Jaunākais izdevums

Dzīvi Francijā paralizējis valsts mēroga streiks.

Iedzīvotājus saniknojušas plānotās pensiju reformas. Skolotājiem un transporta darbiniekiem streikā pievienojušies policisti, juristi, slimnīcu un lidostu darbinieki, kā arī citu profesiju pārstāvji.

Prezidents Emanuels Makrons vēlas ieviest universālu, uz punktiem balstītu pensiju sistēmu. Tā aizstātu pašreizējo sistēmu, kurai ir 42 dažādas pensiju shēmas privātajā un publiskajā sektorā ar atšķirībām pensionēšanās vecumā un pabalstos.

Demonstrācijas aptvērušas vismaz 40 pilsētas Francijā, tai skaitā Parīzi, kā rezultātā valstī būtiski traucēta ikdienas dzīve un tūrisms.

Informācija par streikā iesaistīto cilvēku skaitu dažādos medijos ir atšķirīga, bet tiek lēsts, ka ielās izgājuši vismaz 800 000 cilvēku. Paredzams, ka demonstrācijas turpināsies arī nākamajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā no pirmdienas cilvēkiem, kas vēlas iekļūt restorānos un kafejnīcās un doties iekšzemes ceļojumos, nepieciešams uzrādīt "Covid pasi".

"Covid pase" jau kopš 21.jūlija ir nepieciešama, lai apmeklētu kinoteātrus, teātrus, muzejus un citas kultūras iestādes, bet no pirmdienas tā būs nepieciešama arī daudzās citās vietās.

Jauno prasību mērķis ir pamudināt vairāk cilvēku vakcinēties pret Covid-19 un palēnināt koronavīrusa izplatību. Pašreiz Francijā lielāko daļu Covid-19 gadījumu izraisa koronavīrusa delta paveids.

Francijā pret Covid-19 pilnībā vakcinēti vairāk nekā 36 miljoni cilvēku jeb vairāk nekā 54% no iedzīvotāju kopskaita.

"Covid pasi" Francijā var saņemt cilvēki, kas ir vakcinējušies pret Covid-19, to pārslimojuši vai nesen veikuši Covid-19 testu un tā rezultāts bijis negatīvs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija otrdien paudušas atbalstu ASV aicinājumam ieviest globālu uzņēmumu ienākumu nodokli vismaz 21% apmērā.

"Cilvēkiem ir apnicis, ka lielās kompānijas nemaksā taisnīgu nodokļu daļu," intervijā izdevumam "Die Zeit" sacīja Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs.

Tādas tehnoloģiju kompānijas kā "Amazon" un "Google" gadiem ir kritizētas par to biznesa modeli, kas tām ļauj maksāt mazākus nodokļus dažādu valstu tirgos.

Lemērs sacīja, ka Francija bija ierosinājusi 12,5% nodokli, bet, ja ASV ierosinātā likme ir sarunu iznākums, tad arī Francija ir gatava tam piekrist.

Vācijas finanšu ministrs Olafs Šolcs kopīgajā intervijā ar Lemēru piebilda, ka arī viņš neiebilst pret ASV ierosinājumu.

Vašingtona aprīlī paziņoja, ka centīsies panāk, lai tādas milzīgas kompānijas kā "Amazon" maksā taisnīgu nodokļus daļu valstīs, kur gūst peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Francija ieviesīs stingrus ierobežojumus cīņā ar Covid-19

LETA--DPA/BBC, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Francijā no piektdienas līdz vismaz 1.decembrim būs spēkā stingri ierobežojumi, īpašā uzrunā tautai trešdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Makrons brīdināja, ka jaunais koronavīruss izplatās ātrumā, kādu neparedzēja pat vispesimistiskākās prognozes.

Francijā otrdien tika reģistrēti vairāk nekā 500 ar Covid-19 saistīti nāves gadījumi 24 stundu laikā, kas ir jauns rekords.

Francijā kopš pandēmijas sākuma miruši vairāk nekā 35 000 Covid-19 pacientu un vairāk nekā pusi no intensīvās aprūpes nodaļu gultasvietām tagad aizņem Covid-19 pacienti.

Franciju, līdzīgi kā citas Eiropas valstis, skāris jaunā koronavīrusa otrais vilnis, kas, jau tagad skaidrs, būs daudz smagāks nekā pirmais, norādīja Makrons.

No piektdienas cilvēkiem Francijā būs ļauts pamest mājas tikai, lai dotos uz darbu, lai saņemtu medicīnisko palīdzību, lai iegādātos pārtiku un citas pamata nepieciešamības preces, kā arī lai sportotu. Cilvēkiem būs jāaizpilda speciāla forma, kurā pamatota dzīvesvietas atstāšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā no trešdienas atkal atļauts pusdienot kafejnīcu un restorānu iekštelpās, bet nakts komandantstunda sāksies plkst.23., nevis plkst.21, kā līdz šim.

Francijā no 19.maija darbu vairākos posmos atsāka kafejnīcas, restorāni, kinoteātri, citas kultūras iestādes un uzņēmumi, kas bija spiesti savu darbību apturēt Covid-19 pandēmijas dēļ.

No trešdienas mīkstināti ierobežojumi kultūras iestādēm, kas arī durvis vēra 19.maijā.

Kafejnīcām un restorāniem no 19.maija bija atvērtas terases, bet telpās no trešdienas atļauts līdz sešiem galdiņiem.

Tāpat no trešdienas Francija atver savas robežas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu iedzīvotājiem.

Tomēr faktiski visā Francijā ārā joprojām obligāti jāvalkā sejas maskas.

30.jūnijā Francija plāno pilnībā atvērt ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā no sestdienas būs spēkā komandantstunda, liedzot cilvēkiem atstāt mājas pēc plkst.18, ceturtdien paziņojis Francijas premjerministrs Žans Kastekss.

Komandantstunda būs spēkā vismaz divas nedēļas, pavēstīja premjerministrs.

Līdz šim lielākajā daļā Francijas cilvēkiem bija aizliegts atstāt mājās pēc plkst.20, bet vairākos reģionos, sevišķi vīrusa smagi skartajos Francijas austrumos, aizliegums bija spēkā no plkst.18.

Kastekss sacīja, ka bažas par saslimušo skaita strauju pieaugumu pēc Ziemassvētku un Jaunā gada brīvdienām nav piepildījušās, bet uzsvēra, ka jauns vispārējs karantīnas režīms var tikt ieviests jebkurā brīdī, ja situācija strauji pasliktināsies.

Premjerministrs sacīja, ka situācija Francijā tiek kontrolēta, bet ir trausla.

Skolas Francijā paliks atvērtas, bet sporta aktivitātes iekštelpās atkal tiks aizliegtas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Stoltenbergs: Eiropa nevar paļauties uz Francijas kodolarsenālu

LETA--DPA, 23.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kodoldrošību, kuru Eiropai sniedz ASV, nevar aizstāt ar Francijas kodolieročiem, atzinis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Francijas prezidenta Emanuela Makrona pagājušā mēneša izteikumi par NATO "smadzeņu nāvi" izsaukuši alianses iekšienē asas debates.

Nesenie notikumi Sīrijā likuši Makronam apšaubīt paļāvību uz ASV, ka tā sniegs nepieciešamo atbalstu uzbrukuma gadījumā Eiropai, un tāpēc Elizejas pils saimnieks uzstāj, ka Eiropai pašai jāpalielina savas aizsardzības spējas.

"Francija zina, kā sevi aizsargāt. Pēc Brexit tā paliks vienīgā kodollielvara Eiropas Savienībā," novembra sākumā publicētajā intervijā žurnālam "Economist" uzsvēra Makrons.

Taču Stoltenbergs norādījis, ka Francijas kodolieroči nesniedz NATO ticamu alternatīvu.

"ASV ieroči ir labi izveidotas NATO atturēšanas sistēmas sastāvdaļa, to mēs nedrīkstam aizmirst," sarunā ar aģentūru DPA uzsvēris NATO ģenerālsekretārs. "Mums ir pārbaudītas un izmēģinātas procedūras."

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Francijas tiesa aizliedz policijai izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai

LETA--DPA, 19.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas augstākā administratīvās tiesas instance pirmdien devusi rīkojumu Parīzes policijai pārtraukt izmantot bezpilota lidaparātus cilvēku novērošanai ielās pandēmijas laikā.

Bezpilota lidaparātu izmantošana, ko policija demonstrēja televīzijā, ir pretrunā ar Eiropas datu aizsardzības noteikumiem, secinājusi Valsts padome.

Tā norādījusi, ka policijas bezpilota lidaparāti lidojuši 80 līdz 100 metrus virs zemes, nepietuvinot video, un līdz ar to praksē cilvēki netika identificēti. Turklāt bezpilota lidaparātiem bija atslēgta iespēja ierakstīt video.

Tiesa atzinusi, ka bezpilota lidaparāti tikuši izmantoti leģitīmam mērķim sabiedrības drošības garantēšanai un to izmantošana nav radījusi "nopietnu un acīmredzamu" pamatbrīvību pārkāpumu.

Francijā beidzas bargais karantīnas režīms 

Ar pirmdienu oficiāli beidzas stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas...

Tomēr tiesa norādījusi, ka nepastāv procedūras, lai novērstu bezpilota lidaparātu izmantošanu arī indivīdu identificēšanai. Turklāt, pārraidot datus atpakaļ policijas komandcentram, tika iegūti personiskie dati un tādēļ bija jāievēro Eiropas datu aizsardzības noteikumi.

Bezpilota lidaparātu izmantošana ir jāautorizē ar dekrētu vai oficiālu lēmumu, konsultējoties ar Francijas datu aizsardzības aģentūru CNIL, kas šajā gadījumā netika darīts.

Bezpilota lidaparātus varēja aprīkot ar ierīcēm, kas padarītu neiespējamu personu identificēšanu jebkuros apstākļos.

Varasiestādes visā Francijā izmantojušas bezpilota lidaparātus, lai novērotu, kā ielās un pludmalēs tiek ievēroti jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanai ieviestie noteikumi.

11.maijā oficiāli beidzās stingrais karantīnas režīms, kas Francijā ilga 54 dienas, taču daudzi no ierobežojumiem joprojām paliek spēkā. Tostarp cilvēkiem liegta piekļuve vairumam pludmaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvija apsteidz Rietumvalstis valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē

Db.lv, 16.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps solījis rīkoties, lai novērstu Francijas vīnu ievešanu ASV ar niecīgu muitas nodevu, lai gan Francija ASV vīniem noteikusi lielāku muitas nodevu.

«Francija mums noteikusi lielu nodevu par vīniem. Un tomēr mēs viņiem prasām ļoti maz par Francijas vīniem,» Tramps pirmdien sūkstījās intervijā raidsabiedrībai CNBC pēc tam, kad pagājušajā nedēļā apmeklēja Normandiju.

Viņš apgalvoja, ka, piemēram, Kalifornijas vīndari viņam sakot, ka viņiem ir jāmaksā lielas nodevas, lai savu produkciju ievestu Francijā, bet Francijas vīnus ASV ļauts ievests bez nodevām.

«Tas nav godīgi. Mēs kaut ko darīsim šajā lietā,» paziņoja Tramps, uzsverot, ka Francijas vīni ir lieliski, bet arī ASV tiek ražoti lieliski vīni.

Tramps jau agrāk ir sūdzējies par Francijas noteiktajām muitas nodevām ASV vīniem, bet rīcība tam nav sekojusi. Novembrī mikroemuāru vietnē «Twitter» viņš rakstīja, ka «ir jāmaina» situācija, ka ASV vīndariem produkcijas pārdošana Francijā ir pārāk grūta, bet Francijas vīniem ASV tirgus ir viegli pieejams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Baltijas valstīs gaidāms maksātnespēju vilnis?

Mantvīds Štareika, "Coface Baltics" reģiona vadītājs, 05.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parasti maksātnespējas gadījumu skaits pieaug, kad ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr 2020. gadā, kad iestājās pandēmija, maksātnespējas gadījumu skaits samazinājās visās lielākajās eirozonas valstīs.

Var uzskatīt, ka valdību atbalsta mehānismi daudzus trauslus uzņēmumus uztur - vai šobrīd vērojams “klusums pirms vētras”, gaidot maksātnespēju vilni? Ir ievērojams skaits maksātnespēju, kas ir atliktas, bet nav novērstas, iespējams, visvairāk tādu ir tūrisma, ēdināšanas un transporta nozarēs.

Covid-19 krīzes patiesā ietekme paliks neskaidra, kamēr uzņēmumi nepublicēs savus finanšu pārskatus. Tāpēc “Coface” ir simulējusi uzņēmumu finansiālo stāvokli, aprēķinot nozaru maksātspējas koeficientu (bruto darbības peļņa / neto parāds), ņemot vērā gan šoku, ko radīja negatīvais ieņēmumu apmērs, gan valstu valdību sniegtās palīdzības pozitīvo efektu. Kopumā simulācijā tika apskatīta nozaru izlase, kas parasti veido ~ 80% no visām maksātnespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

86 gadu vecumā miris bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks, kurš vadīja valsti no 1995.gada līdz 2007.gadam, ceturtdien paziņoja viņa ģimene.

«Prezidents Žaks Širaks nomira šorīt, savas ģimenes ieskauts,» paziņoja viņa znots Frederiks Salā-Barū.

Širaks divreiz ieņēma premjerministra amatu - no 1974.gada līdz 1976.gadam un no 1986.gada līdz 1988.gadam.

No 1977. līdz 1995.gadam Širaks bija Parīzes mērs.

Širaks bija viena no populārākajām politiskajām figūrām Francijā, neskatoties uz apsūdzībām korupcijā, kad viņš bija Parīzes mērs, par ko viņam 2011.gadā tika piespriests nosacīts divu gadu cietumsods.

Viņš nepiekrita tiesas lēmumam, bet to neapstrīdēja, sakot, ka franču tauta zina, ka viņš ir godīgs cilvēks, kurš strādājis tikai Francijas diženuma un miera labā.

Širaks prezidenta amatā tika ievēlēts 1995.gadā un 2002.gadā pārvēlēts, kopumā pavadot valsts galvas amatā 12 gadus. Tādējādi viņš kļuvis par otru ilgāk valdījušo prezidentu pēckara Francijā aiz Fransuā Miterāna, kurš ieņēma prezidenta amatu pirms Širaka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pavēstīja, ka Francija atsāks atomelektrostaciju būvniecību, lai apmierinātu augošās prasības pēc enerģijas un risinātu izaicinājumus vides jomā.

"Lai garantētu Francijas enerģētisko neatkarību un sasniegtu mūsu mērķus, konkrēti - oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, mēs pirmo reizi vairākās desmitgadēs mūsu valstī atsāksim kodolreaktoru būvniecību," uzrunā valstij sacīja prezidents.

Runājot laikā, kad Glāzgovā turpinās klimata samits COP26, Makrons solīja, ka Francija turpinās attīstīt atjaunojamo enerģiju.

Francija lielāko daļu elektrības iegūst atomelektrostacijās, bet šobrīd būvē tikai vienu trešās paaudzes kodolreaktoru Flamanvilā, Normandijā.

Tomēr darbs šajā objektā, kas tika uzsākts 2007.gadā, vēl jāpabeidz.

Francijas enerģētikas uzņēmums EDF pavasarī valdībai iesniedza priekšizpētes ziņojumu par programmu, kas paredz sešu jaunu kodolreaktoru būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijā pirmdien stājušies spēkā stingrāki Covid-19 ierobežojumi nevakcinētiem cilvēkiem, lai iegrožotu piekto koronavīrusa infekciju vilni.

Nevakcinēti cilvēki nevarēs iekļūt restorānos, bāros, kultūras iestādēs un sporta pasākumos, kā arī viņiem būs liegti tālie braucieni ar vilcienu un avioreisi. Līdz šim viņi to varēja, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.

Nākotnē tie, kas ir atveseļojušies pēc Covid-19 infekcijas, varēs saņemt sertifikātu, kas atļauj neierobežotu piekļuvi šīm vietām un pasākumiem.

Tālie braucieni ar negatīvu testu bez vakcinācijas atļauti īpašu iemeslu dēļ.

Pagaidu piekļuve ar testu būs atļauta tiem, kas ir pieteikušies uz vakcināciju.

Francijā pēdējās nedēļās ir strauji pieaudzis Covid-19 infekcijas gadījumu skaits, un par valstī dominējošo koronavīrusa paveidu ir kļuvis omikrona paveids.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas riepu ražotājs «Michelin» ceturtdien paziņoja par plāniem nākamgad slēgt rūpnīcu Francijā ar 619 darbiniekiem, šādu lēmumu skaidrojot ar aizvien pieaugošo konkurenci, ko rada lētākie Āzijas ražojumi.

Pirms divām nedēļām uzņēmums pavēstīja, ka slēgs rūpnīcu Vācijā ar 858 darbiniekiem, bet pērn tas paziņoja par ražotnes slēgšanu Skotijā ar 845 strādājošajiem.

Attiecībā uz rūpnīcu Francijā «Michelin» ceturtdien norādīja, ka slēgšanas ietekmētajiem darbiniekiem tiks nodrošināts atbalsts un iespēja turpināt darbu kompānijā.

Pērnā gada beigās «Michelin» pasaulē nodarbināja aptuveni 110 000 cilvēku, tostarp 20 000 Francijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pandēmijas laikā individuālais elektrotransports ir labs risinājums sociālās distances ievērošanai, šī pārvietošanās veida entuziasti Pāvels Brečs un Pāvels Udodovs nolēma uzsākt elektrisko skrejriteņu un vienriteņa skūteru jeb monoriteņu biznesu. Aprīlī Kr. Barona ielā durvis vēra elektroriteņu veikals – klubs "Viensrats.lv".

Ņemot vērā, ka cilvēki cenšas izvairīties no braukšanas sabiedriskajā transportā, izvēloties drošākus pārvietošanās veidus, jau pirmajā darbības mēnesī pārdoti aptuveni 40 elektriskie braucamrīki – vairāk nekā 20 skrejriteņi un teju 20 monoriteņi, stāsta SIA "Viensrats.lv" līdzīpašnieks P. Brečs. Tāpat veikals piedāvā ilgtermiņa elektroriteņu nomu un braukšanas apmācības.

"Veikalu izveidoju kopā ar P. Udodovu, kurš ir profesionāls futbola treneris, strādājis par pasniedzēju Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā, bet tagad viņam ir savs futbola klubs "Varonis". Tiklīdz viņš izmēģināja elektrisko monoriteni, viņam tas tā iepatikās, ka man nevajadzēja viņu ilgi aicināt pievienoties šim projektam," stāsta P. Brečs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu autopārvadājumu nākotnes redzējums caur likumdošanas un darbaspēka pieejamības prizmu

Jeļena Šaldajeva, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visās ekonomiski attīstītajās valstīs pakāpeniski tiek īstenota ražošanas un sadzīves automatizēšana, ieviešot jaunākās kibertehnoloģijas. Neizbēgami, tehnoloģijām attīstoties, cilvēks nodod stafeti robotiem. Pretēja situācija vērojama kravu autopārvadājumu nozarē: pasaulē arvien straujāk palielinās loģistikas speciālistu un kvalificētu šoferu trūkums. Darbinieku meklēšana loģistikas uzņēmumiem ir kļuvusi par izaicinājumu, kurš pēc ekspertu prognozēm tuvākajā nākotnē tikai turpinās sarežģīties. Kaut arī bezpilota kravas automašīnu projekti jau ir ieskicēti, līdz tik radikālas ieceres īstenošanai vēl paies zināms laiks. DB sarunā ar Latvijā lielākā kravu autopārvadātāja - SIA Kreiss- komercdirektoru Pāvelu Solovjovu, uzzināja, kā uzņēmumam sekmējas darbaspēka piesaistīšanā, un kādi vēl faktori nosaka izaugsmes dinamiku.

SIA Kreiss komercdirektors Pāvels Solovjovs atklāja DB, ka ceturtdaļgadsimta ilgā darba Eiropas un NVS valstīs rezultātā uzņēmums ir pierādījis savu atbilstību tirgus standartiem un spēju uzturēt dialogu ar klientiem. Klientu atzinība uzņēmuma komandai ne vien ļauj lepoties ar paveikto, bet arī vienlaikus uzstāda stingrākus kvalitātes standartus un paaugstina atbildību. Neskatoties uz daudzpusīgo pieredzi un panākumiem darbā, Kreiss, kā arī pārējo Eiropas Savienības kravu pārvadātāju, izaugsmes «griestus» nosaka tādi faktori, kā darbaspēka pieejamība un pārvadājumus regulējošie noteikumi.

«Neviens neteiks, ka tagad ir viegli strādāt kravu pārvadājumu biznesā. Kvalificētu autovadītāju trūkuma apstākļos ir jāatrod risinājums, kā palēnināt kadru mainību. Mums ir saliedēts kolektīvs, kurā daudzi strādā jau desmitiem gadu. Tomēr, šoferi mēdz nostrādāt Kreiss pusotru gadu, tādā veidā iegūstot atzītu darba pieredzi un apliecinot savu profesionalitāti, un tad sāk meklēt labākus darba piedāvājumus citās Eiropas valstīs, kur viņus labprāt gaida.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cerētā graudaugu rekordraža šogad Latvijā varētu arī nebūt, atzina graudkopības kooperatīva "Latraps" valdes priekšsēdētājs Edgars Ruža.

"Cerētā rekordraža, visdrīzāk, šogad netiks ievākta, jo ilgstošais sausums pavasarī un vasaras sākumā, kā arī vētras, kas daudzviet sagāza labību veldrē, un krusa, kas dažus rapšu un kviešu laukus iznīcināja pilnībā, ir ieviesuši korekcijas," teica Ruža.

Tajā pašā laikā viņš atzīmēja, ka, neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, situācija līdz šim graudkopībā bija laba. "Kopumā situācija līdz šim ir bijusi ļoti laba, nevienas izejvielu piegādes nav kavējušās," pauda Ruža.

Vienlaikus viņš minēja, ka kooperatīvam, kas apkalpo zemniekus, Covid-19 dēļ bija būtiski jāmaina darbība un jāpielāgojas jaunajai situācijai, lai nerastos problēmās.

"Nedod Dievs, kādā pieņemšanas punktā saslimst kāds darbinieks, automātiski pieņemšanas punkts būtu jāslēdz. Tāpat jābūt ļoti piesardzīgiem, piegādājot zemniekiem izejvielas - agronomiem, noliktavu pārziņiem utt. Pret Covid-19 piesardzības situāciju mēs attiecamies ļoti nopietni, lai gan jāsaka, ka Latvija uz pārējās pasaules fona ir kā tāda paradīze. Vai nu mūsu tiešām ir tik ļoti maz, vai kādi citi apstākļi, bet nu pagaidām mums tas vīruss iet garām, cerams, ka tas tā arī turpināsies," teica "Latraps" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Satiksmes drošība sākas ar sevi

Dainis Bremze "Norde" autosalona īpašnieks, oficiālais Nissan un Renault pārstāvis Latvijā, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burtiski nesen auditorkompānija “Price Waterhouse Coopers” nāca klajā ar pētījumu, ka Latvijā būtiskai satiksmes drošības uzlabošanai nepieciešami 90 miljoni eiro gadā.

Pēc vairāk nekā 20 gadiem auto biznesā esmu pārliecināts, ka drošība satiksmē ir prioritāte, taču, manuprāt, tā sākas daudz tuvāk pašam auto lietotājam nekā varētu šķist. Pēc tam jau nāk infrastruktūra, ceļu satiksmes intensitātes kontrole un tehniskās drošības uzraudzība un citi aspekti.

Ja vēlamies runāt par Latvijas satiksmes drošības uzlabošanu, tad gribi negribi kārtējo reizi jāceļ gaismā mūsu novecojušais auto parks, kura vidējais vecums saskaņā ar Eiropas Automobiļu ražotāju asociācijas datiem 2018.gadā Latvijas auto parka vidējais vecums bija 13,9 gadi (Austrijā 8,2 gadi, Beļģijā un Francijā - deviņi, Dānijā – 8,8, Zviedrijā astoņi, Norvēģijā – 10,5, Īrijā – 8,4 gadi utt.). Un kas savā būtībā ir teju 14 gadus vecs auto? Tā ir 14 gadus veca tehnoloģija (varam mēģināt iztēloties 14 gadus vecu telefonu vai datoru), visticamāk, ar daudz lielāku nobraukumu nekā faktiski uzrādīts. Tas, savukārt, nozīmē arī lielāku nolietojumu detaļām, ar lielākiem riskiem uz ceļa un mazāku aizsardzību avārijas gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas apelācijas tiesa otrdien par gandrīz 75% - no 80 miljoniem eiro līdz 20 miljoniem eiro - samazināja "Rietumu bankai" noteikto sodu par iespējamo iesaisti naudas atmazgāšanā, vēsta ziņu aģentūra "Bloomberg".

Tiesa otrdien nav sniegusi plašākus argumentus par soda apmēra samazināšanu, norādot, ka rakstiskais spriedums tiks nosūtīts iesaistītajām pusēm.

Tiesā pavēstīja, ka Parīzes prokuratūra apelācijās tiesā lūdza piemērot "Rietumu bankai" 60 miljonu sodu, savukārt "Rietumu bankas" bijušajam prezidentam Aleksandram Pankovam bija lūgts piemērot divus gadus nosacītu cietumsodu, kā arī naudas sodu 50 000 eiro apmērā.

Tiesa samazināja no četriem uz diviem gadiem Pankovam iepriekš piespriesto nosacīto cietumsodu, kā arī piemēroja viņam 150 000 eiro naudas sodu.

Apelācijas tiesa arī apstiprināja, ka bankai liegts darboties Francijā piecus gadus.

Kā vēsta portāls "moneyvox.fr", visiem atbildētājiem solidāri jāatmaksā Francijas valstij radītie zaudējumi 10 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.

Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.

Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nevienlīdzības ģeogrāfiskie vaibsti

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 24.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik plaši iedzīvotāju protesti notiek Čīlē. Nesen Parīzi plosīja dzeltenās vestes. Kas kopīgs šiem nemieriem un kādēļ par to vērts runāt Latvijā?

Iedzīvotāju neapmierinātībai gan Čīlē, gan Francijā nevis iegansts, bet dziļākais cēlonis ir kopējs – ģeogrāfiskā nevienlīdzība. Proti, Francijā par iemeslu dzelteno vestu kustībai kļuva degvielas cenas sadārdzinājums, kas īpaši sāpīgi skāra nabadzīgākos iedzīvotājus (turklāt daudzi no tiem – strādājošie) perifērijās, kuriem uz darba vietu jāpārvietojas ar auto. Savukārt Čīlē nemierus izraisīja metro biļešu cenas pieaugums, kas sāpīgi «sit» pa nabadzīgākajiem iedzīvotājiem, kas koncentrējušies pilsētu nomalēs un uz centru var tikt, vienīgi izmantojot metro.

Tieši šī ģeogrāfiskā nevienlīdzība lielā mērā veido arī Latvijas nevienlīdzības seju. Arī mūsu valsts gadījumā taisnība ir pirms pāris gadiem Pasaules Bankas secinātajam, ka daudz izteiktāka ir nevienlīdzība valstu iekšienē nekā starp valstīm. Eiropā un ASV aktuālais jēdziens «spatial inequality» jeb «telpiskā nevienlīdzība» ir pilnā mērā attiecināms arī uz Latviju. Jo pārtikusī urbānā vidusšķira Rietumu metropolēs ir savstarpēji daudz tuvāka dzīves līmeņa ziņā nekā savas valsts attālāko reģionu un lauku iedzīvotāji. Proti, dzīves līmeņa ziņā (tajā, ko var atļauties un ko nē) Rīgas IT speciālists vai advokāts būs tuvāks saviem kolēģiem Polijā, Čehijā un Francijā nekā, piemēram, maza veikaliņa īpašniekam Latgales vai Vidzemes laukos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Indekss: Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma OECD

LETA, 25.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir trešā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais «Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss», ko veidojusi ASV domnīca «Tax Foundation».

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas trešajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas un Jaunzēlandes.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 1.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 29.augstākā 36 OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 6.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 7.vietu.

Jau sesto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija.

1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 2.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktāko sniegumu - 11.vietu - uzrādījusi starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas valdība pastiprinās kontroli uz robežas ar Vāciju, lai cīnītos ar jauno koronavīrusu, kas Mozeles reģionā izplatās straujāk nekā citur Francijā.

No pirmdienas cilvēkiem, kas dzīvo vienā un strādā otrā robežas pusē, būs reizi nedēļā jāveic Covid-19 tests, paziņoja valdība.

Valdība šādu lēmumu pieņēmusi pēc Vācijas valdības pagājušās nedēļas brīdinājuma, ka tā plāno noteikt jaunus ierobežojumus robežas šķērsošanai ar Franciju, jo Mozeles reģionā sākuši straujāk izplatīties jaunā koronavīrusa paveidi.

Jaunā prasība par testa veikšanu katru nedēļu neattieksies uz Francijas iedzīvotājiem, kas regulāri šķērso robežu, lai dotos uz darbu Luksemburgā.

Visā Francijā spēkā paliek prasība, ka iebraucējiem, izņemot pārrobežu strādniekiem, no citām Eiropas Savienības (ES) valstīm jāuzrāda negatīvs Covid-19 tests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saasinoties situācijai ap jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Eiropai varētu nākties atgriezties pie jautājuma par robežu slēgšanu, pirmdien izteicies Lietuvas prezidents Gitans Nausēda.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka ar to saistītie lēmumi Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm jāpieņem kopā.

"Robežkontroles jautājums būtu nākamais posms, un tam nepieciešami kopīgi risinājumi visas Eiropas līmenī. (..) Redzam, ka daudzas ES valstis ievieš stingrāku iekšējo režīmu, un pilnīgi iespējams, ka pie šā jautājuma [par robežu slēgšanu] nāksies atkal atgriezties," prezidents sacījis žurnālistiem Birštonā.

Pēc Nausēdas teiktā, pašlaik Lietuvā noteiktā prasība par obligātu pašizolāciju pēc ierašanās no konkrētām valstīm ar augstiem inficēšanās rādītājiem faktiski jau darbojas kā netieša robežkontrole.

"Pastāv tieša un netieša robežkontrole. Prasība par pašizolēšanos krietni piebremzē vēlmi ceļot pāri robežām, jo parādās daudz ierobežojumu, kas ceļošanu dara nepievilcīgāku," viņš piebildis. "Uzskatu, ka mums pašlaik ir labi saskaņots mehānisms attiecībā uz karantīnas instrumenta lietošanu, kas ļauj, sekojot statistikai un slimības tendencēm citās valstīs, iekļaut šai sarakstā aizvien jaunas valstis. Dažas valstis pietuvojušās šai robežai un var drīzumā tikt iekļautas [sarakstā]."

Komentāri

Pievienot komentāru