Nākamgad stacionāro fotoradaru iegādei būs nepieciešami 2 933 259 eiro.

Ministru kabinets (MK) šodien atbalstīja grozījumus normatīvajos aktos, kas paredz precizēt plānotos ieņēmumus un izdevumus pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu.

Grozījumi sagatavoti, lai sekmīgi īstenotu iepriekš plānotās aktivitātes fotoradaru uzstādīšanā - 2018.gadā paredzēts uzstādīt 40 stacionāros fotoradarus, līdz ar to kopumā uz Latvijas ceļiem darbosies 100 plānotie stacionārie fotoradari. Vienlaikus ir paredzēts, ka no septembra uz Latvijas ceļiem darbu sāks 12 jauni pārvietojamie fotoradari.

Grozījumi paredz finansiālo saistību izpildi, lai pabeigtu stacionāro fotoradaru ieviešanu. Iepriekš bija paredzēts ieviest 100 fotoradarus četrās kārtās. Pirmās trīs kārtas jau ir īstenotas vai tiek realizētas.

No 20 vietām, kurās plānots izvietot stacionāros fotoradarus un kuras jau iezīmētas Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapas interaktīvajā kartē, šobrīd reāli darbojas pieci radari. Valsts policija (VP) pirmo rezultātu apkopojumu sola ap marta vidu, kad būs apritējis mēnesis kopš pirmo divu radaru uzstādīšanas. Taču visas zīmes rāda, ka jaunais mēģinājums ieviest fotoradarus varētu būt veiksmīgāks nekā iepriekšējais, kas beidzās, 2012. gadā laužot līgumu ar firmu V-Traffic (pirms tam Vitronic Baltica un partneri), ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Kā Diena jau ziņoja, pirmie divi fotoradari sāka darboties 12. februārī, bet vēl trīs – apmēram nedēļu vēlāk. VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Sigita Pildava Dienai stāsta, ka pirmos datus varētu apkopot nākamnedēļ. Taču pirms šo datu publiskošanas CSDD sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Bērziņa kā labo piemēru jau min fotoradaru, kas atrodas uz autoceļa A8 pie pagrieziena uz Ozolniekiem – ja 2014. gada monitoringa rezultāti rādījuši, ka ātrumu šai vietā par 10 km/h un vairāk pārsnieguši ap 65% autovadītāju, tad pēc radara uzstādīšanas pārkāpēju esot tikai 5–7%. «Process ir sācies lēnām un stabili,» par radaru uzstādīšanu saka I. Bērziņa.

Latvijā nākotnē plānots iegādāties speciālas videokameras, kas kontrolē, vai autovadītāji krustojumus nešķērso pie aizliedzošā luksofora signāla, šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

Padome šādu iekārtu iegādei pauda konceptuālu atbalstu, taču uzdeva CSDD sadarbībā ar Valsts policiju tuvākajā laikā veikt detalizētu projekta izstrādi.

Šādas iekārtas vispirms sākotnēji izvietotu Rīgā.

Autovadītāji par konstatēto pārkāpumu saņemtu paziņojumu līdzīgi kā ar fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem.

Patlaban gan nav zināms, kad šīs iekārtas varētu iegādāties.

Šodien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē tika analizēta arī pagājušā ceļu satiksmes negadījumu statistika.

Valsts policijas informācija liecina, ka kopumā pērn noformēti 190 057 protokoli, bet gadu iepriekš par pārkāpumiem noformēti 229 881 protokols.

Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis padomes sēdē atgādināja, ka pagājušā gadā stājušies spēkā grozījumi likumos, kas paredz lielākus sodus par nepiesprādzēšanos un telefonu lietošanu pie stūres. Tāpat likumā paplašināts agresīvās braukšanas jēdziens.

Valsts policijai (VP) pēc aptuveni pusotra gada ilgiem pūliņiem ir izdevies noslēgt līgumu par jaunu pārvietojamo fotoradaru iegādi, līdz ar to mērierīces konkursa uzvarētājs apņēmies piegādāt 60 dienu laikā.

VP preses pārstāve Ance Rozīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka par konkursa uzvarētāju atzīts uzņēmums Reck. Konkursa rezultātu pārsūdzības termiņi ir beigušies un šodien ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru Reck 60 dienu laikā jāpiegādā 12 jaunās mērierīces.

Līguma summa ir 793 578 eiro ar pievienotās vērtības nodokli. VP šobrīd izmanto divus no 2008.gadā iegādātajiem pārvietojamiem fotoradariem. LETA jau ziņoja, ka Reck iepriekš ir piegādājis stacionāros fotoradarus.

Konkurss par pārvietojamo radaru iegādi tika izsludināts 2016.gada sākumā, taču Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pēc komersanta sūdzības uzdeva to pārtraukt, tāpēc policijai bija nepieciešams veikt atbilstošas procedūras, lai izsludinātu jaunu konkursu.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

No 2020. līdz 2022.gadam uz Latvijas ceļiem plānots uzstādīt 50 fotoradaru mulāžas, kā arī papildu stacionāros fotoradarus, tos pēc vajadzības vienu ar otru aizvietojot, paredz Iekšlietu ministrijas (IeM) valdībā iesniegtais ziņojums.

IeM rosina atbalstīt papildu 50 fotoradaru un 50 to mulāžu uzstādīšanu, un to darbības nodrošināšanu laikā no 2020. līdz 2022.gadam. Savukārt Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ierosinājusi periodiski, analizējot konkrētās vietas rādītājus, nepieciešamības gadījumā veikt fotoradara aizvietošanu ar tā «mulāžu» vai pretēji - «mulāžas» aizvietošanu ar fotoradaru.

IeM rosina šo projektu finansēt no valstij izmaksājamām CSDD dividendēm, kas netiek ieskaitītas valsts pamatbudžeta ieņēmumos atbilstoši atsevišķam Ministru kabineta lēmumam.

Tāpat IeM rosina papildināt fotoradaru funkcijas, lai veiktu luksoforu signālu kontroli, transportlīdzekļu vidējā braukšanas ātruma noteikšanu un autoceļu lietošanas nodevas nomaksas kontroli.

Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) līdz 18.septembrim pagarinājusi piedāvājumu iesniegšanas termiņu konkursā par 20 stacionāro fotoradaru piegādi, informēja CSDD.

Iepriekš piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 19.augusts, taču tas tika pagarināts līdz 26.augustam. Tagad CSDD nolēmusi veikt grozījumus konkursa nolikumā un piedāvājumu iesniegšanas termiņu pagarinājusi līdz 18.septembrim. Grozījumos ir precizēti tehniskās specifikācijas dati, kuriem jāpiemīt iepirkumam, tāpēc pagarināts iesniegšanas termiņš, informēja CSDD.

Līdz šim interesi par dalību konkursā esot izrādījuši vairāki uzņēmumi, bet pagaidām neviens oficiāls pieteikums nav saņemts.

Neraugoties uz to, ka fotoradaru iepirkuma konkurss vēl nav noslēdzies, CSDD cer, ka pirmās mērierīces izdosies ieviest vēl šogad, Ceļu satiksmes drošības padomē augustā atzina CSDD valdes loceklis Jānis Golubevs. Viņš pastāstīja, ka, līdzīgi kā citos konkursos, CSDD arī par šo iepirkumu ir saņēmusi sūdzības, taču direkcija joprojām cer, ka pie labvēlīgiem nosacījumiem radari tiks ieviesti jau šogad.

Valsts policija (VP) pirmajā skolas dienā pastiprināti pievērsīs uzmanību satiksmes drošībai, tostarp, skolu tuvumā izvietos pārvietojamos fotoradarus, pastāstīja VP Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Policija šajā dienā aktīvi strādās un pastiprināti pievērsīs uzmanību mācību iestādēm, tostarp, skolu tuvumā izvietos pārvietojamos fotoradarus, lai kontrolētu vai autovadītāji ievēro atļauto braukšanas ātrumu.

Krapsis norādīja, ka ceļu policija atlikušajās septembra nedēļās organizēs savu darbu skolu tuvumā, īpaši, rīta stundās un dienas pirmajā pusē.

Sākoties jaunajam mācību gadam, policija aicina vecākus ar bērniem pārrunāt satiksmes drošības pasākumus, piemēram, drošības jostu lietošanu un aizsargķiveres nēsāšanu, braucot ar velosipēdiem un skrejriteņiem.

Vecāku un skolēnu ērtībai policija ir izveidojusi informatīvu materiālu «Drošs ceļš uz skolu» - ceļvedi vecākiem sarunai ar jauno skolēnu, kurā ir doti padomi, kā interesantā un atjautīgā veidā iemācīt bērnam drošu ceļu uz un no skolas.

Patlaban uz ceļiem esošie 16 fotoradari būtiski uzlabojuši satiksmes drošības situāciju, un plānots šogad uzstādīt vēl 24 fotoradarus visā Latvijā, ne tikai aprobežojoties ar Pierīgu, otrdien Ceļu satiksmes drošības padomes sēdē atzina policijas un Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš skaidroja, ka kopumā Latvijā plānots uzstādīt 100 fotoradarus, tos izvietojot arī tālākos reģionos, piemēram, Liepājas pusē un Latgalē, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Patlaban jau ir iekārtotas vietas paredzētajiem 24 fotoradariem. Atsevišķos «melnajos punktos», kur patlaban uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierādot, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta.

Kopumā 16 fotoradaru vietās reģistrēti 56 000 pārkāpumu un valsts kasē iemaksātas soda naudas ir 1,3 miljoni eiro, bet protokoli noformēti par 1,7 miljoniem eiro. Pašu 16 fotoradaru izmaksas ir ap vienu miljonu eiro. Vienlaikus Lukstiņš uzsvēra, ka mērķis nav nopelnīt, bet gan mazināt negadījumu skaitu. Pietiekami daudz fiksēti arī ārvalstu iedzīvotāju pārkāpumi, un kopumā par tiem iekasētā soda naudu summa sasniedz 118 000 eiro.

No otrdienas, 21.novembra, papildus stacionārajiem fotoradariem, tiks uzsākta ceļu satiksmes uzraudzība ar Valsts policijas (VP) 12 jaunajiem pārvietojamajiem fotoradariem, informē VP Sabiedrisko attiecību nodaļas Vecākā speciāliste Ance Rozīte.

Tie uz Latvijas ceļiem tiks uzstādīti vietās, kurās visvairāk tiek apdraudēta ceļu satiksmes drošība.

Šī gada augusta beigās Valsts policija saņēma 12 jaunus pārvietojamos fotoradarus. Vairāk nekā divu mēnešu garumā VP ir testējusi jaunos fotoradarus uz Latvijas ceļiem, preventīvi brīdinot autovadītājus, ka drīzumā tie uzsāks darbu. Līdz šim mērierīces tika izmantotas testa režīmā un autovadītāji vēl netika sodīti, taču ir pienācis brīdis, kad fotoradari sāks fiksēt pārkāpumus, norāda VP.

Kopš fotoradaru saņemšanas brīža VP ir apzinājusi arī tos darbiniekus, kuri ikdienā nodarbosies ar fotoradaru uzraudzību uz Latvijas ceļiem. Gandrīz divu mēnešu garumā šie darbinieki ir izgājuši visas nepieciešamās apmācības jauno mērierīču lietošanā.

Šogad Latvijā uz ceļiem parādīsies jaunas dažāda veida satiksmes drošības kontroles ierīces, apstiprināja Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja priekšniece Vineta Mistre.

Līdz pavasarim uz šosejas Tīnūži-Koknese plānots izvietot vidējās kustības ātruma radarus. Tam iepriekš piešķirts finansējums un Ceļu satiksmes drošības direkcija ir veikusi iepirkumu. Provizoriskais datums projekta startēšanai varētu būt 1.aprīlis, norādīja Mistre.

Šādas iekārtas jau iepriekš Latvijā ir testētas. Šīs iekārtas konstatētu transportlīdzekļa vidējo braukšanas ātrumu. Sistēma darbojas šādi - šķērsojot konkrētu ceļa posma robežu pirmā mērierīce nofotografē automašīnas numurzīmi un piefiksē šīs robežas šķērsošanas laiku, savukārt izbraucot no konkrētā ceļa posma transportlīdzeklis atkal tiek nofotografēts. Pēc tam ar atbilstošu metodoloģiju tiek aprēķināts ar kādu vidējo ātrumu transportlīdzeklis pārvietojies konkrētajā ceļa posmā un tas salīdzināts ar šajā vietā oficiāli atļauto braukšanas ātrumu.

Par pārvietojamo un stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem pagājušajā gadā soda naudās kopumā piemēroti 15 362 255 eiro, liecina Valsts policijas (VP) un Iekšlietu ministrijas informācija.

Konstatējot satiksmes noteikumu pārkāpumus ar VP rīcībā esošajiem pārvietojamiem fotoradariem, kopumā noformēti 84 223 protokoli par kopējo naudas summu 3 423 210 eiro.

Par pārkāpumiem satiksmē, kas konstatēti ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas rīcībā esošajiem stacionārajiem fotoradariem, pērn noformēti 273 947 protokoli, piemērojot sodus kopumā 11 939 045 eiro.

Pagājušajā gadā reģistrēti 3722 gadījumi, kad pie stūres lietoti mobilie telefoni. Tāpat pērn pieķerti 675 agresīvi braucēji un reģistrēti 15 577 gadījumi, kad nav lietotas drošības jostas un aizsargķiveres.

Jau ziņots, ka valdība iepriekš uzdevusi Iekšlietu ministrijai un sadarbības partneriem izvērtēt esošā stacionāro fotoradaru projekta rezultātus un piedāvāt tālākos risinājumus satiksmes drošības uzlabošanā.

#Vērts izskatīt iespēju nākotnē pielāgot stacionāros fotoradarus OCTA un tehniskās apskates kontrolei visā transporta plūsmā, neatkarīgi no transportlīdzekļu braukšanas ātruma.

Latvijā transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas vai izietas tehniskās apskates nav apmēram 2% automašīnu, kas piedalās satiksmē, secināts Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) sociālajā kampaņā, kas tika rīkota sadarbībā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) un Valsts policiju.

«Kampaņas laikā apkopotā statistika no fotoradariem un īpaši aprīkotas demo automašīnas liecina, ka vidējais transportlīdzekļu skaits, kas piedalās satiksmē bez derīgas OCTA vai savlaicīgi veiktas tehniskās apskates ir nedaudz lielāks - ap 2%,» sacīja LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins. Sākot sociālo kampaņu «Ja Tev nav OC/TA – nebrauc!», LTAB lēsa, ka kopējais neapdrošināto transportlīdzekļu skaits uz Latvijas ceļiem ir apmēram 1,5%.

Eiropas Savienība (ES) trešdien prāvā pret Lielbritānijas un Zviedrijas farmācijas uzņēmumu "AstraZeneca" lietā par neizpildītajām vakcīnu piegādēm lūgusi piemērot uzņēmumam bargas sodanaudas.

ES vēlas piespiest "AstraZeneca" līdz jūlijam piegādāt blokam vēl 90 miljonus Covid-19 vakcīnas devu. ES apgalvo, ka uzņēmums ir pārkāpis līgumsaistības, piegādājot tikai ceturto daļu no devām, kuras solīja piegādāt 2021.gada pirmajos trīs mēnešos.

Līguma termiņš beidzas jūnija vidū, un Eiropas Komisija (EK) uzskata, ka "AstraZeneca" būtu jāmaksā sodanaudas, ja tā nepiegādās vakcīnas līgumā noteiktajā laikā.

EK juristu komanda lūgusi tiesu piemērot "AstraZeneca" desmit miljonu eiro lielu sodanaudu un vēl "desmit eiro par katru devu un katru kavēto dienu".

"AstraZeneca" šī gada pirmajā ceturksnī piegādāja tikai 30 miljonus no solītajiem 120 miljoniem Covid-19 vakcīnas devu.

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsludinātajā iepirkumā par transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro tehnisko līdzekļu piegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu ir uzvarējusi kompānija SIA Reck, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 6 845 304 eiro.

Konkursā kopumā bija saņemti divi piedāvājumi. Iepirkumā kā galvenais kritērijs tika izvirzīts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš informēja, ka kopumā Latvijā plānots uzstādīt 100 fotoradarus, tos izvietojot arī tālākos reģionos, piemēram, Liepājas pusē un Latgalē, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Patlaban jau ir iekārtotas vietas paredzētajiem 24 fotoradariem, kurus plānots uzstādīt šogad. Atsevišķos «melnajos punktos», kur patlaban uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierādot, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta.

Uzņēmums SIA Doma iesniegusi sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā, kurā apstrīd VAS Ceļu satiksmes drošības direkcijas izsludināto fotoradaru iegādes konkursu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Db.lv jau rakstīja, ka VAS Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) izsludinātajā iepirkumā par transportlīdzekļu ātruma mērīšanas stacionāro tehnisko līdzekļu piegādi, uzstādīšanu un darbības nodrošināšanu ir uzvarējusi kompānija SIA Reck, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kopējā līgumcena ir 6 845 304 eiro.

Konkursā kopumā bija saņemti divi piedāvājumi. Iepirkumā kā galvenais kritērijs tika izvirzīts saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums.

CSDD vadītājs Andris Lukstiņš informēja, ka kopumā Latvijā plānots uzstādīt 100 fotoradarus, tos izvietojot arī tālākos reģionos, piemēram, Liepājas pusē un Latgalē, kur nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Patlaban jau ir iekārtotas vietas paredzētajiem 24 fotoradariem, kurus plānots uzstādīt šogad. Atsevišķos «melnajos punktos», kur patlaban uzstādīti fotoradari, vairs nav fiksēts neviens satiksmes negadījums ar bojāgājušajiem, kas vēlreiz pierādot, ka fotoradaru efektivitāte ir augsta.

Administratīvā apgabaltiesa šodien ierosināja lietu pēc AS Latvijas Gāze (LG) pieteikuma par Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) 10.septembra lēmumu saistībā ar dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumiem, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem.

Kā aģentūru LETA informēja tiesā, lieta tiks izskatīta nākamā gada 15.februārī.

Tiesā papildināja, ka no LG ir pieteikts arī lūgums par pagaidu aizsardzības līdzekļa piemērošanu - apturēt SPRK lēmuma AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvaldes sistēmas lietošanas noteikumi" konkrēta punkta darbību -, ko tiesa skatīs 3.novembrī plkst.12.

LG administratīvajā tiesā apstrīdējusi dabasgāzes infrastruktūras lietošanas noteikumus, kas ļauj Latvijas lietotājiem gāzi piegādāt no alternatīviem avotiem, iepriekš vēstīja TV3. Vienlaikus LG atteikusi Latvenergo ieceri piegādāt sev gāzi no Lietuvas.

SPRK 10.septembrī apstiprināja un pirms mēneša stājās spēkā ar dabasgāzes infrastruktūru saistītie noteikumi - AS Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un AS Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi.

Beļģijas tiesa piektdien likusi Zviedrijas farmācijas uzņēmumam "AstraZeneca" piegādāt Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm līdz 27.septembrim 50 miljonus Covid-19 vakcīnas devu, kas ir mazāk, nekā Brisele bija pieprasījusi.

Pēc tiesas lēmuma abas puses paziņojušas, ka ir uzvarējušas. Eiropas Komisija (EK) uzsvēra, ka "AstraZeneca" nāksies maksāt sodanaudu par katru nokavēto devu, bet "AstraZeneca" solīja, ka viegli izpildīs uzdoto mērķi.

"AstraZeneca" šī gada pirmajā ceturksnī piegādāja ES tikai 30 miljonus no solītajiem 120 miljoniem Covid-19 vakcīnas devu, un EK vērsās tiesā pret "AstraZeneca" par neizpildītajām vakcīnu piegādēm.

Tiesa, lai gan atbalstīja EK lūgumu piemērot pagaidu pasākumus, lika uzņēmumam piegādāt ES līdz septembra beigām tikai 50 miljonus devu. ES bija pieprasījusi 180 miljonus devu. Ja "AstraZeneca" nespēs laikā piegādāt 50 miljonus devu, uzņēmumam būs jāmaksā desmit eiro liela sodanauda par katru nepiegādāto devu.

Mājražotājiem turpmāk būs iespēja vienā mēnesī realizēt 30% no saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas veikaliem un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, neveicot citādi obligāto uzņēmuma atzīšanas procesu, paredz valdības akceptētais noteikumu projekts Prasības uzņēmumiem, kas piegādā mājas apstākļos gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku.

Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban visiem pārtikas aprites uzņēmumiem, kas piegādā dzīvnieku izcelsmes produktus citam uzņēmumam, ir nepieciešama atzīšana. Tikmēr mājražotājiem patlaban tas ir aizliegts, turklāt atzīšanas process šādiem uzņēmumiem ir nopietns finansiālais slogs.

Līdz ar to noteikumu projekts nosaka, ka mājražotājiem piemēros atkāpi, ļaujot piegādāt 30% saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas, kas nepārsniedz 4000 kilogramus gatavās produkcijas mēnesī. 30% robeža noteikta, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta regulu, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Turklāt tika skatīti citu Eiropas Savienības dalībvalstu normatīvie akti, kuros tiek izmantota minētā atkāpe.

Fotoradaru uzturēšanas izmaksas pieaug, biznesa informācijas portālam db.lv pastāstīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Ziņa papildināta ar 8.-10. rindkopām

Lai arī visi fotoradari, kas izvietoti uz Latvijas ceļiem, ir apdrošināti, un to bojāšana nerada tiešas izmaksas CSDD vai Valsts policijai, apdrošinātāji turpmāk noteikti ņems vērā ļaundaru nodarīto postažu. Tāpat izmaksas rada arī plānotā apsardzes nodrošināšana, lai pasargātu iekārtas no bojāšanas.

CSDD izsludinātajā iepirkumā par fotoradaru apsardzes nodrošināšanu pieteikušies divi pretendenti un lēmums - kuram no tiem šo pienākumu uzticēt, vēl nav pieņemts. «Prognozējoši šobrīd izskatās, ka mēs lēmumu varētu pieņemt janvārī. Tur ir ļoti apjomīga un tehniska informācija, pie tā strādā speciālisti,» sacīja Golubevs.

Daļai mājražotāju beigsies pārejas periods, vajadzēs atzīšanu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Šā gada 1. jūlijā beigsies pārejas periods tiem uzņēmumiem, kuri piegādā mājas apstākļos ražotu vai gatavotu dzīvnieku izcelsmes pārtiku. Turpmāk, ja mājražotājs vēlēsies vairāk par 30% no kopējā saražotā daudzuma realizēt citam mazumtirdzniecības uzņēmumam, tai skaitā sev piederošiem veikaliem ārpus ražošanas vietas, būs jāveic atzīšanas process. Tas attieksies uz uzņēmumiem, kas atrodas atsevišķi būvētā, dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanai un gatavošanai plānotā un iekārtotā būvē individuālās dzīvojamās mājas teritorijā vai atsevišķi būvētā, pārtikas ražošanai un gatavošanai paredzētā un iekārtotā būvē, kas atrodas ārpus individuālās dzīvojamās mājas teritorijas līdzās izejvielu ieguves vietai, piemēram, dzīvnieku novietnei, piena fermai, kautuvei, ja tajā tiek iegūts vismaz 80% dzīvnieku izcelsmes pārtikas ražošanai vai gatavošanai paredzēto izejvielu. Ja šie uzņēmumi neveiks atzīšanu, tad no 2017. gada 1. jūlija tie varēs piegādāt neierobežotu saražotās dzīvnieku izcelsmes pārtikas daudzumu tieši galapatērētājam un ne vairāk kā 30% no kopējā saražotā dzīvnieku izcelsmes pārtikas apjoma, kas nepārsniedz 4000 kg mēnesī, citam mazumtirdzniecības uzņēmumam. Savukārt tie uzņēmumi, kas pēc kritērijiem nav uzskatāmi par mājražotājiem, kas var piegādāt savu saražoto citam mazumtirdzniecības uzņēmumam, varēs piegādāt saražoto dzīvnieku izcelsmes pārtiku tikai tieši galapatērētājam, DB informē Zemkopības ministrijas Veterinārajā un pārtikas departamentā. Izmaiņas neskars tos mājražotājus, kas piegādā saražoto produktu tieši galapatērētājam.

Balstoties uz Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) lēmumā pausto, AS «Pasažieru vilciens» ir pārvērtējusi pretendentu piedāvājumus, un tiesības piegādāt 32 jaunus elektrovilcienus atkārtoti ir ieguvis uzņēmums «Škoda Vagonka».

Iepirkuma uzvarētāja «Škoda Vagonka» kopējā piedāvātā līgumcena 32 jaunu elektrovilcienu ražošanai un to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegādei ir 241 888 753 eiro. Līgumcenā ietilpst vilcienu, to uzturēšanai nepieciešamā aprīkojuma piegāde, rezerves daļu fonda piegāde pirmajiem 5 gadiem, kā arī personāla apmācība.

AS «Pasažieru vilciens» valdes priekšsēdētājs Rodžers Jānis Grigulis komentē: «Atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja norādēm, piesaistot tehniskos un juridiskos ekspertus, esam rūpīgi pārvērtējuši pretendentu iesniegtos piedāvājumus. Iepirkumā iesaistīto pretendentu aktīvā cīņa par tiesībām piegādāt vilcienus liecina tikai par to, ka šis process ir atklāts un ir nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret visiem pretendentiem.»

AS Latvijas Gāze (LG) lūgs Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) skaidrot, kā rīkoties ar Latvenergo pieteikumu piekļūt gāzes sadales sistēmai.

LG pārstāvis Vinsents Makaris skaidroja, ka LG nosūtījusi vēstuli Latvenergo, skaidrojot, ka gāzes koncernam nav skaidrs, kā patlaban rīkoties ar piekļuves pieteikumu sadales sistēmai, jo pieņemtais Elektroenerģijas likums esot pretrunā ar privatizācijas līgumiem un LG ekskluzīvajai licencei.

Makaris piebilda, ka LG vērsīsies SPRK ar lūgumu izskaidrot, kā būtu pareizi rīkoties, lai tiktu ievērots likums, licences nosacījumi un citas saistības.

Savukārt Latvenergo pārstāvis Andris Siksnis norādīja, ka uzņēmums ir saņēmis LG vēstuli, kurā nav apstiprināta iespēja Latvijas gāzes sistēmas pakalpojumu nodrošināšanai, lai transportētu dabasgāzi no trešajām pusēm šī gada martā. Līdz ar to Latvenergo jau trešo reizi tiek liegts iegādāties Lietuvas komersantu piedāvātu komerciāli izdevīgu gāzes apjomu Latvenergo ražošanas vajadzībām.