Valsts kontroles ziņojums atklāj, ka prēmijas pērnā gada nogalē maksājušas teju visas ministrijas. Dāvanu kartes 20 tūkstošu latu vērtībā izsniedzis arī KNAB.

Valsts iestādes un ministrijas pērnā gada nogalē materiāli stimulējušas savus darbiniekus par 1.05 milj. Ls, Valsts kontrole prasa atbildīgo amatpersonu saukšanu pie atbildības.

nonwrited articleAizsardzības īpašumu valsts aģentūra darbiniekus materiāli stimulējusi par 106.8 tūkst. Ls, turklāt visiem nodarbinātajiem izmaksātas naudas balvas 100% apmērā no darba algas, jeb 237.9 tūkst. Ls. Valsts robežsardzē tika izmaksātas prēmijas par kopējo summu Ls 100.3 tūkst. Ls

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas apdrošināšanas tirgus pērn sasniedzis 214 miljonus latu, kas ir par 12% lielāks nekā pirms gada. Latvijas apdrošinātāju asociācijas beidzot publicētie dati atklāj, ka Latvijā jau otru gadu pēc kārtas dzīvības apdrošināšana pēc parakstīto prēmiju apjoma ir lielākais apdrošināšanas veids Latvijā.

Pērn dzīvības apdrošināšanā prēmijās parakstīti 42,9 miljoni latu, kas veido 20,1% tirgus, un uzrāda 3% pieaugumu, salīdzinot ar 2011.gadu, liecina asociācijas dati, kas apkopoti par septiņu nedzīvības apdrošinātāju un sešu ārvalstu riska apdrošinātāju filiāļu, kā arī divu dzīvības apdrošinātāju un piecu ārvalstu dzīvības apdrošinātāju filiāļu darbības rezultātiem Latvijas teritorijā. Asociācija datus par apdrošināšanas tirgu pārtrauca publiskot pirms vairākiem gadiem, kad populārāko apdrošināšanas veidu galvgalī bija auto apdrošināšana. Līdz šim bija pieejami vien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kopējie dati. Tie savukārt liecina, ka Latvijā strādājošās apdrošināšanas kompānijas bruto prēmijās pērn kopumā parakstījušas 314 miljonus latu, jo tajā skaitā prēmijas (par aptuveni 100 miljoniem latu) parakstītas arī ārpus Latvijas, piemēram, Lietuvā un Igaunijā.

2011. gadu lielākie nedzīvības apdrošinātāji noslēguši ar krasi atšķirīgiem rādītājiem: tikai Latvijas tirgū strādājošā Balta cietusi teju divu miljonu latu zaudējumus, bet arī citās Baltijas valstīs pārstāvētā BTA uzrādījusi trīs miljonu latu peļņu.

Kompāniju publicētie finanšu pārskati liecina, ka Balta 2011. gads noslēdzies ar 1,94 miljonu latu zaudējumiem iepretim 1,44 miljonu latu peļņai pirms gada, kompānija bruto prēmijās kopumā bija parakstījusi 30,23 miljonus latu, kas ir par 4% mazāk nekā pirms gada. Tajā skaitā visvairāk – 9,63 miljoni latu – parakstītas nekustamā īpašuma apdrošināšanā, kam ar 8,52 miljoniem latu seko sauszemes transporta apdrošināšana.

Tikmēr BTA Insurance Company SE pērn uzrādījusi 3,00 miljonu latu peļņu, kas ir par 30,2% mazāka nekā pirms gada, komānija bruto prēmijās Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Vācijā kopumā bija parakstījusi 92,99 miljonus latu (+21,7%). Tajā skaitā visvairāk – 40,74 milj. Ls- prēmijas parakstītas sauszemes transportlīdzekļu

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE grupa šā gada deviņos mēnešos parakstījusi bruto apdrošināšanas prēmijas 122,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,2 miljoniem eiro jeb 11,1% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos.

Kā informē apdrošināšanas kompānijas pārstāvji, bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA izmaksājusi 57,3 miljonus eiro, kas ir par 6 miljoniem eiro jeb 11,8% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. BTA grupas peļņa šī gada deviņos mēnešos sasniegusi 5,1 miljonu eiro.

Lielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums šogad salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo laika periodu sasniegts īpašumu apdrošināšanā, nelaimes gadījumu apdrošināšanā un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā.

Šogad deviņu mēnešu laikā BTA īpašumu apdrošināšanā parakstīja prēmijas 17,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4% vairāk nekā 2012. gada deviņos mēnešos. Nelaimes gadījumu apdrošināšanā BTA šī gada deviņos mēnešos parakstīja prēmijas 2,5 miljonu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar identisku periodu pērn, ir par 19,5% vairāk, savukārt vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā kopumā parakstītas prēmijas 4,8 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,6% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika periodā.

Nedzīvības apdrošināšanas kompānijas pagājušā gadā kopumā bruto prēmijās parakstījušas 219 miljonus latu, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati liecina, ka atlīdzībās kopumā kompānijas pērn izmaksājušas 141.9 miljonus latu, kas ir par 14 % mazāk nekā 2008. gadā.

Gjensidige Baltic pagājušo gadu pabeidza ar bruto prēmiju kritumu par 1 %, līdz 45.7 miljoniem latu, bet atlīdzībās kompānija izmaksāja par 23 % vairāk nekā pirms gada – 30.5 miljonus latu.

Balta pagājušā gada laikā zaudējusi 32 % biznesa, prēmijās gadā kopumā parakstot 41.8 miljonus latu. Atlīdzībās Balta pērn izmaksājusi 26.3 miljonus latu – par 22 % mazāk nekā pirms gada.

18 miljonu latu bruto prēmijās parakstījusi If Latvia, kas ir par 28 % mazāk nekā pirms gada, bet izmaksāto atlīdzību apjoms sarucis par 4 %, līdz 10.6 miljoniem latu.

Saeima šodien galīgajā galīgajā lasījumā pieņēma Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likumu, kas nosaka plašāk publiskot komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju.

Finanšu ministrijā iepriekš skaidroja, ka jaunā likuma mērķis ir palielināt korporatīvo pārredzamību un uzlabot publisko kontroli par komercsabiedrību ienākuma nodokļu informāciju, nodrošinot starptautisku koncernu (grupu) un atsevišķu komercsabiedrību publiskus pārskatus par ieņēmumiem, ienākuma nodokļiem un saimniecisko darbību rezidences valstī un sadalījumā pa nodokļu jurisdikcijām neatkarīgi no koncerna galvenās mātes sabiedrības reģistrācijas vietas.

Likumā ir iekļauts galvenās mātes sabiedrības pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja saskaņā ar konsolidētā finanšu pārskata datiem attiecīgā koncerna (grupas) konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) galvenās mātes sabiedrības bilances datumā pārsniedz 750 miljonus eiro.

Lielākajiem nedzīvības apdrošināšanas tirgus spēlētājiem Latvijā šogad deviņos mēnešos kardināli atšķirīgi rezultāti – BTA uzrāda 1,42 miljonu latu peļņu, bet Balta cieš 1,28 miljonu latu zaudējumus.

Tā liecina abu kompāniju publiskotie finanšu pārskati. Pagājušā gada deviņos mēnešos BTA peļņa bija 4,23 miljoni latu, bet Balta strādāja ar peļņu 2,67 miljonu latu apjomā. Šogad pusgadā Baltai zaudējumu apjoms bija sasniedzis 1,04 miljonus latu, bet BTA šajā laika periodā bija peļņa – 254,4 tūkstoši latu. Saskaņā ar iepriekš teikto, Balta šogad cieš zaudējumus, jo nepietiekamā apjomā audzē iepriekš samazinātās cenas, bet BTA peļņu var uzrādīt pateicoties kompānijas darbībai kaimiņvalstīs, piemēram, Lietuvā, kur apdrošināšanas tirgus sācis atlabt.

No 2003. gada līdz 2008. gadam KNAB darbiniekiem izmaksātas vairāk nekā divu miljonu latu prēmijas, liecina KNAB finanšu atskaites, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Tajās esot redzams, ka prēmijas KNAB vadītāji varētu būt izmaksājuši sev un no prēmiju fonda varētu būt kompensētas darbinieku ciešanas par nozagtās naudas skandāla piesegšanu, secina Neatkarīgā. KNAB darbinieku skaits minētajā laika posmā svārstījies no 115 līdz 144 cilvēkiem. Prēmijas maksātas ne visiem – 2007. un 2008. gadā vidēji simt darbiniekiem.

«Ja pieņemam, ka laika posmā no 2003. gada līdz 2008. gadam ik gadu simt darbinieku saņēmuši prēmijas no kopējā 2,02 miljonus latu lielā prēmiju katla, tad matemātiski var aprēķināt, ka sešos gados katrs no simt darbiniekiem papildus algai prēmijās vidēji saņēmis vēl 20 000 latu jeb 3333 latus gadā. Prēmiju apmērs gan ir bijis atšķirīgs. KNAB vadība un tai tuvas lojālās personas saņēmušas lielākas summas, līdz pat 9425 latiem gadā. Vienkāršie darba rūķi – zemākas, sākot no 133 latiem gadā,» norāda laikraksts.

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 6,5% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 97,6 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, palielinājies par 10,7% un kopumā atlīdzībās izmaksāti 53,7 miljoni eiro

LAA prezidents J. Abāšins: «Par spīti izaicinošajai ģeopolitiskajai situācijai, apdrošināšanas tirgus uzrāda visnotaļ labus izaugsmes ciparus. Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos, kas ir pozitīvs signāls. Kā jau prognozēts, strauji pieaug mūža pensijas saņēmēju skaits, kas liecina arī par uzticību apdrošināšanas nozarei. Atlīdzību pusē izaugsme ir vēl straujāka, ko visvairāk ietekmē praktiski nepārtrauktā cenu celšanās medicīnas un autoservisu nozarēs un pieaugošais klientu prasīgums.»

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Zviedrijas trešā lielākā banka SEB paziņojusi, ka samazinās darbinieku prēmijas par divām trešdaļām pēc tam, kad izskanējusi kritika par pārmērīgu prēmiju izmaksu, raksta Swedishwire.

Pagājušā mēnesī tika paziņots, ka SEB prēmijām paredzējusi izmaksāt 1.8 miljardus zviedru kronu (124 miljonus latu), un ka pērn prēmijās, visticamāk, izmaksāts vairāk nekā nopelnīts. Zviedrijas finanšu ministrs Anders Borgs to nosauca par «provokāciju» un draudēja ieviest stingrāku regulāciju.

Trešdien banka paziņoja, ka tā samazina darbinieku prēmiju par divām trešdaļām, un tagad to summa ir 795 miljoni kronu (54,8 miljoni latu), ieskaitot sociālās apdrošināšanas iemaksas. Bankas valde arī apstiprinājusi dividenžu izmaksu – 1 kronu (0,069 latus) par akciju. Pērn dividendes netika izmaksātas.

Noslēdzoties pusgadu ilgušajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ministrijas saviem darbiniekiem sākušas izmaksāt prēmijas, lai pateiktos par padarīto darbu, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu amērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.

«Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka Veselības ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Latvijā darbojošos apdrošinātāju kopējais parakstīto prēmiju apjoms 2014. gadā pieaudzis par 10%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie dati par apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Ārzemēs Latvijas apdrošinātāji pērn parakstījuši prēmijas 168,3 miljonu eiro apmērā, kas ir par 7% vairāk nekā 2013. gadā. Latvijas iekšējā tirgū pieaugums bijis 11%, un kopā Latvijā darbojošos apdrošinātāju parakstīto prēmiju apjoms sasniedzis 517,2 miljonus eiro, kas ir 10% pieaugums pret 2013. gadu.

Ārzemēs izmaksātas apdrošināšanas atlīdzības 86,6 miljonu eiro apmērā, Latvijā - 197,6 miljonu eiro, un kopā izmaksātas atlīdzības 284,2 miljonu eiro (+7%) apmērā.

Vislielākais kāpums tieši ārzemēs no lielajiem veidiem bijis īpašuma apdrošināšanā - par 62% (pieaugums šajā veidā kopumā - 28%). Tā rezultātā lielāko apdrošināšanas veidu topā pērn notikusi līderu maiņa, un īpašuma apdrošināšana ar 16,6% tirgus daļu ieņem pirmo vietu, vērtējot pēc kopējā parakstīto prēmiju apjoma, kas sasniedzis 86,1 miljonu eiro. Ārzemēs izmaksātās atlīdzības īpašuma apdrošināšanā pieaugušas vēl straujāk - par 74%, sasniedzot 9,6 miljonus eiro. Kopumā atlīdzībās izmaksāti 29,5 miljoni eiro, kas ir par 20% vairāk nekā pērn.

Francijas ārējās tirdzniecības un ekonomikas veicināšanas valsts ministrs Franks Rīsters (Franck Riester) un Francijas uzņēmēju asociācijas MEDEF delegācija 15. septembrī apmeklēja Schneider Electric Rīgas rūpnīcu, kas ir viena no Latvijas lielākajām elektronikas un elektroinstalācijas produktu ražotnēm.

Rūpnīcas īpašnieks ir Francijā dibinātais starptautiskais koncerns Schneider Electric.

“Mūsu rūpnīca ir nozīmīgs ieguldījums Latvijas tautsaimniecības modernizācijā un abu valstu ekonomisko saišu nostiprināšanā. Ir radītas modernas darba vietas kvalificētiem vietējiem elektroinstalācijas nozares speciālistiem, tiek ražots moderns elektroaprīkojums, kas ir pieprasīts visā pasaulē. Šobrīd Schneider Electric rūpnīca jau ir izaugusi par nozīmīgu nozares spēlētāju visā reģionā, pie tam uzņēmums katru gadu aug un paplašina ražoto produktu sortimentu. Apgrozījums pērn palielinājās par 11%, sasniedzot 72 miljonus eiro, bet šogad tiek plānots pat 26% pieaugums, sasniedzot 91 miljonu eiro. Galvenie rūpnīcas ražojumi ir iespiedshēmas un to montāžas risinājumi, kas gandrīz pilnībā (99,9%) tiek eksportēti. Rīgas rūpnīcai ir izveidojusies cieša sadarbība ar Schneider Electric ražotnēm Francijā, Vācijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs,” stāsta Schneider Electric Rīgas rūpnīcas vadītājs Lorāns Gerū (Laurent Gueroux)

G7 samitā pēc ASV un Francijas sarunām ir panākta vienošanās par digitālo pakalpojumu nodokļa piemērošanu tehnoloģiju milžiem, pirmdien paziņoja Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Šis jautājums ilgu laiku bija iemesls saspīlējumam starp Parīzi un Vašingtonu, kura bija draudējusi atbildēt uz šo nodokli, nosakot muitas tarifus Francijas vīniem.

Makrons, stāvot blakus ASV prezidentam Donaldam Trampam G7 samitā Francijas kūrortpilsētā Biaricā, atzina, ka ir bijis «daudz nervozitātes» par Francijas jaunā nodokli, kuru paredzēts piemērot tādiem ASV tehnoloģiju milžiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».

Viņš sacīja, ka sarunās starp Franciju un ASV tomēr ir panākta «manuprāt, ļoti laba vienošanās».

Makrons paskaidroja, ka Francija atcels savu digitālo nodokli, kad tiks ieviesta jauna starptautiska nodeva, par kuru notiek diskusijas starp Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) 134 dalībvalstīm. Francija cer, ka tas notiks jau 2020.gadā.

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE pērn parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 160 miljonu eiro apmērā, kas ir par 17,3 miljoniem eiro jeb 12,2% vairāk nekā 2012. gadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Proporcionāli parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugumam, pieaudzis arī izmaksāto apdrošināšanas atlīdzību apjoms. Bruto apdrošināšanas atlīdzībās BTA 2013. gadā izmaksāja 77,8 miljonus eiro, kas ir par deviņiem miljoniem eiro jeb 13% vairāk nekā 2012. gadā. BTA grupas peļņa 2013. gadā sasniegusi 7,1 miljonu eiro.

BTA Insurance Company SE valdes priekšsēdētājs Jānis Lucaus norāda, ka kompānija ievērojami uzlabojusi savu tehnisko rezultātu. Ja 2012. gadā apdrošinātāju peļņu lielā mērā veidoja veiksmīgā atdeve no finanšu ieguldījumiem jeb tā saucamais netehniskais rezultāts, tad 2013. gadā situācija finanšu ieguldījumu jomā nav bijusi tik ienesīga. BTA peļņu 2013. gadā noteica tieši tehniskais rezultāts jeb iegūtā peļņa no tiešās apdrošināšanas darbības. 2013. gadā BTA ir divarpus reizes palielinājuši peļņu no tiešās apdrošināšanas darbības.

Janvāra beigās presē parādījās informācija, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir aicinājusi visus apdrošināšanas brokerus sniegt informāciju par kontiem, kuros tiek turētas apdrošināšanas prēmijas. Tā kā pašlaik Finanšu un kapitāla tirgus komisija vēl tikai veic pārbaudes, tad par jebkādām Latvijas apdrošināšanas brokeriem piemērojamām sankcijām, tai skaitā brokeru licenču atņemšanu, runāt vēl ir pāragri.

Salīdzinājumam var minēt, ka pirms kāda laika ar šādu problēmu apdrošināšanas brokeru uzraugs saskārās arī Lietuvā. Tāpat kā Latvijā arī Lietuvā likums skaidri un nepārprotami norāda, ka apdrošināšanas brokeriem no klientiem saņemtos naudas līdzekļus ir jātur nošķirti no saviem naudas līdzekļiem. Pēc tam, kad Lietuvas Apdrošinātāju uzraudzības komisija atklāja šo pārkāpumu, tā pieņēma lēmumu par vairāku apdrošināšanas brokeru licenču anulēšanu.

Kādēļ tas ir svarīgi? Skats no industrijas puses

Apdrošināšanas brokeri apdrošināšanas prēmijās var saņemt salīdzinoši lielas naudas summas. Saskaņā ar Latvijas Apdrošināšanas Brokeru Asociācijas mājas lapā atrodamajiem datiem 2010.gada 3. ceturksnī vislielākā viena brokera noslēgto apdrošināšanas līgumu prēmiju summa ir LVL 196 768. Nenoliedzami šis ir ievērojams skaitlis. Lai gan pastāv iespēja, ka daļu no prēmijām klienti pa tiešo maksāja apdrošinātājam, pat tādā gadījumā atlikusī summa ir ievērojama.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Četras lielākās Zviedrijas bankas, neraugoties uz banku finanšu rādītāju straujo kritumu, palielinājušas prēmijas saviem darbiniekiem, liecina Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestādes (Finansinspektionen) apkopotā informācicja.

Zviedrijas finanšu tirgu ministrs Mats Odels (Mats Odell), uzstājoties Zviedrijas televīzijas raidījumā, bija ļoti kritisks par banku rīcību.

«Finanšu krīzes vidū prēmijas ir palielinātas. Prēmijas ir palielinātas ne tikai procentuāli, bet arī izmaksātās summas ziņā. Tas ir pārsteidzoši un satraucoši,» uzsvēra M. Odels.

«Ir pienācis laiks bankām pamosties un īstenot šos grozījumus. Ir ļoti svarīgi, lai tās tos pieņem pēc iespējas ātrāk,» uzsvēra M. Odels.

Savukārt Swedbank preses sekretārs Tomass Baktemans (Thomas Backteman) norādīja, ka banka prēmijas ir izmaksājusi balstoties uz 2008. gada bankas rezultātiem.