Bankas BNP Paribas peļņa šā gada trešajā ceturksnī bijusi 1,9 miljardi eiro, kas ir par 46% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, ziņo BBC.

BNP Paribas izdevies palielināt peļņu pateicoties slikto kredītu apjomu sarukumam, kas ļāvis Francijas lielākajai bankai atlikt malā mazāku summu kavēto kredītu zaudējumu segšanai. BNP Paribas šim mērķim atlika 1,22 miljardus eiro lielu summu, kas ir par 47% mazāk nekā pērn šajā laikā.

Bankas apgrozījums trešajā ceturksnī bija 10,86 miljardi eiro, kas ir par 1,8% vairāk nekā pērn šajā laika periodā. Analītiķi bija prognozējuši, ka BNP Paribas apgrozījums samazināsies.

Iepriekš intervijā aģentūrai Reuters BNP Paribas norādīja, ka bankai nebūs nepieciešams speciāli palielināt kapitālu, lai pildītu jaunos industrijai noteiktos noteikumus, kas pakāpeniski tiks ieviesti līdz 2013. gadam.

Francijas banka "BNP Paribas" varētu izmaksāt 600 miljonus eiro kompensācijās klientiem, kas tikuši maldināti saistībā ar Šveices frankos izsniegtajiem hipotekārajiem kredītiem.

"BNP Paribas" un Francijas patērētāju aizsardzības asociācija CLCV otrdien apstiprināja, ka panākta vienošanās par kompensāciju izmaksāšanu aptuveni 4400 klientiem, kuri bija noslēguši līgumus par hipotekārajiem kredītiem ar zemām procentu likmēm.

Hipotekārie kredīti 2008. un 2009.gadā tika izsniegti Šveices frankos, bet to atmaksa veikta eiro pēc tirgus kursa.

Šveices franks tiek uzskatīts par drošu ieguldījumu, un globālās finanšu krīzes laikā tā vērtība pret citām valūtām strauji pieauga, investoriem cenšoties sevi pasargāt no finanšu tirgus problēmām.

Tādējādi "BNP Paribas" klienti ar šiem hipotekārajiem aizdevumiem saskārās ar lielākiem izdevumiem, veicot to atmaksu.

Nekustamo īpašumu konsultāciju uzņēmums Newsec parakstījis līgumu par sadarbības aliansi ar BNP Paribas Real Estate. Kā norāda Newsec, sadarbības līgums ļaus uzņēmumam apkalpot klientus ārpus Ziemeļeiropas un Baltijas valstīm.

Newsec Starptautiskā biznesa vadītājs Makss Barklejs (Max Barclay) norādīja, ka BNP Paribas zīmols, plašais pakalpojumu klāsts un globālais tīkls sniedz uzņēmumam starptautisku darbības platformu. Sadarbība stiprināšot uzņēmuma tirgus pozīcijas Ziemeļeiropā un radīs tālākas izaugsmes iespējas.

Savukārt Newsec Latvija izpilddirektore Olga Kozina skaidroja, ka sadarbības alianse dodot uzņēmumam iespēju palīdzēt gan korporatīvajiem Baltijas klientiem citās valstīs, gan arī piesaistīt jaunus nekustamā īpašuma investorus Baltijā.

BNP Paribas Real Estate ir starptautisks nekustamo īpašumu konsultants. Kompānija ir Francijas finanšu konglomerāta BNP Paribas meitas uzņēmumus. Kompānijai ir vairāk nekā 150 biroji visā pasaulē.

Eiropas bankas izkļūst no kredītu krīzes lielākas nekā agrāk, tādējādi radot lielāku risku valstu ekonomikām, raksta Bloomberg.

BNP Paribas SA, Barclays Plc un Banco Santander SA ir starp vismaz 353 Eiropas aizdevējiem, kas ir palielinājušies izmēros kopš 2007.gada sākuma, liecina Bloomberg apkopotie dati.

«Mēs «sējam nākamās krīzes sēklas»»,» akcentējot to, ka pēdējo divu gadu laikā bankas ir kļuvušas lielākas, sacījis Deivids Lascelles (David Lascelles), kurš ir vecākais līdzstrādnieks Londonā bāzētajā Finanšu inovāciju izpētes centrā.

Bankas paplašināja savas bilances «kredītu burbuļa» laikā, aizņemoties lētu naudu, lai finansētu aizdevumus un investīcijas.

Parīzē bāzētā BNP Paribas, kas ir pasaulē lielākā banka pēc aktīvu apjoma, kopš 2007.gada sākuma palielinājusi savu bilanci par 59%, sasniedzot 2.29 triljonus eiro - summu, kas ir vienāda ar 117% no Francijas iekšzemes kopprodukta. Londonā bāzētās Barclays aktīvi «uzlēkuši» par 55% līdz 1.55 triljoniem Lielbritānijas sterliņu mārciņu jeb 108% no Lielbritānijas IKP. Santander aktīvi ir pieauguši par 30% līdz 1.08 triljoniem eiro, kas ir aptuvenais Spānijas IKP apmērs.

Eiropā pieaug pieprasījums pēc loģistikas centriem – kopš gada sākuma visvairāk nomas un pārdošanas darījumu noslēgts lielākajos reģiona tirgos - Parīzes reģionā un Lielbritānijas centrālajā daļā.

Visstraujākā izaugsme tajā pašā laikā fiksēta Spānijā un Nīderlandes dienvidu daļā. To veicina augošais patēriņš un tirdzniecība internetā, rāda jaunākais «BNP Paribas Real Estate» Eiropas loģistikai paredzētā nekustamā īpašuma pārskats.

Augošā investoru interese par loģistikas objektiem novērojama arī Baltijas valstīs, kur darījumu vērtība šogad augusi par 10%.

«BNP Paribas Real Estate» partneres Baltijas valstīs – starptautiskās nekustamā īpašuma konsultāciju sabiedrības «Newsec» – eksperti uzsver, ka loģistikas sektors vēl aizvien nav pietiekami novērtēts, bet augošās investīciju plūsmas uz šo sektoru pierāda, ka tā potenciāls ir nozīmīgs.

«Šogad, jau otro gadu pēc kārtas, Baltijas reģionā fiksēti darījumi vairāk nekā 100 miljonu eiro vērtībā tikai industriālās loģistikas segmentā vien. Šogad vislielākais komerciālā nekustamā īpašuma darījums notika tieši loģistikas sektorā – Zviedrijas investīciju sabiedrība »East Capital« no »VGP Group« par 54 milj. eiro iegādājās »Nehatu« loģistikas centru Tallinā. Trīs Baltijas valstīs 2017. gada trīs ceturkšņos kopā nodoti īpašumā 150 tūkstoši kvadrātmetru loģistikai izmantojama īpašuma,» saka «Newsec» Investīciju darījumu grupas vadītāja Neringa Rastenīte-Jančūniene.

Franču bankas Societe Generale ceturtā ceturkšņa peļņa vairāk nekā dubultojusies līdz 221 miljonam eiro, ziņo MarketWatch.

BNP Paribas ceturkšņa peļņa sasniedz 1.37 miljardus eiro

Tajā pašā laika posmā pirms gada bankas peļņa bija 87 miljoni eiro.

Ceturtā ceturkšņa peļņa bijusi lielāka nekā analītiķu prognozētā – 150 miljoni eiro, taču ievērojami zemāka nekā bankas tīrā peļņa trešajā ceturksnī – 426 miljoni eiro.

Db.lv jau rakstīja, ka Francijas lielākā banka BNP Paribas pagājušā gada pēdējo ceturksni noslēdza ar 1,37 miljardu eiro lielu peļņu.

Francijas lielākās bankas BNP Paribas ceturtā ceturkšņa tīrā peļņa pieaugusi par 13,6%, ziņo CNBC.

Kredītiestāde ceturksnī no oktobra līdz decembrim nopelnījusi 1,55 miljardus eiro. Atbilstošajā laika posmā iepriekšējā gadā tā guva 1,37 miljardu eiro peļņu.

Pateicoties labajam sniegumam ceturtajā ceturksnī, gada peļņa pārsniegusi pirmskrīzes līmeni.

Pagājušajā gadā BNP Paribas strādājusi ar 7,84 miljardu eiro peļņu, kas iezīmē pieaugumu par 34,5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. 2007.gadā - pirms pasaules finanšu krīze vēl bija negatīvi ietekmējusi bankas peļņu - tā nopelnīja 7,82 miljardus eiro.

Sešu mēnešu periodā, kas noslēdzās augustā, no fiksētā ienākuma vērtspapīriem aizplūduši vietējo un ārvalstu investoru līdzekļi 187,7 miljardu eiro vērtībā, liecina Bloomberg apkopotie dati.

Šis ir lielākais apjoms kopš eiro debijas 1999.gadā, un palīdzējis nodzīt eiro cenu par 2,6% pret deviņu attīstīto valstu valūtām. Tādējādi eiro vērtība ir piedzīvojusi lielāko kritumu kopš 2010. gada, kad bija eirozonas parāda krīze.

«Ārvalstu un vietējo investoru pieprasījums ir bijis vienādi negatīvs, un, skatoties uz priekšu, tie būs būtiski faktori, kas vājinās eiro,» norāda BNP Paribas valūtu stratēģis Filis Papadavis. Viņš paredz, ka eiro uzrādīs vienu no sliktākajiem rezultātiem starp 10 lielāko valstu valūtām. Oktobra sākumā eiro vērtība nogāzās līdz vairāk nekā divu gadu zemākajai atzīmei, sasniedzot 1,2501 dolāra atzīmi. Pēc tam tā ir pakāpusies un otrdien bija 1,2704 dolāri. BNP Paribas izsaka vispesimistiskākās prognozes attiecībā uz eiro vērtības izmaiņām, prognozējot 7,1% kritumu līdz 1,18 dolāriem līdz 2015.gada beigām. Vidējā Bloomberg analītiķu prognoze ir kritums līdz 1,2 dolāriem.

Eiro cenas lejupslīde uzņem apgriezienus, kas lielākus padara riskus, ka eiro un dolāra vērtības paritāti (viens dolārs = viens eiro) var sasniegt jau nākamajā gadā, raksta Reuters.

«1,18 ASV dolāru līmenis ir bijis eiro cenas vēsturiski vidējais līmenis un šādu cenas līmeni varētu uzskatīt par godīgu. Tomēr vēsturiski valūtu cenas pie «taisnīgajiem» līmeņiem ilgi nepaliek un vidējā termiņā pastāv riski, ka eiro cena nolidos līdz 1,1 ASV dolāru atzīmei. Neizslēdzu, ka eiro cena ilgākā termiņa varētus sasniegt paritāti, tomēr, ja tā tomēr tiks sasniegta, uzskatu, ka eiro cena piedzīvos korekciju uz augstākiem līmeņiem,» norādījusi Forex.Com pētniecības direktore Džeina Foleja (Jane Foley)

Pašlaik eiro cena arī pārvietojusies tuvāk līmeņiem, kas saistīti ar Pirktspējas paritātes principu (Purchasing power parity jeb PPP). Tas ir teorētisks valūtas kurss, ko aprēķina, balstoties uz kāda preču groza cenu katrā valūtā tās pamatvalstī. Tas bieži būtiski atšķiras no reālā (tirgus) valūtas kursa. Tā, piemēram, BNP Paribas analītiķi norādījuši, ka eiro/dolāra kursa PPP atrodas pie 1,137 ASV dolāru līmeņa.

Biroju telpu nomas maksa Rīgā ir zemākā Baltijas valstīs, izriet no BNP Paribas Real Estate Eiropas biroju tirgus apskata, kurā pirmo reizi iekļauta informācija arī par Baltijas valstu galvaspilsētām.

Rīgā viena kvadrātmetra nomas maksa gadā bijusi 144 eiro, Tallinā tā savukārt bija 200 eiro, bet Viļņā – 168 eiro. Šogad Rīgā varētu sagaidīt mērenu nomas maksas palielināšanos, šādu prognozi izsaka pētījuma autori.

Toties pagājušajā gadā Rīgā kopējais iznomāto biroju telpu apjoms bijis salīdzinoši lielāks nekā kaimiņvalstu galvaspilsētās – tas Rīgā sasniedza 28 tūkst. m2 (vēl pirms gada – 48 tūkst. m2), Tallinā ir notikuši nomas darījumi 22 tūkst. m2 apjomā, bet Viļņā iznomāti 16 tūkst. m2 biroju platību.

Lielākā daļa biroju telpu nomas darījumu Rīgā pagājušajā gadā bija saistīti ar dažādu kompāniju darbības paplašināšanu, kā rezultātā tām bija nepieciešamas lielākas telpas. Joprojām bija vērojama arī uzņēmumu biroju maiņa uz ērtākām telpām, labākā rajonā, ar izdevīgākiem līguma nosacījumiem. Tirgū nav bijis pārāk daudz jaunpienācēju. Šogad diez vai būšot sagaidāma lielāka nomas darījumu aktivitāte, ņemot vērā, ka tirgū 2013.gadā piedāvājumā neparādīšoties jaunas biroju platības. Pārskatā norādīts, ka pašlaik brīvo platību īpatsvars Rīgā ir ap 9.8%, kas ir būtiski zemāks nekā krīzes laikā, kad šis rādītājs sasniedza 25%. Augstākās klases - A klases - biroju telpu segmentā ir vien 3.8% brīvu telpu, bet B klases ēkās brīvu telpu ir vairāk – 11%.

Eiropas parādu krīze samazinās eiro vērtību vēl vairāk, atsaucoties uz UBS AG un BNP Paribas SA, raksta Bloomberg.

16 valstīm, kuras izmanto šo valūtu, tas nemaz nav tik slikti, norāda eksperti. Kritums 3-4 gadu laikā būtu izdevīgs tādām Eiropas valstīm kā Vācija, kuru ārvalstu pārdošanas apjomi palīdz kompensēt, piemēram, valsts izdevumus. ASV eksports, kuru valsts prezidents Baraks Obama vēlas dubultot piecu gadu laikā, varētu kļūt mazāk konkurētspējīgs.

Eiro vērtības kritums ir ļoti labas ziņas reģionam, jo pārējā pasaules ekonomika paplašinās, norāda Ženēvas Starptautiskā Monetāro un banku studiju centra vadītājs Čārlzs Viplozs. «Tas varētu veicināt stimulus, kas izglābtu eirozonu no recesijas.»

Eksperts uzskata, ka eiro ilgtermiņa reālā vērtība ir starp 1,10 un 1,20 dolāriem, tomēr valūta varētu nokrist zemāk par šo līmeni. «Es uzskatu, ka eiro vēl ir daudz vietas, kur krist, pirms tas sāk kāpt uz augšu,» norādījis Č. Viplozs.

Agrā svētdienas rītā ar pneimatisko urbi bruņojušies laupītāji izrakuši tuneli no Parīzes metro stacijas uz bankas pagrabu, taču viņiem nav izdevies iegūt naudu vai citas vērtīgas lietas, atsaucoties uz policijas sniegto informāciju, vēsta Reuters.

Mēģinājums aplaupīt BNP Paribas esot jau trešā reize šogad, kad tā sauktās «termītu bandas» mēģinājušas aplaupīt bankas Parīzē, izrokot tuneļus.

Pagaidām gan neesot zināms, vai šie trīs gadījumi ir saistīti.

Banda ierakusies kredītiestādes pagrabā, iespējams, izmantojot notekūdeņu sistēmu. Taču tālāka ielaušanās nav izdevusies un no bankas nekas nav paņemts, informējusi BNP Paribas preses sekretāre. Tad, kad ielaušanās nav izdevusies, laupītāji savas pēdas centušies slēpt ar uguni. Ugunsgrēks iedarbinājis trauksmes signālu un vietā ieradusies policija. Laupītāji esot pametuši rakšanai nepieciešamos instrumentus, tai skaitā pneimatisko urbi.

AS Ventspils nafta īpašnieks Vitol S.A. paziņojis, ka ir parakstījis sindicētās kredītlīnijas līgumu par kopējo summu 8 miljardi ASV dolāru, informē uzņēmumā.

Vitol par 12 mēnešiem pagarinājis atmaksas termiņu jau esošajai kredītlīnijai, kas noformēta uz trim gadiem par 7 075 833 333 ASV dolāru lielu summu. Savukārt par 924 166 667 ASV dolāru lielu summu Vitol refinansējis 364 dienu kredītlīniju, kurai jau iestājies atmaksas termiņš, ar jaunu 364 dienu kredītlīniju par tādu pašu summu. Jaunās kredītlīnijas sākotnējā summa bijusi 750 000 000 ASV dolāru.

Darījums uzsākts 2016.gada 22.augustā, un tajā kopumā iesaistītas 55 bankas. Kredītlīniju piešķīrušas šādas bankas: Mandated Lead Arrangers & Bookrunners ABN AMRO Bank N.V., Bank of America Merrill Lynch International Limited, The Bank of Tokyo-Mitsubishi UFJ, Ltd. (MUFG), BNP Paribas, Citigroup Global Markets Limited, Commerzbank AG Londonas filiāle, Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A. (darbojas kā Rabobank International), Crédit Agricole Corporate and Investment Bank, Credit Suisse AG, DBS Bank Ltd. Londonas filiāle, Deutsche Bank Luxembourg S.A., HSBC Bank plc, ING Bank N.V., J.P. Morgan Limited (JPM), Lloyds Bank plc, Mizuho Bank, Ltd., The Royal Bank of Scotland plc, Société Générale Corporate & Investment Banking, Standard Chartered Bank, Sumitomo Mitsui Banking Corporation and UniCredit Bank AG (UniCredit). BNP Paribas, Commerzbank AG Londonas filiāle, MUFG, The Royal Bank of Scotland plc un UniCredit darbojoties kā aktīvajām vadošajām līguma parakstītājām, savukārt JPM strādājot kā dokumentēšanas un kredītlīnijas aģentam.

Domājams, vēl samērā daudzi atceras iepriekšējo globālo finanšu krīzi, kad līdz ar milzīga apmēra naudas sadegšanu izgaismojās daudzu pasaules banku caurumi.

Eiropā problēmas finanšu sektoram raisīja vēl arī sekojošā reģiona parādu krīze. Tas nozīmēja, ka vairākās Dienvidu valstīs banku sektors īsti pārliecinošs joprojām neizskatījās pat pirms šīs pandēmijas.

Sevi, šķiet, piesakot Covid-19 nākamajam vilnim, daudzu kompāniju finansiālie izaicinājumi var ievilkties un kļūt dziļāki. Tas raisa risku, ka kādā brīdī problēmas būs arī bankām, kur pat nosacīti visai spēcīgi uzņēmumi var attapties, ka vairs nespēj norēķināties par savām parādsaistībām. Jeb – ja esmu tev parādā 10 tūkstošus, tā ir mana problēma. Savukārt, ja esmu tev parādā 100 miljonus, tā jau ir tava problēma.

Pārāk daudz banku 

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē...

Bloomberg izceļ analītiķu teikto, ka Eiropas banku sistēma kopumā nākamajā gada vien var pārciest nesamaksātus parādus 255 miljardu eiro apmērā. Tiesa gan, vienmēr zināms risks ir tam, ka notiek kaut kas neparedzēts.

Eiropas Centrālās banka (ECB) norādījusi, ka, piemēram, vēl viena plaša pandēmijas ierobežojumu kārta apgrūtināto aizdevumu kaudzi var papildināt par vienu triljonu eiro!

Ja tā arī būs, tad nebūt nav izslēgts, ka veco kontinentu atkal pārņem kādi lēmumi par banku glābšanu. Šķiet, nevajadzētu maldināt sevi ar to, ka tas tad bieži vien nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina.

Jāpiebilst, ka Eiropas banku akciju cenu kopuma vērtība šogad noplanējusi zemāk jau par 40%. “Būs bankas, kas cietīs vairāk un kurām nebūs pietiekami daudz kapitāla vai tās būs tuvu šai robežai. Ar tīru privātā sektora risinājumu, iespējams, nepietiks, lai izkļūtu no šīs krīzes ar spēcīgu banku sektoru,” Bloomberg komentē Londonas Biznesa universitātes pasniedzēji.

Tiek arī piebilsts, ka pagaidām skaidrības par bankas bilanču bojājumiem neesot. Tiesa gan, trauksmes signāli skanot pie tādu aizdevējiem kā BNP Paribas (Francija) un HSBC Holdings (Apvienotā Karaliste) durvīm. BNP Paribas brīdinājusi, ka tai problēmas var radīt aviācijas un tūrisma industrijas nostopēšanās. Tāpat Vācijas Commerzbank AG ziņojusi, ka sagaida vairāk saistību nepildīšanas gadījumus un mēģinājusi palielināt savu kapitāla drošības spilvenu.

Faktiski ar bažām tiek gaidīts tas brīdis, kad beigsies valdību atbalsta programmas. Tad arī varēs redzēt, cik izturīga un ilgtspējīga ir aktuālā ekonomikas atveseļošanās.

Valdības un bankas ar moratoriju un saistību maksājumu atbrīvojumu starpniecību lielu daļu ekonomikas uztur pie dzīves. Tiesa gan, daudzos gadījumos šāda kompāniju dzīvība galu galā var būt pielīdzināma veģetatīvai stadijai. Ir pat manāmas aplēses, ka pēc šīs pandēmijas vajadzēs vēl kādus 10 gadus, lai tiktu galā ar šīs ērās kredītiem.

Pavisam reālas problēmas jau tagad ir Itālija, kuras valdībai nupat nācās piekrist Banca Monte dei Paschi di Siena lielas daļas tās ekstra slikto kredītu (11,6 miljardu eiro apmērā) pirkšanai. Banka jau ir glābta un gandrīz 70% no tās akcijām pieder valdībai. Pieejamā informācija liecina, ka Itālijas valdība meklē investoru, kas no tās šīs daļas varētu nopirkt. Skaidrs, ka tas nenotiks pie nefunkcionējošas bankas (jautājums gan par cenu).

“Sagatavošanās un problēmu identificēšana šobrīd ir vissvarīgākā lieta. Fāze, kurā mēs šobrīd atrodamies, ir gatavošanās triecienam,” vēl septembra beigās norādīja ECB Banking Supervision vadītājs Andrea Enria.

“Varas iestādēm ir jāgatavojas sliktām lietām. Tām vajadzētu pavadīt laiku sava veida aktīvu pārvaldīšanas rīka sagatavošanai, ja tas galu galā būtu vajadzīgs. Pavisam privāti viņiem arī vajadzētu rūpīgi domāt par to, kā veikt publisku banku glābšanu,” piebildis arī bijušais Anglijas Bankas vadītāja vietnieks Pauls Takers.

“Pandēmija eirozonas amatpersonas jau piespieda lauzt tabu par kopēju aizņemšanos. Tikmēr banku nozares nepatikšanas arī var likt tām vēlreiz apsvērt politiski sarežģītus soļus. Runas par Eiropas “slikto banku”, kura pārņemtu sliktos aktīvus, parādījās jau aprīlī,” atgādina Bloomberg.

Šādi milzīgu pārmaiņu laiki dažiem sniegs arī iespējas. Dažādu uzņēmumu aktīvus un daļas pa lēto varēs uzpirkt visi tiem, kam šādā brīdī būs paliksi nauda (tam palīdzēs arī zemās procentu likmes).

Deviņas lielās pasaules bankas par krāpšanu valūtas tirgū piekritušas samaksāt divus miljardus ASV dolāru (1,79 miljardu eiro) lielu kompensāciju, lai izlīgtu ar investoriem, ceturtdien paziņoja procesā iesaistītā juristu kompānija.

Investori panākuši vienošanos ar Bank of America, Barclays, BNP Paribas, Citi, Goldman Sachs HSBC, JPMorgan, RBS un UBS, ziņoja juridiskā kompānija Hausfeld. Bankas tiek vainotas kopīgi plānotā valūtas tirgus manipulācijā.

Pagaidām nav zināms, kā summa tiks sadalīta.

Jūnijā kāds avots vēstīja, ka Barclays maksās 375 miljonus, HSBC - 285 miljonus, BNP Paribas gandrīz 100 miljonus un Goldman Sachs" apmēram 130 miljonus dolāru, taču norādīja, ka šie skaitļi var mainīties.

Dažas no bankām jau iepriekš bija vienojušās maksāt konkrētu summu.

ASV gigants JP Morgan Chase piekrita maksāt 99,5 miljonus janvārī, un tam sekoja Bank of America, kas nolēma maksāt 180 miljonus, Citigroup ar 394 miljoniem un Šveices UBS ar 135 miljoniem dolāru.

Goldman Sachs Group Inc samazinājusi savu Ķīnas šā gada izaugsmes prognozi no 11,4% līdz 10,1%, jo valdības ierobežojumi attiecībā uz kreditēšanu un nekustamo īpašumu palēnina pasaulē trešās lielākās ekonomikas pieauguma tempu, vēsta Bloomberg.

Šis paziņojums esot radījis bažas, ka globālā atlabšana zaudē spēku.

Ķīnas izaugsmes prognozi samazinājušas arī BNP Paribas, Macquarie Securities Ltd. un China International Capital Corp.

Trešā daļa no Ķīnas ekonomistiem varētu samazināt savas pārāk optimistiskās prognozes par 2010. un 2011. gadu jau tuvākajās nedēļās, galvenokārt saistībā ar valdības veiktajiem pasākumiem, 30. jūnijā norādīja Bank of America-Merrill Lynch ekonomists Lu Tings.

BNP šonedēļ samazināja savu 2010.gada izaugsmes prognozi Ķīnai no 10,5% līdz 9,8%, Macquarie - no 10-10,5% līdz 9,5-10%, bet China International Capital Corp. maijā pauda viedokli, ka izaugsme, visticamāk, palēnināsies līdz 9,5% no iepriekš prognozētajiem 10,5%.

Ja runā par virtuālajām valūtām, tad populārākais šāds veidojums – bitkoins – uz pārējo šādu digitālo aktīvu fona jau sāk izskatīties kā tāds ne īpaši aktuālajām modes tendencēm līdzi izsekot spējīgais vectētiņš.

Galvu reibinošu cenas pieaugumu pēdējā laikā piedzīvojuši daži mazāki šādi digitālie veidojumi, kur visspilgtāk, šķiet, mirdz tā saucamais dogekoins jeb "suņmonēta".Vēl šā gada sākumā bitkoins veidoja aptuveni 70% no virtuālo valūtu kopējās vērtības. Šobrīd citu veidojumu (piemēram, ētera (Ether), minētā dogekoina un binance koina) uznāciens bitkoina īpatsvaru šajā pīrāgā samazinājis līdz 43%, rēķinājusi ASV investīciju banka JPMorgan Chase & Co.

Piemēram, dogekoina vērtība tā tirdzniecības vietnēs internetā vēl šā gada sākumā atradās pie nepilna pus ASV dolāra centa, kur šonedēļ tā jau dzīvojās virs 0,5 ASV dolāru atzīmes. Procentuālā ziņā tas ir pieaugums vairāk nekā par 11 tūkst. procentiem.

Kopš Eiropas Savienība ir paaugstinājusi prasības finanšu atklātībai, ir rodami interesanti fakti arī par banku sektoru. Starptautiskā organizācija Oxfam 27. martā ir publicējusi pētījumu par divdesmit lielākajām Eiropas bankām, kas lielāko daļu savas peļņas - 25 miljardus eiro iegūst tieši nodokļu paradīzēs.

Lasi pētījumu šeit: http://policy-practice.oxfam.org.uk/publications/opening-the-vaults-the-use-of-tax-havens-by-europes-biggest-banks-620234

Bankas izmanto nodokļu paradīzes - valstis ar īpaši “labvēlīgiem” nodokļu režīmiem, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas valstīs, kurās notiek to ekonomiskā aktivitāte, kā arī, lai sekmētu savu klientu nodokļu nemaksāšanu. Daži no faktiem:

Vācijas luksusa apģērbu ražotājs Hugo Boss šajā gadā paredz gan peļņas, gan pārdošanas apjomu pieaugumu, ko veicinās jaunu veikalu izveide, kā arī aktīvāka darbība Āzijas tirgos, raksta Bloomberg.

Pagājušā gadā apģērbu ražotāja pārdošanas apjomi pieauga par 4% līdz 2,43 miljardiem eiro, savukārt peļņa palielinājās par 7% līdz 565 miljoniem eiro. Arī šajā gadā pieaugums būs mērāms vienciparu skaitļos, tomēr tas vairāk tuvosies 10% atzīmei, norāda kompānija.

Eksperti gan gaidīja vēl straujāku izaugsmi nekā ziņojis uzņēmums. Exane BNP Paribas analītiķis Andreas Indersts sacījis, ka ieņēmumu izaugsmes prognoze ir nedaudz zem analītiķu gaidītajiem 10% šajā gadā.

Šajā gadā uzņēmums sagaida divciparu izaugsmi mazumtirdzniecības apjomos, savukārt vairumtirdzniecības apjomi saglabāsies stabili. Kompānija šogad plāno veikt investīcijas 110-130 miljonu eiro apmērā.

Akciju cenas Volstrītā ceturtdien pieauga, bet Eiropas biržās kritās.

"Amazon", "Apple" un "Facebook" īpašnieces "Meta" akcijas cena palielinājās pirms gaidāmas šo uzņēmumu peļņas publiskošanas.

"Microsoft" un "Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena, kas trešdien bija kritusies, ceturtdien pieauga.

"50 Park Investments" analītiķis Adams Sarhans atzina, ka tirgus atkopjas pēc trešdienas krituma, kuru bija izraisījis ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmums nemainīt procentlikmes un signāli, ka nav gaidāma procentlikmju pazemināšana martā.

FRS, Eiropas Centrālā banka (ECB) un Anglijas Banka pēdējos gados ir vairākkārt paaugstinājušas procentlikmes, cīnoties pret inflāciju. Tagad, kad inflācija sākusi samazināties, tās vēl nav sākušas procentlikmju pazemināšanu.

Eiropas investori patlaban iecienījuši banku akcijas, un kopš 2012.gada jūnija to cenas vidēji augušas par 38%, raksta Bloomberg.

Eiropas akciju indeksā Stoxx Europe 600 iekļauto aizdevēju tirgus vērtība šajā laika periodā ir augusi par 316 miljardiem eiro un lielāko pieaugumu piedzīvojušas BNP Paribas SA un Bank of Ireland akciju cenas, liecina Bloomberg apkopotie dati.

Tādējādi banku īpatsvars indeksā pieaudzis līdz 14%, salīdzinot ar 9,8% 2009. gadā.

Analītiķi paredz, ka šajā gadā indeksā iekļauto banku ieņēmumi pieaugs par 54%, kas ir straujākais kāpums vismaz kopš 2002.gada un lielākais kāpums starp 19 indeksā iekļautajām nozarēm.

Tiesa gan, pērn Eiropas banku peļņa saruka par 3,1%, taču paredzams, ka šajā gadā tā augs par 14%.

Aizvien stingrākā likumdošana un nepieciešamība rīkoties saskaņā ar compliance procedūrām būtiski ietekmēs lauksaimniecības produktu, arī graudaugu, starptautisko tirdzniecību, – uzskata Rietumu Bankas valdes locekle Nataļja Perhova.

Šie jautājumi, tāpat kā citas aktuālas nozares tendences, nesen tika apspriesti vienā no nozīmīgākajiem pasaules profesionālajiem forumiem – Global Grain Ženēvā.

Starptautiskās tirdzniecības, tostarp lauksaimniecības produkcijas darījumu finansēšana, ir viens no Rietumu Bankas servisa prioritārajiem virzieniem; banka ir pastāvīga Ženēvas foruma dalībniece un partnere.

Apkopojot konferences rezultātus, Nataļja Perhova pastāstīja, ka Global Grain tika apspriesti aktuāli nozares jautājumi: graudaugu ražība, kas pēdējos gados ir augsta, un Krievijā šogad ir sasniegusi rekordu; šo procesu radītās izmaiņas starptautiskajā loģistikā un infrastruktūras adaptācija; arī risku hedžēšana, ģeopolitisko faktoru ietekme uz starptautisko tirdzniecību un citas, tirgus dalībniekiem būtiskas tēmas.