Atpūta

FOTO: Tūristu magnēts - Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Monta Glumane, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Šopavasar ir apritējuši pieci gadi, kopš durvis vēra viens no 21. gadsimta ambiciozākajiem kultūras projektiem Austrumeiropā – Daugavpils Marka Rotko mākslas centrs

Ik gadu tas pulcē vairāk nekā 90 tūkstošus apmeklētāju no visas pasaules, tomēr bez dotācijām centra pastāvēšana būtu izaicinājums, jo māksla ir «dārgs prieks».

Piesaista tūkstošus

Mākslas centra atklāšana bija ilgi gaidīts notikums. Tā galvenais pievilkšanas spēks bija daudziem tolaik te vēl diezgan mazpazīstamais Marks Rotko, kura darbi šobrīd ir miljoniem eiro vērti. Apmeklētāji devās apskatīt jaunizveidoto mākslas centru un M. Rotko darbu oriģinālus, pārliecināties, kas ticis restaurēts un izveidots Daugavpils cietoksnī, jo tobrīd atjaunotu objektu tur nebija tik daudz kā tagad.

Mākslas centra vadība novērojusi, ka pirmajā pastāvēšanas gadā tā, iespējams, vairāk bija interese par jauno vietu, taču šobrīd apmeklētāji nāk atkārtoti un ņem līdzi arī ģimeni, draugus un ārvalstu viesus. Centram izveidojusies stabila sadarbība ar tūrisma firmām no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un citām valstīm. Tās uz Daugavpili un Latgali ved tūristu grupas, tostarp arī kultūras un mākslas cienītājus. Līdz šim centru apmeklējuši vismaz 90 tūkstoši cilvēku gadā, taču šis rādītājs ticis arī pārsniegts. Tā, piemēram, 2014. gadā fiksēts lielākais apmeklētāju skaits – virs 115 tūkstošiem (līdz pat 10 tūkstošiem dienā). Kopējais apmeklētāju skaits tiek rēķināts, skaitot gan izstāžu apmeklētājus, gan arī tos, kuri centru apmeklē Muzeju naktī un Mākslas naktī, kas ir Rotko centra iedibināta tradīcija Daugavpils pilsētas svētku svinēšanai.

II Latvijas Starptautiskā Keramikas biennāle un izstādes, kuru vidū bija arī vairāki Latvijas valsts simtgades projekti, šovasar veicinājušas īpašu apmeklētāju pieplūdumu Rotko centrā. Jau tagad to ir apmeklējuši 75 tūkstoši cilvēku.

Interese pieaug

Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs Aleksejs Burunovs atzīst, ka nav iespējams klasificēt ikvienu centra apmeklētāju, jo ne katram tiek pajautāts, no kuras valsts viņš šurp devies. Tiek lēsts, ka pirmajos gados aptuveni 20% bija ārvalstu tūristi un 80% – vietējie Daugavpils iedzīvotāji un viesi no citām Latvijas pilsētām. Vēlāk proporcijas nedaudz mainījās – 30% ir ārzemnieki un 70% – pašmāju viesi. Tomēr skaitļi nav pavisam precīzi, jo dažkārt apmeklētājam, kurš runā krievu valodā, nepajautā, vai viņš ir no Latvijas, Krievijas, Lietuvas vai Igaunijas, tādēļ reizumis ārvalstu tūristiem var tikt pieskaitīts arī kāds vietējais. Vilciens Viļņa–Daugavpils pērn gādājis, ka visvairāk centru apmeklē lietuvieši, gana daudz bija arī tūristu no Vācijas, Baltkrievijas, Polijas, Krievijas, Nīderlandes, Igaunijas, Zviedrijas un Šveices.

Vērtējot apmeklētāju atsauksmes par centra piedāvāto saturu, A. Burunovs atzīst: «Vienam patīk Rotko, otram – nepatīk. Tas ir normāli, un mēs to nemitīgi arī dzirdam. Apmeklētājs atnāk un saka: es arī tā varētu. Uz to man gribas atbildēt: tad pamēģini sasniegt Rotko līmeni!» Viņaprāt, apmeklētājiem ir svarīgi, ka centrā var apskatīt ne tikai šī mākslinieka oriģināldarbus, bet arī digitālas ekspozīcijas un citu Latvijas un ārvalstu mākslinieku izstādes.

Centra vadītājs uzskata: ja cilvēkus neinteresētu māksla, būtu redzams arī apmeklētāju skaita sarukums, taču tendence ir gluži pretēja – interese palielinās un skaits aug. Piemēram, ja centrā tiek izstādīti kāda Rīgas mākslinieka darbi, uz Daugavpili brauc autobusi ar rīdziniekiem, kuri vēlas šo mākslu apskatīt. Rotko centrs domā arī par to, lai ar apmeklētājiem tiktu uzturēta atgriezeniskā saite. Šim mērķim kalpo viesu grāmata, sociālie tīkli, e-pasti. Tiek apzināti viedokļi un centra apmeklējuma iemesli.

Pirmajos piecos darbības gados mākslas centram bija svarīgi sasniegt 90 tūkstošus apmeklētāju gadā, citādi būtu jāatmaksā projektā saņemtā nauda. Kopumā Daugavpils Marka Rotko mākslas centra tapšana izmaksāja gandrīz sešus ar pusi miljonus eiro. Lielāko finansējuma daļu sedza Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Peļņu nenes

Vienas izstādes iekārtošana mākslas centram izmaksā aptuveni 3000 līdz 5000 eiro. Gada laikā Daugavpils Marka Rotko mākslas centrā notiek vidēji 45 dažādas izstādes. Kopš centra atvēršanas piecos gados ir sarīkotas jau 250 izstādes, turklāt izdoti 50 dažādi izstāžu katalogi. Centra budžetu ik gadu veido Daugavpils pilsētas domes piešķirtais finansējums (pērn – vairāk par 540 tūkstošiem eiro), Valsts kultūrkapitāla fondā iesniegto projektu atbalsts (pērn – 217 tūkstoši eiro) un ienākumi no maksas pakalpojumiem – ieejas biļetēm, gida pakalpojumiem, konferenču telpu nomas un desmit rezidences numuriņu izīrēšanas. Lielākā daļa no pašieņēmumu līdzekļiem tiek novirzīti gleznu apdrošināšanai un atgādāšanai līdz Daugavpilij. «Šis mākslas centrs nav pelņu nesošs. Iespējams, galerijas vai Eiropas mākslas muzeji atbildētu citādi,» skaidro mākslas centra vadītājs.

Piecos gados ir bijuši gadījumi, kad apmeklētāji vēlas iegādāties kādu latviešu mākslinieku darbu pēc izstādes, un tad, iepriekš sazinoties ar mākslinieku, tika sniegta attiecīgā mākslinieka kontaktinformācija. Jautāts, vai rūpes par mākslas centriem būtu jāuzņemas privātpersonām, A. Burunovs atbild: «Domāju, ja tāds mecenāts atrastos, būtu labi. Citreiz ir kāds viens cilvēks, kas subsidē un iegulda līdzekļus, bet šis ir publisks mākslas centrs, pašvaldības iestāde. Sākumā daudzi domāja, ka te ir Rotko ģimenes muzejs, bet mūsu sadarbība aprobežojas ar Rotko oriģināldarbu deponēšanu.»

Nākamgad tiks mainīta M. Rotko oriģināldarbu ekspozīcija, un, kā atzīst centra vadība, tas ir ļoti dārgs prieks. Šobrīd centrs strādā pie nākamā gada plāna un budžeta izveides. Kā ierasts, notiks vairāki simpoziji, kuros piedalīsies desmitiem mākslinieku no dažādām pasaules valstīm; noslēgumā katrs no tiem centram dāvinās vismaz divus simpozijā radītos darbus. Tāpat nākamgad plānots izveidot Daugavpilī dzimušā, starptautisku atzinību guvušā izcilā keramiķa Pētera Martinsona māju ar atklātiem keramikas fondiem. Pēc mākslas centra vadītāja domām, ja iecerētais izdosies, tas būs ieguvums ne tikai pilsētai, bet arī Latvijai kopumā.

A. Burunovs stāsta, ka cietokšņa atjaunošana palēnām turpinās un pilsētas plānos ir tur izveidot arī tehnikas muzeju, kas visticamāk varētu tikt īstenots dažu tuvāko gadu laikā. Arī mākslas centrs plāno savu kolekciju papildināt ar jauniem tēlniecības objektiem. «Viss, kas notiek Marka Rotko mākslas centrā, ir mūsu saliedētā kolektīva nopelns. Viens vadītājs vai vietnieks neko nevar izdarīt, tikai visi kopā, katram pieliekot savu roku,» stāsta Daugavpils Marka Rotko mākslas centra vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro, secināts Latgales Speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) pārvaldes darba tikšanās laikā.

Sanāksmes dalībnieki diskutēja par Latvijā esošo reģionālo lidostu situāciju, nozīmību un atšķirībām. Spriežot pēc reģionālās lidostas piemēra Liepājā, lidostas attīstība palīdz piesaistīt ārvalstu investīcijas un darbojas veiksmīgi, kas apliecina, ka Daugavpilī lidosta noteikti ir nepieciešama, vienojušies sanāksmes dalībnieki. Viņuprāt, lidostas izveide pilsētu padarītu konkurētspējīgāku un pievilcīgāku investoriem.

Aplēsts arī, ka Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu izmaksātu aptuveni 61 miljonu eiro, kas ir vairāk nekā izmaksāja Liepājas lidostas attīstīšana. Tas esot izskaidrojams ar to, ka Liepājā jau bija lidosta, kuru vajadzēja pielāgot atbilstoši sertificēšanās prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde izmaksās teju 100 000 eiro

LETA, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils lidlauka attīstības tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrāde pašvaldībai izmaksās gandrīz 100 000 eiro, liecina pašvaldības noslēgtais iepirkums.

Iepirkumā par tehniski ekonomiskā pamatojuma izstrādi Daugavpils lidlauka un pieguļošās teritorijas attīstībai Daugavpils novada Locikos piedalījās tikai viens pretendents - SIA "Ardenis". Uzņēmums darbus apņemies veikt par 82 500 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa jeb par 99 825 eiro, ieskaitot nodokli.

Iepirkuma dokumentācijā norādīts, ka daļa darbu tiks nodota apakšuzņēmējam. Proti, SIA "Termo AVS" veiks attīstības teritorijas inženiertehnisko izvērtējumu, izstrādās attīstības stratēģiju un aprēķinās orientējošās investīciju izmaksas.

Domē norāda, ka iepirkuma priekšmets ir specifisks. Piegādātāju skaits šādu pakalpojumu veikšanai nav liels, tāpēc, lai arī piedāvājums saņemts tikai no viena pretendenta, iepirkums nebija jāpārtrauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Papildināta - Eigima aizturēšana saistīta ar 4 miljonus vērtiem līgumiem ar Modus būve

LETA, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušā Daugavpils mēra Riharda Eigima («Mūsu partija») aizturēšana un Korupcijas novēršanas apkarošanas biroja (KNAB) sāktais kriminālprocess saistīts ar 4 miljonus vērtiem divu izglītības iestāžu pārbūves iepirkumiem, kuros par uzvarētāju atzīta SIA «Modus būve», apstiprināja avoti domē.

Minētais būvnieks pēdējos gados ir uzvarējis vairākos domes iepirkumos - ieguvis tiesības veikt Pilsudska Daugavpils valsts poļu ģimnāzijas sporta zāles korpusa atjaunošanu un šajā objektā veicis papildu būvdarbus. Šo darbu izmaksas pārsniegušas 1,2 miljonus eiro, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Vēl lielāka summa figurē iepirkumā par citas izglītības iestādes ēkas pārbūvi - 2,2 miljoni eiro bez PVN.

2,2 miljonus vērtā iepirkuma dokumentācija liecina, ka konkursā startējuši četri pretendenti, un pilnsabiedrība «Vanpro un Nordserviss» iesniegusi par uzvarētāju dažus desmitus tūkstošus lētāku piedāvājumu, taču šis pretendents iepirkumu komisijai neesot iesūtījis visus nepieciešamos dokumentus un apliecinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 27.decembrī plkst.16.30 sasaukta ārkārtas Daugavpils domes sēde domes priekšsēdētāja vietnieka Jāņa Dukšinska (Latgales partija) atlaišanai.

Lēmumprojektu par Dukšinska atlaišanu domē iesniedzis pilsētas mēra pirmais vietnieks Igors Prelatovs («Mūsu partija»), kura atkāpšanos pagājušajā nedēļā pieprasīja Dukšinska pārstāvētā Latgales partija (LP).

Jautājums par neuzticības izteikšanu Prelatovam vēl nav skatīts, lai arī šodien norisinājusies kārtēja domes sēde. Tāpat šis jautājums nav iekļauts ārkārtas sēdes darba kārtībā.

Ne Dukšinski, ne Prelatovu ceturtdien neizdevās sazvanīt.

Kopš novembra, kad no amata negaidīti tika gāzts Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), par viņa pienākumu izpildītāju iecelts Prelatovs, kurš ikdienā pilda domes priekšsēdētāja pirmā vietnieka funkcijas. Bez viņa Daugavpils mēram ir vēl divi vietnieki - Dukšinskis un Aivars Zdanovskis («Mūsu partija»).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī paša Daugavpils lidlauka attīstības projekts ir apturēts, pašvaldība neatteiksies no industriālā parka būvniecības bijušā lidlauka teritorijā.

Pilsētas domes ārkārtas sēdē deputāti nobalsoja par aizņēmuma ņemšanu investīciju projekta "Būvprojekta minimālā sastāva, būvprojekta izstrāde un autoruzraudzības veikšana objektā "Industriālā parka būvniecība Lidostas ielā 4, Lociki, Naujenes pagastā, Daugavpils novadā" 1.kārta" īstenošanai. Industriālo parku "ALTOP" jeb "Austrumlatvija top!" paredzēts būvēt pašvaldībai piederošajā zemes gabalā Naujenes pagasta Locikos.

Lidlauka būvniecības projektu Domes sēdē deputāti nolēma apturēt. Taču "ALTOP" industriālā parka izveides iecere palika aktuāla arī kā patstāvīgs projekts.

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt 61 miljonu eiro 

Daugavpils lidlauka pārveide par komerciālu lidostu varētu izmaksāt aptuveni 61 miljonu eiro,...

"ALTOP" parka kopējā teritorija ir 232 hektāri, plānotā industriālā parka teritorija ir 53 hektāri, no tiem pirmajā kārtā ir plānots attīstīt teritoriju desmit hektāru platībā, sākotnēji izveidojot komersantu pieprasījumā balstītas A klases loģistikas noliktavas 8000 līdz 10 000 kvadrātmetru platībā un ārējos inženiertīklus, lai varētu izbūvēt kopējo telpu platību apmēram 70 000 kvadrātmetru apmērā, kas atbilst Latvijas lielāko industriālo parku telpu platībai.

Pašvaldībā skaidroja, ka Daugavpils un citu pilsētu uzņēmumus interesē A klases biroju un noliktavu telpas ar labu infrastruktūru un atbilstošām inženierkomunikācijām, kas pašlaik nav pieejamas ne Daugavpilī, ne arī kādā citā Latgales plānošanas reģiona teritorijā. Liela mēroga loģistikas centriem ir svarīga atrašanās ārpus apdzīvotajām vietām un lieljaudas elektroenerģijas pieslēguma pieejamība, ko var nodrošināt, attīstot "ALTOP" industriālo parku.

Aizņēmums 130 620 eiro apmērā tiks novirzīts tehniskās dokumentācijas izstrādei. Savukārt projekta sadarbības partneris, Augšdaugavas novada dome, plāno izstrādāt objektam piegulošās ceļu infrastruktūras būvprojektu.

Jau ziņots, ka jaunā sasaukuma pilsētas dome nolēma Daugavpils lidostas attīstības projekta īstenošanu apturēt līdz 2025.gada 1.augustam.

Domē skaidroja, ka tai pašlaik nav pieejams nepieciešamais finansējums starptautiskas, reģionālas lidostas būvniecībai. Tāpat pašlaik trūkstot informācijas par topošās lidostas potenciālo satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju.

Pastāvot konkurencei ar citiem Baltijas jūras reģiona civilās aviācijas lidlaukiem, ņemot vērā kaimiņvalstu - Lietuvas un Igaunijas - ieguldījumus reģionālo lidlauku infrastruktūrā, samazinās Daugavpils lidlauka potenciāli apkalpojamā gaisa satiksmes tirgus daļa, uzskata domē. Tas sevišķi attiecas uz aviācijas pakalpojumu segmenta attīstību, kur vienlaikus ar infrastruktūras pieejamību ir nepieciešams arī atbilstoši izglītots darbaspēks. Arī kvalificēta darbaspēka trūkums augstas pievienotās vērtības pakalpojumu un augstas tehnoloģiskās intensitātes apstrādes rūpniecības nozarēs esot nozīmīgs faktors, kas jāņem vērā šāda apjomīga projekta īstenošanā.

Analizējot konkrētās teritorijas attīstību, jāņem vērā, ka Daugavpils novada Naujenes pagasta Lociku ciema zemesgabalam izstrādātais un apstiprinātais detālplānojums nesaskan ar spēkā esošo Daugavpils novada teritorijas plānojumā 2012.-2023.gadam noteikto funkcionālo zonējumu un teritorijas atļauto darbību, secināja pašvaldībā.

Arī Valsts vides dienesta Daugavpils reģionālā pārvalde savā 21.jūnija ziņojumā norādījusi, ka teritorijā nav veikts jauns ietekmes uz gaisa kvalitāti novērtējums un izkliedes aprēķins, nav detalizētāk izvērtētas iespējamās paredzētas darbības ietekmes attiecībā uz trokšņa emisijām. Tāpat nav detalizētāk izvērtēti iespējamie lidostas teritorijas notekūdeņu izraisītie riski un esošo Lociku ciemata namu apsaimniekošanas iecirkņa kapacitāte pēc paredzētās darbības īstenošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO, VIDEO: Db.lv viesojas Daugavpils skrošu rūpnīcā

Monta Glumane, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils skrošu rūpnīca ir vienīgā tūristiem atvērtā munīcijas ražošanas rūpnīca Baltijā, kurā atrodas Eiropā vecākais, joprojām strādājošais skrošu liešanas tornis. Pateicoties šim faktam, rūpnīca ir viens no ievērojamākajiem tūrisma objektiem Daugavpilī, kurā viesojas ne vien Latvijas iedzīvotāji, bet arī viesi, piemēram, no Krievijas un pat ASV.

Daugavpils skrošu sūpnīcā tiek ražotas lodes gludstobra ieročiem, kā arī tiek izgatavotas lodes pneimatiskajiem ieročiem, renkuļi un skrotis.

Rūpnīcas vēsture aizsākusies 1886. gadā, bet 32 metrus augstais Daugavpils skrošu rūpnīcas tornis savas funkcijas skrošu liešanā pilda arī šodien. Tiesa gan, pirmsākumos tornis bija koka konstrukcijas būve, bet pēc 1911. gada ugunsgrēka tas ieguva pašreizējo, sarkano ķieģeļu izskatu.

Rūpnīcas vēsturiskajā daļā ekskursijas tiek rīkotas kopš 2012. gada. Gadā objektu apmeklē apmēram astoņi tūkstoši tūristu, lielākā daļa ir no Latvijas - īpaši Rīgas puses, bet ārvalstu tūristi ir apmēram 20% no kopējā tūristu skaita. Šogad Daugavpils skrošu rūpnīcā ir pieaudzis tūristu skaits no Lietuvas, bieži apmeklētāji ierodas no Krievijas, Lielbritānijas, Vācijas, Norvēģijas un citām Eiropas valstīm, taču bijuši arī no ASV, Austrālijas un Kanādas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts izglītības attīstības aģentūras (VIAA) direktore Dita Traidās un Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Igors Prelatovs parakstījuši līgumu par Norvēģijas grantu projekta "Inovāciju centra izveidošana Daugavpilī" īstenošanu.

Sadarbībā ar projekta partneriem, Tronheimas zinātnes centru Norvēģijā un Daugavpils Universitāti, Daugavpils pilsētas dome plāno radīt interaktīvu vidi un jaunas prasmju un zināšanu apguves iespējas ne tikai skolēniem un studentiem, bet arī izglītības speciālistiem, attīstot viņu kompetences un zināšanas STEM zinātnes jomās.

"Esmu pārliecināta, ka Daugavpils inovāciju centra izveide ir būtisks ieguldījums iespējai pilsētā radīt telpu dažādu zinātnes jomu aizraujošai izziņai un popularizēšanai bērnu un jauniešu auditorijā. Daugavpils papildinās ar nozīmīgu ieguldījumu jauniešu interešu un zinātnes centru attīstību Latvijā, kas šobrīd strauji attīstās, kļūstot par mūsdienīgu un radošas izglītības telpu gan pilsētai un visiem Latgales reģiona iedzīvotājiem, gan arī pilsētas viesiem," komentē D. Traidās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils Universitātes telpās janvārī darbu uzsācis starptautisks digitālo pakalpojumu uzņēmums “Webhelp”, kurā jau šobrīd apmācības tiek nodrošinātas 60 darbiniekiem, bet tuvākajā nākotnē uzņēmums darbinieku skaitu plāno palielināt.

“Latvijā starptautisko biznesa pakalpojumu centru nozare ir strauji augoša, un šobrīd tajā kopumā strādā jau 50 uzņēmumi ar aptuveni 15 tūkstošiem darbinieku. Teju visi šie uzņēmumi atrodas Rīgā vai Pierīgā, tādēļ esam gandarīti, ka “Webhelp” ir pieņēmis lēmumu savu biroju atvērt Daugavpilī, apliecinot, ka arī reģionos var veiksmīgi attīstīties šajā nozarē,” uzsver Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

“Webhelp” specializējas klientu apkalpošanā un maksājumu pārvaldībā, kā arī pārdošanas un mārketinga pakalpojumu sniegšanā, izmantojot balss, sociālos un digitālos kanālus. Uzņēmums pielāgo dažādus digitālos pakalpojums cilvēku vajadzībām, ņemot vērā lietotāju paradumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinās Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīcas ražošanas korpusu demontāžas darbi, biznesa portālu db.lv informēja Daugavpils pilsētas domes mārketinga un projektu vadītāja Inese Andiņa.

Viņa pastāstīja, ka bijusī Daugavpils ķīmiskās šķiedras rūpnīca nav pašvaldības īpašums un ēkas nojaukšanas darbus veic juridiskā persona,jo celtne jau sen atradās avarijās stāvoklī un par to bija jāmaksā iespaidīgs nekustamā īpašuma nodoklis.

Pēc Daugavpils domes pārstāves teiktā, ēka jau ilgstoši ir bijusi vidi degradējoša, tāpēc privātīpašnieks to nolēmis nojaukt pavisam, bet par konkrētiem tālākajiem nākotnes attīstības plāniem domei informācijas nav. Tāpat Daugavpils dome nevarēja nosaukt konkrētu privātpersonu, kurai pieder šī teritorija.

I.Andiņa paskaidroja, ka pašvaldība ir ieinteresēta, lai šādas teritorijas tiktu sakārtotas arvien vairāk. Lai sakārtotu šo jautājumu Daugavpils dome cenšas apzināt gan pašvaldībai piederošos, gan privātpersonu īpašumus, kurus nepieciešams demontēt. I.Andiņa atzīst, ka tādi Daugavpili ir gana daudz. Tāpat, lai sakārtotu nekustamo īpašumu vidi, Daugavpils dome vidi degradējošiem īpašumiem palielina nekustamā īpašuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA liek Daugavpils siltumtīkliem atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu

LETA, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvaļinājumu sezonā veselības aprūpes speciālistu trūkuma dēļ Daugavpils reģionālās slimnīcas situācija, uz laiku pārtraucot plānveida operāciju veikšanu, var atkārtoties jebkurā slimnīcā Latvijā, pēc tikšanās ar Daugavpils domes un slimnīcas pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Līga Šerna.

Viņasprāt, Daugavpils reģionālajā slimnīcā patlaban tiek darīts viss, lai radušos situāciju atrisinātu jau tuvākajā laikā. «Daugavpils situācija var atkātoties jebkurā slimnīcā, kad ir atvaļinājumi, vai ārstiem ir slimības lapas,» uzsverot cilvēkresursu nepietiekamību veselības aprūpē, teica Šerna.

Slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs skaidroja, ka patlaban notiek sarunas ar anesteziologiem par pakalpojumu sniegšanu slimnīcā, kā arī par slimnīcas iekšējo procesu reorganizāciju. «Runājam par to, kā reorganizēt operācijas bloka darbību, lai ar esošajiem resursiem nodrošinātu darbību. Mums būs stratēģisks risinājums,» teica Semjonovs.

Viņš pauda, ka slimnīcā cerēja, ka situācija atrisināsies, ārstiem atgriežoties pēc prombūtnes slimības dēļ. «Taču tas nav pietiekami - jādomā, kā situāciju risināt ilgtermiņā,» norādīja Semjonovs, piebilstot, ka slimnīca vēl ciešāk sadarbosies ar citām ārstniecības iestādēm reģionā. Plānots tikties ar kolēģiem Kārsavā un Preiļos, taču ir virkne specifisku pakalpojumu, kas pacientiem reģionā tiek piedāvāti tikai Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Daugavpils domes līgums ar korupcijas skandālā iesaistīto Modus būvi vēl nav lauzts

LETA, 11.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils domes līgums par izglītības iestādes pārbūvi ar korupcijas skandālā iesaistīto SIA Modus būve noteiktajā termiņā nav lauzts.

Dome komentāros par līguma laušanu ir skopa, preses sekretārei Līgai Korsakai vien apliecinot, ka līgums, kuru bija paredzēts lauzt līdz 10.janvārim, vēl ir spēkā. Jautāta par domes turpmāko rīcību, domes pārstāve apgalvoja, ka «process notiek».

Ar Daugavpils domes mēra pienākumu izpildītāju Igoru Prelatovu (Mūsu partija) pašlaik sazināties neizdevās, un arī būvuzņēmumā komentārus telefoniski nesniedza, solot to izdarīt rakstiski.

Jau vēstīts, ka, laužot līgumu ar korupcijas lietā figurējošo Modus būvi, Daugavpils dome vēlas atgūt samaksāto 300 000 eiro avansu. Dome līgumu vēlējusies lauzt ar 10.janvāri, par ko būvnieks informēts rakstiski. Līdz šim datumam uzņēmumam bija jāatmaksā arī 300 000 eiro avanss, ko dome izmaksājusi pirms paredzētā Saskaņas skolas pārbūves sākšanas termiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils pilsētas domes Centralizētās iepirkumu nodaļas izsludinātais tramvaju vagonu iegādes iepirkums patlaban ir izvērtēšanas stadijā.

«Līgums par tramvaju piegādi pagaidām nav noslēgts, jo pašvaldība gaida kompetentu iestāžu atzinumu. Ja tiks pateikts, ka šis uzņēmums ražo lielgabalus, ar kuriem nosacīti ārzemēs tiek mušīti cilvēki un minētajam uzņēmumam ir uzlikts aizliegums tirgot Eiropā, tad pašvaldība šos tramvajus nepirks,» komentē Aivars Zdanovskis, Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks («Mūsu partija»).

Vicemērs norādīja, ka pašvaldība nepērk tramvajus pa tiešo no Krievijas uzņēmuma, bet gan no Lietuvas starpniekfirmas, kas ir šī uzņēmuma dīleris visā Eiropā, un ir pārdevis šos tramvajus arī citiem pircējiem Eiropā, tai skaitā Liepājai.

«Galu galā, tramvaju piegādātājs ir izvēlēts konkursa rezultātā un šos rezultātus ir apstiprinājusi gan Centrālā finanšu un līgumu aģentūra, gan Iepirkumu uzraudzības birojs. Turklāt konkursa rīkotājiem ir arī saistības gan pret konkursa uzvarētāju, gan arī Daugavpils iedzīvotājiem, kam šie tramvaji ir vajadzīgi,» stāsta A. Zdanovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai par braucienu sabiedriskajā transportā varētu norēķināties ar bezskaidru naudu, viens no lielākajiem reģionālās nozīmes autobusu pārvadājumu nodrošinātājiem Latvijā SIA Daugavpils autobusu parks šovasar aprīkos autobusus ar maksājumu karšu termināliem, kurus nodrošinās banka Citadele.

No 1. augusta Daugavpils autobusu parks uzstādīs 54 bankas Citadele maksājumu karšu terminālus, kas atkarībā no satiksmes līniju intensitātes tiks izmantoti 61 autobusā. Bezskaidras naudas norēķinu terminālu pieejamība autobusu pasažieriem bija arī viens no priekšnosacījumiem, lai piedalītos Valsts SIA Autotransporta direkcijas izsludinātajā konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu reģionālajā satiksmes lotē "Daugavpils, Krāslava".

"Vēlmi pēc bezskaidras naudas maksājuma iespējām autobusos no pasažieriem esam uzklausījuši gan ikdienas sarunās, gan speciāli šim mērķim veidotā aptaujā. Aptuveni trešdaļa aptaujas respondentu norādīja, ka bankas kartes maksājums viņiem šķistu ērtākais norēķinu risinājums. Atsevišķos autobusos POS termināli jau darbojas, līdz ar to daļa šoferu jau ir iepraktizējušies, pārējos vēl apmācīsim," stāsta Daugavpils autobusu parks komercdirektors Artjoms Vengrevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Korupcijas lietā aizturēto bijušo Daugavpils mēru Eigimu atbrīvo no izolatora

LETA, 11.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdienas rītā no izolatora Čiekurkalnā atbrīvots korupcijas lietā aizturētais bijušais Daugavpils mērs Rihards Eigims («Mūsu partija»), bet jau ceturtdien ticis atbrīvots otrs lietā aizturētais - kāds uzņēmējs, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju abas personas aizturēja trešdien.

Kā vēstīts, KNAB norādīja, ka kriminālprocess sākts 25.septembrī pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas, 323.panta pirmās daļas un 195.panta pirmās daļas. Proti, par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Birojā arī skaidroja, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Daugavpils domes amatpersona laika posmā no 2018.gada janvāra līdz 2018.gada augustam, iespējams, pieņēma kukuļus ne mazāk kā 6000 eiro apmērā no uzņēmuma pārstāvja par atbalsta sniegšanu Daugavpils novada domes iepirkuma procedūrās, kā arī veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien lietā par par 10 000 eiro kukuļa pieprasīšanu aizturējis bijušo Daugavpils mēru Rihardu Eigimu («Mūsu partija»).

Septembrī KNAB sācis kriminālprocesu par to, ka Daugavpils pilsētas domes amatpersona pieprasījusi kukuli 10 000 eiro apmērā no fiziskas personas saistībā ar Daugavpils pilsētas domes veiktajām iepirkumu procedūrām būvniecības jomā. Patlaban aizturētas divas personas un birojs šajā lietā šodien veic procesuālās darbības Daugavpils domē.

Likums paredz, ka personu var aizturēt uz laiku līdz 48 stundām. Ja persona tiek atzīta par aizdomās turēto un ir nepieciešams, tad izmeklētājs var piemērot drošības līdzekli. Bargākais drošības līdzeklis ir apcietinājums, kuru pēc izmeklētāja ierosinājuma piemēro tiesa. KNAB pieteikumus par apcietinājuma sankcijas piemērošanu parasti vērtē Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lietā par iespējamu kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju trešdien aizturējis bijušo Daugavpils mēru Rihardu Eigimu (Mūsu partija) un vienu fizisku personu, liecina aģentūra LETA rīcībā esoša informācija.

KNAB aģentūrai LETA norādīja, ka kriminālprocess sākts šī gada 25.septembrī pēc Krimināllikuma 320.panta ceturtās daļas, 323.panta pirmās daļas un 195.panta pirmās daļas. Proti, par kukuļņemšanu, kukuļdošanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Birojā arī skaidroja, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Daugavpils domes amatpersona laika posmā no 2018.gada janvāra līdz 2018.gada augustam, iespējams, pieņēma kukuļus ne mazāk kā 6000 eiro apmērā no uzņēmuma pārstāvja par atbalsta sniegšanu Daugavpils novada domes iepirkuma procedūrās, kā arī veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

Šobrīd aizturētas divas personas - amatpersona un fiziska persona. Par piemērojamajiem drošības līdzekļiem procesa virzītājs lems atbilstoši Kriminālprocesa likumā noteiktajam termiņam, proti, 48 stundu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas starppilsētu un starptautisko autobusu operators «Lux Express» pēc pusotra gada plāno ienākt Latvijas iekšzemes pasažieru pārvadājumu tirgū, otrdien paziņoja kompānijas valdes loceklis Janno Ritsbergs.

«Lux Express» jau piedāvā autobusu satiksmi starp Rīgu un Daugavpili, kas kursē caur Biržiem Lietuvas ziemeļos.

Ritsbergs žurnālistiem otrdien sacīja, ka Igaunijas iekšzemes autobusu tirgus ir liberāls, bet Latvijas tirgus darbojas atbilstoši iepirkumiem gan reģionālā, gan starppilsētu autobusu satiksmē.

«Tiks organizēts iepirkums uz desmit gadiem un uzvarētājs ar zemākās cenas piedāvājumu desmit gadus varēs apkalpot maršrutus ar nosacījumu, ja kompānija strādā ar zaudējumiem, Latvijas valsts kompensē operatora zaudējumus. Tas principā nozīmē, ka neviens operators Latvijā nav ieinteresēts pakalpojuma vai produkta attīstībā,» klāstīja Igaunijas kompānijas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielākie tiltu būvniecības objekti šogad Latvijā

Laura Mazbērziņa, 06.09.2018

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro. Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad valsts ceļu tīklā tiek pārbūvēti 8, bet atjaunoti 17 tilti, kā arī pārbūvētas trīs caurtekas, bet uz trim tiltiem tiek atjaunots brauktuves segums. Divi tilti, uz kuriem patlaban notiek aktīvi būvdarbi – pār Daugavu Daugavpils apvedceļā un pār Raunu uz vietējā ceļa Lodes stacija – Jaunrauna- Veselava (V296) tiks pabeigti nākamgad, informē Anna Kononova, VAS Latvijas valsts ceļi, Komunikācijas daļas vadītāja.

Lielākie tiltu būvniecības objekti vasts autoceļu tīklā šogad:

Tilts pār Daugavu uz Daugavpils apvedceļa (Kalkūnos). Izmaksas 1,38 miljoni eiro

Daugavpils apvedceļa (Kalkūni–Tilti) (A14) 12,97. kilometrā ir sākta tilta pār Daugavu atjaunošana. Tiltam tiks pilnībā nomainīta brauktuve un attīrītas no rūsas un nokrāsotas četras metāla kopņu konstrukcijas, kā arī ieklāta jauna hidroizolācija. Tilta garums ir 312,8 metri un krāsojamā platība vien ir 12 275 kvadrātmetri. Kopš uzbūvēšanas 1967. gadā tiltam ir atjaunots vien asfalta segums. Pašreiz notiek segas demontāža tilta labajai brauktuvei, satiksme pār tiltu ir reversīva, tā tiek regulēta ar luksoforu un ir noteikts ātruma ierobežojums 70, 50 un 30 km/h. Vienlaikus tiek būvēts pagaidu apbraucamais tilts. Būvdarbus veic SIA «Rīgas tilti», to līgumcena ir 1,38 miljoni eiro (ar PVN). Paredzams, ka būvdarbi notiks visu šī gada būvsezonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mācību gadā Rīgas Valsts 1.ģimnāzija zaudējusi 30 gadus saglabāto skolu topa līderpozīciju, liecina Ata Kronvalda fonda veidotas Latvijas skolu reitings.

2020./2021.mācību gada skolu reitingā ir iekļautas 20 valsts ģimnāzijas, 33 "lielās" skolas un 34 "mazās" skolas. Ierobežojumi mācību organizācijā nav ietekmējuši talantīgo skolēnu iesaisti zinību paplašinātā apguvē un spēju apliecināšanā un reitingā iekļuvušo skolu skaits palicis nemainīgs, kas fonda ieskatā apliecina aktīvo skolu profesionalitāti sasniegt mērķi arī ierobežotas komunicēšanas apstākļos.

Šogad lielo skolu grupā reitinga augšgalā ir Rīgas 10.vidusskola, Rīgas 40. vidusskola, Rīgas Franču licejs, Daugavpils tehnoloģiju vidusskola - licejs un Rīgas Purvciema vidusskola. Rīgas 10.vidusskola ir pierādījusi savu mērķtiecību un nostiprinājusies reitinga augšgalā: no 21.vietas 2018.gadā pakāpjoties uz 5.vietu 2019.gadā un 2.vietu 2020.gadā. Šai skolu grupā četru līderu secība ir nemainīga, tikai 5.vietu šogad ieņem Rīgas Purvciema vidusskola. Savukārt 5.-10.vietu aizņem tās pašas skolas, katru gadu veicot nelielas rokādes: Rīgas Purvciema un Juglas vidusskolas, Rīgas Angļu ģimnāzija, Salaspils 1.vidusskola un Daugavpils 3.vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Daugavpilī būvē divlīmeņu pārvadu, kas savienos mikrorajonus

Laura Mazbērziņa, 09.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpilī notiek ceļu pārvada, kas savienos divus pilsētas mikrorajonus, būvniecības darbi, kas ietilpst Kohēzijas fonda atbalstītajā projektā Smiltenes ielas divlīmeņu pārvada ar pievadiem būvniecība līdz Smilšu un Kauņas ielu krustojumam, informēja Daugavpils pilsētas domes Attīstības departaments.

Projekta mērķis ir novērst infrastruktūras pārrāvumu Daugavpils pilsētā un radīt alternatīvu maršrutu tranzīta un kravas transportam, atdalot no vietējās nozīmes sabiedriskā transporta plūsmām. Projekta kopējās izmaksas ir 13,4 miljoni eiro.

Ceļu būves firma SIA Binders pagājušā gada decembra vidū uzsāka īstenot apjomīgu Daugavpils infrastruktūras būvniecības projektu. Atbilstoši noslēgtajām līgumsaistībām ar Daugavpils pilsētas domi līdz 2019. gada pavasarim uzņēmumam jāizpilda savs būvdarbu apjoms Smiltenes ielas divlīmeņu pārvada būvniecības 1.kārtas ietvaros, kas paredz rekonstruēt topošā pārvada piegulošajā teritorijā esošās ielas un maģistrālos inženierkomunikāciju tīklus, kā arī labiekārtot teritoriju. Šobrīd gan norit jau pārvada būvniecība, kuru veic piegādātāju apvienība T un KT ietilpstošā SIA Tilts un AS Kauno Tiltai (Lietuva), kas būvdarbus uzsākusi šā gada janvārī. Atbilstoši līgumsaistībām būvdarbiem atvēlētais laiks ir 18 mēneši, neskaitot procesa tehnoloģiskos pārtraukumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru