Jaunākais izdevums

Māsas Anete Isajeva un Diāna Meiere pirms četriem gadiem ar nelielu finansējumu Siguldā, vecvecāku dārzā izveidoja kafejnīcu «Doma» - platformu ar pievienoto vērtību.

Iepriekš māja gandrīz desmit gadus stāvējusi neizmantota. Sākotnēji māsas pārņēmusi sajūta, ka negūst nekādu gandarījumu strādājot pie kāda cita. Tam sekoja apstākļu sakritība, ka vecvecāku īpašums ir vai nu jānojauc, vai jāpārdod, bet māsas nolēma izveidot kafejnīcu.

«Mums ir tāds raksturs un mēs dzīvojam ar tādu «reliģiju», ja iekšā kaut mazliet ir tāda urdoņa, radošuma stīga, tad tam ir jānotic un jābūt nedaudz trakiem, jo tikai tādi kaut ko dzīvē sasniedz. Ja iekšā ir tāda vēlēšanās, tad agrāk vai vēlāk tā parādīsies. Jaunībā, dzīves vidusposmā vai vecumdienās. Vai nu īsteno, vai beigās nožēlo. Man visu laiku iekšā ir sajūta, ka kaut ko gribas un kaut ko vajag. Grūtāk dzīvot, jo visu laiku ar kaut ko ir par maz,» saka Anete.

Māsu vecāki un vecvecāki ir uzņēmēji un no viņiem jaunās sievietes iemācījušās, ka grūti ir atdot savas idejas un enerģiju kādam citam. Ja ir iespēja, ka tu to vari darīt sev, tad tas par visām varītēm ir jāmēģina darīt.

Sākotnēji vieta nebija plānota kā kafejnīca, bet kā platforma kur pabūt kopā, iedzert kafiju, noorganizēt kādu pasākumu. Nevienai no kafejnīcas «Doma» īpašniecēm nebija ne izglītības finanšu un biznesa vadībā, ne iepriekšējas pieredzes viesmīlības un ēdināšanas nozarē. Viņas pašas atzīst, ka tas bija lēciens nezināmajā.

«Mums bija ideja, vieta un dzīves posms, kurā visu, kas mums ir, atdot šeit. Varējām nodoties darbam. Prezentējām mūsu ideju vecākiem, viņi bija pietiekoši traki un noticēja mums,» atceras Anete.

Arī pirmo starta kapitālu, kas veidoja aptuveni 5000 – 7000 eiro, māsas aizņēmās no vecākiem, bet kafijas automātu uzdāvināja vecmāmiņa. Ar nelielu finansējumu siguldietes sāka mājas uzlabošanu un atjaunošanu.

«Ļoti daudz cilvēku tajā brīdī mūs varēja nesaprast. Mēs redzējām vērtību vecās lietās, tāpēc finanses bija ļoti nelielas. Mēs nevarējām noīrēt būvkompāniju vai jebkādus profesionāļus. Bija ģimene, draugi, kas noticēja idejai, gribēja tādu vietu, nāca palīgā krāsot sienas un veikt citus darbus. Visi kopīgi ņēmām un darījām visu, lai savestu šo vietu kārtībā,» atceras Diāna.

Pirmajā kafejnīcas pastāvēšanas mēnesī komandā bija trīs cilvēki.

«Lielu lomu nospēlēja tas, ka mums nebija pieredzes, jo mēs pat neaizdomājāmies, ka ir vajadzīga komanda: darbinieki, pavārs, viesmīļi, barista. Sākumā gan mēs viņiem arī nevarējām samaksāt, jo mums tam nebija finanšu. Vienīgais profesionālais, kas mums bija: kafijas un kases aparāti. Virtuves iekārtas bija amatieru - visādi ģimenes grili, vafeļu pannas. Mums arī šodien ir palikusi tāda politika – nav jēga lēkt augstāk par savu asti. Attīsties, bet pa pakāpieniem. Bija daudzi, kas teica, ka mēs esam dīvainas, vai arī - cik jums vispār gadu. Jaunības faktors no daudzu skatu punkta laikam mūsu valstī ir diezgan liela bremze,» novērojusi Diāna.

Uzņēmējas nenosoda nevienu, kuram nav pieredzes. Arī «Domas» komandu šobrīd veido vairāki cilvēki bez pieredzes, un abas māsas viņus apmāca un nodod savas zināšanas. Viņuprāt, dažkārt ar atdevi var padarīt daudz vairāk nekā ar augstāko izglītību.

Viņas novērojušas, ka atsauksmes par kafejnīcas atmosfēru un apkalpošanu ir dažādas. «Es nesaku, ka mēs ar to lepojamies, ka mums ieliek sliktu atsauksmi un norāda, ka mūsu apkalpojošais personāls ir no citas galaktikas. Mēs nedusmojamies par tādu atsauksmi. Daži cilvēki nāk tikai mūsu komandas dēļ – runāties, skatīties, kā mēs strādājam. Viņi paši nevar pateikt, kas viņiem šeit patīk, bet viņi sēž un bauda. Cilvēki ir izsalkuši pēc emocijām, patiesuma, un tās ir lietas, bez kurām jebkurš zīmols un uzņēmums nevar eksistēt,» saka Diāna.

Abas māsas norāda, ka strādāt kopā ar ģimenes locekļiem nav viegli. Tā ir sava rakstura audzināšana un ego laušana.

Kopējā kafejnīcas attīstības tendence ir pozitīva. «Lielu lomu spēlē arī tas, ka mums nav kredīta, nav jāmaksā īres maksa. Latvijā uzņēmējdarbība ir lauks, par kuru var plaši diskutēt - vai vispār ir jēga to darīt, lai varētu rentabli un godīgi strādāt. Tas ir cits jautājums. Ja tā nav sirds lieta, tad, skarbi sakot, nav gluži liela jēga to darīt,» uzskata Anete.

Viņas novērojušas, ka Siguldā pieaug maksātspējīgo cilvēku skaits, tāpēc arī cenu līmenis var tuvoties Rīgai. «Mēs gribam strādāt publikai, kas novērtē un ir gatava maksāt par atmosfēru, ne tikai par pusdienu šķīvi. Tas nav tikai, lai mēs gūtu lielāku peļņu, bet lai mēs varētu darbiniekiem samaksāt adekvāti par ieguldīto enerģiju. Mūsuprāt, drīkst prasīt augstāku cenu ne tikai par produkta kvalitāti, bet arī par apkalpošanu. Mēs nepasniedzam uz šķīvja uzmestu ēdienu vai kaut kā ielietu kafiju. Mums ir jāaptver pakete ģimenei – piemēram, lai bērns varētu izskraidīties, tēvs iedzert alu un kārtīgi paēst, mamma dabūt vegānos salātus. Mums ir jāaptver maksimāls loks, lai mēs varētu izdzīvot un eksistēt. Tāpat ir jāatrod līdzsvars starp jauniešiem, kuri vēlas vēlos mūzikas vakarus, bet tā, lai kaimiņiem tas netraucētu,» norāda Diāna.

Jau sākotnēji kafejnīca netika veidota kā vieta, uz kuru var aiziet paēst un doties prom, bet gan ar pievienoto vērtību. «Domas» piedāvājums nav neordinārs, bet nav arī klasisks. «Vārīti kartupeļi ar štovētiem kāpostiem mums nebūs. Vēlamies latiņu celt augstāk un iet uz interesantāku ēdienu izvēli. Nāk arī ļoti daudz cilvēku, kuri vēlas standarta piedāvājumu, pat dusmojas, bet mēs cenšamies turēties pretī. Objektīva kritika ir labākais, kas var būt. Mēs neesam augstas klases vieta vai šefpavāri. Maziņi mēs esam, un ar to daudziem latviešiem diemžēl ir problēmas - to saprast un atzīt. Mums visiem vēl ir tik daudz jāmācās. Ir jāmāk atzīt savas kļūdas, bet arī priecāties par saviem plusiem un ieguvumiem. Par labu novērtējumu ir jāmāk iedzert arī šampi, neuztvert visu tik pašsaprotami,» uzskata Diāna.

Tāpat «Domas» īpašnieces uzskata, ka kafejnīcu segmentā Siguldā nav konkurences, jo katrs strādā savā pārliecībā. «Siguldā ir 5-6 vietas, uz kurām var aiziet paēst. Ārzemēs ir kafejnīca pie kafejnīcas ar vienādu piedāvājumu, ko tad viņiem teikt? Mēs ticam, ka, ja strādā savā pārliecībā, ar savu stilu, tad neviens to nevarēs izkonkurēt,» piebilst Anete.

Domājot par kafejnīcas nākotnes vīziju, abas māsas norāda, ka šobrīd «Doma» ir izsmēlusi savu kapacitāti un tagad var slīpēt kvalitāti un veidot dažādus pasākums, bet paplašināties uzņēmums neplāno. «Protams, ka ir doma par vēl kādas vietas izveidi. Ar to pašu «Domas» zīmolu un stilu, bet restorāna tipa,» saka Diāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Īpašumu Siguldā izvēlas jaunās ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu

Laura Mazbērziņa, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā savu mājvietu izvēlas ģimenes ar aktīvu dzīvesveidu un apziņu par dabas dotā mantojuma vērtību, vērtē Anita Feldmane, VAS Valsts nekustamie īpašumi, NĪ Iznomāšanas un pārdošanas pārvaldes direktore.

Valsts zemes dienesta (VZD) dati liecina, ka kopējais darījumu skaits Siguldā pērn bija 365 - par 4% jeb 15 darījumiem vairāk nekā 2017.gadā. Kopējā darījumu summa, tāpat kā visā valstī, ir pieaugusi. turklāt Siguldā tā pieaugusi straujāk nekā valstī kopumā (par 45%).

«Sigulda noteikti ir piemērota ģimenēm un jauniešiem, arī tādos gadījumos, ja darba vai studiju vieta ir Rīga, jo salīdzinoši nelielais attālums ir ērti sasniedzams ar automašīnu un sabiedrisko transportu. Pilsētā ir attīstīta infrastruktūra – izglītības iestādes, jaunuzceltais peldbaseins un nule atklātais kultūras centrs, tāpat arī ir daudzveidīgas brīvā laika pavadīšanas iespējas, dabas tuvums,» vērtē Ermīns Sniedze, Latio mājokļu pārdošanas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Šeit var braukt jebkurš, bet īpaši priecīgi esam par radošām personībām – māksliniekiem, pavāriem, dzejniekiem un citiem,» biznesa portālam db.lv saka māksliniece Patricija Brekte, kura Siguldā kopā ar dzīvesbiedru Ksavjēru no Francijas izveidojusi mākslinieku māju «Peahen Residence».

Iepriekš biedrība «Peahen» 12 gadus darbojusies Andrejsalā, Rīgā. Tur Patricija Brekte izveidoja savu mākslas studiju «Art Studio Peahen», bet nu jau aptuveni divarpus gadus savas jaunās mājas atradusi Siguldā. «Art Studio Peahen organiski attīstījās, izveidojās rezidence un komandai pievienojās Ksavjērs, kurš pameta labi apmaksātu darbu Londonā un pārcēlās uz Latviju. Piepildījām lielāku sapni un iekārtojām savu mākslas māju, es pati izveidoju savu darbnīcu, bet viņš savu virtuvi!»

Mākslinieces iedvesmas avots un mākslas bagātināšanās veids ir ceļošana, tāpēc viņa sākusi nodarboties ar mākslas tūrismu un izveidojusi «Peahen Art Holidays». Nedēļas garumā viņa piedāvā braucienu uz Franciju, nelielai klientu grupai. «Pirmo braucienu es nosapņoju un realizēju to ar saviem pirmajiem gleznošanas studentiem, pati īrēju māju, pavāru, mašīnu,» atceras P.Brekte. Brauciens parasti ilgst 7 dienas, no sestdienas līdz sestdienai un tajā piedalās 7 personas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda», kurā 2026.gadā, iespējams, sadarbībā ar Zviedrijas pilsētu Stokholmu, notiks renes sporta veidu olimpiskās spēles, uzsākta trases braucamās daļas saldēšana, informē trases pārstāvji.

Decembra sākumā Siguldā risināsies Pasaules kausa izcīņa skeletonā un divniekiem bobslejā, kad ne tikai novadniekiem, bet arī Siguldas viesiem būs iespēja vērot elites sportistu nobraucienus, cīņas sparu un emocijas, atbalstot savējos.

Trases lielāko daļu jau klāj ledus un 8.oktobrī tiks uzsākti pirmie bobsleja divnieku un skeletona treniņi, kurus aizvadīs sportisti no Latvijas. Pēc tam treniņus uz ledus bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» uzsāks Austrijas junioru izlases sportisti, Amerikas Savienoto Valstu juniori un pieaugušie, kā arī sportisti no Ukrainas un Rumānijas.

Bobsleja un kamaniņu trasē «Sigulda» šajā sezonā norisināsies gan Pasaules kausa, gan Eiropas čempionāti renes sporta veidos. Šīs sezonas Pasaules kausa izcīņas 1.posms skeletonā un bobslejā divniekiem notiks no 7. līdz 9.decembrim, kad sportisti aizvadīs uzreiz divus posmus. Savukārt 2019.gadā Siguldā norisināsies Eiropas kausa posms skeletonā – starptautiskās sacensības notiks no 21. līdz 27.janvārim, bet Pasaules kauss kamaniņu sportā notiks no 11. līdz 13.janvārim. Latvijas čempionāts kamaniņu sportā Siguldā tiks organizēts 3.martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Satikties, tīkloties, ietaupīt - Siguldā izveido kopstrādes telpas

Biznesa Plāns, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopsolī Siguldā šogad izveidotas divas kopstrādes telpas. Zaļās villas kvartāla biznesa centrā, kas aktīvi attīstās, divus mēnešus darbojas Zaļās villas kvartāla Coworking, savukārt Siguldas jaunās pils teritorijā kopš janvāra durvis vērusi Coworking Sigulda.

Zaļās villas kvartāla saimnieks Andris Strapcāns smejas, ka divu kopstrādes telpu izveidošana gandrīz vienlaicīgi var būt gan nejaušība, gan likumsakarība.

Eksperimentu laiks

Ideja par biznesa centra un kopstrādes telpu izveidi Zaļās villas kvartālā tapa, jau veidojot kvartāla koncepciju. Lai gan Zaļās villas kvartāla Coworking strādā tikai divus mēnešus, jau ir pirmie strādātāji,kas šeit strādā pastāvīgi, un ir tādi, kas darbojas dažas dienas nedēļā. Kopstrādes telpā darbojas arī Zaļās villas kvartāla birojs. Kopumā šeit var nodrošināt līdz 16 darba vietām, bez darbagalda un biroja tehnikas pieejamības sniedzot arī tādas priekšrocības kā darbavietu pilsētas centrā, bezmaksas autostāvvietu,velonovietnes, 24 stundu piekļuvi pastāvīgajiem klientiem, iespēju piešķirt juridisko adresi. Strādātāju ērtībai ir pieejama chill zona ar labiekārtotu virtuvi, kvalitatīva kafija par pašizmaksu, bezmaksas semināri un pasākumi. Mēneša maksa ir 130 eiro, dienas maksa – 10 eiro, siguldiešiem – astoņi. «Siguldieši izrāda interesi, taču daudziem tas nozīmē pieņemt lēmumu atteikties no līdzšinējiem braucieniem uz Rīgu, tādēļ cilvēki nāk un eksperimentē. Darbu šeit pārbauda arī tie, kas parasti strādā no mājām vai kafejnīcām. Mainīt ierasto kārtību nemaz nav tik viegli,» novērojis Andris.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas pilsdrupu teritorijā šajā nedēļas nogalē tiks atvērts Siguldas brīvdabas restorāns, atbalstot vietējos ēdināšanas uzņēmējus un radot jaunu atpūtas objektu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem.

Akcijas laikā pilsdrupu teritorijā izvietoti galdiņi un krēsli, lai novadniekiem un pilsētas viesiem būtu iespēja ieturēt maltīti ar skatu uz Gaujas senleju.

Vienlaicīgi izveidota arī tīmekļa vietne www.restorani.sigulda.lv, kur apkopoti Siguldas ēdinātāji un to īpašie piedāvājumi Siguldas brīvdabas restorānam.

Restorāns startē kā daļa no Siguldas šā gada svētku "Mīlētākās pilsētas svētki. Cita frekvence" daļas, taču savu darbību turpinās vēl vismaz mēneša garumā. Mainoties pulcēšanās ierobežojumiem, brīvdabas restorāns vasaras laikā attīstīsies un pārtaps jaunā formā, pieļaujot plašāku publikas apmeklējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

Sestdien Siguldas pilsdrupās norisinājās otrais ziemas garšu festivāls, kurā dažādus gardumus galdā cēla astoņi ēdinātāji.

«Tāpat kā pērn arī šogad pasākums norisinājās vienlaikus ar Pasaules kausa posmu kamaniņu sportā, ļaujot izbaudīt plašu pasākumu programmu visas dienas garumā. Sigulda vēsturiski ir nozīmīgs tūrisma centrs, kā arī Latvijas ziemas galvaspilsēta, tāpēc – kur gan vēl svinēt ziemu, ja ne Siguldā? Ar Ziemas garšu festivālu piesaistām plašāku auditoriju – gardēžus un mazāk sportiskos apmeklētājus, ģimenes, kas labprāt pavada laiku brīvā dabā. Vietējā ēdiena tradīciju stiprināšana un viesmīlības nozares attīstība stiprina Siguldu kā galamērķi, veicinot uzņēmējdarbību,» stāsta P/A Siguldas Attīstības aģentūra direktore Laura Skrodele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzsākot pirmo velo ielas pilotprojekta īstenošanu Latvijā, Siguldā, Pils ielas posmā no Ausekļa līdz Raiņa ielai uz esošā seguma uzsākti horizontālo ceļa apzīmējumu uzklāšanas darbi, informē Siguldas novada pašvaldība.

Plānots, ka darbi noslēgsies jūnija sākumā, tiem turpinoties Pulkveža Brieža ielas posmā, kur tiks izveidotas velo joslas, un Rožu ielā, kur tiks izveidoti satiksmes mierināšanas elementi drošākai satiksmes organizācijai.

Pērn vasarā VAS "Latvijas Valsts ceļi" saskaņoja izmaiņas satiksmes organizācijai Pils ielā Siguldā, kurā prioritāri pa brauktuvi varēs pārvietoties velosipēdu, nevis automašīnu vadītāji. Šajā posmā tiks uzkrāsotas arī piktogrammas un izvietoti informatīvi plakāti, lai skaidrotu satiksmes organizāciju un mudinātu satiksmes dalībniekus mainīt savus pārvietošanās ieradumus, veicinot drošu pilsētvidi.

Siguldas novada pašvaldība norāda, ka ņemot vērā to, ka Siguldā ir Latvijā augstākais velo satiksmes infrastruktūras īpatsvars uz 1000 iedzīvotājiem – 2,7 kilometri – Siguldas galvenajā ielā šī infrastruktūra iztrūka un tai bija jāmeklē inovatīvi risinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Meklē Gaujas Nacionālā parka simbolisko vārtu labāko versiju

Monta Glumane, 12.09.2019

Šis projekts piedāvā izveidot pastaigu vietu tīklu ar vairākiem uziešanas un noiešanas ceļiem, kas caurvijas ar gravā augošajiem kokiem, tādējādi, ļaujot vaļu jaunām atklāsmēm un dabas izziņai. Autors: Pol Kaloustian (Libāna).

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabas aizsardzības pārvalde un Siguldas novada pašvaldība aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā un izvēlēties savu favorītu arhitektu idejām par Gaujas Nacionālā parka (GNP) simboliskajiem vārtiem – gājēju tiltam Siguldā, informē Sigulda novada pašvaldība.

Šā gada sākumā Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar arhitektūras ieceru konkursu rīkotāju «Bee Breeders» aicināja arhitektus izstrādāt metus GNP vārtiem – simboliskai ieejai nacionālajā parkā, kas vienlaikus nodrošinātu arī gājēju tilta funkcijas, savienojot gravas malas virs Gaujas ielas Siguldā.

Izvērtējot ideju un dizainu klāstu, žūrija deva priekšroku tiem, kas piedāvāja jaunus eksperimentālus parka atklāšanas veidus, izvirzot trīs laureātus. Starp tiem arhitekti no Austrālijas, Libānas un Itālijas.

Iespējamā gājēju tilta atrašanās vieta plānota pie iebraukšanas Gaujas senielejā – pāri Gaujas ielai, un tas savienotu Baznīcas ielu un Ainas ielu pie Spieķu parka. Kā norādīja pašvaldība, tad tas ne tikai atvieglotu kājāmgājēju plūsmu starp apskates objektiem Siguldā, bet arī veicinātu Gaujas Nacionālā parka kā viena no Latvijā nozīmīgākajiem tūrisma objektiem atpazīstamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākotnējie plāni atvērt kafejnīcu Stokholmas centrā māsām Sandijai un Sallijai vainagojušies ar šāda biznesa uzsākšanu Siguldā, kur nesen atklāta kafejnīca "Esi".

Ideja par tās izveidi māsām prātā bija jau sen. Par to, ka tā varētu atrasties Stokholmas centrā, viņas domāja, jo ģimenei tā ir tuva un pazīstama pilsēta ar pavisam citu ritmu un dzīvību.

"Ar māsu sākām meklēt telpas, ideju vizualizācijas, veidot melnrakstu menu, kā arī apgūt zviedru valodu, taču ik dienu bija mazas raizes - kā tad tur būs, vai mūs tur sapratīs, vai valodas barjera nebūs par lielu utt. Bet tad, vienā dienā, māsa Sallija man uzdeva jautājumu: kāpēc mēs skrienam uz Stokholmu, ja mēs varam to izdarīt tepat - Siguldā? Un es sapratu, ka nemaz nebiju par to iedomājusies. Un no šīs dienas, tieši pēc četriem mēnešiem mēs atvērām "Esi" Siguldā," pastāstīja viena no kafejnīcas izveidotājām Sandija Skrastiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Siguldas bobsleja un kamaniņu trasē treniņus uzsāk Ķīnas sportisti

Lelde Petrāne, 03.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldā ceturtdien atklāta bobsleja un kamaniņu trases jaunā sezona. Treniņus uzsākuši 15 kamaniņu sporta pārstāvji no Ķīnas, kuriem visa mēneša garumā pievienosies vēl vairāki komandas biedri skeletonisti, informē pašvaldībā.

Treniņus uzsāks arī Latvijas izlases renes sportisti. Drīzumā treniņus uz ledus uzsāks arī kamaniņu sportisti un skeletonisti no Ukrainas, Gruzijas, Polijas, Šveicas, Krievijas un citām valstvienībām.

«Tā kā skaitliski lielā Ķīnas kamaniņu un skeletona komanda izrādīja interesi par mums, pielāgojoties viņiem, treniņus trasē uzsākām ātrāk nekā iepriekšējos gados. Trases treniņu grafiks ir saspringts un sportisti novērtē ne tikai trases sniegtās iespējas ar mākslīgā ledus starta estakādi, bet arī iespēju trenēties Siguldas Sporta centra smagatlētikas zālē. Savukārt mums tas dod iespēju kvalitatīvi sagatavoties gaidāmajām starptautiskajām sacensībām,» stāsta bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda» direktors Dainis Dukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad apritēs pieci gadi, kopš Kristīne Baranovska kļuva par Kalvenes kafejnīcas un viesnīcas «Spāres» īpašnieci. Viņas vadītā kafejnīca ne tikai kļuvusi populāra vietējo iedzīvotāju, garāmbraucēju un tūristu vidū, ēdināšanas pakalpojumi pieprasīti arī izbraukumos, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

K. Baranovska par kalvenieci sevi sauc 18 gadus, kad uz Kalveni pārcēlās no Gramzdas. «Nebiju vietējā, bet te ātri visus pieņem,» dzīvesvietu raksturo K. Baranovska. Pēc Kalvenes pamatskolas beigšanas mācījusies par reklāmas speciālisti, tad apguvusi transporta loģistikas zinības, vēl pēc tam izmācījusies par ekonomisti. Pilnīgi ar ēdināšanu nesaistītas jomas, taču tas viss noder uzņēmuma sadzīves organizēšanā. «Pa vasarām Kalvenē vienmēr atradu darbu, lai nopelnītu. Vienu gadu vasarā tiku pastrādāt šajā pašā kafejnīcā, kura tolaik piederēja Ilzei Jansonei, ar ko man bija labi kontakti saglabājušies vēl ilgi pēc tam. Kad mācījos, gāju praksē, man bija Liepājas posms. Arī pēc tās vasaras atgriezos pilsētā, kur pēc mācībām strādāju algotu darbu. Taču, kad mana meitiņa paaugās, sapratu, ka negribu vairs kādam citam naudu pelnīt, bet pati būt sev noteicēja. Atcerējos, ka Ilze jau agrāk man piedāvāja, vai negribu palikt šeit uz vietas par galveno, jo viņai lielākā daļa kolektīva brauca no Liepājas. Pēc gadiem sazinājāmies, un tā arī pārņēmu, vienojoties par sadarbību ilgtermiņā,» nonākšanu uzņēmējdarbības vidē atminas K. Baranovska, kurai tobrīd bija 23 gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO,VIDEO: Durvis ver pirmā zero waste kafejnīca Rīgā

Monta Glumane, 21.03.2019

Kafejnīcas izveidotāji - Ulla Milbreta un viņas vīrs Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunnedēļ Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca Café M.

Kafejnīcas izveidotāji ir latviete Ulla Milbreta un viņas vīrs francūzis Johans Safrajs (Yohann Saffray).

Db.lv jau rakstīja, ka bezatkritumu ideja kafejnīcas koncepcijā izpaudīsies dažādi. Ir paredzēts kompostēt radītos organiskos atkritumus, izmantojot industriālā komposta mašīnu – tie tiek iestrādāti augsnē diennakts laikā. Cilvēki kafejnīcu varēs apmeklēt ar savu krūzīti, bet, ja viņiem savas krūzītes nebūs, tad par vienreizlietojamo krūzīti būs jāmaksā papildus. Tādā veidā cilvēkiem būs izvēle – maksāt par produktu vai maksāt papildus arī par iepakojumu, kas tiek lietots dažas minūtes. Tāpat uzņēmēji vēlas ieviest depozīta sistēmu krūzītēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstrādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Izmeklējot zarnu infekcijas izplatības cēloni Siguldā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis dārzeņu pārstādes ceha darbību Jelgavā, pavēstīja dienestā.

Nopietnu higiēnas prasību pārkāpumu dēļ apturēta SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes ceha darbība.

Veicot pārbaudi «Jelgavas augļi» ražošanas telpās, PVD konstatējis higiēnas prasību pārkāpumus, pārkāpumus, kas saistīti ar produktu izsekojamību, kā arī neatbilstošu uzglabāšanas temperatūru fasētiem dārzeņiem. Nepieciešamo +6 grādu vietā tie uzglabāti +13 grādu temperatūrā.

PVD ir paņēmis virsmu nomazgājumu un svaigu dārzeņu paraugus laboratoriskai izmeklēšanai.

Tāpat PVD sācis lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Energoefektīvākās ēkas Latvijā 2019

Monta Glumane, 20.06.2019

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēdzies konkurss «Energoefektīvākā ēka Latvijā 2019», laureātu vidū ir ēkas Siguldā, Liepājā un Valmierā, informē Ekonomikas ministrija.

Nominācijā «Energoefektīvākā atjaunotā daudzdzīvokļu ēka 2019» 1.vietu ieguva ēka Institūta ielā 10, Siguldā.

Nominācijā «Energoefektīvākā sabiedriskā ēka 2019» 1.vietu ieguva Liepājas Olimpiskā centra Manēža, bet 1.vietu nominācijā «Energoefektīvākā daudzdzīvokļu ēka Latvijā 2019. Jaunbūve» ieguva ēkas Mālu ielā 1 un Ķieģeļu ielā 8, Valmierā.

Ekonomikas ministrijas Simpātiju balvu par nozīmīgu ieguldījumu energoefektivitātes idejas veicināšanā saņēma SIA «Jūrmalas Mežaparki». Tāpat EM Simpātiju balvu saņēma arī SIA «Valkas namsaimnieks» par ieguldījumu energoefektivitātes popularizēšanā Valkā, kā arī par ilgtspējīgiem un kvalitatīviem risinājumiem ēku atjaunošanā, un ēku renovācijas projektu vadītāja Signe Kajaka kā viena no aktīvākajām energoefektivitātes idejas aizstāvēm un ēku atjaunošanas procesa virzītājām Latvijā 10 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zarnu infekcijas, kas atklāta Siguldas pirmsskolas izglītības iestādēs, izraisītājs jāmeklē lokāli, Siguldā, pauda augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» līdzīpašnieks Igors Sidorišins.

Viņš apgalvoja, ka Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) apturējis uzņēmuma ceha darbību dārzeņu mizošanas spaiņa netīras maliņas dēļ. Turklāt, pēc Sidorišina teiktā, PVD Jelgavas daļa darbību pēc pārbaudes atļāvusi, jo konkrētā atkāpe esot normas robežās, taču vēlāk sekojusi rīcība no PVD Rīgas kolēģiem, kas ceha darbību apturējusi.

Uzņēmuma pārstāvis apgalvoja, ka visi darbinieki, kas strādā ražotnē, ir izgājuši attiecīgās medicīniskās pārbaudes, ievēro higiēnu un atbilstoši noteikumiem apstrādā arī aprīkojumu, ar ko tiek griezti dārzeņi. SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas nodrošina ēdināšanu Siguldas bērnudārzos, dārzeņi piegādāti termiski neapstrādāti, jo tāds bijis ēdinātāja pasūtījums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī viesmīlības bizness Siguldā ir sezonāls, atkarīgs no laika apstākļiem un apkārtnē notiekošajiem pasākumiem, SIA Kaķītis vēlas paplašināt viesnīcu, ceturtdien,21.jūnijā raksta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmums Kaķīškalnā apsaimnieko viesnīcu, piedāvā ēdināšanas pakalpojumus, Gaujas senlejas nogāzē ir izveidojis slēpošanas trasi, kā arī tam ir piedzīvojumu parki Mežakaķis – Siguldā un arī Mežaparkā, Rīgā. Tā kā galvenais uzsvars ir uz sporta aktivitātēm, lielāko daļu apgrozījuma – aptuveni 60% – nodrošina piedzīvojumu parki Mažakaķis un slēpošanas trase.

Vasarā SIA Kaķītis bizness sokas labāk nekā ziemā – par slēpošanu ienesīgākas ir atrakcijas piedzīvojumu parkā, atzīst SIA Kaķītis līdzīpašnieks un valdes loceklis Rolands Rapa. Uzņēmums ir iecerējis paplašināt viesnīcu, pārbūvējot Kaķītim blakus esošo ēku, kurā šobrīd atrodas krodziņš. Viesnīcā Kaķītis pašlaik ir tikai seši numuriņi, bet plānots izveidot vēl 20. «Gribētos šo ieceri īstenot tuvākajos piecos gados. Tam nepieciešams atrast naudu – vai nu jāpaņem kredīts, vai jāpiesaista investors. Viesnīcas būvniecībai būtu nepieciešams aptuveni viens miljons eiro,» lēš uzņēmējs. Viņš gan atzīst, ka viesnīcas apsaimniekošanu par biznesu uzskatīt nevar. «Tas ir tāds hobijs vai pensiju fonds,» viņš spriež. Līdz šim SIA Kaķītis viesmīlība nav bijis galvenais biznesa veids, bet papildu serviss. «Arī šeit, Siguldā, viesnīcu bizness ir sezonāls. Lielākais noslogojums viesnīcai ir bijis 75%, un tas ir bijis jūlijā. Vidējā noslodze gadā ir aptuveni 30%. Sliktākajos jeb starpsezonas mēnešos – martā un aprīlī – ir bijuši vien 3%. Ja šeit uz burvju mājiena uztaisītu jaunu viesnīcu, pieprasījums, protams, būtu liels, taču nezinu, vai mēs spētu atdot kredītu,» secina R. Rapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Sigulda uzsāk zemes iegādes procesu olimpiskā ciemata būvniecībai

Laura Mazbērziņa, 10.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siguldas novada pašvaldība konceptuāli atbalstījusi zemesgabala daļas iegādi aptuveni 5,5 hektāru platībā administratīvās teritorijas labiekārtošanai, iedzīvotāju izglītības nodrošināšanai, kā arī iespējamā olimpiskā ciemata būvniecībai, ņemot vērā Siguldas partnerību ar Stokholmu pieteikumā uz 2026. gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanu, informē pašvaldībā.

Saistībā ar nepieciešamību kandidēšanas tālākajā procesā Siguldas novada pašvaldībai 2019.gada martā iesniegt Zviedrijas Olimpiskajai komitejai garantijas par olimpiskā ciemata būvniecību, pašvaldība, iepazīstoties ar Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) prasībām izmitināšanas plānošanā, ir izstrādājusi attīstības ieceri, kas pamatota ar ilgtermiņa pilsētas apbūves noteikumiem, stratēģisko ielu un inženiekomunikāciju tīklu attīstību.

SOK prasības paredz, ka olimpiskā ciemata visās trīs zonās – dzīvojamā, pakalpojumu un norišu zonā – jānodrošina komfortabla un droša izmitināšana visiem sportistiem un oficiālajiem pārstāvjiem uz spēļu norises laiku, kā arī jānodrošina tāds pakalpojumu skaits un kvalitāte, kas atbilst sportistu un to pārstāvju skaitam un prasībām, maksimāli izmantojot esošos objektus tuvākajā apkārtnē. Plānotā ciemata atrašanās vieta ir gājiena attālumā no pasākuma norises vietas – bobsleja un kamaniņu trases «Sigulda», kā arī galvenās treniņu vietas Siguldas Sporta centra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Dukurs: Pašu neizmantotās iespējas liedza tikt pie vēl vienas ceļazīmes uz olimpiādi

LETA, 25.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas skeletonisti varēja tikt pie trim vietām vīriešiem Phjončhanas olimpisko spēļu sacensībās, taču pašu neizmantotās iespējas to liedza, sarunā ar žurnālistiem atklāja Latvijas komandas treneris Dainis Dukurs.

Februārī gaidāmajās Phjončhanas olimpiskajās spēlēs Latvija vīriešu konkurencē būs pārstāvēta ar diviem atlētiem, kamēr sievietēm - ar vienu. Olimpisko spēļu skeletona sacensībās piedalīsies 30 vīrieši un 20 sievietes.

Vīriem ceļazīmes uz olimpiskajām spēlēm izcīnīja Martins un Tomass Dukuri, bet dāmām pie šīs iespējas tika Lelde Priedulēna. Cīņā par trešo ceļazīmi uz olimpiskajām spēlēm Ivo Šteinbergs un Krists Netlaus iekrāja vienādu punktu skaitu. No Kanādas trešā numura Barē Martino latvieši atpalika 151 punktu.

«Lai izcīnītu trešo ceļazīmi, galvenokārt pietrūka divu lietu. Pirmkārt, Latvijas Bobsleja un skeletona federācija nepaņēma divus Starpkontinentālā kausa posmus, kurus piedāvāja Siguldai. Ja divi posmi būtu notikuši Siguldā, virtuāli skaitot, Ivo būtu bijis priekšā Barē. Otrkārt, mūsu resursi nebija tik lieli, lai kopā ar Ivo aizbrauktu uz Starpkontinentālā kausa sacensībām Kanādā, kur viņš cīnījās viens,» stāstīja Dukurs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Vrubļevskis nosauc galveno iemeslu, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijā

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais iemesls, kādēļ 2026.gada Ziemas olimpiskās spēles notiks Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco nevis Zviedrijā, bija tas, ka rīkotājpilsētas līgumu bija parakstījusi Ores pašvaldība nevis Stokholma, teica Latvijas Olimpiskās komitejas prezidents Aldons Vrubļevskis.

Viņš zināja teikt, ka rīkotājpilsētas līgumu Stokholma nebija parakstījusi pašvaldības iekšējo politisko jautājumu dēļ.

«Stokholmas pašvaldības koalīcija sastāv no piecām partijām no kurām trīs atbalstīja Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu, viena bija kategoriski pret, bet piektā partija ieņēma neitrālu nostāju. Lai izvairītos no politiskās nestabilitātes izraisīšanas, tika nolemts nevirzīt jautājumu par Ziemas olimpisko spēļu organizēšanu. Šī iemesla dēļ nebija rīkotājpilsētas līguma ar Stokholmu, bet gan ar Ori, kurā iedzīvotāju skaits ir nedaudz virs 1000 cilvēkiem, bet reģionā ir aptuveni 11 000 iedzīvotāju,» sacīja Vrubļevskis.

Viņš pieļauj, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) locekļiem šķita nepārliecinošs rīkotājpilsētas līgums ar tik mazu pašvaldību. Arī sagatavošanās posmā tieši par šo aspektu bijis visvairāk jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Spieķu biznesā vairāk nekā 30 gadus

Laura Mazbērziņa, 20.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spieķu darināšanai Siguldas apkārtnē ir vairāk nekā divsimt gadus sena vēsture. Spieķu darinātāja Antra Plavgo šajā jomā darbojas aptuveni 30 gadus.

A. Plavgo stāsta, ka Siguldā spieķi ir atpazīstamākais un senākais simbols. Gadu laikā spieķu darināšanas tehnoloģija nav mainījusies. Vienīgais, kas mainījis, ir tas, ka kādreiz tos karsēja karstos pelnos, vēlāk sāka vārīt. Pirmie spieķi bija ar visu mizu, un tad bija jākarsē tikai roktura daļa.

Spieķu stāsts aizsākās, kad Siguldā nogāžu vietās un takās vēl nebija labiekārtota teritorija un uzbūvētas trepes. Tā kā nogāzes bija stāvas, vietējie amatnieki tūristiem sāka piedāvāt iegādāties spieķus, lai varētu atspiesties un vieglāk uzkāpt kalnu nogāzēs. Ar laiku amatnieku skaits ap Siguldu un Turaidu būtiski pieauga, visi centās viens otru pārspēt. Lai cits no cita atšķirtos, viens spieķus sāka vārīt visā garumā, cits spieķos dedzināja ornamentus un tos krāsoja. Spieķu krāsošanai sākotnēji izmantoja zaļo un sarkano tušu, jo citu krāsu nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kinoteātris «Lora» tirdzniecības centrā «Šokolāde» Siguldā tika atklāts 2009.gadā un šobrīd tajā darbojas trīs kinozāles ar kopējo sēdvietu skaitu 193 skatītājiem. Uzņēmums savu pastāvēšanu reģionā vērtē kā veiksmīgu un plāno attīstīties arī galvaspilsētā.

Kino «Lora» nosaukums radies saistībā ar Lorupīti, kura tek gar Siguldu. «Vienkāršs, saprotams, kinoteātrim atbilstošs nosaukums, turklāt novadpatriotisks,» portālam db.lv stāsta kino «Lora» pārstāve Līga Jansone.

Kinoteātris radīts krīzes laikā un tas izveidots ar konceptuālu mērķi - aizpildīt tukšās tirdzniecības telpas un piesaistīt papildus klientus. Lai atvērtu kinoteātri, bija nepieciešamas ievērojamas investīcijas 350 000 eiro apmērā. «Tolaik tas bija riskants lēmums, tāpat nebija pieredzes šajā jomā. Taču priecājamies, ka risks atmaksājies,» stāsta kinoteātra pārstāve.

«Lai reģionāls kinoteātris mazpilsētā veiksmīgi darbotos, tika pieņemts lēmums, ka tam ir jābūt ar pievienoto vērtību un savu unikalitāti. Tādam, lai tas uzrunātu gan vietējos Siguldas iedzīvotājus, gan plašāku auditoriju – lai uz to būtu vērts mērot ceļu. Tā radās ideja kino «Lora» veidot kā paaugstināta servisa kinoteātri un tas ir vienīgais kino Latvijā, kas nodrošina apkalpošanu sēdvietās,» stāsta L. Jansone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Mazāk zināmi pastaigu maršruti Siguldā

Zane Atlāce - Bistere, 21.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad vīrusa "Covid-19" izplatība turpinās, Sigulda aizsākusi sociālu akciju ar motīvu "Satiec sevi", kuras laikā iedzīvotāji un pilsētas viesi tiek aicināti būt atbildīgiem un publiskās vietās uzturēties tikai tad, ja tas patiešām nepieciešams.

Tā kā pastaigas svaigā gaisā ir nepieciešamas vienmēr, ikviens tiks iepazīstināts ar mazāk zināmiem un jauniem apskates objektiem un maršrutiem, lai mazinātu liela tūristu skaita koncentrēšanos vienuviet.

Princešu avots, Aunapieres ala, Raganu katls - šīs un citas vietas var iepazīt, apmeklējot tīmekļa vietni skaistvietas.sigulda.lv.

"Sigulda vienmēr būs viena no pirmajām izvēlēm, kurp cilvēki dosies, kad vēlēsies būt pie dabas. To mēs novērojām arī pagājušajās brīvdienās, kad populārākajos apskates objektos cilvēku skaits bija visai liels. Taču šajās dienās, kad svaigs gaiss ir nepieciešams visiem, tomēr jābūt ļoti uzmanīgam, atrodoties ļaužu pilnās vietās. Mēs sapratām, ka nepieciešams uzsvērt mazāk zināmos apskates objektus un vietas piedzīvojumiem dabā Siguldas novada teritorijā," stāsta PA "Siguldas Attīstības aģentūras" direktore Dace Preisa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators “Tele2” turpina paplašināt 5G tīklu un tagad tas ir pieejams arī Siguldā un Salacgrīvā.

Līdz ar to “Tele2” 5G tīkls komercrežīmā ir pieejams jau septiņās Latvijas pilsētās – Rīgā, Jelgavā, Daugavpilī, Jūrmalā, Valmierā, Siguldā un Salacgrīvā. Kā informē uzņēmumā, arī nākamgad turpināsies 5G tīkla izvēršanas darbi un tas būs pieejams arvien plašākā Latvijas teritorijā.

Jau iepriekš “Tele2” pārstāvji uzsvēruši, ka 5G potenciālais pielietojums dažādās biznesa, pilsētvides, transporta, medicīnas, sporta un citās jomās ir ārkārtīgi plašs, taču pagaidām dažādu apstākļu dēļ vēl ir visai ierobežots. Taču uzņēmums turpina pakāpenisku šīs tehnoloģijas attīstību, lai būtu pilnībā gatavs, kad 5G būs nepieciešams biznesa un citu procesu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta sākumā Krišjāņa Barona ielā, Rīgā, tiks atvērta pirmā zero waste jeb bezatkritumu kafejnīca.

Café M izveidotāji Ulla Milbreta un Johans Safrajs (Yohann Saffray) iegūto pieredzi Singapūrā un Francijā atveduši uz Latviju, lai to iedzīvinātu Rīgā.

Pēdējos desmit gadus U.Milbreta ir veltījusi darbam muguras smadzeņu traumu jomā, bijusi prom no Latvijas. Tagad viņa kopā ar vīru – francūzi Johanu – un meitu ir atgriezusies. «Man vienmēr bija vēlme atgriezties. Es nebraucu prom, lai dzīvotu ārzemēs, bet devos prom, lai gūto pieredzi atvestu atpakaļ. Pirmo reizi vēlējos atgriezties mājās jau pēc doktorantūras, bet tad atradu darbu Singapūrā. Sapratām, ka jāizveido kaut kas, kas varētu šeit darboties. Aptuveni 80% cilvēku dzer kafiju, un ideja bija, ka caur kafiju varētu pasniegt to, ka ir iespējams dzīvot bez atkritumiem. Primārā ideja nav atvērt kafejnīcu, bet caur to stāstīt sabiedrībai to, kā var dzīvot zaļāk,» uzsver U. Milbreta. «Ar Café M projekta palīdzību vēlamies parādīt, ka šobrīd pasaulē jau eksistē daudzi inovatīvi risinājumi, kā piekopt videi draudzīgāku dzīvesveidu arī uzņēmumu līmenī, ka nepieciešamās izmaiņas atkritumu daudzuma samazināšanā neprasa nedz lielus finansiālus ieguldījumus, nedz arī kompromisu ierastajā ikdienas komfortā,» viņa akcentē.

Komentāri

Pievienot komentāru