Ražošana

FOTO, VIDEO: Uzbūvē ražotni un rada jaunas darba vietas

Armanda Vilcāne, 30.10.2018

Jaunākais izdevums

Izmantojot Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzfinansējumu, mežizstrādes uzņēmums SIA Kraujas-Z īstenojis divus projektus 1,26 miljonu eiro vērtībā

Uzņēmuma valdes locekle Sandra Zirne norāda, ka projektu ietvaros Lizuma pagastā izbūvēta ražošanas ēka un infrastruktūra kokapstrādes biznesa sākšanai, kā arī iegādāta jauna taras dēļu ražošanas iekārtu līnija. Lursoft dati liecina, ka SIA Kraujas-Z ir viens no lielākajiem uzņēmumiem Gulbenes novadā un tā apgrozījums pērn sasniedza 2,2 miljonus eiro, kas ir par 500 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2016. gadā.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Mežistrādes un kokapstrādes nozarē Kraujas-Z strādā jau 18 gadus. «Pamatā nodarbojamies ar cirsmu un mežu īpašumu iegādi un izstrādi, taču pirms pāris gadiem sapratām, ka vēlamies savai uzņēmējdarbībai arī kādu pievienoto vērtību, tāpēc nolēmām sākt ražot taras dēļus. Toreiz bija iespēja pretendēt uz ES līdzfinansējumu, ko arī veiksmīgi izdarījām, un laika periodā no 2017. gada janvāra līdz 2018. gada jūlijam īstenojām projektu, kura ietvaros izbūvēta jauna un tehnoloģiski intensīva kokapstrādes ražotne. Tajā šobrīd tiek pārstrādāti gan uzņēmuma krautuvēs un cirsmās pieejamie apaļkoksnes resursi, gan no privāto mežu īpašniekiem un citiem cirsmu izstrādātājiem iepirktā apaļkoksne un taras kluči,» stāsta uzņēmuma valdes locekle. Projekta kopējās izmaksas pārsniedza 600 tūkstošus eiro, 45% no šīs summas līdzfinansēja Eiropas Reģionālās attīstības fonds. S. Zirne atklāj, ka projekta īstenošana ļāvusi uzņēmumam efektīvāk izmantot tai piederošos un iepirktos meža resursus, jo jaunajā ražotnē pēc mežistrādes iegūto koksni ir iespējams pārstrādāt tālākā produkcijā.

Otra īstenotā projekta ietvaros Kraujas-Z iegādājās taras dēļu ražošanas iekārtu līniju, kur Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai līdzfinansējums sasniedza 80 tūkstošus eiro. «Jaunā līnija ir automātiska un moderna, strādniekiem ir jāpaspēj savs darbs izdarīt ātri un kvalitatīvi. Šobrīd vēl tikai mācāmies strādāt jaunajos apstākļos,» atzīst uzņēmuma pārstāve, uzsverot, ka taras dēļu ražošanas bizness palīdzējis novadā radīt 25 jaunas darba vietas.

Visu rakstu Uzbūvē ražotni un rada jaunas darba vietas lasiet 30. oktobra laikrakstā Dienas Bizness. Lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmumam SIA “Kokapstrāde 98” vakar, 17.decembrī, reģistrēta 926,38 tūkstošu eiro vērta komercķīla, liecina Lursoft dati.

Ķīlas ņēmējs ir AS “Luminor Bank”, kam par labu kokapstrādes uzņēmums ieķīlājis vairākus ķermeniskos pamatlīdzekļus.

Gunāram, Pēterim Eduardam un Viktoram Aleksandram Dzeņiem piederošais SIA “Kokapstrāde 98” pagājušajā gadā piedzīvojis apgrozījuma kritumu par 13,54%, tam samazinoties līdz 21,22 miljoniem eiro, savukārt peļņa sarukusi par 8,69% līdz 1,81 milj.EUR. Pēc apgrozījuma apjoma SIA “Kokapstrāde 98” pērn bijis otrs lielākais uzņēmums Siguldas novadā.

SIA “Kokapstrāde 98” ir kapitāldaļu turētājs 2012.gadā reģistrētajam finiera lokšņu un koka paneļu ražošanas uzņēmumam SIA “ Kokapstrādes 98 Houses”, kā arī pirms desmit gadiem dibinātajam SIA “Allažu enerģija”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Joprojām maldīgs priekšstats par kokapstrādi

Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūta "MeKa" direktors Andrejs Domkins, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodienas jauniešiem trūkst izpratnes par kokapstrādes procesiem un produktu izveides stadijām, un tas savukārt veicina aplama priekšstata veidošanos par kokapstrādes nozari kopumā.

Daudziem mūsdienu sabiedrībā vienīgā saskarsme ir tikai un vienīgi ar galaproduktu, kas atrodams veikalos, bet iztrūkst priekšstata par to, kā nonāk līdz šai konkrētajai mēbelei vai būvniecības materiālam – kā top dizains, kā tiek izvēlēts izejmateriāls un kā tas tiek iepriekš sagatavots pirms izmantošanas, un kurā brīdī cilvēks ar savu darbu pievieno produktam vērtību.

Tas ir izslīdējis no audzināšanas. Citu valstu prakse liecina, ka bērns jau ļoti agrā vecumā tiek iepazīstināts ar dažādu profesiju praktisko pusi, šādi radot priekšstatu par nodarbi un attīsta tai nepieciešamās iemaņas. Latvijas gadījumā viss notiek krietni vēlāk, un jaunietis, sasniedzot pieaugušu vecumu, tikai tad sāk praktiski domāt, ar ko dzīvē vēlētos nodarboties, kādu profesiju izvēlēties un tad no šī sākumpunkta uzsāk virzību izvēlētajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kad munīcija izšauta, jaunām problēmām grūti kaut ko likt pretī

Jānis Šķupelis, 26.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau kopš oktobra sākuma blakus pesimismam akciju tirgū nosēžas pamatīgāka pārliecība, ka visas pasaules ekonomikas kāpiens uz augšu nākotnē būs lēzenāks. Daudz tiek spriests par dažādiem riskiem, kas šo kāpumu augstāk var apgrūtināt vēl vairāk un nozīmēt, piemēram, jau kādu recesiju materializēšanos.

Šāda ekonomikas bremzēšanās nāk visai interesantā laikā – būtībā tad, kad centrālās bankas tikai lēnām sāk ziņot par gatavošanos atkāpties no iepriekšējiem globālās krīzes seku savākšanas pasākumiem. Piemēram, Eiropas Centrālā banka savu drukāšanas programmu plāno noslēgt vien šā gada beigās, un eiro refinansēšanas likme pie nulles varētu mierīgi atrasties vēl līdz nākamā gada rudenim.

Līdz ar to zināmi jautājumi varētu būt saistīti ar to, kas palīdzēs piecelties šoreiz, ja ekonomika tomēr paklups tā sāpīgāk.

Viena atbilde varētu būt, ka ekonomikas stimulēšanu ar kaut kādām programmām un nodokļu atlaidēm pārņem valdība. Uz vajadzību gatavot tēriņu plānus, kurus tās ātri var īstenot gadījumā, ja ekonomikas nosacījumi tomēr sarežģījas spējāk, pagājušonedēļ vērsa uzmanību arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija. Protams, to vieglāk pateikt, nekā izdarīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī globālo saistību apmērs pirmo reizi vēsturē pārsoļojis pāri apaļajai 250 triljonu ASV dolāru atzīmei, liecina Starptautiskā Finanšu institūta (Institute of International Finance jeb IIF) dati.

Vairāk nekā par 60% no jauna parāda pieauguma iepriekšējo 12 mēnešu laikā (līdz jūlijam) bijusi atbildīga aizņemšanās ASV un Ķīnā. Pagaidām nav vērojamas pazīmes, ka parāda pieaugums varētu bremzēties. Tiek lēsts, ka šā gada beigās pasaules kopējais parāds pārsniegs 255 triljonus ASV dolārus, kas būtu aptuveni trīs reizes vairāk nekā globālās tautsaimniecības apmērs (savukārt uz vienu planētas iedzīvotāju tie ir aptuveni 32,5 tūkst. ASV dolāru) jeb ap 320% no tās IKP. 2000. gadā tie bija 170% no IKP.

IIF arī brīdinājis, ka pēdējā laikā vairākas attīstības reģiona valstis centīgi aizņēmušās ārvalstu valūtās, kas tām var radīt zināmus izaicinājumus nākotnē, ja to ekonomikas sabremzēsies straujāk. Uz pārējo fona šajā ziņā tika izcelta Turcija, Meksika un Čīle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

FOTO: Investējot vairāk nekā miljonu eiro, atklāts Masaļska fitnesa centrs

Lelde Petrāne, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikšķilē 2. septembrī apmeklētājiem durvis vērs jauns sporta centrs – E. Masaļska fitnesa centrs MŪSU FITNESS, kas būs lielākais sporta klubs Pierīgā.

Tā saimnieks ir bijušais Latvijas hokeja izlases vārtsargs, bet tagad DINAMO RĪGA un Latvijas valstsvienības treneris Edgars Masaļskis kopā ar dzīvesbiedri Ievu.

Ieguldītās investīcijas pārsniedz miljonu eiro. Saskaņā ar Masaļsku ģimenes sniegto informāciju ieguldīti gan privātie līdzekļi, gan ņemts aizņēmums bankā, gan izmantots Altum atbalsts. Ieguldīto investīciju atpelnīšanās periods esot 15 gadi.

E. Masaļska fitnesa centrs MŪSU FITNESS atradīsies jaunuzceltā multifunkcionālā ēkā Daugavas krastā Ikšķiles pilsētā Kraujas ielā. Jaunajā sporta klubā apmeklētājiem būs pieejams jauns un mūsdienīgs trenažieru zāles inventārs, kā arī plašas grupu nodarbību zāles, kas profesionālu treneru vadībā ļaus nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm ļoti plašam iedzīvotāju lokam – sākot no veselības grupām līdz pat profesionāliem sportistiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecība Latvijā šogad augs lēnāk nekā ekonomika kopumā

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maijs Latvijas rūpniecībai ir bijis labākais mēnesis šogad, taču izaugsme nozarē joprojām ir mērena un ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā pieauguma.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, salīdzinājumā ar pērno gadu Latvijas rūpniecības izlaide augusi par 1,7%. Tā ir laba ziņa, jo iepriekšējos mēnešos rūpniecība atradās mīnusos, taču maijā viss uzlabojums noticis enerģētikas dēļ, kas lielā mērā ir atkarīga no laika apstākļiem, savukārt apstrādes rūpniecības, kas ir precīzāks Latvijas ekonomikas barometrs, izaugsme ir kļuvusi lēnāka. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apstrādes rūpniecības izlaide maijā augusi par 1,7%, kas ir lēnākais pieaugums nozarē kopš pērnā gada vidus un ne pārāk iepriecinošā situācija pasaules ekonomikā liek būt piesardzīgam par nozares perspektīvām gada otrajā pusē. Pēc manām prognozēm, izaugsme rūpniecībā Latvijā šogad atpaliks no citām nozarē un ekonomikas pieaugums Latvijā šogad vairāk balstīsies uz iekšējo patēriņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Septembris Latvijas rūpniecībā bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada septembris Latvijas rūpniecībā ir bijis vājākais mēnesis kopš 2014. gada un salīdzinājumā ar iepriekšēja gada attiecīgo mēnesi ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā sarukuši par 1,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Šis salīdzinoši negaidītais kritums septembrī gan vairāk saistīts ar vienreizējiem faktoriem enerģētikas nozarē, kur ražošanas apjomi septembrī sarukuši par 12,6%. Taču ne pārāk iepriecinošas tendences vērojamas arī citur rūpniecībā un septembrī apstrādes rūpniecībā ražošana palielinājusies vien par 2%. Tas ievērojami atpaliek no ekonomikas kopējā IKP pieauguma šogad, kas trešajā ceturksnī IKP negaidīti sasniedza gandrīz 5%.

Vislielāko ietekmi uz rūpniecības radītājiem septembrī radīja kritums enerģētikā, kas skaidrojams ar pērnā gada lielajām lietavām rudenī un ļoti lielo elektroenerģijas ražošanas pieaugumu Latvijas hidroelektrostacijās, ko šogad nespēja kompensēt pat 80% pieaugums elektroenerģijas ražošanā koģenerācijas stacijās. Nākošajos mēnešos šis efekts vairs nebūs tik izteikts un tādēļ gada atlikušajos mēnešos rūpniecības rādītājiem Latvijā vajadzētu uzlaboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Krustpils lidlaukā sāk ražot finieri

Māris Ķirsons, 21.11.2019

SIA "Amberbirch" īpašnieces a/s "AmberStone Group" Padomes loceklis Ernests Bernis (no kreisās) finiera ražotni tās atklāšanā rāda ekonomikas ministram Ralfam Nemiro un SIA "OF Holding" īpašniekam Oļegam Fiļam

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 10 miljonus eiro, SIA "Amberbirch" izveidojusi bērza finiera lobskaidas ražotni, kas gan ir tikai pirmais posms no iecerētā kokapstrādes kompleksa bijušā Krustpils lidlauka teritorijā.

Pēc SIA "Amberbirch" valdes locekļa Kārļa Kavasa sacītā, pašlaik ir izveidota ražotnes ēka un siltumapgādes komplekss, kā arī uzstādīta lobskaidas ražošanas līnija un lobskaidas žāvētava.

«Tas ir pirmais posms,» uzsvēra K. Kavass. Viņš norādīja, ka pašlaik ražotnē ir nodarbināti 25 strādājošie un bērza lobskaidu ražo vienā maiņā, taču jau līdz šā gada nogalei ir plānots ražošanu nodrošināt trīs maiņās un nodarbināt līdz pat 100 strādājošo. Perspektīvā īstenojot nākamās kokapstrādes kompleksa attīstības kārtas, rūpnīca pircējiem piegādātu jau gatavu saplākšņa produkciju.

Pēc aptuvenām aplēsēm, šo nākamo kārtu ieguldījums tiek lēsts vēl uz aptuveni 50 miljoniem eiro. Ražotnei darbojoties ar pilnu jaudu, gadā tajā plānots pārstrādāt līdz 100 000 m3 bērza koksnes un saražot līdz 40 000 m3 finiera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Jauno Latvijas novadu starta pozīcijas krasi atšķiras

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 11.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn ekonomikas izaugsme bremzējās, eksporta nozares turpināja palielināt devumu Latvijas iedzīvotāju ienākumos, secināts šodien prezentētajā "Luminor" bankas reģionu eksporta pētījumā. Rīgas un pārējās Latvijas ekonomikas struktūra ir ļoti atšķirīga – kamēr Rīgā izteikti dominē IT un biznesa pakalpojumu nozare, tikmēr reģionos lielāko ekonomikas daļu veido meža nozare, kā arī mašīnbūve un elektronika.

“Viens no pētījuma ieguvumiem ir iespēja gūt niansētu priekšstatu par Latvijas ekonomikas ģeogrāfiju, kas nav pieejams citur. Dažos gadījumos no tā var izdarīt secinājumus, dažos nē, bet iegūtā kopaina ir interesanta – tā ļauj novērtēt to, kā norit cilvēku dzīve dažādās Latvijas vietās. Pērn visstraujākais pieaugums starp jaunajiem jeb “topošajiem” novadiem, kas izveidosies administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, bija vērojams Valkas novadā, kura eksporta ienākumi reālā izteiksmē pērn pieauguši par 15%.

Reģionu vidū, spītējot tranzīta svārstībām, visstraujāk eksporta nozares attīstījās Kurzemē. Savukārt Latgales nākotne ir ļoti lielā mērā atkarīga no rūpniecības attīstības Rēzeknē un Daugavpilī. Taču piecu gadu griezumā saskaņā ar pētījuma rezultātiem straujākais eksporta ienākumu pieaugums bija Ādažu novadam, strauji attīstījusies arī Kuldīga, Smiltene, Līvāni un Gulbene,” stāsta pētījuma autors, "Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Rūpniecības pieaugums tuvākajos mēnešos kļūs straujāks

Bankas Citadele ekonomists Mārtiņš Āboliņš, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc divu mēnešu pārtraukuma martā Latvijas rūpniecība atgriezusies pozitīvās izaugsmes zonā, ražošanas apjomiem salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi palielinoties par 1,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Tā ir laba ziņa, taču kopumā raugoties pēdējie mēneši Latvija rūpniecībā ir pagājuši bez fundamentālām pārmaiņām. Apstrādes rūpniecība saglabājas ļoti patīkams pieaugums ap 5%, kamēr sausie laika apstākļi turpina negatīvi ietekmēt enerģētikas nozari, kur ražošanas apjomi pirmajā ceturksnī saruka par 17,3%. Tā rezultātā kopējie rūpniecības apjoms pirmajā ceturksnī Latvijā ir samazinājušies par 0,8%, kas ir viens no iemesliem, kādēļ gada pirmajā ceturksnī arī Latvija ekonomika kopumā pieauga vien par 2,8%. Laika apstākļi gan ir pārejošs faktorus, tādēļ gada otrajā ceturksnī rūpniecības rezultātiem vajadzētu uzlaboties.

Galvenie izaugsmes virzītāji apstrādes rūpniecībā joprojāms ir mašīnbūves un metālapstrādes nozares, kā arī kokapstrāde, kur martā saglabājās augsti ražošanas apjomi, lai arī nozare jau sāka izjust koksnes cenu atgriešanos normālā līmenī, pēc straujā kāpuma pērn. Salīdzinājumā ar 2018. gada martu elektrisko iekārtu, gatavo metālizstrādājumu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana Latvijā augusi par attiecīgi 15%, 17,4% un 21,4%, savukārt koka izstrādājumu ražošana martā augusi par 3,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī apstrādes rūpniecības produkcijas apjomu gada izaugsme ir sasniegusi 3.1% (pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem), kas ir pēdējo piecu mēnešu augstākais rezultāts. Ražīgu rezultātu noteica gan mazāk negatīva attīstība kokapstrādē, gan arī straujāka izaugsme atsevišķās nozarēs.

Tomēr nevaram paļauties, ka šādu vai labāku sniegumu redzēsim arī turpmākajos mēnešos.

Būtisku devumu apstrādes rūpniecības izaugsmē septembrī nodrošināja gatavo metālizstrādājumu ražošana (izņemot mašīnas un iekārtas), iekārtu un ierīču remonts un uzstādīšana un datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošana. Izlaides izaugsmes tempi šīm nozarēm bijuši pat divciparu skaitļos mērāmi.

Visas trīs nozares ietilpst lielāko nozaru top 6, kas būtiski ietekmējis kopējo apstrādes rūpniecības labklājību.

Lielākās Latvijas nozares, kokapstrādes, izlaides apjomu kritums (-0,6%) ir bijis salīdzinoši neliels, un septembrī ir veidojis mazāku negatīvo devumu nekā pēdējos mēnešos. Tas, savukārt, devis apstrādes rūpniecības apjoma pieaugumam iespējas pakāpties straujāk. Taču gadu mijā, iespējams, vēl redzēsim negatīvus pavērsienus, ņemot vērā visai spēcīgo uzrāvienu pērnās ziemas mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē - tirdzniecības nozarei

Jānis Salmiņš, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja vietnieks, 02.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.

Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).

Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.

Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībā aprīlis nebija saulains pavasara mēnesis – Covid-19 ēnā vairāki apstrādes rūpniecību raksturojošie noskaņojuma rādītāji piedzīvoja straujus kritumus. Tādēļ arī apstrādes rūpniecības izlaides samazinājums par 9% pret pagājušā gada aprīli nav pārsteigums.

Straujākais kritums bija automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā, ko visdrīzāk izraisīja ražotņu slēgšana Eiropā. Diemžēl arī nozares, kas varētu šķist mazāk koronavīrusa ietekmētas, aprīlī uzrādīja saražotās produkcijas apjomu samazinājumu. Iepriekš cerības raisošā pārtikas ražošana, kas pirmos trīs gada mēnešus uzrādīja pieaugumu, nu nonāca mīnusos. Pozitīvi, ka pieaugums manāms ķīmisko vielu un produktu ražošanā, kas lielā mērā vērojams pateicoties pieprasījuma kāpumam pēc dezinfekcijas līdzekļiem un uzņēmēju spējai pārorientēties.

Ne visiem mīnusiem pamatā ir COVID-19 vien. Kokapstrādes nozares uzņēmumiem pēc vairākiem trekniem gadiem jau 2019. gads bija sarežģīts. Pērnā gada mizgrauža un vētru stāsts joprojām atbalsojas lielākā produkcijas piedāvājumā tirgū un zemākās kokmateriālu cenās, kā rezultātā ražotājiem nākas cīnīties paaugstinātas konkurences apstākļos. Šī gada pavasarī kokapstrādes nozari ietekmēja arī DIY (angļu do-it-yourself) veikalu, kas tirgo mājas un dārza mēbeļu un aprīkojuma sagataves, būvmateriālus vai gatavo produkciju, slēgšana Eiropas valstīs koronavīrusa dēļ. Labā ziņa ir tā, ka ierobežojumiem tiekot atceltiem, pieprasījums strauji atjaunojas. Arī teju “hroniskā” Brexit problēma nav izgaisusi, un, lai gan kokmateriāli Lielbritānijai būs vajadzīgi arī turpmāk, sarežģītākas un dārgākas procedūras bezvienošanās Brexit gadījumā radīs galvassāpes uzņēmējiem. Pozitīvi, ka ir aktivizējies pieprasījums no Āzijas tirgus, bet pilnvērtīgu labuma gūšanu ierobežo pieaugušas transportēšanas cenas. Pat ja vīrusu noieta tirgos izdodas veiksmīgi kontrolēt, kokapstrādē cerēt uz drīzu un strauju atkopšanos nav liela pamata, jo pacienta kartiņā bez Covid-19 ir ierakstītas arī citas diagnozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

AS Stora Enso Latvija saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Metālapstrādes uzņēmumos ieguldīti 3,2 miljoni eiro

Anda Asere, 09.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopējā Altum riska kapitāla portfeļa investīciju summa metālapstrādes uzņēmumos ir 3,2 miljoni eiro.

«Ražošanā ir atļauts ieguldīt visiem riska kapitāla fondiem visās uzņēmumu attīstības stadijās, un iespējamais investīciju apjoms ir līdz pat 3,75 milj. eiro. Līdz šim finansētie uzņēmumi riska kapitāla investīcijas izmantojuši tieši izaugsmes finansēšanai,» informē Sandra Eglīte, Altum sabiedrisko attiecību speciāliste. Šobrīd Altum riska kapitāla portfelī metālapstrādes nozarē ir BaltCap investīcija SIA Amateks, ZGI-3 investīcija SIA Mārupes Metālmeistars un Expansion Capital investīcijas uzņēmumā SIA SFM Latvia un saistītajā SFM Jelgava. Kopējā investīciju summa šajos uzņēmumos ir 3,2 milj. eiro, kur daļa ir Altum un daļa – privātais finansējums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Visstraujāk augošie uzņēmumi pēc neto apgrozījuma pieauguma

Indra Urtāne, Daiga Kiopa, Lursoft IT, 07.11.2019

Pirmajā pozīcijā ierindojies uzņēmums AlphaLane, kas piedāvā auto līzingu.

Foto: TT NEWS AGENCY/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

100 straujāk augošie uzņēmumi Latvijā pagājušajā gadā apgrozījuši 335,92 milj. eiro, un to kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis teju septiņas reizes

Kamēr Latvijā reģistrēto uzņēmumu kopējais apgrozījums kopš 2016. gada audzis par 17,48%, tam pērn sasniedzot 63,01 miljardu eiro, TOP 100 straujāk augošajiem uzņēmumiem izdevies šajā pašā periodā apgrozījumu kāpināt par 592,04%. Strauji augusi arī to peļņa, kas kopš 2016. gada kāpusi par 737,38%, tai pēc nodokļu nomaksas 2018. gadā sasniedzot 57,54 milj. eiro. Lursoft dati rāda, ka TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi 2018. gadā nodarbinājuši 1803 darbiniekus – par 171,95% vairāk nekā 2016.gadā.

TOP 100 ir uzņēmumi no 30 pašvaldībām. Protams, vislielākajā skaitā pārstāvēta Rīga – ar 58 uzņēmumiem. Galvaspilsētā reģistrēts arī saraksta līderis – SIA AlphaLane. Automašīnu ilgtermiņa nomas, autoparku vadības pakalpojumu sniedzējs, kā arī mazlietotu automašīnu tirgotājs savu apgrozījumu kopš 2016. gada kāpinājis par 2869,16%, pērn sasniedzot 4,83 milj. eiro, bet peļņu – 197,73 tūkst. eiro. Tas nodarbināja sešus darbiniekus, un, lai turpinātu augt, nozīmīgs solis būs jaunu darbinieku piesaiste un esošā darbaspēka kvalifikācijas celšana, gada pārskatā atzinusi uzņēmuma vadība. Auto nomas pakalpojumu sniedzējs iecerējis apgūt arī Baltijas tirgu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"ZGI Capital" jaunākais investīciju fonds "ZGI-4 AIF" otrajā kārtā, piesaistot 7,5 miljonus eiro papildus investīcijas, palielinājis savu apjomu līdz 32,5 miljoniem eiro.

Investori, kuri apņēmušies nodrošināt papildus finansējumu, ir attīstības finanšu institūcija "Altum", "Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrība" AS, privāto investoru grupa "Z4 investīcijas’ kā arī savu ieguldījumu palielināja fonda pārvaldnieks "ZGI Capital".

Fonda "ZGI-4" finansējums var palīdzēt uzņēmumiem adaptēties jaunajai situācijai, kad redzamas izaugsmes iespējas pat esošajos neskaidrības apstākļos. Kapitāla piesaistes gadījumā uzņēmums saņem ne tikai tā attīstībai nepieciešamos finanšu resursus, bet arī fonda pārvaldnieka komandas atbalstu ar profesionāliem padomiem un nepieciešamo kontaktu nodibināšanu.

Jaunākās paaudzes fonds kopš darbības uzsākšanas veicis pa vienai investīcijai Latvijā un Igaunijā, kā arī šobrīd notiek nākamo investīciju izvērtēšanas process. Ar veiktajiem darījumiem fonds ir paplašinājis savu ģeogrāfisko tvērumu Baltijas līmenī un kļuvis par starptautiska mēroga investoru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokapstrādes uzņēmums "Erte Grupa" energoefektivitātes uzlabošanā ieguldījis tuvu miljonam eiro, no tiem 471 tūkstotis eiro saņemti aizdevuma veidā no Attīstības finanšu institūcijas "Altum".

Uzsāktais energoefektivitātes projekts skar trešo daļu no kopējām uzņēmuma tehnoloģiskajām jaudām un ļaus samazināt enerģijas izmaksas uz ražošanas vienību līdz 35%.

"Darbojamies jau vairāk nekā desmit gadus, arī daļa no iekārtām ir novecojušas, tāpēc pakāpeniski audzējām ražošanas apjomus, lai peļņu reinvestētu uzņēmuma konkurētspējas veicināšanā. Pateicoties "Altum" aizdevumam uzņēmuma energoefektivitātei un atjaunojamo energoresursu projektu ieviešanai, šobrīd esam investējuši jaunā ražošanas līnijā resnajai koksnei. Būtiski, ka aizdevumam netiek prasīts nodrošinājums, izņemot projektā iegādātās iekārtas, kā arī fakts, ka finansējums pieejams 85% apmērā no visu iekārtu izmaksām. Jau šī gada aprīlī sasniedzām rekordlielu apgrozījumu, kas ir viens no investīciju ieguvumiem. Šādi turpinot, tuvākajos gados pastāv iespēja aizdevumu dzēst pirms termiņa vai pārfinansējot kredītiestādē, par to nesaņemot soda procentus," stāsta "Erte Grupa" finanšu un attīstības vadītājs Alvis Šepte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksports tuvu pie pagājušā gada līmeņiem

Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksportā jau teju sasniegti pagājušā gada līmeņi, taču atkopšanās temps pierimst. Centrālā Statistikas pārvalde ziņo, ka preču eksporta vērtība jūlijā samazinājās par 0,3% pret iepriekšējo gadu.

Rezultāts ir labs, ja ņemam vērā dziļo kritumu aprīlī un maijā un arī, ja salīdzinām ar Eiropas milžiem Franciju un Vāciju, kur eksporta vērtība joprojām ir krietni zem pagājušā gada līmeņiem. Strauju tālāku attīstību kavēs vīrusa klātbūtne un atkārtotie uzliesmojumi mūsu tirdzniecības partneros.

Risks ir arī iespējamā tirdzniecības sarunu starp Lielbritāniju un Eiropas Savienību izjukšana. Analizējot preču grupas redzams, ka vairāk nekā uz pusi jūlijā sarucis elektroenerģijas eksports, ko noteica termoelektrostacijās saražotās enerģijas apjomu kā arī cenas kritums. Salīdzinot ar pagājušo gadu, slikti veicies dzērieniem, kur kritums par 27%.

Arī parasto metālu eksports ir sarucis līdzīgā apmērā. Visdrīzāk gan pēdējās divās preču grupās stāsts ir pārsvarā par reeksporta plūsmu sarukumu, nevis vietējo ražojumu eksportu. Graudu eksportā jūlijā vēl bija redzami mīnusi. 2019.gada ražas bija ļoti labas, tādēļ eksporta sasniegumu latiņa šajā jomā pacelta augstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja Ekonomikas ministrijas sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz kokmateriālu ražotājam, AS Stora Enso Latvija, kuras valdes priekšsēdētājs ir Uldis Deisons, par investīciju projektu piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,1 miljona eiro apmērā. Uzņēmuma darbības pamatvirziens ir kokapstrāde – koksnes izstrādājumu produktu ražošana, kas rodas koksnes apstrādes procesā no apaļkoka līdz specifisku gala produktu (zāģmateriālu) ražošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Brexit sākas ne tikai Eiropas Savienības, bet arī Latvijas jaunās valdības dienas kārtība, tomēr tā nav vienīgā ārlietu prioritāte

Nupat tapušās valdības ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Jaunā Vienotība), kurš amatā sagaidījis jau ceturto premjeru, intervijā Dienas Biznesam solīja, ka viena no jaunās valdības prioritātēm būs vizītes Āzijā, Āfrikā un Līča valstīs kopā ar Latvijas uzņēmējiem.

Fragments no intervijas, kas publicēta 30. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

29. marts ir Brexit datums. Ir iespaids, ka pagaidām nevienam nav skaidrs, kā tas beigsies, kādas būs valstu attiecības pēc tam. Vai Ārlietu ministrijai ir kādas prognozes?

Tā arī ir. Viss ir britu parlamenta rokās, un prognozēt kādus lēmumus, kurus tas varētu pieņemt tuvāko divu mēnešu laikā, ir grūti. Tas, kas ir būtiskākais no Latvijas viedokļa, – sagatavot nepieciešamo likumdošanas bāzi. Ministru kabinets skatīs informatīvo ziņojumu, kurā mēs ar visām nozaru ministrijām esam identificējuši konkrētus likumus. Ir otra lieta, tikai jāpiebilst, ka neziņas dēļ nebūsim ideāli sagatavoti. Tā ir gatavība muitas, Pārtikas veterinārā dienesta un citu dienestu jomā. Protams, informēsim uzņēmējus par sagaidāmajām izmaiņām. Vēl viena lieta ir mūsu valstspiederīgo tiesības Lielbritānijā pēc 29. marta. Mēs jau esam panākuši tādu politisko vienošanos, ka cilvēkiem, kuri uz to brīdi dzīvo un strādā Lielbritānijā, nekas nemainās. Ieceļotājiem būs jārēķinās ar citu kārtību.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba ražīguma brīnumnūjiņa

Anita Kantāne - galvenās redaktores vietniece, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot Latvijas iespējas attīstīties, bieži tiek minēta produktivitātes jeb darba ražīguma celšana kā viena no galvenajām iespējām, kā pelnīt vairāk, saražot vairāk un arī atrisināt darbaspēka deficītu.

Tai tiek piedēvētas gluži vai fejas brīnumnūjiņas spējas, kas varētu sakārtot uzņēmējdarbības vidi Latvijā.

Ir pārlieku liels optimisms domāt, ka Latvijas tautsaimniecība var strauji augt, ieviešot tikai produktivitātes pasākumus. Ir nozares, kurās dzīšanās pēc darba ražīguma neiet kopsolī ar jomas pirktspēju Latvijā, kas joprojām ir zemāka nekā citviet Eiropā vai Skandināvijā. Te kā ilustratīvu piemēru varētu minēt sabiedriskā transporta vadītājus, kuri nobrauc likumā pieļaujamās darba stundas un aizved tik pasažieru, cik stāv pieturā. Domāju, ka Helsinkos autobusa šoferis ir tikpat ražīgs kā Rīgā vai Liepājā, bet, vēloties nozarē ieviest produktivitātes pasākumus, varētu nonākt pie optimizācijas, kas pārvadātāja statistikas datus noteikti uzlabotu. Ir vēl citas jomas, kur darba ražīguma celšana nozīmē optimizāciju, kas savukārt samazina pakalpojuma kvalitāti vai arī sašaurina pakalpojuma klāstu. Jāsecina, ka darba ražīguma trūkumu nevar attiecināt uz visiem segmentiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Apstrādes rūpniecībā uzvarēs tas, kurš spēs ātri pielāgoties

Žanete Hāka, 03.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru