Finanses

FRS monetārās stimulēšanas programmu varētu bremzēt jau tuvākajos mēnešos

Žanete Hāka, 21.11.2013

Jaunākais izdevums

ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) amatpersonas devušas mājienus, ka centrālā banka varētu samazināt savu 85 miljardu dolāru ikmēneša aktīvu iepirkumu programmu, ja ekonomika atveseļosies kā prognozēts, raksta Bloomberg.

Politikas veidotāji gaida, ka dati saskanēs ar komitejas prognozi par darba tirgus situācijas uzlabošanus un tādējādi nākamo mēnešu laikā varēs samazināt aktīvu iepirkšanas programmu, liecina Federālās Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) oktobra beigu sanāksmes detalizēts pārskats.

Tāpat FOMC notikusi aktīva diskusija par to, kā palielināt pārliecību par centrālās bankas plāniem turēt bāzes procentu likmes tuvu nullei. Tomēr šajā jautājumā netika pieņemts lēmums.

«Patlaban aizvien ir tonnām ideju, tomēr neizskatās, ka komiteja ir vienojusies par kopēju ceļu,» sacījis Pierpont Securities LLC galvenais ekonomists Stīvens Stenlijs.

FRS pārstāvji arī diskutējuši, vai samazināt procentu likmi, ko centrālā banka maksā par rezervju pārpalikumu – tā patlaban ir 0,25%. Vairāki sanāksmes dalībnieki norādījuši, ka likmes pazemināšanu būtu vērts apsvērt.

Amatpersonas arī debatēja, kā pastiprināt komunikāciju par tās noteiktajiem ekonomikas mērķiem saskaņā ar vadlīnijām, cik ilgi procentu likmes paliks zemas. Komitejas eksperti uzsvēruši, ka likmes paliks tuvu nullei vismaz tik ilgi, kamēr bezdarba līmenis saglabāsies 6,5%. Daži FOMC pārstāvji atbalstīja mērķa samazināšanu zem pašreizējiem 6,5%, savukārt citi uzskata, ka šāds solis var raisīt bažas par FRS turēšanos pie mērķiem. Vairāki uzsvēruši, ka labāk vajadzētu paskaidrot nākotnes plānus saistībā ar likmi pēc tam, kad bezdarba līmenis saruks līdz 6,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV monetārā politika – kas tālāk?

Latvijas Bankas ekonomiste Krista Kalnbērziņa, 20.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tramps: Federālā rezervju sistēma ir mans lielākais drauds

LETA--FOX BUSINESS, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Donalds Tramps, kurš regulāri kritizē Savienoto Valstu centrālo banku - Federālo rezervju sistēmu (FRS) - par procentlikmju paaugstināšanu, otrdien paziņoja, ka FRS esot viņa lielākais drauds.

«Mans lielākais drauds ir FRS, jo FRS ceļ likmes pārāk strauji,» sacīja Tramps intervijā telekanālam «Fox Business».

«Tā ir neatkarīga, tāpēc es ar viņiem nerunāju, bet es neesmu apmierināts ar to, ko tā dara, jo tas [procentlikmju paaugstināšana] notiek pārāk ātri - paskatieties uz jaunākajiem inflācijas datiem, tie ir ļoti zemi,» sacīja Tramps.

Gada inflācija ASV septembrī bija 2,3%, un tas bija septiņos mēnešos zemākais līmenis. FRS noteiktais inflācijas mērķrādītājs ir aptuveni 2%.

Kad «Fox News» žurnāliste norādīja, ka Tramps pats pieņēmis lēmumu FRS vadītāja amatā nomainīt Dženetu Jelenu ar stingrākas monetārās politikas piekritēju Džeromu Pauelu, ASV prezidents atbildēja: «Ja drīkstu būt godīgs, es nevienu nevainoju. Es viņu [Pauelu] tur ieliku. Un varbūt tas bija pareizi, varbūt nē, bet es viņu tur ieliku.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

ASV kādu laiku turpinās saglabāt labvēlīgu monetāro politiku

Žanete Hāka, 17.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties salīdzinoši augstam bezdarba līmenim, kurš sarūk ļoti pakāpeniski, turklāt inflācijai saglabājoties zem Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtās tirgus komitejas (FOMC) ilgtermiņa mērķa 2% līmenī, pārskatāmā nākotnē FRS saglabās ļoti labvēlīgu monetāro politiku, atskaitē ASV Kongresam sacījis FRS vadītājs Bens Bernanke.

Komisijas lēmumi attiecībā uz aktīvu iepirkšanas programmu būs atkarīgi no turpmākās centrālās bankas ekonomiskās perspektīvas vērtējuma un progresa attiecībā uz noteiktajiem mērķiem, uzsver B. Bernanke. Ja ekonomiskā situācija uzlabotos ātrāk nekā gaidīts un inflācija pieaugtu līdz centrālās bankas noteiktajam 2% līmenim, aktīvu atpirkšanas programma varētu tikt bremzēta straujāk, sacījis B. Bernanke, piebilstot, ka FRS arī ir gatavs paātrināt iepirkumus uz laiku, lai veicinātu nodarbinātību.

B. Bernanke uzsver, ka likmes ir tuvu nullei kopš 2008. gada un tās īsti nav kur samazināt. Tādēļ ASV centrālā banka izmanto citus instrumentus ekonomikas stimulēšanai. Tomēr viņš uzsvēris, ka likmes ārkārtīgi zemā līmenī kādu laiku vēl turpinās saglabāties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

FRS pirmo reizi vēsturē varētu vadīt sieviete

Jānis Šķupelis, 15.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā iztecēs pasaules ietekmīgākās centrālās bankas – ASV Federālo rezervju sistēmas – vadītāja Bena Bernankes otrais termiņš šajā prestižajā amatā. Šobrīd tirgus dalībnieku vidū arvien aktuālākas kļūst spekulācijas par to, kurš būs nākamais FRS prezidents.

Pagaidām kā ticamākā FRS vadītāja nākamā kandidāte tiek minēta FRS viceprezidente un bijusī San Francisko centrālās bankas vadītāja Janeta Jellena (Janet Jellen), liecina šonedēļ veiktās Reuters ekonomistu aptaujas rezultāti. Minētajā 39 ekonomistu aptaujā vairākums - 26 ekonomisti – pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja. Tiesa gan, vēl pirms mēneša līdzīgā Reuters aptaujā no 44 aptaujātajiem ekonomistiem 40 ekonomisti pauda viedokli, ka tieši J. Jellena būs nākamā FRS vadītāja.

Viņas monetārās politikas stils un skatījums uz ekonomiskajiem procesiem tiek raksturots līdzīgs kā B. Bernankem. Proti, FRS viceprezidente lielu uzmanību pievērš tendencēm darba tirgū, bet ne tik lielu potenciālajiem inflācijas draudiem, ziņo Reuters. J. Jellena ir arī dedzīga B. Bernankes vadībā īstenotās ASV FRS kvantitatīvās mīkstināšanas programmas aizstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Finanšu tirgus dalībnieku acis vērstas uz ASV

Žanete Hāka, 16.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien finanšu tirgus dalībnieku uzmanība vērsta uz ASV, jo vakarā Federālo Rezervju sistēma paziņos monetārās politikas lēmumus.

Kā raksta Business Insider, FRS noslēgs vēsturisku monetārās politikas ēru un sāks jaunu. Trešdien ASV centrālā banka, visticamāk, palielinās bāzes likmi pirmo reizi deviņu gadu laikā, pārtraucot nulles līmeņa procentu likmes režīmu, kas tika ieviests, lai atbalstītu ekonomiku pēc Lielās recesijas.

Eksperti paredz, ka FRS likmi paaugstinās par 25 bāzes punktiem līdz 0,25-0,5%.

Lēmums tiks paziņots plkst.21 pēc Latvijas laika.

Patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

FRS vadītāja Dženeta Jellena iepriekš uzsvērusi, ka riski, atliekot monetārās politikas normalizācijas procesu pārspēj tos, kuri pastāv, sākot rīkoties uzreiz. Tādējādi FRS vēlas izvairīties no situācijas, kad tai steidzīgi ir jāceļ likmes, darot to pakāpeniski.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas uzrāviens, kas sekojis pasaules cīņai ar pandēmiju, nozīmējis milzīgu pieprasījumu pēc dažādām izejvielām un detaļām. Savukārt to piedāvājums ne vienmēr šim pieprasījumam spējis tikt līdzi.

Rezultātā dažādu piegāžu problēmas rada riskus daudzmaz vienmērīgam ekonomikas kāpienam augstāk. Tāpat notiekošais var nozīmēt, ka paaugstināta kādu laiku saglabājas inflācija. Faktiski lielas problēmas pasaulē ir dažādas lietas vajadzīgajā apmērā no punkta A nogādāt līdz punktam B, kas kādā brīdī var arvien jūtamāk ietekmēt visu pēcpandēmijas ekonomikas atveseļošanos.

Valdot šādam fonam, piemēram, The Wall Steet Journal izceļ, ka gan ekonomisti, gan biznesa līderi šobrīd prognozē, ka saspringta situācija piegāžu frontē un fiskālo stimulu iedrošināts liels pieprasījums teju pēc visa saglabāsies vismaz līdz šā gada beigām vai ilgāk.

Arī Institute of International Finance prognozes liecina, ka dažādi piegāžu traucējumi, kas globālā mērogā cēluši ražotāju cenas, visticamāk, aktuāli būs arī 2022. gadā. Tas savukārt palīdzēšot vairot bažas par inflāciju. "Tas, kas notiek tagad, ir tādā mērogā, ka pārsniedz jebko, kas noticis nesenā vēsturē," piebilst minētās organizācijas pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS pārstāvis: Neliela aktīvu programmas bremzēšana decembrī nāktu par labu darba tirgum

Žanete Hāka, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labākais solis, ko varētu spert ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS), lai uzlabotu darba tirgus situāciju un samazinātu inflāciju, būtu neliela aktīvu iepirkumu programmas bremzēšana jau decembra sanāksmē, uzskata Sentluisas Federālo Rezervju bankas vadītājs un FRS pārstāvis Džeims Bulards.

Viņš norāda, ka neliela bremzēšana situāciju tirgū uzlabotu, turklāt ļautu FRS sekot līdzi inflācijas rādītājiem nākamā gada pirmajā pusē, citējot Dž. Bulardu, raksta MarketWatch. Ja inflācija netuvojas FRS noteiktajam mērķim, centrālā banka var nākamajās sanāksmēs apstādināt bremzēšanu.

Dž. Bulards uzsvēris, ka monetārās stimulēšanas programmas bremzēšanas iespējamība ir augusi, jo pēdējo mēnešu laikā audzis jaunu darba vietu skaits.

Cits FRS pārstāvis – Ričmondas Federālās bankas vadītājs Džefrijs Lakers uzsvēris, ka FRS dalībnieki diskutēs par aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, taču viņš nedeva nekādus mājienus par iespējamo diskusijas rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Marta otrajā pusē atmestas formalitātes - ekonomikas ugunsgrēka dzēšanai pretī nu tiek likta naudas drukāšana bez formāla limita.

Proti, šīs nedēļas sākumā pasaules ietekmīgākā centrālā banka – ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) – paziņoja, ka īstenos bezlimita kvantitatīvo mīkstināšanu, kas bieži vien tautā tiek saukta par "dolāru drukāšanu". Nekas gan fiziski drukāts netiek, jo tad droši vien nāktos izcirst veselu lērumu ar mežiem, un notiek vien elektroniska gigantisku ciparu ierakstīšana vajadzīgajās tabulās. Pamatā kvantitatīvā mīkstināšana paredz, ka centrālā banka no tirgus izpērk un uz savas bilances uzliek valdību, pašvaldību un arī augstāk novērtēto uzņēmumu parādu izpirkšanu.

Vēl pirmdienas sākumā izskatījās, ka šī nedēļa finanšu tirgiem atkal būs sākusies uz ļoti depresīvas nots. Tiesa gan, šāda FRS aktivitāte tirgos atgrieza cerību, lai gan gluži no mīnusiem lielākos pasaules akciju tirgus pat šāda "monetārā atombumba" "izvilkt" nespēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Gaidāmas milzīgas spekulācijas par FRS politikas nākotni

Jānis Šķupelis, 21.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) rīkojusies tā, kā pirms tam paredzēja lielākā daļa ekonomistu – ASV dolāra procentlikmes iestādes septembra sanāksmē mainītas netika. Tiesa gan, šāda situācija tirgus dalībniekus neatturēja uzreiz sākt spekulēt par FRS tālāko rīcību nākotnē, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašlaik izskatās, ka šādas spekulācijas būs labs pamats tam, lai finanšu tirgū turpinātos pastiprinātas aktīvu cenu svārstības. Lielākās daļas ekonomistu bāzes scenārijs ir, ka FRS par dolāra procentlikmju palielināšanu izšķirsies šā gada beigās – decembrī. Arī FRS vadītāja Dženeta Jellena preses konferencē to apstiprināja, piebilstot, ka lielākā daļa FRS attiecīgo amatpersonu grib dolāra likmes paaugstināt jau šogad. Ja tā būs, tad tā būtu pirmā dolāra likmju palielināšana deviņu gadu laikā. Daži finanšu tirgus komentētāji norāda, ka šajā laikā finanšu tirgos izaugusi vesela speciālistu un investoru paaudze, kas vēl ne reizi nav piedzīvojusi likmju paaugstināšanas ciklu. Arī šis apstāklis pēc dažu domām varētu nozīmēt paaugstinātu stresa piedevu finanšu tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau tirgus dalībnieki gaidīja, ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) trešdien paaugstināja dolāra bāzes likmi, raksta Bloomberg.

Tāpat FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

Likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Db.lv jau rakstija, ka patlaban ASV bezdarba līmenis atrodas septiņu gadu zemākajā līmeni, un jaunu darbavietu skaits stabili aug, līdz ar to FRS ir pārliecināta, ka darba tirgus turpinās virzīties pilnas nodarbinātības virzienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

ECB šefa krēslā - ne balodis, ne vanags, bet – pūce!

Jānis Šķupelis, 13.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lagarda preses konferencē nedaudz optimistiskāka; sola pārskatīt iestādes stratēģiju

Šo ceturtdien finanšu pasaules uzmanības centrā nonāca Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksme un tai sekojošā preses konference, kuru pirmo reizi stūrēja jaunā iestādes prezidente Kristīne Lagarda.

Pēdējos gados ierasta situācija, kad finanšu tirgus dalībnieki tver katru ECB šefa izteikto zilbi (un pat vēro kaklasaites krāsu), kam tad var būt ietekme uz dažādu finanšu aktīvu vērtību. Galu galā - tieši centrālo banku gan reālie darbi, gan solījumi bijuši viens no pīlāriem, uz kura no iepriekšējās finanšu krīzes balstījies nozīmīgāko finanšu aktīvu cenu pieaugums. Katrā ziņā ECB vadības komunikācijas prasmēm var būt milzīga ietekme uz tirgus gaidām, kas attiecīgi var būt labi (ja ziņa nodota daudzmaz veiksmīgi) vai slikti, ja pēc kāda šāda ziņojuma drīzāk valda pamatīgs apmulsums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju tirgos februāris nebūs mierīgs, taču cerams, ka decembra svārstības neatkārtosies

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus galvenā ziņa janvārī – pasaules gals nav iestājies. Tie, kas neseko līdzi akciju tirgiem, droši vien būs pārsteigti par šādu ievadu un sarkastiski vaicās: «vai tad bija jābūt?». Atbildēšu, ka decembra beigās daudzi cilvēki to paredzēja un no tā baidījās.

Atgādināšu dažus faktus par 2018.gada decembri: tika piedzīvotas vislielākās svārstības decembrī akciju tirgus vēsturē, smagākais nedēļas kritums vairāku gadu laikā, sliktākais Ziemassvētku vakars tirgū un citi.

Kopumā jaunā gada brīvdienas visiem brokeriem un investoriem bija neskaidrību pilnas un viņi ar pesimismu gaidīja janvāri. Taču pasaules gals neiestājās.

Kopumā sakot, janvāris kārtējo reizi apstiprināja to, ko es ne reizi vien esmu teicis – tirgus var pievērst uzmanību kādai jaunai tēmai, pārspīlēti reaģējot uz katru ziņu, bet tikpat ātri zaudēt interesi par šo tēmu un vispār uz to nereaģēt. Tā bija arī ar ASV valdības darba apturēšanu – decembrī katrs jaunums, kas saistīts ar termiņa pagarināšanu vai, tieši pretēji, pārtraukšanu, izraisīja tirgus kritumu vai izaugsmi, savukārt janvārī uz šīm ziņām tirgus īpaši nereaģēja. Tā notika arī ar decembrī aktuālo tēmu par ASV un Federālo Rezervju sistēmas vadītāja pretrunām – janvārī tā tika atstumta otrajā plānā. Kopumā tirgū atkāpās visas bailes. Tiesa gan, pirmajā gada darbdienā tirgus gan piedzīvoja kritumu, reaģējot uz negaidīto Apple vēstuli akcionāriem, kurā kompānija pazemināja pārdošanas apjomu prognozes, taču pēc tam iestājās spēcīgas izaugsmes periods, kas turpinājās līdz pat mēneša beigām. Tirgus ignorēja ikvienu negatīvu ziņu (piemēram, neveiksmīgo Lielbritānijas parlamenta balsojumu saistībā ar Breksita plānu) un ar prieku uzņēma ikvienu pozitīvu ziņu. Tomēr jāatzīst, ka pozitīvo ziņu ir bijis pietiekami daudz. Starp tām var minēt valdības darba atsākšanu un FRS paziņojumu par vieglāku ASV monetāro politiku, arī veiksmīgu ASV un Ķīnas tirdzniecības politikas sarunu virzību. Rezultātā labais uzvarēja un visi ASV indeksi ievērojami pieauga. Interesanti, ka līdzīgu izaugsmi piedzīvoja visi indeksi – Dow, Nasdaq un S&P 500 – katrs palielinājās par aptuveni 8%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau rudenī FRS var sākt samazināt savu bilances apjomu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tirgus dalībnieki tradicionāli lielu uzmanību pievērš pasaules ietekmīgāko centrālo baņķieru ziņojumiem – par saviem plāniem kārta izteikties nupat bija pienākusi ASV Federālo rezervju sistēmai (FRS). FRS sapulce notika tikai nedēļu pēc tam, kad savus svaigākos spriedumus par monetāro nostāju atklāja Eiropas Centrālās bankas (ECB) vadība. Rezultātā šobrīd skaļāk tiek runāts par to, ka ECB neizbēgami dosies stingrākas monetārās politikas īstenošanas virzienā.

ASV FRS šādu kursu jau ir uzsākusi, un šonedēļ iestāde deva tālākus mājienus, ka tā jau drīzumā ir gatava sākt samazināt savas bilances apjomu. FRS vadība lietoja vārdu salikumu – «relatīvi drīz», ko daudzi tirgus dalībnieki iztulkojuši kā šā gada septembri. Jau daudzkārt ziņots – FRS, lai nepieļautu ASV un pasaules finanšu sistēmas sabrukumu, piesakoties iepriekšējai globālajai finanšu krīzei, visai ātri lēma uzsākt tā saucamo kvantitatīvo mīkstināšanu, kas nozīmēja, ka banka par jaunradītu naudu no tirgus izpērk parādzīmes (šis process tiek saukts arī par likviditātes drukāšanu, lai gan reāli dolāri drukāti netika – viss notika elektroniski).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Taustoties pēc griestiem

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 23.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība 22. martā kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 4,75% - 5,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi). Pirmo reizi kopš 2007. gada septembra dolāra bāzes procentu likmes augšējā robeža sasniegusi 5% atzīmi.

16 martā mēs atzīmējām pirmo gada dienu kopš ASV FRS uzsāka procentu likmju celšanas ciklu un pavisam šis ir jau devītais dolāra bāzes procentu likmju paaugstinājums deviņās sapulcēs pēc kārtas un kopējais procentu likmju kāpums jau sasniedzis rekorda augstus 475 bāzes punktus rekorda īsā laikā.

FRS paaugstina bāzes procentlikmi par ceturtdaļu procentpunkta 

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma paaugstināt bāzes...

Vienlaicīgi ASV FRS sola turpināt savu aktīvu mazināšanu. Vēl pagājušā gada martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz šim brīdim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 320 miljardiem dolāru. Tas ir neto rezultāts ņemot vērā arī to, ka sakarā ar dažu ASV banku bankrotiem un tiem sekojušajai nestabilitātei finanšu tirgū, centrālā banka tirgus likviditātes uzlabošanai pēdējās divās nedēļās ir palielinājusi savus aktīvus par gandrīz 300 miljardiem dolāru.

Lēmuma pamatojums

Neskatoties uz pēdējo pāris nedēļu satricinājumiem banku sektorā un to izraisītajiem viļņiem finanšu tirgū ASV dolāram turpinās straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tomēr pamazām jau ir saskatāmas procentu likmju celšanas cikla beigas un procentu likmju griesti šķiet ir tuvu. Šobrīd, spriežot pēc ASV FRS publicētajiem materiāliem, izskatās, ka tuvākajās sanāksmēs varētu būt sagaidāms vēl viens neliels procentu likmju paaugstinājums un tad ne pārāk ilgstoša pauze, kurai, iespējams, var sekot arī likmju pazeminājums gada beigās.

ASV FRS vadītājs prieku par likmju kāpuma beigām gan mazināja ar solījumu, ka, ja būs vajadzīgs cīnīties ar inflāciju, likmju paaugstināšana var tikt arī turpināta. Šobrīd viedoklis par to, kā varētu uzvesties dolāra procentu likmes ir mainījies, jo centrālā banka sagaida, ka pēdējo pāris nedēļu notikumi pasliktinās situāciju ASV kredītu tirgū, kas būs līdzvērtīgs efekts likmju paaugstināšanai. Ja centrālajai bankai ir taisnība, tad līdz šim veiktais kredītu sadārdzinājumu komplektā ar stingrākām prasībām kredītu ņēmējiem panākts patēriņa bremzēšanos un inflācijas līmeņa pazemināšanos.

Pretēji ECB, kura eiro zonas IKP prognozi šim gadam paaugstināja uz 1%, ASV FRS ekonomikas izaugsmes prognozi šim gadam pazemināja no 0,5% uz 0,4%. Joprojām tiek gaidīts bezdarba līmeņa kāpums 4,5% virzienā, bet centrālā banka atzīst, ka brīvo darba vietu joprojām ir daudz un darba tirgus ir spēcīgs. Katrā ziņā jebkuras izteiktās prognozes apdraud liela nenoteiktība, un centrālās bankas abās okeāna pusēs ir gatavas ātri reaģēt uz ekonomikas vai finanšu tirgus izmaiņām, ko ASV FRS pēdējo pāris nedēļu laikā uzskatāmi pierādīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem, ka tā drīz varētu pazemināt procentlikmes, ņemot vērā neskaidrību par ekonomikas prognozi.

Kā jau bija gaidāms, FRS atstāja procentlikmes nemainīgas, bet FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības nesaskaņas un ekonomikas pieauguma palēnināšanās pasaulē ir pamudinājušas daudzus FRS administratorus uzskatīt, ka ir «pastiprinājies» iemesls procentlikmju pazemināšanai.

FRS savā paziņojumā solīja, ka tā «pienācīgi rīkosies, lai uzturētu ekonomikas paplašināšanos", un atmeta iepriekšējo formulējumu, ka tā būs «pacietīga» ekonomikas datu izvērtēšanā. Šī formulējuma atmešana vairoja cerības, ka FRS jau jūlijā samazinās procentlikmes.

«National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans sacīja, ka FRS nostāja par labu procentlikmju pazemināšanai atbilst prognozēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Āzijā akciju cenas pēc FRS lēmuma kāpj

Žanete Hāka, 17.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien palielinājās Āzijas akciju tirgus indeksi, reaģējot uz trešdienas ziņām par ASV centrālās bankas lēmumu paaugstināt likmi pirmo reizi kopš 2006.gada.

Japānas Nikkei vērtība palielinājās par 1,6%, Austrālijas akciju indekss pakāpās par 1,6%, bet Ķīnas Shanghai – par 1,7%.

MSCI indekss, kas apkopo Āzijas-Klusā okeāna reģiona valstu akcijas, izņemot Japānu, pieauga par 0,7%.

Db.lv jau rakstīja, ka likme paaugstināta no 0-0,25% līdz 0,25-0,5%.

FRS vadītāja Dženeta Jellena deva mājienus, ka turpmākais likmes celšanas temps būs pakāpenisks.

FRS amatpersonas izteica prognozes, ka nākamā gada beigās atbilstoša likme varētu būt 1,375%, kas liecina, ka ik ceturksni likme tiks paaugstināta par 0,25 procentpunktiem.

FRS paziņojumā teikts, ka komiteja ir novērtējusi, ka darba tirgū šogad vērojami uzlabojumi un tā ir pārliecināta, ka inflācija vidējā termiņā pieaugs līdz 2% mērķium.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieņēmumi, ka pie kādiem sarežģījumiem ekonomikai un finanšu tirgiem palīgā atkal steigsies centrālās bankas, izrādījušies pareizi.

Šīs nedēļas pirmajā daļā ASV Federālo rezervju sistēma (FRS) veica ārkārtas dolāru refinansēšanas likmes samazināšanu. Likme tika apcirpta uzreiz par pusprocentpunktu līdz 1%-1,25% koridoram. Šis ir pirmais FRS ārkārtas likmju samazinājums kopš 2008. gada finanšu krīzes.

Šādā veidā pasaules ietekmīgākā centrālā banka mēģina apdrošināt ekonomiku pret augošo recesijas risku, ko atnesušas bailes par koronavīrusa izplatīšanos. "Vīrusam un mēriem, kas pieņemti, lai to ierobežotu, kādu laiku būs ietekme uz ekonomiku gan šeit, gan ārvalstīs. Procentlikmju samazinājums nemazinās infekcijas izplatīšanos un nerisinās arī "bojāto" piegāžu ķēžu jautājumu – mēs to saprotam. Tomēr ticam, ka šāda rīcība ekonomikai nodrošinās jēgpilnu atbalstu," otrdien teica FRS šefs Džeroms Pouels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Federālo Rezervju sistēma (FRS) otrdien paziņoja, ka pagarinās savu aizdevumu programmu līdz 2020.gada beigām.

Sākotnēji kā programmas noslēguma termiņš tika noteikts 30.septembris, taču līdz ar jauno lēmumu dažādi FRS aizdevumu veidi, sākot no kredītiem mazajam biznesam līdz pat augstāka riska obligāciju iegādes programmai būs pieejami līdz pat gada beigām.

FRS sāka domāt par monetāro stimulēšanas pasākumu samazināšanu, taču martā atkal nācās paplašināt pieejamo instrumentu klāstu, un likviditātes trūkums tirgū, ko veicināja Covid-19 krīze, veicināja sasalumu tirgū un lika FRS atgriezties pie instrumentiem.

“FRS ārkārtas pasākumiem, kas veidoti kā atbilde Covid-19 pandēmijai, bijusi nozīmīga loma tirgus likviditātes uzlabošanā un tirgus funkcionēšanas atjaunošanā,” ASV Valsts kases pārstāvis Stīvens Mnuhins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FRS satraucas par ASV ekonomiku

Žanete Hāka, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdienas sanāksmē ASV Federālo Rezervju sistēma atstāja bāzes procentu likmi esošajā līmenī, un centrālās bankas amatpersonas uzsvēra, ka tās cītīgi seko līdzi pasaules ekonomiskās un finansiālās situācijas attīstībai, tādējādi signalizējot, ka ņem vērā izpārdošanu pasaules akciju tirgos, bet nav gatavi atteikties no stingrākas monetārās politikas plāna šajā gadā, raksta Reuters.

Šāds FRS lēmums tika gaidīts, jo mēnesi ilgais kritums ASV un pasaules akciju tirgos ir veicinājis bažas, ka iespējamā pasaules ekonomikas izaugsmes palēnināšanās var ietekmēt arī ASV izaugsmi.

FRS amatpersonas uzsvēra, ka ekonomika aizvien ieņēmusi mērenas izaugsmes virzienu, un darba tirgus ir spēcīgs, un to nevarētu ietekmēt pakāpenisks likmes paaugstinājums. Tādējādi FRS pārstāvji neizslēdza iespēju paaugstināt likmi martā.

Kā pierādījums tam, ka FRS pašreizējos riskus uztver nopietni, no paziņojuma šoreiz izņemta frāze, ka riski ekonomikas perspektīvai ir sabalansēti. Tā vietā tika uzsvērts, ka FRS izvērtē, kā pasaules ekonomika un finanšu tirgi varētu ietekmēt tālāko perspektīvu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Jaunā FRS vadītāja paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos

Žanete Hāka, 12.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stājoties ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāja amatā, Dženeta Jellena atbalsta centrālās bankas pārstāvju politiku un saskata niecīgus riskus, kas var kavēt pakāpenisku FRS aktīvu iepirkumu programmas bremzēšanu, raksta Bloomberg.

Dž. Jellena sacījusi, ka ir pārsteigta par ziņojumiem, kas uzrāda vājāku darbatirgus izaugsmi un vēlas redzēt vairāk datu, pirms izvērtē darba tirgus veselību.

Pasaules finanšu tirgus satricinājumi nerada būtisku risku ASV ekonomikai, viņa uzsver, piebilstot, ka inflācija, visticamāk, virzīsies tuvāk FRS noteiktajam mērķim – 2%, kaut arī nav sasniegusi to jau gandrīz divus gadus.

Dž. Jellena paredz mērenu ekonomikas izaugsmi un bezdarba līmeņa samazināšanos. Jaunā FRS vadītāja, kura turpinās iepriekšējā FRS vadītāja – Bena Bernankes politiku, vadīs ekonomikas stimulu programmas samazināšanu. Programmas iepirkumi ir veicinājuši FRS bilances palielinājumu līdz 4,1 triljonam dolāru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pārsvarā kritās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, savukārt britu mārciņas vērtība samazinājās, turpinoties haosam «Breksita» jomā.

ASV uzņēmumu akciju cenas neilgu laiku pieauga pēc FRS lēmuma saglabāt bāzes procentlikmi nemainīgu un prognozes, ka šogad to nepaaugstinās, bet varētu paaugstināt nākamgad.

Akciju cenas sāka kristies pēc preses konferences, kurā FRS vadītājs Džeroms Pauels uzsvēra, ka ASV ekonomika ir stabila, lai gan FRS trešdien samazināja ekonomikas pieauguma prognozi šim gadam no 2,3% līdz 2,1%, nākamajam gadam no 2% līdz 1,9%, bet 2020.gadam to saglabāja 1,8% līmenī.

Volstrītas indeksi «Dow Jones Industrial Average» un «Standard & Poor's 500» noslēdza tirdzniecības sesiju ar kritumu, bet indekss «Nasdaq Composite» nedaudz pieauga.

Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs sacīja, ka tirgus sākotnējais kāpums bija automātiska reakcija uz FRS lēmumu, bet investori vēlāk pārdomāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaida spēcīgāku eiro; šādas prognozes gan aprīlī apcirptas vēl tālāk.

Eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma nedaudz sarukusi. Liela daļa tirgus analītiķu gan joprojām uzskata, ka Vecā kontinenta valūtas vērtībai tomēr vajadzētu nonākt augstāk. Šīs nedēļas sākumā eiro cena atradās pie 1,123 ASV dolāru atzīmes, kas ir par 2% zemāk nekā pagājušā gada beigās. Eiro cenas ASV dolāros samazināšanās tendence vērojama jau kopš 2018. gada janvāra beigu daļas, kad kopējās valūtas vērtība bija pārkāpusi pāri 1,25 dolāru slieksnim. Šobrīd šo valūtu attiecība atrodas aptuveni turpat, kur tā bija 2017. gada vidū.

Atliek uz vēlāku laiku

Lielā mērā šāda lielo valūtu kustība tiek skaidrota ar centrālo banku politikas izmaiņām. Kļuvis skaidrs, ka to monetāro politiku normalizēšana tiks atlikta. Turklāt pesimistiskāka izklausījusies tieši Eiropas Centrālā banka (ECB), kur šādu tās nostāju pamato arī vājāki reģiona ekonomikas dati. Piemēram, arī šīs nedēļas sākumā vājāki izrādījās gan Vācijas eksporta, gan importa rādītāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV Senāts par jauno Federālo Rezervju sistēmas (FRS) vadītāju apstiprinājis Dženetu Jellenu, tādējādi šī būs pirmā sieviete, kas vada ASV centrālo banku tās 100 gadu ilgajā vēsturē.

Par Dž. Jellenas ievēlēšanu balsoja 56 senatori, bet pret – 26. Vairāki senatori balsošanā nepiedalījās slikto laika apstākļu dēļ. Kā raksta Bloomberg, saņemtais pozitīvo balsu skaits ir vēsturiski vismazākais, un liecina, ka centrālajā bankā aizvien pastāv politiskas nesaskaņas vēl sešus gadus pēc krīzes.

Līdzšinējais FRS vadītājs Bens Bernanke 2010.gadā saņēma 70 pozitīvas balsis, bet 30 senatori balsoja pret, un tad jau tika teikts, ka šis balsojums ir visnegatīvākais FRS vadītājam. B. Bernankes pilnvaru termiņš beidzas 31.janvārī, un 1. februārī vadītāja pienākumus pārņem Dž.Jellena.

Viņa pārņems FRS ar 4,02 triljonu dolāru lielu bilanci, ko veicinājusi kvantitatīvās mīkstināšanas programma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā ASV Federālo Rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par pievēršanos jaunai stratēģijai, arī Eiropas Centrālā banka varētu izvērtēt šo metodi, uzskata "Bloomberg" aptaujātie ekonomisti.

FRS jaunā pieeja, ko ceturtdien atklāja tās vadītājs Džeroms Pauels, paredz ar strauju likmju celšanu neapkarot inflāciju, kad tā pārsniegs 2%.

ECB vadītāja Kristīne Lagarda FRS pieeju varētu uzskatīt par labu variantu, un tas ļautu ECB amatpersonām paildzināt labvēlīgas monetārās politikas periodu, nesatraucoties par ekonomistu izteicieniem un prognozēm, ņemot vērā inflācijas dinamiku.

"Es uzskatu, ka šis FRS solis noteiks toni arī citām lielākajām centrālajām bankām," uzskata "Danske Bank" galvenais stratēģis Pīts Kristensens. "Esmu pārliecināts, ka ECB izvērtēs visus šī ierosinājuma plusus un mīnusus," viņš piebilst.

Zemā inflācija ir bijis ilgstošs bieds lielākajām centrālajām bankām, kuru vidū valda satraukums, ka tā pārvērtīsies deflācijas spirālē. Centrālās bankas ekonomikā ir iepludinājušas triljoniem dolāru, taču panākumi bijuši ierobežoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržās trešdien, nerimstot bažām par Savienoto Valstu procentlikmju kāpumu, turpināja krist akciju cenas, un lielākie indeksi zaudēja vairāk nekā trīs procentus vērtības.

Savukārt Eiropas biržas turpina negatīvi ietekmēt Itālijas valdības un Eiropas Komisijas (EK) nesaskaņas par Itālijas nākamā gada valsts budžeta deficītu.

«Investoriem pašlaik ir par ko raizēties- no [ASV] obligāciju procentlikmju kāpuma tempa un tā ietekmi uz investoru noskaņojumu līdz Itālijas populistu koalīcijas spēlītēm ar Eiropas Komisiju, buksējošajām »Breksita« sarunām un ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikta turpināšanos,» norādīja «Oanda» vecākais tirgus analītiķis Kreigs Erlams.

Investori ir bijuši nervozi, kopš ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums pārsniedza 3,0%. Tas pieauga pēc spēcīgu ASV ekonomikas datu publicēšanas, kuri veicina iespējamību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) turpinās celt procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru