Jaunākais izdevums

Uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Eiropas Reģionālo attīstības fondu (ERAF) pabeigusi daļas no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa ēkas Kr.Valdemāra ielā 35 rekonstrukcijas un restaurācijas darbiem, ieguldot aptuveni 100 tūkstošus eiro, informē LTRK.

Uzņēmēju namā pabeigti LTRK ēkas rekonstrukcijas un restaurācijas darbi. Projekta rezultātā ir renovēta ēkas 1.stāva kāpņu telpa, vestibils - halle, kāpnes uz 2.stāvu un pagrabstāvu, rekonstruēti iekšējie elektroapgādes tīkli, restaurēti telpu iekšējā interjera elementi - spoguļa rāmis, durvis, kāpnes, griestu un sienu dekori. Tāpat uzstādīts pacēlājs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām un tam pielāgota kāpņu telpa, kas nodrošinās cilvēku ar kustību un funkcionāliem traucējumiem iekļūšanu LTRK ēkā.

LTRK prezidents Aigars Rostovskis pauda, ka līdz šim ar LTRK un atbalstītāju ziedojumiem ir veikta ēkas fasādes renovācija un jumta rekonstrukcija. «Tagad arī mājas saturs un interjers daļēji atguvis savu vēsturisko izskatu,» saka A.Rostovskis.

Uzņēmēju nama rekonstrukcijas un restaurācijas projekts tika realizēts ERAF programmas Infrastruktūra un pakalpojumi ietvaros, uzsākot darbus šā gada martā un noslēdzot vasaras vidū. Būvdarbu kopējais finansējuma apjoms bija 99 983 eiro, no kuriem ERAF līdzfinansējums veidoja 48,05% jeb 49 997 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs 14 gadi, kopš SIA "Berga foto pakalpojumi" sniedz foto pakalpojumus mācību iestāžu audzēkņiem, un 16 gadi, kopš tirgū ir pazīstama "Berga foto" preču zīme.

"Berga foto" izveidotājs, fotogrāfs Gundars Bergs biznesa portālam db.lv stāsta: "Ideja radās ilgstoši darbojoties šajā sfērā kā darbiniekam citu uzņēmumu paspārnē. Biznesā tā ir ierasta prakse, kad ar laiku izkristalizējas savs skatījums uz to, kādu gribētu redzēt šo pakalpojumu. Arī es nebiju izņēmums un, pēc pavadītiem 10 gadiem šajā nozarē, ar domubiedriem nolēmām uzsākt lietu ar citādāku, svaigāku skatījumu.

Tobrīd mērķis bija iekarot savu vietu un noturēties. Par prioritāti tika izvirzīta uzņēmuma attīstība, ieguldījumi tehnoloģijās, kā arī jaunu produktu radīšana."

Laika gaitā no neliela uzņēmuma "Berga foto" kļuvis par vienu no lielākajiem foto pakalpojuma sniedzējiem Latvijā, nodarbinot vairāk nekā 30 darbiniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Latvijas karoga masts AB dambī

Zane Atlāce - Bistere, 26.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz aplūkojam Latvijas karoga mastu AB dambī.

Svinīgā dāvinājuma ceremonijā valsts simtgadei veltītais monumentālais Latvijas karoga masts Rīgā uz AB dambja tika atklāts pērn, 18. Oktobrī. Masts ir 60 metrus augsts, un tajā plīvojošā Latvijas karoga izmēri sasniedz 20 x 10 metrus. Šādu veltījumu valsts simtgadei dāvā biedrība Latvijas karogs.

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Vilnis Šlars uzskata, ka šis ir drosmīgs un šķietami vienkāršs objekts ar lielu politisko, ideoloģisko, kā arī pilsētbūvniecisko slodzi. «Es esmu, tātad es esmu – pirmais, kas nāk prātā, pirmoreiz ieraugot karogu. Tas ir tik deklaratīvs, ka sākumā grūti aptvert, ka tas tur ir. Arhitektu pienesums, neapšaubāmi, ir precīza mēroga un vietas izvēle, ambiciozuma ziņā labāku vietu šim «Es Esmu» ir grūti iedomāties. Ir skaidrs, ka tas ir pasūtītāja projekts, ko arhitektam ir lieliski izdevies iznest. Jautājums – vai tagad abi nav nobijušies. Šāda mēroga risinājumi, ko redz visi, prasa lielu uzdrošināšanos, kuras te nav pietrūcis. Interesanti, ka tas nekādu īpašu sabiedrības reakciju nav guvis, lai arī nodomā droši vien visi, pilnīgi visi,» vērtējumā norāda V.Šlars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Saieta nams Lāčplēša ielā 71

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Saieta namā Lāčplēša ielā 71.

Latvijas Ainavu arhitektu biedrības pārstāve Iveta Grīviņa uzskata, ka Saieta nama jeb Pēdējo Dienu Svēto Jēzus Kristus baznīcas jaunbūve ir jauns un pamanāms objekts Lāčplēša ielā. Vizuāli tā nerada asociācijas par baznīcu, drīzāk rada ilūziju par atjaunotu senu Rīgas centra mūra īres namu.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

Priecē, ka ar cieto segumu segtie laukumi Saieta nama ārtelpā nav tikai automašīnu piebraukšanai un novietošanai, bet padomāts arī par iespēju sportot un citām ārtelpas aktivitātēm. Āra basketbola laukuma gala sienu norobežojums – dekoratīva koka redele - vienlaicīgi ir lielisks ārtelpas dekors. Gaumīgi risināti arī automašīnu stāvvietu iezīmēšana ar bruģa zīmējumu. Īpašs prieks un bauda acīm ir pagalma dekoratīvā daļa, kas vienlaicīgi ir arī ilgtspējīga lietus ūdeņu apsaimniekošanas sistēma. Pagalma stādījumi rada mūsdienīgas un modernas ārtelpas iespaidu, ko pastiprina dizainiski pievilcīgie soliņi un atkritumu urnas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – VEF Kultūras pils

Zane Atlāce - Bistere, 25.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats bijušās Valsts elektrotehniskās fabrikas Kultūras pils pārbūvē un restaurācijā Ropažu ielā 2.

Viens no nedaudzajiem Staļina laika padomju arhitektūras paraugiem Rīgā nebija remontēts kopš ēkas uzcelšanas, tāpēc tā rekonstrukcija ir būtisks ieguldījums Rīgas kultūras dzīvē un tiem 50 kolektīviem, kas šeit raduši sev mājvietu, savā vērtējumā norāda Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Aldis Grasmanis.

«Ēka ir ieguvusi mūsdienīgu labiekārtotu labierīcību bloku un inženiertehniskās komunikācijas, t.sk. ventilāciju, jo līdz šim tur bija tikai dabīgā ventilācija. Ir uzlabota energoefektivitāte, izmantojot logus un stikla fasādes ar uzlabotu siltumpretestību un ārsienu apdarē lietojot Sakret apmetumu ar siltumizolācijas īpašībām, vienlaikus saglabājot vēsturisko fasādi. Pieejamības nodrošināšanai pie galvenajām kāpnēm uzbūvēts panduss un ēkā izbūvēts lifts. Lielajā zālē saglabāts iepriekšējais vietu skaits, izgatavojot jaunus krēslus pēc vēsturiskā parauga, bet akustika uzlabota, lietojot speciālos akustiskos paneļus sienu apšuvumam,» secina eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – bijušās viesnīcas Rīga pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 19.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats viesnīcas ēkas pārbūvē Aspazijas bulvārī 22.

Bijušās viesnīcas Rīga pārbūve par starptautiski augstās klases viesnīcu tīkla Kempinski objektu veikta augstā izpildījuma kvalitātē, lietojot augstvērtīgus materiālus atbilstoši šī līmeņa standartiem, uzskata Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Daiga Dzedone.

Pilnībā ir respektēts un saglabāts ēkas ārējais vēsturiskais veidols, pilnveidota un uzlabota konstruktīvā struktūra, veiktas funkcionālā plānojuma izmaiņas un klasiska stila interjera izveide. «Diemžēl, neskatoties uz interjera autoru lielo darbu un, neapšaubāmi, augsto izpildījuma līmeni, interjers kopumā ir bezpersonisks, bez identitātes. Priecē fakts, ka daļa apdares materiālu ir vietējās izcelsmes, tāpat arī pārliecinoši augstās kvalitātes mēbeļu un citu interjera elementu realizācija ir Latvijas ražotāju darbs, taču ne dizaina izveide, kurš tiešā veidā, kaut arī ar saprotamu iemeslu dēļ veiktām izmaiņām, ir kopēts no pasaulē atpazīstamu zīmolu paraugiem (pasūtītāja pārstāvja informācija objekta apskates laikā),» vērtē D.Dzedone. Taču kopumā, viņas ieskatā, objekts ir kvalitatīvs pienesums Rīgas arhitektūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Dzīvokļu projektā Rīgas centrā investē 2,7 miljonus eiro

Laura Mazbērziņa, 27.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, A. Briāna un Šarlotes ielas krustojumā, šobrīd norisinās vēsturiska dzīvokļu nama renovācija un paplašināšana. Gandrīz puse no tajā esošajiem dzīvokļiem būs divu līmeņu dzīvokļi.

Projektu realizē būvniecības uzņēmums SIA «MP finance», kopējās investīcijas pārsniedz 2.7 milj. eiro.

Nama Aristida Briāna ielā 4 (uz Šarlotes ielas stūra) vēsture iestiepjas 19.gs. beigās. Tai laikā šī pilsētas daļa bija ārpus centra, tur bija mazdārziņi. Attīstoties rūpniecībai, šo apkaimi iecienīja uzņēmēji: sāka veidoties industriālais rajons, un auga pieprasījums pēc strādniekiem pieejamiem īres dzīvokļiem. Ēka A. Briāna ielā 4 ir būvēta 1880. gadā kā trīsstāvu īres nams pēc inženiera, arhitekta Otto Dīces izstrādātā projekta.

Projekta autors nama ārējai arhitektūrai mēģināja piešķirt formas, kas raksturīgas villām un muižām. Viens no redzamākajiem nama elementiem ir masīvais stūra tornis un ielas fasādēs apdare veidota historisma stilam raksturīgās formās. Pirms sešiem gadiem namu iegādājās tā jaunais īpašnieks, un 2017. gadā tika uzsākta nama renovācija. Tika piebūvēti divi stāvi ar lieliem vitrīnu logiem un tajos izveidoti divu līmeņu dzīvokļi. Gandrīz visos dzīvokļos griestu augstums pārsniedz 3 metrus. Nama pagalmā būs autostāvvieta nama iemītniekiem. Rekonstrukcijas gaitā namā ierīkoti jauni inženiertīkli, izbūvēti divi beztrokšņa lifti. Visos dzīvokļos tiks uzstādīti siltuma skaitītāji, un tiek plānots, ka apsaimniekošanas maksa šādam dzīvoklim būs līdz 0.80 EUR/m².

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – mēbeļu salons Čiekurkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 29.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats mēbeļu salonā Kate Čiekurkalna 1.līnijā 6/8.

Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis Vilnis Šlars, vērtējot šo ēku, atzīst, ka skatās uz to ne vien kā arhitekts, bet arī kā blakus apkaimes iedzīvotājs. Mēbeļu salona ēka izveidota bijušā ugunsdzēsības diezgan nošņurkušā depo un veikala vietā. Izpētot arhitektu stāstīto, saprotams problēmu loks un grūtības tā īstenošanā, norāda V.Šlars. Ēka ir daļa no lielāka kompleksa, kas nav pabeigts, jo tā ir bijusi par lielu. Šobrīd salons izvietojies tikai depo telpās, saglabājot arī pa akcentam (tornītis šļūteņu žāvēšanai) fasādes apdares ķieģeļi no iepriekšējās funkcijas. Daļa no ēkas vēl gaida idejas un ieguldījumus.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehs

Zane Atlāce - Bistere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats AS Latvijas Finieris impregnēšanas cehā Finiera ielā 6.

Latvijas Būvinženieru savienības pārstāvis Artis Dzirkalis norāda, ka AS Latvijas Finieris ir viens no valsts galvenajiem kokrūpniekiem, un tāpēc ir tikai likumsakarīgi, ka konstruktīvais pamatmateriāls jaunajam impregnēšanas ceham ir koks.

Fotogrāfijas skatiet galerijā!

Lai arī rūpnīca savā veidā ir tikai tehnoloģisks process, šī ēka ir kļuvusi par Finiera vizītkarti, kas raksturo uzņēmumu. Koks izmantots ne tikai līmētajās nesošajās sijās, kas veidotas 24 m laidumā, bet arī sienu un jumta paneļi veidoti no koka ar finiera iekšējo apdari un dēļu klāju fasādē. Eiropā ir vien pāris šādas rūpnīcas un ņemot vērā, ka strauji attīstītas koka būvniecība arī saplākšņa pieprasījums noteikti pieaugs. Šī ir pārdomāta un loģiska investīcija, uzskata A.Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – trīs nami Miesnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats dzīvojamo ēku un komercplatību pārbūvē Miesnieku ielā 13, 15 un 17.

Kādreizējo viduslaiku noliktavu ēku atdzīvināšana 21. gadsimta Rīgā ļoti veiksmīgi iezīmē senās Hanzas pilsētas pārtapšanu mūsdienīgā reģionālajā centrā, kurš nepārtrauktā attīstības ceļā nav atstājis novārtā savu vēsturisko lomu un šarmu, secina biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis. Viņaprāt, seno ēku atgriešanās Rīgas nekustamo īpašumu apritē, pirmkārt, jau ir apsveicama no pilsētas vizuālā tēla viedokļa, jo ilgstoši pamestībā un sliktā tehniskā stāvoklī stāvējušās noliktavas radīja nevīžīgu un nesaimniecisku iespaidu vecpilsētas kopējā tēlā.

K.Ceplis uzskata, ka ēku pārtapšana no saimniecisku funkciju veikšanas ēkām par dzīvokļu namiem ir loģiska un pamatota, ņemot vērā namu atrašanās vietu. Vizuāli māju atjaunošana ir izdevusies labi, ļaujot novērtēt arī to vēsturisko nozīmi. Vienlaikus ir rasts cienījams kompromiss starp «toreiz un tagad» lietojot mūsdienīgus arhitektūras un būvniecības risinājumus, padarot ēkas komfortablas atbilstoši mūsu laikmeta prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Db.lv viesojas jaunajā CTB uzņēmumu grupas birojā Liepājā

Monta Glumane, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunais CTB uzņēmumu grupas birojs – askētiska un moderna celtne, savukārt tās iekštelpās valda mājīga, saules un gaismas pielieta atmosfēra.

Iepriekš uzņēmuma birojs atradās Liepājas centrā. Pašreizējā tā ražošanas teritorija sākotnēji bija vien 1,5 ha plaša, bet šobrīd uzņēmuma rīcībā ir 19 ha. «Pirms 20 gadiem sākām strādāt ar pāris transporta vienībām un dažiem darbiniekiem. Šobrīd mūsu īpašumā ir vairāk nekā 200 transporta vienību un būvtehnikas, ceļu būves sezonas laikā nodarbinām 300 darbinieku. Katru gadu augām un attīstījāmies, līdz sapratām, ka vadībai ir neērti atrasties atdalīti no uzņēmuma pamatprocesiem, tādēļ izlēmām celt biroju tieši šeit. Šobrīd redzam, kas notiek uzņēmuma teritorijā un ražotnē, ir ērtāk komunicēt citam ar citu,» stāsta CTB uzņēmumu grupas vadītājs Gatis Zvirbulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Griestu iegruvuma skartā, Lāčplēša ielā 123 esošā nama īpašnieki pagaidām neprognozē, kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos mitekļos.

Pie nama pirmdien pulcējās pašvaldības un tiesībsargājošo iestāžu pārstāvji, kā arī nama īpašnieku pārstāvis un ēkas iedzīvotāji. Tikšanās mērķis bija viest skaidrību par to, kāds ir nama stāvoklis un kad iedzīvotāji drīkstēs atgriezties savos dzīvokļos.

Taču uz lielāko daļu jautājumu klātesošie atbildes nesaņēma, jo, kā informēja ēkas īpašnieku SIA «Amplion Trust» pārstāvis advokāts Roberts Kantsons, viņu nolīgtais eksperts ēku ieradīsies apsekot tikai otrdien, 15.oktobrī, un tikai pēc atzinuma saņemšanas būs skaidrs, kādus darbus un kādos apjomos nepieciešams veikt.

Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) gan pauda neapmierinātību un neizpratni par tik ilgu kavēšanos, jo telefonsarunā īpašnieki solījuši situāciju sakārtot pēc iespējas ātrāk. Vienlaikus viņš norādīja, ka īpašumā atrodas vairākas ēkas, vienai no kurām piemērots arī A kategorijas grausta statuss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Ieguldot miljonu eiro, uzsākta vēsturiska nama renovācija Lāčplēša ielā

Zane Atlāce - Bistere, 25.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centra kvartālā Baznīcas ielas posmā starp Lāčplēša un Ģertrūdes ielu topošajā premium klases dzīvokļu namā Club Central Residence II sākti iekštelpu izveides darbi, bet namam Lāčplēša ielā 13 uzsākta renovācija, informē augstākās klases nekustamo īpašumu uzņēmuma Baltic Sotheby`s International Realty pārstāve Svetlana Bondarevska.

Paredzēts, ka ar šīs ēkas renovācijas darbu pabeigšanu rudenī, noslēgsies jaunā kvartāla izveide, kurā kopējais šī projekta attīstītāja SIA Axi Invest ieguldījums pārsniegs 13 miljonus eiro.

Kvartāla attīstība sākās 2014. gada vasarā, un to veido četri īpašumi. 2015. gada nogalē ekspluatācijā tika nodots augstākās klases komfortam atbilstoši uzbūvētais 7 stāvu 20 dzīvokļu nams - Club Central Residence, kur dzīvokļi tika izpirkti gada laikā. Šī dzīvokļu nama Baznīcas ielā 18a un tā fasādes arhitektūras un interjera līdzautori ir arhitektūras birojs Tectum un starptautiski atzītā latviešu arhitekte Zane Tetere.

Pašlaik tam līdzās top Club Central Residence otrā kārta: jauns premium segmenta 7 stāvu nams ar kopējo platību 3930 m². Ēkas arhitekts un interjeru autors ir SIA SZK/Z un tā vadošais arhitekts Uģis Zābers. Namā būs 28 dzīvokļi platībā no 46 līdz pat 252 m² un komerctelpas. Jaunbūvējamai ēkai pavasarī tika nosvinēti spāru svētki, sasniedzot ēkas augstāko punktu, ir pabeigta karkasa un jumta izbūve, un sākušies iekštelpu apdares darbi. Līdz šim pārdoti jau 30% šī nama telpu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mārupes dzīvokļi vilina investorus

Laura Mazbērziņa, 14.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Mārupē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Mārupē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti

Zane Atlāce - Bistere, 07.09.2018

1. Biroju ēkas jaunbūve un pārbūve Mūkusalas ielā 42

Projektētājs: SIA «OUTOFBOX» un SIA «Mūsu projekts»

Pasūtītājs: SIA «Mūkusalas Biznesa Centrs»

Būvētājs: SIA «Pro Dev»

Autori: arhitekti Pēteris Bajārs, Dace Ržepicka, Līga Vanaga, Ieva Lūse, Sabīne Vecvagare, Jekaterina Smirnova, būvkonstruktors Artjoms Samarins

Foto: Aivars Siliņš

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot visus pretendentus, Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 žūrija nolēmusi izvirzīt kopumā 10 objektus, informē Rīgas pilsētas arhitekta birojā.

Lielākā daļa no balvas pretendentiem ir privāto investīciju projekti dažādos segmentos – viesnīcas, daudzdzīvokļu un īres nami, jaunā ražošana un pilsētvide.

Rīgas pilsētas arhitekts Gvido Princis norāda - kaut arī starp finālistiem nav iekļuvuši vairāki liela apjoma sabiedriski nozīmīgi projekti, balvu pretendenti atspoguļo laikmetīgu līdzsvaru starp paša objekta ambīciju un kvalitātēm, kā arī tā pienesumu Rīgas arhitektūrai un pilsētvidei.

Arhitektūras sasniegumu skates 2018. gada balva Rīgas arhitektūrā balvu pretendentu vērtēšanā aicināti iesaistīties arī paši rīdzinieki un visi, kam interesē kvalitatīvas pārmaiņas Rīgas pilsētvidē un arhitektūras attīstība. Skates finālam izvirzītos objektus, kā arī žūrijas ekspertu vērtējumu var aplūkot Rīgas pilsētas arhitekta biroja mājaslapā arhitekts.riga.lv, nobalsot par sev tīkamāko objektu iespējams Rīgas pilsētas arhitekta biroja Facebook kontā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – RSU dienesta viesnīca

Zane Atlāce - Bistere, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2018 izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) dienesta viesnīcas jaunbūvē Dārza ielā 5.

Viesnīcā izbūvētas dzīvojamās telpas 220 studentiem. Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas pārstāvis Jānis Krastiņš secina, ka plānojums piedāvā plašu mājokļa tipu izvēli – gan vairākistabu dzīvokļus, gan atsevišķas istabas ar labierīcībām un ēdiena pagatavošanas vietu, gan personām ar ierobežotām pārvietošanas iespējām piemērotus mitekļus. Pagrabstāvā nodrošinātas ērtas autostāvvietas, tostarp četriem elektromobiļiem, velosipēdu novietnes, trenažieru zāles, kā arī saimniecības telpas un augstvērtīgam inženiertehniskajam aprīkojumam nepieciešamās palīgtelpas. Starp ēku un universitātes mācību korpusiem izveidots plašs, labiekārtots parks ar Rīgā reti sastopamu gleznainu reljefu un dīķi. Parks nodrošina izcilu komforta un sanitāri higiēniskās kvalitātes līmeni ēkas iedzīvotājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītie objekti tuvplānā – Rīgas Doma tornis

Zane Atlāce - Bistere, 20.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot Gada balvai Rīgas arhitektūrā izvirzītos objektus - šoreiz ieskats Rīgas Doma tornī.

Biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis norāda, ka objekts, bez kura Latvijas galvaspilsēta nav iedomājama, ārēji jau ilgus gadus nav mainījies un arī pēc pēdējiem restaurācijas darbiem tā vizuālais tēls acīm redzamas izmaiņas nav ieguvis. Viņaprāt, vēsturiskai ēkai tas, protams, ir svarīgi, tomēr, vienlaikus, sabiedrības acīm paliek nemanāms arī paveiktā darba apjoms, kas ir pelnījis vislielāko atzinību.

Fotogrāfijas skatiet raksta galerijā!

No Latvijas būvniecības attīstības viedokļa Rīgas Doma torņa rekonstrukcijas viens no atslēgas elementiem ir darbs ar koka konstrukcijām – būtībā šis tornis ir koka augstceltne pašā Rīgas sirdī. «Ņemot vērā Latvijas būvniecības tradīcijas, kas 20.gadsimtā ir pārliecinoši aizgājušas no koka konstrukciju plašas izmantošanas uz betona un tērauda dominanci, Rīgas Doma torņa restaurācija ir gan izaicinājums, gan ieguvums vienlaikus, jo gan arhitektiem, gan konstruktoriem un būvniekiem ir bijusi iespēja praksē strādāt ar sarežģītām koka konstrukcijām, radot iespēju šo pieredzi izmantot arī nākotnes jaunajos objektos,» norāda K.Ceplis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

FOTO: Mobilo sakaru operatora Bite birojs ar slidkalniņu

Anda Asere, 27.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atvērtā plānojuma birojā ir svarīgi, lai katram būtu sava darba vieta un iespēja patverties, ja nepieciešama telefonsaruna pilnīgā klusumā

«Veidojot biroja interjeru, ņēmām vērā gan pieaugošo darbinieku skaitu, gan to, lai tas būtu mūsdienīgs, ērts, funkcionāls un tajā būtu patīkami uzturēties. Tik strauji augošam uzņēmumam kā Bite par biroja pilnveidošanu un pielāgošanu ir jādomā teju nepārtraukti, jo pastāvīgi mainās darbinieku skaits, struktūra. Palielinoties darbinieku skaitam, pieaug nepieciešamība pēc īpašām telpām, piemēram, sarunām divatā. Ir svarīgi, lai darbinieki gan varētu justies ērti un produktīvi savā darba vietā, gan, ja nepieciešams, tikties ar klientiem, gan arī rīkot sapulces plašākā lokā. Tāpat nedrīkst aizmirst arī par vizuālo izskatu, lai ikdiena birojā būtu interesantāka,» stāsta Ance Kovale, Bite Klimata kontroles menedžere. Viņa uzskata, ka kvalitatīvā darba vidē ir vieglāk saglabāt produktivitāti un optimismu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

DB viesojas: Accenture birojā VEF ēkā Brīvības ielā

Anda Asere, 25.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labsajūta, darbinieku iesaiste un produktivitāte ir nesaraujami jēdzieni

Tā uzskata Inga Zvaigzne, globālā informācijas tehnoloģiju uzņēmuma Accenture darba vides vadītāja Latvijā. Viņas skatījumā, katrā birojā, lai cilvēki varētu labi strādāt, ir svarīgi trīs stūrakmeņi – lai darbinieki var labi sadarboties, lai var fokusēti strādāt un lai cilvēki fiziski labi jūtas. Accenture birojā darba vietu plānojums veidots tā, lai veicinātu dabisku izkustēšanos – katra stāva centrā ir gaitenis, kam uz sāniem izvietotas darba telpas. «Katrs esam dzirdējuši, ka vismaz reizi stundā jāizkustas un jāatpūtina acis. Nevaru apgalvot, ka visi to dara, bet, veidojot mūsu biroja iekārtojumu, esam centušies to veicināt,» teic I. Zvaigzne.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc ilgstošām diskusijām Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas locekļi ar jaunajiem Kalnciema ielā 2B esošās ēkas īpašniekiem vienojušies ēku demontēt līdz līmenim, kad būvinženieri sniegs atzinumu, ka tā ir pilnībā droša.

Komitejā par ēkas likteni šodien lēma gan būvinženieri, gan satiksmes organizatori, gan arī ēkas jaunie īpašnieki. Jaunie ēkas īpašnieki ir igauņu uzņēmums SIA «Novira Capital», kas ir īpašnieki arī Raņķa dambī 14 esošajai ēkai. Tādējādi viss ēku komplekss tagad pieder vienam īpašniekam.

Būvinženieru uzņēmuma SIA «CMB» valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis pastāstīja, ka veikta tikai nama vizuālā tehniskā apsekošana, jo pašā ēkā iet iekšā esot bīstami. Ēkas centrālajā daļā esot pilnībā izdegušas jumtu būvkonstrukcijas un visi izdegušie materiāli no sestā stāva ir sabrukuši līdz pat pirmajam. Apsekošanas gaitā konstatēts, ka izdegušas arī daudzas logu ailes, līdz ar to nesošās sienas ir zaudējušas savu nestspēju un kļuvušas nestabilas. «Apgalvot, cik tā bīstamība ir liela, bez detalizētas izpētes nevar, taču namam jau tagad ir iebrukuši starpailu pildījumi un nesošajās sienās ir izveidojušās arī plaisas,» sacīja Dzirkalis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Kauguru nekustamā īpašuma tirgū - galvenokārt «monstri» un grausti

Laura Mazbērziņa, 13.09.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Kauguros! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Kauguros, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kauguros pieprasītas ir mājas ar zemi, bet tādas iegādāties ir gandrīz neiespējami. Nekustamā īpašuma tirgus piedāvā «monstrus» jeb padomju laika ēkas vai graustus. Investoriem Jūrmalas «pelēkais zirdziņš» Kauguri nav interesanti, stāsta nozares eksperti.

Kauguros ir pieprasītas mājas ar zemi. «Ļoti pieprasītas ir mājas no 100 līdz 150 kvadrātmetriem ainaviskā vietā ar nelielu zemes gabalu, bet to piedāvājumā nav. Vienīgais, ko nekustamā īpašuma tirgus piedāvā, ir padomju laika «monstri» vai grausti. Kauguros pārdošanā ir tikai sērijveida dzīvokļi, ir daži jaunie projekti, bet šie dzīvokļi reti nonāk kopējā tirgū,» saka Inga Freija, SIA «Arco Real Estate» konsultante.

Savrupmājas, kuras ir no 150 līdz 200 kvadrātmetru platībā, Kauguru centrā ap izglītības iestādēm ir cenu diapozonā no 165 līdz 200 tūkstošiem eiro. Savukārt, līča pusē īpašumu cenas ir no 230 līdz pat 370 tūkstošiem eiro. Zemes cenas ļoti atkarīgas no vietas un pieejamām komunikācijām. «Jūrmala ir specifiska - jo tuvāk jūrai, jo zemes cenas ir augstākas. Visumā pircēji varētu būt gatavi pirkt zemesgabalus privātmājas apbūvei cenu robežās no 15 000 līdz 30 000 eiro,» stāsta Lauris Ceplītis, SIA «City Real Estate» konsultants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) aicinās valdību atkārtoti skatīt darba grupas iesniegtos piecus Vāgnera zāles iespējamos attīstības scenārijus un lemt par finansējuma piesaisti, informē VNĪ.

Ir noslēdzies noteiktais izsoles pieteikšanās termiņš vēsturiskā Vāgnera nama iespējamai nomai. Pēc valdības lēmuma izsoles ceļā piedāvāt Vāgnera namu privātam nomniekam, VNĪ valdības uzdevumā izsludināja divas pieteikšanās vēsturiskās ēkas nomas tiesībām uz 30 gadiem, saglabājot nosacījumu – ēkai pēc nomas tiesību beigām jāpaliek valsts īpašumā un tajā jāsaglabā un jāīsteno kultūras funkcija. Pretendents, kurš Vāgnera namā būtu gatavs piedāvāt vēsturiskās ēkas mantojuma saglabāšanu un valsts noteiktās kultūras funkcijas īstenošanu, līdzšinējā izsoļu termiņā pagaidām nav pieteicies.

«Ēka ir kultūrvēsturiski saistošs stāsts. Ir skaidrs, ka valstij tik vērtīgs nams nevar tikt izsolīts kā īpašums ar zemu «ieejas» slieksni, un atdots, piemēram, kādas viesnīcas vai tamlīdzīgas nomas mērķim. VNĪ ir jāsaglabā šis īpašums Latvijas valstij un vienlaikus jārod saprātīgs risinājums no uzņēmējdarbības vai pielietojuma viedokļa - nomniekam jānāk ne tikai ar ekonomisku aprēķinu, bet ar pievienoto saturisko vērtību», uzskata Ronalds Neimanis, VNĪ valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īpašnieki Marijas ielas graustu plāno atjaunot par septiņiem miljoniem eiro, tajā galvenokārt izveidojot nelielus dzīvokļus, bet pirmo stāvu atvēlot komercfunkciju nodrošināšanai, piektdien Rīgas domes Vidi degradējušu būvju komisijā pastāstīja arhitekti un īpašnieku pārstāvis Aleksandrs Meikšāns.

Meikšāns ir viena no ēkas Marijas ielā 6 īpašniekiem - igauņu uzņēmēja Tomasa Tūla pārstāvis - un pēdējo gadu laikā ir bijis vienīgais, kurš nācis pie pašvaldības atskaitīties par situāciju ar ēku.

Otra īpašnieka - Jevģēnija Petrova - pārstāvji sēdē nekad nav bijuši un arī viņš pats ieradies nav.

Meikšāns pastāstīja, ka katru mēnesi tiek veikts fasādes monitorings - tās kustība un novirzes. Tāpat nams tiekot katru mēnesi apsekots, lai pārliecinātos, ka tā tehniskais stāvoklis nepasliktinās.

Viņš teica, ka oktobrī noslēgts līgums ar SIA «Openspace» arhitektu biroju par ēkas atjaunošanas projekta izstrādi. Patlaban viņi veicot visus priekšizpētes darbus. Aplēses liecina, ka nama atjaunošanai nepieciešami seši septiņi miljoni eiro, viņš norādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Māksliniece Kristīne Luīze Avotiņa ienes dabu Evolution Latvia birojā

Anda Asere, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT tehnoloģiju un spēļu prezentētāju ārpakalpojumu nodrošinātājs Evolution Latvia sadarbībā ar mākslinieci Kristīni Luīzi Avotiņu īstenojis kafejnīcas projektu saviem darbiniekiem, ieguldot 400 tūkstošus eiro

Mākslinieces Kristīnes Luīzes Avotiņas sienu gleznojumi rotā piecas vērienīgas sienas. Kopējā kafejnīcas platība ir 400 m2, un tā paredzēta vairāk nekā trim tūksotšiem uzņēmuma darbinieku.

«Ideja par sadarbību ar gleznotāju Kristīni Luīzi Avotiņu mums radās sen – kad uzsākām biroja ēkas rekonstrukcijas projektu. Tobrīd mums vēl nebija skaidrs, kā šo sadarbību īstenot. Šogad, kad sākām domāt par kafejnīcas iekārtošanu, uzreiz sapratām, ka apjomīgajām sienām ir nepieciešami tieši mākslinieces gleznojumi,» stāsta projekta vadītāja un Evolution Latvia ēkas pārvaldības departamenta vadītāja Anna Kudrjavceva.

Evolution Latvia birojs ir iekārtots tā, lai tas būtu ērts un vizuāli pievilcīgs uzņēmuma darbiniekiem. Pamatideja ir uzņēmuma vidē saglabāt saikni ar dabu, tādējādi radot relaksētu atmosfēru. Šī ideja ir saglabāta arī kafejnīcas interjerā. Arī tur, līdzīgi kā citviet birojā, ir izvietoti īsti koki. Savukārt, mākslinieces sienu gleznojumi, kuros atveidoti dažādi dabas elementi, rada dzīvespriecīgu atmosfēru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Darba tirgus vēl arvien būs ekonomikas karstais punkts

Žanete Hāka, 22.02.2019

Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš

Sekmīgā ekonomikas attīstība 2018. gadā nodrošināja tālāku darba tirgus rādītāju uzlabošanos. Gan nodarbinātības kāpums, gan bezdarba kritums paātrinājās. Šogad pārmaiņas darba tirgū turpināsies līdzšinējā virzienā, taču jau lēnāk. Ja 2018. gadā nodarbinātība pieauga par 1,6%, tad šogad kāpums varētu būt apmēram procentu liels. Bremzēšanās visdrīzāk jau ir sākusies — ja pērnā pirmajos trīs ceturkšņos nodarbināto skaits gada griezumā auga vidēji par 1,9%, tad 4.ceturksnī par 0,8%.

Spēcīgākais ekonomikas sildītājs pērn bija celtniecība — nozare, kas spēj strauji palielināt strādājošo skaitu, ja ir pasūtījumi. Labi attīstījās arī tādas darbietilpīgas nozares kā tūrisms, informācijas tehnoloģijas, biznesa pakalpojumi. Šogad celtniecība augs krietni pieticīgāk nekā pērn, bet pārējās vadošās nozares varētu attīstīties līdzīgi.

Vidējais bezdarba līmenis pērn samazinājās par 1,3 procentpunktiem, līdz 7,4%. Jo īpaši strauji samazinās īstermiņa bezdarbnieku skaits. Augošais ilgstoši nestrādājošo īpatsvars ir galvenokārt reģionālo kontrastu atspoguļojums, kas ir tikai pakāpeniski atrisināma problēma, arī tas bremzēs bezdarba tālāku samazināšanos.

Šie dati parāda — lai arī palielināt strādājošo skaitu nav viegli, tas ir iespējams. Salīdzinājums ar ziemeļu kaimiņiem vēsta, ka to ir iespējams turpināt. Starpība starp nodarbinātības līmeni Igaunijā un Latvijā pērnā gada nogalē bija 4,6 procentpunkti (attiecīgi 69,1% un 64,5%). Nodarbinātība abās valstīs kopš krīzes augusi līdzīgi, bet starpība svārstījusies bez noteiktas tendences. Darbinieku piesaiste un noturēšana kaimiņvalsts uzņēmumiem bijusi skaudra problēma jau vairākus gadus, taču nodarbinātības līmenis ir sasniedzis augstāku līmeni, nekā jebkurš spēja iztēloties. Tas parāda — Latvijā imigrācija noteikti ir viens no risinājumiem, bet prioritāte joprojām ir nodarbinātības līmeņa palielināšana. Panākot Igaunijas līmeni, Latvijā strādājošo skaitu vēl var palielināt par vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku.

Par nodarbinātības palielināšanas iespējām signalizē arī atšķirīgais vīriešu un sieviešu bezdarba līmenis, pērn attiecīgi 8,4% un 6,4%. 2007. gadā bezdarbs starp vīriešiem bija 6,5%. Lai arī kopumā nodarbinātības līmenis pērn sasniedza rekordu, visaktīvākajās vecuma grupās — starp 25 un 54 gadu vecumu, augstākie nodarbinātības līmeņi joprojām ir 2006. – 2007. gadā reģistrētie.

Attīstības stratēģijā “ko nedarīt” ir vismaz tikpat svarīgs punkts kā “ko darīt”. Pieņemt lēmumu kaut ko nedarīt — neattīstīt kādu nozari, kādu apvidu, politiķiem var būt ļoti grūti. Arī uzņēmumu vadītājiem lēmumi par nedarīšanu var sagādāt emocionālas ciešanas. Cilvēki mēdz izvairīties no situācijām, kas viņiem rada diskomfortu. Tad lēmumu (ne)pieņēmēju vietā izvēles izdara dzīve. Dzīves nosaukums šobrīd ir “darba tirgus”.

Iespējams, ka visbanālākā patiesība, ko vien var pavēstīt par ekonomikas attīstību, ir tās atkarība no darba ražīguma kāpuma. Šajā procesā ir pozitīvā, bet ir arī negatīvā dienaskārtība. Darba ražīguma audzēšana notiek gan ar pozitīvām pārmaiņām daļā uzņēmumu, gan ar mazāk efektīvu uzņēmumu darbības pārtraukšanu. Ekonomikas lejupslīdes ciklā to, ka uzņēmuma vēsture ir beigusies, visbiežāk pavēsta nodokļu inspektors vai banka. Augšupejas ciklā šis ziņnesis ir darba tirgus. Ziņnešu vainošana par ziņām ir ļoti sena un tradīcijām bagāta nodarbošanās.

Latvijā imigrācija ir notikusi un notiks nākotnē. Tā ir vajadzīga ne tikai ekonomisku apsvērumu dēļ. Taču dažu uzņēmēju un viņu pārstāvošo organizāciju precīzi neizteiktā, bet nojaušamā vēlme ar imigrāciju atgriezt darba tirgū pēcpadomju ēras vidēji aritmētisko stāvokli, ir vēlmju domāšana. Šī ēra bija kā laiks pēc vētras mežā, kas ir izgāzusi daudzus vecus kokus, paverot iespējas izaugt jaunajiem, kas citādi nonīktu bez saules. Tas bija lielisks iespēju logs uzņēmīgiem cilvēkiem, kas ir gandrīz aizvēries. Arī turpmāk mežā laiku pa laikam kāds koks nolūzīs, bet par tā atbrīvoto vietu būs liela konkurence.

Ir cerības nākotnē izvairīties no strādājošo skaita sarukuma Latvijā, taču ir skaidrs, ka strauji augt tas nevarēs. Tomēr ir nozares, kuras spēs no pārējās ekonomikas paņemt tik strādājošo, cik vien vēlēsies, jo tās ir ļoti maksātspējīgas, te pirmkārt jāmin informācijas tehnoloģijas un dažādi biznesa pakalpojumi, atsevišķas rūpniecības apakšnozares. Kādam citam no šiem cilvēkiem būs jāatvadās.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gadā 72,8 tūkstoši iedzīvotāju bija bezdarbnieki, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Galerijā augstāk - ekonomistu komentāri un prognozes par jaunākajiem darba tirgus datiem!

Salīdzinot ar 2017. gadu, bezdarbnieku skaits ir samazinājies par 12,6 tūkstošiem jeb 14,8 %. Pērn bezdarba līmenis Latvijā bija 7,4 %, kas ir par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā 2017. gadā. Sievietēm bezdarba līmenis joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem (attiecīgi 6,4 % un 8,4 %).

2018. gada 4. ceturksnī, salīdzinājumā ar 3. ceturksni, bezdarba līmenis ir samazinājies par 0,1 procentpunktu un bija 6,9 %. 4. ceturksnī 67,1 tūkstotis iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem bija bezdarbnieki, kas ir par 1,7 tūkstošiem jeb 2,5 % mazāk nekā 3. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

15.martā tiks uzsākta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pagaidu mājvietas – “Saktas” mājas Brīvības bulvārī 32 fasādes atjaunošana, informē VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Kultūrvēsturiski nozīmīgajā ēkā kopš 2014. gada uz laiku līdz atgriešanās brīdim Rīgas pilī atrodas Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija un izstāžu telpas. Epidemioloģiskajai situācijai Latvijā uzlabojoties un atverot apmeklētājiem muzejus, LNVM turpinās savu darbību arī nama fasādes remontdarbu periodā.

"Atjaunošanas darbus veiksim saskaņā ar Latvijas Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādēm, rūpējoties par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm. Lai gūtu skaidrību par saglabājamām vērtībām, namam tika veikta arhitektoniski – mākslinieciskā izpēte. Darbi notiks ēkas iemītniekiem atrodoties telpās, iespējami netraucējot to darbībai. Atjaunošanas darbus iecerēts pabeigt jau šā gada rudenī," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru