Jaunākais izdevums

Gulšņājošs suns, telpa smaržo pēc Indijas dedzināmajiem kociņiem, pie sienām gleznas, plauktos zāļu tējas, citā grāmatas, fonā klasiskā mūzika. Kas par mieru! Nevar būt, ka sagadīšanās pēc šis miers atrodas Miera ielā. Sajūta, ka esmu mājās, tomēr, virzoties dziļāk telpā, frizētavas piederumi nodod šīs vietas būtību.

Nu jau vairāk nekā trīs gadus Melnais knābis ir friziera Vladislava Saveļjeva darba vieta. Tas, cik ātri paiet laiks, viņam šķiet neaptverami. Arī par klientiem uzņēmējs sūdzēties nevar - pieraksts jau pusotru mēnesi uz priekšu.

Par garlaicību un radošā gara trūkumu Melnajā knābī nevar sūdzēties - te iespējamas ne vien izskata pārvērtības, bet arī intelektuālās. Kamēr mammas un tēti frizējas, bērniem iespējams ar krītiņiem izpausties uz melnās sienas. Jebkurš var atnest vai paņemt uz mājām kādu no daudzajām grāmatām, baudīt mūziku, sēžot ērtajā kušetē, un pabarot sevi ar mākslu. Izstādes salonā ir regulāri, mākslas darbi mainās ik pa mēnesi vai diviem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Barbershop kustības aizsācējs: Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts

Kristīne Stepiņa, 21.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram vīrietim ir vajadzīgs savs friziermeistars, līdzīgi kā ģimenes ārsts vai zobārsts

Tā uzskata specializēto vīriešu frizētavu (barbershop) kustības aizsācējs Latvijā Edgars Rozenvalds, kurš no matiem un bārdām ķēries pie kājām. Viņš ir radījis zīmolu Rosenwald Shoes un izveidojis vīriešu apavu salonu.

Viņš nevis seko pieprasījumam tirgū un konkurē ar esošo piedāvājumu, bet rada jaunu. Biznesa idejas ir paša izsāpētas, un uzņēmējdarbībā lieti noder austrumos apgūtā klientu servisa filozofija.

Fragments no intervijas, kas publicēta 21. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Kad pirms pieciem gadiem Rīgā atvērāt barbershop, tā bija pirmā šāda veida frizētava. Tagad to ir savairojies kā sēņu pēc lietus. Kāpēc?

Jā. Latvijas tirgum tas ir raksturīgi. Pēc tam, kad tika atvērts pirmais solārijs, nebija ilgi jāgaida, kad tie saradās teju katrā mājā. Tāpat notika ar kebabnīcām, suši tirgotavām un t.s. izlaušanās istabām. Latvijā būtu nepieciešamas 20 šādas istabas, taču ir 160, tik daudz, cik tādu būtu vajadzīgs Maskavā. Ja ir kāds veiksmes stāsts, tas tūlīt tiek pārņemts. Labas idejas tiek kopētas. 2013. gadā, kad atvēru pirmo barberšopu, visi teica, ka šādas koncepcijas vīriešu frizētavas Latvijā nav dzīvotspējīgas, tādām ir potenciāls visur citur pasaulē, tikai ne pie mums. Es radīju zilo okeānu jeb pilnīgi jaunu piedāvājumu un pieprasījumu. Pirmais konkurents parādījās tikai pēc diviem gadiem. Pa to laiku mēs bijām izdarījuši pilnīgi visu, ko šajā nišā bija iespējams paveikt, – radījuši atbilstošu interjeru, servisu ar visām nepieciešamajām lietām, ielikuši pamatus tradīcijām. Bijām pirmā frizētava, kas sāka strādāt ar sociālajiem tīkliem un reklāmu, savā ziņā šokējot tirgus dalībniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādu pārdzīvojumu mazajam var sagādāt matu apgriešana pieaugušo frizētavā, zina daudzas mammas: svešas telpas, svešas tantes ar savādiem instrumentiem. Liepājas frizētavas Beleco īpašniece Sintija Eizengraudiņa pati bērnībā satraukusies par aparātu dūkoņu: tā atgādinājusi zobārstu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Nekas daudz nav mainījies, kad uz frizētavu vedusi savus dēlus: «Manējos sēdināja uz krēslā saliktām lielām šampūna pudelēm. Kad tuvojās friziere ar lielām šķērēm, puikas dīdījās un baidījās. Kaut ko taču vajag izdomāt!»

Pirms diviem gadiem viņas izveidotā bērnu frizētava Mikausis Stendera ielā nenoturējās ilgi: pārāk dārga apkure ar elektrību, bet kāpnes - šķērslis bērnu ratiem. «Atrast piemērotas telpas pilsētas centrā nav viegli,» atzīst S. Eizengraudiņa. «Tagad, strādājot Graudu ielas namā, varbūt pietrūkst lielu logu, bet tos aizvieto reklāma un klientu pozitīvās atsauksmes. Pirmajās frizētavas darbības dienās mūs gāza otrādi, lielāko daļu pastāvīgo klientu tad arī ieguvām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bārddzinis un frizieris Edgars Voskoboiņikovs un uzņēmējs Elgars Roga vīriešu frizētavā «Windcut Barber Shop» Liepājā saimnieko kopš vasaras sākuma.

«Ne es pats griežu, ne frizēju. Mans darbs ir domāt par uzņēmuma attīstību, raudzīties, lai viss ir un klientiem ir labi. Savukārt Edgars ir meistars, savas lietas pratējs. Šobrīd viņš Liepājas Valsts tehnikumā māca jaunos frizierus. Gan skūšanu, gan bārdas korekciju, gan matu griezumus,» reģionālajam laikrakstam Kursas Laiks stāsta E. Roga.

Katram klientam frizētavā ir paredzēts laiks, tādēļ arī cena ir standarta, nevis no...līdz... «Tas nenozīmē, ka neatlaižam lētāk, ja darām mazāk, bet cena šajā frizētavā netiek mērīta pēc nogriezto matu daudzuma. Maksas par frizūru vai bārdas korekciju patiesais mērs ir kopā pavadītais laiks un panāktais rezultāts,» saka E. Roga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes darbinieki pusgada laikā par sutenerismu aizturējuši 20 personas un likvidējuši sešas vietas, kurās par naudu sniegti seksuālie pakalpojumi. Piecas no šīm vietām bija maskētas kā masāžas saloni, bet viena bija maskēta kā frizētava.

Pēdējā aizturēšana tika veikta šā gada 8.jūlijā, kad policisti aizturēja kādu frizētavas īpašnieci. Frizētavā bija ierīkotas speciālas istabiņas ar gultām, kurās tika sniegti seksuālie pakalpojumi par maksu. Minētajā frizētavā vienlaikus bija iespējams saņemt ne tikai frizieru, manikīra un citus skaistumkopšanas pakalpojumus, bet arī seksuālos pakalpojumus. Lai gan seksuālo pakalpojumu sniegšanai uzņēmuma īpašniece algoja citas darbinieces, policija konstatēja, ka prostitūcijā ik pa laikam tikušas iesaistītas arī dažas no frizierēm.

Pārējās piecas iestādes tika maskētas kā masāžas saloni, kas piedāvājuši klasisko, relaksējošo un erotisko masāžu, bet patiesībā zem šiem nosaukumiem slēpās seksuāla rakstura pakalpojumi – masāžas laikā dažādos veidos tika stimulēti klientu dzimumorgāni ar mērķi dot klientiem seksuālu baudu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājā jau vairāk nekā divas nedēļas atvērta vīriešu frizētava, bārs Garāža, kas radīts kā vīriešu patvērums no ikdienas. Lai sievietes šo vietu apmeklētu retāk, viņām dzērieni bārā ir par 10% dārgāki.

Kā biznesa portālam Db.lv pastāstīja Garāžas īpašnieks Elgars Roga, uzņēmums apzināti izplatījis baumas, ka sievietēm bārā ir 10% uzcenojums. «Nevar uzskatīt, ka sievietēm ir 10% uzcenojums, vienkārši vīriešiem ir mīnus 10%,» skaidro E.Roga. Pēc viņa domām, to nevar uzskatīt par diskrimināciju, jo prom neviena sieviete netiek dzīta.

Šī ir jau otrā uzņēmēja atvērtā vīriešu frizētava Liepājā, kur esot pieprasījums pēc šāda pakalpojuma. Mēnesī frizētava apkalpo aptuveni 400 klientus.

Garāža veidota kā vieta, kurā vīrieši var justies kā vīrieši. Pēc E.Rogas domām, sieviešu klātbūtnē vīriešiem ir jādomā, ko runāt, kā runāt, kā uzvesties. Viņš norāda, ka konflikti starp vīriešiem visbiežāk arī izceļas tieši sieviešu dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc septiņpadsmit friziera profesijā nostrādātiem gadiem Jānis Raubens piepilda sapni un atver pats savu frizētavu

Tā ir pavisam neliela un atrodas blakus transformatora apakšstacijai, taču ir gaumīgi iekārtota un mājīga. Turklāt frizētava ir pašā pilsētas centrā – Elizabetes ielā Rīgā, blakus Kronvalda parkam.

Meklēšana ilgusi vairāk nekā sešus mēnešus, līdz acis piesaistījis AS Latvenergo sludinājums par telpu izsoli Elizabetes ielā, iepretim viesnīcai Monika. Sacenšoties ar vēl pieciem pretendentiem, J. Raubens ieguvis savā īpašumā ēku Kronvalda parkā blakus transformatora apakšstacijai. Iepriekš tajā bija spēļu zāle.

To ēku, kuru iegādājies izsolē, J. Raubens ir nojaucis, tās vietā uzbūvējis jaunu. Sākotnēji viņš savu frizētavu bija iecerējis kā stikla konstrukciju būvi, taču, aptaujājot klientus, sapratis, ka ne visi vēlas, lai frizieris darbojas ap viņu matiem tā, lai to redz visi garāmgājēji. Tāpēc jaunbūvē tikai viena siena ir no stikla. «Pats esmu sajūsmā, ka darba procesā mani kāds vēro, tad darbs veicas raitāk. Tāpēc iegādājos kaķi, kuru šad un tad ņemu līdzi uz frizētavu, lai viņš uz mani skatītos, kamēr strādāju,» atklāj J. Raubens. Devona rekss šķirnes kaķi viņš nosaucis tāpat kā frizētavu – par Parku. Frizētavas būvniecība ilgusi četrus mēnešus, bet visi nepieciešamie saskaņošanas darbi – sešus gadus. Visilgāko laiku aizņēmusi dažādu dokumentu kārtošana un parakstu vākšana valsts iestādēs. Ēkai pievilktas visas nepieciešamās inženierkomunikācijas. J. Raubenam vajadzēja ierīkot arī savu sūkņu staciju. Aukstā laikā ēku silda t.s. siltās grīdas. Frizētavā viņš ir ieguldījis vairākus desmitus tūkstošus eiro. Investīcijas tiek plānots atpelnīt divu līdz trīs gadu laikā. Lai arī frizētavā ir četri frizieru krēsli, šobrīd J. Raubens strādā viens pats. Viņa draudzene Vita arī mācās par frizieri un pēc skolas beigšanas plāno pievienoties. Apkārt frizētavai ir daudz biroju, valsts iestāžu, viesnīcu, augstskolu, turklāt tuvumā nav daudz līdzīgu pakalpojumu sniedzēju, tāpēc J. Raubens atzīst, ka šī ir ļoti laba vieta biznesam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Knockout Barber Shop vīriešu frizētavas būs arī Liepājā un Jelgavā

Dienas Bizness, 12.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kādā no Vecās ostmalas ēkām, ko vietējie sauc par Fonteina valstību, top pirmā profesionālā kungu frizētava Liepājā, raksta reģinālais laikraksts Kursas Laiks.

Knockout Barber Shop īpašnieks Edgars Rozenvalds sevi dēvē par pirmo bārddzini atjaunotajā Latvijā. «Profesijā, kuru apguvu Londonā, pats vairs nestrādāju, jo darboties ar rokām un attīstīt biznesu ir grūti. 2013. gadā Rīgā atvēru pirmo vīriešu frizētavu, kurā skuj bārdu īpašā veidā – profesionālās kungu frizētavās valda citi likumi un tiek lietoti citi instrumenti.»

Sākumā, kamēr tiks apmācīta liepājnieku komanda, jaunajā frizētavā strādās trīs pieredzējuši meistari no galvaspilsētas. Rīgā E.Rozenvalds atvēris Baltijā pirmo akadēmiju Wood Religion Academy un apmāca topošos speciālistus.

Sarukušais liepājnieku skaits un maksātspēja viņu nebiedē: «Bizness vienmēr ir risks. Svarīgi saprast, vai vīriešiem tas ir vajadzīgs. Cenas ziņā Knockout nebūs elitāra vieta, drīzāk – racionāla un liepājniekiem pieejama. Biju Daugavpilī, tur vēl nav pienācis laiks tādai frizētavai. Man Rīgā jau ir piecas līdzīgas vietas, komandā ir ap četrdesmit darbinieku».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēs viņu gribējām pieteikt Ginesa rekordam, smej Valentīnas Georgijevskas kolēģes. Joks nav tālu no patiesības: diez vai vēl kaut kur Kurzemē, Latvijā un pat visā Eiropā turpina strādāt meistare ar tik ievērojamu – 58 gadus lielu – darba stāžu, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Frizētavā viņa sastopama ik dienu, un pastāvīgie klienti pat nedomājot no 86 gadus vecās manikīres pakalpojumiem atteikties. «Ar dzirdi tā pašvakāk, bet redze ar brillēm man ir laba, cenšos būt rūpīga, jo darbs patīk - tas man dod spēku un enerģiju. Bez darba es būtu pilnīgi beigta,» teikusi Valentīna.

Satiekot jebkuru cilvēku, viņa vispirms profesionāli uzmet aci nagiem. Neesmu no lielām runātājām, kautrīgi iebildusi meistare, tomēr līdz nākamajam pierakstam atradusi brīdi sarunai. «Gadu no gada viņi pie manis nāk. Galvenokārt Jaunliepājas iedzīvotāji, viens otrs regulāri brauc no citiem pilsētas rajoniem, piemēram, no Zaļās birzes, kur nav frizētavu, paretam - arī no laukiem,» viņa stāstījusi par saviem klientiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Aug luksus frizētavu segments

Kristīne Stepiņa, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Palielinās pieprasījums pēc augstas kvalitātes frizieru pakalpojumiem, šī tirgus niša šobrīd ir visnotaļ maza, konkurence tajā nav pārāk liela, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēju skaits Latvijā palielinās ar katru gadu. Šādus pakalpojumus piedāvā vairāk nekā 1600 uzņēmumu, nodarbinot vairāk nekā 5000 darbinieku. Visvairāk frizētavu un skaistumkopšanas salonu neapšaubāmi ir Rīgā un Pierīgā. Kopējais apgrozījums gadā pārsniedz 30 milj. eiro, tam ir tendence samazināties. Tiesa, jaunākie oficiālie dati ir par 2015.gadu. Viens no iemesliem samazinājumam varētu būt pieaugošais pašnodarbināto īpatsvars nozarē.

Luksus klases frizētavu Latvijā nav daudz, to nav vairāk par 5%, šis segments attīstās, un tam ir labas izaugsmes iespējas, atzīst zīmola Maija radītājs un frizētavu salonu Maija dibinātājs un īpašnieks Andris Slapjums. Salons Maija, kas bija pirmā privātā frizētava Latvijā, tika atvērts pirms 28 gadiem. Šobrīd darbojas 23 zīmola Maija saloni, 7 no tiem ir Latvijā, 12 – Krievijā (pieci Maskavā, seši Ufā un viens Permā), trīs frizētavas darbojas Kijevā un viena – Vīnē. Divi Maija saloni Rīgā (Valdemāra un Martas ielā), kā arī pieci Maskavā, pieder A. Slapjumam, pārējie darbojas uz franšīzes līgumu pamata. Lai atbilstu luksus klases frizētavas statusam, tajā ir jāstrādā augsta līmeņa frizieriem, tai ir jānodrošina labs serviss un jāatrodas klientiem izdevīgā vietā, kur var bez problēmām novietot automašīnu. Bieži vien tās tiek izveidotas speciāli frizētavām projektētās telpās, piemēram, tāds ir Institute Kerastase by Maija Deluxe, kas atrodas Martas ielā, stāsta A. Slapjums. Latvijā saloniem konkurentu nav daudz. «Es labāk tos dēvētu par partneriem, piemēram, bijušā frizētavu Maija līdzīpašnieka Andreja Siļčenko trīs saloni, kas atrodas Rīgā. Andrejs mūsu orķestrī nolēma spēlēt solo partiju, tāpēc pirms diviem gadiem atvēra savas frizētavas, kas piedāvā ļoti augstas kvalitātes pakalpojumus,» secina A. Slapjums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Krievijas uzņēmējs, kurš pārcēlies uz dzīvi Latvijā: Rīgā dzīve ir mierīga, ērta un neviens netraucē būt laimīgam

Natālija Poriete, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājis gads, kopš dzīvoju Rīgā. Kad es rakstīju savu pirmo ierakstu LiveJournal, daudzi teica, ka man ir rozā brilles. Šķiet, ka tās man aizvien ir, sociālajā tīklā Facebook raksta pīpju izgatavošanas uzņēmuma Bondarev Pipes īpašnieks Aleksandrs Bondarevs. Pirms gada viņš repatriācijas programmas ietvaros saņēma pastāvīgās uzturēšanās atļauju Rīgā un pārcēlās no Sanktpēterburgas uz Rīgu. Aleksandrs mācās latviešu valodu, nodarbojas ar savu biznesu un viņam ļoti patīk Latvija.

«Tātad, visu pēc kārtas. Sāksim ar pārcelšanās iemeslu. Es nebraucu dēļ lēta garšīga siera un arī ne dēļ daudz augstākas algas, arī ne dēļ skaista mauriņa pie mājas. Es braucu to garīgo vērtību dēļ, bez kurām es nespētu būt laimīgs – dēļ tiesībām un brīvības, dēļ vienlīdzības likuma priekšā, dēļ pārliecības, ka valdība ir manā pusē un visas valsts institūcijas strādā, lai mani aizsargātu.»

Un es to saņēmu. Man vēl nav pilsoņa tiesības, tāpēc nevaru novērtēt tās, taču es redzu īstu politisku cīņu, redzu reālus un virtuālus draugus, kuri iestājas partijās un aģitē par tām, redzu pārliecību cilvēku vidū par to, ka no viņiem kaut kas ir atkarīgs, redzu cerību par iespēju aizstāvēt savas intereses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gājēju ielas statuss drīzāk traucē, nekā palīdz uzņēmējdarbībā

Vasarā Liepājas iela Kuldīgā ir cilvēku pilna. Pie kafejnīcām izveidotas terases ar galdiņiem vai tie vienkārši izlikti uz ielas. Ēdājiem garām paslīd viena tūristu grupa pēc otras. Sirmi vecīši, pusaudži, latviski, angliski, krieviski runājoši. Pagaidām viņi tikai uzmanīgi klausās gida stāstījumā par arhitektūru un nevienā veikaliņā vai kafejnīcā neiegriežas. Tomēr uzņēmēji, kas savu biznesu veic tieši Liepājas ielā, atzīst, ka tūristi ir viena no galvenajām mērķgrupām. Vietējie ielu vairāk izmanto tranzītam no Pilsētas laukuma, kur ērti novietot automašīnu, uz Rātslaukumu, kur stāvvietu daudz mazāk. Dodas uz domi vai iepirkties.

Vidū mainība liela

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centrā "Rīga Plaza" atklāta unikālu divriteņu izstāde. Kolekcijas eksponāti nākuši no visas pasaules un to aptuvenā vērtība ir 1,5 miljoni eiro, informē izstādes rīkotāji.

Ekspozīcijas centrā ir 30 oriģināli amatnieku velosipēdi, kas ražoti laika posmā no XIX gadsimta beigām līdz XX gadsimta pirmajai pusei. Ikviens eksponāts ir gan pārvietošanās līdzeklis, gan arī darba kabinets uz riteņiem. Īpaši pielāgots skrodera divritenis ir mobilais ateljē, ārsta - "ātrā palīdzība", bārddziņa - "frizētava" utt.

Visi eksponāti ir darba kārtībā un vēl pirms kādiem 100-150 gadiem braukāja pa Itālijas, Austrijas, Anglijas ceļiem.

Divriteņu izstāde liecina par cilvēku uzņēmību un atjautību situācijās, kad amatnieki, neatraduši darbu mājās, devās pelnīt naudu gan uz kaimiņu ciemiem, gan arī tālām zemēm, lai pēc tam atgrieztos un pabarotu ģimeni.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Pie zobārsta mūzikas pavadījumā, bet pie ķirurga - kapa klusumā

Dienas Bizness, 20.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savulaik uzsāktā mūzikas industrijas cīņa par to, lai no zināmas naudas summas šķirtos katrs, kam ienācis prātā ārpus savas mājvietas klausīties skaņdarbus, kļūst arvien interesantāka un principā var teikt, ka tā palielina apgriezienus.

Proti, tā vien izskatās, ka ir atsevišķas nozares, kam tā dēvētie autortiesību aizstāvji ir gatavi piekāpties, turklāt ne tikai Latvijas, bet arī starptautiskā līmenī. Šajā gadījumā runa ir par iespēju, ka organizācija AKKA/LAA, respektējot starptautisko praksi, varētu samierināties, ka maksa par mūzikas atskaņošanu netiktu prasīta no zobārstniecības kabinetiem.

Visu cieņu starptautiskajam zobārstu lobijam, kam acīm redzami ir izdevies pierādīt - brīdī, kad cilvēkam zobs sāp tā, ka gribas rāpties pa sienām, viņš nemēģina noskaidrot, kurā no pilsētas zobārstniecībām gan varētu tikt atskaņotas, piemēram, Nikolaja Puzikova izpildītās dziesmas. Protams, absurds ir pats fakts, ka no jebkura uzņēmuma ir vēlme piedzīt naudu par to, ka tas savās telpās atskaņo mūziku, par kuras ierakstu reiz jau ir samaksāts. Taču, ja jau reiz ir sākusies dalīšana nozarēs, izskatās, ka perspektīvā mums šajā jomā būs iespēja dzirdēt vēl ne mazums jaunumu. Redz, gadījums ar zobārstiem var kalpot kā precedents, uz kuru balstoties, sev līdzīgus nosacījumus var mēģināt panākt arī citās sfērās strādājoši uzņēmēji, un, taisnību sakot, pareizi darīs. Piemēram, ar ko gan zobārstniecības kabineti ir privileģētāki par tiem, kuros strādā ginekologi, psihiatri vai ķirurgi? Var iet vēl tālāk un pamatoti jautāt - kāpēc gan zobārsts kabinetā drīkst klausīties savu iecienīto mūziku, bet mežā strādājoša harvestera operators savā kabīnē - ne? Par zobārstiem vēl var teikt, ka viņi tādējādi mēģina izklaidēt jau tāpat ne īpaši laimīgos pacientus, bet harvestera vadītājs? Nu, nesāks taču neviens apgalvot, ka priedes var apstrādāt labāk, ja fonā skan - še, kur līgo priežu meži...

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināmi latviešu valodai draudzīgākie uzņēmumi

Lelde Petrāne, 27.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 27.novembrī, Tieslietu ministrijā tika apbalvoti 26 apkalpojošās sfēras uzņēmumi – akcijas Latviešu valodai draudzīga vide laureāti.

Akcijas mērķis ir noteikt, kuros apkalpojošās sfēras uzņēmumos vispilnīgāk ievēro Valsts valodas likuma un citu normatīvo aktu prasības valsts valodas lietojuma jomā, skaidroja Tieslietu ministrijas pārstāve Līva Rancāne.

Valsts valodas centrs organizē akciju laikā no 2015.gada maija līdz septembrim. Tā notiek ceturto gadu pēc kārtas.

Šā gada akcijas laureātu saraksts:

SIA Kusman 14 kafejnīca Ostas 23;

SIA IMIga kafejnīca Panna;

SIA BODOSE krogs-restorāns Pie brāļa;

SIA Mārtiņklīvi T veikals Mārtiņklīvi;

SIA Valmiermuižas pils krogs Valmiermuižas alus virtuve;

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pullman Riga ir kļuvis par labāko arhitektūras projektu Rīgā

Pullman Riga Old Town, 06.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmdien noslēdzās konkurss Gada Balva Rīgas arhitektūrā 2017, un šo titulu ieguva Pullman Riga Old Town, kas ir starptautiskā zīmola Accor Hotels sastāvdaļa. Tostarp, šī viesnīca nesen tika atzīta par labāko 2017. gada projektu Baltijā viesnīcu darbības jomā, un tā saņēma visaugstāko apbalvojumu attīstības un izaugsmes sakarā, un tagad ir ieguvusi arī arhitektūras apbalvojumu.

Pullman Riga Old Town Hotel atrodas Vecrīgā, iepretim Jēkaba skvēram, aizņemot 1789. gadā celto ēku, kura apvienota ar vēl senāku ēku fragmentiem, proti zviedru laika ēku no 17. gs. un pilnīgi modernu būvi. Tā atrodas tieši Vecrīgā blakus Doma laukumam, Saeimai, Nacionālajam teātrim. Restorāns un bārs Equus, Pullman Tea Deli, Cigar Lounge, Lumberjack frizētava, SPA un fitnesa centrs ar 19 m garu peldbaseinu, 6 daudzfunkcionālas un pilnīgi aprīkotas konferenču telpas - mūsdienīgais dizains ir negaidīts pretstats ēkas eklektiskajai fasādei.

Sākotnēji ēka būvēta pēc J.H. Krāmera un K. Hāberlanda arhitektūras projekta un bijusi Barona fon Minhauzena īpašums ar plašiem zirgu staļļiem pagalmā. Vēlāk ēku iegādājas Transsibīrijas dzelzceļa inženieris Semjons Rozovskis no Pēterburgas, kurš par dzīvesvietu izvēlas Rīgu pēc laulībām ar Kurzemes baltvācieti Minnu Kan. Likumsakarīgi, ka 2016.g. atklātās Pullman viesnīcas zīmola izveides pamatā ir Džordža Pullmana radīto dzelzceļa luksusa vagonu vēsturiskais mantojums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd Latvijai ir veselīga

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 09.10.2018

1. attēls. Ienākumu un cenu līmenis (2017. gadā)

Avots: Eiropas Komisijas un Eurostat dati; autora aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembrī gada inflācija pirmo reizi 13 mēnešu laikā pārsniedza 3%. Tiesa, jau otro gadu pēc kārtas patēriņa cenu kāpums Latvijā ir nedaudz augstāks nekā vidēji eirozonā.

Šajā rakstā – vērtējums, kādi faktori to nosaka un kāpēc inflācija tuvu 3% šobrīd ir Latvijas tautsaimniecības veselīguma pazīme.

Pirmkārt, inflācija Latvijā ir maksa par ienākumu pieaugumu. Bagātajās valstīs cenas ir augstākas nekā nabadzīgajās valstīs – īpaši tas attiecas uz tādām netirgojamām precēm kā kafijas tasīte, frizētava vai taksometrs. Cieša pozitīva sakarība starp ienākumu līmeni un cenām pastāv arī starp Eiropas Savienības (ES) valstīm. Visās valstīs, kur ienākumi pieaug ātrāk nekā ES vidēji, straujāk pieaug arī cenas. Latvija ir viens no šādiem piemēriem.

Visas prognozes rāda, ka arī nākamajos gados Latvijas tautsaimniecība attīstīsies straujāk par ES vidējo rādītāju. Tas ļaus vēl vairāk mazināt Latvijas ienākumu atpalicību no Rietumeiropas.Tomēr sasniegt Vācijas labklājību ar Rumānijas cenām nav iespējams – pieaugot ienākumiem, pieaugs arī cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Dānijā darbu atsāk frizētavas, autoskolas un citi mazie uzņēmumi

LETA--AFP, 20.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdībai pakāpeniski atvieglojot pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus, Dānijā pirmdien darbu atsākuši tādi mazie uzņēmumi kā frizētavas, tetovēšanas studijas un autoskolas.

"Man bija pieraksts pirms vairākām nedēļām, un es gaidīju, kad varēšu atnākt. Tiklīdz redzēju, ka viņi veras vaļā, es pieteicos," ziņu aģentūrai AFP sacīja kāda IT konsultante, kura šodien bija viena no pirmajām frizētavas apmeklētājām Kopenhāgenā.

Frizētavas īpašniece AFP sacīja, ka priecājas par iespēju atsākt darbu, un norādīja, ka tiek ievērotas visas drošības vadlīnijas, ko noteikušas varasiestādes.

Klientiem pie ieejas frizētavā ir jādezinficē rokas, un pēc katra klienta tiek dezinficēti visi materiāli un darba virsmas.

Dānija sāka atvieglot pandēmijas dēļ noteiktos ierobežojumus 15.aprīlī, kad skolas vēra durvis bērniem līdz 11 gadu vecumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nav ko vilkt mugurā! Tiesa, ne sev, bet gan mazajiem mīluļiem. Tā kā importa piedāvājums neatbilst vēlmēm, jāšuj pašām .Tā nospriedušas mazo Jorkšīras terjeru Ļusi un Olsi saimnieces Natālija Karaima (Natalia Karaim) un dizainere Ella Aleksejeva.

Zināšanas abām bijušas, jo ir mācījušās dizainu un modelēšanu. Turklāt sunīšu saimnieces lieliski zina visus knifus, kas jāņem vērā, lietiņas suņu­kiem darinot. Tā radīta Latvijā pirmā un patlaban vienīgā suņu modes līnija. Tie ir gan dažnedažādi mētelīši un zābaciņi, gan somas suņu pārnēsāšanai.

Ja jau ir prece, vajag veikaliņu. Ir veikaliņš, vajag arī suņu frizētavu un Spa. Idejas rodoties gan pašām darbiniecēm, gan klientes pasakot priekšā. Tādēļ skatloga izkārtnē lepni rakstīts Suņu modes nams. Tur arī plāno ievietot informāciju, ka nopērkamas nevis Ķīnā un Amerikā, bet Latvijā ražotas preces, jo ar to klienti asociējot kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: Līdzsvarā starp ģimeni un uzņēmumu

Anda Asere
, 07.10.2014

Skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle īpašniece Evija Kerija Erta.

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma.

Tā otrdienas laikrakstā Dienas Bizness (DB) secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Šobrīd uzņēmējdarbībā veicoties labāk nekā biznesa sākumposmā, jo darbība ir nostabilizējusies – ir viss nepieciešamais aprīkojums, ir pastāvīgie klienti un atliek vien strādāt. «Sākumā ir taustīšanās, mācīšanās, bet ar laiku sāc saprast, ko klienti vēlas. Tagad strādāt vieglāk, jo ir sava sistēma, ritms, pie kura pieturos. Ir lielāka kārtība – gan galvā, gan uzņēmumā,» viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pirmie projekti: Laimas Vaikules frizētava un klubs Pulkvedim neviens neraksta

Kristīne Stepiņa, 10.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arhitekta Anda Sīļa vadītā biroja radošais kodols vairāk nekā divdesmit gadus ir palicis nemainīgs; uzņēmums sasniedzis pirmskrīzes laika apgrozījumu, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arhitektu birojs Sīlis, Zābers un Kļava dibināts 1995. gadā; vēlāk tas sadalīts vairākās atsevišķās struktūrvienībās ar kopīgu abreviatūru SZK. Tas ir saglabājis savus līderus – arhitektus Andi Sīli, Uģi Zāberu un Pēteri Kļavu, kā arī kopīgās darba telpas Vecrīgā.

Šobrīd pasūtījumu skaits palielinās, taču nav pamata domāt, ka viss atkal aizies pa spirāli uz augšu un nākamie gadi būs rožaini, saka A. Sīlis. Nav lielu cerību, ka investoru rocība un vēlme ieguldīt īpašumos būtiski pieaugs, drīzāk pretēji – samazināsies. «Uzņēmuma reputācija ir visnotaļ laba. Īpaši nemeklējot, ik pa brīdim uzrodas kāds interesants piedāvājums,» viņš atzīst.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā lidosta «Rīga» nemitīgi attīsta pasažieriem piedāvāto pakalpojumu klāstu, gan piedāvājot aizvien jaunas iepirkšanās iespējas, gan arī attīstot nekomerciālus projektus, lūgta komentēt ziņu, ka Tallinas lidostā pasažieriem turpmāk bez maksas būs pieejama sporta zāle, biznesa portālam db.lv norādīja VAS Starptautiskā lidosta «Rīga» Komunikācijas vienības vadītāja Laura Karnīte.

«Tā kā lidostas strateģiskais mērķis ir kļūt par starptautisku gaisa satiksmes mezglu, piesaistot aizvien vairāk tranzīta un transfēra pasažieru un attīstot tālos lidojumus, lidostas pakalpojumu piedāvājums tiek pilnveidots tā, lai tas būtu pievilcīgs ceļotājiem, kuri veikuši garus lidojumus vai pavada lidostā ilgāku laiku, gaidot nākamo lidojumu,» viņa skaidro.

Cita starpā šā gada oktobrī ir lidostā atvērti pieci jauni objekti, tostarp SPA un skaistumkopšanas salons «Embassy of Wellness», vīriešu frizētava «Wood Religion», rotaslietu veikals «Grenardi», Latvijā ražotu preču veikals «Roots of Latvia» un pieprasītāko preču veikals «ATU DUTY FREE». Līdz gada beigām durvis vērs vēl četri pavisam jauni pakalpojumu sniedzēji – vīna kafejnīca-veikals «Easywine», sporta bārs «Tickerdaze», veselīga uztura kafejnīca «Aspara goose» un elektronisko cigarešu kiosks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Āgenskalna tirgus varētu kļūt par platformu jaunuzņēmumiem

Kristīne Stepiņa, 08.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot studentus un īstenojot dažādas radošas iniciatīvas, Āgenskalna tirgus varētu būt ne tikai tirgošanās placis, bet arī pieredzes apmaiņas un ideju pārneses vieta, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ārvalstu konsultanti, kas piesaistīti Eiropas Savienības (ES) pētniecības un inovāciju programmas Apvārsnis 2020 Marijas Sklodovskas-Kirī programmas Ilgtspējīgu vietu veidošana (SUSPLACE) ietvaros, izstrādājuši rekomendācijas par iespējamajiem finansējuma piesaistes modeļiem, attīstot jaunas privātās publiskās partnerības formas un sekmējot kultūrvēsturiski nozīmīgās vietas reputāciju un atpazīstamību. Šobrīd Āgenskalna tirgus attīstītāji SIA Kalnciema iela, kas ir ieguvusi tiesības to apsaimniekot 30 gadus, meklē optimālos tirgus attīstības scenārijus, ieklausoties konsultantu ieteikumos.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Ēdienu piegādes ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa

Jānis Goldbergs, 23.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī daudzos tirdzniecības centros ēdināšanas iestādes strādā un ir piebildes par to, ka ēdienu piegādā arī mājās, kas veido lielu daļu no ēdinātāju apgrozījuma, paralēli ir arī pavisam vienkārša matemātika.

“Kāds bizness? Ēdienu piegādes mājās ir vien cilvēku nodarbināšanas jautājums, nevis peļņa. 25% atdodam izvadātājiem no katra pasūtījuma, no atlikušā var tikai saglabāt biznesu, nevis attīstīties,” Dienas Biznesam atklāja restorānu tīkla Vairāk Saules īpašnieks un šefpavārs Endijs Bērziņš.

Kopumā, ja nejautā tirdzniecības centru īpašniekiem, bet pašiem komersantiem, riska apetīte uzsākt biznesu tirdzniecības centros nomātās telpās ir krietni sarukusi, salīdzinot ar 2020. gada sākumu, ko aptaujā izvēlējāmies par atskaites punktu. “Es pārtraucu sadarbību ar frizētavu tirdzniecības centrā. Vienkāršāk ir strādāt no mājām vai braukt pie klientiem. Pēdējā mājsēdē pateica, ka kompensēs zaudējumus, bet tie bija 30% no mūsu izpeļņas. Ar tādu naudu nevarēju par dzīvokli samaksāt,” savu stāstu Dienas Biznesam anonīmi atklāja pašnodarbinātā friziere Svetlana. Arī frizētavu un TC, kurā viņa strādājusi, nenorādām, jo pati frizētava vēl nav slēgta un, iespējams, turpinās pastāvēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba meklējumos nepieciešama lielāka drosme, neatlaidība, bet CV jeb Dzīves gājumam jābūt pārdomātam un labi sagatavotam. Tad iegūt izraudzīto darbu un nopelnīt cerēto ir daudz vieglāk, norāda darba portāla Irdarbs.lv vadītāja Evija Šalte.

CV ir jābūt sagatavotam vismaz divās valodās (latviešu un angļu) sūtīšanai vai iesniegšanai papīra formātā, jau uzsākot darba meklēšanas gaitas, iesaka šīs jomas eksperte.

«CV forma nav noteikta – dažādās MC Word programmas sagatavēs, kā arī internetā ir pietiekami daudz CV paraugu. Ir pieejams Eiropas Savienības standarts šī dokumenta sagatavošanai, bet, ja vien darba devējs to īpaši nenorāda, varat nepūlēties. Darba devējs tāpat novērtēs elementārāko konkrētajā CV,» viņa uzsver.

Irdarbs.lv ieteikumi:

1. Pārskatāms un glīts izkārtojums. Formatējums - pārbaudiet, kā CV izskatīsies, kad darba devējs to izdrukās uz sava printera - būs nelāgi, ja piepeši jūsu dokuments ar divu lapu tekstu izpletīsies pa piecām lapām. Ja ar datoru esat uz «Jūs», palūdziet, lai kāds palīdz. Norādiet CV sagatavošanas datumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 7. oktobrī

Dienas Bizness, 07.10.2014

Latvijā.

Cīņa pret nodokļu paradīzēm tuvojas kulminācijai

Ņemot vērā ārzonu specifiku, precīzi pateikt tajās esošo līdzekļu apjomu, protams, nav iespējams, tādēļ visbiežāk tiek minēti aptuveni 20 triljoni ASV dolāru (15,71 triljons eiro). Salīdzinājumam - nominālais visas pasaules kopprodukts 2013. gadā tika lēsts nedaudz vairāk nekā 74 triljonu dolāru apmērā. Lasīt tālāk...

Foto: AFP/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Patiesībā jau valdību iespējas manevrēt mūslaiku globālo ekonomisko procesu mijiedarbībā ir visai ierobežotas. Tāpēc diezin vai Kalvītis būtu vienīgais iepriekšējā tautsaimniecības sabrukuma vaininieks Latvijā, tāpat kā nebūtu korekti slavināt tikai Vienotību par to, ka tā būtu pārvarējusi ekonomisko krīzi,» DB viedoklī raksta Mārtiņš Apinis.

Izmantojot Eiropas finansējumu, pašvaldību rīcībā sāk nonākt elektromobiļi; teju visos konkursos par piegādi uzvar viena un tā pati kompānija.

Sākumā biznesā ir iestrādāšanās un mācīšanās posms, kam ar laiku seko stabilitāte un sistēma, secina Evija Kerija Erta, skaistumkopšanas salona un veikaliņa Mademoiselle (SIA Smart Concept) īpašniece. «Es varētu strādāt frizētavā, pelnīt, bet esmu izvēlējusies citu ceļu,» viņa saka.

Sagaidāma lietuviešu veikalu ķēdes Maxima ienākšana Īrijas pārtikas tirgū. Tiek ziņots, ka uzņēmums Bilaro Ltd., kurš par 6 miljoniem eiro 2012.gadā ir iegādājies Shankill tirdzniecības centru Dublinā, ir cieši saistīts ar Maxima īpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru