Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā trešdien par jaunajiem fotoradariem valdīja diskusijas augstos toņos - policijas pārstāvji sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu, bet autožurnālists Pauls Timrots pauda viedokli, ka policijai būtu jāpiestrādā pie sabiedrisko attiecību uzlabošanas fotoradaru jomā.

Visvairāk pārmetumu izpelnījās uzaicinātie Valsts policijas (VP) vadītāji - VP priekšnieka vietnieks Guntars Marķitāns un VP Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Deputāti policijas vadītājiem pārmeta gan to, ka fotoradari, viņuprāt, peļņas nolūkos nav ieviesti laikā, gan to, ka fotoradarus slēpj aiz šķēršļiem, lai tikai autovadītāji tos nepamanītu, gan to, ka fotoradari izvietoti, pēc deputātu uzskata, nepamatotās vietās.

Lai arī policijas priekšnieki atzina, ka radaru projekta ieviešana ne policijas vainas dēļ nesokas tā, kā bija iecerēts, viņi daudzus pārmetumus noraidīja.

Marķitāns pašlaik plašsaziņas līdzekļos un sabiedrībā sacelto ažiotāžu ap fotoradariem nosauca par nepamatotu. Viņš uzsvēra, ka transportlīdzekļu vadītājiem satiksmes noteikumi ir skaidri un, ja tie pārvietojas ar atļauto braukšanas ātrumu, «vārds fotoradars tiem faktiski neeksistē».

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija trešdien neatbalstīja Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas piedāvātos grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz izvietot brīdinājuma ceļa zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem.

Komisija vienojās tālākai izskatīšanai Saeimā grozījumus nevirzīt, DB informē Saeimas Preses dienestā.

Komisijas priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) uzsvēra, ka fotoradaru mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, taču šie grozījumi neveicinās mērķa sasniegšanu. Pēc viņa teiktā, izvietojot brīdinājuma zīmes arī pirms pārvietojamiem fotoradariem, transportlīdzekļu vadītājiem zudīs motivācija ievērot atļauto braukšanas ātrumu, un viņu braukšanas paradumi nemainīsies. «Tāpat tas pārvietojamos fotoradarus pielīdzinātu stacionārajiem, un zustu pārvietojamo fotoradaru jēga. Ja tiktu pieņemts šāds grozījums, tad tāpat arī varētu paredzēt ceļu satiksmes dalībnieku informēšanu par ceļu policijas patruļu vietām,» norāda V. Dombrovskis.

160 jaunu stacionāro fotoradaru piegāde, uzstādīšana un uzturēšana uzņēmumu apvienībai, kas uzvarēja konkursā, piecu gadu laikā varētu izmaksāt aptuveni 11,25 miljonus latu.

Tas secināms no šodien Iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā publicētā paziņojuma par fotoradaru konkursa iepirkuma procedūras rezultātiem, kur šāda summa minēta kā kopējā līgumcena. Paziņojuma V iedaļā "Papildu informācija" norādīts, ka «pretendenta piedāvātā līgumcena ir plānotā summa, pretendenta piedāvātais procents no saņemtās soda naudas ir 35%».

Kā paskaidroja Iekšlietu ministrijas preses pārstāve Gunta Skrebele, līgumcena - 11,25 miljoni latu - ir summa, kādā pretendents ir novērtējis savus ieguldījumus piecu gadu laika periodā -, piegādājot stacionāros fotoradarus, kā arī uzstādot un apkalpojot tos.

Līdz 2022.gadam fotoradaru skaitu plānots dubultot, un patlaban tiek veidoti vairāki jauni pilotprojekti fotoradaru funkciju paplašināšanai. Viens no tiem ir point to point radaru uzstādīšana, kuri mēra vidējo automašīnas ātrumu konkrētā ceļa posmā, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Neskatoties uz brīdinājuma zīmēm un pieejamo informāciju, kur atrodas radari, autovadītāji vēl grēko un neievēro ātruma ierobežojumus, atzīst eksperti.

Šobrīd kopumā uz Latvijas ceļiem darbojas 94 stacionārie fotoradari, stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis. Kopumā uz ceļiem uzstādītie radari sastādījuši 250,3 tūkstošus protokolu, no kuriem 193,3 tūkstoši ir CSDD fotoradaru fiksētie pārkāpumi, bet 57 tūkstoši – VP fotoradaru fiksētie pārkāpumu. Kopējā fotoradaru piemēroto sodu summa sasniedz 10,56 miljonus eiro, no kuriem 8,3 miljonus piemērojuši CSDD fotoradari, bet 2,29 miljonus eiro – VP fotoradari. No šiem sodiem gan samaksāti ir 7,46 miljoni eiro.

Mūzikas klubs un bārs Artilērijas pagrabi Daugavpilī klientus apkalpo tikai latviešu un angļu valodā, tādā veidā pirmajā vietā turot savas vērtības.

Atpūtas vieta Daugavpilī izveidota 2013. gada oktobrī, taču ideja par to radusies jau 2010. gadā. Ilgu laiku aizņēmusi telpu atrašana. «Pirmo gadu nogaidījām un apskatījāmies, vai šīs telpas neapplūst, ņemot vērā, ka blakus ir Daugava un bārs atrodas pagrabā,» stāsta Artilērijas pagrabu saimnieks Andrejs Faibuševičs, kuram šis bizness ir kā hobijs. Ikdienā viņš nodarbojas ar zinātniskiem un klīniskiem pētījumiem farmācijā.

Viņam bijuši vairāki iemesli, kāpēc izveidot šādu bāru Daugavpilī. Viens no galvenajiem – ieviest mūzikas klubu kultūru, jo iepriekš pilsētā to klasiskā izpratnē (kā, piemēram, Pulkvedim neviens neraksta un Četri balti krekli Rīgā) nebija. Tāpat nav bijis nevienas latviešu vietas, kur gribētos aiziet. «Bija skaidrs – kas pirmais brauc, tas pirmais maļ. Agri vai vēlu tāpat šāda vieta būtu radusies. Man kā jauniešu tēvam tas bija svarīgi, jo zinu, kāda ir provinces, it sevišķi Latgales, bērnu problēma, kad viņi nonāk lielpilsētā. Nevar salīdzināt ar tiem, kuri atbrauc no Valmieras vai Liepājas, no nerusificētiem reģioniem. Es gribēju ieguldīt Daugavpils jaunatnē, lai viņi būtu psiholoģiski konkurētspējīgi ar saviem vienaudžiem Rīgā. Veiksmīga sakritība, un 2013. gadā Latgalē tika atvērti trīs kultūras objekti – Marka Rotko centrs Daugavpilī, Gors Rēzeknē un Artilērijas pagrabi,» stāsta bāra saimnieks. Kopējās investīcijas uzņēmējdarbības sākšanai bija aptuveni 20–25 tūkst. eiro, no tiem 10 tūkst. eiro iegūti, piesaistot Altum Šveices mikrokreditēšanas programmu.

Iespējams, vairākās vietās Rīgā tiks uzstādītas luksofora sarkanā aizliedzošā signāla kontroles iekārtas, taču patlaban zem jautājuma zīmes ir citi projekti par satiksmes noteikumu kontroles ierīču ieviešanu.

Valsts policijas (VP) Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka iepriekš pastāvēja iecere par luksofora kontrolieriem, kas tiks saslēgti ar jau patlaban izvietotajiem stacionārajiem fotoradariem. Toreiz bija paredzēts, ka viena iekārta atradīsies pie fotoradara Rīgā, Berģos uz Brīvības gatves, bet divas iekārtas būs Piņķos, apvedceļa Salaspils-Babīte 37.kilometrā abos virzienos.

Lai šādu tehnoloģiju minētajās vietās ieviestu sasaistē ar fotoradariem, nepieciešams aptuveni 31 000 eiro. Par to būs jālemj Ceļu satiksmes drošības padomē 25.novembrī apliecināja Krapsis un piebilda, ka minētais finansējums ir ieplānots no apdrošinātāju iemaksām satiksmes drošības uzlabošanā.

Uzņēmums Vitronic Baltica, kas 110 stacionārās par fotoradariem dēvētās PoliScan Speed lāzerskenēšanas ierīces sākotnēji Latvijā bija apņēmies uzstādīt līdz pērnā gada 21. novembrim, līdz šim ir uzkrājis vairāk nekā 17,78 tūkst. Ls sodu par fotoradaru uzstādīšanas kavēšanos, aprēķināja Db.lv.

Saskaņā ar Valsts Policijas (VP) pārstāves Litas Jubertes pausto privātājam partnerim – Vācijas Vitronic Gmbh. Latvijas meitasuzņēmumam Vitronic Baltica - par katru kavējuma dienu, ieskaitot brīvdienas, tiek aprēķināta soda nauda 0,001% apmērā no kopējās projekta summas, respektīvi, 112,54 lati dienā. Soda naudas «skaitītājs» ieslēgts no pērnā gada 21. novembra, kas bija noteikts kā termiņš, kad uzņēmumam jāuzstāda visas 110 stacionārās ātruma mērīšanas ierīces.

Vitronic Baltica pārstāvji jau pirms nedēļas paziņoja, ka, visticamāk, arī līdz pagarinātajam termiņam – šā gada 20. maijam – stacionārie fotoradari netiks uzstādīti. Jāatgādina, ka 20. maiju kā termiņu šā gada janvāra beigās noteica VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Daugavpilī, atbildot uz žurnālistu jautājumiem, pauda pārsteigumu, kāpēc Daugavpilī savulaik nav tikusi izveidota brīvā ekonomiskā zona vai kādi citi atvieglojumi uzņēmējdarbības attīstībai.

«Atceros, Liepājā brīvā ekonomiskā zona savulaik deva jūtamu impulsu pilsētas ekonomikas attīstībai. Domāju, ka arī Daugavpilī kaut ko līdzīgu vajadzēja attīstīt,» teica Bērziņš.

Ekonomikas attīstības veicināšanai un bezdarba līmeņa mazināšanai ražotnes nebūt nav obligāti jācenšas atvilināt no rietumiem. Tās te var mierīgi rasties uz vietas, labs piemērs tam ir Ditton pievadķēžu rūpnīcas jaunā ražotne. Tā gan ir tapusi ar Eiropas Savienības (ES) atbalstu, un tajā ir uzstādītas rietumvalstīs izgatavotās ražošanas iekārtas, bet pamats šai ražotnei tomēr bijis tepat uz vietas, norādīja A. Bērziņš.

Informācijas tehnoloģiju uzņēmums "TestDevLab" sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu februārī Valmierā organizē bezmaksas programmatūras testēšanas kursus "TestDevLab School 2020".

"Nu jau vairāk nekā astoņus gadus ikdienā strādājam ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru radītos risinājumus katru dienu izmanto vairāk nekā pusotrs miljards lietotāju visā pasaulē. Gadu gaitā esam uzkrājuši ievērojamu pieredzi programmatūras testēšanas jomā un pagājušā gada vasarā sapratām, ka vēlamies iepazīstināt arī citus ar šo strauji augošo IT nozari, un, iespējams, arī atrast papildspēkus mūsu komandai. Sākotnēji organizējām programmatūras testēšanas apmācības Ventspilī. Pēc dalībnieku pozitīvajām atsauksmēm un lielās intereses, vasaru noslēdzām ar trīs šāda veida apmācībām Ventspilī, Rīgā un Daugavpilī. Mēs novērtējam cilvēku izrādīto interesi, tādēļ šogad, sadarbībā ar Vidzemes Augstskolu, nolēmām gadu iesākt, organizējot šāda veida apmācības arī Valmierā," stāsta Ervins Grīnfelds, "TestDevLab" līdzdibinātājs.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Lai gan Latvijas sabiedrībā iesakņojies uzskats, ka vislielākā dzīves dārdzība ir galvaspilsētā Rīgā, reģionu pilsētu iedzīvotājiem pārtikas un mājokļu izdevumu slogs attiecībā pret ienākumiem ir krietni lielāks nekā rīdziniekiem.

Tā, piemēram, rīdzinieku ģimenei mājokļa izdevumiem vien jāatvēl vidēji 10% no saviem ikmēneša ienākumiem, kamēr jēkabpiliešiem – 14,4%, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktais pētījums. Rīga līdz ar Ventspili un Jelgavu ir trīs dzīvošanai izdevīgākās pilsētas, vērtējot mājokļa un pārtikas izmaksu īpatsvaru pret attiecīgās pilsētas vidējiem ienākumiem.

Pētījuma ietvaros salīdzinātas divas galvenās sadzīves izmaksu pozīcijas – izdevumi pārtikas iegādei un mājokļa uzturēšanai – septiņās Latvijas pilsētās: Rīgā, Liepājā, Jēkabpilī, Daugavpilī, Ventspilī, Valmierā un Jelgavā. Izdevumi tika aprēķināti četru cilvēku ģimenei (divi pieaugušie un divi bērni), pieņemot, ka abi vecāki strādā un saņem pilsētā fiksēto vidējo darba algu, bet ģimene dzīvo 70m2 lielā dzīvoklī nerenovētā daudzdzīvokļu namā, un namu apsaimniekošanas maksā tiek iekļauti arī maksājumi par veidoto uzkrājumu fondu. Savukārt pētījumā definētais pārtikas grozs veidots, pamatojoties uz rekomendācijām, kas atbilst cilvēkam nepieciešamās enerģijas patēriņam un veselīga uztura principiem. Dati par pārtikas grozā iekļauto produktu cenām apkopoti attiecīgo pilsētu lielākajos lielveikalos.

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Izbēdzis vai nopludināts bīstams informācijas tehnoloģiju rīka prototips, ar kuru var attālināti darbināt datorus ar Microsoft Windows operētājsistēmu, bez autorizācijas izmantojot attālināto vadības funkciju Microsoft Remote Desktop, raksta vairāki informācijas tehnoloģiju (IT) portāli.

Datu drošības kompānijas IT Centrs vadītājs Agris skaidro, ka rīku varētu izmantot pret nelielu skaitu Latvijas datoru lietotāju, kuri nav ieguvuši Microsoft jaunāko drošības jauninājumu komplektu jeb kārtējos ielāpus. Tos izplatīja 13.martā, kārtējā tā sauktajā ielāpu otrdienā (patch Tuesday), kad Microsoft publisko jauninājumus.

Microsoft Remote Desktop ir rīks, ar kuru autorizēts lietotājs var attālināti internetā darboties ar cita sava datora darba virsmu, atvērt failus un veikt visas darbības, it kā pats sēdētu, piemēram, darbā.

Savukārt portāls InformationWeek Security raksta, ka uzbrukšanas rīka prototipa parādīšanās izraisījusi skandālu datu drošības kompāniju un organizāciju un Microsoft starpā. Tiek uzskatīts, ka Microsoft pats, kā pierasts, sācis rakstīt uzbrukšanas rīku, lai precīzāk saprastu, kā ievainojamību varētu izmantot ļaundari. Taču šis primitīvais rīks, kas domāts Microsoft iekšējai lietošanai, nonācis atklātībā, un tā pirmkods iegūstams internetā.

Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Autovadītājus Rīgā šodien pārsteidza un satrauca savdabīga aina – uz Skanstes ielas rindā bija izvietoti vairāki fotoradari.

Kā Db.lv pastāstīja Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Lita Juberte, tad satraukumam nav pamata, jo šādā veidā tiek pārbaudīts fotoradaru tehniskais stāvoklis.

Šodien kopumā pārbaudīts tehniskais stāvoklis 15 fotoradariem un neviens autovadītājs papildus netiks sodīts, apliecināja L. Juberte.

Policijas pārstāve arī pastāstīja, ka līdzīgas pārbaudes tiks veiktas arī turpmākajās dienās. «Līdzīgi kā automašīnām, arī fotoradariem notiek tehniskās pārbaudes,» sacīja L. Juberte.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītā gada novembrī uz Rīgas reģiona autoceļiem sāka darboties jaunie fotoradari. Tas gan noticis mēnesi vēlāk nekā sākumā tika plānots.

No otrdienas, 21.novembra, papildus stacionārajiem fotoradariem, tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar Valsts policijas (VP) 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem, informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā speciāliste Ance Rozīte.

Tie uz Latvijas ceļiem tiks uzstādīti vietās, kurās visvairāk tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība.

Šī gada augusta beigās Valsts policija saņēma 12 jaunus pārvietojamos fotoradarus. Vairāk nekā divu mēnešu garumā VP ir testējusi jaunos fotoradarus uz Latvijas ceļiem, preventīvi brīdinot autovadītājus, ka drīzumā tie uzsāks darbu. Līdz šim mērierīces tika izmantotas testa režīmā un autovadītāji vēl netika sodīti, taču ir pienācis brīdis, kad fotoradari sāks fiksēt pārkāpumus, norāda VP.

Kopš fotoradaru saņemšanas brīža VP ir apzinājusi arī tos darbiniekus, kuri ikdienā nodarbosies ar fotoradaru uzraudzību uz Latvijas ceļiem. Gandrīz divu mēnešu garumā šie darbinieki ir izgājuši visas nepieciešamās apmācības jauno mērierīču lietošanā.

Latvijā ar stacionārajiem fotoradariem pagājušajā gadā fiksēti 233 656 ātruma pārkāpumi, par kuriem Valsts policija pieņēmusi lēmumus un nosūtījusi sodus kopumā 8,9 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pavēstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Tostarp pagājušajā gadā 63% gadījumu ātrumu pārsnieguši transportlīdzekļi, kas ir reģistrēti Latvijā, bet 37% - ārvalstīs reģistrēti transportlīdzekļi. Vienlaikus 2022.gadā no ātrumu pārsniegušajiem transportlīdzekļiem Latvijā bija reģistrēti 67%, savukārt ārvalstīs - 33%.

Tāpat direkcijā informēja, ka starp trešajās valstīs reģistrētiem transportlīdzekļiem visvairāk pārkāpumu ar stacionārajiem fotoradariem konstatēti ar Ukrainā reģistrētiem transportlīdzekļiem - ar šajā valstī reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn fiksēti 28 150 ātruma pārkāpumu, kas ir par 1,2% mazāk nekā 2022.gadā.

Savukārt ar Krievijā reģistrētiem transportlīdzekļiem pērn konstatēti 9211 pārkāpumi, kas ir par 56,3% jeb 2,3 reizes mazāk nekā 2022.gadā, kad tika konstatēti 21 076 pārkāpumi.

Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma Virtonic GmbH Latvijas meitasuzņēmuma Vitronic Baltica ieņēmumi no tā sauktā fotoradaru projekta Latvijā piecos mēnešos ir 141 718 latu, informēja Vitronic Baltica sabiedrisko attiecību pārstāve Antra Gaile.

«Laika posmā no 2011.gada 21.novembra līdz šim brīdim Valsts policijas sastādījusi 46 626 protokolus par ātruma pārkāpšanu par kopējo naudas summu 899 850 latu, no kuriem iekasēti 404 910 lati. Saskaņā ar līgumu par tehnisko darbu izpildi Vitronic Baltica saņem 35% no katra iekasētā soda, kas līdz šim brīdim ir 141 718 lati. Savukārt 65% paliek valsts budžetā,» klāstīja Vitronic Baltica.

Gaile arī aizrādīja, ka ātruma mērīšanas ierīces Latvijas medijos plaši, bet pilnīgi aplami nosauktas par fotoradariem, jo izmantotajai tehnoloģijai nav nekā kopēja ar radaru - priekšmetu lokācija un to kustības mērīšana notiek ar mikroviļņu pulsiem.

Aģentūra Bright sadarbībā ar karikatūristu Gati Šļūku ir izveidojusi 360° virtuālo karikatūru par fotoradariem.

Šī esot pasaulē pirmā 360° grādu karikatūra, norāda aģentūra. Virtuālās karikatūras unikalitāte ir tāda, ka skatītājam dota iespēja piedalīties karikatūras atklāšanā – rotējot panorāmu tiek nodots galvenais vēstījums. «Tādējādi karikatūra no parasta attēla kļūst par interaktīvu stāstu,» akcentē Bright.

«Aktīvās diskusijas par fotoradariem iedvesmoja mūs radīt jaunu notikumu atspoguļošanas veidu, kas ļautu pasmaidīt par situāciju vēl neredzētā un interesantā veidām,» sacīja Bright mārketinga direktore Zane Šneidere.

Karikatūru iespējams aplūkot šeit.

Valsts policijas (VP) priekšnieka Inta Ķuža pavēle par Ceļu policijas darba organizācijas izmaiņām paredz arī policistu rotāciju un liegumu policistiem darba laikā makā turēt vairāk par 30 eiro.

Ķuzis pagājušā piektdienā VP gada pārskata sanāksmē īsi paziņoja, ka šogad būtiski tiek mainīta Ceļu policijas darba organizācija, proti, tās ekipāžu galvenie divi uzdevumi būs satiksmes negadījumu formēšana un atrašanās vietās, kurās izveidojušies sastrēgumi. Saskaņā ar jauno kārtību ātruma kontrole vairāk tiks veikta ar fotoradariem un netrafaretajām automašīnām.

VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis skaidroja, ka VP priekšnieka pavēle patiesībā ir daudz plašāka un tā attiecas uz diviem jautājumiem - ceļu policijas un patruļdienesta darba organizāciju un pretkorupcijas risku mazināšanu šajās struktūrās.

Fotoradaru projektam vislielākās grūtības un kavēšanos izraisīja problēmas ar servitūtiem jeb tiesībām izmantot svešu zemi iekārtu elektrības vadu pievilkšanai, kā arī viena no projekta finansētāju - Latvijas Krājbankas - krahs, teica projekta īstenotāja Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile.

Gaile teica, ka, būvējot fiksētās ātruma mērīšanas iekārtas, Vitronic Baltica vadījies pēc Valsts policijas (VP) iesniegtā vietu saraksta un kartēm. Tikai, kārtojot formalitātes, izrādījies, ka vairākās vietās fotoradaru izvietojuma vietām blakus esošie zemes īpašnieki nav devuši piekrišanu elektrības vadu ierakšanai viņu zemē, lai barotu iekārtu.

Kā skaidroja Gaile, tas padarīja lāzera ātruma mērīšanas iekārtu uzstādīšanu par neiespējamu vairākās VP norādītajās vietās. Jaunas vietas izraudzīšana šādos gadījumos prasījusi trīs līdz piecus mēnešus.

«Aizbraucām uz policijas norādīto vietu, veicām testus, lai konstatētu, vai ierīce darbojas dabā, tad sākām saskaņošanas procesu, bet, ja tas neveicās, tad bija vieta jāmeklē no jauna,» skaidroja Gaile. Visus fiksētos fotoradarus bija paredzēts uzstādīt uz valstij piederošas zemes ceļmalās.

Pēdējos gados samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits ar automašīnām, kurām nav OCTA. Valsts Policija (VP) šo tendenci saista arī ar fotoradaru darbību, kas radot soda neizbēgamības sajūtu. Par OCTA neesamību ar fotoradaru palīdzību fiksēti 530 pārkāpumi, par kuriem uzlikti sodi 31,8 tūkstošu latu apmērā.

VP norāda, ka 2009. gadā bijuši 618 negadījumi, kuros iesaistītajām automašīnām nav bijusi transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības apdrošināšana (OCTA), bet 2010. un aizvadītajā gadā šis skaits attiecīgi samazinājies uz 399 un 360 negadījumiem. Līdzīga statistiskā tendence vērojama arī attiecībā uz tehniskajām apskatēm (TA) – 2009. gadā bijuši 486 negadījumi, kuros iesaistītas automašīnas bez TA, savukārt, pērn bijuši 317 šādi negadījumi.

Valsts policijas Satiksmes uzraudzības biroja priekšnieka vietnieks Andris Locs šo tendenci skaidro ar vairākiem aspektiem – sabiedrības informēšanu, fotoradaru darbību, kas radot soda neizbēgamības sajūtu un to, ka joprojām pastāv arī policijas kontrole.

Patlaban noslēgusies fotoradaru programmatūras pilnveidošana, kas ļaus fiksēt ne tikai ātruma pārkāpumus, bet arī gadījumus, kad transportlīdzeklis piedalās ceļu satiksmē bez apdrošināšanas vai derīgas tehniskās apskates.

Speciāla fotoradaru programmatūra obligātās civiltiesiskās transportlīdzekļu apdrošināšanas (OCTA) un tehniskās apskates esamību transportlīdzekļiem pārbaudīs Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) datubāzēs, skaidro sabiedrisko attiecību speciāliste Inese Ozoliņa.

Ja tiks konstatēts pārkāpums, transportlīdzekļu īpašniekiem sods par pārkāpumu tiks nosūtīts pa pastu, piemērojot minimālo naudas sodu, kas par braukšanu bez OCTA ir 60 lati, bet par braukšanu bez tehniskās apskates - 40 lati. Ja fotoradars vienam transportlīdzeklim fiksēs vairākus pārkāpumus, sods tiks piemērots tikai par lielāko pārkāpumu.