Būve

FOTO: Rīgas Zolitūdes ģimnāzijai top laboratoriju korpuss

Zane Atlāce - Bistere, 05.02.2020

Jaunākais izdevums

Virs Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas laboratoriju korpusa jaunbūves pacelts spāru vainags, kas apliecina, ka būves apjomīgākie darbi ir pabeigti un 1. septembrī skolai būs jaunas laboratorijas eksakto mācību nodrošināšanai.

Skolas direktore Svetlana Semenko norādīja, ka ģimnāzija jau vairāk nekā desmit gadus piedalās Eiropas struktūrfondu projektā un VISC projektā dabaszinātnēs un matemātikā.

Pagājušā gada rudenī tika uzsākta Rīgas Zolitūdes ģimnāzijas laboratoriju korpusa jaunbūves būvniecība, kuru pēc Rīgas domes Īpašuma departamenta pasūtījuma īsteno būvkompānija "VELVE". Projekta īstenošanai ir piesaistīts Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējums. Pērn pavasarī RD piekrita ņemt 12,03 miljonu eiro aizņēmumu Rīgas Klasiskās un Zolitūdes ģimnāzijas piebūvju celtniecībai. Kopējās projektu izmaksas ir 15,27 miljoni eiro, no kuriem 3,59 miljoni ir ERAF finansējums.

Ēkā ar kopējo platību 3160 kvadrātmetru tiks izveidota auditorija 160 apmeklētājiem, bibliotēku ar lasītavu, divas laboratoriju telpas informācijas tehnoloģiju un robotikas nodarbībām, ar iespēju tās arī apvienot. Būs arī četras mācību telpas fizikas, dabas zinību, ķīmijas un bioloģijas apguvei. Visas laboratorijas aprīkos ar modernāko mācību aprīkojumu, interaktīvām tāfelēm un mēbelēm.

Šobrīd būvobjektā pabeigti monolīto konstrukciju betonēšanas un saliekamo dzelzsbetona elementu montāžas darbi. Cokolstāva līmenī tiks izvietota auditorija 160 apmeklētājiem. Auditoriju ar palīgtelpām, iespējams, varēs izmantot arī ārpus skolas pasākumiem, funkcionāli nodalot to no pārējā apjoma ar atbilstošu sanitārā mezgla bloku. Stāvā projektēta arī garderobe visam jaunbūvējamā apjoma skolēnu skaitam, kā arī bibliotēkas grāmatu glabātuve.

Pirmā stāva līmenī būs izvietotas divas auditoriju telpas (IT/robotikas laboratorijas) ar iespēju tās apvienot, ja nepieciešams, lielāka skolnieku skaita vajadzībām vienā telpā. Katrai no šīm telpām ir arī sava palīgtelpa iekārtu vai materiālu glabāšanai. Izbūvējama arī bibliotēkas lasītava - zāle, konferenču telpa un skolotāju istaba ar darba un atpūtas zonām. Otrā un trešā stāva telpas ir plānojuma ziņā gandrīz identiskas. Plānā pamatu veido četras mācību klašu telpas (fizikas, dabas zinību, ķīmijas un bioloģijas laboratorijas) ar iespēju divas no tām apvienot, ja nepieciešams. Uz jumta izvietota galvenā ventilācijas tehniskā telpa ar pirmo līdz trešo stāva apkalpojošo ventkameru.

Jaunajā korpusā būs bērniem piemērots mēbelējums krāsās, katram stāvam ar savu krāsu gamma. Būs interaktīvās tāfeles, laboratorijas ar modernu aprīkojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Koks tiks izmantots plašāk – pat kosmosā

Māris Ķirsons, 21.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī koksni pašlaik visvairāk izmanto tieši ēku būvniecībā un apdarē, kā arī mēbeļu un papīra ražošanā, tomēr perspektīvā tiks izstrādāti jauni produkti no koksnes, tostarp kompozītmateriāli, vēl jo vairāk – jau pašlaik ir izgatavots satelīts no bērza saplākšņa un top izolācijas materiāls, kurā naftas produktus aizstās koksne.

To, ka kokam joprojām ir liels, neizmantots potenciāls, atzīst arī biedrības Zaļās mājas valdes loceklis Kristaps Ceplis. Viņš norāda, ka koks vēsturiski ir izmantots gan māju (ēku), gan arī peldlīdzekļu (laivu, kuģu) būvniecībā, mēbeļu (galdu, krēslu, skapju) ražošanai, vēlāk, attīstoties koksnes ķīmijai, arī papīra izgatavošanai, taču vēl ir daudz pilnībā neizmantotu iespēju.

“Daudziem šķiet, ka neko vairāk no koka izgatavot nav iespējams, tomēr jaunākās tehnoloģijas jau pašlaik ļauj radīt kompozītmateriālus, kur koka vājākās īpašības tiek būtiski uzlabotas, radot materiālu ar daudz augstāku izturību,” uzsver K. Ceplis. Viņš norāda, ka ES Zaļā kursa bioekonomikas perspektīvā ļoti lielas iespējas paveras tieši koksnes ķīmijas segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Ugunsgrēks Zaporižjas AES nodzēsts; kodoldrošība nodrošināta

LETA--UNIAN, 04.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija pievienojusies Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei un Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijai

Db.lv, 27.06.2023

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija 26.jūnijā pievienojās Eiropas Molekulārās bioloģijas konferencei (EMBC), savukārt šodien Eiropas Molekulārās bioloģijas laboratorijas (EMBL) padome lēmusi arī par Latvijas uzņemšanu EMBL.

Latvijas Republikas pievienošanos EMBC un EMBL dalībvalsts statusā valdība atbalstīja šā gada 25. aprīlī, tādējādi sniedzot virzību biomedicīnas, biotehnoloģijas, bioekonomikas un informāciju tehnoloģijas sektoru attīstībai Latvijā.

“Šis nozīmīgais solis apliecina mūsu valsts apņemšanos attīstīt molekulārās bioloģijas pētniecību un sadarbību ar citām Eiropas valstīm šajā nozarē, veicinot zinātniskās pētniecības attīstību un palīdzot Latvijas zinātniekiem iekļauties starptautiskajā zinātnes kopienā. Mūsu zinātniekiem tagad tiks nodrošināta piekļuve modernākajiem pētniecības instrumentiem, infrastruktūrai un zināšanām,” uzsver Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks - Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs.

Komentāri

Pievienot komentāru