Ekonomika

FOTO, VIDEO: Uzņēmumā Liepājas Papīrs darbu sāk pirmā hibrīddrukas iekārta Baltijā

Ilze Žaime, 19.07.2019

Jaunākais izdevums

Uzņēmumā «Liepājas Papīrs» sākusi darboties Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET. Tajā apvienotas fleksogrāfijas un digitālās drukas plašās iespējas, tādējādi attīstot uzņēmuma piedāvājumu un ražošanas iespējas.

«Pastāvēs, kas mainīsies,» ar šādiem vārdiem jauno iekārtu atklāja uzņēmuma tehniskais direktors Ilmārs Ozoliņš-Ozols, klātesot arī AS «Liepājas Papīrs» valdes priekšsēdētājam Normundam Jansonam un Pārdošanas daļas vadītājam Artūram Gabaliņam.

Iekārtas izmaksas sasniedz 985 000 EUR, taču kopā ar iekārtas novietnes izbūvi, darbinieku apmācīšanu un papildu izmaksām uzstādīšanai kopējās investīcijas sasniedz vairāk nekā viena miljona eiro apmēru. Iekārtas uzstādīšanā tika iesaistīti profesionāļi no visas pasaules. Tā tika uzstādīja maijā un līdz šim darbojās testa režīmā.

Lai gūtu nepieciešamos finanšu līdzekļus, uzņēmums ņēmis aizņēmumu SEB bankā. Ieguldītās investīcijas ir paredzēts atpelnīt turpmāko piecu gadu laikā.

Iekārta MPS EF SYMJET ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums. To darbina Šveicē izgatavots dzinējs, un šīs iekārtas vēsture aizsākās 2015.gadā, tūlītēji gūstot panākumus ražotāju vidū. Jaunā iekārta nodrošinās augstāku izstrādājumu kvalitāti, pateicoties paplašinātājam CMYK krāsu modelim, kuram, lai iegūtu plašāku krāsu gammu, pievienota oranžā un violetā krāsa. Uz iekārtas var realizēt folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus, kopumā nodrošinot gan produkcijas pilnveidošanu, gan jaunu produktu izveidi.

Iekārta ievērojami izmainīs ražošanas norisi un, taupot energoresursus, nodrošinās videi draudzīgākus ražošanas apstākļus. Process, ko tagad varēs paveikt nedaudz īsākā laika sprīdī par stundu, izmantojot līdzšinējās iekārtas, patērēja trīs stundas. Tiks samazināts arī patērēto materiālu atgriezumu apjoms.

Ražojot vidēji mazas tirāžas, gala produktu cenas tiks nodrošinātas zemākas kā līdz šim. Raugoties nākotnē uzņēmuma valdes priekšsēdētājs N. Jansons saka: «Ar šīm iespējām un labajām īpašībām pēc neilga laika cilvēki sapratīs gan kvalitātes, gan cenu attiecību. Tad arī būs pieprasījums». Šobrīd iekārta tiks noslogota 2 maiņās, taču, palielinoties noietam, būs iespējams to darbināt nepārtraukti. N. Jansons paredz, ka gada laikā jaunā iekārta parādīs savu kapacitāti.

Uzņēmuma turpmākajos nākotnes plānos ietilpst ražošanas automatizēšanas attīstība un jaunu programmatūru izmantošanas uzsākšana.

Šobrīd mēnesī uzņēmums izpilda 1500 - 2000 pasūtījumus, no kuriem 40% - 50% veido eksports, tai skaitā 10% uz Krieviju. Ekonomiskās situācijas un loģistikas iespēju dēļ eksports uz Krieviju ir samazinājies, taču pasūtījumi tiek aizvietoti ar jauniem partneriem Rietumeiropā.

Darbam ar jauno iekārtu papildu apmācīti jau esošie uzņēmuma darbinieki, kas līdz šim darbojās ar izmantotajām fleksogrāfijas un digitālās drukas iekārtām.

AS «Liepājas Papīrs» ir dibināta 1993. gadā uz bijušās Liepājas papīra izstrādājumu fabrikas bāzes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Liepājas Papīrs sāk izmantot Baltijā pirmo hibrīddrukas iekārtu

Zane Atlāce - Bistere, 01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Liepājas Papīrs» ražotnē Liepājā jūlijā darbu sāk Baltijā pirmā hibrīddrukas iekārta MPS EF SYMJET, kura apvieno fleksogrāfijas drukas sniegumu un digitālās drukas plašās iespējas, informē uzņēmumā.

Jaunā iekārta ir Nīderlandes uzņēmuma MPS Systems B.V. un Lielbritānijas drukas uzņēmuma DOMINO UK Limited radīto iekārtu apvienojums, ar kuras palīdzību AS «Liepājas Papīrs» saviem klientiem vietējā tirgū un eksporta tirgos varēs piedāvāt konkurētspējīgāku produktu vidējo tirāžu uzlīmju un etiķešu drukas segmentā. Būtiskākās jaunās iekārtas priekšrocības, strādājot ar visdažādāko veidu pašlīmējošo materiālu apdruku, ir iespēja sasniegt niansētākus toņus.

Uz iekārtas var īstenot folija aukstspiedes projektus, veikt darbu laminēšanu un iegūt sietspiedei līdzvērtīgu krāsas uznesumu, tādējādi rodot iespēju veidot pilnīgi unikālus tekstūras efektus. Uzņēmuma vadītājs Normunds Jansons kā galveno jaunās iekārtas priekšrocību uzver to, ka «ar šo iekārtu vienas stundas laikā varam saražot to, kam veltījām nesalīdzināmi vairāk laika, strādājot ar iepriekšējo digitālās drukas iekārtu». Viņš arī norāda, ka jaunās iekārtas integrēšana uzņēmuma darbībā un jaunu drukas procesu ieviešana ir būtisks solis uzņēmuma attīstībā gan produkcijas klāsta paplašināšanā, gan uzņēmuma iekšienē noritošo procesu pārstrukturizācijā, jo jāņem vērā, ka šādas iekārtas iegāde ir uzņēmuma vēsturē lielākā investīcija, kurai jānes atdeve un jāceļ uzņēmuma konkurētspēja jau tuvāko trīs gadu periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Etiķešu ražošanā lielākais skolotājs – Krievijas tirgus

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas papīrs koncentrējas uz konkurētspēju pasaules līmenī.

Pēdējā pusotrā gadā AS Liepājas papīrs koncentrējas uz eksporta tirgu apgūšanu. Jaunais uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Normunds Jansons plāno pilnveidot etiķešu un uzlīmju ražošanas tehnoloģijas un uzsver, ka nozīmīgi ir iet laikam līdzi, ieviešot modernākās iekārtas.

Sūta pat uz Meksiku

Viens no Baltijā lielākajiem uzņēmumiem fleksogrāfijā patlaban eksportē aptuveni 40% savas produkcijas uz 15 valstīm. Galvenais noieta tirgus ir Lietuva, Vācija, Dānija, Krievija, tāpat arī Somija, Zviedrija, Itālija, Francija, Anglija, Īrija. Liepājā drukātas etiķetes redzamas arī uz tekilas pudelēm, ko ražo Meksikā. «Sadarbība izveidojās, pateicoties Zviedrijas uzņēmējiem, kas visu organizēja. Mēs bijām tikai kā ražotāji,» N. Jansons skaidro. Viens no atpazīstamākajiem sadarbības partneriem aiz valsts robežām ir kosmētikas koncerns Faberlic Krievijā, alkohola ražotne Vācijā. Latvijā lielākie klienti ir Orkla Food Latvia, kuras paspārnē darbojas tādi uzņēmumi kā Spilva, Laima, Staburadze, sadarbība notiek arī ar putnu fabriku Ķekava, uzņēmumiem Pure Food, Spodrība, Dzintars, Latvijas Balzams un GamaPlast. Vidēji mēnesī Liepājas papīrs apkalpo divus līdz trīs simtus kompāniju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latviskuma zīmogs Daugavpilī

Monta Glumane, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot Eiropas finansējumu, Kazdangas pagastā attīsta tūrisma biznesu

Kurzemē esošais atpūtas komplekss Lauku kūrorts gatavojas savai pirmajai nopietnajai tūrisma sezonai. Tā piedāvājumā tagad ir nakšņošana, ēdināšana un aktīvā atpūta. Tās piedāvājums balstās uz trim vaļiem – t.s. lāzertagu, veikbordu un šķēršļu parku.

Jācīnās par 80% vairāk

Lauku kūrorts izveidots Aizputes novada Kazdangas pagastā. Pirms gadiem desmit tā idejas attīstītājs, aizputnieks Jānis Rudzroga iegādājās īpašumu, kur kādreiz atradās ferma, lai izveidotu sev dīķi makšķerēšanai. Bija apnicis izmantot svešas ūdenstilpes.

Pamazām radās doma nodarboties ar tūrisma biznesu. Tā kā īpašums atrodas klusā vietā, izveidoja naktsmītņu piedāvājumu. Uzbūvēja vēl pa kādai lapenītei un sāka domāt, ka vietai ir potenciāls attīstīties. Pirms gadiem trim četriem atvēra otro lāzertagu (aktivitāte, ko var pielīdzināt peintbolam, taču tajā bumbiņu vietā tiek izmantots stars) Latvijā. Pērn ar ES atbalstu tapa veikparks un šķēršļu parks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažādu nozaru uzņēmēju asociāciju pārstāvji, zinātnieki, mācībspēki un uzņēmēji nosūtījuši atklātu vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, norādot, ka lēmums nedrīkst būt lēmuma nepieņemšana.

Atklātās vēstules parakstītāji pauž sarūgtinājumu par valdības nespēju pieņemt sistēmiskus attīstības lēmumus. Tas rada apdraudējumu valsts attīstībai ilgtermiņā. "Premjerministra teiktajā šī gada 3. marta LTV raidījumā "1 : 1" bija skaidri redzama vēlme neuzņemties atbildību novadīt līdz galam procesu jautājumā par mežsaimniecības attīstību," uzsvērts atklātajā vēstulē premjeram.

Un tas nav vienīgais piemērs. Latvijas politisko neizlēmību ļoti labi raksturo gadiem neatrisinātais OIK jautājums, ieilgušās diskusijas ap mikrouzņēmuma nodokli, izglītības un veselības nozaru reforma, reģionālā reforma un zemes izmantošanas (ieskaitot arī jau pieminēto mežsaimniecību) jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sadalītas Lielā Kristapa balvas

Zane Atlāce - Bistere, 13.11.2019

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps pasniegšanas ceremonijā apbalvotas labākās filmas, filmu veidošanā iesaistītie profesionāļi, mūža balvas laureāts par ieguldījumu filmu mākslā, kā arī atsevišķi tikai pasniegtas FIPRESCI (Starptautiskā kino kritiķu federācija) un citas īpašās balvas.

Balva par mūža ieguldījumu filmu mākslā pasniegta režisoram Varim Braslam.

Par labāko pilnmetrāžas spēlfilmu atzīta Oļegs (režisors Juris Kursietis, Tasse Film, lota Productions, In Script, Arizona Production).

Pārējie Nacionālās kino balvas Lielais Kristaps 2019 laureāti:

Īpašā žūrijas atzinība par oriģinālas vēsturiskās atmosfēras radīšanu uz ekrāna filmai 1906, rež.G.Šmits, Tanka

Labākā pilnmetrāžas dokumentālā filma - Putina liecinieki, rež. Vitālijs Manskis, Vertov.

Īpašā žūrijas atzinība par pārliecinošu māksliniecisko redzējumu dokumentālajā kino filmai Karote, rež. L.Pakalniņa, Kompānija Hargla. Īpašā žūrijas atzinība par Latvijas dokumentālā kino tradīciju turpināšanu filmai 2018, rež.D.Kļava,VFS Films

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Datu valsts inspekcijas direktora amatam saņemti 18 pretendentu pieteikumi

Žanete Hāka, 30.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noslēgusies pieteikšanās atklātam konkursam uz Datu valsts inspekcijas (DVI) direktora amatu - saņemti pieteikumi no 18 pretendentiem, informē Valsts kanceleja.

Amata konkurss, kas tika izsludināts 28. novembrī, norisināsies trīs kārtās. Pirmajā kārtā konkursa komisija izvērtēs iesniegtos dokumentus un pretendentu atbilstību obligātajām prasībām.

Pretendenti, kas tiks izvirzīti uz otro kārtu, klātienē tiksies ar konkursa komisiju un skaidros savu motivāciju ieņemt šo amatu, kā arī prezentēs savu redzējumu par iestādes darbības prioritātēm, attīstību un fizisko personu datu aizsardzības pasākumu pilnveidošanu Latvijā.

Uz konkursa trešo jeb fināla kārtu izvirzītie pretendenti, tiks vērtēti, analizējot viņu vadības kompetences: komandas un pārmaiņu vadīšanu, lēmumu pieņemšanu, stratēģisko redzējumu un rezultātu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru