Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Baltkrievijas Veterinārās un pārtikas uzraudzības departaments no 23. novembra ir noteicis pagaidu ierobežojumus dzīvu cūku, mājas un meža cūku gaļas un gaļas produktu, ādu, bioloģiskā materiāla, dzīvnieku barības un barības piedevu, kā arī medību trofeju importam no Dagdas novada Latvijā, kur mežacūkām tika konstatēts klasiskais cūku mēris.

Par to liecina Baltkrievijas kompetentās institūcijas mājaslapā internetā publicētais rīkojums. Latvijas Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pagaidām nav saņēmis oficiālu informāciju no Baltkrievijas.

Neviena Dagdas novadā reģistrēta dzīvnieku novietne cūkas uz Baltkrieviju neeksportē. Arī šajā novadā reģistrētie cūkgaļas un gaļas produktu ražotāji produkciju uz Baltkrieviju neeksportē.

Klasiskā cūku mēra antivielas, kuru klātesamība asinīs liecina par saskarsmi ar klasiskā cūku mēra ierosinātāju, konstatēta 16 mežacūkām, bet klasiskā cūku mēra vīruss ir konstatēts 8 no tām. Tādējādi uz šo brīdi klasiskais cūku mēris ir konstatēts 8 mežacūkām. Kopumā laika posmā no 17. līdz 24. novembrim Latgalē - Krievijas un Baltkrievijas pierobežā nomedītas un izmeklētas 94 mežacūkas.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) un Ekonomikas ministrijas rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» četrās kategorijās iesniegti 107 pieteikumi no uzņēmumiem visā Latvijā. Noslēgusies konkursa pirmās kārtas rezultātu apkopošana un izvērtēšana, un konkursa 2. kārtai ir izvirzīti 30 uzņēmumi.

Saskaņā ar konkursa nolikumu iesniegto pieteikumu izvērtēšana notiek divās kārtās. Konkursa pirmajā kārtā tika izvērtēti dalībnieku pieteikumi, un žūrijas komisija izvirzīja dalībai konkursa otrajā kārtā visvairāk punktus ieguvušos pretendentus katrā kategorijā. Otrā kārta ietver uzņēmumu apmeklējumus un konkursam pieteikto produktu vai pakalpojumu prezentācijas, kā arī intervijas ar uzņēmējiem.

Konkursa kategorijā «Eksportspējīgākais komersants» lielo un vidējo komercsabiedrību grupā, apkopojot un izvērtējot 1. kārtas rezultātus, 2. kārtā izvirzīti sekojoši uzņēmumi:

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Rīgas rajona tiesas tiesnese Inese Biteniece, kurai bija iedalīta krimināllieta, kurā par korupciju apsūdzēts Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons, ir iesniegusi tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) iesniegumu, lūdzot viņu atbrīvot no amata pēc pašas vēlēšanās, pavēstīja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Viņa norādīja, ka no šā gada 13.septembra tiesnese atrodas prombūtnē darbnespējas dēļ, tādēļ Rīgas rajona tiesas priekšsēdētājai Inesei Siliņevičai nav informācijas par tiesneses aiziešanas iemesliem.

Tiesas priekšsēdētāja risina jautājumu par Bitenieces lietvedībā esošo, aptuveni 30 krimināllietu nodošanu citiem tiesnešiem, tostarp lietu.

Jau zināms, ka elektroniskā lietu sadales sistēma šo krimināllietu iedalījusi tiesnesei Gundegai Lapiņai.

Siliņeviča arī norādījusi, ka vēl nav zināms, vai katrai lietai, tostarp Rimšēviča, būs iespējams saglabāt iepriekš nozīmēto datumu.

Sākotnēji lietu bija paredzēts sākt skatīt 4.novembrī.

Jau vēstīts ,ka lieta sākotnēji tika nosūtīta Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, jo, prokuratūras ieskatā, noziedzīgais nodarījums tika paveikts Rīgā. Taču Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šo lietu pēc piederības nosūtīja uz tiesu Jūrmalā, jo pēdējais likumpārkāpums, kas lietā minēts tika paveikts Jūrmalā.

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu dzīvi, izlocīt kājas disku golfa takā.

Lielvārdes novada Stropēnos jau vairāk nekā 45 gadus par savu pusotra miljona bišu ganāmpulku rūpējas biteniece Līga Lūse. Savukārt viņas dēls Jānis ar vedeklu Leldi izdomājuši, kā veselīgajam produktam radīt īpašu pievienoto vērtību. Jānis ir lielvārdietis, bet Lelde ir Lielvārdē ieprecējusies rīdziniece. Abi paši ar savām rokām ir uzbūvējuši māju no salmu ķīpām, nodeldējot ne vienu vien darba cimdu pāri.

Ceļ saulītē

Lelde Lūse sagaida ar siltu pašceptas maizes klaipu, tērpusies skaistā linu kleitā, kas rotāta ar pašas austu Lielvārdes jostu. Viņa aicina plašā un gaišā nojumē, kas uzslieta mājas pagalmā. «Domājot par savu biznesu, apsvērām dažādas iespējas, līdz pēkšņi radās doma attīstīt vīra mātes bioloģisko un veselīgo rūpalu. Medus ir viens no tiem produktiem, kuru gribas popularizēt un celt saulītē,» atzīst L. Lūse, kura kopā ar vīru pirms sešiem gadiem izveidoja uzņēmumu SIA Lūšu drava. Viņa savulaik ir strādājusi algotu darbu, bet, kad viens pēc otra piedzimuši trīs bērni, pievērsusies viņu auklēšanai un audzināšanai. Savukārt J. Lūsis studējis sociālās zinātnes un strādājis žurnālistikā, bet šobrīd aktīvi darbojas arī interešu izglītības centrā Lielvārdi. «Šobrīd katrs ģimenes loceklis dara to, kas tam vislabāk patīk. Vīra māte rūpējas par 30–40 bišu stropiem, es veidoju dažādus medus maisījumus un organizēju pasākumus, bet Jānis vada disku golfa spēles. Mūsu bišu saime nav pārāk liela, lai pilnībā varētu nodrošināt ģimeni, katram tās loceklim vajadzētu simts stropus,» zina stāstīt L. Lūse. Tā kā medus tirgus ir ļoti piesātināts un tajā ielauzties ir ļoti grūti, no Stropēnos ievāktā medus tapuši dažādi maisījumi – medus ar ogām, ingveru, riekstiem u.c. Uzņēmums piesaista arī ar individuāla dizaina etiķešu izveidi un noformēšanu katra pasūtītāja īpašajai vajadzībai – kāzām, svinībām, korporatīvajam pasākumam. Medus tiek pildīts burciņās, uz kurām ir kāds novēlējums, dzejas rindas vai Ziemassvētku pantiņš.

Latvijas apstrādes rūpniecība pagājušo gadu noslēdza ar straujāko ražošanas apjomu pieaugumu pēdējo 22 mēnešu laikā. Kā rāda CSP dati, nozares uzņēmumi decembrī saražoja par 5.1% vairāk nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri koriģētiem datiem salīdzināmajās cenās).

Tas gan nepalīdzēja izkāpt no mīnusiem 2020. gadā kopumā, kad apstrādes rūpniecības izlaide samazinājās par 1.7%. Jāsaka, ražotāji ir apbrīnojami labi tikuši galā ar sarežģīto vīrusa situāciju, secina Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.

Viņa norāda, ka otrais vīrusa vilnis kopējos ražošanas apjomus nav mazinājis. Tomēr bilde atšķiras, ja skatāmies pa apakšnozarēm. ”Pēdējo mēnešu lieliskais ražotāju sniegums lielākoties turas uz lielākās apakšnozares – kokapstrādes pleciem, bet strauji aug arī virkne mazāku apakšnozaru. Decembrī koksnes un tās izstrādājumu ražošana palielinājās par 17%. Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos to sekmēja satrauktie britu uzņēmēji, kas Brexit priekšvakarā turpināja pildīt noliktavas. Straujāk auga tikai mēbeļu ražošana (+22%). Ar diviem cipariem mērāmu izaugsmi gada nogalē uzrādīja arī automobiļu un to (pus)piekabju ražošana, poligrāfija, apģērbu ražošana, kā arī gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Tomēr netrūkst apakšnozaru, kuru ražošanas apjomi turpināja sarukt. Joprojām visgrūtākajā situācijā ir iekārtu un ierīču remontētāji un uzstādītāji (-33%). Salīdzinoši lielās apakšnozares – pārtikas ražošana un gatavo metālizstrādājumu – ražošana saruka par 3-4%. Apstrādes rūpniecības kāpumu manāmi ierobežoja arī divciparu kritums dzērienu un tekstilizstrādājumu ražošanā,” secina A.Buceniece.

VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) izsludinājusi iepirkumu par ikdienas uzturēšanas darbiem valsts autoceļu tīklā saistībā ar gaidāmo tirgus atvēršanu, kura prognozētā līgumcena ir 252,066 miljoni eiro.

Iepirkums sadalīts 19 daļās pēc teritoriālā principa.

Tostarp Rīgas nodaļas teritorija ietver autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus 1023 kilometru garumā, Daugavpils nodaļas - 844 kilometru garumā, Liepājas nodaļas - 920 kilometru, Ogres nodaļas - 741 kilometra, Cēsu nodaļas - 1060 kilometru, Madonas, Gulbenes nodaļas - 1582 kilometru, Smiltenes, Alūksnes nodaļas - 1390 kilometru, Limbažu nodaļas - 808 kilometru, Valmieras nodaļas - 790 kilometru, Aizkraukles nodaļas - 772 kilometru, Jēkabpils nodaļas - 835 kilometru, Balvu, Ludzas nodaļas - 1452 kilometru, Preiļu, Dagdas nodaļas - 1462 kilometru, Rēzeknes nodaļas - 852 kilometru, Talsu, Ventspils nodaļas - 1615 kilometru, Kuldīgas, Saldus nodaļas - 1322 kilometru, Tukuma, Dobeles nodaļas - 1427 kilometru, Bauskas nodaļas - 697 kilometru un Jelgavas nodaļas - 571 kilometra garumā.

Piemājas saimniecībā Dagdas novadā mājas cūkām konstatēts klasiskais cūku mēris, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

Saimniecība atrodas teritorijā, kura jau no 2012.gada oktobra definēta kā klasiskā cūku mēra inficēta teritorija. Šajā teritorijā šogad konstatēti arī trīs saslimšanas gadījumi meža cūkām un kopš 2013.gada maija tiek veikta meža cūku vakcinācija.

Mēra skartajā saimniecībā 22. jūnijā ir veikti primārie slimības apkarošanas pasākumi un noteiktas ierobežojumu teritorijas, lai ierobežotu slimības iespējamo tālāko izplatīšanos.

Slimības apkarošanas pasākumu ietvaros KCM skartajā novietnē 22. jūnijā likvidētas un sadedzinātas 8 cūkas, kā arī veikta dezinfekcija.

Iepriekšējais saslimšanas gadījums mājas cūkām Latvijā tika konstatēts Dagdas novadā 2012.gada novembrī.

1.jūlijā Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas darbinieki konstatējuši, ka internetā parādījies sludinājums, kurā piedāvāts iegādāties sivēnus no epidēmijas skartās teritorijas. Veicot kontrolpirkumu, policisti iegādājās divus sivēnus par 90 eiro, kas tika ievesti no karantīnas zonas Krāslavā.

Saistībā ar izsludināto Āfrikas cūku mēra karantīnu Krāslavas un Dagdas novados, ir aizliegts izvest, pārdot cūkas un cūkgaļas izstrādājumus, atgādina Valsts policijas pārstāve Zane Arāja.

Ar savu rīcību 1956.gadā dzimušais pārdevējs neievēroja Administratīvā kodeksa 105.panta prasības Par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās, kas fiziskajām personām paredz no 7 līdz 350 eiro lielu naudas sodu.

Par minēto faktu policijā uzsākta administratīvā lietvedība, kura tiks nodota Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldei tālākai izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai.

Latvijā tikai divās saimniecībās audzē vietējās Latvijas baltās šķirnes cūkas. Abas saimniecības atrodas Āfrikas cūku mēra apdraudētajā teritorijā, vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

No kādreiz plašās Latvijas baltās cūku populācijas atlikušas vairs tikai 59 sivēnmātes un tikai viena no tām ir 100% tīršķirnes Latvijas baltā, pārējām ir arī neliels citu šķirņu piejaukums. Desmit sivēnmātes mīt Smiltenes novada Bilskas pagasta SIA Druva ganāmpulkā un 49 – Dagdas novada Svariņu pagastā Viktorijas Spilas saimniecībā, noskaidrojis laikraksts.

«Pie mums pagaidām neviens nav bijis, gaidām un ar paniku skatāmies uz katru nepazīstamu tālruņa zvanu. Ministrs gan teica, ka visas esot jākauj nost, ceru, ka tā nebūs. Esam aplecinājuši cūkas zemniekiem Alūksnē, Valmierā, bet nu jau neviens vairs nepirks. Mums pagaidām nav aizliegts izvest dzīvniekus no novietnes, tomēr zemniekiem nav skaidrības, vai cūkas vēl drīkstēs turēt,» emocionāli stāstījusi SIA Druva zootehniķe Rasma Plakane. Viņas cūku fermā ir 50 sivēnmātes, no kurām desmit ir Latvijas baltās šķirnes. Tostarp arī astoņus gadus vecā Gina, kas ir vienīgā tīršķīrnes Latvijas baltā sivēnmāte.

Pēdējo pandēmijas ierobežojumu laika divos mēnešos juridiskās adreses mainījuši 1033 uzņēmumi, visbiežāk adreses maiņa saistīta ar Rīgu.

To liecina SIA "Lursoft" pētījuma dati.

Katrā atsevišķā gadījumā sava loma ir specifiskiem aspektiem, taču ir arī vietējās varas aktivitāšu faktors. Vairāki aptaujātie uzskata, ka juridisko adrešu maiņas saknes meklējamas tādās jomās kā tiesību aizsardzība, datu atbilstība realitātei un arī izmaksas. Vienlaikus tiek norādīts, ka tikai atsevišķos gadījumos juridiskās adreses maiņa varētu būt saistīta ar vietējās varas aktivitātēm.

Var būt daudz iemeslu

«Uzņēmumu juridisko adrešu migrācijai bez biznesa interesēm noteikti ir arī citi ietekmējošie faktori, piemēram, juridiskie, it īpaši, ja nepieciešams kārtot kādus jautājumus saistībā ar tiesvedību, tāpat par neatrašanos (nesasniedzamību) juridiskajā adresē var saņemt bargu sodu, administratīvie – atļauju saņemšana no vietējās varas, kā arī nodokļi, — nekustamā īpašuma nodokļa apmērs un, protams, darbaspēka pieejamība un izmaksas,» veselu iespējamo iemeslu buķeti min bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu un amatniecības sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis.

Krāslavas novada Kalniešu pagasta Vikaiņos Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki, veicot personu un transportlīdzekļu pārbaudi Āfrikas cūku mēra karantīnas zonā, apturēja automašīnu Audi, kuru vadīja 1969.gadā dzimis vīrietis.

Veicot apturētā transportlīdzekļa pārbaudi, tajā tika atrasti 3 kilogrami cūkgaļas, ko vadītājs mēģināja izvest no epidēmijas rajona.

Kā jau ziņots, saistībā ar izsludināto Āfrikas cūku mēra karantīnu Krāslavas un Dagdas novados, ir aizliegts izvest, pārdot cūkas un cūkgaļas izstrādājumus.

Ar savu rīcību vīrietis pārkāpa Administratīvā kodeksa prasības par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās, kas fiziskajām personām paredz no 7 līdz 350 eiro lielu naudas sodu.

Informācija par notikušo tālākai pārbaudei tika nodota Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldei.

Otrdien valdība atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavoto rīkojuma projektu, kas paredz izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra (ĀCM) skartajā teritorijā, lai būtu iespējams operatīvi veikt visus nepieciešamos pasākumus ĀCM ierobežošanai un apkarošanai.

Lai efektīvi apkarotu ĀCM un nepieļautu tā tālāku izplatīšanos valsts teritorijā, ZM ierosina izsludināt ārkārtas situāciju Aglonas, Krāslavas, Dagdas, Zilupes, Ciblas novados, kā arī atsevišķos Daugavpils, Rēzeknes un Ludzas novadu pagastos.

Rīkojuma projekts nosaka atbildīgo institūciju, tostarp Pārtikas un veterinārā dienesta, Valsts meža dienesta, Lauku atbalsta dienesta, kā arī citu iesaistīto ministriju un to padotības iestāžu pienākumus ĀCM ierobežošanā un likvidēšanā, kas vēl tiks precizēti.

Pārtikas un veterinārais dienests šā gada 26. jūnijā no Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR saņēma ziņojumu par to, ka trijos no savvaļas cūkām noņemtajos paraugos, kas atrastas mirušas Dagdas novada Ķepovas pagastā netālu no Baltkrievijas robežas, kā arī trijos no mājas cūkām noņemtajos paraugos, kuru novietnes atrodas Krāslavas novada Robežnieku pagastā, ir konstatēts ĀCM vīruss.

8.jūlijā Krāslavas novada Piedrujas pagasta Aleksandrovā Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes darbinieki, veicot personu un transportlīdzekļu pārbaudi Āfrikas cūku mēra karantīnas zonā, apturēja automašīnu VW, kuru vadīja 1962.gadā dzimis vīrietis. Veicot apturētā transportlīdzekļa pārbaudi, tajā tika atrasti 6 kg gaļas, ko vadītājs mēģināja izvest no epidēmijas rajona, liecina medijiem sniegtā informācija.

Saistībā ar izsludināto Āfrikas cūku mēra karantīnu Krāslavas un Dagdas novados, ir aizliegts izvest, pārdot cūkas un cūkgaļas izstrādājumus.

Ar savu rīcību vīrietis pārkāpa Administratīvā kodeksa 105.panta prasības Par karantīnas un veterināro prasību pārkāpšanu dzīvnieku infekcijas slimību skartā punktā, aizsardzības, uzraudzības un kontroles zonās, kas fiziskajām personām paredz no 7 līdz 350 eiro lielu naudas sodu.

Informācija par notikušo tālākai pārbaudei nodota Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidlatgales pārvaldei.

Valsts policijas darbinieki turpina personu un transportlīdzekļu pārbaudi Krāslavas un Dagdas novados.

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu divās piemājas saimniecībās un vienai atrastajai meža cūkai Krāslavas un Dagdas novados, informē Pārtikas un veterinārais dienests (PVD).

ĀCM apstiprināts vienai mājas cūkai Kaplavas pagastā Krāslavas novadā. Pie mājas saimniecībā tika turētas 17 mājas cūkas: 4 sivēnmātes, 1 kuilis un 12 piena sivēni, vīruss konstatēts vienai sivēnmātei. Šodien tiek veikti visi slimību ierobežojošie pasākumi.

Saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprināja Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu vienai mājas cūkai Asūnes pagastā Dagdas novadā.

Tāpat ĀCM apstiprināts vienai atrastajai meža cūkai Krāslavas novada Indras pagastā.

Uz doto brīdi ĀCM ir skāris 67 mežacūkas, 61 mājas cūkas 29 piemājas saimniecībās un 1 cūku fermā, kopumā iznīcinātas 502 mājas cūkas.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 2 piemājas saimniecībās mājas cūkām Dagdas novada Ķepovas un Bērziņu pagastā un vienai atrastajai meža cūkai Ērģemes pagastā, Valkas novadā, informē PVD.

Ērģemes pagastā atrastais meža cūkas sivēns bija tuvu pirms tam atrastās, inficētās meža cūkas atrašanās vietai.

Piemājas saimniecībā Dagdas novadā Bērziņos Āfrikas cūku mēris konstatēts divām mājas cūkām, saimniecībā kopumā bija četras cūkas. Savukārt Ķepovas pagasta saimniecībā Āfrikas cūku mēris apstiprinājās vienai mājas cūkai, saimniecībā tika turētas 17 mājas cūkas.

Āfrikas cūku mēra vīruss Latvijā apstiprināts 26 meža cūkām un 19 mājas cūkām 11 piemājas saimniecībās. Patlaban ir iznīcinātas 185 mājas cūkas.

P

VD inspektori ir uzsākuši pārbaudes Ziemeļvidzemes reģiona saimniecībās. Pārbaužu laikā tiks apsekotas visas mājas, lai pārliecinātos vai tajās netiek turētas mājas cūkas. Pārbaužu laikā laboratoriskai izmeklēšanai tiks ņemti asins paraugi.

Pamatojoties uz Eiropas Savienības klasiskā cūku mēra references laboratorijā iegūtiem laboratorisko izmeklējumu rezultātiem, kas uzrāda klasiskā cūku mēra vīrusa genoma klātbūtni divos Dagdas un Zilupes novadā nomedītu mežacūku paraugos, Pārtikas un veterinārais dienests ir noteicis karantīnas zonu.

Tā noteikta sekojošā Latvijas teritorijā – Isnaudas, Pureņu, Ņukšu, Pildas, Nirzas, Briģu, Rundēnu, Istras, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lauderu, Pasienes, Zaļesjes, Andrupenes, Andzeļu, Asūnes, Bērziņu, Dagdas, Ezernieku, Konstantinovas, Ķepovas, Svariņu, Šķaunes, Aulejas, Indras, Izvaltas, Kalniešu, Kaplavas, Kombuļu, Krāslavas, Piedrujas, Robežnieku, Skaistas, Ūdrīšu pagastos.

Šajā teritorijā tiks pārbaudītas un laboratoriski izmeklētas visas nomedītās un mirušās mežacūkas. Tās nedrīkstēs izvest no karantīnas zonas. Veterinārā inspektora uzraudzībā tiks iznīcināti visi pārtikā neizmantojamie mežacūku orgāni un liemeņu daļas.

Otrdien Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis vienas nomedītās meža cūkas laboratorisko pārbaužu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra vīrusu, informē PVD.

Meža cūka nomedīta Dagdas novadā, Ķepovas pagastā, Baltkrievijas robežas tuvumā.

Kopumā Āfrikas cūku mēris ir konstatēts 17 meža cūkām un 4 mājas cūkām. Šis ir pirmais gadījums, kad Āfrikas cūku mēris konstatēts nomedītajai un laboratoriski pārbaudītajai meža cūkai.

Līdz Āfrikas cūku mēra uzliesmojumam visā Latvijas bija pārbaudītas 1 107 nomedītās meža cūkas, pēc 26.jūnija pārbaudītas 117 nomedītās meža cūkas.

Turpinās mājas cūku novietņu pārbaudes. PVD inspektori Āfrikas cūku mēra aizsardzības un uzraudzības zonā ir pārbaudījuši 2 912 saimniecības, no kurām 426 tiek turētas cūkas. Laboratoriskai izmeklēšanai ir noņemti 1063 asins paraugi. Ir pārbaudītas visas mājas Ķepovas, Dagdas, Robežnieku, Asūnes, Skaistas, Konstantinovas un Svariņu pagastos.

Brīvdienās ir palielinājis ar Āfrikas cūku mēri (ĀCM) saslimušo mājas un meža cūku skaits, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Anna Joffe.

PVD saņēma laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina to, ka Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīruss apstiprināts trīs mājas cūku saimniecībās. Ar ĀCM saslimšana konstatēta Krāslavas novada Piedrujas un Kalniešu pagastā, kā arī Dagdas novada Bērziņu pagastā.

Par mājas cūku saslimšanu Dagdas novada Bērziņu pagastā veterinārārstu informēja dzīvnieku īpašnieks, novietnē bija 41 cūka, no kurām ĀCM vīruss laboratoriski apstiprināts vienai cūkai. Cūku novietne un dzīvnieki bija reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā (LDC).

Tāpat ĀCM apstiprināts 2 Krāslavas novada pagastu piemājas saimniecībās, kopējais mājas cūku skaits 5.

Saskaņā ar ĀCM slimības apkarošanas plānu, iznīcinātas tiks visas cūkas, kopumā 46 mājas cūkas.

Klasiskais cūku mēris konstatēts trijās Latgales saimniecībās un PVD noteicis vairākus ierobežojumus.

Kā ziņo PVD ģenerāldirektors Māris Balodis, šī slimība konstatēta divās saimniecībās Piedrujas pagastā un vienā saimniecībā Svariņu pagastā.

Visas saslimušās 17 cūkas trešdien paredzēts iznīcināt. Kā iemesls mājas cūku inficēšanai PVD vadītājs nosauc meža cūkas, kurām jau iepriekš konstatēta saslimstība ar šo slimību.

PVD slimības skartajā teritorijā noteicis ierobežojumus – trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet 10 km rādiusā – uzraudzības zona, kurā tiks kontrolēta dzīvnieku pārvietošana. Aizsardzības un uzraudzības zonās paredzēti pastiprinoši kontroles pasākumi, dzīvniekus šajā zonā aizliegts pārvietot. Šajā zonā ikvienai personai jāievēro biodrošības pasākumi.

Nedēļas nogalē Krāslavas novada Robežnieku un Indras pagastos un Dagdas novada Bērziņu pagastā konstatēts vēl vesels klājums beigtu mežacūku, turklāt aizdomas par saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri ir arī par divām mājas cūkām.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Dienvidlatgales pārvaldes vecākais inspektors Dzintars Juškus, gan mežacūku līķiem, gan arī aizdomīgajām mājas cūkām ir paņemtas analīzes uz saslimstību ar Āfrikas cūku mēri.

Saistībā ar Āfrikas cūku mēri ar vēlmi saņemt saimniecību biodrošības izvērtējumu un ieteikumus tās uzlabošanai PVD patlaban vērsušies sešu karantīnas teritorijā esošo saimniecību pārstāvji, pamatā tie ir lielākie cūku audzētāji.

Mājsaimniecībās pamazām sākusies arī cūku izkaušana. Informāciju par mājlopu plānoto kaušanu PVD amatpersonas saņem aizvien biežāk. Cilvēki ir neziņā, daudzi vēlētos cūkas vēl kādu laiku paturēt un nobarot, bet, ņemot vērā slimības izplatību, mēs cilvēkiem tomēr iesakām lieki neriskēt, stāstīja Juškus.

Dagdas un Pasienes novadu mežos nomedītām mežacūkām konstatēts klasiskais cūku mēris. Pārtikas un veterinārais dienests aicina mājas cūku turētājus, it īpaši Latgales reģionā dzīvojošos, sekot līdzi cūku veselības stāvoklim un nekavējoties informēt veterinārārstu, ja cūkas izskatās neveselas vai nobeidzas.

Īpaši vērīgiem jābūt cūku turētājiem Balvu, Viļakas, Baltinavas, Kārsavas, Ciblas, Ludzas, Zilupes, Dagdas, Krāslavas, Aglonas un Daugavpils novados. Tāpat PVD aicina medniekus ziņot par Baltkrievijas un Krievijas pierobežas mežos uzietām mirušām mežacūkām.

PVD izlases veidā laboratoriski izmeklēs mājas cūkas Zaļesjes, Pasienes, Istras, Šķaunes, Bērziņu, Svariņu, Ķepovas, Robežnieku, Indras un Asūnes pagastu saimniecībās un papildus informēs cūku turētājus par to, kā pasargāt dzīvniekus no saslimšanas.

Klasiskais cūku mēris ir lipīga infekcijas slimība, ar kuru slimo kā meža, tā arī mājas cūkas. Slimības pazīmes – augsta ķermeņa temperatūra (40°C), konjunktivīts, kustību koordinācijas un centrālās nervu sistēmas darbības traucējumi. Uz saslimušā dzīvnieka ādas - īpaši uz ausīm, astes, vēdera un kāju iekšpusē, novērojami asins izplūdumi. Slimās sivēnmātes var abortēt, sivēni piedzimt vārgi, atsevišķos gadījumos – nedzīvi. Saslimšana parasti beidzas ar cūku nobeigšanos.

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) ir saņēmis laboratorisko analīžu rezultātus, kas apstiprina Āfrikas cūku mēra (ĀCM) vīrusu 2 no 4 atrastajām beigtajām meža cūkām Madonas novada Ļaudonas pagastā, informēja PVD pārstāve Anna Joffe.

Viena meža cūka tika atrasta uz lauka, novācot labību, savukārt 3 meža cūkas atrada lauka malā, pie meža. Meža cūku līķi jau bija sākuši sadalīties. Laboratoriskajā izmeklēšanā vēl atrodas 2 paraugi no vakar mežā atrastajām meža cūkām.

Uzsākta slimības apkarošanas pasākumu ieviešana.

Tāpat vakar, 6.augusta, vakarā saņemtie laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina ĀCM vīrusa klātbūtni vēl vienā piemājas saimniecībā Valkas novada Valkas pagastā, kurā tika turētas 2 cūkas. ĀCM vīruss konstatēts vienai mājas cūkai.

Ir veikti slimības ierobežošanas pasākumi ap skarto saimniecību, cūkas iznīcinātas.

Valkas novada Ērģemes pagastā konstatēts arī ĀCM vīruss 2 nomedītajām meža cūkām.

Latgales plānošanas reģions noslēdzis iepirkumu konkursu par mārketinga pasākumu nodrošināšanu tūrisma projekta Tour de Latgale and Pskov ietvaros, tam atvēlot 137,93 tūkstošus eiro jeb aptuveni 96 tūkstošus latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Tour de Latgale and Pskov ir vairāk nekā 1,68 miljonus eiro vērts projekts, kura mērķis ir attīstīt sadarbību un izveidot pastāvīgu tīklu tūrisma nozarē starp Latgales un Pleskavas reģioniem. 90% jeb 1,063 milj. eiro no projekta izmaksām tiek segtas no Igaunijas, Latvijas un Krievijas pārrobežu sadarbības programmas Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta 2007 – 2013. gadam.

Paredzēts, ka mārketinga materiālu izstrādei un mārketinga kampaņu organizēšanai jāpalielina abu reģionu atpazīstamība Eiropas Savienībā un Krievijā, skaidrots Latgales reģionālajā portālā latgale.lv.

Projektā paredzēts izstrādāt starptautiskus tūrisma maršrutus, organizēt radošās darbnīcas, nodrošināt reģiona dalību desmit tūrisma izstādēs Sanktpēterburgā, Viļņā, Rīgā, Igaunijā. Tūrisma infrastruktūras attīstībai tiks labiekārtotas 19 uz ūdens resursiem balstītas atpūtas vietas Latgalē (Aglonas novadā - pie Ciriša ezera, Jaziņu ezera un Šķeltovas ezera, Baltinavas novadā - pie Svātezera, Balvu novadā - pie Balvu ezera, Dagdas novadā - pie Dagdas ezera, Ežezera un Asūnīcas upes, Ludzas novadā - pie Audeļu ezera, Dziļezera, Nirzas ezera, Lielā ezera un Zvirgzdenes ezera, Pildas, Rundānu, Riebiņu novadā - pie Bicēnu ezera, Rēzeknes pilsētā - pie Kovšu ezera, Viļakas novadā - pie Viļakas ezera) un septiņas vietas Pleskavas apgabalā. Tūrisma projektos paredzēts izvietot bojas, uzstādīt informatīvos stendus un zīmes.