Pamatojoties uz aizdomām par nelegālu pirmsvēlēšanu kampaņas finansēšanu 2007. gadā, šonedēļ pārmeklēts bijušā Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī (Nicolas Sarkozy) mājoklis un birojs, vēsta pasaules mediji.

Esot Francijas prezidenta amatā, N. Sarkozī bija imūns pret tiesvedību uzsākšanu, taču pēc pilnvaru beigām policisti kļuva tiesīgi veikt «kratīšanu» viņa mājoklī un birojā. Tiesvedība tikusi atlikta vairākus gadus, kamēr N. Sarkozī pildīja valsts prezidenta amata pienākumus, tomēr viņš zaudēja imunitāti pēc sociālistu pārstāvja Fransuā Olanda uzvaras prezidenta vēlēšanās.

Šīs nedēļas sākumā desmit policisti veica kratīšanu N. Sarkozī un viņa sievas Karlas Bruni (Carla Bruni) dzīvesvietā, kā arī jaunajā N. Sarkozī birojā, ko valsts viņam nodrošina kā bijušajam prezidentam. Daži avoti ziņo arī par pārbaudēm daļēji N. Sarkozī piederošajā advokātu birojā. Pats bijušais Francijas prezidents un viņa sieva pirmdien devās brīvdienās uz Kanādu.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī oficiāli paziņojis par savu nolūku kandidēt valsts prezidenta vēlēšanās, solot atgriezt bezdarbniekus darba tirgū un vairāk ieklausīties vēlētājos, vēsta France 24.

Pēc vairāku mēnešu ilgām spekulācijām, vai N. Sarkozī kandidēs vēlēšanās vai tomēr nē, Francijas prezidents par savu lēmumu paziņoja sarunā ar telekanālu TF1.

«Jā, es esmu prezidenta vēlēšanu kandidāts,» sacīja N. Sarkozī. Francijas prezidents norādīja, ka viņš ir kā kuģa kapteinis vētras vidū. «Francija nedrīkst izlikties, ka krīze, Eiropa un pasaule neeksistē,» klāstīja prezidents.

N. Sarkozī arī uzsvēra, ka vēlas Francijas iedzīvotājiem ļaut piedalīties lēmumu pieņemšanā. «Viena no manām galvenajām idejām ir dot iespēju Francijas cilvēkiem izteikties referendumu ceļā,» solīja N. Sarkozī. Tāpat Francijas līderis norādīja uz nepieciešamību samazināt bezdarba līmeni valstī.

Francijas tiesa pirmdien eksprezidentu Nikolā Sarkozī atzinusi par vainīgu korupcijā un piespriedusi trīs gadu cietumsodu, no kuriem divi gadi ir nosacīts cietumsods.

66 gadus vecais Sarkozī atzīts par vainīgu korupcijā un ietekmes izmantošanā saistībā ar mēģinājumu piekukuļot Kasācijas tiesas tiesnesi Žilbēru Azibēru, lai iegūtu slepenu informāciju par izmeklēšanu citā ar Sarkozī saistītā lietā. Apmaiņā pret informāciju Sarkozī piedāvājis atbalstīt Azibēra pieteikumu uz izdevīgu amatu Monako.

Sarkozī un viņa advokāts Tjerī Hercogs mēģināja piekukuļot Azibēru, lai saņemtu informāciju par izmeklēšanu citā lietā, kurā Sarkozī tika apsūdzēts par nelikumīgu maksājumu saņemšanu no uzņēmuma "L'Oreal" mantinieces Lilianas Betankūras savas 2007.gada prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā.

Apsūdzības pret Sarkozī balstītas uz viņa un Hercoga telefonsarunām, kuras ierakstījusi policija. Sarkozī noliedza, ka būtu pastrādājis noziegumu, un apgalvo, ka viņa telefonsarunas noklausītas nelegāli.

Parīze varētu izstāties no Šengenas zonas, ja Eiropas Savienība (ES) nedemonstrēs progresu cīņā ar nelegālo imigrāciju, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Nekontrolēta imigrācija samazinās Eiropas spējas integrēt jaunpienācējus un ar papildus slogu apliks sociālās palīdzības tīklus, priekšvēlēšanu kampaņas pasākumā sacīja N. Sarkozī.

«Ja tuvāko 12 mēnešu laikā netiks panākts nopietns progress šajā virzienā, tad Francija pārtrauks savu dalību Šengenas līgumā līdz tiks pabeigtas sarunas,» norādīja Francijas prezidents.

Db.lv jau vēstīja - aizvadītajā nedēļā N. Sarkozī izteicās, ka Francijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrantu skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Bijusī Francijas pirmā lēdija Karla Bruni-Sarkozī pavēstījusi, ka, pēc viņas uzskatiem, sievietes vieta ir mājās ar saviem bērniem un ka viņas paaudzei nav nepieciešams būt feministiem, vēsta dailymail.co.uk.

45 gadus vecā Bruni-Sarkozī savu viedokli par sievietes lomu sabiedrībā paudusi intervijā žurnālam Vogue.

«Es neesmu aktīva feministe. Gluži pretēji - es esmu buržujs. Man patīk ģimenes dzīve, man patīk katru dienu darīt vienu un to pašu,» viņa skaidrojusi izdevumam.

Francijā ir pārāk daudz ārzemnieku un valsts tos nav integrējusi pareizi, tāpēc imigrācijas skaits būtu jāsamazina gandrīz uz pusi, pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Aizstāvot savu prezidenta vēlēšanu solījumu – gandrīs uz pusi samazināt imigrācijas apjomus, N. Sarkozī norādīja, ka Francijas mēģinājumi integrēt ārvalstniekus franču kultūrā un sabiedrībā ir cietuši neveiksmi.

«Mūsu teritorijā ir pārāk daudz ārvalstnieku un mēs vairs tiem nespējam sameklēt mājokli, darbu un skolu, tāpēc mūsu integrācijas sistēma strādā aizvien sliktāk un sliktāk,» sarunā ar telekanālu France 2 sacīja N. Sarkozī.

Intervijā viņš arī uzsvēra, ka, neskatoties imigrācijas «svētīgo» lomu atsevišķās Francijas ekonomikas jomās, tomēr tā ir rūpīgāk jākontrolē. «Lūkojoties piecu gadu termiņā, es domāju, ka, lai integrācijas procesu atjaunotu labā stāvoklī, mums imigrantu skaits jāsamazina no 180 līdz 100 tūkstošiem gadā,» sacīja Francijas prezidents. Tāpat N. Sarkozī ierosināja ierobežot pašlaik imigrantiem pieejamo sociālo pakalpojumu klāstu.

Francijas Sociālistu partija apsūdzējusi prezidentu Nikolā Sarkozī videokonferences ar ASV vadītāju Baraku Obamu izmantošanā savā priekšvēlēšanu cīņā, vēsta Lielbritānijas laikraksts The Guardian.

Dažas dienas pirms Francijas prezidenta vēlēšanām N. Sarkozī atļāvis televīzijas kamerām nofilmēt videokonferences sarunu starp viņu un B. Obamu. «Tagad jābūt aizņemtam laikam,» sacījis B. Obama, piebilstot, ka apbrīno N. Sarkozī sarežģīto cīņu. Savukārt Francijas prezidents atbildēja - «Mēs kopīgi uzvarēsim, Obamas kungs». Tālāk abi līderi sarunājušies par Sīriju, Irānu un naftu, bet televīzijas to neesot filmējušas.

Francijas Sociālistu partija uzsver, ka N. Sarkozī tādējādi pārkāpis diplomātisko protokolu un starptautiskajā arēnā apkaunojs Franciju, lai veicinātu atbalstu savai vēlēšanu kampaņai. Neizpratni paudusi arī Francijas masu mediju arodbiedrība SNJ-CGT, kurai radies jautājums, vai Vašingtona zinājusi, ka šī saruna tiks padarīta publiska.

Francijas «dzelteno vestu» kustības aktīvisti gatavojas sestdien atkal iziet ielās, lai jau vienpadsmito nedēļas nogali pēc kārtas protestētu pret prezidenta Emanuela Makrona politiku.

Lai gan pagājuši jau vairāk nekā divi mēneši kopš protestu sākuma, «dzelteno vestu» kustība nerimstas, un šajā nedēļas nogalē Parīzē iecerēts rīkot pirmo «dzelteno nakti».

«Dzeltenās nakts» sākums sestdien paredzēts gan visai agri - jau plskt.14 (plkst.15 pēc Latvijas laika).

Ļaudis aicināti pulcēties Republikas laukumā, un akcijas organizatori iecerējuši, ka tur protesta akcijas, sākot ar šo nedēļas nogali, notiks katru nakti bez pārtraukuma vismaz līdz Makrona uzsākto «lielo nacionālo debašu» beigām.

Vienlaikus protestētāji sestdien Parīzē aicināti pulcēties pie Aizjūras teritoriju ministrijas, lai izrādītu solidaritāti ar ārpus kontinentālās Francijas dzīvojošajiem pilsoņiem, kurus māc līdzīgas problēmas.

Aigas Dreimanes un Aivja Siliņa portāls sendletter.me apsveikuma kartiņu cienītājiem izturējis pirmās ugunskristības. Pakalpojums ir noderīgs tiem, kuriem steidzīgais dzīves ritms vai nepietiekamas iemaņas liedz pašrocīgi izgatavot apsveikuma kartiņu, taču ir vēlme iepriecināt tuviniekus un draugus tieši ar šādu rokdarbu.

Pakalpojumu jaunieši piedāvā kopš 2012.gada oktobra, un aizvadītie Ziemassvētki bija gan pārbaudījums, gan apliecinājums idejas dzīvotspējai. Projekta ideja – pakalpojums ir vien trīs soļu attālumā – cilvēks izvēlas piemērotāko dizainu, ieraksta novēlējumu un adresātu, veic apmaksu internetbankā.

Lapā tiek norādīts esošo kartiņu skaits, izvēlēties var tikai no krājumā «noliktavā» esošajām – arī tas atvieglojot dzīvi Aigai, jo viņai nav visu nakti jālīmē trūkstošās. Pavisam individuāli pasūtījumi iespējami, savlaicīgi sazinoties un korporatīviem mērķiem (t.i., kartiņas tiek pasūtītas vairumā). Ikdienā klients var izvēlēties no tā, kas mājaslapā tiek piedāvāts, individuālas variācijas iespējamas kartiņu foniem, pamata papīra izvēlei (krāsai un faktūrai) un šleifes krāsai.

Tādiem interneta gigantiem kā Google, Facebook un Twitter vajadzētu maksāt speciālus nodokļus pavēstījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, ziņo AFP.

«Nav pieļaujams, ka viņu apgrozījums Francijā ir vairāki miljardi eiro bez nodokļu maksāšanas,» N. Sarkozī stāstīja sarunā ar žurnālu La Point. Viņš norādīja, ka Francijas valdībai vajadzētu ar nodokļiem aplikt ienākumus no tiešsaistes reklāmas.

Aizvadītajā gadā Francijas likumdevēji jau noraidīja līdzīgu plānu ar nodokļiem aplikt tiešsaistes reklāmu, norādot, ka šāds projekts vissāpīgāk ietekmēs mazos vietējos uzņēmumus, nevis globālos interneta gigantus Google, Facebook un Twitter.

Atbildot uz Francijas prezidenta ierosinājumu, kompānija Google norādījusi, ka «internets rada lieliskus apstākļus jaunām darbavietām un Francijas ekonomiskajai izaugsmei». Interneta kompānija atsaucās uz nesenu pētījumu, kurā norādīts, ka interneta kompānijas Francijas ekonomikai 2009. gadā devušas 60 miljardus eiro un līdz 2015. gadam kopumā varētu radīt 450 tūkstošus darba vietu.

Pasaulē ir veikti pētījumi, kas liek domāt, ka naivie vēlētāji jeb cilvēki bez priekšstata par konkrētiem politiķiem, piemēram, citu valstu iedzīvotāji, var prognozēt vēlēšanu rezultātus, novērtējot politiskos kandidātus tikai pēc viņu fotogrāfijām, norāda pētījumu kompānija TNS.

Piemēram, Šveicē veiktā pētījumā pieaugušo un bērnu grupām pētnieki lūdza novērtēt divus 2002.gada Francijas parlamenta vēlēšanu dalībniekus – uzvarētāju un otrā rezultāta ieguvēju. Bērniem no abu politiķu fotogrāfijām bija jāizvēlas viens cilvēks – sava kuģa kapteinis. Pētījumā 71% gadījumu rezultāti sakrita ar faktisko vēlēšanu iznākumu. Tādējādi pētnieki secināja, ka sejas radītais priekšstats nav atkarīgs no vecuma – pieaugušie un bērni izmanto līdzīgas maņas, lai spriestu par cilvēka kompetenci tikai pēc viņa sejas. Pētījums parādīja, ka izvēle vēlēšanās ir balstīta ne tikai racionālos un pārdomātos apsvērumos, bet arī kandidātu izskats ietekmē lēmumu pieņemšanu.

Tāpat kā uzņēmumiem un mājsaimniecībām - arī valdībām pārmērīgi augsts parāda līmenis var krietni apgrūtināt ikdienu.

Augstākas parāda apsaimniekošanas izmaksas un mazāk pieejamo līdzekļu publisko investīciju veikšanai ir tikai daži no faktoriem, kas galu galā var negatīvi ietekmēt ekonomisko izaugsmi. Lai gan zinātniskajā literatūrā valdības parāds un ap to saistītās tēmas ir visai plaši analizētas, nepastāv viennozīmīgs skaidrojums, kad īsti valdības parādu var uzskatīt par augstu.

Latvijas valdības parāds 2017. gadā bija aptuveni 9.7 miljardi EUR jeb 39% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas būtiski neatšķiras no 2016. gada rādītāja. Naudas izteiksmē parāds šķiet liels - ar šo summu pietiktu, lai veselu gadu segtu visus valdības izdevumus. Tai skaitā, naudas pietiktu gan veselības aprūpei, pensijām, gan drošībai utt. Neskatoties uz to, uz pārējo Eiropas Savienības (ES) valstu fona Latvijas valdības parāds ir diezgan zems. Turklāt Latvija ir viena no tām 12 Eiropas Savienības (ES) valstīm (un viena no 6 eiro zonas valstīm), kurām parāds ir zem ES mērķa rādītāja – 60% no IKP.

Pirms gaidāmajām Francijas prezidenta vēlēšanām arvien vairāk valsts iedzīvotāji savu izvēli ir gatavi izdarīt par labu pašreizējam valsts prezidentam Nikolā Sarkozī, liecina Francijas sabiedrības aptauju rezultāti, ziņo Reuters.

Šobrīd attiecībā pret N. Sarkozī pozitīvs viedoklis ir 40% Francijas iedzīvotāju, kas ir augtākais līmenis pēdējo divu gadu laikā. Gada sākumā par Sarkozī pozitīvs viedoklis bija tikai 30% Francijas iedzīvotāju. Labāki esošā Francijas rezultāti tiek skaidroti ar aktīvu vēlēšanu kampaņu un regulāru parādīšanos medijos.

Reuters ziņo, ka vēl joprojām Francijas iedzīvotāju vidū populārāka nākamā prezidenta izvēle ir Sociālistu partijas pārstāvis Fransuā Holands. Tiesa, N. Sarkozī pamazām deldējot F. Holanda pārsvaru.

Prezidenta vēlēšanas Francijā notiks 22. aprīlī.

Pirms nedēļas nogalē gaidāmajiem jaunajiem tā dēvētās Dzelteno vestu kustības protestiem opozīcijā esošo Francijas konservatīvo līderis Lorāns Vokjē trešdien aicinājis ieviest valstī ārkārtas stāvokli.

«Tas dos iespēju drošības spēkiem aizsargāties, un tas mums dos arī iespēju aizsargāt tos, kas vēlas demonstrēt miermīlīgi, nekļūstot par ķīlniekiem,» sarunā ar televīzijas kanālu «France 2» norādīja Republikāņu partijas priekšsēdētājs.

«Es nevēlos, lai mūsu valsts ieslīgtu haosā,» piebilda Vokjē.

Kā ziņots, «Dzelteno vestu» kustības protesti ilgst jau trīs nedēļas, un sestdien tie izvērtās vardarbīgās nekārtībās, kādas Francija nav pieredzējusi kopš 1968.gada studentu nemieriem.

«Dzelteno vestu» kustība, kuras sākotnējais katalizators bija valdības iecere paaugstināt degvielas akcīzes nodokli, izvērtusies plašākos protestos, kas atspoguļo sabiedrības vispārējo neapmierinātību ar prezidenta Emanuela Makrona politiku un pieaugošo dzīves dārdzību.

Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņojis, ka daļa «dzelteno vestu» kustības aktīvistu saņem atbalstu no ārvalstīm.

Uzrunājot valdības locekļus, Makrons norādīja, ka daudzi «dzelteno vestu» protestu dalībnieki ir «godīgi cilvēki, kas norūpējušies par nākamās algas saņemšanu».

Tajā pašā laikā protestos ir iesaistījušies «graujoši, vardarbīgi un brutāli cilvēki, reizēm no labējo ekstrēmistu, reizēm no kreiso ekstrēmistu aprindām, no kuriem daži pat saņem atbalstu no ārvalstīm,» atzinis prezidents.

Valdības pārstāvis Benjamins Grivo kā piemēru minēja Krievijas valstij piederošo raidorganizāciju RT, kas ar simpātijām ziņo par protestētāju iknedēļas sadursmēm ar policiju.

RT un Krievijas valdības kontrolētā aģentūra «Sputnik», ko Makrons jau iepriekš nosaucis par Kremļa propagandas ruporiem, nedēļas nogalē, piemēram, izplatīja nepatiesas ziņas par sadursmju laikā nogalinātu «dzelteno vestu» aktīvistu.

16:29

16:07

Pašvaldības vēlēšanās Rīgā uzvarējusi un vairākumu domē ar 39 no 60 vietām ieguvusi apvienība Saskaņas centrs/Gods kalpot Rīgai.

13:50

Lai gan gada nogalē «dzelteno vestu» protesti šķietami norima, sākoties jaunajam gadam aktīvisti visā Francijā ar jaunu sparu ķērušies pie kārtējo demonstrāciju rīkošanas šīs nedēļas nogalē.

Vairākas «dzelteno vestu» diskusiju grupas sociālajos medijos sparīgi aicina sestdien jau astoto nedēļas nogali pēc kārtas iziet ielās, cerot, ka, beidzoties Ziemsvētku brīvdienām, ļaudis atkal būs gatavi pievienoties protestētāju rindām.

Papildu sparu aktīvistiem devusi arī Ērika Druē aizturēšana. Durē, kas ir viens no neformālajiem «dzelteno vestu» kustības līderiem, tika aizturēts trešdien par protestu organizēšanu bez to pieteikšanas varasiestādēm.

Durē, kas ceturtdienas vakarā tika atbrīvots, aicinājis sestdien pulcēties Parīzes Biržas laukumā.

Savukārt cita «dzelteno vestu» neformālā līdere Priscilja Ludovska aicinājusi protestētājus doties uz viesnīcu «Hotel de Ville» Parīzes centrā, kur viņa gatavojas uzstāties ar atbildes runu prezidenta Emanuela Makrona Jaungada uzrunai. Pēc tam paredzēts gājiens uz Nacionālo sapulci.

Lojālā Francijas pirmā lēdija Karla Bruni - Sarkozī veltījusi glaimojošus vārdus savam vīram un solījusi savu atbalstu viņam 100 procentu apmērā, vēsta thelocal.fr.

Mūziķe, aktrise un bijusī modele sacījusi, ka viņa būs vīra pusē, «kad viņam tas būs nepieciešams».

Bruni - Sarkozī, kura iepriekš atbalstījusi kreisā spārna kandidātus, nav radījusi nekādas šaubas, ka tic tam, ka viņas labā spārna vīrs ir īstais cilvēks, kuram jābūt par prezidentu vēl piecus gadus.

«Viņš ir ļoti labs, un viņam ir pieredze un drosme,» viņa teikusi. «Kad es redzu, kas notiek Grieķijā, man ir bail, bet man ir mazāk bail, kad zinu, ka viņš ir prezidents,» viņa turpinājusi.

Runājot par pāra nesen dzimušo meitu, viņa teikusi, ka Sarkozī bezmiega naktis pārāk neskar.

Francijas centrālā banka pirmdien samazināja valsts ekonomikas izaugsmes prognozi šā gada ceturtajam ceturksnim, šādu lēmumu skaidrojot ar «dzelteno vestu» protestiem, kas satricinājuši valsti.

Banka prognozē, ka Francijas iekšzemes kopprodukts (IKP) ceturtajā ceturksnī pieaugs par 0,2%, nevis 0,4%, kā tika lēsts iepriekš.

Banka norāda, ka «dzelteno vestu» protesti negatīvi ietekmējuši pakalpojumu nozari.

Jaunākās prognozes krietni atpaliek no 0,8% izaugsmes, kas ekonomikai būtu nepieciešama, lai sasniegtu valdības šim gadam noteikto IKP pieauguma mērķi 1,7% apmērā.

Trešajā ceturksnī valsts ekonomika pieauga par 0,4%, bet gan otrajā, gan pirmajā ceturksnī - par 0,2%.

Francijas finanšu ministrs Bruno Lemērs svētdien brīdināja, ka «dzelteno vestu» protesti ir katastrofāli.

«Tā ir katastrofa tirdzniecība, tā ir katastrofa mūsu ekonomikai,» sacīja ministrs.

Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī cietis sakāvi un turpmāk par valsts vadītāju būs sociālists Fransuā Olands. Savukārt finanšu problēmu nomocītās Grieķijas parlamenta vēlēšanās smagus zaudējumus piedzīvojušas valdošās partijas.

Francijas un Grieķijas vēlēšanu rezultāti var dot spēcīgu triecienu Eiropā valdošajai finanšu taupības politikai un radīt jaunas pārmaiņas reģionā, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

«Taupība vairs nevar būt neizbēgama,» savā uzvaras runā norādīja F. Olands. «Visās galvaspilsētās ir cilvēki, kas, pateicoties mums, cer uz taupības režīma beigām,» uzrunājot savus atbalstītājus, klāstīja jaunais Francijas prezidents. «Jūs esat kustība, kas veidojas Francijā un, iespējams, pat visā pasaulē.»

Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka F. Olands vēlēšanu otrajā kārtā ieguvis 51,7% vēlētāju atbalstu, bet līdzšinējo Francijas prezidentu N. Sarkozī atbalstījuši 48,33% valsts balstiesīgo iedzīvotāju. F. Olands ir pirmais sociālistu pārstāvis, kas ieņēmis Francijas prezidenta amatu pēdējo 17 gadu laikā. Sakāvi vēlēšanās atzinis līdzšinējais prezidents Nikolā Sarkozī, kurš jau apsveicis F. Olandu.

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī pavēstījis, ka finanšu transakciju nodoklis, kurš izpelnījies apzīmējumu «Robina Huda nodoklis», valstī tiks ieviests jau no šā gada augusta.

Finanšu transakciju nodeva 0,1% apmērā tiks ieviesta neskatoties uz to vai Parīzes piemēram sekos arī citas Eiropas valstis. Tāpat N. Sarkozī pauda cerības, ka šāds solis liks arī citām valstīm ieviest transakciju nodokli.

«Mēs vēlamies radīt triecienvilni un parādīt, ka nav pilnīgi nekāda iemesla, ka tiem, kuri ir palīdzējuši izveidot krīzi, nevajadzētu piedalīties finanšu atjaunošanā,» klāstīja N. Sarkozī.

N. Sarkozī arī norādīja, ka transakciju nodoklis valstij dos ienākumus viena miljarda apmērā un tādējādi samazinās Francijas budžeta deficītu. Pret Francijas plāniem vienpusēji ieviest finanšu transakciju nodokli iebilst valsts centrālā banka, kura apšauba tā izpildes iespējamību.

13.Saeimas vēlēšanās sestdien un trīs iepriekšējās dienās kopā nobalsojuši vairāk nekā 54% balsstiesīgo Latvijas pilsoņu, kas ir mazāk nekā 12.Saeimas vēlēšanās pirms četriem gadiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotie dati par 1038 no kopumā 1076 vēlēšanu iecirkņiem.

Vēlāk gan aktivitāte varētu pieaugt, ņemot vērā, ka vēl tiks apkopoti dati par daudziem ārvalstu vēlēšanu iecirkņiem, no kuriem atsevišķos balsošana vēl turpinās.

Iepriekšējā balsošanā šogad nobalsoja 33 791 vēlētājs jeb 2,18% no vēlētāju skaita.

13.Saeimas vēlēšanās, ņemot vērā arī tos iedzīvotājus, kuri balsi nodeva glabāšanā iepriekšējās dienās, aktīvākie vēlētāji bija Vidzemē, bet neaktīvākie - Latgalē, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas apkopotie dati.

Līdz plkst.20, ieskaitot iepriekš glabāšanā nodotos balojumus, Vidzemē nobalsojuši 239 173 vēlētāji jeb 60,96% no šī reģiona kopējā vēlētāju skaita, kamēr iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2014.gadā, Vidzemē bija nobalsojuši 62,97% balsstiesīgo.

Vienas nedēļas nogales ietvaros divu eirozonai nozīmīgu valstu - Francijas un Grieķijas - vēlētāji darīja zināmu savu izvēli attiecīgi par turpmāko valsts prezidentu un parlamenta sastāvu.

Abos gadījumos vēlēšanu iznākums ir sarežģīts un neko vairāk par totālu neziņu nesola.

Grieķijā, kam līdz šim ir bijušas nopietnas problēmas ar teju jebkādu strukturālo reformu realizēšanu un tā dēvēto jostas savilkšanu, šobrīd vēl lielāku pārstāvniecību ir guvušas nevis partijas, kuras uzskatītu, ka beidzot jāsāk dzīvot racionālāk, bet gan politiskie spēki, kuri savai tautai ir solījuši atteikšanos no teju jebkādiem samazinājumiem. Citos gadījumos šī grieķu izvēle varbūt nešķistu tik būtiska, bet šobrīd ir jāņem vērā, ka runa ir par valsti, kura līdz šim ir demonstrējusi spēju naudu aizņemties, bet ne atdot. Turklāt tieši Grieķijas kontekstā laiku pa laikam ir aktualizējies jautājums par eirozonas turpmāko dzīvotspēju.

Turpmāk saskarsmē ar parādnieku parādu piedzinējam aizliegts izmantot agresīvas saskarsmes formas, piemēram, izteikt draudus, tam jāatklāj samaksas par parāda piedziņu, un no 2013.gada būs jāsaņem licence ārpustiesas parāda piedziņas pakalpojumu sniegšanai.

To paredz Parādu ārpustiesas atgūšanas likums, kas no šodienas stājas spēkā, Db.lv uzzināja Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC). Tas norāda, ka jaunais likums ir nozīmīgs solis pastāvošo problēmu risināšanā, jo līdz šim Latvijā nepastāvēja speciāls normatīvais regulējums, kas paredzētu ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju pienākumus, kā rezultātā patērētājiem nācās saskarties ar neskaitāmām problēmām un parāda piedzinēju patvaļību.

Sagaidāms, ka likuma spēkā stāšanās būtiski paaugstinās patērētāju tiesību aizsardzības līmeni, palielinās tirgus uzraudzības ilgtermiņa efektivitāti, samazinās negodprātīgu pakalpojumu sniedzēju un pakalpojumu sniedzēju pieļauto pārkāpumu skaitu, tādejādi nodrošinot caurskatāmu ārpustiesas parādu atgūšanas procesu kopumā. Sabiedrībā pēdējā laikā aizvien vairāk pieauga neapmierinātība ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzēju darbību, par ko liecināja pieaugošais sūdzību skaits, kas tika saņemts PTAC. Būtiskākās problēmas, ar kurām saskārās patērētāji ārpustiesas parāda piedziņas procesā, ir agresīva ārpustiesas parāda piedziņas metožu izmantošana, piemēram, draudi, ierašanās darbavietā, ierašanās patērētāja mājās vēlu vakarā, saziņa ar sociālo tīklu starpniecību, draudi par iekļaušanu parādnieku reģistrā, pilnīgas un patiesas informācijas nesniegšana par piedzenamā parāda apmēru un tā komponentēm, nesamērīgas samaksas noteikšana par parāda piedziņas pakalpojumu un citas problēmas.