Latvijas pievienošanās Šengenas valstīm no nākamā gada pavērs vēl nebijušas iespējas jau tā strauji augošajam aviācijas biznesam Latvijā.

To Db apstiprināja nozares eksperti, uzsverot, ka «vienotā debesu telpa» motivēs iedzīvotājus iegādāties gan lidmašīnas, gan attīstīt lidlaukus. SM pārstāvji norāda, ka Latvijas pievienošanās Šengenas līgumam būtiski sekmēs avionozares izaugsmi, jo tiks mazināti birokrātiskie šķēršļi, piemēram, tām lidmašīnām, kas ielidos no Šengenas līguma valstīm, nebūs nepieciešama robežkontrole. Tās varēs pacelties vai nolaisties jebkurā sertificētā lidlaukā. «Tā kā Latvija no decembra būs Šengenas zonā un būs iespējams no jebkuras pļavas pacelties un aizbraukt uz Vāciju, domājams, ka privāto lidmašīnu tirdzniecībai ir labas perspektīvas,» norāda pilotu skolas VIPilots direktors Igors Gusts. Arī lidlauku īpašnieki redz labas biznesa iespējas. «Lidmašīnu izmantojums vēl vairāk augs ar 2008. gadu, kad Latvija pievienosies Šengenas līgumam, jo tad bez robežkontroles varēs aizlidot, piemēram, no Cēsīm uz Kauņu, kaut vai pēc alus,» norāda Cēsu lidlauka saimnieks Gundars Skudriņš.

Liepājas lidostā sākta rekonstrukcija ar mērķi sertificēt lidlauku regulārajiem reisiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Savukārt Ventspilī sadārdzinājums, kas radās administratīvo aktu izmaiņu dēļ, licis no lidostas attīstības projekta atteikties. Liepājā cer, ka 2016.gadā lidosta atsāks apkalpot regulārus pasažieru lidojumus, tāpēc nopietni tiek gatavota lidlauka sertifikācija. Ventspils lidlauks pagaidām funkcionēs bez tiesībām apkalpot regulārus pasažieru reisus, diskusijas par nākotnes plāniem atliekot maliņā. Attīstību plāno arī Daugavpils lidosta, cerot uz privāto un publisko partnerību.

SIA Ventspils lidosta ir pārtraukusi lidostas infrastruktūras attīstības projekta realizāciju, kas paredzēja lidostas skrejceļa pagarināšanu līdz 1500 metriem, lidjoslu paplašināšanu, tostarp skrejceļa drošības zonu izveidi, apgaismojuma sistēmas iegādi, ierīkošanu, uzstādīšanu un citas aktivitātes. Kopējās izmaksas tika lēstas ap 3,2 milj. eiro, 2,7 milj. eiro atgūstot no Kohēzijas fonda. Līgums par projekta īstenošanu pārtraukts, jo normatīvo aktu izmaiņu rezultātā kopējās attiecināmās izmaksas pieauga trīs reizes, apgalvo Ventspils lidostas valdes priekšsēdētājs Juris Tovstuļaks. Šā gada 12.februārī pieņemta tā sauktā lidlauku regula, kas paredz vienotus augsta līmeņa civilās aviācijas drošības standartus ES lidlaukos – detalizētākus un augstākus aviācijas drošības ieviešanas noteikumus. Lidlauku regula atsevišķi nodala lidlauku infrastruktūras sertifikāciju un lidlauku ekspluatantu sertifikāciju, izvirzot papildu prasības gan sertifikācijai, gan infrastruktūrai. Jauno normatīvu dēļ tika pārstrādāts Ventspils lidlauka rekonstrukcijas būvprojekts, kura provizoriskās tāmes, lai prasības izpildītu, uzrādīja trīskāršu sadārdzinājumu. Tā kā papildu finansējumu no ES fondiem vai valsts neizdevās piesaistīt, lidlauku nebija iespējams rekonstruēt atbilstoši prasībām. DB rakstīja, ka Kohēzijas fonda līdzekļi no šī projekta tiek izmantoti Ventspils brīvostas piestātņu nostiprināšanai. Šobrīd Ventspils lidostā atbilstoši pašreizējam sertifikātam ir atļauti vispārējās aviācijas lidojumi un speciālie aviācijas darbi (piemēram, aviācijas meklēšanas un glābšanas darbi, kurus veic Valsts robežsardzes un Latvijas Gaisa spēku gaisa kuģi) saskaņā ar VFR (Visual Flight Rules) lidojumu noteikumiem dienā un naktī. Par attīstības perspektīvām tiek skatīti vairāki risinājumi, bet šobrīd nav pieņemti konkrēti lēmumi, atzīst J. Tovstuļaks.

Piektdien Ādažu lidlaukā norisinājās mācību Sudraba Bulta 2014 viens no kaujas uzdevumiem, kura ietvaros pretinieks, ko spēlēja ASV 173.kājnieku brigādes karavīru rota, kas pašlaik izvietoti Igaunijā, ieņēma Ādažu lidlauku, informē Aizsardzības ministrija.

To aizsargāja Sauszemes spēku kājnieku brigādes 2.kājnieku bataljona karavīri, kas spēlēja uzņemošās valsts Zemessardzi, pārspēka dēļ bija spiesti atkāpties un aicināt palīgā NATO spēkus, kurus šajās mācībās spēlē ASV 173.kājnieku brigādes karavīri, kas jau kopš aprīļa trenējas Ādažos. Gan pretinieki, gan draudzīgie spēki tika nogādāti Ādažu lidlaukā ar ASV Black Hawk helikopteriem.

«Šajā kaujas uzdevumā tika atspoguļots, kā nosacītais pretinieks ir ieņēmis kritisko infrastruktūru – Ādažu lidlauku – uzņemošās valsts aizmugurē, spēles ietvaros tas ir lidlauks, kas būtu paredzēts NATO ienākošo spēku uzņemšanas vajadzībām. Tā kā pretinieks ir ieņēmis lidlauku, uzņemošā valsts ir vērsusies ar lūgumu pie NATO spēkiem, kas arī jau ir izvietoti šajā valstī, nodrošināt lidlauka pārņemšanu atpakaļ draudzīgo spēku rokās, lai varētu izmantot šo lidlauku draudzīgo spēku ienākšanai,» stāsta pulkvežleitnants Kaspars Pudāns, mācību direktors.

Plānots, ka tuvākā gada laikā, sadarbojoties pašvaldībai un diviem uzņēmumiem, Jelgavā tiks izveidota mūsdienīga lidosta. SIA Aeronavigācijas serviss (ANS), SIA Era2 k Tehnoloģijas piesaistījušas Jelgavas domi uzņēmuma SIA Lidosta Jelgava dibināšanā, lai atjaunotu un apsaimniekotu šobrīd faktiski pamesto Jelgavas lidlauku. SIA Lidosta Jelgava vēl nav nodibināts, jo šobrīd tiek noteikta 105 hektāru zemes vērtība, ar kuru pašvaldība plāno piedalīties uzņēmuma dibināšanā — zemes vērtība varētu būt 20 % no uzņēmuma pamatkapitāla, Db informēja Jelgavas domes izpilddirektora vietnieks Vilis Ļevčenoks. Ieguldīs 2 miljonus Sagatavotajā biznesa plānā paredzēts, ka rekonstrukcijas darbi varētu sākties pusgada laikā pēc uzņēmuma reģistrēšanas. ANS preses sekretārs Sergejs Hiršfelds informēja, ka šis ir pirmais projekts, kurā uzņēmums iesaistās kā īpašnieks, līdz šim ANS nodarbojās vienīgi ar aeronavigācijas un gaisa satiksmes kontroles pakalpojumu sniegšanu. Savukārt SIA Era2k Tehnoloģijas direktors Vladimirs Šalajevs Db teica, ka nodarbojas ar infrastruktūras attīstīšanas projektiem, un cer, ka SIA Lidosta Jelgava attīstīs aviāciju Latvijā. S. Hiršfelds norādīja, ka izvēle kritusi par labu Jelgavas lidlaukam, jo pilsētas dome aktīvi interesējusies un atbalstījusi šo projektu, turklāt lidlaukam ir izdevīga atrašanās vieta. Savukārt pats uzņēmums ANS šī projekta izdevīgumu saskata faktā, ka Jelgava kļūs par ANS Mācību centra bāzes vietu ar ļoti attīstītu infrastruktūru. Lidlauka izveide paredzēta divos etapos — pirmajā tiks veikta teritorijas plānošana, uzstādītas nepieciešamās aeronavigācijas iekārtas, nodrošinātas stāvvietas 10 lidmašīnām un veikta atbilstoša pilotu apmācība, kā arī uzsākta biroja telpu, angāru u.c telpu būvniecība. Šajā etapā paredzēts ieguldīt ap 200 tūkst. Ls, savukārt otrā etapa investīcijas plānotas vairāk kā 2 milj. Ls apmērā. Otrajā attīstības posmā iecerēts pilnībā izbūvēt skrejceļu tā, lai lidlauks varētu uzņemt arī čārterlidmašīnas. Pirmais etaps varētu tikt realizēts pusotra gada laikā, savukārt otrā etapa realizācijas laiks varētu būt līdz pat trim gadiem. Šobrīd Jelgavas lidlauka teritorija tiek izmantota tikai lēkšanai ar izpletņiem. V.Ļevčenoks informēja, ka Jelgavas lidlauka zeme atgriezās pašvaldības īpašumā pēc tam, kad tās īpašnieki SIA BaltDelAero pagājušajā gadā sāka maksātnespējas procesu. Domes īpašumā ir gandrīz visa pārējā ap 400 tūkst. kvadrātmetru lielā lidlauka teritorija, ko pašvaldība iznomās jaunajai firmai. Var izdoties Lidostas koncepcija paredz to izveidot par galveno Latvijas vieglās aviācijas lidlauku. Civilās aviācijas administrācijas ģenerāldirektors Māris Gorodcovs informēja, ka Latvijā šobrīd ir trīs sertificēti lidlauki un aptuveni 100 dažādu nesertificētu lidlauku, ar dažādiem segumiem un dažādu piederību. «Tāpēc es uzskatu, ka Jelgavas lidlaukam, labi strādājot, ir visas iespējas kļūt par Latvijas vieglās aviācijas centru. Atrašanās vieta ir ļoti laba — netālu no Rīgas, nodrošinātas visas nepieciešamās pieejas,» stāsta M. Gorodcovs. Viņš piebilda, ka šis lidlauks varētu saņemt sertifikāciju pat ātrāk, nekā tas tiks pilnībā pabeigts.

Līdz ar lidlauka attīstību rosība sākas arī saistītos biznesos

Tādus secinājumus pērnā gada nogalē izdarīja Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) dalībnieki, Liepājā diskutējot par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību. Kā atzīmē LAD, runa ir par civilās aviācijas lidlaukiem Latvijas reģionos, kas apkalpo nelielu aprūpes areālu un var nodrošināt gan komerciālās, gan vispārējās aviācijas lidojumus, bet ne par Rīgas lidlauku, kura ekspluatants VAS Starptautiskā lidosta Rīga šobrīd ir vienīgā no Latvijas lidostām, kas nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no un uz Latviju.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Tas ir arī valsts iedzīvotāju mobilitātes jautājums, Latvijas Aviācijas domnīcas (LAD) astotajā sanākšanā norādīja Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis Artūrs Kokars. Nozares spēlētāji šodien tikās Liepājas lidostā, kur diskutēja par reģionālās aviācijas pakalpojumu un lidlauku infrastruktūras attīstību.

Patlaban VAS Starptautiskā lidosta «Rīga», kas ir Rīgas lidlauka ekspluatants, vienīgā no Latvijas lidostām nodrošina starptautiskā gaisa transporta pārvadājumus no/uz Latviju. Līdztekus tam ir vēl divi valsts nozīmes civilās aviācijas lidlauki Liepājā un Ventspilī. Savukārt, Rīgas lidlauks un Liepājas lidlauks (Grobiņas novada Cimdeniekos Liepājas speciālās ekonomiskās zonas teritorijā septiņus km no Liepājas centra) ir vienīgie, kas nodrošina komerciālus - gan regulārus, gan neregulārus - pasažieru gaisa pārvadājumus. Savukārt Ventspils lidlauks apkalpo vispārējās aviācijas lidojumus un speciālos aviācijas darbus, jo šī lidlauka infrastruktūra nav sertificēta komerciālu lidojumu veikšanai, norāda LAD.

Lidsabiedrība Lufthansa ir palielinājusi tiešo lidojumu skaitu no/uz trijām Baltijas valstīm kopumā par vairāk nekā 3400 sēdvietām katru nedēļu. Visos jaunajos un esošajos maršrutos Lufthansa ieviesīs pavisam jaunu Eiropas Biznesa klasi, kurā pasažieru ērtībām netiks izmantota, tātad paliks tukša, vidējā sēdvieta. Rīga Tika atklāts jauns maršruts no Rīgas uz Minheni. Pirmais lidojums būs 7:00 rītā no Rīgas uz Lufthansa lidostu Minhenē. Atpakaļ no Minhenes lidmašīna izlidos 19:55 un Rīgā ielidos 23:10. Jaunais maršruts Rīga-Minhene būs viegli savienojams ar lidojumiem uz Vāciju, Eiropu, Ziemeļameriku, Kanādu un Āziju. Šo maršrutu apkalpos lidmašīna AVRO ar 93 sēdvietām. Minhenes lidostā ir speciāls lidsabiedrību savienības Star Alliance termināls, kur ir visas modernās iekārtas, kas padara viegli atrodamu savu ceļu un vairs nepieciešamas tikai 30 minūtes. Lufthansa saglabās arī tiešo maršrutu no Rīgas uz Frakfurti, kas izlido no Rīgas 13:45 un 15:10 ielido Frankfurtē ar atgriešanās laiku Rīgā 12:50 un izlidošanu no Frankfurtes 09:20. Divu Lufthansa lidostu kombinācija Vācijā – Minhene un Frankfurte padarīs daudz vieglāku ceļošanu Baltijas pasažieriem. No šā brīža, viņiem vairs nav jāpārnakšņo Frankfurtē, bet caur Minheni viņi var atgriezties mājās tajā pašā dienā. Tallina Pirmajā aprīlī Lufthansa uzsāks ikdienas lidojumus starp Tallinu un Frankfurti, izlidojot no Tallinas 16:55 un ierodoties Frankfurtē 18:20 – labā laikā, lai paspētu uz tālajiem reisiem, piemēram, Bangkoku, Singapūru un Johannesburgu. No Frankfurtes lidmašīna izlidos 12:15 un Tallinā ieradīsies 15:40. Ar šo lidojumu grafiku ir iespējams sasniegt visas Eiropas pilsētas tajā pašā vakarā un ierasties Tallinā tikai ar vienu apstāšanās punktu. Maršrutā lidos 72 vietīga lidmašīna Canadair Regional JetViļņa Viļņai būs četri papildus reisi nedēļā uz Frankfurti, līdzās vienam esošajam, kas atstāj Viļņu 13:30 un ierodas Frankfurtē 14:35. No Frankfurtes lidostas lidmašīna izlido 09:25 un 12:25 ierodas Viļņā. Rīta lidojums no Frankfurtes piedāvā ērtu savienojumu ar iekškontinentālajiem lidojumiem. Papildus lidojumi pirmdienās, trešdienās, piektdienās un sestdienās būs lieliski savienojami ar ārzemju lidojumiem, kas atiet no Frankfurtes lidostas vakaros un joprojām ļaujot pavadīt pilnu darba dienu Viļņā, izlidojot no Viļņas 18:10 un 19:15 ierodoties Frankfurtē. No Frankfurtes Lufthansa lidmašīna izlidos 12:50 ar ierašanos laiku Viļņā 15:45. Pirmajās nedēļas dienās maršrutā lidos Boeing 737 lidmašīna ar 103 sēdvietām, piektdienās un sestdienās – Airbus 319 modeļa lidmašīna. Lufthansa Baltijas menedžeris Roberts Karls saka: “Mēs esam ļoti priecīgi, ka spējam nodrošināt šos jaunos pakalpojumus Baltijas reģionam. Es no sirds ticu, ka Lufthansa ar mūsu divām lidostām – Frankfurti un Minheni - pašreiz nodrošina labākos sakarus Eiropā un pārējā pasaulē.” Avots: Lufthansa

Rīgas dome šodien atbalstīja lēmumu par Spilves lidlaukā esošu skrejceļu atpirkšanu no SIA «Spilve International Business Park» par 180 085 eiro un vienlaikus pieņēma lēmumu par pašvaldības nodibinājuma «Lidlauks Spilve» likvidēšanu.

Kā skaidroja nodibinājuma valdes loceklis Jānis Maslovskis, nodibinājums tika radīts ar mērķi izveidot lidlauku un nodrošināt tā izmantošanu atbilstoši sabiedriskā labuma organizācijas statusam. Balstoties uz Rīgas attīstības plānu 2006.-2018.gadam, lidlauku primāri bija paredzēts izmantot vispārējās nozīmes aviācijas un tehnisko sporta veidu darbības attīstībai un nodrošināšanai, tehnisko sporta veidu popularizēšanai, informējošu un izglītojošu pasākumu organizēšanai, mācību grupu veidošanai amatieru un aviācijas personāla sagatavošanai, kā arī citiem uzdevumiem. Nodibinājums darbojās gan uz Rīgas Brīvostai, gan uz «Rīgas namiem» uzticētās zemes.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme (LGS) un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts (Estonian Air Navigation Services - EANS) ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis (Remote Control Tower – turpmāk rTWR).

Kopīgo apņemšanos apliecināja LGS valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš un EANS valdes priekšsēdētājs Tanels Rautitss (Tanel Rautits), parakstot sadarbības memorandu par rTWR izstrādi.

Parakstītajā memorandā abi partneri apsver iespējas apvienot resursus jaunu tehnoloģiju un risinājumu izstrādē un personāla apmācībās, tā panākot līdzekļu ietaupījumu.

Memorands paredz informācijas un dokumentu apmaiņu, pētījumu, programmu izstrādes un citu darbību koordināciju, kopīgu analīzes veikšanu, kā arī resursu piešķiršanu darbam. Partneri arī kopīgi izstrādās pamatojumu, lai panāktu Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanu projekta īstenošanai.

Tukuma lidosta komercreisus plāno sākt jau šogad, taču potenciālās lidsabiedrības vēl nenosauc.

Termināli paredzēts nodot ekspluatācijā jūlijā, savukārt precīzus datumus, kad varētu noslēgties ietekmes uz vidi novērtējuma process, pagaidām noteikt nav iespējams, saka SIA Tukums Aiport komercdirektore Ilze Lontona. DB jau vēstījis, ka Vides pārraudzības valsts birojs lika lidostai Jurmala Airport papildināt ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Pēc tā pabeigšanas atkārtoti tiks rīkota projekta sabiedriskā apspriešana, saka I. Lontona.

Komercreisu sākšanai vēl nepieciešams sertificēt lidlauku kā pirmās kategorijas instrumentālās nolaišanās lidlauku. Šobrīd lidostā ir uzstādīta instrumentālās nolaišanās sistēma (ILS), attiecīga radiobāka un sertificēta gaismas signālu sistēma, kā arī ir noslēgts līgums ar valsts a/s Latvijas gaisa satiksme par gaisa satiksmes vadības pakalpojumiem. «Plānojam sākt regulārus komercreisus šī gada laikā,» sola I. Lontona.

Hansabankas vadošā sociālekonomikas eksperta Pētera Strautiņa komentārs par būvniecību 2008.gada 2.ceturksnī.

CSP apkopotie dati par būvniecības apjomu pārmaiņām ir viena no labākajām ziņām par ekonomiku, kas saņemta šī gada laikā.

Dzīvojamo ēku celtniecība visdrīzāk turpinās samazināties, taču tā 2.ceturksnī veidoja vairs tikai 13.5% no kopējā celtniecības apjoma un nevarēs izšķiroši ietekmēt kopējo nozares dinamiku. Turpretim šoseju, ielu, dzelzceļu un lidlauku celtniecība jau veido 20.5% un sagaidāms, ka šāda veida darbu apjoms turpinās strauji pieaugt. Pēc apjoma trešās lielākās apakšnozares — administratīvo ēku būvniecība (11.5% no nozares kopapjoma 2.ceturksnī) nav būtiski mainījusies. Ekonomikas cikliskā lejupslīde neveicinās pieprasījumu pēc birojiem, taču Latvijā joprojām ir izteikts strukturāls augstākā līmeņa biroja ēku deficīts, tāpēc šādu objektu būvniecībai ir nākotne.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Man ļoti patīk strādāt plašā mērogā, kā, piemēram, tagad — ar nozīmīgiem finanšu tirgus veidošanas un regulēšanas jautājumiem visā Eiropā, atklāj Tatjana Verjē.

Pašlaik Tatjana Verjē ir Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus direktorāta padomniece un konsultante banku un finanšu tirgu regulēšanas jomā Briselē. Direktorāta mērķis ir apvienot finanšu tirgus Eiropas Savienībā, tā, lai uzņēmumi varētu vienkāršāk, bez papildu šķēršļiem darboties dažādās valstīs un piekļuve kapitālam būtu vieglāka.

"Mana loma ir iesaistīties šajā procesā kā neatkarīgam ekspertam. EK ir ļoti svarīgi, lai tai būtu arī neatkarīgi padomnieki, jo finanšu industrijai ir spēcīgi lobiji, kas pauž tikai viņiem izdevīgus viedokļus, savukārt patērētāju balss neizskan. Lai pārstāvētu sabiedrības viedokli, finanšu tirgus ir jāpārzin visai detalizēti."

Pirmdien un otrdien atcelti vairāki plānotie aviokompānijas Lufthansa ielidojošie un izlidojošie reisi starptautiskajā lidostā Rīga, informē lidostas Komunikācijas vienības vadītāja Sarmīte Rinmane.

Tostarp pirmdien atcelts aviokompānijas reiss Rīga – Frankfurte plkst.14 un reiss Frankfurte – Rīga ar ielidošanas laiku plkst.23:35. Savukārt otrdien, 21.oktobrī, atcelts reiss Rīga – Frankfurte plkst.6 un Frankfurte – Rīga ar ielidošanas laiku plkst.13.

Pārējie reisi pagaidām plānoti pēc saraksta. Reisi atcelti saistībā ar Lufthansa pilotu streiku.

Rīgas lidosta aicina pasažierus vērsties aviokompānijā.

Viens no lielākajiem jaunumiem, ko japāņu autoražotājs Toyota ved uz Frankfurtes autoizstādi būs kopaktklases modeļa Auris HSD pilnā hibrīda koncepta pasaules pirmizrāde.

Tas iezīmē vēsturisku pavērsienu Toyota stratēģijā – Toyota pilnā hibrīda tehnoloģijas ieviešanu plašam tirgum paredzētā modelī, kas ir pirmais solis Hybrid Synergy Drive® (HSD) izmantošanā visos uzņēmuma piedāvātajos modeļos.

Frankfurtē paredzēta arī jaunā Prius Plug-in hibrīda koncepta pasaules pirmizrāde. Prius Plug-in hibrīds paplašina pilnā hibrīda tehnoloģijas (HSD) iespējas, ļaujot darbināt automobili tikai ar elektrību netālos ikdienas braucienos. 2010. gada sākumā īpaši izvēlētiem klientiem Eiropā plaša mēroga izmēģinājuma braucieniem iznomās vairāk nekā 150 automobiļu.

Nesen uzbūvētajam Iekšlietu ministrijas administratīvajam kompleksam Gaujas ielā 15 plānots būvēt otro kārtu, kura ministrjai izmaksās 55 miljonus latu bez PVN.

Par to Db informēja valsts a/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Db jau ziņoja (23.02), ka Iekšlietu ministrijas administratīvā kompleksa otrajā kārtā paredzēts uzbūvēt daudzstāvu autostāvvietu, sporta zāli, kā arī uzbūvēt vienu jaunu administratīvo ēku un atjaunot Gaujas ielā esošo vēsturisko celtni.

VNĪ paredz, ka kompleksa 2. kārtu varētu uzbūvēt tuvāko 4 gadu laikā.

Vietā, kur paredzēta kompleksa otrā kārta pašlaik ir citas ēkas, kuras plānots nojaukt, un to darīs būvkompānija SIA Skonto būve. Db jau ziņoja, ka SIA Skonto būve būvēja arī Iekšlietu ministrijas administratīvā kompleksa pirmo kārtu, kura celtniecībā ieguldīti 53 miljoni latu.

2012. gadā dibinātā autolīzinga kompānijas Mogo, kas īsā laikā pārtapa multinacionālā un globālā uzņēmumā Eleving Group, veiksmes stāsts ir gan biznesa idejā, gan finanšu piesaistē, kur dominējošā loma ir obligāciju finansējumam.

Par uzņēmuma attīstību un izmantotajiem finanšu instrumentiem desmitgades garumā līdz 150 miljonus vērtai obligāciju emisijai un tās refinansēšanai Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma finanšu direktors Māris Kreics. Materiāls tapis sadarbībā ar vietējā kapitāla banku - Signet Bank, aktīvāko kapitāla tirgus konsultantu Latvijā.

Eleving Group pirmsākumos bija Mogo Finance. Pastāstiet, lūdzu, īsi par uzņēmuma vēsturi un attīstību kopš tā dibināšanas! Kā izveidojās grupa, un kas tam pamatā?

Eleving Group aizsākumi ir meklējami 2012. gadā, kad tolaik ar Mogo Finance zīmolu uzsākām lietotu automašīnu finansēšanu Latvijā. Jaunā biznesa pamata ideja bija pavisam vienkārša – sniegt iespēju cilvēkiem iegādāties 9-10 gadus vecas automašīnas, proti, tādas, kuras vidējais patērētājs reāli var atļauties. Pirms vairāk nekā desmit gadiem tradicionālās bankas īsti nerāvās šādas kategorijas automašīnas finansēt, tādēļ mēs redzējām brīvu nišu, kuru ar savu produktu varētu nosegt. Pats biznesa modelis nav nekāda inovācija, jo līzings un atgriezeniskais līzings ir labi pazīstami kreditēšanas produkti jau izsenis. Inovācijas drīzāk bija šī produkta piedāvājumā, kas nozīmēja, ka spējām izteikt piedāvājumu jebkuram klientam, kurš pie mums ierodas atbilstoši viņa maksātspējai un vajadzībām. Tāpat inovatīva pieeja bija riska novērtēšanas metodē, kur jau tobrīd izmantojām mašīnmācīšanos un ar to saistītos algoritmus datu apstrādei.

Kompānijas beidzot vienojušās par izlīguma modeli

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda valsts a/s Starptautiskā lidosta «Rīga» valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš, kurš pērnā gada novembrī pārņēma lidostas vadību.

Vai pirmajos darbības mēnešos ir bijuši kādi pārsteigumi, ko pirms nonākšanas amatā negaidījāt?

Nē, lielu pārsteigumu nav. Īpaši kopš 2011. g. beigām, kad biju AirBaltic padomē, ļoti labi zināju, kas notiek lidostā, aviācijā. Pagātnes lietas gan paņem pārāk daudz laika tam, lai veidotu aviācijas stratēģiju kopā ar AirBaltic un Satiksmes ministriju. Ir gan arī lietas, ar ko nebiju rēķinājies, ka jaunajai valdei ar to būs tik daudz jānodarbojas. Piemēram, turpinās Kohēzijas projekts, pirmais perons tiek rekonstruēts operacionāli visgrūtākajā laikā, jo uz prezidentūras pasākumiem būtiski pieaug gan VIP viesu, gan specreisu skaits. Līdz ar to jārisina lidmašīnu stāvvietu un lidostas tehnikas pietiekamības jautājums, lai visus vienā laikā apkalpotu. Būtu loģiski, ja Kohēzijas projekts un pirmais perons būtu bijuši pabeigti 2014. g., lai neievilktos prezidentūrā, vai arī tiktu atlikti uz 2016. g., kas gan nav iespējams struktūrfondu plānošanas dēļ. Grūti saprast, kāpēc piektā kārta tika uzsākta un tad būvniecību bija plānots apturēt. Tagad darām visu, lai piekto kārtu (savienojošā daļa un piestātne) pabeigtu līdz 2017. g. sākumam.

Tet izvērš Tet Cloud platformas ģeogrāfisko pārklājumu, piedāvājot klientiem iespēju savus datus izvietot arī Vācijā – partneru datu centrā Frankfurtē, papildus jau esošajiem datu centriem Rīgā un Kopenhāgenā.

Šāds stratēģisks solis veikts, ņemot vērā klientu pastiprinātu interesi par drošas un uzticamas datu glabāšanas infrastruktūras nodrošināšanu ārpus Latvijas. Tet Cloud izvietošana Frankfurtē ļaus kritiskos datus, sākot no valsts kultūras mantojuma arhīviem līdz pat uzņēmumu stratēģiski nozīmīgai informācijai, glabāt Eiropas centrā.

“Apzinoties ģeopolitiskos riskus, ir svarīgi tos izvērtēt un operatīvi reaģēt uz to radītajiem izaicinājumiem, jo viens ir skaidrs, ka klientiem drošu IT infrastruktūru vajag tagad un vajadzēs arī tuvākajos gados. Dati ir katras organizācijas “degviela”, gan valsts pārvaldē, gan uzņēmējdarbībā, tādēļ ir svarīgi, ka tie ir izvietoti ģeogrāfiski rezervētos datu centros gan Latvijā, gan ārpus tās, jo tikai tā varam klientam garantēt augstu IT infrastruktūras pieejamību un datu drošību. Piesaistot partnerus Frankfurtē, esam savu datu centra piedāvājumu pārklājumu paplašinājuši ģeogrāfiski, tuvākajos mēnešos uzsākot IT infrastruktūras izvietošanu Vācijā. Esošie un jaunie TetCloud platformas lietotāji varēs savus datus turēt gan Latvijā, gan ārpus tās, neveicot kapitālinvestīcijas infrastruktūrā, bet nepieciešamos resursus izvēršot Eiropā, veicot tikai dažus klikšķus TetCloud platformā,” uzsver Tet datu centru biznesa attīstības vadītājs Māris Sperga.

Eiropas trešajā lielākajā lidostā Frankfurtē piektdien Lufthansa stjuartu streika dēļ atcelti simtiem Vācijas aviokompānijas lidojumi un tādēļ radušies pasažieru «sastrēgumi», vēsta pasaules mediji.

Lufthansa pārstāvis norādīja, ka aviokompānija piektdien Frankfurtē «bija spiesta atcelt teju visus reisus laikā no pieciem rītā līdz vieniem pēcpusdienā».

Tāpat saistībā ar lielo skaitu gaisa kuģu, kas atradās uz zemes Frankfurtes lidostā, ielidojušajiem lidaparātiem vairs nebija vietas, tādējādi tika atcelti ari daudzi Frankfurtē ielidojošie reisi, ziņo thelocal.de.

Citās Vācijas lidostās - Minhenē, Berlīnē un Hamburgā – Lufthansa stjuartu streika radītie traucējumi bija mazāki.

Jau rakstīts, ka jau šīs nedēļas sākumā lidsabiedrības stjuarti brīdināja, ka streiks sāksies kuru katru dienu, tomēr nenosauca konkrētu datumu. Lidsabiedrība norādīja, ka tādējādi samazinās tās iespējas novērst streika radītās sekas un varētu ciest arī pasažieri. Arodbiedrība un aviokompānija nevar vienoties nodevu un algu jautājumos. Naktī no pirmdienas uz otrdienu norisinājās abu pušu sarunas, kurās risinājums netika atrasts. Lufthansa norāda, ka arodbiedrības prasības ir pārāk augstas – arodbiedrība pieprasa algu paaugstināšanu piecu procentu apmērā, kā arī to, lai aviosabiedrība pārtrauc pieņemt darbā zemāk apmaksātus pagaidu darbiniekus. Arodbiedrības pārstāvji, savukārt, uzsvēruši, ka Lufthansa grasās «piedāvāt pārāk maz», turklāt aviokompānija nedomā risināt strukturālus jautājumus.

Vannas un ķermeņa kopšanas kosmētikas ražošanas uzņēmums “Stenders” atvēris veikalu Lietuvas galvaspilsētā Viļņā – tirdzniecības centrā “Akropolis”, informē uzņēmums.

Trīs mēnešu laikā šis ir jau otrais “Stenders” veikals Lietuvā. Pirmais durvis klientiem vēra 2023. gada nogalē Klaipēdā, drīzumā plānots atvērt veikalu Eiropas finanšu centrā – Vācijas lielpilsētā Frankfurtē, tādējādi stiprinot zīmola pozīcijas un klātbūtni Eiropas tirgū.

“Mērķtiecīgi investējot inovāciju radīšanā, ieguldot zināšanās un pieredzē, kā arī balstoties uz patērētāju vēlmēm un vajadzībām, “Stenders” daudzu gadu laikā ir kļuvis par starptautiski atzītu zīmolu un globālu spēlētāju nozarē, un nu varam lepoties ar vēl vienu zīmola veikalu ārpus Latvijas robežām. Eksportspējīgi uzņēmumi un vietējās ražošanas attīstība ir ekonomikas dzinējspēks, tādēļ esam gandarīti, ka, nodrošinot darbavietas Latvijā, varam eksportēt produktus ar augstu pievienoto vērtību uz dažādām pasaules valstīm – eksports sastāda vairāk nekā 80% no saražotās produkcijas. Zīmola produkti ir pieejama vairāk nekā 300 veikalos visā pasaulē, un pavisam drīz šo skaitli papildinās vēl viens veikals Frankfurtē – pirmais zīmola veikals Vācijā, kā arī lielākais Eiropā,” pauž “Stenders” izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Autoražošanas gigants General Motors (GM) uzskata, ka tā Eiropas Opel zīmols viegli var konkurēt ar Volkswagen, atsaucoties uz Eiropas vadītāja Nika Reilija sacīto, vēsta thelocal.de.

«Mēs necenšamies iespiesties Eiropas premium segmentā, kur ir BMW un tā tālāk. Mēs noteikti nemēģinām tur konkurēt,» IAA autoizstādē Frankfurtē reportieriem sacījis Reilijs.

«Tas ko mēs cenšamies pateikt ir, ka mēs jūtam - mūsu produktu klāsts var konkurēt ar jebko, kas ir apjoma tirgū..., piemēram, ar Volkswagen un jebkuru citu,» skaidrojis Reilijs.

Opel pagātnē bijusi noteikta nedaudz zemāka cena, bet tas vairs neesot nepieciešams.

GM vadītājs Dans Akersons šīs nedēļas sākumā sacīja, ka grupa plāno panākt lielāku sinerģiju starp Opel un tās Ziemeļamerikas Buick zīmolu.

"TransferWise" ievieš tūlītējos maksājumus starp klientiem, izmantojot mobilā telefona numuru.

Kompānijas klienti ar daudzvalūtu kontiem tagad varēs veikt gan vietējos, gan starptautiskos tūlītējos naudas pārskaitījumus vairāk nekā 50 valūtās, izmantojot mobilā telefona numuru bez nepieciešamības prasīt saņēmējam bankas konta detaļas.

"Banku pakalpojumi strādā vietējā mērogā, bet starptautiska naudas vadība joprojām ir sarežģīta. Šis jaunais papildinājums ir bijis pieejams nacionālā līmenī, bet tagad tas risina starptautisko naudas sūtījumu problēmu un padara naudas vadību pāri robežām ērtāku visiem bez vajadzības pēc bankas. Sinhronizējot kontaktus telefonā ar "TransferWise" tagad ļauj veikt tūlītējus naudas sūtījumus vairāk nekā 50 valūtās par mūsu tipiski zemajām cenām. Vairs nav jāsatraucas prasīt kādam bankas rekvizītus, ja vēlies sadalīt vakariņu rēķinu, nosūtīt dāvanu dzimšanas dienā, palīdzēt kādam vai vienkārši pateikt paldies," norāda Lars Trunins (Lars Trunin), "TransferWise" produktu vadītājs.

Pēdējā laikā tirdzniecības platību tirgū lielākie pieprasījuma veidotāji, kas paplašina savu darbību, ir zemo cenu veikali, aptieku tīkli un azartspēļu operatori, - vēstī Latio. Vidējā nomas maksa nelielām tirdzniecības platībām tuvējā centrā no 30 m2 līdz 50m2 sasniedz 35 EUR/m2, bet atsevišķos gadījumos labām telpām pilsētas centrā nomas maksa sasniedz 50 EUR/m2. Liels pieprasījums vērojams pirkt šādas telpas pilsētas centrā. Intensīvi paplašinās zemo cenu veikalu tīkli – ”Supernetto”, „Elvi”, „Nelda”, „Lidl”. Minētie veikalu tīkli meklē tirdzniecības platības Rīgas centrā un mikrorajonos gan nomai, gan iegādei īpašumā. Aktīvi paplašinās aptieku tīkls „Tamro aptiekas”, obligāts nosacījums – telpu atbilstība ES prasībām, tajā skaitā ērtai piebraukšanai cilvēkiem ar īpašām vajadzībām ratiņkrēslos.