Jaunākais izdevums

#Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus.

Lai konkurētu ostu tehnikas ražotāju tirgū, AS Rikon plāno sākt ražot mobilos celtņus

2017. gadā AS Rikon apgrozījums bija aptuveni četri miljoni eiro. «Apgrozījuma kritums nav saistīts ar pasūtījumu skaita samazināšanos, bet ar to, ka tos ir grūti izpildīt laikā, jo uzņēmumam trūkst kvalificēta darbaspēka. Visgrūtāk ir ar metālkonstrukciju atslēdzniekiem, kurus Latvijas profesionālajās izglītības iestādēs nemāca. Mēs tos apmācām uz vietas uzņēmumā, kā arī piesaistām viesstrādniekus no citām valstīm, piemēram, Ukrainas un Bulgārijas. Tā kā Nikolajevā (Ukrainā) darbu pārtrauca divas lielas kuģu būvētavas, atslēdznieki un metinātāji meklē darbu gan Polijā, gan Latvijā,» stāsta A. Nikolajevs. Šobrīd uzņēmumā strādā seši viesstrādnieki, tiek plānots to skaitu palielināt. Kopumā uzņēmumā strādā 100 darbinieki.

AS Rikon plāno sākt ražot ostas mobilos celtņus, pirmais prototips būs gatavs 2019. gada sākumā. Tas būs mobilais celtnis Panamax tipa kuģiem. «Padomju laikā būvētā ostu infrastruktūra ir vairāk piemērota portālceltņiem, Eiropā vairāk izmanto mobilos celtņus. Tiem ir hidrauliskā piedziņa un tie var brīvi pārvietoties,» skaidro A. Nikolajevs. Lai mobilos celtņus varētu ieviest ražošanā, uzņēmumam ir vajadzīgas speciālas ražošanas iekārtas, kurām nepieciešamas lielas investīcijas – aptuveni divi miljoni eiro. Iespējams, ka pirmais mobilā celtņa prototips tiks ražots Polijā, uzņēmumā, ar kuru AS Rikon ir izveidojusies laba sadarbība, lēš A. Nikolajevs.

Visu rakstu Paplašina ostas tehnikas portfeli lasiet 23. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

FOTO: TOP 10 pēc apjoma lielākie automobiļu ražošanas nozares uzņēmumi Latvijā

Db.lv, 11.10.2018

SIA Bucher Municipal

Neto apgrozījums, milj.eiro (2017): 47.9

Neto apgrozījuma pārmaiņas, milj.eiro (2017/2013): 30.4

Neto apgrozījuma pārmaiņas, % (2017/2013): 174

Produkcijas apraksts: Komunālo mašīnu ražošana.

Citas piezīmes: 2015.-2016.g. atklāja trīs jaunas montāžas līnijas, kuras tika pārceltas no Lielbritānijas un Šveices rūpnīcām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Vai pārtikas rūpniecība ietur diētu?

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 11.04.2019

1. attēls. Apstrādes rūpniecības kopā un tajā skaitā pārtikas produktu un dzērienu saražotās produkcijas apjoma un apgrozījuma indeksi (2000.g.=100%)

Avots: CSP, autores aprēķini

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecības izlaide pēc pieklājīga izrāviena par 8,2% 2017. gadā pērn vairāk nekā uz pusi samazināja izaugsmes tempus, augot vien par 3.4%.

Bija nozares, kurām veicās labāk, piemēram, kokrūpniecībai, augsto tehnoloģiju nozarēm, un tādas, kurām šis nebija veiksmīgs gads. Viena no apakšnozarēm, kas lika visvairāk vilties, bija pārtikas produktu un dzērienu ražošana. Kādi šķēršļi stājās šīs nozares ceļā?

Šajā rakstā ieskatīsimies detalizētāk, soli pa solim palielinot un pietuvinot skatam dažādu pārtikas produktu grupu ražotāju sekmes un problēmas ilgākā laikā un tieši pēdējos gados.Pārtikas un dzērienu ražošanas pievienotā vērtība veido 21% no apstrādes rūpniecības jeb 2.5% no kopējās pievienotās vērtības. Tātad mēs runājam par gana nozīmīgu tautsaimniecības jomu. Ar šīs nozares produkciju mēs visi saskaramies ik dienu. Nemaz nerunājot par citiem aspektiem – pārtikas kvalitātes nozīmi mūsu veselībā, pārtikas ražošanas lomu valsts ekonomiskās neatkarības kontekstā utt. Tā teikt – var bez daudz kā iztikt, bet bez pārtikas nudien neiztiksim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī. Tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto.

Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.

Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi). Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, "Caljan" ražo konveijerus, kurus plaši izmanto "Amazon" un līdzīgi uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ražots Latvijā – elektronikas un būvmateriālu ražotāju sasniegumi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 25.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik kolēģis Igors Kasjanovs uzrakstīja lasītāju iemīļotu rakstu «Latvijā rūpniecība IR!» par to, ka rūpniecība Latvijā ir dzīva. Tā ir dzīva joprojām, lai gan pārmaiņu vēji dažu augstāko priedi ir lauzuši un dažam jaunam asnam ļāvuši augt spēcīgākam un zaļākam.

Tomēr šoreiz nerunāsim par visām nozarēm, aplūkosim, kā pēdējos gados mirdzējušas uz eksportu orientētās elektronikas un elektrotehnikas nozares zvaigznes, kuru ražotā produkcija ir pieprasīta visā pasaulē, un kā pašu mājās un eksporta tirgos attīstījušies būvmateriālu ražotāji. Komentārs izmantots arī «Dienas Biznesa» (DB) izdevuma «TOP500» gatavošanā, kur interesenti var atrast arī citu nozaru apskatus.

Augsto tehnoloģiju ražotāji – eksporta zvaigznes

Elektronika un elektrotehnika ierasti tiek skatītas kopā kā radniecīgas augsto tehnoloģiju nozares, kas galvenokārt orientējas uz eksportu – eksports veido vairāk nekā 90% no kopējā realizācijas apjoma. Tomēr šo nozaru attīstības tendences ir samērā atšķirīgas un ir vērts tās aplūkot atsevišķi. Eksporta novērtējumam un tālākai analīzei tiks izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, ja nav norādīts cits avots.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viena no straujāk augošajām nozarē Latvijā - apstrādes rūpniecība

Mārtiņš Āboliņš - Bankas Citadele ekonomists, 03.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā pusotra gada laikā rūpniecība Latvijā ir bijusi viena no straujāk augošajām nozarēm Latvijā un pašreizējās tendences liek domāt, ka Latvijas apstrādes rūpniecībā arī šogad gaidāms ļoti labas izaugsmes gads.

Kā liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati, šī gada februārī Latvijas rūpniecības ražošanas apjomi auguši +8,7%. Tas ir straujākais pieaugums rūpniecībā kopš pērnā gada septembra un ievērojami pārsniedz ekonomikas kopējo attīstības tempu šobrīd. Mēneša ietvaros liela nozīme ir bijusi enerģētikai, kur dēļ aukstajiem laika apstākļiem ražošana augusi par 12,7%, tomēr veiksmīgs mēnesis padevies arī apstrādes rūpniecība, kur ražošanas apjomi auguši par 7,3%.

Kopējās tendences apstrādes rūpniecībā pēdējā pusotra gada laikā nav būtiski mainījušās. Visstraujākais pieaugums joprojām vērojams metālapstrādes un mašīnbūves nozarēs, kur ražošanas apjomi februārī auguši par 15-35%. Papildus tam februārī ļoti labus rezultātus uzrādījusi arī ķīmisko vielu ražošana (+40,3% pret iepriekšējā gada februāri) un negaidīti labi rezultāti februārī bijuši arī kokapstrādē (+5,7%), kā arī mēbeļu ražošanā (+7,3%), par spīti tam, ka nelabvēlīgie laika apstākļi iepriekšējos mēnešos ierobežoja kokmateriālu pieejamību un sadārdzināja to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saudzē vidi un naudas maku

Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli Dienas Biznesam, 20.12.2019

AS Aldaris, investējot 30 tūkstošus eiro, noliktavā nomainījusi visus LED gaismekļus, līdz ar to ietaupa ap diviem tūkstošiem eiro. Ražotnē pilnīgi visi ir elektroiekrāvēji, kas tiek uzlādēti naktīs, kad elektrības cena ir zemāka.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Latvijas ekonomikas izaugsme šogad varētu sasniegt 4,2%

Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments, 02.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrijas vērtējums par Latvijas ekonomikas izaugsmi 2017. gadā un prognozēm 2018. gadam

Latvijas ekonomikas izaugsme 2017. gadā bija ievērojami straujāka nekā iepriekšējos gados.2017. gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts ( IKP) bija par 4,7% lielāks nekā pirms gada attiecīgajā periodā. Ekonomikas ministrija prognozē, ka 2017. gadā kopumā IKP varētu pieaugt par vismaz 4,5%. Salīdzinājumam iepriekšējos četros gados vidējais IKP pieauguma temps bija 2-3%.

Izaugsmes paātrināšanos 2017. gadā sekmēja situācijas uzlabošanās ārējā vidē, intensīvāka ES struktūrfondu investīciju veikšana un darba samaksas pieaugums.

Pēdējos gados stabili aug eksports, privātais un valsts patēriņš. Eksporta apjomi ir sasnieguši līdz šim augstāko līmeni. Eksportu pozitīvi ietekmē ārējā pieprasījuma pieaugums. 2017. gada trīs ceturkšņos, salīdzinot ar 2016. gada trīs ceturkšņiem, eksports pieauga par 4,1%. Savukārt, jūtami uzlabojumi darba tirgū un iedzīvotāju ienākumu pieaugums sekmē privātā patēriņa izaugsmi. 2017. gada trīs ceturkšņos privātais patēriņš pieauga par 4,9%. Arī valsts patēriņš šajā periodā būtiski palielinājās – par 4,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados siera ražošana pieaugusi, cena – teju dubultā.

Pēdējos gados siera ražošana pārsniegusi 40 tūkstošu tonnu slieksni gadā, kas ir vairāk nekā pirms desmit gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Investē ražošanā

Lielākais siera ražotājs ir AS Preiļu siers, kas šobrīd ir lielākais siera eksportētājs. Savu artavu siera ražošanas nozarē devusi arī AS Latvijas Piens, SIA Limbažu siers un citi spēlētāji, izriet no Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības (LPCS) sniegtās informācijas. Tās vadītājs Jānis Šolks uzsver, ka ražošanas attīstībā daudz investējusi arī AS Cesvaines piens. Kā liecina publiski pieejamā informācija, tā jaunās iekārtās plāno investēt vairāk nekā 838 tūkstošus eiro. Tas uzņēmumam ļaus kļūt konkurētspējīgākam. Investīcijas turpina arī AS Smiltenes piens, kas agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju. Tagad galvenās eksporta valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija u.c. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. 2017. gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12% pret 2016. gadu. Šogad AS Smiltenes piens plāno apgrozījumu palielināt par 4%, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top?: Rakvere kabanoss desiņas

Žanete Hāka, 06.09.2019

Rakvere zīmola kabanoss desiņu ražošanas process skatāms tālāk galerijā!

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ieskatīties jauno Rakvere zīmola kabanoss desiņu ražošanas procesā.

«Kabanoss desiņas ir viens no jaunākajiem uzņēmuma produktiem, taču ideja par šī veida produktu ražošana radusies jau pirms vairākiem gadiem,» stāsta HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Kabanoss desiņas ir uzkoda, ko iespējams paņemt līdzi, piemēram, skrienot uz darbu, atpūšoties draugu lokā, citās situācijās.

«Šī segmenta produkti kļūst aizvien pieprasītāki, un sapratām, ka šādā veidā uzņēmumam ir iespēja augt un attīstīties ar inovatīvu produktu. Ražošanā sākām investēt pērn, taču investīcijas noslēdzām šajā gadā. Nemitīgi mēģinājām pilnveidot procesus, taču tas nebija viegli, tehnoloģija ir diezgan sarežģīta, turklāt zināšanu par šādu ražošanas veidu Latvijā nav, tādēļ viss bija jāmācās no jauna. Tādējādi var teikt, ka no idejas līdz pašreizējam posmam pagājuši aptuveni trīs gadi,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Agrolats Holding plāno atteikties no biznesa vairākās ārvalstīs

LETA, 02.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudznozaru kompānija "Agrolats Holding" iecerējusi atteikties no biznesa ārvalstīs ar augstu korupcijas līmeni un citiem riskiem, un turpmāk attīstīt uzņēmējdarbību Latvijā, sacīja kompānijas padomes priekšsēdētājs Vitauts Paškausks.

Viņš skaidroja, ka "Agrolats Holding" mērķis kā līdz šim ir turpināt attīstīt visus biznesus Latvijā. Pirms dažiem gadiem starptautiskais bizness pārskatīts, jo grupas uzņēmumos, dažādās valstīs ir parādījušies jauni, ļoti lieli riski. "Mēs mērķtiecīgi atgriežam līdzekļus šeit, Latvijā, un uzskatām, ka mums ir jāiegulda šī nauda Latvijā," pauda Paškausks. Viņš atgādināja, ka ģimenei piederošie uzņēmumi ārvalstīs veido apmēram trešdaļu no kopējā biznesa. Redzot parādāmies lielus riskus, ko nav iespējams kontrolēt un ietekmēt, no biznesa tādās valstīs nolemts atteikties.

"Daudzās valstīs korupcijas līmenis ir ļoti augsts. Ir ārvalstis, kurās sākām biznesu pirms 10 gadiem vai vēl senāk, un tad šis korupcijas līmenis tajās bija būtiski zemāks un varējām drošāk strādāt. Tas ir mainījies," sacīja Paškausks. Viņš korupcijas līmeņa pieaugumu attiecināja gan uz NVS valstīm, gan zināmā mērā uz citām valstīm, kur korupcija izpaužas nedaudz citādāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lielākais risks biznesā ir neriskēt vispār

Juris Vaskāns, Attīstības finanšu institūcijas ALTUM valdes loceklis, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Riska kapitālisti mēdz asociēties ar uzņēmējiem, kuri, nesaprotamu motīvu vadīti, iegulda naudu sarežģītās kosmosa tehnoloģijās, nepieredzējušu IT censoņu futūristiskās idejās un citās biznesa aktivitātēs, kurās bankas ieguldīt nevēlas. Par spīti šim priekšstatam, riska kapitāls pēdējos gados Baltijas valstīs piedzīvo stabilu izaugsmi, ik pa brīdim mūsu uzmanību piesaista kāds sekmīgs vietējo uzņēmumu pārdošanas gadījums, kas gan ir tikai šī stāsta redzamā daļa.

Vispirms jau jākliedē mīts par riska kapitālistu ieguldījumiem teju vai tikai nākotnes tehnoloģijās, kas top zinātniskās laboratorijās kaut kur tālu prom. Aptuveni astoņi no desmit ieguldījumiem ir ļoti tradicionālās nozarēs – piena pārstrādē, kokapstrādē, audio iekārtu ražošanā, būvniecībā utt. Ikviens sekmīgi augošs uzņēmums potenciāli var piesaistīt papildu investīcijas, kas ļauj tam attīstīties jaunā kvalitātē un apjomā. Un te nonākam pie psiholoģiskā šķēršļa, kas raksturīgs Latvijas uzņēmumu īpašniekiem, arī vadītājiem. Vienā vārdā – tas ir neveselīgs privātīpašnieciskums. Pretēja tam būtu adekvāta attieksme pret sevis izlolotu biznesa ideju un spēja ļaut tai turpināt augt tālāk, piesaistot riska kapitāla investīcijas. Pat tad, ja tas nozīmē zināmas izmaiņas īpašnieku struktūrā. Te vērts atsaukties uz Eiropas Investīciju fonda piemēru. Fonda visas darbības laikā finansētie riska kapitālisti teju pusei portfeļa uzņēmumu ir palīdzējuši to vērtību vismaz pieckāršot. Turklāt paši veiksmīgākie gadījumi uzņēmumu pārdošanas vērtību pret sākotnēji ieguldīto ir pārsnieguši pat 100 reizes, un tas notiek tepat Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai nenokavētu zaļās ekonomikas vilcienu, jāiesaista uzņēmēji

Reinis Bērziņš - Altum valdes priekšsēdētājs, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja nākamgad plānojat apmeklēt vasaras olimpiskās spēles Tokijā, interesanti būtu pievērst īpašu uzmanību ceļiem.

Japāņi savu olimpisko spēļu iespēju ir nolēmuši izmantot ļoti mērķtiecīgi – lai runātu par vides un energoefektivitātes jautājumiem un demonstrētu iespaidīgas tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas jomā. Viena no tām būs lielceļos iebūvēti saules enerģijas paneļi, kas tuvina Tokiju tās mērķim līdz 2030. gadam 30% no visa enerģijas patēriņa saražot no atjaunojamās enerģijas avotiem. Ja runā par elektrības ražošanu – tieši Saules enerģijai Starptautiskā Enerģētikas aģentūra tuvāko piecu gadu laikā prognozē visstraujāko izaugsmi.

Tas, ko Latvija noteikti var mācīties no japāņiem, ir skaidru, plašai sabiedrībai saprotamu, ilgtermiņa mērķu nospraušana enerģijas ražošanā. Arī tās racionālā patēriņā. Un līdzās politikas dokumentos formulētiem mērķiem enerģētikā nepieciešams vienojošs stāsts par to, kurp un kā Latvija virzās. Stāsts, kas iekļauj visus nozīmīgākos aspektus no ražošanas līdz taupībai, ir nepieciešams, lai gūtu sabiedrības atbalstu un panāktu tās iesaisti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Globālā transformācija enerģētikā prasa lielas investīcijas

Natālija Poriete, 18.04.2019

Tehnoloģija Allama cikls (Allam Cycle) varētu veidot nākotni elektrostacijām, stāsta britu zinātnieks Rodnejs Džons Allams.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā VII samitā Globālā enerģija, kas 10.aprīlī notika Karlsrue Tehnoloģijas institūtā (KIT) Vācijā, secināja pasaules enerģētikas jomas eksperti.

Galvenā samita tēma bija «Enerģētika jaunā ciklā», un tā laikā eksperti prognozēja nākotnes enerģētikas tendences, skaidroja sabiedrības gatavību industriālajai revolūcijai un definēja problēmas, kas jārisina, lai sagatavotu enerģētikas jomu nozīmīgām pārmaiņām. Liela uzmanība tika veltīta drošu, nedārgu un mūsdienīgu enerģijas avotu pieejamības problēmai, kā arī starptautiskajai sadarbībai šajā sakarā. «Mūsu paaudze ir globālo tehnoloģiju pārmaiņu lieciniece, un tās skars visas sabiedrības dzīves sfēras. To izmērs ir salīdzināms ar tādiem izgudrojumiem kā tvaika mašīna, pirmā skaitļošanas tehnika un internets,» atzīmē asociācijas «Globāla enerģija» prezidenta pienākumu izpildītājs Aleksandrs Ignatovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Apstrādes rūpniecībā galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte

Db.lv, 28.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augstās ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt spēcīgo pieprasījumu, jaunākajā Makroekonomisko norišu pārskatā norāda Latvijas Bankas eksperti.

Uz lielo pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācija), tomēr makroekonomiskie rādītāji liecina par izaugsmes palēnināšanos tirdzniecības partnervalstīs un tādējādi par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.

Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecībā augustā bija vērojama izaugsme, bet septembrī – sarukums. Kopumā apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība 2018. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni samazinājās par 0,2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 1,9%. 15% no apstrādes rūpniecības izlaides veidojošā pārtikas rūpniecība (īpaši piena pārstrādes nozare) uzrādīja krasi lejupvērstu attīstības dinamiku. Samērā labi rezultāti ir citās apakšnozarēs, īpaši automobiļu un to detaļu ražošanā, elektrisko iekārtu ražošanā, ķīmisko produktu ražošanā un kokrūpniecībā, tomēr salīdzinājumā ar augsto bāzi spēcīgu pieauguma tempu ir grūti saglabāt, turklāt ražošanas kāpināšanai ir objektīvi ierobežojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zīmola vēsture: Rīgas elektromašīnbūves rūpnīcas 130 gadu veiksmes stāsts

Laura Mazbērziņa, 08.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad AS Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca (RER) svin savas darbības 130. gadadienu. Uzņēmums ir pārcietis divus pasaules karus, neskaitāmas varas maiņas un ekonomiskās krīzes. Tas ne vien izdzīvojis, bet joprojām turpina attīstīties un konkurēt pasaules tirgū. Kā uzsver uzņēmumā - tas viss ir pateicoties darbiniekiem, jo viņi ir rūpnīcas lielākā bagātība.

«Ikviens darbinieks ir svarīgs, un tā ir rūpnīcas lielākā bagātība,» teic Nikolajs Jerohovs, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Uzņēmumā šobrīd strādā apmēram 650 cilvēku un apgrozījums gadā pārsniedz 30 miljonus eiro. Sadarbības un eksporta partneri ir Šveices, Austrijas, Vācijas, Baltkrievijas, Krievijas, Uzbekistānas, Ukrainas, Gruzijas un citu valstu lielākie uzņēmumi.

Pēdējos gados ražošanā ir ieguldīti vairāk nekā septiņi miljoni eiro. Visas šīs investīcijas ir saistītas ar valsts programmām biznesa atbalstam. Uzņēmums saņēma atbalstu jaunu konstrukciju, asinhrono mašīnu un asinhronās piedziņas izstrādei.

Interesanti fakti:

Rūpnīca tika izveidota 1888. gadā. Toreiz uzņēmums tika izveidots uz bijušās Krievijas – Francijas biedrības «Provodņik» bāzes, un īsu brīdi pēc atklāšanas rūpnīca jau ražoja plaša patēriņa tehniskos un ķirurģiskos gumijas priekšmetus, piemēram, galošas, riepas, rotaļlietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Moduļu ēku ražošanā saskata biznesa potenciālu

Kristīne Stepiņa, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Andrejs Semjonovs ir būvnieks trešajā paaudzē, viņš moduļu ēku ražošanu salīdzina ar autobūvi un tajā saskata lielu biznesa potenciālu.

SIA Modul 3 ir divus gadus jauns un pagaidām vēl neliels uzņēmums, kas darbojas Tukuma novada Irlavas pagasta mehāniskajās darbnīcās un fokusējas uz modulāro būvniecību. Sākotnēji tas ražoja arī koka karkasa ēkas, taču, izvērtējot darbaspēka pieejamību un tirgus pieprasījumu, tā īpašnieki nolēma visus spēkus koncentrēt moduļu ēku ražošanā, būtiski paplašinot to ietilpību. Uzņēmēja ambīcijas ir lielas – viņš liek augstu kvalitātes latiņu, vēlas būvēt plašas sabiedriskās ēkas un līdzināties modulārās būvniecības pionierim – Austrijas uzņēmumam Kaufmann.

Piesaista līdzekļus

SIA Modul 3 valdes loceklim Andrejam Semjonovam celtniecība ir sirdslieta. Gan viņa tēvs, gan vectēvs ir strādājuši būvniecības nozarē. Pēc pamatskolas pabeigšanas viņš ir iestājies Mālpils tehnikumā, tad turpinājis apgūt profesiju Rīgas Celtniecības koledžā un Rīgas Tehniskajā universitātē. «Man tā lieta vienmēr ir patikusi, esmu apguvis būvniecības pamatus, izgājis praksi, strādājis gan par projektētāju, gan klasiskajā būvniecībā, līdz kamēr nonācu pie sava uzņēmuma. Bija vīzija, bija redzējums, bija skaidrs, ka moduļu ēkām ir nākotne. Satiku līdzdomātāju – savu kompanjonu Sergeju, nolēmām, ka ir jādibina kompānija, lai varētu darīt lietas tā, kā mēs vēlamies un mums patīk,» saka A. Semjonovs. Jau otro gadu SIA Modul 3 savas biznesa idejas «perē» Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Jūrmalas biznesa inkubatorā. «Dalība biznesa inkubatorā palīdz attīstīt uzņēmējdarbību, mēs varam izmantot dažādus grantus, piemēram, lai izstrādātu savu projektu bibliotēku un tehniskos risinājumus, mārketinga instrumentus, veiktu grāmatvedību. Iesaistāmies arī tīklošanas aktivitātēs,» klāsta uzņēmējs. Uzņēmums ir piedalījies LIAA organizētajā tirdzniecības misijā Islandē. Šobrīd Lauku atbalsta dienestā (LAD) ir iesniegti divi projekti Eiropas Savienības finansējuma piesaistei iekārtu iegādei. SIA Modul 3 ir iegādājusies ražošanas telpas Tukuma novada Smārdes pagastā un šobrīd ir pārrunu noslēguma fāzē ar finanšu institūciju Altum par finansējuma piešķiršanu to rekonstrukcijai un ražošanas iekārtām. Kopējās investīcijas, kuras tiks ieguldītas uzņēmuma attīstībā, būs aptuveni 300 tūkstošu eiro lielas. Plānots, ka 200 tūkstoši eiro tiks piesaistīti no Altum, 60 tūkstoši eiro – no LAD, bet 50 tūkstošus eiro ieguldījuši tā īpašnieki. Mehāniskajās darbnīcās ir izveidota ražošanas līnija, uzstādīts telferis, kas palīdz pārvietot moduļu konstrukcijas, ir iekārtota arī administrācijas telpa. A. Semjonovam ar Tukuma novadu nav nekādas saistības, taču bijušais ražotnes vadītājs Jānis Šīmanis ir tukumnieks. «Viņš gadu nostrādāja un saprata, ka grib atgriezties mēbeļu ražošanā, kur strādāja pirms tam. Tāpat kā jebkurā biznesā arī te ir nepieciešami labi un uzticīgi darbinieki. Tā kā meistari bija pieejami šeit, Irlavas pagastā, te arī viss sākās,» saka A. Semjonovs. SIA Modul 3 komandā strādā 6–8 cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas cementa ražotājs Cemex izcīnījis iespēju piegādāt cementu Zviedrijas tirgum, informē Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācija.

Šāda iespēja radusies līdz ar obligātās iepirkumu komponentes (OIK) diferenciāciju, kas stājusies spēkā no 2018.gada 1.janvāra un lielajiem rūpniekiem maksu par elektroenerģiju samazina. Zviedrijā šobrīd tiek pārdots aptuveni 25% no Brocēnos saražotā cementa.

«Lēmums eksportēt uz Zviedriju tieši Latvijā ražoto cementu tika pieņemts, balstoties uz izmaksu prognozēm, ņemot vērā gaidāmo OIK sloga mazināšanos rūpniekiem. Ja valdība šādu lēmumu nebūtu pieņēmusi, Zviedrijas tirgus mums joprojām būtu slēgts augstās produkta pašizmaksas dēļ, un piegādes tam nodrošinātu Cemex rūpnīca Vācijā. Pērn no visa eksporta apjoma Zviedrijas tirgus daļa veidoja 31%, bet šī gada prognoze ir vēl lielāka – 37%. Ja produkta pašizmaksa pieaugs, ir liels risks šo tirgu zaudēt,» skaidro Māris Gruzniņš, Cemex Latvija valdes loceklis un komercdirektors Baltijas valstīs, Ārvalstu investoru padomes Latvijā valdes loceklis un Latvijas Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apstrādes rūpniecība – ne cepta, ne vārīta: pavāru trūkst un katliņi - mazi

Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska, 06.11.2018

1. attēls. Apstrādes rūpniecības apakšnozaru produkcijas apjoma indeksi 2018. g. 3.cet., g/g, % (izlaides svari, %)

Avots: CSP

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība 3. ceturksnī saglabājusi līdzīgus izaugsmes tempus kā 2. ceturksnī. Kopumā uz pērnā gada straujā kāpuma fona varēja cerēt uz dinamiskāku nozares izaugsmi.

Galvenais šķērslis straujākai attīstībai ir piedāvājuma puses nepietiekamā kapacitāte, kas darbinieku trūkuma un augsto ražošanas jaudu noslodzes dēļ neļauj apmierināt daudzās nozarēs vērojamo augsto pieprasījumu. Uz augsto pieprasījumu norāda vairākas asociācijas (piemēram, mašīnbūves), tomēr makroekonomiskie rādītāji iezīmē izaugsmes bremzēšanos tirdzniecības partnervalstīs, kas signalizē par iespējamu ārējā pieprasījuma mazināšanos.Pēc sliktāka snieguma jūlijā apstrādes rūpniecība augustā sasparojās, bet septembris atkal licis vilties.

Tādējādi kopumā 3. ceturkšņa rezultāts nav slikts, bet arī ovācijas nerada: 0.9% izaugsme salīdzinājumā ar 2. ceturksni un 2.4% - salīdzinājumā ar pērnā gada 3. ceturksni. Šogad pieredzētas arī dažādas likstas: ugunsgrēks elektronikas flagmaņa «Mikrotīkls» noliktavā, ķīviņi par farmācijas milža «Olainfarm» vadību u.c. Lielāko vilšanos apakšnozaru dalījumā šogad sagādājusi īpatsvarā svarīgā (~15% no apstrādes izlaides) pārtikas, īpaši piena pārstrādes nozare, ar izteikti lejupvērstu attīstības dinamiku. Šajā apakšnozarē ir divi «neveiksmes stāsti»: «Baltic Dairy Board» Bauskā un «Latvian Dairy» Sērenē, kas pārtrauca maksāt par piegādāto pienu un neilgā laikā uzkrāja vairāku miljonu eiro parādus zemniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Individuālos aizsardzības līdzekļos saredz augstu eksporta potenciālu

Zane Atlāce - Bistere, 16.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā tiešsaistes seminārā par medicīnisko sejas masku un respiratoru ražošanas prasībām, 34 uzņēmumu pārstāvji norādīja, ka jau ražo individuālos aizsardzības līdzekļus, bet 64 plāno uzsākt ražošanu tuvākajā laikā, informē (LIAA).

Vebināra mērķis bija Iepazīstināt potenciālus ražotājus ar iespēju piedalīties medicīnisko individuālo aizsardzības līdzekļu ražošanā, kā arī informēt uzņēmējus par prasībām šo produktu ražošanā, tostarp valsts sniegto atbalstu produktu sertifikācijai.

LIAA Eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Filips Tālbergs uzsvēra, ka šobrīd tirgū ir vērojams liels pieprasījums pēc individuālajiem aizsardzības līdzekļiem un LIAA regulāri saņem šādus pieprasījumus arī no ārvalstīm. "Prioritāri domājam par mūsu vietējām vajadzībām, valsts rezervēm un privātā sektora pieprasījumu, bet šai preču kategorijai ir arī augsts eksporta potenciāls," tā F.Tālbergs.

Aizsardzības ministrijas (AM) Nodrošinājuma un aizsardzības investīciju politikas departamenta direktore Kristīne Rudzīte-Stejskala vebinārā uzsvēra, ka šobrīd ministrija ir gatava iepirkt individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļus divpadsmit dažādās pozīcijās, lai nodrošinātu valsts stratēģiskās rezerves vismaz trīs mēnešu periodam. Kā galvenie kritēriji iepirkumam tiek izvirzīti preču un piegādes drošība kā arī piedāvātā cena. Ar AM valsts iepirkuma vadlīnijām var iepazīties ministrijas mājas lapā https://www.mod.gov.lv/lv/covid-19-iepirkumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investēs komfortā un izturībā

Kristīne Stepiņa, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba apģērbu ražotājs SIA "Snickers Production Latvia" šogad plāno palielināt ražošanas apjomu un audzēt apgrozījumu par 10 - 15%, DB informē uzņēmuma izpilddirektors Kaspars Sedlenieks.

Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 4,2 miljoni eiro. "Tas ir saistīts gan ar mātes organizācijas pārdošanas apjomu palielināšanos, gan ar to, ka arvien vairāk maza apjoma izstrādājumu ražošana, tiek pārcelta uz Latviju," skaidro K. Sedlenieks.

"Snickers Production Latvia" turpinās jauno produktu izstrādi un paplašinās izmantojamo audumu klāstu. "Pēdējos gados pieaug to izstrādājumu klāsts, kuros tiek izmantoti elastīgi materiāli, jeb t.s. "stretch" audumi. Tie ir salīdzinoši viegli, elpojoši un tajā pat laikā elastīgi. Tiem ir zināma līdzība ar materiāliem, kurus izmanto sporta u.c. funkcionālo apģērbu ražošanā. Darba apģērbiem tas dod papildus izturību un komforta sajūtu nēsātājam," teic SIA "Snickers Production Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvirzītais mērķis mazināt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājumu slogu patērētājiem skan skaļi un atbalstāmi, tomēr izvēlētais skatījums uz šo jautājumu ir visai šaurs, uzskata Vēja enerģijas asociācijas (VEA) valdes loceklis Kristaps Stepanovs.

«Pamatfokusā ir cīņa pret atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanu, ignorējot faktu, ka AER saņem tikai daļu no OIK maksājumiem, bet tieši vēja, saules un biomasas koģenerācijas spēkstacijas ir tās, kas nodrošinās lētākas elektroenerģijas pieejamību ilgtermiņā,» pauž K.Stepanovs. Vinš norāda, ka situācija, kad darbs pie AER atbalsta mehānismu pilnveidošanas tiek definēts kā cīņa ar zaļās enerģijas atbalstu, liek domāt, ka AER ir kas Latvijas tautsaimniecībai nevēlams.

«Tieši šogad notiek straujš elektroenerģijas cenu kāpums un to savā veidā nosaka fakts, ka visa reģiona energosistēmā pietrūkst lētas atjaunojamās enerģijas. Cenu augšupeju virza sausie laikapstākļi un to rezultātā samazinātā hidroelektroenerģijas ražošana gan Baltijā, gan Ziemeļvalstīs. Tāpēc tiek darbinātas fosilo energoresursu spēkstacijas, kuru ražošanas izmaksas vēl paaugstina CO2 kvotu cenu kāpums. Ja Latvijā būtu mērķtiecīgi attīstīta vēja enerģijas ražošana, elektroenerģijas cenas būtu zemākas un attiecīgi arī pieaugtu tautsaimniecības konkurētspēja,» atzīmē VEA valdes loceklis, norādot, ka Eiropas Komisijas noteiktais mērķis līdz 2020. gadam panākt to, ka 40% no Latvijā iegūtās elektroenerģijas tiek ražota, izmantojot AER, nebūt nav tikai kādas formāla prasība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Grindeks: Mūsdienās jaunas, oriģinālas zāles atklāt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi

LETA, 07.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienās jaunas, oriģinālas zāles atklāt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi, intervijā aģentūrai LETA atzina Latvijas zāļu ražotāja «Grindeks» valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš norādīja, ka investīcijas, kas nepieciešamas jaunu produktu izstrādē, šobrīd ir krietni lielākas nekā pirms 20-30 gadiem. «Šodien jaunas, oriģinālas zāles atklāt ir ļoti sarežģīti un ļoti dārgi. Pirms doties šajā virzienā, tas ir rūpīgi jāvērtē,» teica Bundulis.

Vienlaikus vinš atzīmēja, ka ir ļoti daudz jaunu iespēju attiecībā jau uz esošajām zālēm, tostarp «Grindeks» attīstībā, atklājot jaunas īpašības jau esošajām, pārbaudītajām zālēm. «Mums ir daudz iespēju piedalīties citos tirgos ar tiem produktiem, kas mums jau ir un ir pārbaudīti un atzīti. Attīstības iespēju ir ļoti daudz, tās visas ir jāprot savlaicīgi izmantot,» norādīja «Grindeks» valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru