Vairāk nekā miljons cilvēku ceturtdien izgāja Francijas ielās, lai protestētu pret pensiju reformu, un Parīzē starp demonstrantiem un policiju izcēlās sadursmes.

Streiku dēļ bija traucēta sabiedriskā transporta satiksme, nedarbojās skolas un lielas daļa civildienesta.

Iekšlietu ministrijas apkopotie dati liecina, ka pret prezidenta Emanuela Makrona virzīto plānu paaugstināt pensionēšanās vecumu ceturtdien protestējuši 1,2 miljoni cilvēku, no kuriem 80 000 piedalījās protesta akcijā Parīzē.

Savukārt galēji kreisi noskaņotā arodbiedrība CGT paziņojusi, ka visā Francijā protestos piedalījušies vairāk nekā divi miljoni cilvēku, bet galvaspilsētā - 400 000.

Nākamie protesti plānoti 31.janvārī.

Parīzes Bastīlijas rajonā daži demonstranti apmētāja policistus ar pudelēm, atkritumu urnām un dūmu svecēm, bet kārtības sargi nekārtību cēlāju izklīdināšanai izmantoja asaru gāzi.

Latvijā caurmērā ir līdzīga tiešsaistes pakalpojumu intensitāte kā Baltijā un Rietumvalstīs, taču valsts pakalpojumu izmantošanā tiešsaistē Latvija jau būtiski apsteidz vadošās pasaules ekonomikas.

Tā liecina EY (agrāk Ernst & Young) jaunākais sabiedrības daudzpusējas attīstības un digitalizācijas mijiedarbības pētījums Connected Citizens, kas veikts 22 pasaules valstīs, ieskaitot Latviju. Pētījums atklāj gan aktīvus tiešsaistes lietošanas paradumus, gan cilvēku ekspektācijas pēc jauniem digitālo pakalpojumu uzlabojumiem.

Jau šobrīd Latvijā valsts pakalpojumus ar interneta starpniecību izmanto 62% iedzīvotāju, kamēr to dara tikai 23% Vācijā, 51% Francijā, 46% Lielbritānijā, 29% ASV un tikai 17% Japānā. Arī citās Baltijas valstīs valsts pakalpojumu izmantošana tiešsaistē ir augstā līmenī – Lietuvā to dara 66%, bet Igaunijā – 73%.

“Mūsu pētījuma dati skaidri parāda, ka Latvijas sabiedrība neatpaliek no Rietumvalstīm tiešsaistes pakalpojumu izmantošanā un atsevišķos gadījumos pat esam soli priekšā, kas ir likumsakarīgi, ņemot vērā būtiskus valsts ieguldījumus e-pārvaldes jomā. Tāpat redzam arī, ka cilvēki apzināti sagaida jaunus uzlabojumus, kas kopumā liek secināt, ka Latvijas iedzīvotāji ir ne tikai gatavi, bet arī vēlas jaunu digitālās transformācijas vilni. Tai pat laikā redzams, ka Latvijā vēl ir neizmantots digitalizācijas potenciāls it sevišķi veselības aprūpē un izglītības jomā, kur digitālo iespēju izmantošana nav tik attīstīta kā valsts pārvaldes vai finanšu jomās. Cilvēki vēl nezina, ko varētu gaidīt no digitālajiem pakalpojumiem veselības aprūpē, taču tas mainīsies līdz ar jaunu iespēju ieviešanu, līdzīgi kā tas bija, piemēram, finanšu sektorā” saka Nauris Kļava, EY partneris.

Kosmētikas ražotājs “MADARA Cosmetics” stiprina vadības komandu ar jaunu izpilddirektori – Guntu Šulti, lai ar lielāku vērienu turpinātu eksporta izaugsmi Eiropā, īpaši Francijā, Vācijā un Skandināvijas valstīs, informē “MADARA Cosmetics” valdes loceklis Uldis Iltners.

“MADARA Cosmetics” vadības komandas struktūrā tiks veiktas izmaiņas – izpilddirektores amatā 22. maijā stāsies profesionāla vadītāja ar 20 gadu pieredzi Gunta Šulte, kura pēdējos trīs gadus bijusi globālas kompānijas Skandināvijas un Baltijas valstu vadības komandā ar atbildību par vairāk nekā 300 miljonu eiro vērtu biznesu.

