Buenosairesas akciju birža pirmdien piedzīvoja cenu kritumu par gandrīz 38%, jo akciju tirgos sākās panika pēc Argentīnas prezidenta Maurisio Makri sakāves oktobrī gaidāmo Argentīnas prezidenta vēlēšanu partiju priekšvēlēšanās.

Buenosairesas biržas indekss «Merval» kritās par 37,93% līdz 27 530,80 punktiem. Dažu lielu uzņēmumu akciju cenas samazinājās pat par 50%.

Reaģējot uz Makri sakāvi, arī recesijas skartās Argentīnas valūtas peso kurss pret ASV dolāru pirmdien saruka par 18,76% līdz 57,30 peso par dolāru.

Ņujorkas akciju biržā Argentīnas valsts obligācijas zaudēja apmēram 20% no vērtības, bet Argentīnas uzņēmumu akciju cenas kritās par vairāk nekā 50%.

Svētdien notikušajās priekšvēlēšanās līderpozīcijās izvirzījās centriski kreisās opozīcijas kandidāts Alberto Fernandess, ievērojami apsteidzot patlabanējo valsts galvu centriski labējo Maurisio Makri.

Fernandess saņēmis 47%, Makri 32,6%, bet trešajā vietā, ievērojami atpaliekot no abiem līderiem, ierindojies bijušais finanšu ministrs centriskais Roberto Lavanja.

Argentīnas centriski labējais prezidents Maurisio Makri, kurš svētdien cieta sakāvi partiju priekšvēlēšanās pirms rudenī paredzētām prezidenta vēlēšanām, trešdien paziņoja par plāniem celt algas un samazināt nodokļus.

Makri, kurš kandidēs prezidenta vēlēšanās 27.oktobrī, sacīja, ka viņš samazinās ienākuma nodokļus strādniekiem, palielinās subsīdijas un noteiks degvielas cenu iesaldēšanu uz 90 dienām, lai palīdzētu mīkstināt ekonomikas šoku.

Viņš arī paziņoja par minimālās mēnešalgas palielināšanu, sakot, ka tā dos labumu diviem miljoniem strādnieku. Pašlaik minimālā mēnešalga ir 12 500 Argentīnas peso (186 eiro).

Prezidenta paziņojums tomēr maz ietekmēja tirgu bažas. Peso vērtība pret ASV dolāru kritās par vairāk nekā 6% līdz 62,18 peso par dolāru.

Argentīnas nacionālā valūta peso kopš piektdienas ir zaudējusi vairāk nekā ceturtdaļu vērtības.

Makri sacīja, ka plānotie pasākumi "dos labumu 17 miljoniem strādnieku un viņu ģimenēm, kā arī visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumumiem – oficiāliem un neoficiāliem, valstij piederošajiem un privātajiem".

Argentīnas jaunievēlētais kreisais prezidents Alberto Fernandess otrdien paziņoja, ka viņš atraidīs Starptautiskā valūtas fonda (SVF) aizdevuma atlikušo daļu 11 miljardu ASV dolāru apmērā, kad viņš decembrī stāsies amatā.

Aizejošais labēji centriskais prezidents Maurisio Makri pērn vienojās ar SVF par 57 miljardu dolāru lielu aizdevuma paketi, bet viņa noteiktie taupības pasākumi nav noregulējuši ekonomiku.

"Es gribu apturēt [naudas] lūgšanu un lai viņi man ļautu samaksāt," teica Fernandess, kurš oktobrī prezidenta vēlēšanās sakāva Makri un 10.decembrī stāsies prezidenta amatā.

"Man ir milzu problēma. Un es lai lūgtu vēl 11 miljardus dolāru?" sacīja Fernandess intervijā Argentīnas radiostacijai "Radio Con Vos".

Fernandess teica, ka viņš "mēģinās atdzīvināt ekonomiku, lai samaksātu un saprātīgi atrisinātu šo parāda problēmu". Protekcionistiski noskaņoto peronistu atgriešanās pie varas ir radījusi bažas par vēl vienu valsts parāda defoltu un izraisījusi Argentīnas peso vērtības samazināšanos.

Argentīna ieviesusi valūtas kontroli, cenšoties stabilizēt tirgus, jo finanšu krīze valstī arvien padziļinās, ziņo BBC.

Pēc strauja peso vērtības krituma valdība ierobežos ārvalstu valūtas pirkumus.

Uzņēmumiem būs nepieciešama centrālās bankas atļauja, lai pārdotu peso un iegādātos ārvalstu valūtu un veiktu pārskaitījumus uz ārzemēm.

Argentīna arī cenšas atlikt parāda maksājumus Starptautiskajam valūtas fondam (SVF), lai risinātu krīzi.

Svētdien izdotajā oficiālajā biļetenā valdība paziņoja, ka ir jāveic «ārkārtas pasākumi, lai nodrošinātu normālu ekonomikas darbību, saglabātu aktivitātes un nodarbinātības līmeni un aizsargātu patērētājus».

Centrālā banka informē, ka pasākumi paredzēti «valūtas stabilitātes uzturēšanai». Tā arī pavēstījusi, ka, lai gan indivīdi var turpināt pirkt ASV dolārus, būs nepieciešama atļauja, lai mēnesī iegādātos vairāk nekā 10 000 ASV dolāru.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa izbeigusi restorāna "Steak House" pārvaldnieka SIA "El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lietu, liecina Maksātnespējas reģistrā publiskotā informācija.

Tiesiskās aizsardzības procesa lieta kompānijai izbeidza, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu nav atbalstījis Maksātnespējas likumā noteiktais kreditoru vairākums.

"El Gaucho Argentina Steak House" tiesiskās aizsardzības procesa lieta tika ierosināta 2020.gada 26.augustā, bet tā izbeigta - 28.oktobrī.

Pēc "Firmas.lv" informācijas, "El Gaucho Argentina Steak House" šogad 26.oktobrī bija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu parāds 46 290 eiro apmērā.

LETA jau ziņoja, ka pērn jūnijā VID Nodokļu un muitas policijas pārvalde sāka kriminālprocesu par aplokšņu algu izmaksu kādā ēdināšanas uzņēmumā. Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam tika nodarīti zaudējumi vairāk nekā 37 000 eiro apmērā.

Argentīna lūgusi Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF) pagarināt pagājušajā gadā piešķirtā SVF 56 miljardu ASV dolāru vērtā aizdevuma atmaksas termiņu, trešdien paziņoja finanšu ministrs Ernans Lakunsa.

Viņš norādīja, ka valdība «ierosinājusi sākt dialogu, lai atliktu parāda atmaksu».

Pēc Lakunsas teiktā, sarunas ar SVF par parāda atmaksas termiņa pagarināšanu sāksies pirms 27.oktobrī paredzētajām prezidenta un parlamenta vēlēšanām, taču tās beigsies pēc 10.decembra, kad sāksies jaunās valdības pilnvaras.

Atmaksas termiņa pagarināšana ļaus jaunajai valdībai «īstenot savu politiku bez finansiāliem ierobežojumiem», piebilda ministrs.

Pēc pašreizējiem nosacījumiem, Argentīnai jāsāk atmaksāt SVF aizdevums 2021.gadā, bet pēdējo aizdevuma maksājumu 5,4 miljardu ASV dolāru apmērā tai paredzēts saņemt nākammēnes.

Pēc tam, kad pirms trim nedēļām uzņēmējdarbībai draudzīgais Argentīnas prezidents Maurisio Makri priekšvēlēšanās zaudēja kreisajam populistam Alberto Fernandesam, kritās Argentīnas valūtas kurss un akciju cenas biržā. Šomēnes kredītreitingu aģentūras «Fitch» un «Standard & Poor»s» pazemināja Argentīnas ilgtermiņa reitingus.

Eiropas biržu indeksi ceturtdien kritās, investoriem turpinot bažīties par jauno tirgu (emerging markets) problēmām, bet Volstrītā saruka divi no trim indeksiem, ko noteica tehnoloģiju firmu akciju cenu krišanās.

«Finanšu tirgos šodien valdīja drūma noskaņa, jo investoru pārliecību satricināja bailes par jauno tirgu krituma izplatīšanos tālāk,» sacīja FXTM pētnieciskais analītiķis Lukmans Otunuga.

Investorus padarīja nervozus galvenokārt problēmas tādos jaunajos tirgos kā Argentīna, Turcija un Dienvidāfrika, un viņu noskaņojumu pasliktināja iespējamā jaunu ASV muitas tarifu noteikšana Ķīnas precēm.

