Transports un loģistika

Francijā uz ceļiem vairāk radaru iekārtu

Aivars Mackevics [email protected], 18.05.2004

Jaunākais izdevums

Autotūristiem Francijā tagad ir vairāk jāpievērš uzmanība savam braukšanas ātrumam nekā līdz šim. Sākot ar šī gada sākumu ievērojami ir palielināts stacionāro un mobilo radara iekārtu skaits. Sākoties vasaras tūrisma sezonai ir plānots radaru skaitu vēl palielināt, it īpaši uz nacionālajiem autoceļiem. Līdz ar to tiek ieteikts autotūristiem pieturēties pie atļauta braukšanas ātruma limita. Piemēram, ja tiek pārsniegts braukšanas ātrums par vairāk kā 20 kilometriem stundā un pie tam autobraucējs tiek “pieķerts”, tad nākas šķirties no 90 eiro lielas soda naudas. Avots: Eiropa.lv

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Valsts radaru partneri meklē dīvainā slepenībā

, 12.10.2009

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija plāno uz ceļiem izvietot vēl simts jaunus fotoradarus. Fotoradarus uzstādīs Iekšlietu ministrijas izraudzīts privāts partneris, taču, pēc kādiem kritēijiem to izvēlēsies, Iekšlietu ministrija slēpj.

LTV raidījums De Facto centies noskaidrot, kāpēc ir šāda slepenība.

«Pie mums tikai retais autovadītājs ievēro atļauto ātruma ierobežojumu, tāpēc iespējas uz Latvijas ceļiem uzstādīt simts fotoradarus kādam uzņēmējam sola fantastiskas biznesa iespējas, jo ienākumi šeit varētu būt mērāmi miljonos latu. Nenoliedzami, ka ļoti gards kumoss. Tikai dīvaini, ka valdība ļoti lielā slepenībā lemj, kurš pie šī gardā kumosa tiks,» secinājis De Facto.

Ministru kabinets ziņojumu par plānoto fotoradaru iepirkumu uzklausīja septembra beigās valdības sēdes slēgtajā daļā. Pie radariem plāno tikt, izmantojot privāto, publisko partnerību. Un aptuveni tas varētu notikt šādi: valsts izaugās kādu uzņēmēju, kurš uz Latvijas ceļiem uzstāda simts fotoradarus, radaru izmaksas sedz partneris, ne valsts. Uzņēmēja izdevīgums rodas soda naudās, proti, tajās valsts un uzņēmējs dalās. Taču pagaidām nekas konkrētāks nav zināms, jo par radaru iegādi atbildīgās amatpersonas Iekšlietu ministrijā un arī Valsts policijā interviju De Facto vairākkārt atteikušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pauls Timrots: ja uz man piederošas zemes gribētu uzstādīt radaru, es arī pasūtītu

Lelde Petrāne, 21.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radaru izvietošana tiek asi kritizēta, tie tiek demolēti, iedzīvotāji savas zemes īpašumtiesības izmanto, lai stātos pretī radaru uzstādīšanai, autovadītāji viens otru visādos veidos brīdina par uzstādītajiem radariem. Tādēļ laikraksts Diena mēģinājis rast atbildi uz jautājumu, kāpēc tauta tā nīst fotoradarus.

Autožurnālists Pauls Timrots laikrakstam sacījis, ka nemiera cēloņus saskata tieši radaru ieviešanas procesā: «Valsts attieksme šajā jautājumā ir bijusi sabiedrībai uzspļaujoša, uzstādot radarus dīvainās vietās un līdz galam nepaskaidrojot, kādēļ radaram jābūt tieši tur. Nav brīnums, ka sabiedrība spļauj pretī, piemēram, ja uz man piederošas zemes kāds to radaru gribētu uzstādīt, arī es viņu pasūtītu.»

Arī sociologs Aigars Freimanis norādījis uz necaurskatāmo radaru ieviešanas procesu un komunikācijas kļūmēm, kas radījušas iespaidu, ka policija šajā jautājumā aizstāv privātuzņēmuma, nevis plašākas sabiedrības intereses. Tomēr viņš aicina palūkoties dziļāk, jo pašos pamatos, noslēdzot ar privātfirmu līgumu par radaru ieviešanu, tajā esot iekļauts «ētiski kropls» pieņēmums, kas daudzos radījis dziļa aizvainojuma sajūtu. «Absurdi ir ielikt līgumā ideju, ka firma dzīvo no tā, ka ir pārkāpēji. Tas nozīmē, ka firma nemaz nevar būt ieinteresēta tajā, lai autovadītāji būtu godīgāki, jo tādā gadījumā firma būtu pagalam, un policija, kam būtu jābūt godīguma balstam, noslēdzot šo līgumu, ir pateikusi, ka firmu atbalsta,» viņš skaidrojis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija un Ceļu policija uzskata, ka fotoradari ir efektīvi ātruma pārsniegšanas mazināšanai uz autoceļiem, taču juristi uzsākuši diskusiju par likumisko pusi, proti, vai uzliktie sodi par ātruma pārsniegšanu, kas fiksēti ar fotoradaru nav pretrunā ar likumiem, un vai nevar izveidoties situācija, ka valstij jāatmaksā viss iekasētais un varbūt pat jāizmaksā papildu kompensācijas. Paši sodu piemērotāji nekādas problēmas nesaskata.

Radaru sodi – pretrunā ar likumdošanu

Providus pētniece Ilona Kronberga, norāda, ka Administratīvo pārkāpumu kodeksā (APK) un Ceļu satiksmes likumā pastāv pretrunas, kas liek domāt, ka uz fotoradaru mērījumu pamata piemērotie sodi ir nelikumīgi, 19. septembrī raksta Diena.

"Administratīvo pārkāpumu kodekss ir vērsts uz pārkāpuma izdarītāju. Piemēram, ja ceļu policija aptur ātruma pārsniedzēju, viņš ir vainīgs un tiek saukts pie atbildības. Taču pielietojot fotoradarus tiek nofotografēts auto un tā numura zīme, bet ne vadītājs, un sankcija par uzlikto sodu tiek piesūtīta mašīnas īpašniekam. Tomēr šis īpašnieks saskaņā ar likumu nav šī pārkāpuma izdarītājs, tāpēc viņu sodīt par to nevar," tā I. Kronberga.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Policijas pataloģiskā atkarība no fotoradaru uzstādītājiem

Dienas Bizness, 01.10.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaulē ir zināmas dažādas atkarības, kuras vairāk vai mazāk sekmīgi ar medicīniskām metodēm tiek mēģināts ārstēt - no alkohola, no tabakas, no narkotiskajām vielām utt. Latvijas iekšlietu sistēmas gadījumā faktiski ir izdevies atklāt jaunu atkarības formu - no līdzšinējā fotoradaru uzstādītāja un apsaimniekotāja neatkarīgi no tā nosaukuma - Vitronic vai pašreizējā versijā V-Traffic.

Domājams, jebkuram ir skaidrs, ka šī kompānija daudzu mēnešu laikā ir pierādījusi savu nespēju strādāt ar fotoradariem.

Vispirms stacionāro radaru vietā tika atvesti pārvietojamie, tad tos nekādi nesanāca savlaicīgi uzstādīt un liela daļa tā arī nav ieraudzījusi dienas gaismu, un visbeidzot izrādījās, ka daļa no šīm tehnoloģisko ierīču būvēm nav nodotas ekspluatācijā, kas automātiski nozīmējot, ka sodu piemērošana par to fiksētajiem ātruma pārkāpumiem nav leģitīma. Citiem vārdiem sakot, laba ideja, kuras sekmīga realizācija ļautu ierobežot karstgalvju ālēšanos uz ceļiem, ir izbojāta tik lielā mērā, cik vien iespējams. To visu ņemot vērā, tikai loģisks ir lēmums pārtraukt līgumu ar Vitronic/ V-Traffic un noteikt, ka turpmāk visos etapos ar radariem būs jāstrādā valsts institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iepirkuma specifiku, fotoradaru iegādei izvēlēts slēgtā konkursa mehānisms. Savukārt pašu radaru uzstādīšanu finansēs konkursā uzvarējušais komersants, kurš atlīdzību par to saņems no iekasētajām soda naudām.

Šodien Valsts sekretāru sanāksmē izskatīšanai iesniegti grozījumi likumā, kas noteiks fotoradaru iegādes principu. Jau vēstīts, ka Iekšlietu ministrija iecerējusi projektu finansēt no iekasētajām soda naudām. « No valsts viedokļa, tas ir efektīvs problēmas risinājumu, jo tai nav jāiegulda liela apjoma investīcijas tehniskajā aprīkojumā un tā atjaunošanā, netiek tērēti valsts stingri ierobežotie resursi tehniskā aprīkojuma uzturēšanā un darbības nodrošināšanā. Tāpat ar komersantu noslēgtā līguma darbības laikā valsts neuzņemas finanšu risku gadījumā, ja faktiskie ieņēmumi no naudas sodiem ir mazāki par plānotajiem,» skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien darba grupai, kurai bija jāizstrādā principi turpmākai fotoradaru ieviešanai, tie jāiesniedz valdībā. Šķiet, šoreiz teikt, ka valsts no savām kļūdām nemācās, būtu nevietā - kā saprotams no darba grupā iesaistīto amatpersonu teiktā, ar šiem principiem tiks novērstas teju visas nepilnības, kuru dēļ iepriekšējo radaru ieviešanas mēģinājumu firmas Vitronic izpildījumā nemitīgi vajāja aizdomas un neapmierinātība, raksta laikraksts Diena.

Kad valsts nākamreiz ķersies pie radaru ieviešanas, tai tiks noņemts slepenības plīvurs, pirmos ieviesīs tieši stacionāros, nevis pārvietojamos radarus, un nekādi procenti no iekasētajām soda naudām privātiem komersantiem vairs nepienāksies, skaidro laikraksts.

Speciāli izveidotā Satiksmes un Iekšlietu ministrijas darba grupa ar sava darba rezultātu iesniegšanu vadībā gan varētu aizkavēties par dažām dienām, bet vēlākais nākamās nedēļas sākumā tiem jākļūst publiski pieejamiem. Kā Dienai atzinusi darba grupas vadītāja Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, galvenie principi ir skaidri jau tagad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīkotajā konkursā par 16 Doplera principa stacionāro fotoradaru piegādi uzvarējis uzņēmums Reck un pirmās mērierīces uz Latvijas ceļiem būs jau šogad, apliecināja CSDD.

Atbilstoši iepirkumam tiks piegādātas Nīderlandes uzņēmuma "Gatso" iekārtas, kas savus uzdevumus pilda jau vairākus desmitus gadu apmēram 60 pasaules valstīs. Šo iekārtu piegādi veiks "Reck", kuram fotoradaru darbības uzturēšana jānodrošina vēl piecus gadus pēc to nodošanas ekspluatācijā. Iepirkuma līgumcena ir 896 786 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.

LETA jau ziņoja, ka Reck piedāvājums mērierīču piegādei bija lētāks nekā otrā pretendenta - uzņēmuma Doma.

Fotoradaru iepirkumam bija vēl otra daļa, kas paredz, ka valsts iegādāsies četras transportlīdzekļu ātruma kontroles stacionārās iekārtas ar lāzera skeneri. Arī šajā daļā, tāpat kā Doplera principa iekārtu piegādē, pieteicās Reck un Doma. CSDD pārstāvis Jānis Aizpors aģentūrai LETA skaidroja, ka šajā daļā lēmums par uzvarētāju tiks pieņemts tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Pašlaik Rīgā un tuvākajos pagastos ik dienu dežūrē 34 pārvietojamie radari. Policijas mājaslapā atrodamā «radaru izvietojuma karte» atspoguļo tikai iespējamību, nevis reālo situāciju,» raksta izdevums Ir.

Uz lūgumu iepazīstināt, kur tieši atrodas katrs radars, tas saņēmis kategorisku atteikumu. «Tā ir policijas iekšējā informācija. Neviens nevar iejaukties policijas darbā,» sacījis Valsts policijas prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš.

Kad izdevums iebildis, ka tādējādi nevar objektīvi salīdzināt, vai radari izvietoti pilsētas bīstamākajās vietās, vai arī tur, kur vieglāk iekasēt sodu, Zivtiņš ieteicis «uzticēties».

Balstoties uz analītiskā dienesta vērtējumu, Zivtiņš izvēlas, kur stāvēs radari, un Vitronic Baltica tos tur arī novietojot. Radaru izvietojums varot mainīties reizi nedēļā, bet dažos gadījumos - vēl retāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ķuzis: būtu labs variants, ja fotoradarus apsaimniekotu Satiksmes ministrija

Dienas Bizness, 04.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Radaru darbības nepārtrauktība būtu labākais variants, bet kā tas tiks risināts – šobrīd vēl ir grūti pateikt. Būtu labs variants, ja radaru apsaimniekošanu uzņemtos Satiksmes ministrija, sarunā ar laikrakstu Dienas Bizness sacīja Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis.

Uz jautājumu, vai radaru darbības nodrošināšanu varētu nodarboties pati Valsts policija, viņš norādīja, ka policijas uzdevums ir nodrošināt sabiedrisko kārtību un apkarot noziedzību.

«Mūsu kompetencē ietilpst radaru dislokācijas noteikšana, protokolu izsūtīšana, pārsūdzēto sodu izskatīšana un tamlīdzīgas lietas, bet mēs neesam saimnieciskā darba veicēji,» sacīja I. Ķuzis.

Valsts policijas priekšnieks uzsvēra, ka, ja radarus apsaimniekotu Satiksmes ministrija, nepastāvētu problēmas ar to, ka radaru apsaimniekotājs nepakļaujas policijas vadības prasībām.

I. Ķuzis norādīja, ka līdzšinējā sadarbība starp valsti un privāto sektoru fotoradaru uzstādīšanas un apsaimniekošanas jomā neesot attaisnojusies un turpmāk ar to būtu jānodarbojas valsts struktūrai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cīņa pret fotoradariem Latvijā nav beigusies un turpinās, palielinot apgriezienus. Nevis pret personām, kas izstrādāja un parakstīja tādus radaru ieviešanas un apkalpošanas noteikumus, ka to uzstādīšanas beigu datumu joprojām grūti nojaust, bet gan pret pašām iekārtām.

Par apgriezienu pieņemšanos spēkā šajā jomā liecina kaut vai fakts, ka Satversmes tiesa ir apņēmusies vai likuma normas, kas paredz, ka par braukšanas ātruma pārsniegšanu sodīts tiek automašīnas īpašnieks, nevis faktiskais pārkāpējs, atbilst pamatlikumam. Protams, tikai pašas Satversmes tiesas ziņā ir tās pieņemtie lēmumi, un, lai ko tā arī nolemtu, to nāksies respektēt. Tomēr jāņem vērā, ka situācija šajā jomā var izveidoties visnotaļ interesanta.

Pieņemsim, ka tiek noteikts - radaram fiksējot, ka automašīna X kustas ar ātrumu, kas pārsniedz attiecīgajā vietā atļauto, policijas darbiniekiem jānoskaidro, vai braucamajam pie stūres tiešām ir bijis tās oficiālais īpašnieks, un gadījumā, ja nu tomēr nav, jāatrod cilvēks, kurš konkrētajā brīdī bijis pie stūres, un jāpierāda viņa vaina. Nenoliedzami nākas piekrist tiesībsargam Jurim Jansonam, kurš ir attiecīgās sūdzības autors, ka iespējams tas ir. Lai noskaidrotu, vai veiktā pārkāpuma brīdī pie auto stūres ir bijis pats tā īpašnieks, katrā konkrētajā gadījumā policijas darbiniekam ir jāgūst viņa piekrišana, ja tādas nav - jādodas pie potenciālā vainīgā, uz ko norāda īpašnieks, un jāzīlē, ko darīt tālāk, ja norādītā persona neatzīstas, ka vispār kādreiz būtu vadījusi attiecīgo automašīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Jāņa sētas kartēs iPhone un internetā norādīti policijas radari

Sanita Igaune, 16.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karšu izdevniecība Jāņa sēta ir laidusi klajā jaunu iPhone lietotnes BalticMaps 1,1 versiju, kurā norādītas policijas radaru atrašanās vietas Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, Db informē karšu izdevniecības Jāņa sēta projektu vadītājs Visvaldis Gercāns.

Policijas radaru atrašanās vietas Latvijas kartē norādītas atbilstoši Valsts policijas sniegtajai informācijai par 82 iespējamajām 15 pārvietojamo radaru izvietošanas vietām. Kartē norādīta 21 stacionārā radara atrašanās vieta Igaunijā un 138 stacionāro radaru izvietojums Lietuvā.

Karšu izdevniecība Jāņa sēta gatavo un 2012. gada sākumā plāno izlaist lietojumprogrammas BalticMaps versiju telefoniem un iekārtām, kas darbojas uz Android operētājsistēmas bāzes. Tālāk nākotnē tiks turpināts darbs pie programmatūras funkcionalitātes attīstības, paplašināta kartes informācija un ieviestas jaunas iespējas satiksmes informācijas izmantošanā. Bezmaksas versijā BalticMaps lietotājiem būs iespēja brīdināt citus lietotājus par satiksmes sarežģījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijā un Lietuvā jau domā par cita veida ātruma pārkāpumu fiksēšanu; Latvijā kontrolēšana varētu sākties janvāra beigās, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Kamēr Latvijā divus gadus pēc neveiksmīgās Vitronic (vēlāk V-Traffic) fotoradaru ieviešanas vēl tikai tiek testēts pirmais stacionārais fotoradars, kaimiņvalstīs jau izskata iespēju, kā sodīt pārkāpējus nevis par ātruma pārkāpšanu konkrētā momentā, bet gan garākā ceļa posmā.

«Šobrīd Gatso tipa radaru uzstādīšana (autoceļa Rīga–Ventspils 22,5. kilometrā pie Varkaļu kanāla) notiek saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar CSDD. Pirmais radars ir uzstādīts pagājušajā gadā un šobrīd darbojas testa režīmā. Vēl seši radari tiks uzstādīti 21. janvārī,» DB norāda fotoradaru uzstādītājas SIA Reck valdes priekšsēdētājs Viesturs Kaģis. Pēc viņa teiktā, visi uzstādītie radari būs verificēti atbilstoši Latvijas likumdošanai. Savukārt pārējie radari tiks uzstādīti tiklīdz Reck saņems radaru uzstādīšanai atbilstoši sagatavotas vietas, kā tas paredzēts līgumā. Par radaru uzstādīšanas vietu nodrošināšanu un sagatavošanu atbilstoši tehniskajām prasībām Reck neatbild. Pirmais fotoradars varētu sākt fiksēt pārkāpumus jau janvāra beigās, pieļauj CSDD pārstāve Agnese Korbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Latvijā uz ceļiem izvietoti vēl četri stacionārie fotoradari

Rūta Cinīte, 11.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajās dienās uz Latvijas ceļiem sāks darboties četri jauni stacionārie fotoradari. Tie atradīsies Pūrē, Durbē, Lilastē un Baldonē, informē Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Sabiedrisko attiecību daļa.

«Četri jaunie radari jau ir uzstādīti un pirms to atrašanās vietām ir izvietotas informatīvas ceļa zīmes, uz kurām norādīts ātruma mērierīces atrašanās vietā atļautais braukšanas ātrums. CSDD vērš autovadītāju uzmanību, ka braukšanas ātruma režīms vienmēr un ne tikai šajās vietās ir jāievēro neatkarīgi no tā, vai fotoradars darbojas vai ne,» norāda direkcijā.

Tādējādi uz Latvijas ceļiem kopumā darbosies 52 stacionārie fotoradari.

CSDD atgādina, ka valdības apstiprinātais stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns paredz līdz 2018.gadam uz Latvijas ceļiem kopumā uzstādīt 100 ātruma mērierīces, kas ievērojami paplašinātu atļautā braukšanas ātruma pārkāpēju kontroli. Līdz šī gada beigām plānots uzstādīt vēl astoņus radarus. Savukārt 2018.gadā uz ceļiem parādīsies vēl 40 jauni stacionārie fotoradari, nodrošinot to, ka līdz nākamā gada beigām Latvijā kopumā darbojas 100 radari.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšlietu ministrija šobrīd vērtē 10 potenciālos pretendentus, kuri pēc gada varētu uzstādīt vairāk nekā 100 foto radaru uz valsts ceļiem. Lai gan uz papīra uzņēmumi ir desmit, izpētot izrādās, ka tās ir vienu un to pašu pretendentu dažādas kombinācijas. To vadībā ir cilvēki, kas saistīti gan ar policiju, gan apsardzi, gan apdrošināšanu, ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējos ceļus ir iespējams uzturēt un remontēt tikai par valsts budžeta līdzekļiem un tie jau ilgstoši nav pietiekami, raksta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Šobrīd valdība strādā pie nākamā gada valsts budžeta. Publiski izskanējusi informācija, ka finansējumu autoceļiem plāno samazināt par 47 miljoniem eiro, par ko nozarē ir liels satraukums, jo jau tā nepietiekamie resursi neļauj uzturēt ceļus kārtībā.

Pašvaldības, pagastu pārvaldes cenšas, cik spēj tikt galā ar savā pārziņā esošajiem ceļiem, bet aiz pašvaldības ceļa turpinās valsts ceļi un tie nereti ir pat daudz sliktākā stāvoklī. Druvienas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Graumanis atzīst, ka arī viņu pagastā uz vietējiem valsts nozīmes ceļiem noteikti prasītos remontdarbi. «Tie visi ir grants ceļi, bet ne uz viena grants nav, būtībā varētu teikt, ka tie ir ceļi bez seguma. Paies vēl kādi gadi un tie tiešām tādi arī būs. Grants tur nav bērta virsū, kopš tie ir uzbūvēti.» J.Graumanis atzīst, ka uzturētājs, protams, pūlas, greiderē, bet neesot jau ko greiderēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Uzticot savu auto nejēgam, jārēķinās ar izdevumiem

Dienas Bizness, 24.02.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(392).jpg

Kopš Latvijā uz ceļiem ir ieviesti fotoradari, šīs ierīces nosaukums jau ir kļuvis teju par lamuvārdu.

Protams, var diskutēt par to, cik kvalitatīvi ir noslēgts līgums par to piegādi, ja rezultātā ir sanācis tā, ka uzņēmumam, kas ir apņēmies ieviest stacionāros radarus, izdevīgāk ir maksāt soda naudu un iztikt ar pārvietojamajiem radariem, nekā pildīt līgumu. Taču daļu sabiedrības vairāk uztrauc, vai gadījumā kāds radars kaut kur nav paslēpts tā, lai autovadītāji to nevarētu pamanīt, vai ir izvietoti brīdinājumi par šo ierīču eksistenci utt. Īsi sakot, ātruma pārkāpēju balsis skan ļoti skaļi, jo, domājams, nepārkāpējus šie jautājumi diez ko neuztrauc.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Kamēr vieni čammājas, citiem turpinās «gāzi grīdā!» - tiešā nozīmē

Dienas Bizness, 01.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(326).jpg

Reaģējot uz visnotaļ neapstrīdamu faktu, ka daļa ceļu satiksmes dalībnieku, nonākot pie automašīnas stūres, nevis brauc, bet teju psiho, pārbaudot, vai tiešām gāzes pedāli nevar iespiest vēl dziļāk, Iekšlietu ministrija savulaik nonāca pie visnotaļ atbalstāmas ieceres.

Proti, tāpat kā daudzās citās valstīs, uz ceļiem jāizvieto fotoradari, kas fiksētu ātruma pārkāpējus, soda kvītis izsūtot atbilstoši auto īpašnieka adresei. Šāda metode jau daudz kur ir spējusi disciplinēt auto vadītājus, turklāt atbilstoši minētās ministrijas aprēķiniem, Latvijas gadījumā šim nolūkam nepieciešamā tehnika arī visai ātri atmaksātos. Izklausās vienkārši, taču neaizmirsīsim, ka dzīvojam Latvijā, ar visām no tā izrietošajām sekām…

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Latvijas ceļiem uzstādīts pēdējais – 100. stacionārais fotoradars - līdz ar to Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) ir sekmīgi izpildījusi valdības apstiprināto fotoradaru ieviešanas plānu - līdz šī gada beigām uz Latvijas ceļiem uzstādīt 100 ātruma mērierīces.

Ceļu satiksmes negadījumu kopskaits radaru tuvumā samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Savukārt radaru vietās nav bojāgājušo negadījumos, kas saistīti ar ātruma pārsniegšanu.

Valdība lems, vai turpināt stacionāro fotoradaru uzstādīšanu, un, iespējams, jau tuvākajā nākotnē CSDD būs jānodrošina papildu stacionāro fotoradaru izvietošana uz Latvijas ceļiem.

Papildus tam CSDD tuvākajā laikā plāno īstenot Latvijā vēl nebijušu jaunumu – vidējā braukšanas ātruma kontroles pilotprojektu. Ātruma kontroles pilotprojekts ar vidējā ātruma noteikšanas sistēmu paredz, ka automašīnas ātrums tiek mērīts, ņemot vērā laiku, ko auto pavada no viena punkta līdz nākamajam. Sākotnēji tas tiks īstenots uz šosejas Tīnūži – Koknese. Ja pilotprojekts būs veiksmīgs, tad šādas sistēmas tiks ieviestas arī citos ceļu posmos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jēdziens «fotoradars» Latvijā drīz vien būs kļuvis par lamuvārdu. Ne tikai tāpēc, ka daudzi ar saviem spēkratiem tagad vairs bez maksas nevar pārvietoties tik lielā ātrumā, kā varbūt gribētos, par ko vispār uztraukuma nekāda, bet arī tādēļ, ka mūsu iekšlietu sistēmas darboņi ar fotoradaru uzstādītājiem acīm redzami ir noslēguši tādu līgumu, ka visu vajadzīgo stacionāro radaru nav joprojām, bet ar to uzstādītājuzņēmumu Vitronic Baltica notiek auklēšanās kā mammai ar jaundzimušu bērnu - pasarg die's, ka tikai kaut kas nenotiek.

Jāatgādina, ka stacionāro radaru uzstādīšanai Latvijā vajadzēja sākties jau pagājušā gada oktobrī, bet to vietā parādījās tikai kaudze ar pārvietojamajiem fotoradariem. Tātad līgums jau netika izpildīts.

Būdami ļoti pretimnākoši cilvēki pēc savas dabas, mūsu iekšlietu sistēmas darbinieki deva iespēju laboties, 110 stacionāros radarus uzstādot līdz šā gada 20. maijam. Jau pagājušajā nedēļā bija skaidrs, ka visus 110 radarus noteiktajā laikā Vitronic Baltica neuzstādīs gan. Un tad Valsts policijas šefs Ints Ķuzis pat pamanījās apgalvot, ka minētajam uzņēmumam esot objektīvi attaisnojumi, kāpēc darbs nav izpildīts laikā, - piemēram, Latvijas krājbankas krahs… Un tas nekas, ka pirmajiem stacionārajiem fotoradariem vajadzēja sākt strādāt jau pērnā gada oktobrī, bet Krājbankas krahs bija novembrī. Informācijai tiem, kas nav pamanījuši, - oktobris ir pirms novembra. Turklāt pat gadījumā, ja tiešām izrādītos, ka radaru uzstādīšana nav bijusi iespējama tāpēc, ka Vitronic Baltica naudiņa palikusi Krājbankā, tam nevajadzētu būt par pamatīgu traucēkli, lai vismaz vienotos ar zemes īpašniekiem par tiesībām uzstādīt šos radarus, kā arī nokārtot ar būvniecības darbu uzsākšanu saistītās formalitātes, jo tas nekādus lielos līdzekļus neprasa. Taču, kā jau ir plaši izskanējis, tas nav izdarīts, proti, vienā otrā pašvaldībā tā arī nav skaidrības par to, kur tad šos radarus iebetonēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Sakarā ar radaru skandālu vēlas atkāpties Igaunijas policijas šefs

Gunta Kursiša, 13.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas Policijas un robežsardzes pārvaldes vadītājs Raivo Kūts (Raivo Küüt) saistībā ar pagājušajā nedēļā uzplaiksnījušo radaru skandālu paziņojis par savu atkāpšanos no amata. Pirms neilga laika atklājies, ka Igaunijas policisti apzināti un nelegāli izrakstījuši ātrumpārkāpuma kvītis saskaņā ar nepareiziem radaru rādījumiem, vēsta Igaunijas mediji.

Skandāla dēļ policija izpelnījusies sabiedrības nopēlumu un kritiku, atzina R. Kūts, paziņojot, ka pametīs savu amatu, lai mazinātu saspīlējumu. Iekšlietu ministrs Kens Marti Vahers (Ken-Marti Vaher) neatbalsta, ka R. Kūts pamestu amatu, jo neticot, ka viņš esot zinājis par šiem pārkāpumiem un centās tos slēpt, ziņo ERR.

Radaru skandāls Igaunijā sākās pagājušajā nedēļā, kad televīzijas ETV pārraide pauda – 2011. gada sešos mēnešos policija piešķīrusi 178 sodus par ātruma pārkāpšanu, pamatojoties uz nepareizi noregulētiem radariem. Pārraide apgalvo, ka, pateicoties iekšējam auditam, policijas vadība ir bijusi informēta par pārkāpumiem un nelegāli uzliktajiem sodiem vismaz astoņu mēnešu garumā, bet neko nedarīja, lai problēmu novērstu un cerēja, ka pārkāpumi nenonāks atklātībā. Savukārt bijušais Policijas satiksmes departamenta vadītājs Alvars Otokars (Alvar Ottokar) teicis policistiem turpināt izmantot bojāto radaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 12.februārī, Latvijā darba režīmā sāks darboties pirmie stacionārie fotoradari, informē CSDD.

Tas nozīmē, ka informācija par fiksētajiem pārkāpumiem tiks sūtīta Valsts policijai lēmuma pieņemšanai un autovadītāji saņems paziņojumu par fiksēto pārkāpumu. Kā pirmie savu darbību uzsāks radars uz ceļa Rīga – Jelgava pie pagrieziena uz Brankām un uz jaunā Rīga – Koknese ceļa pie satiksmes mezgla ar ceļu Inciems – Sigulda – Ķegums (radaru karte: http://ej.uz/ctsu). Līdz šim radari darbojās testa režīmā un paziņojumi autovadītājiem netika sūtīti.

Jau tagad varam uzskatīt, ka stacionāro radaru izvietošana ir sevi attaisnojusi, uzsver CSDD. Radaru uzstādīšanas vietās šobrīd ir samazinājies plūsmas ātrums un tiek fiksēts neliels skaits ātruma pārkāpēju. Pirms katras stacionārā fotoradara atrašanās vietas ir izvietotas braukšanas ātrumu ierobežojošas ceļa zīmes ar papildzīmi par fotoradara darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā par divu 44 miljonu USD vērtu liela mēroga transportējamu gaisa uzraudzības radaru sistēmu AN/TPS-77 piegādi Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem uzvarējusi kompānija Lockheed Martin. Kompānija arī noslēgs līgumu par šo radaru sistēmu ilgtermiņa uzturēšanu, ziņo CNN.

2003. gadā Lockheed Martin piegādāja šādus radarus pa vienam gan Igaunijā, gan Latvijā, lai paplašinātu gaisa uzraudzības tīkla Baltnet iespējas.

Jaunie radari aprīkoti ar pasaules jaunākajām tehnoloģijām šajā nozarē. Radaru darbības loks ir līdz 250 jūras jūdzēm jeb 463 kilometriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Iespējams, «ienesīgākais» fotoradars Hipokrātu ielā fiksē aptuveni 350 pārkāpumus dienā

Elīna Pankovska, 26.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs bērnudārzi, skola, veco ļaužu pansionāts un slimnīca – tās ir iestādes, kas atrodas aptuveni 600 metru garajā Hipokrāta ielas ceļa posmā, kurā noteikts 30 km/h ātruma ierobežojums. Taču, neskatoties uz šiem apstākļiem, vadītāji šeit traukušies pat ar ātrumu 92 km/h, informē policija.

Jau vairāk nekā mēnesi ar mainīgu intensitāti un darba laiku Hipokrāta ielā, strādā viens no Valsts policijas četriem pārvietojamiem radariem. Policija informē, ka vidēji vienā dienā Hipokrāta ielā pie nama numur seši esošais fotoradars fiksē 300 līdz 350 pārkāpumus un šis skaits, laikam ejot, nav sarucis.

Absolūtais ātruma rekords šajā vietā fiksēts 11. janvārī, kad kāds vadītājs traucies ar ātrumu 92 km/h. Pāris dienas vēlāk fiksēts ātrums 75 km/h.

Policija joprojām turpina darbu pastiprinātā režīmā – ātruma pārkāpēji tiek kontrolēti gan ar ceļu policijas ekipāžu, gan rokas radaru, gan līdzšinējo četru policijas pārvietojamo radaru palīdzību, kas turpina fiksēt ātruma pārkāpumus visā valsts teritorijā – gan Rīgas reģionā, gan ārpus tā. VP atgādina, ka atļautais braukšanas ātrums nav mainījies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Iekārta, kas ļauj uzņēmējiem efektīvi kontrolēt, plānot un ekonomēt elektroenerģiju

, 09.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IT un elektronikas uzņēmums AdvanGrid radījis inovatīvu tehnoloģiju, kas veic elektroenerģijas patēriņa monitoringu, ļaujot uzņēmējiem pastāvīgi sekot elektrības patēriņam un konstatēt nelietderīgus tēriņus, tādējādi radot iespēju efektivizēt enerģijas patēriņu un būtiski ekonomēt finanšu līdzekļus.

Iekārtu pirms trim gadiem izstrādāja Latvijas speciālisti, un nu divus gadus tā tiek testēta un pilnveidota kopā ar AS Sadales tīkls ekspertiem, vērtējot tehnoloģiju darbībā, kā arī kopīgi konstatējot nepilnības un attiecīgi veicot uzlabojumus. AS Sadales tīkls speciālisti atzīst iekārtu par kvalitatīvu un savā ziņā unikālu, kurai vismaz pagaidām šajā cenu kategorijā, šādā komplektācijā un funkcionalitātē pasaulē nav analogu, turklāt tās cena ir ievērojami zemāka nekā līdzīgiem risinājumiem, akcentē AdvanGrid valdes priekšsēdētājs Juris Polcs, piebilstot, ka iekārtas pamata auditorija ir industriālie klienti, kuri ikdienā patērē lielu apjomu elektroenerģijas, dažādu ražošanas iekārtu darbināšanai, tādēļ iespēja kontrolēt un analizēt patēriņu viņiem ir būtiska tieši no kopējo izmaksu samazināšanas viedokļa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā fotoradari ir vajadzīgi, norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, taču reāli tos ieviest, visticamāk, izdosies tikai nākamgad, ņemot vērā, ka vēl ir jāpaveic vairāki darbi pirms jauna konkursa izsludināšanas.

LNT raidījumā 900 sekundes Kozlovskis norādīja, ka statistika liecina par to, ka vietās, kur pērn atradās fortoradari, būtiski mazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits, līdz ar ko ministrs secina, ka radari uz Latvijas ceļiem ir nepieciešami.

Kozlovskis gan atzīst, ka ierīces uz ceļiem nepieciešamas jo ātrāk, jo labāk, taču reāli to varētu izdoties panākt tikai nākamā gada sākumā, par iemesliem minot konceptuālā redzējuma izstrādi un prezentēšanu, jauna konkursa rīkošanu un reālu fotoradaru ieviešanu darbībā.

Ministrs skaidroja, ka ar konceptuālo redzējumu paredzēts nākt klajā šā gada martā, bet, ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar iepirkuma konkursiem, projekta realizētāja noskaidrošana varētu ieilgt.

Komentāri

Pievienot komentāru