Uzņēmuma līdzdibinātājs un līdzšinējais izpilddirektors Uldis Iltners turpinās darbu valdes locekļa statusā, savukārt ikdienas “MADARA Cosmetics” darba vadības funkcijas pakāpeniski nodos jaunajai izpilddirektorei, lai pats varētu fokusēties uz kompānijas attīstības stratēģijas jautājumiem, kā arī jaunu biznesa projektu attīstīšanu. “MADARA vīzija un ceļš nemainās. Mēs ar Lotti paliksim uzņēmuma valdē, mūsu lomas uzņēmuma pārvaldībā, ilgtermiņa stratēģijas veidošanā un jaunu mērķu izvirzīšanā paliks nemainīgas, bet ar Guntas pievienošanos mēs stiprinām savu spēju mērķu realizēšanā,” pārliecināts U. Iltners.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien paziņoja par plānu 30 miljardu eiro apmērā, lai veiktu valsts reindustrializāciju.

Uzstājoties ar uzrunu sešus mēnešus pirms prezidenta vēlēšanām un mēnesi pirms ANO klimata samita, Makrons sacīja, ka Francija svarīgus lēmumus pieņēmusi "15-20 gadus vēlāk, nekā daļa mūsu Eiropas kaimiņu, un tagad mums atkal jākļūst par inovāciju un izpētes valsti."

Šie izdevumi paredzēti, lai Francijā novērstu izaugsmes deficītu, ko radījušas iepriekš nepietiekamas investīcijas, norādīja Makrons.

Viņš pavēstīja, ka nākamo desmit gad laikā Francija plāno kļūt par globālu līderi videi nekaitīga ūdeņraža ražošanas jomā, kā arī vēlas panākt to, lai pa valsts ceļiem brauktu divi miljoni elektrisko vai hibrīda automobiļu.

Francija ir apņēmusies gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību, tikšanās laikā ar Lietuvas prezidentu Gitanu Nausēdu trešdien Parīzē paziņojis Rlizejas pils saimnieks Emanuels Makrons.

"Francija izjūt solidaritāti ar Lietuvu austrumu flangā, un es vēlētos atkārtoti apliecināt Francijas spēcīgo apņemšanos gādāt par Lietuvas un visa Baltijas reģiona drošību un stabilitāti," kopīgajā preses konferencē uzsvēra Makrons.

Francijas prezidents atgādināja, ka tikšanās ar Nausēdu notiek pirms jūlijā Viļņā gaidāmā NATO samita, kas ir īpaši nozīmīgs, turpinoties Krievijas karam pret Ukrainu.

Makrons arī pieminēja Francijas līdzdalību NATO patrulēšanas misijā Baltijas valstu gaisa telpā, norādot, ka Francijas "ieguldījums NATO austrumu flanga stiprināšanā ir liels".

Makrons piebilda, ka ar Nausēdu runājis arī par pretgaisa aizsardzību un palīdzību Ukrainai, kā arī par "spēcīgāku, energoneatkarīgu Eiropu", migrācijas problēmām un enerģētiku.

Vācija un Francija vienojušās, ka tām var būt atšķirīgi viedokļi par Eiropas Savienības (ES) lēmumu kodolenerģiju atzīt par videi draudzīgu, piektdien paziņojusi Vācijas Eiropas lietu ministre Anna Līrmane, noraidot runas par konfliktu abu Eiropas lielvaru starpā šajā jautājumā.

Francijā kodolenerģija ir galvenais enerģijas avots un tā aktīvi atbalsta ieceri iekļaut kodolenerģiju zaļo resursu investīciju sarakstā, savukārt Vācija, kura sākusi visu kodolspēkstaciju slēgšanu, asi iebilst pret tādu ierosinājumu.

"Mēs zinām Francijas pozīciju kodolenerģijas jautājumā, un Francijas puse ļoti labi zina, kāda ir Vācijas nostāja," ministre izteikusies intervijā ziņu aģentūrai AFP.

"Tādēļ varam teikt, ka esam vienojušies nevienoties šajā jautājumā un pievērsties jautājumiem, kuros varam virzīties uz priekšu," norādījusi Līrmane, kā piemēru minot cīņu pret klimata pārmaiņām, ilgtspējīgas investīcijas un Eiropas stratēģisko suverenitāti.

Francijas prezidents Emanuels Makrons otrdien pavēstīja, ka Francija atsāks atomelektrostaciju būvniecību, lai apmierinātu augošās prasības pēc enerģijas un risinātu izaicinājumus vides jomā.

"Lai garantētu Francijas enerģētisko neatkarību un sasniegtu mūsu mērķus, konkrēti - oglekļa neitralitāti līdz 2050.gadam, mēs pirmo reizi vairākās desmitgadēs mūsu valstī atsāksim kodolreaktoru būvniecību," uzrunā valstij sacīja prezidents.

Runājot laikā, kad Glāzgovā turpinās klimata samits COP26, Makrons solīja, ka Francija turpinās attīstīt atjaunojamo enerģiju.

Francija lielāko daļu elektrības iegūst atomelektrostacijās, bet šobrīd būvē tikai vienu trešās paaudzes kodolreaktoru Flamanvilā, Normandijā.

Tomēr darbs šajā objektā, kas tika uzsākts 2007.gadā, vēl jāpabeidz.

Francijas enerģētikas uzņēmums EDF pavasarī valdībai iesniedza priekšizpētes ziņojumu par programmu, kas paredz sešu jaunu kodolreaktoru būvniecību.

Francijā otrdien tiek plānoti jauni streiki, protestējot pret prezidenta Emanuela Makrona īstenoto pensiju reformu.

Varas iestādes paredz, ka otrdien plānotajā protesta akcijā piedalīsies līdz 600 000 demonstrantu. Tas ir ievērojami mazāks skaits nekā protestu kulminācijas laikā pirms dažiem mēnešiem.

Makrona centriskā valdība uzskata pensiju sistēmas reformu, kas cita starpā paredz pensionēšanās vecuma palielināšanu no 62 uz 64 gadiem, par galīgi pieņemtu. Arodbiedrības un daži opozīcijas locekļi tomēr nav atteikušies no cīņas un grib novērst attiecīgā likumprojekta ieviešanu 1.septembrī.

Ceturtdien parlamentā ir plānotas debates par opozīcijas ierosinātu likumprojektu, kas atceltu pensiju reformu, kuras pieņemšanu Makrons panāca, apejot parlamenta apakšpalātu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons ceturtdien publicētā intervijā solījis īstenot būtiskas reformas ekonomikas, imigrācijas un izglītības jomās.

Makrons intervijā žurnālam "Le Point" pavēstīja, ka nākamnedēļ tiksies ar valsts galvenajiem politiskajiem līderiem, lai runātu par problēmām, ar kurām saskaras Francija. Sarunu mērķis būs ierosināt jaunus likumprojektus un, iespējams, referendumus, atklāja prezidents.

Makrons pagājušajā gadā zaudēja vairākumu parlamenta apakšpalātā, un viņam nācies izmantot politiskos manevrus, lai pieņemtu jaunus likumus. Makrons intervijā atzinis, kas tas neesot nekas traks, norādot, ka kopš tā laika viņa valdībai ar centriski kreiso un centriski labējo deputātu atbalstu izdevies pieņemt vairākus jaunus likumus.

Makrons vēlas izvairīties no tādas lielas politiskās krīzes atkārtošanās kā pavasarī, kad parlaments nonāca strupceļā saistībā ar reformu, kuras mērķis bija samazināt izmaksas, palielinot pensionēšanās vecumu no 62 līdz 64 gadiem. Galu galā valdība nolēma īstenot Makrona virzīto pensiju reformu bez apstiprināšanas parlamenta apakšpalātā.

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Philip Morris International rūpnīcā Klaipēdā vēl aizvien ražo cigaretes, jo cilvēki tās smēķē, bet tas mainīsies un mainīsies līdz ar valstu uztveres maiņu par alternatīviem bezdūmu produktiem vispār. Brīdī, kad tabakas karsēšana tiks atzīta par atšķirīgu no smēķēšanas, kaitinošo dūmu uz ielām kļūs krietni mazāk, līdz tie izsīks pavisam.

Tā rūpnīcas 30 gadu jubilejas laikā intervijā Dienas Biznesam atzina kompānijas prezidents Eiropā Massimo Andolina.

Kas patlaban notiek ar tabakas biznesu globālā mērogā? Mainās regulējumi dažādās valstīs, ekonomiskā un sociālā vide, cilvēku attieksme? Kādi ir galvenie kompānijas izaicinājumi?

Pirmā un nedaudz skumjā ziņa ir tā, ka, lai arī daudzi smēķētāji visā pasaulē atzīst, ka parasto cigarešu smēķēšana kaitē viņu veselībai, tomēr dažādu iemeslu dēļ viņi turpina smēķēt. Tomēr ir arī divas labas ziņas. Pirmkārt, pasaulē varam novērot smēķēšanas izplatības mazināšanos. Otrkārt, daļa pieaugušo smēķētāju pēdējo gadu laikā ir mainījuši savus ieradumus, pārejot uz produktiem, kas ir labāki gan viņiem, gan sabiedrībai. Jāteic, ka, globāli raugoties, tabakas industrija pēdējo gadu laikā ir piedzīvojusi episkas pārmaiņas, ja salīdzina ar citām industrijām. 2016. gadā kompānija pēc ilgstošiem pētījumiem paziņoja, ka plāno cigaretes pilnībā aizstāt ar zinātniski pamatotiem bezdūmu produktiem.

Francijā pirmdien stājušies spēkā stingrāki Covid-19 ierobežojumi nevakcinētiem cilvēkiem, lai iegrožotu piekto koronavīrusa infekciju vilni.

Nevakcinēti cilvēki nevarēs iekļūt restorānos, bāros, kultūras iestādēs un sporta pasākumos, kā arī viņiem būs liegti tālie braucieni ar vilcienu un avioreisi. Līdz šim viņi to varēja, uzrādot negatīvu Covid-19 testu.

Nākotnē tie, kas ir atveseļojušies pēc Covid-19 infekcijas, varēs saņemt sertifikātu, kas atļauj neierobežotu piekļuvi šīm vietām un pasākumiem.

Tālie braucieni ar negatīvu testu bez vakcinācijas atļauti īpašu iemeslu dēļ.

Pagaidu piekļuve ar testu būs atļauta tiem, kas ir pieteikušies uz vakcināciju.

Francijā pēdējās nedēļās ir strauji pieaudzis Covid-19 infekcijas gadījumu skaits, un par valstī dominējošo koronavīrusa paveidu ir kļuvis omikrona paveids.

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Plašu ažiotāžu raisījusi diskusija par degvielas sadārdzināšanās ietekmi uz Latvijas ekonomiku un mūsu valdības iespējām, bet nevēlēšanos iejaukties ar nodokļu mazināšanu. Citas valstis, tostarp Polija un Francija, jau iepriekš pieņēmušas lēmumu par šāda veida pasākumiem.

Piemēram, atbalsta pakete Francijā paredz, ka 0,15 eiro litrā degvielas uzpildes staciju īpašniekiem kompensēs valsts. Kas pie mums? Vien demagoģija no valdības vadītāja un vēl virknes augstāko amatpersonu puses. Tostarp šajās dienās Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis: “Nodokļi ir tas, ko mēs paņemam pašu valstij. Ja sakām, ka nodokļus vairs nemaksājam, sanāk, ka visu naudu dodam Krievijai, kas pērk tankus un posta Ukrainu, bet nodokļu naudas, kas mums vajadzīga, lai pirktu aizsardzības ieročus, nebūs.”

Ko lai te piebilst? Maigi sakot, dīvaina morāle – ja kāds par tavu naudu dara sliktu, bet tu pie reizes ar to pelni, tad veidojas tāds kā labā un sliktā līdzsvars? Un, ja prasa mazināt nodokļu slogu, tas uzreiz jāinterpretē kā pilnīga nodokļu nemaksāšana? Ja jau ir runa par slikto Krievijas degvielu, tad drīzāk vajadzēja parūpēties, lai Latvijā pieejamā degviela tiktu piegādāta no citām valstīm, ne no Krievijas. Citas valstis tā rīkojas.

Rail Baltica globālā projekta koordinators un kopuzņēmums RB Rail AS kopā ar projekta nacionālajiem ieviesējiem SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”, Rail Baltic Estonia OÜ un AB “LTG Infra” parakstījuši līgumu 4 543 292 eiro apmērā ar uzņēmumu Certifer SA kā vienīgo drošības novērtēšanas pakalpojumu sniedzēju (AsBo – novērtēšanas institūcija) visai Rail Baltica pamattrasei projektēšanas, būvniecības un integrācijas fāzēs globālā projekta īstenošanas laikā.

AsBo (novērtēšanas institūcijas) galvenais pienākums ir sniegt galīgos drošības novērtējuma ziņojumus, lai izpildītu nacionālo drošības iestāžu obligātās prasības un saņemtu nepieciešamās atļaujas, tādejādi nodrošinot Rail Baltica pamata trases nodošanu ekspluatācijā.

“Viens no priekšnosacījumiem veiksmīgai Rail Baltica megaprojekta īstenošanai ir vienotu standartu un procedūru nodrošināšana visā projektā, īpaši domājot par projekta drošuma aspektiem,” skaidro Marks Filips El Bezs, RB Rail AS Tehniskais direktors un valdes loceklis.

“Novērtēšanas institūcijas iesaiste jau agrā projekta īstenošanas stadijā ir svarīgs solis, lai Rail Baltica infrastruktūra, elektrības, kontroles un signalizācijas apakšsistēmas darbotos droši un uzticami.”

Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) trešdien paziņoja par sarunu sākšanu ar Franciju un ASV par attiecīgi 2030. un 2034.gada Ziemas olimpisko spēļu rīkošanai, tādējādi Zviedrija ar partneri Latviju nepretendēs uz 2030.gada spēļu rīkošanu.

SOK Nākotnes olimpisko spēļu rīkošanas komisijas vadītājs Karls Štoss apstiprināja, ka SOK sāks "mērķtiecīgu dialogu" ar abiem kandidātiem.

2034.gada spēļu rīkošanai ir pieteikusies tikai ASV pilsēta Soltleiksitija, kurā spēles jau ir notikušas 2002.gadā.

Tikmēr Francijas piedāvājumam ir dota priekšroka uz divu citu kandidātu - Zviedrijas kopā ar Siguldu, kura rīkotu skeletona, bobsleja un kamaniņu sporta sacensības, un Šveices - rēķina.

Gan 2030., gan 2034.gada ziemas olimpisko spēļu saimnieki tiks paziņoti nākamvasar.

Francija, kas uzņem vasaras olimpiskās spēles 2024.gadā, ziemas spēles ir uzņēmusi trīs reizes - Šamonī 1924.gadā, Grenoblē 1968.gadā un Albērvilā 1992.gadā.

Francija no pirmdienas mīkstinās Covid-19 dēļ ieviestos izolācijas noteikumus, lai mazinātu to ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku, paziņojusi valdība.

Pilnībā vakcinētiem pēc pozitīva testa būs izolācijā jāpavada septiņas dienas, neskaties uz koronavīrusa variantu, ar kuri viņi inficējušies, un viņi varēs izbeigt karantīnu pēc piecām dienām, ja uzrādīs negatīvu testu.

Pilnībā vakcinētiem cilvēkiem, kuri kontaktējušies ar inficētu personu, karantīna nebūs jāievēro.

Līdz šim cilvēkiem ar pozitīvu testu bija jāievēro desmit dienu izolācija, bet viņu kontaktpersonām - nedēļu ilga karantīna.

Noteikumu izmaiņas nepieciešamas, ņemot vērā omikrona varianta straujo izplatību Francijā.

Kā pavēstīja Veselības ministrija, sākotnējie dati liecina, ka omikrona inkubācijas periods ir īsāks nekā iepriekšējiem variantiem, kas ļauj samazināt izolācijas laiku.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn.

Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

Binance organizētais Ukrainas izglītības iniciatīvas projekts sešu mēnešu laikā izaudzis par starptautisku blokķēdes tehnoloģiju un Web3 izglītības projektu, kam pievienojas arvien vairāk valstu un izglītības iestāžu visā pasaulē.

Web3 izglītības iniciatīvas programmu filantropijas grupa Binance Charity sadarbībā ar Ukrainas Digitālās transformācijas ministriju uzsāka pērnā gada jūnijā, lai palīdzētu Austrumukrainas iedzīvotājiem, kuri kara dēļ ir zaudējuši darbu, pārkvalificēties un atgriezties darba tirgū Rietumukrainā. Izglītības iniciatīvas ietvaros pasaules vadošā kripto platforma Binance sešu mēnešu laikā ir saņēmusi jau vairāk nekā 82 200 pieteikumu Web3 izglītības apguvei.

Programma guva lielu atsaucību, un līdzās Ukrainai izglītības iniciatīvā iesaistījās arī citas valstis – Francija, Vācija, Austrālija, Senegāla, Nigērija, Kipra, Dienvidāfrika un Brazīlija. 2022. gadā dažādiem programmas projektiem kopumā tika saziedoti vairāk nekā 2,2 miljoni ASV dolāru, nodrošinot šo valstu studentiem iespēju bez maksas apgūt dažādus ar Web3 saistītus kursus. Līdz šim ar ziedojumiem ir finansētas 259 180 apmācību stundas un semināri.

Pēc aizvadītā gada Eiropas Savienības dalībvalstu vienošanās samazināt elektroenerģijas patēriņu mērķis ir sasniegts. Lai arī mērķa periods ir beidzies, arī šobrīd tas ir zemāks nekā atbilstošajā laika posmā pirms gada. Turklāt patēriņu ietekmējuši arī citi būtiski faktori, piemēram, augsts inflācijas līmenis, gada vidējās gaisa temperatūras palielināšanās un AER, tieši saules enerģijas mikroģenerācijas, strauja ienākšana mājsaimniecību un uzņēmumu ikdienas patēriņā, norāda Ingus Štūlbergs, AS "Latvenergo" Tirdzniecības daļas vadītājs.

Elektroenerģijas patēriņa izmaiņas šogad ir ietekmējuši vairāki faktori. Augsts inflācijas līmenis mudina centrālās bankas kāpināt procentu likmes, kas rada bažas par globālās ekonomikas lejupslīdi un tās ietekmi uz energoproduktu un elektroenerģijas patēriņu. Turklāt šogad turpinās 2022. gada laikapstākļu tendence – šis bija otrais siltākais gads Eiropā ar vidējo gaisa temperatūru par 0,9° C virs vidējā līmeņa (1991.-2020.g.).

Šī gada ziemas mēnešos gaisa temperatūra Eiropā bija virs vidējā līmeņa, pavasarī – normas robežās, savukārt vasaras sākumā tā atkal pārsniedza vidējo līmeni gandrīz visā Eiropas teritorijā. Vēl viens faktors, kas ietekmē patēriņa izmaiņas un kura aktualitāte arvien pieaug, ir AER ienākšana ikdienas patēriņā gan mājsaimniecībās, gan uzņēmumos. Arī Latvijā – piemēram, pēc AS "Sadales tīkls" datiem līdz 2023. gada marta vidum sadales sistēmai tika pieslēgti 12 600 mikroģeneratori ar kopējo ražošanas jaudu 100 MW. Lielākoties tie ir tieši saules paneļi, kas ar šādu jaudu saulainā vasaras dienā var saražot apmēram 11 % - 13 % no kopējā Latvijas dienas elektrības patēriņa.

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējos nepilnus divus gadus visus spēkus un resursus veltījis, lai sagatavotu Rietumvalstu tirgiem piemērotu produktu portfeli, kā arī iespējami ātrāk veiktu šo produktu reģistrācijas Rietumeiropas tirgos.

Pašlaik apstiprināti jau vairāk nekā 50 jauni produkti, no kuriem 17 šogad sākts reģistrācijas process, bet vēl 20 produktiem reģistrācijas process tiks sākts 2024.gadā. 2022.gadā un 2023.gadā kopējās investīcijas jaunos produktos sasniedz 12 miljonus eiro, bet 2024.gadā plānots investēt vēl vismaz 22,25 miljonus eiro un 2025.gadā – 16,2 miljonus eiro.

“Līdz ar akcionāru maiņu pilnībā pārskatījām AS “Olainfarm” attīstības stratēģiju, nosakot mērķi kļūt par Eiropas TOP 10 farmācijas kompāniju savās terapeitiskajās grupās. Pagājuši tikai nepilni divi gadi, bet esam apstiprinājuši jau vairāk nekā 50 jaunus produktus un aktīvi sākuši reģistrācijas procesu virknē Rietumvalstu tirgu. Produktu portfelī iekļaujam patentbrīvos medikamentus, kas aptver arī mums jaunas terapeitiskās grupas, piemēram, uroloģijas, onkoloģijas un pret diabēta medikamentus. Šogad pirmo reizi “Olainfarm” vēsturē esam sekmīgi veikuši arī tehnoloģiju pārneses ražošanā četriem kardioloģijas preparātiem, ko, noslēdzoties reģistrācijas procesam, ieviesīsim pastāvīgā ražošanā tepat Latvijā. Nākamgad šis skaits pieaugs, tāpat kā mūsu investīcijas tālākā attīstībā,” norāda AS “Olainfarm” valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu, trešdien paziņoja bloka prezidētājvalsts Francija.

Sankcijas stāsies spēkā līdz ar to publicēšanu ES oficiālajā vēstnesī, paziņoja Francija.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena svētdien paziņoja par virkni sankciju Krievijai, kā ar jaunām sankcijas pret Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīmu par Krievijas iebrukuma Ukrainā atbalstīšanu.

Leiena pavēstīja, ka sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus.

Sankcijas pret Baltkrieviju tomēr nesasniedz cerēto mērķi 

Laikraksts Diena rakstu sērijā turpina pētīt mūsu kaimiņvalstī Baltkrievijā notiekošos procesus....

"Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda," sacīja Leiena. Sankcijas tiks noteiktas arī personām, kas palīdz Krievijas agresijai.

Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās rekomendācijās Igaunijai ieteikts izbeigt enerģētikas atbalsta pasākumus, lai samazinātu valsts budžeta deficītu un mudināts ievērot fiskālās politikas kārtību, lai nākamgad neto izdevumu nominālo pieaugums nepārsniegtu 4,9%.

Vienlaikus EK iesaka Igaunijai saglabāt valsts investīcijas un aktīvi izmantot Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļus.

Nodarbinātības un sociālo lietu jomā Igaunijai iesaka stiprināt sociālo aizsardzību un lielāku uzmanību pievērst senioru nabadzībai, kā arī paplašināt bezdarba pabalstu pieejamību pēc īsāka nodarbinātības perioda un nestandarta nodarbinātības formām.

Enerģētikas sektorā Igaunijai vajadzētu turpināt samazināt atkarību no fosilā kurināmā un plašāk ieviest atjaunīgo energoresursu izmantošanu. Tāpat transporta sektorā ir jāpalielina ilgtspējīga transporta īpatsvars, piemēram, elektrificējot dzelzceļa tīklus un ieviešot nodokļu atvieglojumus transportlīdzekļu parka atjaunošanai ar zemu izmešu spēkratiem.

Covid-19 jaunā omikrona paveida dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija tiks pagarināta līdz 28.februārim, paredz ceturtdien valdības ārkārtas sēdē apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka, lai novērstu zibensveidīgu infekcijas izplatību, ir jāturpina jau ieviestie epidemioloģiskās drošības pasākumi, un patlaban nav pieļaujama to atcelšana.

VM norāda, ka pagājušā gada nogalē pasaulē un Eiropas Savienībā (ES) strauji sāka izplatīties jaunais omikrona Covid-19 paveids. ES ir novērojams, ka katras divas dienas dubultojas omikrona gadījumu skaits, un atsevišķās valstīs jaunā omikrona izraisīto Covid-19 gadījumu skaits ir pārsniedzis delta variants izraisīto Covid-19 gadījumu skaitu.

Salīdzinot ar pērnā 2.decembri, 2.janvārī ES Covid-19 saslimstības rādītājs ir palielinājies divas reizes, bet piemēram Dānijā, kur ir augstākā omikrona izplatība un augstākā saslimstība, saslimstības rādītājs ir pieaudzis piecas reizes, Lielbritānijā un Francijā - četras reizes. Latvijā līdz 2.janvārim ir reģistrēti 644 omikrona izraisīti saslimšanas gadījumi. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā ir sagaidāms straujš Covid-19 saslimstības pieaugums Latvijā.

Eiropas Komisija (EK) Lietuvai iesaka samazināt no enerģētikas subsīdijām, stiprināt primāro veselības aprūpi, uzlabot sociālos pakalpojumus un samazināt atkarību no fosilā kurināmā un enerģijas importa.

EK jaunākajās rekomendācijās valstij ieteikts "samazināt enerģētikas atbalsta pasākumus, kuri spēkā ir līdz 2023.gada beigām", bet jauna enerģijas cenu pieauguma gadījumā subsidēt visneaizsargātākās mājsaimniecības un uzņēmumus.

Tāpat Lietuvai ieteikts samazināt atkarību no fosilā kurināmā un importētās enerģijas, paātrinot atjaunīgo energoresursu izmantošanu, nodrošinot pietiekamu tīkla jaudu un pieejamību, kā arī rūpnieciskās ražošanas ogļskābās gāzes izmešu samazinājumu, sabiedriskā transporta un ilgtspējīgu transportlīdzekļu izplatību un ēku energoefektivitātes uzlabošanu.

EK iesaka Lietuvai saglabāt stabilu fiskālo pozīciju, vienlaikus ieguldot valsts līdzekļus un nodrošinot iedarbīgu Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piesaistīšanu.