Argentīnas peso kurss pret ASV dolāru ceturtdien gan pieauga pēc tam, kad Starptautiskā valūtas fonda (SVF) pārstāvis raksturoja sarunas par krīzes aizdevuma paketi šai valstij kā «ļoti aktīvas».

Indijas rūpijas vērtība sasniedza rekordzemu līmeni – 72 rūpijas par ASV dolāru.

Argentīna ir kļuvusi par pirmo valsti, kas apstiprinājusi ģenētiski modificētu kviešu audzēšanu un patēriņu, ceturtdien paziņoja šīs valsts Lauksaimniecības ministrija.

Ministrijas zinātniskās komisijas paziņojumā teikts, ka tā apstiprinājusi pret sausumu izturīgu kviešu varietāti. Argentīna ir ceturtā lielākā kviešu eksportētāja pasaulē.

"Šis ir pasaulē pirmais apstiprinājums pret sausumu izturīgai ģenētiskai transformācijai kviešos," paziņoja Nacionālā zinātnes un tehnoloģijas komisija (CONICET).

Eksperti tomēr pauda bažas par ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) audzēšanu un mārketingu, atzīmējot grūtības šādas produkcijas piedāvāšanā patērētājiem, kas nobažījušies par ĢMO ietekmi uz veselību un vidi.

CONICET paziņoja, ka Argentīnas kviešu ģenētiskajām modifikācijām jātiek apstiprinātām Brazīlijā, kas vēsturiski ir Argentīnas lielākais eksporta tirgus, lai tās būtu komerciāli dzīvotspējīgas.

Investīciju fonds A3E Capital dibināts 2012. gadā Maltā, bet tā pamatlicēji ir latvieši, un fonds līdztekus investīcijām jaunattīstības valstīs investē arī Latvijā.

Kādēļ tieši obligācijas, kāds labums no fonda darbības ir investoriem un kāds ir tā ienesīgums, Dienas Bizness jautāja vienam no fonda dibinātājiem Aldim Reimam.

Kā nolēmāt izveidot savu ieguldījumu fondu? Iepriekš esat vadījis banku, tās arī ir investīcijas, ieguldījumi.

Es darbojos finanšu pasaulē jau vairāk nekā 30 gadus. Pirmos 20 gadus aizvadīju Latvijas banku sektorā. Pats savām rokām izveidoju pašreizējās BluOr Bank priekšteci Baltikums banku un vadīju to 10 gadus līdz 2011. gadam. Tad kopā ar bijušajiem bankas kolēģiem nolēmām izveidot savu investīciju fondu. Galvenā argumentācija bija tāda, ka pat bankas prezidents nav tās īpašnieks, bet ir tikai algots darbinieks, savukārt man bija vēlme izveidot savu biznesu jomā, kuru ļoti labi pārzinu. Banku bizness pēc 2008. gada krīzes kļuva aizvien garlaicīgāks, regulācijas un prasības pieauga. Esmu matemātiķis, beidzu LU Fizikas un matemātikas fakultāti, un tādēļ finanšu tirgi man vienmēr ir likusies ļoti interesanta sfēra. Salīdzinot ar galvenajām banku aktivitātēm, tādām kā, piemēram, klientu piesaiste un kreditēšanas bizness, kas ir zema riska, tomēr garlaicīgs process, investīcijas finanšu tirgos ir daudz aizraujošāka nodarbe. Ideja par fondu mums ar kolēģiem brieda jau ilgstoši, bet pie idejas realizācijas mēs ķērāmies 2011. gadā. Uzskatu, ka finansista karjerā kļūt par investīciju fonda, kaut neliela, īpašnieku noteikti ir solis augšup. Es pats šobrīd esmu profesionāli ļoti apmierināts, jo daru to, kas man patīk, kopā ar kolēģiem, kuri man patīk, un esmu vidē, kas man patīk. Būtiski, ka neesmu ne no viena atkarīgs, un savs fonds ir daudzu finansistu un baņķieru sapnis, ko nereti dzirdu no ārvalstu kolēģiem.

Pasaules ekonomika kopš finanšu un ekonomiskās krīzes sākuma 2008. gadā nav jutusies tik labi kā šobrīd, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Mājsaimniecību parādu slogs daudzviet ir sarucis, augošā ekonomikas aktivitāte veicina bezdarba kritumu, kas sāk atspoguļoties straujākā darba samaksas pieaugumā. Uzņēmumi ir atsākuši investēt. Uzņēmēju un patērētāju noskaņojums ir diezgan labs. Tas viss šogad palīdzēs pasaules ekonomikai noturēt pērn sasniegto straujāko izaugsmes tempu pēdējo 8 gadu laikā. Arī nākamajos pāris gados tas būs jaudīgs, tomēr nedaudz palēnināsies.

ASV ekonomikā šogad un nākamgad gaidāma ļoti spēcīga 2,7-2,5% izaugsme, kas 2020.gadā palēnināsies līdz 1,5% darbaspēka trūkuma, augošu procentu likmju un izmaksu, kā arī tirdzniecības ierobežojumu ietekmē. Eirozonā augstākais izaugsmes temps jau ir aiz muguras, un izaugsme pakāpeniski palēninās galvenokārt vājāka eksporta, bet arī augošas nenoteiktības un ierobežojošu piedāvājuma puses faktoru dēļ (piemēram, darbaspēka trūkums, augsta jaudu noslodze). Izaugsme vēl arvien būs diezgan laba un plaša, ap 2,0% šogad, 1,8% 2019. gadā un 1,6% 2020. gadā.

Februāra mēnesis ir kļuvis par intensīvu sarunu mēnesi starp divām vadošajām pasaules ekonomikām par nu jau vairāk nekā divus gadus ilgstošo tirdzniecības karu.

Atgādināsim, ka prezidents Donalds Tramps, kurš stājās amatā pirms diviem gadiem, apsūdzēja Ķīnu «negodīgā» tirdzniecībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm un apsolīja pārtraukt šo praksi savas prezidentūras laikā. Laikā, kad Donalds Tramps ieradās Baltajā namā, Amerikas Savienotajās Valstīs bija novērojams ilgstošs, hronisks tirdzniecības deficīts ar Ķīnas Tautas Republiku, 2017.gadā šim rādītājam sasniedzot gandrīz 335 miljardus ASV dolāru (skat. 1. attēlu).

Tajā pašā laikā daļai Ķīnas preču bija izteikta «amerikāņu izcelsme», ko, pateicoties pieejamam lētākam Ķīnas darbaspēkam, sev par labu izmantoja Amerikas kompānijas, novirzot daļēju preču ražošanu ārpus Amerikas Savienotajām Valstīm. Līdztekus tam arī ķīnieši aktīvi sāka pārņemt un aizgūt (dažkārt pat ne pavisam juridiski leģitīmi) progresīvās amerikāņu tehnoloģijas, kas tikai veicināja Donalda Trampa neapmierinātību ar tendenci abu lielvaru ekonomiskajās attiecībās.

Argentīnas valdība otrdien paziņoja, ka pēc septiņus mēnešus ilgušajām sarunām ir panākusi vienošanos ar galvenajiem kreditoriem par 65 miljardus dolāru lielā ārzemju parāda pārstrukturēšanu.

Vienošanās nozīmē "būtisku atvieglojumu parādu jomā", veicot izmaiņas attiecībā uz maksājumu datumiem, bet nepalielinot kopējo kapitāla apjomu un nemaksājot procentus, pavēstīja prezidenta Alberto Fernandesa valdība.

Valdība norādīja, ka vienošanos par parādu pārstrukturēšanu panākusi ar Argentīnas obligāciju turētāju grupu, Argentīnas kreditoru komiteju, Biržas obligāciju turētāju grupu un citiem kreditoriem.

Argentīna šogad oficiāli pasludināja defoltu attiecībā uz savām parādsaistībām. Tā bija jau otrā šāda reize divu desmitgažu laikā. Valsts ekonomika bija nonākusi grūtībās vēl pirms Covid-19 pandēmijas krīzes sākuma.

Latvija ir atzīta par 38.konkurētspējīgāko valsti pasaulē salīdzinājumā ar 41.pozīciju pērn, tomēr tas joprojām ir sliktākais rādītājs Baltijas valstu vidū, liecina ietekmīgā Šveicē bāzētā Starptautiskā menedžmenta attīstības institūta (IMD) Pasaules konkurētspējas centra gadskārtējais pētījums, kurš aptver 64 pasaules valstis.

Lietuva šogad IMD konkurētspējas indeksā ierindojusies 30.vietā, valstij pakāpjoties par vienu pozīciju salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Savukārt Igaunija ir pakāpusies par divām pozīcijām un atzīta par 26.konkurētspējīgāko valsti pasaulē.

IMD vērtējumā viskonkurētspējīgākā valsts pasaulē šogad ir Šveice, kas pērn ieņēma 3.vietu. Zviedrija ir pakāpusies par četrām pozīcijām un ierindojusies 2.vietā, bet Dānija ir zaudējusi vienu pozīciju un ieņem 3.vietu. Nīderlande saglabājusies 4.vietā, bet pagājušā gada līdere Singapūra zaudējusi četras pozīcijas un ieņem 5.vietu. Tālāk pirmajā konkurētspējīgāko valstu desmitniekā ir Norvēģija, Honkonga, Taivāna, Apvienotie Arābu Emirāti un ASV.

Lēmums, ka sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) glabāšanas un regazifikācijas kuģis atradīsies terminālī Inko, Somijā, nevis Paldiskos, Igaunijā, nekādi būtiski nemaina Latvijas situāciju, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" 20.oktobrī teica ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).

Viņa norādīja, ka "Latvenergo" nepārtraukti uztur kontaktus ar LNG termināļa attīstītājiem un jau ir pieteicies un saņems gāzi no pirmā kuģa, kas tiks pietauvots decembrī, veicot termināļa ieregulēšanu.

Ministre teica, ka "Latvenergo" Paldisku vai Inko terminālis vairs nav akūti nepieciešams, jo ir panākta ilgtermiņa vienošanās par Klaipēdas LNG termināļa izmantošanu, tomēr tiks izmantota iespēja gāzi piegādāt arī caur Igauniju. I.Indriksone uzsvēra, ka ir svarīgi, lai visu to Inko vai Paldiskos saņemto gāzi, kas nav nepieciešama Somijas energodrošības nodrošināšanai, brīvi varētu iegādāties jebkurš cits tirgotājs, kas darbojas vienotajā gāzes tirgū. Vienošanās par to ar partneriem Somijā un Igaunijā esot panākta.

Personalizētā ziņu lietotne jauniešiem – SQUID App, kas pieejama visā Eiropā, tagad tiek izlaista arī Latvijā.

SQUID lietotāji var izvēlēties tēmas, kas viņus patiesi interesē, sekot līdzi jaunākajām ziņām un radoši izpausties, uzlabojot aizraujošākos rakstus.

SQUID ir bezmaksas aplikācija kurā nav nepieciešams reģistrēties. Tajā pieejamas vairāk nekā 100 ziņu kategorijas un vairāk nekā 20 000 laikrakstu, žurnālu un blogu. Lietotne nodrošina personalizēšanas iespējas - tēmu izvēle un kārtošana, rakstu saglabāšana un avotu bloķēšana.

Lietotne piedāvā plašu tēmu klāstu, no kura lietotāji var izvēlēties un izveidot sev personalizētu ziņu plūsmu. SQUID algoritmi vāc, šķiro un prioritizē ziņas no avotiem internetā, ļaujot lietotājiem sekot līdzi vissvarīgākajiem un interesantākajiem notikumiem.

G20 finanšu ministri sestdien sanāksmē Venēcijā atbalstīja iecerēto transnacionālo kompāniju nodokļu reformu.

Reformas nolūks ir noteikt, ka uzņēmumi maksā nodokļus tajās valstīs, kurās gūst ieņēmumus, kā arī ieviest minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā.

Principiālu atbalstu šai reformai, kuras izstrādi koordinē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), paudušas jau 132 valstis.

"Mēs esam panākuši vēsturisku vienošanos par stabilāku un drošāku starptautisko nodokļu arhitektūru," teikts divu dienu sanāksmes noslēgumā izplatītajā ministru paziņojumā.

Reformas nolūks ir novērst to, ka valstis sacenšas par lielo uzņēmumu investīcijām, piedāvājot tiem zemākas nodokļu likmes.

Iecerēts, ka reforma stāsies spēkā 2023.gadā.

Tomēr pret minimālo uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi 15% apmērā iebilst Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Igaunija, Īrija un Ungārija. Ja šīs valsts nepiekritīs reformai, to nevarēs ieviest ES mērogā.

Augstākās tiesas Civillietu departaments 17.oktobrī atstāja spēkā Vidzemes apgabaltiesas spriedumu, ar kuru noraidīta LIAA prasība nepilnu divu miljonu eiro apmērā pret SIA Gaisa sporta sertifikācijas centrs (GSSC) bijušo valdes locekli Ivaru Beitānu, kā arī Reini Rūtentālu un Kārli Marku.

LIAA prasības pamatā bija apstākļi, ka 2006.gada 20.decembrī starp LIAA un GSSC tika noslēgts līgums par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu.

Tā kā projekta īstenošana tika atzīta par atbilstošu, LIAA izmaksāja atbildētājai atbalsta finansējumu 1 346 386 latu apmērā, no kura vairāk nekā puse bija Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējums, bet pārējais Latvijas finansējums.

Tomēr vēlāk, 2011.gadā LIAA pieņēma lēmumu par finansējuma atmaksāšanu, pamatojoties uz to, GSSC nav sasniedzis plānotos rezultātus saimnieciskajā darbībā. Līdz ar to LIAA ieskatā īstenotajā projektā tika veiktas būtiskas izmaiņas un bija pārkāpti atbalsta sniegšanas nosacījumi.

Šīs lielās kompānijas apzīmē kā TechGiants – tehnoloģiju milži. ASV kompānijas Google, Apple, Facebook un Amazon (apzīmētas arī kā GAFA) ir dominējošie spēlētāji savās jomās.

Piemēram, 2018. gadā visā pasaulē 90% gadījumu, meklējot informāciju internetā, izmantots Google meklētājs. Facebook kopā ar Google ir dominējošie spēlētāji digitālās reklāmas pārdošanā (kopā tie aizņem vairāk nekā 50% tirgus). 2018. gada beigās Facebook bija gandrīz 2.4 miljardi lietotāju (tas ir vairāk nekā 30% planētas iedzīvotāju), un katru minūti tiek reģistrēti 400 jauni lietotāji. Google ir apmēram 1.5 miljardi lietotāju, Amazon – apmēram 300 miljoni. Tāpat strauji audzis Apple maksājumu risinājuma Apple Pay lietotāju skaits – 2018. gadā tas sasniedzis 383 miljonus (pieaugums pret 2017. gadu ir 67%).

Arvien nozīmīgāku lomu spēlē arī Ķīnas lielie tehnoloģiju uzņēmumi Baidu, Alibaba (AliExpress platformas uzturētājs), Tencent un Xiaomi (kopā apzīmēti kā BATX), kas radījuši digitālas ekosistēmas, ietekmējot Ķīnas iedzīvotāju ikdienu un dzīvi, kā arī metuši izaicinājumu GAFA pārākumam, aktīvi darbojoties ārpus Ķīnas robežām.

Jēga ir sasniegt mērķi, tikt līdz otram galam, paveikt to, kas eventuāli nav paveicams, izdarīt to, ko nevar izdarīt – izpildīt neiespējamo misiju.

Tā grāmatā Uz Grenlandi – pēc pērlēm atzīst uzņēmējs, zemessargs un pasniedzējs Juris Ulmanis, kurš savā pirmajā polārajā ekspedīcijā ir sajuties kā īsts pērļu zvejnieks. Viņš kopā ar leģendārajiem latviešu alpīnistiem Teodoru Ķirsi un Imantu Zaulu ir uzkāpis vairākās pasaules virsotnēs un sapņo pievarēt arī pašu augstāko – Everestu.

Fragments no intervijas

Daudzi jūs saista ar pirmajiem mobilajiem telefoniem. Kā kļuvāt par ASV kompānijas Motorola Baltijas pārstāvniecības vadītāju?

Kad Arizonas Starptautiskajā menedžmenta skolā ieguvu savu otro maģistra grādu starptautiskajā biznesa vadībā, meklēju darbu. Nelielajā latviešu kopienā bija viens kungs, kurš strādāja Motorolā. Viņš man sarunāja darba interviju. Tā sāku strādāt šajā kompānijā par tirgus analītiķi.

Līdz ar epidemioloģiskās situācijas uzlabošanos un dažādu uzņēmējdarbības ierobežojumu atcelšanu pakāpeniski tiek samazināti un likvidēti arī dažādie valsts atbalsta pasākumi biznesam.

Finanšu ministrs Jānis Reirs jau paziņojis, ka neviena valsts nevar atļauties ilgtermiņā atbalstīt uzņēmējus un uzņēmējiem ir jāmeklē citi, reālai situācijai piemēroti biznesa modeļi.*

Jūlijs ir pēdējais mēnesis, kad uzņēmējiem, kuru bizness vēl cieš no valdības noteiktajiem ierobežojumiem, ir iespējams pieteikties “Covid-19” krīzes atbalstam (par jūnija mēnesi). Dīkstāves pabalstus turpināt vairs nav paredzēts, bet patlaban vēl valdībā notiek diskusijas par to, vai līdz augustam varētu pagarināt algu subsīdiju un apgrozāmo līdzekļu grantu atbalsta programmas.

Tieši apgrozāmo līdzekļu granti izrādījušies izmaksātā finansējuma apjoma ziņā vērienīgākais valsts atbalsta pasākums. Kā informē Valsts ieņēmumu dienests, no 2020. gada decembra sākuma līdz šāgada 13. jūlijam no kopumā uzņēmumiem izmaksātajiem 617 miljoniem eiro apgrozāmo līdzekļu granti veidoja pārliecinoši lielāko daļu - 457 miljonus eiro.**

Vārds “ārpakalpojums” ir plaši izplatīts, runājot par darba attiecībām, kas dibinātas pāri uzņēmuma, nozares vai valsts robežām. Taču kontekstā ar darbinieku nolīgšanu globālā mērogā to var uzskatīt par novecojušu, un tas izklausās pat nedaudz nievājoši – drīzāk kā lēta darbaspēka sinonīms, nekā reālo situāciju raksturojošs termins.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir darbuzņēmējs vai pilnas slodzes darbinieks, iespējas noalgot pašus labākos visā pasaulē ir plašākas nekā jebkad agrāk, un tik lieliskas izredzes ir pelnījušas cieņpilnāku attieksmi.

Talants ir un paliek talants jebkurā pasaules malā

Pavisam nesen investīciju kompānijas Blackrock izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Lerijs Finks (Larry Fink) apgalvoja, ka karš Ukrainā ir aizslaucījis pēdējās trīs globalizācijas desmitgades. Savā ziņā viņam ir taisnība: globālo piegādes ķēžu ievainojamību valstis cenšas kompensēt ar lokāliem risinājumiem un lielāku neatkarību enerģētikā, lauksaimniecībā un ražošanā. Daudzas no lielākajām tautsaimniecības nozarēm ir savā ziņā izolējušās no apkārtējās pasaules, toties notiek jauns talantu globalizācijas vilnis, ko paātrinājusi pandēmija un tai sekojošā digitalizācija.

Francijas futbola izlase svētdien Krievijā otro reizi vēsturēizcīnīja Pasaules kausu.

Turnīra finālmačā Francijas futbolisti «Lužņiku» stadionā Maskavā ar 4:2 (2:1) uzvarēja Horvātijas valstsvienību.

Šī mača rezultātu 18.minūtē atklāja Francijas izlase, jo pēc tās standartsituācijas bumbu ar galvu savos vārtos raidīja horvātu uzbrucējs Mario Mandzukičs. Savukārt desmit minūtes vēlāk Horvātija panāca neizšķirtu, kad izcēlās Ivans Perišičs, bet 38.minūtē Francijas labā 11 metru soda sitienu realizēja Antuāns Grīzmans, atkal vadībā izvirzīdams francūžus. Pirmais puslaiks noslēdzās ar 2:1 par labu francūžiem.

Otrajā puslaikā Francija pamanījās izvirzīties vadībā ar 4:1, kad pa vārtiem guva Pols Pogbā un talantīgais Kilians Mbapē, tomēr 69.minūtē Mandzukičs pēc rupjas franču vārtsarga Igo Lorī kļūdas vienus vārtus atguva. Rezultāts pēc tam gan vairs nemainījās.