Finanses

FRS: Bāzes procentu likme jāceļ drīz

Žanete Hāka, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

ASV Federālo Rezervju sistēmas pārstāvji domā, ka diezgan drīz varētu pienākt piemērots brīdis bāzes procentu likmi, liecina publicētais detalizētais pārskats par FRS sanāksmi, kas notika novembrī.

Lielākā daļa dalībnieku izteica viedokli, ka drīz būtu piemērots laiks celt procentu likmi, ņemot vērā, ka ekonomikas dati uzrāda progresu un tuvojas FRS komitejas noteiktajiem mērķiem.

Daži sanāksmes dalībnieki uzsvēra, ka turēt likmes tik zemu pārāk ilgu laiku var likt investoriem meklēt citus tirgus peļņai, ņemot vērā zemo ienesīgumu.

Tirgus dalībnieki prognozēja, ka novembrī FRS necels likmi, ņemot vērā, ka tuvojās ASV Prezidenta vēlēšanas, taču patlaban viņi ar 100% iespēju prognozē, ka likmi cels decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV monetārā politika – kas tālāk?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tramps: Federālā rezervju sistēma ir mans lielākais drauds

LETA--FOX BUSINESS, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau rudenī FRS var sākt samazināt savu bilances apjomu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieki tradicionāli lielu uzmanību pievērš pasaules ietekmīgāko centrālo baņķieru ziņojumiem – par saviem plāniem kārta izteikties nupat bija pienākusi ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). FRS sapulce notika tikai nedēļu pēc tam, kad savus svaigākos spriedumus par monetāro nostāju atklāja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība. Rezultātā šobrīd skaļāk tiek runāts par to, ka ECB neizbēgami dosies stingrākas monetārās politikas īstenošanas virzienā.

ASV FRS šādu kursu jau ir uzsākusi, un šonedēļ iestāde deva tālākus mājienus, ka tā jau drīzumā ir gatava sākt samazināt savas bilances apjomu. FRS vadība lietoja vārdu salikumu – «relatīvi drīz», ko daudzi tirgus dalībnieki iztulkojuši kā šā gada septembri. Jau daudzkārt ziņots – FRS, lai nepieļautu ASV un pasaules finanšu sistēmas sabrukumu, piesakoties iepriekšējai globālajai finanšu krīzei, visai ātri lēma uzsākt tā saucamo kvantitatīvo mīkstināšanu, kas nozīmēja, ka banka par jaunradītu naudu no tirgus izpērk parādzīmes (šis process tiek saukts arī par likviditātes drukāšanu, lai gan reāli dolāri drukāti netika – viss notika elektroniski).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par pievēršanos jaunai stratēģijai, arī Eiropas Centrālā banka varētu izvērtēt šo metodi, uzskata "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti.

FRS jaunā pieeja, ko ceturtdien atklāja tās vadītājs Džeroms Pauels, paredz ar strauju likmju celšanu neapkarot inflāciju, kad tā pārsniegs 2%.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda FRS pieeju varētu uzskatīt par labu variantu, un tas ļautu ECB amatpersonām paildzināt labvēlīgas monetārās politikas periodu, nesatraucoties par ekonomistu izteicieniem un prognozēm, ņemot vērā inflācijas dinamiku.

"Es uzskatu, ka šis FRS solis noteiks toni arī citām lielākajām centrālajām bankām," uzskata "Danske Bank" galvenais stratēģis Pīts Kristensens. "Esmu pārliecināts, ka ECB izvērtēs visus šī ierosinājuma plusus un mīnusus," viņš piebilst.

Zemā inflācija ir bijis ilgstošs bieds lielākajām centrālajām bankām, kuru vidū valda satraukums, ka tā pārvērtīsies deflācijas spirālē. Centrālās bankas ekonomikā ir iepludinājušas triljoniem dolāru, taču panākumi bijuši ierobežoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržās trešdien, nerimstot bažām par Savienoto Valstu procentlikmju kāpumu, turpināja krist akciju cenas, un lielākie indeksi zaudēja vairāk nekā trīs procentus vērtības.

Savukārt Eiropas biržas turpina negatīvi ietekmēt Itālijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) nesaskaņas par Itālijas nākamā gada valsts budžeta deficītu.

«Investoriem pašlaik ir par ko raizēties- no [ASV] obligāciju procentlikmju kāpuma tempa un tā ietekmi uz investoru noskaņojumu līdz Itālijas populistu koalīcijas spēlītēm ar Eiropas Komisiju, buksējošajām »Breksita« sarunām un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta turpināšanos,» norādīja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori ir bijuši nervozi, kopš ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 3,0%. Tas pieauga pēc spēcīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas, kuri veicina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) otrdien paziņoja, ka pagarinās savu aizdevumu programmu līdz 2020.gada beigām.

Sākotnēji kā programmas noslēguma termiņš tika noteikts 30.septembris, taču līdz ar jauno lēmumu dažādi FRS aizdevumu veidi, sākot no kredītiem mazajam biznesam līdz pat augstāka riska obligāciju iegādes programmai būs pieejami līdz pat gada beigām.

FRS sāka domāt par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu, taču martā atkal nācās paplašināt pieejamo instrumentu klāstu, un likviditātes trūkums tirgū, ko veicināja Covid-19 krīze, veicināja sasalumu tirgū un lika FRS atgriezties pie instrumentiem.

“FRS ārkārtas pasākumiem, kas veidoti kā atbilde Covid-19 pandēmijai, bijusi nozīmīga loma tirgus likviditātes uzlabošanā un tirgus funkcionēšanas atjaunošanā,” ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Mnuhins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Federālo rezervju nākamā vadītāja ēra var nebūt tik mierīga

Jānis Šķupelis, DB sadaļas Investors redaktors, 06.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušās nedēļas beigās kļuva skaidrs, ka nākamā gada sākumā, ja nebūs kādu pārsteigumu, nomainīsies pasaules ietekmīgākais baņķieris. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja krēslā virzīs šīs iestādes valdes locekli Džeromu Pouelu. FRS vadītāji mēdz būt vairāk vai mazāk divu veidu. Pirmais paredz tādu vadītāju, kam pašam par sevi ir ļoti stingri pieņēmumi par inflāciju un to, kur jāatrodas procentlikmēm. Savukārt otrai vadītāju grupai pieskaitāmi tie, kas mēģina rast kādu vidusceļu starp to, ko saka citas centrālās bankas valdē esošās amatpersonas. Valda pieņēmums, ka Dž. Pouels pieskaitāms pie otrās grupas.

Kopumā pasaules ietekmīgākās centrālās bankas vadības nomaiņa, visticamāk, ļoti būtiskas pārmaiņas šoreiz neatnesīs. ASV dolāru likmes tiks paaugstinātas ļoti piesardzīgi. Turklāt, ja nebūs simtprocentīgas pārliecības par šāda soļa vajadzību, likmju ceļā augšup tiks paņemts arī pa kādai pauzei. Tāpat kā līdz šim vēsturē, sagaidāms, ka ASV Federālo rezervju sistēmai ar zināmu laika nobīdi sekos arī pārējās pasaules ietekmīgākās centrālās bankas, kas īstenos līdzīgus pasākumus, ko pirms tam veikuši ASV centrālie baņķieri. Katrā ziņā šobrīd netiek gaidīts, ka Dž. Pouels būtu kāds FRS reformators vai nodarbotos ar kaut kāda veida monetārās politikas inovācijām. Tas gan nenozīmē, ka viņš būs slikts FRS vadītājs vai nebūs spiests izdomāt inovācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržās ceturtdien turpināja krist akciju cenas, investoriem bažījoties par dažādām ekonomikas problēmām.

Starp problēmām, kas izraisījušas satraukumu investoros, ir ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) politika, kas vērsta uz turpmāku procentlikmju palielināšanu, ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Ķīnas ekonomikas pieauguma palēnināšanās, neskaidrība par attīstības valstu tirgiem un Itālijas valdības nesaskaņas ar Eiropas Komisiju valsts budžeta dēļ.

Investoru satraukumu vairoja ASV prezidents Donalds Tramps, kārtējo reizi kritizējot FRS par procentlikmju paaugstināšanu. Tramps žurnālistiem sacīja, ka FRS īstenotā procentlikmju celšana izraisījusi akciju cenu kritumu, nodēvēja FRS par nekontrolējamu, tomēr solīja, ka neatlaidīšot FRS vadītāju Džeromu Pauelu. Šie Trampa izteikumi palielināja bažas, ka Tramps varētu mēģināt apdraudēt FRS neatkarību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma pacelt procentlikmes, lai gan FRS prognozēja, ka nākamgad tās tiks paceltas tikai divreiz.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» saruka par 1,5%, sasniedzot šā gada zemāko līmeni.

Daudzi analītiķi bija gaidījuši «miermīlīgu» procentlikmju paaugstināšanu apvienojumā ar stingriem vārdiskiem apliecinājumiem, ka FRS nenoteiks pārmērīgus ierobežojumus laikā, kad pasaules akciju cenas kritušās saistībā ar bažām par lēnu ekonomikas izaugsmi un tirdzniecības kariem.

«Pantheon Macroeconomics» konstatēja, ka FRS «miermīlīgas paaugstināšanas» paziņojums «nebija pietiekami miermīlīgs» ASV akciju cenām.

FRS, kā jau bija gaidāms, paaugstināja bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 2,25% - 2,5%. FRS tomēr prognozēja, ka 2019.gadā pacels procentlikmes tikai divreiz, nevis trīsreiz, kā bija prognozējusi septembrī, un samazināja IKP pieauguma un inflācijas prognozes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Risku mazināšanai ASV Federālā rezervju sistēma samazina bāzes procentlikmi

LETA--AFP/AP, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu risku ekonomikai, ko rada jaunā koronavīrusa izplatīšanās, ASV centrālā banka Federālā rezervju sistēma (FRS) ārkārtas sēdē otrdien nolēma samazināt bāzes procentlikmi.

FRS Atvērtā tirgus komiteja vienbalsīgi nolēma bāzes procentlikmes mērķrādītāju samazināt par 0,5 procentpunktiem līdz 1-1,25%.

Šī ir pirmā reize kopš 2008.gada ekonomikas krīzes, kad lēmums par procentlikmes mērķrādītāja izmaiņām pieņemts ārkārtas sēdē. Kārtējā sēde paredzēta 18.martā.

Turklāt ierasti FRS maina procentlikmi tikai par 0,25 procentpunktiem.

Pēc FRS lēmuma par procentlikmes samazināšanu prezidents Donalds Tramps tviterī ierakstīja, ka centrālajai bankai procentlikme jāsamazina vēl vairāk, lai ASV būtu tikpat konkurētspējīga kā citas valstis.

Tramps bieži kritizē FRS procentlikmju politiku, vainojot to ASV ekonomikas konkurētspējas mazināšanā un pieprasot bāzes procentlikmi samazināt. Šādi Tramps pārkāpj nerakstīto likumu, ka ASV prezidenti publiski neizsakās par FRS politiku, lai nekaitētu centrālās bankas neatkarībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc bažām par lēnāku ekonomikas izaugsmi un ASV procentlikmju nesamazināšanu

LETA/AFP, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ASV akciju cenas kāpj un dolāra vērtība krītas, FRS nemainot procentlikmi

LETA--AFP, 31.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, kas sekoja labiem firmu peļņas rādītājiem un ASV nodarbinātības datiem.

ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1,5%, reaģējot uz FRS bāzes procentlikmes nemainīšanu un piesardzīgo pieeju turpmākām darbībām. ASV centrālā banka bāzes procentlikmes mērķrādītāju saglabāja 2,25%-2,5% apmērā.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē sacīja, ka pamatojums turpmākām procentlikmju celšanām ir «kļuvis vājāks».

«Šajā vidē mēs uzskatām, ka mēs vislabāk varam atbalstīt ekonomiku, esot pacietīgi perspektīvas izvērtēšanā pirms tālāku izmaiņu veikšanas savā politikā,» teica Pauels.

FRS arī paziņoja, ka varētu mainīt savu vērtspapīru portfeļu samazināšanas tempu.

«Investoriem visvairāk patīk tas, ka viņi panākuši [no FRS] vairāk, nekā gaidīja,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) ceturtdien paziņoja, ka veido un testē eksperimentālu digitālo valūtu, raksta "MarketWatch".

FRS pārstāve Laela Breinarde inovācijām veltītā konferencē, ko organizējusi FRS Sanfrancisko reģionālā banka, skaidrojusi, ka programmas mērķis ir uzlabot FRS izpratni par digitālajām valūtām, tajā pašā laikā īpaši uzsverot, ka centrālā banka neplāno emitēt digitālos dolārus.

Ja FRS kādreiz gribētu izmantot digitālo valūtu, būtu nepieciešams atsevišķs politikas process, kurā ietverti sarežģīti juridiski jautājumi. Centrālā banka nav pieņēmusi lēmumu pat sākt šādu procesu, viņa uzsvērusi.

"Mēs patlaban strādājam, lai saprastu digitālās valūtas un centrālo banku digitālo valūtu izmantošanas sekas un ietekmi visā pasaulē," viņa piebildusi.

"Ņemot vērā ASV dolāra nozīmīgo lomu pasaules valūtu tirgū, FRS ir būtiski palikt pirmajās rindās digitālo valūtu izpētē un attīstībā," sacījusi L. Breinarde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi pārsvarā pieaug pēc FRS lēmuma pacelt procentlikmes

LETA, 28.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sāk spekulēt par to, kādu politiku varētu īstenot nākamais pasaules ietekmīgākais baņķieris

Pēdējo gadu laikā milzīga ietekme uz tendencēm finanšu tirgū bijusi centrālo banku darbībām un retorikai. Tādējādi mazsvarīgi nav tas, kas atrodas pie pasaules ietekmīgāko monetārās stabilitātes sargu stūres. Jau kādu laiku ASV Federālo rezervju sistēmas priekšnieka amatā ir Dženeta Jellena, kuras vadībā iestāde pārtraukusi dolāru drukāšanas programmu un sākusi palielināt procentlikmes. Tiesa gan, pastāv visai liela iespējamība, ka viņa FRS šefa amatā tomēr netiks apstiprināta uz otru termiņu (formāli termiņš viņai šajā amatā beidzas nākamā gada februārī). Daudz kas šajā ziņā būs atkarīgs no ASV prezidenta Donalda Trampa lēmuma. Tieši viņam būs jāizdomā, kuru kandidātu virzīt apstiprināšanai FRS vadītāja krēslā. Vismaz pašlaik izkristalizējušies četri minētā amata kandidāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo rezervju sistēma šogad jau trešo reizi palielina likmes.

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) šonedēļ spērusi vēl vienu soli augstāku likmju virzienā. Pasaules ietekmīgākā centrālā banka dolāra refinansēšanas likmi noteikusi par 25 bāzes procentpunktiem augstāk – 2% līdz 2,25% koridorā. Šāda ASV centrālo baņķieru rosīšanās vēlreiz apliecina, ka ASV atrodas uz likmju paaugstināšanas ceļa – FRS vadība arī deva mājienus, ka līdz šā gada beigām dolāra bāzes procentlikme tiks palielināta vēl vienu reizi. Pašlaik tirgus dalībnieki paredz, ka aptuveni par procentpunktu FRS dolāra likmes palielinās arī visā nākamajā gadā kopumā. Tādējādi 2018.gada beigās, ja šie pieņēmumi piepildīsies, varēsim tās redzēt jau pie 3,25–3,5% atzīmes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējās nedēļās pasaules lielākajos akciju tirgos turpinās cenu pieaugums. Pamatā tirgus dalībnieki koncentrējušies uz ASV un Ķīnas vēlmi noslēgt pagaidu tirdzniecības vienošanos, potenciālu Brexit atrisināšanos, papildus monetārajiem stimuliem no ASV Federālo rezervju sistēmām (FRS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB), labākiem uzņēmumu finanšu rezultātiem un pasaules ekonomikas datu stabilizēšanos.

FRS intervence

"Luminor" Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš gan izceļ, ka varētu būt vēl viens smalkāks iemesls tam, kādēļ akciju tirgi pēdējos divos mēnešos jūtas ļoti labi.

"Šis iemesls ir saistīts ar ASV centrālās bankas radīto likviditāti finanšu sistēmā ar repo darījumu starpniecību. Vienkāršāk izsakoties, FRS katru nakti ir gatava atpirkt valsts parādzīmes, kas tiek glabātas pie tās tiešajiem tirdzniecības partneriem, kas, galvenokārt, ir ASV lielākās bankas un finanšu iestādes. Bankas šajā procesā saņem papildus līdzekļus, kurus tās var izmantot savām vajadzībā, tostarp, ieguldīšanai citos finanšu aktīvos. Novembra pēdējā dienā šādās operācijās izmantoja 88,45 miljardus ASV dolārus, kas ir tuvu rekordam. Papildus tam - šīs operācijas rudens laikā ir palielinājušas FRS bilanci par 300 miljardiem, kas ir līdzvērtīgs stimuls, kādu iepriekš nodrošināja kvantitatīvās stimulēšanas process. Turklāt jāatgādina, ka arī ECB novembrī atsāka obligāciju uzpirkšanu, tai atvēlot 20 miljardus eiro mēnesī," norāda Luminor eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Izvēlēts nākamais pasaules ietekmīgākais baņķieris

Jānis Šķupelis, 03.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Priekšroka tiek dota esošā Federālo rezervju kursa turpināšanai

Šīs nedēļas otrajā pusē finanšu tirgu pāršalca ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps ir izvēlējies to personu, kuru viņš virzīs nākamā ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) vadītāja amatā.

Tas ir FRS valdes loceklis Džeroums Pouels, kurš arī pirms tam aktuālajās tirgus dalībnieku aptaujās tika minēts kā pats ticamākais no visiem šī amata kandidātiem.

Tādējādi sagaidāms, ka nākamā gada februārī, ja nenotiks kaut kas negaidīts, tieši Dž. Pouels FRS šefa krēslā nomainīs Dženetu Jellenu, kura tajā būs sēdējusi tikai vienu termiņu (četrus gadus). Šis ir pirmais gadījums gandrīz 40 gadu laikā, kad ASV prezidents nelūdz tā brīža FRS vadītājam šajā amatā palikt uz vēl vienu termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru