezultātā arī ražotnes atjaunošana prasīja tik ilgu laiku,» skaidro a/s Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Viņš atzīst, ka minēto iemeslu dēļ ražotnes atjaunošanas darbi sākti tikai 2015. gada vasarā. Uzņēmuma vadītājs pieļauj, ka būtu nepieciešamas izmaiņas normatīvos, lai šādu ražotnes atjaunošanu varētu veikt īsākā laikā un neciestu uzņēmējdarbība.

«Divi gadi tas ir garš termiņš, kurā a/s Latvijas Finieris pat paguva uzbūvēt 60 milj. eiro vērtu jaunu saplākšņa ražotni Kohilā (Igaunijā), tomēr jārēķinās, ka rekonstruēt, renovēt un atjaunot ir daudz ķēpīgāka nodarbe, nekā jauna objekta uzbūvēšana vai izveidošana,» situāciju analizē asociācijas Latvijas koks izpilddirektors Andris Plezers. Viņš pozitīvi vērtē to, ka, neraugoties uz ugunsgrēku rūpnīcā Lignums, a/s Latvijas Finieris tajā nepārtrauca ražošanu, izņemot tikai cietušo ražotnes daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa produktu ražošanas a/s Latvijas Finieris valdē turpmāk strādās arī rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis, nolemts uzņēmuma akcionāru sapulcē.

M. Būmanis valdē būs atbildīgs par produktu attīstības padomi. A/s Latvijas Finieris valdē pašlaik bija pieci locekļi – valdes priekssēdētājs Jānis Ciems, valdes locekļi – Indulis Kovisārs, Mārtiņš Lācis, Pauls Ābele un Aigars Veitmans.

Padomes loceklim Andrim Pucēnam dodoties pensijā, no četriem līdz trim samazināts a/ Latvijas Finieris padomes locekļu skaits. Uzņēmuma padomē kā priekssēdētājs turpina strādāt Uldis Biķis, Juris Matvejs – priekšsēdētāja vietnieks un padomes loceklis – Jānis Staris, liecina uzņēmuma informācija.

Koncerns Latvijas Finieris 2016. gadā sasniedza 213,4 milj. eiro apgrozījumu, kas ir par 9% vairāk, nekā 2015. gadā, savukārt pārdotais bērza saplākšņa apjoms pieauga līdz 260 000 m3. Tie ir līdz šim augstākie rādītāji uzņēmuma vēsturē. Pateicoties iepriekšējos gados veiktajām investīcijām ražošanas jaudu palielināšanā, arī šogad Latvijas Finieris apgrozījuma pieaugums tiek prognozēts aptuveni 10% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris: Nākamais lielākais investīciju projekts ir iecerēts Kuldīgā

Māris Ķirsons, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atverot 60 milj. eiro vērto bērza saplākšņa ražotni Igaunijā, AS Latvijas Finieris palielinās kopējo ražošanas apjomu par 12%, vienlaikus paaugstinot konkurētspēju, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness

«Tās ir lielākās uzņēmuma investīcijas vienā projektā, kuru rezultātā Kohilā ir izveidota modernākā bērza saplākšņa rūpnīca, kuras jauda ļauj pārstrādāt 160 000 m3 finierkluču,» skaidro AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems. Jaunā ražotne 17 000 m2 platībā ir paredzēta tieši saplākšņa ražošanai, jo līdz šim Kohilā tika ražots bērza finieris, kura tālākā pārstrāde notika Rīgā.

«Tādējādi daļa finiera tiks pārstrādāta saplāksnī turpat Kohilā, bet daļa tiks vesta uz Latviju,» skaidro J. Ciems. Viņš arī norāda, ka jaunā bērza saplākšņa ražotne ir jau piektā koncerna rūpnīca – divas Latvijas Finieris ražotnes Lignums un Furniers atrodas Rīgā, SIA RSEZ Verems Rēzeknē un Sastmalā Somijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa izstrādājumu ražošanas a/s "Latvijas Finieris" plānoti pārfinansējusi 20 milj. eiro kredītu uz garāku termiņu divās Latvijas komercbankās - "OP Bankā" 10 milj. eiro uz 5 gadiem un "SEB Bankā" 10 milj. eiro uz 7 gadiem.

A/s "Latvijas Finieris" valdes priekšsēdētāja vietnieks Pauls Ābele uzsver, ka uzņēmums turpina realizēt konservatīvu finanšu politiku, banku kredītu atlikumus uzturot nemainīgus un uzņēmuma attīstību šajā periodā finansējot no pašu nopelnītā. "20 milj. eiro pārfinasēšana bija ieplānota jau pirms vairākiem gadiem un, neskatoties un Eiropas meža bloka pēdējā pusotra gada izaicinājumiem un Covid-19 izraisītajām nesaidrībām šogad, esam noslēguši divus aizdevuma līgumus. Pateicos SEB un OP bankām par sadarbību, kura balstās savstarpējā uzticībā, cieņā un ilgtermiņa skatījumā uz "Latvijas Finiera" attīstību," uzsver P. Ābele.

LASI ARĪ: Apgrozījuma rekorda latiņa pacelta 3,34 miljardu eiro līmenī

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris plāno investēt 1,1 miljonu eiro tehnoloģiju pilnveidē un tirgus potenciāla izpētē

LETA, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris triju gadu laikā plāno investēt 1,1 miljonu eiro bērza tāsī esošās organiskās vielas betulīna ražošanas tehnoloģiju pilnveidē un šī produkta attīstībā, kā arī tā tirgus potenciāla izpētē, aģentūra LETA uzzināja kompānijā.

«Latvijas finiera» padomes loceklis Juris Matvejs pastāstīja, ka bērza miza ir viens no koksnes pārstrādes blakusproduktiem, kuru «Latvijas finieris» izmanto kā kurināmo siltuma ražošanā, taču bērza mizai ir plašs pielietojums, tostarp no tās var iegūt darvu ar izcilām antiseptiskām īpašībām, kuras nodrošina bērza mizā esošā aktīvā viela betulīns, kam kā dabiskai piedevai ir plašas izmantošanas iespējas kosmētikā, farmācijā un pārtikas industrijā.

«Meklējot iespējas Latvijas mežsaimniecības produktiem pievienot pēc iespējas augstāku vērtību, pirms vairākiem gadiem Meža nozares kompetences centra projekta ietvaros sadarbībā ar Koksnes ķīmijas institūta zinātniekiem esam uzsākuši betulīna ražošanas iespēju laboratoriskos pētījumus. Rezultāti ir labi, tāpēc tagad ejam soli tālāk, paplašinām mērogu un radām tehnoloģisko bāzi rūpniecisko pētījumu veikšanai,» teica Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris investēs 20 miljonus eiro sintētisko sveķu ražotnes būvniecībā

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns “Latvijas Finieris” tuvāko trīs gadu laikā Rīgā, Bolderājas rūpnieciskajā mezglā uzsāks jaunas sintētisko sveķu rūpnīcas būvniecību.

Tā būs aprīkota ar pasaulē unikālu tehnoloģiju, kas dos iespēju šīs plaši izmantotās līmvielas ražošanā būtiski samazināt fosilā fenola īpatsvaru, to aizstājot ar atjaunojamo lignīnu – dabisku biopolimēru, kas sastopams koksnē.

Rūpnīcas būvniecība ir daļa no starptautiskā konsorcija projekta VIOBOND, kas “Latvijas Finiera” vadībā apvieno 9 partnerus no piecām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Piecu gadu laikā projektā paredzēts izstrādāt formulu un radīt pasaulē pirmo industriālo ražošanas tehnoloģiju “zaļākiem”, videi un cilvēkiem draudzīgākiem sintētiskajiem fenola formaldehīda sveķiem, ko šobrīd Eiropā un citur pasaulē izmanto saplākšņu, siltumizolācijas materiālu, mēbeļu, grīdas segumu, smilšpapīru un daudzu citu ikdienā klātesošu produktu ražošanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas finieris: Konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies

LETA, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir saasinājusies vēl vairāk nekā pērn, atzina bērza saplākšņa produktu ražotāja AS «Latvijas finieris» padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

«Pirmos signālus par tautsaimniecības pieauguma tempa piebremzēšanos atsevišķos pasaules reģionos, it īpaši Rietumeiropā, «Latvijas finieris» sāka izjust jau pagājušā gada nogalē. Šogad konkurence bērza saplākšņa tirgū ir vēl vairāk saasinājusies un klientu pusē jūtama nogaidoša politika,» sacīja Biķis.

Pēc viņa teiktā, konkurences saasināšanos ietekmē daudzi faktori, tostarp pasaules politiskajā arēnā vērojamā tirdzniecības pozīciju maiņa vairāku lielo spēlētāju starpā, ieilgusī nenoteiktība par Eiropas Savienības un Lielbritānijas tirdzniecības attiecībām pēc «Brexit», Itālijas nestabilā politiskā un ekonomiskā situācija un citi faktori. Biķis arī atzina, ka iepriekš minētā rezultātā 2019.gads «Latvijas finierim» ekonomiskā ziņā būs pieticīgāks par pagājušo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris: Algu palielināšana ir iespējama, tikai paaugstinot produktivitāti

Māris Ķirsons, 19.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris investēs vēl aptuveni 180 milj. eiro saplākšņa ražošanā Latvijā un ārpus tās

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš atzīst, ka uzņēmuma veiksmes stāsta pamatā ir tā vērtības un uz tām balstītie četri vaļi – investīcijas tehnoloģijās, produktu un pakalpojumu attīstība kopā ar klientu, pieeja koksnes resursiem, motivēts un prasmīgs darbinieku kolektīvs. Latvijas Finieris 25 gadu garumā 16 reizes paaugstinājis neto apgrozījumu, kaut arī saražotās produkcijas apjoms pieaudzis tikai sešas reizes, bet darbinieku vidējā alga palielinājusies pat 20 reizes, vienlaikus uzņēmums pierādījis spēju apsteigt notikumus noieta tirgos, tajā skaitā Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Gandrīz pabeigta ugunsgrēkā cietušās Latvijas Finiera rūpnīcas Lignums rekonstrukcija

Zane Atlāce - Bistere, 01.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pabeigta lielākā daļa no AS Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums atjaunošanas darbiem pēc ugunsgrēka, kas ražotni izpostīja 2014.gada decembrī.

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA uzņēmumam izmaksājusi lielāko atlīdzību īpašuma segmentā ne tikai BALTA, bet visas Latvijas apdrošinātāju nozares vēsturē.

Plašāka informācija par apdrošināšanas atlīdzības apmēru, rūpnīcas atjaunošanas procesu un AS Latvijas Finieris sadarbību ar AAS Balta saistībā ar apdrošināšanas atlīdzības procesu tiks sniegta preses konferencē, kas notiks 7.decembrī.

Ugunsgrēks rūpnīcas Lignums laminēšanas cehā izcēlās 2014.gada decembrī. Pēc ugunsgrēka lielākajā daļā uzņēmuma telpu ražošana turpinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākais kokapstrādes uzņēmums Latvijas finieris šogad plāno palielināt apgrozījumu par apmēram 10% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, aģentūrai LETA pastāstīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Biķis teica, ka viens no Latvijas finiera apgrozījuma pieauguma noteicošajiem elementiem ir ražošanas apjomu izmaiņas. Šogad plānots apmēram 10% apgrozījuma pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kas ir saistīts ar investīciju apgūšanu Igaunijas ražotnē.

Tāpat uzņēmuma attīstību ietekmē arī izmaiņas pasaules ekonomikā, piebilda Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs. «Jo vairāk mūsu klients ražo un pārdod savu preci kā Eiropā, tā ārpus tās, jo lielāks ir pieprasījums pēc Latvijas finiera produkcijas, tādejādi arī mēs netieši izjūtam ekonomikas izaugsmes tempus citos reģionos,» sacīja Biķis.

Latvijas finiera padomes priekšsēdētājs pastāstīja, ka, neraugoties uz kompānijas stabilo esošo pircēju bāzi, kas būtiski nav mainījusies pēdējo desmit gadu laikā un atrodas vairāk nekā 60 valstīs, Latvijas finieris šogad aktīvāk strādā Ziemeļamerikas tirgū, kā arī veic Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Āfrikas izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biķis: Latvijas nodokļu sistēmā izmaiņas ir ļoti nepieciešamas

LETA, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nodokļu sistēmā izmaiņas ir ļoti nepieciešamas, tādēļ ir jāvirzās tālāk ar nodokļu reformas apstiprināšanu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teica Latvijas lielākā kokapstrādes uzņēmuma Latvijas finieris padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis.

Viņš uzsvēra, ka nodokļu reforma ir ļoti nepieciešama un atbalstāma. «Izmaiņas ir vajadzīgas, ja mērķis ir ko uzlabot. Izmaiņas ir pašsaprotama lieta, vienkārši jāvirzās uz priekšu,» teica Biķis.

No uzņēmēju viedokļa, īpaši svarīga ir reinvestētās peļņas ieviešana. Tas pēc Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja teiktā, veicinās gan uzņēmumu investīcijas, gan tautsaimniecības attīstību kopumā.

Tāpat svarīga ir darbaspēka nodokļu samazināšana. Tuvākajā nākotnē uzņēmēju izaicinājums ir atalgojuma palielināšana, lai novērstu darbaspēka izbraukšanu no valsts, norādīja Biķis.

Jau vēstīts, ka valdošā koalīcija šonedēļ gaidāmajā Saeimas sēdē atbalstīs nodokļu reformas likumus pirmajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris Latvijā nodokļos un nodevās 2020. gadā samaksājis 21,4 miljonus eiro (ieskaitot 1,5 miljonus eiro OIK) – pirmo reizi vēsturē vidēji katra no Latvijā radītajām darba vietām valstij ienesusi vairāk nekā 10 000 eiro, liecina uzņēmuma informācija.

Pērn bērza saplākšņa izstrādājumu ražotājs Latvijas Finieris nodrošināja darbu vidēji 2440 cilvēkiem mēnesī, no kuriem 2062 strādāja koncerna Latvijas uzņēmumos, kur vidēji uz vienu strādājošo darbaspēka nodokļos (VSAOI un IIN) samaksāti 8866 eiro gadā.

Apgrozījums – 223,6 milj. eiro

Koncerna apgrozījums 2020. gadā bija 223,6 miljoni eiro, kas ir par 2% mazāk, nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma darbību būtiski ietekmēja COVID-19 pandēmijas radītā spriedze un neskaidrība globālajā tirdzniecībā, salīdzinoši labie rezultāti sasniegti pateicoties spējai nodrošināt pēc iespējas drošāku darba vidi koncerna rūpnīcās un strauji pielāgoties klientu vajadzībām. Rezultātā ražošanas apjoms 2020. gadā saglabājās iepriekšējā līmenī, bet koncerna EBITDA sasniedza 33,4 miljonus eiro, norādīts uzņēmumam informācijā. Latvijas Finieris eksportē aptuveni 95% no saražotā saplākšņa, ko pārdod vairāk nekā 60 valstīs (nozīmīgākās – Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris koncerns pērn strādājis ar 229,1 milj. eiro lielu neto apgrozījumu, kas ir par 7% vairāk nekā 2016. gadā, un investējis 21 milj. eiro, liecina uzņēmuma informācija.

2017. gadā Latvijas Finieris eksportēja produkciju kopumā 185 miljonu eiro vērtībā, galvenokārt sadarbības partneriem Eiropas kontinentā (83%) un Āzijas reģionā.Kopumā koncerna struktūrvienības Latvijā 2017. gadā nodokļos samaksājušas 19,3 miljonus eiro (no kuriem 11,2 miljoni VSAOI un 6,4 miljoni IIN).

Papildu 2,3 miljoni eiro samaksāti elektroenerģijas obligātās iepirkumu komponentes (OIK) veidā.Kopējais koncerna Latvijas Finieris darbinieku skaits 2017. gadā bija 2700, no kuriem 2200 strādāja Latvijas struktūrvienībās (tai skaitā 400 Latgales reģionā), bet 500 ārvalstīs.Produktu un ražošanas procesu attīstībā, kā arī darba ražības un kvalitātes paaugstināšanā 2017. gadā Latvijas Finieris investējis 21 miljonus eiro, savukārt šogad tiek precizēta koncerna investīciju programma 2018. – 2023. gadam 200 miljonu eiro apjomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sekojot izmaiņām Komerclikumā, AS Latvijas Finieris akcionāru pilnsapulcē pieņemts lēmums izlaist personāla opcijas kopumā gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Rezultātā turpmāko trīs gadu laikā piedāvājums kļūt par akciju opcionāriem varētu tikt izteikts virknei koncerna struktūrvienību vadītāju un atbildīgo speciālistu.

Jāatgādina, ka personāla opciju izlaišanas iespēja Latvijā reģistrētām akciju sabiedrībām līdz nesenam laikam nepastāvēja. Vienlaikus jāņem vērā, ka ārvalstu kompānijām, kas balstījās uz savu mītnes zemju normatīviem, akciju (kapitāldaļu) opcija meitas kompānijās, kas strādāja Latvijā, eksistēja. Tādējādi faktiski līdztekus pastāvēja divas sistēmas, kur vietējā kapitāla kompānijām bija ierobežota iespēja savā akcionāru pulkā iesaistīt uzņēmuma labākos speciālistus un vadītājus. Šo situāciju mainīja pērn 13. jūlijā apstiprinātie grozījumi Komerclikumā, kas ietver pilnīgi jaunu punktu par personāla opcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta galerija - Latvijas Finieris atklāj saplākšņa rūpnīcu Igaunijā

Zane Atlāce - Bistere, 16.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Latvijas Finieris otrdien, 15. novembrī atklāja jauno bērza saplākšņa rūpnīcu Igaunijā, uzsākot ražot saplākšņa produktu ar preču zīme Rīga, informē uzņēmumā.

Pēc diviem investīciju etapiem 80 miljonu eiro kopvērtībā ir izveidota pasaules klases bērza saplākšņa rūpnīca, kas aprīkota ar modernākajām ražošanas tehnoloģijām un gatava pārstrādāt 160 tūkstošus kubikmetru bērza finierkluču gadā.

Jaunā ražotne izceļas ar Igaunijā izgatavotiem koka konstrukciju elementiem. Tā ir viena no lielākajām koka būvēm Igaunijā, kam pagaidām vēl nav daudz analogu rūpniecisko objektu būvniecībā Baltijā.

Koncerns Latvijas Finieris 2015. gadā sasniedza 196,5 miljonus eiro apgrozījumu, saražojot 240 tūkstošus kubikmetru saplākšņa, nopelnīja 12,8 miljonus eiro, attīstībā ieguldīja 42,3 miljonus eiro, kopējais nodokļu apjoms 17,4 miljoni eiro. Koncernā strādā 2500 darbinieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris saplākšņus sāk līmēt ar bioloģisko lignīnu

Māris Ķirsons, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Finieris saviem zīmola RIGA saplākšņiem izstrādājis jauna sastāva līmi RIGA ECOlogical, kur bioloģiskās izcelsmes lignīns izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam. Uzņēmums plāno ar jauno līmi ražotos saplākšņa produktus pakāpeniski sākt piedāvāt tirgū 2019. gada laikā.

«Jau vairākus gadus esam meklējuši risinājumus, kā mūsu līmē fosilās izcelsmes fenolu aizstāt ar bioloģiskās izcelsmes lignīnu,» stāsta a /s Latvijas Finieris valdes loceklis Mārtiņš Lācis.

Lignīns ir pārstrādājams, ekoloģiski draudzīgs produkts, kas milzu apjomos pieejams ikvienā kokā un augā. Līdz ar to pēdējā laikā tā izmantošanas potenciāls visā pasaulē ir pētīts ļoti daudz. «Šim bioekonomikas virzienam ir paredzama ļoti daudzsološa nākotne, un RIGA Ecological ir viens no produktiem, kas to pierāda,» uzsver M. Lācis.

Šis tehnoloģiskais izrāviens, kas sasniegts ciešā sadarbībā ar pasaules vadošo koksnes ķīmiskās un mehāniskās pārstrādes kompāniju Stora Enso, ir uzskatāms par pēdējās desmitgades nozīmīgāko inovāciju saplākšņa līmēšanas tehnoloģijā. «Darām visu iespējamo, lai piedāvātu saviem klientiem jaunākos produktu risinājumus un tehnoloģijas. Taču mūsu izstrādātā saplākšņa līmēšanas tehnoloģija, kurā tiek izmantots Stora Enso industriālais lignīns Lineo, ir kaut kas daudz vairāk,» skaidro Mārtiņš Lācis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, a/s Latvijas Finieris šodien atklāj jaunizveidotu inovatīvu papīra impregnēšanas ražotni ar jaudu 40 miljoni kvadrātmetru papīra gadā. Produkciju izmantos uzņēmuma saplākšņa ražotnēs Latvijā un ārzemēs.

Tā šogad ir uzņēmuma lielākā investīcija Latvijā, kura vērsta ne tikai uz efektīvāku darbu, bet arī ļauj ietaupīt resursus, jo papīra žāvēšanas procesā radušies sveķu un līmes izgarojumi tiek savākti un izmantoti siltuma ražošanai, tādējādi samazinot gāzes patēriņu. Šī rūpnīca ir vienīgā šāda tipa ražotne Baltijā. «Vecā impregnēšanas ražotne savu ražošanas maksimumu bija sasniegusi jau pirms laba laika un tās potenciāls bija izsmelts, tāpēc tika nolemts radīt jaunu, mūsdienu darba ražīguma, efektivitātes, vides aizsardzības prasībām atbilstošu impregnēšanas ražotni,» nepieciešamību pēc jaunās ražotnes skaidro a/s Latvijas Finieris rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimatisko apstākļu radīto apaļkoksnes piegāžu traucējumu dēļ pērnā gada nogalē Latvijas Finieris stabilas darba samaksas nodrošināšanai pirmo reizi izmantoja vairāk nekā miljons eiro no koncernā pastāvošā ienākumu drošības fonda, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pērnā gada decembrī un šā gada janvārī koncerna Latvijas Finieris struktūrvienību darbiniekiem Latvijā un Lietuvā darba algas līdz 50% apmērā tika segtas no 2011. gadā uzņēmumā izveidotā ienākumu drošības fonda kopumā vairāk nekā viena miljona eiro apmērā.

«Šī ir pirmā reize, kad nācās izmantot līdzekļus no ienākumu drošības fonda,» skaidro Latvijas Finiera Personāla attīstības dienesta direktore Gunita Meiere. Viņa norāda, ka pagājušā gada netipiski siltais un mitrais laiks ietekmēja ne tikai mežizstrādi, bet arī darba apjomu Latvijas Finiera rūpnīcās.

«Ienākumu drošības fonds ļāva ilgstoši samazināta darba apjoma apstākļos saglabāt darbiniekiem ienākumu stabilitāti, turpinot maksāt algu vidējās mēneša izpeļņas apmērā. Līdz ar to cilvēki varēja samaksāt savus rēķinus un viņiem nebija jāsatraucas par būtisku ienākumu kritumu. Šāds finanšu drošības instruments garantē, ka uzņēmums nepazaudē kvalificētus speciālistus, bet valsts nezaudē nodokļu ieņēmumus un neiegūst bezdarbniekus, kuriem jāmaksā pabalsts,» norāda G. Meiere. Viņa piemetina, ka šāda veida uzkrājumu fondi krīzes situāciju pārvarēšanai ārzemēs ir populāri, taču ne Latvijā. Interesanti, ka esot arī valstis, kur šāda drošības spilvena izveide tiek atbalstīta nodokļu atvieglojumu veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta - Latvijas Finieris, reģistrējot 22 miljonu eiro vērtu komercķīlu, ieķīlājis pamatlīdzekļus

Žanete Hāka, 25.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bērza saplākšņa produktu ražotājs AS Latvijas Finieris reģistrējis jaunu komercķīlu, ar kuru ieķīlāti uzņēmuma pamatlīdzekļi, kas atrodas un turpmāk atradīsies ražotājam piederošajā rūpnīcā Hapaks Rīgā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

18.martā reģistrētās komercķīlas ņēmējs ir OP Corporate Bank plc un tās nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 22 miljoni eiro. AS «Latvijas Finieris» šobrīd ir aktuālas kopumā piecas komercķīlas, liecina «Lursoft» izziņa.

Kā pastāstīja uzņēmuma sabiedrisko attiecību speciālists Pauls Beķeris, reģistrētā komercķīla nav saistīta ar jaunu investīciju projektu un jauna kredīta piesaisti – tā ir esoša ilgtermiņa pārfinansēšana no Luminor bankas uz banku OP Corporate Bank plc. Reģistrētās komercķīlas apjoms ir atbilstošs pārfinansētajam kredīta apjomam.

AS Latvijas Finieris dibināts 1992.gadā un ir viens no Latvijas lielākajiem ražošanas uzņēmumiem. 2017.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 224,490 miljoni eiro, un tā peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 11,891 miljons eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Ideju mežs: Pēta betulīna ražošanu no bērza mizas

Māris Ķirsons, 02.10.2017

AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs (no labās), AS Latvijas Finieris investīciju projektu vadītājs Kristaps Stankus

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Finieris pēta iespējas bērza mizu izmantot betulīna ražošanai, ko pieprasa kosmētikas izgatavošanā un farmācijā, šim mērķim uzņēmums kopumā investējis vairāk nekā 0,2 milj. eiro

Pētījums tiek īstenots ar ES struktūrfondu atbalstu Kompetences centru programmas ietvaros, kas notiek SIA Meža nozares kompetences centrs. Pašlaik ir izstrādāta eksperimentālā betulīna ieguves iekārta, par šīs idejas komercializāciju vēl gan ir pāragri runāt, jo tas ir atkarīgs ne tikai no šī produkta tirgus ietilpības, bet arī pieprasījuma un ražošanas izmaksām. Atbildes uz šiem jautājumiem pēc vairākiem gadiem sniegs tirgus, taču AS Latvijas Finieris pētījuma rezultātā būs gatavs attiecīgi rīkoties.

«Bērza saplākšņa ražošanas procesā rodas dažādi blakusprodukti – bērza miza, zāģskaidas, tehnoloģiskā šķelda, slīpputekļi – faktiski no trijiem m3 finierkluču top viens m3 saplākšņa, tāpēc jau teju pirms 10 gadiem sākām meklēt dažādas iespējas, kā šos minētos produktus izmantot,» stāsta AS Latvijas Finieris padomes priekšsēdētāja vietnieks Juris Matvejs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Finieris vēlas būt kopā ar globālajiem bioekonomikas līderiem, pirmie soļi šajā virzienā jau sperti – bioloģiskās izcelsmes lignīns saplākšņu līmēšanā izmantots kā daļējs aizvietotājs tradicionāli lietotajam fosilajam fenolam

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finiera padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis un Latvijas Finiera valdes loceklis, rūpnīcas Lignums direktors Māris Būmanis. Viņuprāt, uzņēmumam ir jābūt gatavam gan sekot globālajām tendencēm, gan risināt būtiskus lokālos jautājumus, piemēram, darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas sasniedzams ar produktivitātes kāpināšanu. Vienlaikus lēmumu pieņemšanu par lielu investīciju veikšanu ražošanas paplašināšanā bremzē ne tikai ekonomiskās izaugsmes tempu pieauguma samazināšanās, bet arī jautājumi par efektīvākas mežsaimniecības iespējām Latvijā.

Kā vērtējat 2018. gada sasniegtos ekonomiskās darbības rādītājus?

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Zaļš iet kopā ar visu – SIA Rīgas meži vides izglītības projekts Zaļā klase

Laura Slišāne, SIA Rīgas Meži projekta Zaļā klase vadītāja, 07.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekārojamākais darba devējs Latvijā jau piekto gadu ir AS Latvenergo, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, topa augšgalā ir divi jaunpienācēji - mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvia un banka AS Swedbank kas no savas pozīcijas izstūmuši komunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom. Tas no trešās vietas noslīdējis uz ceturto.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekārojamāko darba devēju topā ienākuši arī tādi uzņēmumi kā būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA DEPO DIY, telekomunikāciju uzņēmums SIA Bite Latvija, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, IT un spēļu ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia (Evolution Gaming), kā arī kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru