Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", līdz gada beigām plāno nodrošināt divus reisus dienā maršrutā starp Tartu un Rīgu, aģentūrai LETA pastāstīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Viņš sacīja, ka "Elron" no 12. janvāra sāks pasažieru pārvadājumus starp Tartu un Rīgu vienu reizi dienā, tomēr uzņēmuma mērķis ir nodrošināt divus reisus dienā - vienu no rīta un vienu vakarā.

Betlems skaidroja, ka patlaban kompānija var nodrošināt tikai vienu reisu, jo, ņemot vērā pēdējo mēnešu laikā notikušos negadījumus, "Elron" ir saplīsuši divi vilcieni.

Viņš papildināja, ka vilcienu remonts prasīs zināmu laiku, tomēr, tiklīdz "Elron" būs gatavs, tiks palielināta vilcienu reisu kapacitāte maršrutā starp Tartu un Rīgu.

Viņš piebilda, ka tas būs atkarīgs arī no dzelzceļa būvniecības starp Tallinu un Tartu, jo "Elron" ir iegādājies jaunus "Škoda" vilcienus, kurus plānots nodot ekspluatācijā maršrutā Tartu-Tallina. "Ja to izdarīsim šī gada rudenī, tad varēsim atbrīvot esošo dīzeļvilcienu floti no šī maršruta un novirzīt to uz Tartu-Rīgu," piebilda "Elron" vadītājs.

No pirmdienas, 6.janvāra, darbību uzsāk jaunais pasažieru vilcienu savienojums starp Baltijas valstu galvaspilsētām, ko nodrošinās Lietuvas, Latvijas un Igaunijas pārvadātāji pa dzelzceļu - "LTG Link" posmā Viļņa - Rīga, "Vivi" posmā Rīga - Valga un "Elron" posmā Valga - Tallina.

Lai novērtētu maršruta priekšrocības, plānots, ka pirmdien pirmajā braucienā dosies arī visu trīs pārvadātāju - "Vivi", "Elron" un "LTG Link" - vadība.

"Jaunais dzelzceļa savienojums starp Viļņu, Rīgu un Tallinu ir svarīgs solis Baltijas valstu reģionālās mobilitātes uzlabošanā. Tas ne tikai savieno mūsu galvaspilsētas ērtāk un efektīvāk, bet arī simbolizē ciešu sadarbību starp Baltijas valstīm, lai nodrošinātu mūsdienīgu un pasažieriem draudzīgu transporta risinājumu. Paldies "Vivi" par ieguldīto darbu!", pauž Latvijas republikas satiksmes minists Kaspars Briškens.

Pirmajā etapā savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm - vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot 12 - 19 minūtes. Vienlaikus, turpinot darbu pie savienojuma pilnveidošanas, paredzēts, ka jau tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaits varētu tikt samazināts.

Nākamnedēļ pēc vairākkārtējas atlikšanas tiks sākta regulārā pasažieru vilcienu satiksme starp Tartu un Rīgu, taču sākotnēji vilciens kursēs tikai vienreiz dienā, Igaunijas pasažieriem tā kursēšanas grafiks nav parocīgs, un līnijas rentabilitāte netiek prognozēta augsta, raksta Igaunijas avīze "Postimees".

Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid", kas strādā ar zīmolu "Elron", pirmdien veica pirmo ceremoniālo reisu, taču regulāra satiksme starp Tartu un Rīgu tiks sākta 12. janvārī.

Pašreizējais kursēšanas grafiks paredz, ka no Tartu līdz Rīgai varēs aizbraukt trīs stundās un 41 minūtē, bet no Tallinas līdz Rīgai - piecās stundās un 56 minūtēs. Biļete no Tartu līdz Rīgai maksā 19-22 eiro, bet no Tallinas līdz Rīgai - 29-32 eiro.

"Elron" ir uzsvēris, ka jaunais maršruts vienlīdz svarīgs ir gan Dienvidigaunijas, gan Ziemeļlatvijas iedzīvotājiem, jo palīdz stiprināt ekonomiskās saites un veicināt tūrismu.

"Postimees" raksta, ka valsts būtībā subsidē visus vilcienu savienojumus Igaunijā. "Elron" 2024. gada ziņojums liecina, ka kompānijas biļešu pārdošanas ieņēmumi bija 22 miljoni eiro, bet valsts atbalsts darbības izmaksu segšanai bija 36 miljoni eiro. Kamēr biļešu ieņēmumi pieauga par 4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, valsts subsīdijas pieauga par 11%. Tomēr iepriekšējā gadā izaugsmes tendence bija pretēja - biļešu ieņēmumi palielinājās par 9% līdz 21 miljonam eiro, bet valsts subsīdija pieauga par 7%, sasniedzot 32,5 miljonus eiro. Kopumā pēdējos gados biļešu ieņēmumu un valsts atbalsta attiecība ir bijusi 2:3.

Pirmo reizi pēdējo desmit gadu laikā šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots vairāk jauno mājokļu nekā Tallinā, atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, secina uzņēmuma Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi.

Atsaucoties uz Colliers Latvia datiem, Invego vadītājs norāda, ka šā gada pirmajā pusē Rīgā pārdots 761 jauns mājoklis, bet Tallinā – 601. “Tas nav nekas pārsteidzošs, jo Rīgā dzīvo aptuveni par 200 000 cilvēku vairāk, un pēdējā gada laikā nekustamo īpašumu tirgū vērojama aktivitāte. Tajā pašā laikā Tallinai šie skaitļi nav nekas dramatisks, jo latvieši tikai pamazām sāk samazināt lielo starpību, kas uzkrājusies šo gadu laikā,” stāsta Kristjans-Tūrs Vahi.

Pēc viņa teiktā, nozīmīgs iemesls ir pieejamāka cena. “Ja Tallinā cenu kāpumu veicināja algu pieaugums, tad Rīgā situācija ir citāda: algas un līdz ar to arī kredītspēja auga straujāk nekā cenas. Latvijā jauno mājokļu cenas joprojām ir par 30% zemākas,” skaidro Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka arī procentu likmju vide šogad veicināja nekustamā īpašuma tirgus atdzīvošanos.

Pilna servisa biroju un kopstrādes telpu operators Baltijas valstīs “Workland Group” ir veicis izmaiņas vadības komandā.

Par “Workland Group” grupas operacionālo vadītāju ir iecelta Laura Panoviene, kura kopš 2016. gada vadīja „Workland” Lietuvā, nomainot Igoru Beloborodovu, kurš uzņēmuma grupas darbību un attīstību vadīja desmit gadus.

„Pēdējos desmit gadus Baltijas reģionā ir notikusi aktīva paplašināšanās. Pašlaik, gatavojoties nākamajiem attīstības posmiem, mēs mainām fokusu no biznesa centru skaita audzēšanas uz procesu optimizāciju un standartizāciju. Lietuva grupa uzrāda spēcīgus finanšu un saimnieciskās darbības rezultātus, tāpēc šī vadības maiņa ir loģisks solis „Workland Group” tirgus pozīcijas stiprināšanā,” skaidro “Workland” dibinātājs un izpilddirektors Indreks Hāls (Indrek Hääl).

No Tallinas Baltijas stacijas pirmdien, 12. janvāra pēcpusdienā (plkst. 14.50) aties pirmais regulārais vilciens maršrutā Tallina – Tartu – Rīga, kas Rīgas centrālajā dzelzceļa stacijā ieradīsies plkst. 20.46.

Sākotnēji biļetes būs pieejamas starptautiskajiem pasažieriem, iekšzemes biļetes Latvijā maršrutā Valmiera - Rīga būs iespējams iegādāties tuvāko nedēļu laikā.

“Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis) skaidro: “Sadarbībā ar Latvijas un Lietuvas pasažieru vilcienu operatoriem jau vairāk nekā gadu nodrošinām savienojumu Tallina – Tartu – Rīga – Viļņa ar pārsēšanos, un pasažieru interese ir bijusi liela, pērn iespēju ceļot ar vilcienu starp Latviju un Lietuvu un pretējā virzienā izmantoja vairāk nekā 16 000 pasažieru. Uzsākot satiksmi maršrutā Tallina – Tartu – Rīga bez pārsēšanās, ceļošana ar vilcienu starp Igauniju un Latviju kļūs vēl ērtāka. Šis maršruts ir vienlīdz nozīmīgs gan Dienvidigaunijas iedzīvotājiem, gan Ziemeļlatvijai, jo tas veicina ekonomisko saišu stiprināšanu un tūrisma attīstību.”

Jaunu dzīvokļu iegādes aktivitāte Rīgā pēdējā gada laikā pieaugusi par 46%, kas liecina par pircēju atgriešanos tirgū, norāda Martti Krass, Hepsor izpilddirektors.

Tas ir ļoti nozīmīgs pieaugums, kas parāda, ka pircēji atkal ir gatavi ieguldīt, jūtas drošāk par savu finansiālo situāciju un tic ekonomikas stabilitātei, atzīmē M.Krass, uzsverot, ka Baltijas nekustamo īpašumu tirgus izaugsme turpināsies arī nākotnē. Nedomāju, ka tik straujš pieaugums būs novērojams katru gadu, tomēr šis rādītājs skaidri parāda, ka tirgus ir izkļuvis no zemākā punkta un atkal sācis attīstīties. Šobrīd viss liecina, ka 2025. gadā un turpmākajos gados tirgus turpinās augt mērenā un stabilā tempā. Arī ekonomikas kopējais noskaņojums Baltijā ir pozitīvs, un šie faktori rada ļoti labu pamatu turpmākai izaugsmei, pārliecināts ir Hepsor izpilddirektors. Rīgas tirgus šobrīd attīstās visstraujāk Baltijā, un tam ir visi priekšnoteikumi, lai arī turpmāk saglabātu stabilu augšupeju, spriež M.Krass.

Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pasažieru vilciena pārvadātāji “Vivi”, ‘’Elron’’ un “LTG Link” uzsākuši vilcienu kustības sarakstu savstarpēju saskaņošanu, lai jau no nākamā gada sākuma nodrošinātu pasažieriem iespēju pilnvērtīgi ceļot ar vilcienu starp Baltijas valstīm.

Plānots, ka saskaņotais vilcienu kustības maršruts, kas savienos Baltijas valstu galvaspilsētas, būs pieejams, sākot no 6. janvāra.

Paredzēts, ka sākotnēji savienojums tiks īstenots ar visu trīs pārvadātāju ritošo sastāvu un sastāvēs no divām pārsēšanās reizēm – vienas Rīgā, bet otras Valgā, pārsēšanās laikam starp reisiem sastādot aptuveni 10 līdz 20 minūtes. Vienlaikus turpinās darbs, lai tuvākajā laikā pārsēšanās reižu skaitu samazinātu.

AS “Pasažieru vilciens” valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors atklāj, ka sagatavošanās posms vilcienu satiksmes nodrošināšanai Baltijas līmenī tiks uzsākts vēl agrāk, sākot no šī gada 15. decembra, kad pasažieru pārvadātājs “Vivi” posmā Rīga – Valga sava dīzeļvilciena atiešanas laiku pielāgos no Viļņas uz Rīgu kursējošā Lietuvas pārvadātāja “LTG Link” dīzeļvilciena pienākšanas laikam. Savukārt no nākamā gada 6. janvāra no Valgas līdz Tartu un tālāk Tallinai pasažieru pārvadājumi tiks veikti ar Igaunijas pārvadātāja “Elron” norīkotu un kustības saraksta ziņā pielāgotu papildu dīzeļvilcienu.

Latvijā 2024.gadā tika pavadīti 1,77 milj. viesu nakšu1, kas rezervētas kādā no četrām digitālajām platformām - Booking.com, Airbnb, Expedia Group un Tripadvisor, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Eiropas Savienības statistikas biroja Eurostat sadarbības projektā iegūtie dati.

Tas ir par 15,1% vairāk nekā 2023.gadā, kad rezervēto viesu nakšu skaits bija 1,54 milj., kā arī par 32,4% vairāk nekā 2019.gadā pirms pandēmijas, kad rezervēto viesu nakšu skaits sasniedza 1,34 milj. nakšu. Baltijas valstu galvaspilsētu vidū rezervēto viesu nakšu skaita ziņā joprojām līdere ir Rīga, kam seko Tallina un Viļņa.

2024.gadā 1,33 milj. jeb 75,4% no viesnaktīm Latvijā rezervēja ārvalstu viesi, bet 435,6 tūkst. jeb 24,6% rezervēja Latvijas iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2023.gadu, pieauga gan ārvalstu viesu (par 14,6%), gan vietējo viesu (par 16,9%) rezervēto viesnakšu skaits. Salīdzinot ar 2019.gadu, vietējo viesu rezervēto nakšu skaits palielinājies 2,6 reizes, bet ārvalstu viesu rezervēto nakšu skaits pieaudzis par 14,1%.

Kad 2016. gadā SBA grupa un Andrius Barštys dibināja Capitalica Asset Management, mērķis bija vienkāršs, taču ambiciozs: pierādīt, ka nekustamo īpašumu Baltijā var pārvaldīt ne tikai ar peļņu, bet arī ar atbildību.

No dažiem īpašumiem sākotnēji, portfelis ir izaudzis līdz vairāk nekā 245 miljoniem eiro aktīvu, kas sadalīti četros fondos un 14 īpašumos. Šodien vairāk nekā 170 investoru – ģimenes, privātpersonas un pensiju fondi – uztic Capitalica savu kapitālu, lai to vairotu Realverse pasaulē – vidē, kur ieguldījumi ir taustāmi, ilgtspējīgi un nākotnē vērsti.

Kāpēc investori atgriežas

Capitalica atšķiras ne tikai ar skaitļiem, bet arī ar domāšanas veidu. Uzņēmumu regulē Lietuvas Banka, tā revīziju veic EY Baltic, un darbība pilnībā atbilst Eiropas Savienības (ES) Zaļā kursa un ES taksonomijas principiem. Šis uzticības un caurspīdīguma pamats investoriem sniedz pārliecību, ka viņu kapitāls tiek pārvaldīts atbildīgi.

Šonedēļ prezentēts ceturtais "Michelin" ceļveža izdevums Igaunijai, kurā kopumā ieteikti 43 restorāni.

Šogad atlasē bija pievienoti astoņi jauni restorāni, tostarp viens ar "Michelin" zaļo zvaigzni par ilgtspējīgu pieeju.

Iepriekš piešķirtās divas zvaigznes saglabājis restorāns "180° by Matthias Diether" un vienu zvaigzni - "NOA Chef's Hall". Abi restorāni atrodas Tallinā. Igaunija atkal ir apsteigusi Latviju, jo šī gada ceļvedī Latvijai iekļauts 31 restorāns, tostarp restorāns "JOHN Chef's Hall" Rīgā, kas saņēma vienu zvaigzni.

Septiņi restorāni saņēmuši "Bib Gourmand" apbalvojumu, ko piešķir restorāniem, kas piedāvā kvalitatīvu ēdienu par saprātīgu cenu. To saņēma restorāns "UMA -Unorthodox Modern Asian" jeb netradicionāla mūsdienu Āzijas virtuve, kas atrodas Tallinā. Šis restorāns pievienojas tiem sešiem, kas jau iepriekš ieguvuši "Bib Gourmand" statusu - "Fellin", "Härg", "Lore Bistroo", "Mantel ja Korsten", "NOA" un "Tuljak".

Ar zīmolu "Elron" strādājošais Igaunijas valstij piederošais pasažieru vilcienu operators "Eesti Liinirongid" tiešos vilcienu reisus starp Tartu un Rīgu plāno sākt vasarā, sacīja "Elron" izpilddirektors Lauri Betlems.

Pēc viņa teiktā, kompānija ir vilcienu autorizācijas procesa vidū, bet pirmo testa braucienu no Valgas uz Rīgu plānots veikt jau nākamo divu nedēļu laikā.

"Mēs ceram sākt nodrošināt tiešos reisus starp Tartu un Rīgu šī gada vasarā," uzsvēra Betlems.

Viņš skaidroja, ka lielākā problēma maršruta atklāšanai ir bijusi vilcienu autorizācija Latvijā, jo process ir aizņēmis daudz ilgāku laiku, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Savukārt AS "Pasažieru vilciens" (PV) valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors papildināja, ka patlaban ir saņemta atļauja, ka "Elron" var testēt Latvijas dzelzceļa infrastruktūru un veikt pirmos testus.

"Process iet uz priekšu, tomēr laikam Igaunijas kolēģi bija pārāk optimistiski, jo desmit gadus atpakaļ situācija bija citādāka, bet tagad Eiropas standarti ir krietni stingrāki," pauda Nešpors.

Biroju un kopstrādes telpu operators Workland šonedēļ sāks obligāciju piedāvājumu. Tā ir “Workland Group” pirmā obligāciju emisija, uzņēmums plāno aizņemties EUR 2,5 miljonus vairākās daļās.

Pirmā daļa 1,5 miljonu eiro apmērā tiks izlaista ar termiņu uz diviem gadiem un gada procentu likmi 10,5 %. Nākamie laidieni ir plānoti 2025. gadā atbilstoši kapitāla vajadzībām.

Workland ir pilna servisa kopstrādes telpu un pilna servisa biroju operators Baltijas reģionā. Pirmie trīs Workland biroju centri tika atvērti 2016. gadā Viļņā, Rīgā un Tallinā. 2023. gadā uzņēmums ienāca Somijas tirgū, iegādājoties trīs biroju vietas, ko iepriekš pāŗvaldīja konkurējošs uzņēmums.

“2024. gadā Workland pieaugums bija 30 % - mēs piedāvājām vairāk nekā 900 pilnībā aprīkotas un apkalpotas darba vietas trīs jaunās vietās Viļņā, Rīgā un Tallinā. Lai turpinātu nodrošināt tirgus izaugsmi, arvien pieaugošo pieprasījumu pēc biroja telpām ar elastīgiem noteikumiem, un refinansētu esošās saistības, mēs nolēmām izmantot inovatīvu finansēšanas metodi – “BeMyBond” platformu investīcijām obligācijās. Šī platforma dod iespēju individuāliem investoriem veikt ieguldījumus obligācijās - šeit mēs saskatām paralēles ar Workland darbību, kas augstākās klases biroju centrus un birojus padara pieejamus gan korporatīvajiem uzņēmumiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem, jaunuzņēmumiem vai ārštata darbiniekiem, neatkarīgi no tā, vai tas ir viens vai 100 cilvēki,” stāsta Workland dibinātājs un vadītājs Indreks Hāls (Indrek Hääl).

Latvijā jau ilgus gadus notiek diskusijas par jauna un mūsdienīga Nacionālā futbola stadiona nepieciešamību. Futbols ir sporta veids ar visplašāko iesaisti pasaulē, un arī Latvijā to spēlē un atbalsta desmitiem tūkstošu bērnu, jauniešu un pieaugušo.

Tomēr šobrīd Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurai nav sava nacionālā futbola stadiona.Latvijas Futbola federācija pēc publiska konkursa uzticējusi Baltijā lielākajam arhitektūras birojam SEP uzsākt Latvijas Nacionālā futbola stadiona (LNFS) koncepcijas izstrādi. Projekta izstrādē SEP kā partneri pieaicinājis arī Populous – vienu no pasaules vadošajiem stadionu arhitektūras un attīstības birojiem, kura pieredzē ir vairāk nekā 1400 projekti visā pasaulē, tostarp Vemblija stadions Londonā, Tottenham Hotspur stadionu komplekss, Olimpiskie stadioni Sidnejā un Londonā, un tas ļaus LNFS koncepcijai arī izveidot globālu un modernu dimensiju.Pašlaik koncepcija un izpētes rezultāti vēl ir apkopošanas stadijā, taču jau tagad ir skaidra virkne iemeslu, kāpēc šāds stadions ir vitāli nepieciešams Rīgai un Latvijai. SEP ir apkopojis 5 šādus iemeslus.

Kristjans-Tūrs Vahi, uzņēmuma Invego, kas šobrīd attīsta lielus dzīvojamos rajonus gan Latvijā, gan Igaunijā, vadītājs stāsta, ka līdz šim Rīgas jaunbūvju tirgus acīmredzami atpalika no Tallinas un Viļņas tirgiem piedāvājuma, darījumu skaita un cenu ziņā, taču šogad, visticamāk, situācija mainīsies.

Invego sāka gatavoties ienākšanai Latvijas tirgū pirms sešiem gadiem, un pēdējo divu gadu laikā ir sācis būvēt un pārdot mājokļus četros jaunos dzīvojamajos rajonos. "Mēs redzējām, ka Rīgas nekustamo īpašumu tirgum ir ļoti labs izaugsmes potenciāls, un mēs vēlamies būt daļa no šīs izaugsmes," sacīja Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), piebilstot, ka šodien uzņēmumam jau ir darbs Latvijas galvaspilsētā un tās apkārtnē vismaz nākamajiem desmit gadiem.

Gaidāms izaugsmes gads

Nekustamo īpašumu jomā gan Igaunijā, gan Latvijā 2025. gads būs izaugsmes gads,...

Pēc Kristjana-Tūra Vahi teiktā, šā gada pirmajos mēnešos Invego pirmo reizi Rīgā pārdeva vairāk mājokļu nekā Tallinā un tās apkārtnē. “Šobrīd mums ir četri aktīvi dzīvojamo māju kompleksi abās galvaspilsētās un to piepilsētās, tāpēc ir lieliski vērojams progress. Rezultāts nepārsteidz, jo šķiet, ka ir pienācis Rīgas laiks,” situāciju komentēja Kristjans-Tūrs Vahi.

Invego izpilddirektors arī pastāstīja, ka cenas jaunbūvēm Rīgā joprojām ir zemākas, taču starpība starp abām valstīm samazinās. “Viss virzās pēc ierasta scenārija – sākotnēji pārdošana notiek straujāk tur, kur galveno lomu spēlē cena, bet jau tagad interese par dārgākām jaunbūvēm pieaug,” norāda Kristjans-Tūrs Vahi, piebilstot, ka, ņemot vērā mūsdienu cenas un hipotekāro kredītu procentu likmes, arī investīciju dzīvokļu pircēju Rīgā ir vairāk nekā Tallinā. “Vienā no mūsu dārgākajiem kompleksiem “Skanstes Rezidences” vairākus dzīvokļus iegādājušies Igaunijas investori, kuri arī acīmredzot tic vietējā tirgus izaugsmes potenciālam. “Tāpat ir zināma interese arī par iespējām investēt dzīvojamajā kompleksā “Vītolu Parks,” piemērus min Invego vadītājs.

Invego ir vairāk nekā desmit gadu pieredze, un tas ir viens no vadošajiem nekustamo īpašumu attīstītājiem Igaunijā, un šobrīd trīs valstīs tiek īstenoti aptuveni 30 attīstības projektu. Uzņēmums pēdējos gados Tallinā un tās apkārtnē uzcēlis mājokļus vairāk nekā 1300 ģimenēm, kā arī vairāk nekā 50 000 kvadrātmetru komercplatības.

Igaunijā Invego ievērojamākie projekti ir nesen pabeigtie “Tiskreoja” un “Tabasalu Kodu” rajoni, kā arī projekti „Luccaranna“, „Uus-Järveküla“ un „Keila Pargikodud”, kas šobrīd tiek būvēti. Latvijas galvaspilsētā uzņēmums šobrīd attīsta dzīvojamos rajonus “Vītolu Parks”, “Parka Kvartāls” un “Skanstes Rezidences”, kā arī rindu māju ciematu “Vide Ādaži”, kas atrodas Pierīgā. 2024.gadā Invego atklāja arī projektu „Silves Hills“ — 65 hektārus lielu dzīvojamo rajonu Portugāles dienvidos ar 154 villām.

Pēdējos mēnešos gan Igaunijas, gan Lietuvas īres īpašumu investori atkal ir kļuvuši aktīvāki. Taču tā vietā, lai mērķētu uz vietējo tirgu, daudzi koncentrējas uz Latvijas galvaspilsētu Rīgu.

Kā norāda digitālās finansēšanas platformas Estateguru operatīvais vadītājs Daniils Āls, šo tendenci veicina samazinātas procentu likmes, dinamisks jaunbūvju tirgus un pieejamākas cenas.

Pēc eksperta teiktā, aktivitāte Latvijas nekustamo īpašumu tirgū sākās jau pērn, kad ievērojami vairāk attīstītāju saviem projektiem sāka meklēt agrīnās stadijas finansējumu. “Pašlaik attīstītājiem ir pievienojušies īres īpašumu investori, kuri vēlas paplašināt savus portfeļus ar Latvijas nekustamajiem īpašumiem,” apstiprina Daniils Āls (Daniil Aal).

Nekustamo īpašumu attīstītāja Invego vadītājs Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi), kurš nesen pārdevis dzīvokļus Rīgā gan Lietuvas, gan Igaunijas īres īpašumu investoriem, apliecina, ka pilsētas nekustamo īpašumu tirgus patiešām strauji aug. "Šogad Invego pirmo reizi Rīgā pārdevis vairāk mājokļu nekā Tallinā un tās apkārtnē. Šeit joprojām dzīvokļu cenas ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, bet iedzīvotāju pirktspēja nepārtraukti aug, līdz ar vēlmi dzīvot jaunās, modernās mājās," stāsta Kristjans-Tūrs Vahi. Patlaban Invego Latvijā attīsta vairākus lielus nekustamo īpašumu projektus – dzīvojamos rajonus “Vītolu Parks”, “Parka Kvartāls” un “Skanstes Rezidences”, kā arī rindu māju ciematu “Vide Ādaži” Pierīgā.

12.maijā sākas nekustamo īpašumu attīstītāja Invego pirmais publiskais obligāciju piedāvājums, kas sniedz Baltijas investoriem iespēju iegādāties uzņēmuma obligācijas ar 11% fiksētu gada procentu likmi.

Obligācijas emitēs Invego grupas Igaunijas uzņēmums Invego Latvia OÜ. Plānots emitēt līdz 4 000 nodrošinātas obligācijas, katrai no tām nominālvērtība ir 1 000 eiro. Ja pieprasījums būs lielāks, emisijas apjoms var tikt palielināts. Obligācijām ir 4 gadu dzēšanas termiņš, fiksēta 11% gada likme, un procentu izmaksa reizi ceturksnī.

Obligācijas ir nodrošinātas ar komercķīlu uz 100% SIA Invego Latvia kapitāldaļām. Pēc emisijas obligācijas plānots iekļaut Nasdaq Baltic First North alternatīvajā tirgū.

Baltijas privātie un institucionālie investori var iesniegt parakstīšanās rīkojumus visās bankās, kas piedāvā ieguldījumu pakalpojumus Baltijas valstīs, no 12. maija plkst. 10.00 līdz 22. maija plkst. 15.30.

Zviedrijas telekomunikāciju uzņēmums "Ericsson" atteicies no plāna Tallinā būvēt biroja un inovāciju centra kompleksu 52 500 kvadrātmetru platībā, investējot 155 miljonus eiro.

Zviedrijas kompānijas meitasuzņēmuma Igaunijā "Ericsson Eesti" vadītāja Sirli Menniksāra informēja, ka darbinieki un partneri ir informēti par kompānijas lēmumu atteikties no jauna kompleksa būvniecības biznesa pilsētiņā "Ulemiste City", bet tā vietā koncentrēties uz to, lai modernizētu esošās telpas Tallinā, ko veido trīs ražotnes un birojs Ilemistē.

Viņa paskaidroja, ka tirgus un ekonomiskā vide ir problemātiska, tādēļ, jo īpaši Eiropā, uzņēmuma attieksme pret rūpnieciskajām investīcijām ir piesardzīgāka.

Pērn vasarā "Ericsson" paziņoja, ka plāno investēt 155 miljonus eiro, lai "Ulemiste City" uzbūvētu jaunu ražošanas un tehnoloģiju centru. Būvniecību sākt bija plānots šogad un pabeigt 2026.gadā.

Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītājs Invego paziņojis par vairāk nekā 50 miljonu eiro ieguldījumu 12 hektārus plaša dzīvojamā rajona “Mārupes Sirds” būvniecībā.

Pirmajā kārtā ietilps 50 rindu mājas, kas tiks pabeigtas 2027.gada pirmajā pusē.

Projekta pirmā kārta piedāvās rindu mājas ar terasēm un privātiem dārziem. Projektu izstrādājis arhitekts Uldis Bērziņš (arhitektu birojs “TECTUM”).

Igaunijā rindu mājas jau ir iemantojušas savu popularitāti, jo jaunie rindu māju projekti nodrošina pilsētvides dzīves risinājumus bez daudzdzīvokļu kompleksu blīvuma un ar zemākām izmaksām nekā privātmājām. Kā piemēru Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi) min dzīvojamo rajonu “Uus-Järveküla” Tallinā, kas sastāv tikai no dvīņu un rindu mājām un ir lielākais rindu māju rajons Igaunijā. Šis projekts radījis ļoti lielu interesi un vismaz divas trešdaļas mājokļu jau ir pārdoti.

Dzīvei nepieciešamā alga jeb minimālais ienākumu līmenis, kas tiek uzskatīts par nepieciešamu indivīdam vai ģimenei, lai segtu savas pamatvajadzības un uzturētu pienācīgu dzīves līmeni noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā, 2024.gadā Rīgā ir 1630 eiro bruto, bet reģionos - 1384 eiro bruto, liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma "Figure Baltic Advisory" veiktais šī gada pētījums.

Salīdzinot ar situāciju pērn, dzīvei nepieciešamā alga Rīgā ir pieaugusi, bet reģionos - mainījusies minimāli. 2023.gadā dzīvei nepieciešamā alga Rīgā bija 1501 eiro bruto, bet reģionos - 1397 eiro bruto.

Uzņēmums "Figure Baltic Advisory" aprēķina šo slieksni, ņemot vērā noteiktu pakalpojumu un produktu klāstu. Dzīvei nepieciešamā alga ģimenei, kurā ir divi pieaugušie un divi bērni, Rīgā ir 2119 eiro bruto, bet reģionos 1724 eiro bruto, ja abi vecāki pelna un saņem vienādu atalgojumu. Vidējā alga Rīgā šobrīd ir 2286 eiro bruto, bet reģionos - 1590 eiro bruto.

Salīdzinot situāciju kaimiņvalstīs, pētījumā secināts, ka Viļņā dzīvei nepieciešamā alga ir visaugstākā - 2173 eiro bruto, savukārt, Tallinā (Harju apriņķī) tā ir zemākā - 1621 eiro bruto. Salīdzinot ar 2023.gadu, Viļņā vērojams lielāks pieaugums, pērn šis slieksnis bija 1995 eiro bruto, bet pieaugums Tallinā bijis salīdzinoši neliels (1614 eiro bruto 2023.gadā).

Latvijas būvmateriālu un saimniecības preču tirgotājs "Depo DIY" sadarbībā ar Igaunijas kompāniju "Infortar" būvē otro "Depo" veikalu Tallinā.

Veikals Lasnamē rajonā pie tenisa centra "Tallink" būs 30 000 kvadrātmetru platībā. To plānots atvērt 2026.gada rudenī.

Kopējās investīcijas projektā plānotas ap 52 miljoniem eiro, tostarp 27 miljonus eiro nekustamā īpašuma attīstīšanā ieguldīs "Infortar". Savukārt "Depo DIY" investēs 25 miljonus eiro koncepcijai atbilstošu tirdzniecības telpu izveidē.

"Depo DIY" mārketinga vadītājs Rimants Jugans norādīja, ka Lasnamē būs 18."Depo" tīkla veikals.

Pašlaik notiek veikala projektēšana, bet būvniecību Lasnamē plānots sākt nākamā gada pavasarī.

Pie veikala plānots izveidot stāvvietu 522 automašīnām. Tiks rekonstruēti arī krustojumi un piebraucamie ceļi, kā arī izbūvēta jauna iela.

Patlaban "IKEA" sadarbojas ar aptuveni 20 preču ražotājiem no Baltijas, intervijā sacīja "Inter IKEA Group" tirdzniecības koncepta vadītājs Deniss Balslevs.

Viņš norādīja, ka sadarbības partneru skaits nākotnē varētu pieaugt. "Baltijā ir ļoti profesionāli un labi partneri," uzsvēra Balslevs.

Baltijas valstu partneri izgatavo gan produktus pilnībā, gan to daļas, atzīmēja Balslevs, papildinot, ka šos izstrādājumus "IKEA" pārdod ļoti daudzās valstīs, ne tikai Baltijā.

Līdztekus "IKEA" vadītājs Latvijā Pēteris Grīnbergs intervijā norādīja, ka no šiem 20 ražotājiem, visvairāk sadarbības partneru "IKEA" ir tieši no Lietuvas, jo Lietuvā gatavo virtuves mēbeles, kas ir viena no pirktākajām preču kategorijām "IKEA" veikalā.

Latvijas ražotāji lielākoties gatavo koka detaļas mēbelēm un preces bērniem, atzīmēja Grīnbergs.

No 22. aprīļa tiks uzsākti testa braucieni ar trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” posmā Valga–Rīga. Šie braucieni ir būtisks solis sertifikācijas procesā, kas nepieciešams, lai uzsāktu pasažieru vilcienu kustību Latvijas dzelzceļa tīklā, nodrošinot tiešu savienojumu starp Rīgu un Tartu, ko plānots īstenot jau vasarā.

Latvijas Republikas Dzelzceļa tehniskā inspekcija jau izsniegusi atļauju Igaunijas valsts pasažieru vilcienu operatoram AS “Eesti Liinirongid” (“Elron”). Februārī jau tika veikti testa braucieni ar divu vagonu vilcienu, kas bija veiksmīgi.

"Testa braucieni maršrutā Valga–Rīga plānoti no 22. līdz 24. aprīlim. Šajā laikā tiks pārbaudīta saderība starp Igaunijā jau izmantoto trīs vagonu vilcienu “Stadler Flirt” un Latvijas infrastruktūru. Testēsim signalizāciju, drošības sistēmas, radiosakaru darbību, kā arī visu nepieciešamo sānu ceļu izmantošanai," norāda “Elron” valdes loceklis Merts Ērenpreiss (Märt Ehrenpreis).

“Testa braucieni ir būtiski, lai Igaunijas “Stadler Flirt” pasažieru vilcieni iegūtu nepieciešamo sertifikāciju darbībai Latvijā. Mērķis ir uzsākt Tartu–Rīga vilcienu kustību jau šajā vasarā, taču precīzs datums būs atkarīgs no sertifikācijas procesa rezultāta,” skaidro uzņēmuma pārstāvis.

Rīgā, Skanstē topošajā jaunajā luksusa daudzdzīvokļu projektā Skanstes Rezidences aizvadīts pamatakmens iemūrēšanas pasākums. Projektu, kurā tiks investēti 14 miljoni eiro, īsteno Igaunijas attīstītāji Invego un Reterra, un to plānots pabeigt 2026. gada pavasarī.

“Mēs ticam, ka Rīga ir pilsēta ar lielu potenciālu. Skanste ir viens no perspektīvākajiem un dinamiskākajiem rajoniem Rīgā, un mūsu vīzija ir radīt pasaules līmeņa arhitektūru un augstākās kvalitātes mājokļus aktīva dzīves ritma cienītājiem. “Skanstes Rezidences” piedāvā ne tikai modernu dzīves vidi, bet arī labu iespēju privātajiem investoriem,” stāsta Invego izpilddirektors Kristjans-Tūrs Vahi (Kristjan-Thor Vähi).

Pasākuma laikā uzrunu teica arī Rīgas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, akcentējot Skanstes nozīmi pilsētas attīstībā: “Jūsu izvēle attīstīt projektu šajā vietā ir bijusi stratēģiski pareiza – iedzīvotāju skaits šeit aug, un apkārt veidojas arvien dzīvīgāka apkaime. Arī no pilsētas puses mēs Skansti uzskatām par daļu no jaunā centra, un pilsēta turpina ieguldīt šajā rajonā – drīzumā tiks uzsākta Grostonas ielas rekonstrukcija un jauna bērnudārza būvniecība. Soli pa solim Skanste kļūst par vienu no redzamākajām attīstības sejām galvaspilsētā.”