Inflācija Latvijas iedzīvotāju labklājību samazina daudz straujāk nekā procentu likmju kāpums, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis un Krista Kalnbērziņa.

Ja procentu likmju pieauguma dēļ finansiāli ievainojamo mājsaimniecību īpatsvars pieaug par tuvu diviem procentpunktiem, tad izdevumu sadārdzinājuma dēļ šādu mājsaimniecību skaits pieaug par teju 10 procentpunktiem, norāda ekonomisti. Tātad pat pašiem kredītņēmējiem ieguvums no inflācijas samazinājuma būs daudz lielāks nekā zaudējumi par papildu izdevumiem augstāku procentu likmju dēļ.

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpina palielināt procentu likmes, lai iegrožotu inflāciju, tādējādi cieš arī ekonomikas izaugsme, atzīst Latvijas Bankas ekonomisti. Šobrīd tas izpaužas augstās procentu likmēs, kas aizņemšanos padara neizdevīgāku, taču uzkrāšanu pievilcīgāku. Tādējādi samazinās pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem, samazinās naudas aprite ekonomikā un arī inflācija. ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju vidējā termiņā, tomēr septembrī tā eirozonā bija 4,3%, un jaunākās prognozes paredz, ka vēl līdz pat 2025.gadam inflācija būs virs mērķa līmeņa.

“Nedod, Dievs, dzīvot pārmaiņu laikos”. Parasti šo izteikumu piedēvē Konfūcijam, bet vai viņš tiešām tā ir teicis, mēs nekad neuzzināsim. Tomēr mēs esam uzzinājuši, kā tas ir – dzīvot pārmaiņu laikos, kad cilvēce vienu pēc otras piedzīvo vēl nebijušas krīzes, ko atnes līdzi Covid-19 epidēmija, Krievijas Federācijas izraisītais karš Ukrainā, enerģētikas un loģistikas traucējumi, kā arī inflācijas kāpums.

Par to, kā šī situācija ietekmē banku sektoru, un kas mūs sagaida tuvākajā nākotnē finanšu tirgos, aprunājāmies ar Sandi Kapitonovu, LPB Bank Resursu departamenta vadītāju.

Kāda ir pašreizējā situācija finanšu tirgos, un vai ir iezīmējušās skaidrākas nākotnes tendences?

Finanšu tirgū galvenā problēma vēl joprojām ir inflācija, arī šogad šī problēma ir tikpat aktuāla kā pagājušogad. Šogad var novērot, ka attīstītajās valstīs inflācija samazinās, bet tik un tā ir pietiekami augsta. Latvijas gada inflācija vēl joprojām ir augstāka nekā citās eirozonas valstīs, un tā radusies galvenokārt augošo energoresursu un ārējo apstākļu ietekmē.

Eirozonas vidējais inflācijas līmenis aprīlī šogad bija 7%, kas ir būtiski mazāk salīdzinājumā ar iepriekšējiem mēnešiem, kad šis rādītājs bija tuvu 9%. Gāzes cenas, kas bija galvenais iemesls cenu lēcienam pērn, jau vairākus mēnešus pēc kārtas uzrāda lejupejošu tendenci un ir sasniegušas pirmskara līmeni Eiropā. Tomēr inflācijas samazināšanās, pateicoties ārējo apstākļu ietekmei, Latvijā, visticamāk, būs novērojama tikai šī gada vidū, jo energoresursu un citu ārējo apstākļu ietekme, kas sevišķi saistīta ar cenu samazināšanos, bieži vien tiek novērota novēloti. Nav izslēgts, ka gan Eiropā un tai skatā arī Latvijā, paaugstināta inflācija nepazudīs, un ziemas periodā var atkal uzrādīt pieaugumu, taču vairs ne tik strauju, kā tas bija 2021. gadā.

Noslēdzoties septembrim, eirozonā turpina kristies inflācijas rādītāji, savukārt ASV mājsaimniecību patēriņš saglabājas pārsteidzoši spēcīgs.

Kādas ir jaunākās prognozes par inflācijas rādītājiem eirozonā, un kā aktuālo ekonomisko situāciju pārcieš ASV mājokļu tirgus?

Inflācija Eiropā turpina kristies

Septembrī eirozonas gada inflācija ir strauji pazeminājusies – no vairāk nekā 5 % vasaras mēnešos līdz 4,3 %. Būtiska nozīme inflācijas tempu bremzēšanā septembrī bija labvēlīgai salīdzinājuma bāzei – tieši pirms gada strauji pieauga elektroenerģijas un gāzes tarifi Eiropā. Septembrī no inflācijas cipariem izkrita arī atsevišķo inflācijas mazināšanas pasākumu ietekme. Pamatinflācija septembrī samazinājās līdz 4,5 % (iepriekš augustā – 5,3 %).

Inflācijas palēnināšanas virzienā turpināja darboties arī pārtikas cenas. Ņemot vērā strauju naftas cenu pieaugumu finanšu tirgos pēdējo trīs mēnešu laikā, “Bloomberg” aptaujātie analītiķi paredz, ka inflācija tuvākajos ceturkšņos saglabāsies nedaudz augstāka nekā sākotnēji prognozēts. Patlaban tiek sagaidīts, ka gada izskaņā inflācija eirozonā būs ap 3,3 %, un nākamgad gada vidējā inflācija varētu pazemināties līdz 2,7 %.

Latvijā jūlijā bijusi augstāka gada inflācija nekā Eiropas Savienībā (ES) un eirozonā vidēji, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Gada inflācija Latvijā jūlijā bijusi 6,6%. Augstāka inflācija pagājušajā mēnesī bijusi Ungārijā (17,5%), Slovākijā un Polijā (abās valstīs 10,3%), Čehijā (10,2%), Rumānijā (8,9%), Horvātijā (8%), Bulgārijā (7,8%), Lietuvā (7,2%) un Austrijā (7%). Igaunijā gada inflācija bija 6,2%.

Zemākā gada inflācija jūlijā bija Beļģijā (1,7%), Luksemburgā (2%) un Spānijā (2,1%).

Jūlijā salīdzinājumā ar 2022.gada septīto mēnesi patēriņa cenu kāpums reģistrēts visās ES dalībvalstīs.

ES vidēji gada inflācija jūlijā bija 6,1%, bet eirozonā tā veidoja 5,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi – jūniju – patēriņa cenas jūlijā ES saglabājušās nemainīgas, bet eirozonā samazinājušās par 0,1%.

2023. gada jūlijā sarukušas pārtikas un rūpniecības preču cenas, tomēr patērētāji droši vien vairāk ievērojuši nevis lētāku ikdienas pārtikas preču grozu, bet krietni lielākus rēķinus par elektrību.

Gada laikā cenas pieaugušas par 6.4%, bet mēneša laikā patēriņa cenu līmenis ir pieaudzis par 0.7%. Saskaņā ar Latvijas Bankas novērtējumu, izmaiņas elektroenerģijas pārvades un sadales pakalpojumu tarifos inflāciju Latvijā jūlijā palielināja par 0.9 procentu punktiem. Bez šādām izmaiņām inflācija Latvijā jau būtu ļoti tuva eiro zonas vidējam inflācijas līmenim, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane.

Gada inflācija jūlijā Latvijā samazinājusies līdz 6,4% 

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 0,7%, bet...

Turklāt jāņem vērā, ka šī ir samērā neelastīga izdevumu pozīcija, kas skar visas mājsaimniecības. Šādu tarifu pieauguma ietekme uz iedzīvotājiem ar zemākajiem ienākumiem ir salīdzinoši sāpīgāka, jo, lai gan rēķinu var mazināt, meklējot atbilstošos pieslēgumus, tomēr nav iespējams atrast veidu, kā šajā jomā ietaupīt būtiski.

Kopējā inflācijas izmaiņu tendence gan Latvijā, gan eiro zonā ir lejupejoša. Samazinājušās globālās enerģijas un pārtikas cenas, tomēr pamatinflācija, ko vairāk ietekmē atalgojuma izmaiņas un iedzīvotāju pirktspēja, joprojām ir noturīga. Turklāt jāatceras, ka tas, ka inflācija mazinās, nenozīmē, ka visās jomās atgriezīsimies pie cenu līmeņa, kāds bija ierasts pirms šī augstās inflācijas perioda. Zemāka inflācija jūlijā ar pozitīvu mēneša pieauguma tempu nozīmē, ka cenas vidēji turpina pieaugt, vien lēnāk nekā pērn, komentē I.Opmane.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka šobrīd maksa par mājokli nav galveno aktualitāšu topā, kaut pēc pāris mēnešiem tā atkal tur nokļūs, jo aktualizēsies jautājumi par un ap siltumenerģijas tarifiem. Daudziem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem cenas vairs nemazināsies, tomēr attiecībā uz siltumenerģijas tarifiem ir pamats gaidīt vismaz nelielu samazinājumu. Elektroenerģijas cenas ir normalizējušās, kas nozīmē, ka to ietekme uz inflācijas kritumu pastiprināsies. Ja ziema neizrādīsies pārmēru auksta, tad lieliem sarežģījumiem attiecībā uz mājokļa rēķinu nomaksu rasties nevajadzētu.

D.Gašpuitis atzīst, ka augstās pārtikas cenas joprojām ir problēma. Latvijas pārtikas cenu pieaugums ir bijis ļoti straujš. Ja 2021. gadā vidējais pārtikas cenu līmenis Latvijā bija 94.9% no ES27 vidējā, tad pērnā laikā tas ir jau ir pārsniedzis vidējo un sasniedzis 102.8%. Turklāt, neskatoties un pārtikas cenu līmeņa kritumu jūlijā, salīdzinājumā ar jūniju par 1.2%, gada pieauguma temps ir 11.2%. Graudu, piena cenas pēdējos mēnešos ir bijušas salīdzinoši zemas. Ja cenas noturēsies šajā līmenī, izejvielu cenu kritums arvien vairāk sāks sasniegt galapatērētāju, lai arī jau šobrīd ir pamanāms akciju piedāvātais cenu samazinājums. Tomēr nesenās dabas stihijas ir radījušas jaunus izaicinājumus, tai skaitā Baltijā un Ziemeļvalstīs. Dažādām kultūrām gan ražu, gan kvalitāti ietekmē nelabvēlīgie laikapstākļi. Sausums un salnas pavasarī un vasaras sākumā jau radīja problēmas, taču ražas novākšana daudzviet ir ne tikai jāpārtrauc, tā ir iznīcināta, bet ilgstoši spēcīgais lietus periods arī apdraud graudu dīgšanu un veido piedāvājuma problēmas, kas acīmredzami vairākās grupās nozīmēs cenu pieauguma risku.

Tikmēr cenu kāpums arī pārējās grupās, īpaši pakalpojumos, saglabājas. Vēl paies vairāki mēneši, līdz inflācija sasniegs daudz maz saprātīgu līmeni. Daudz vairāk laika prasīs, lai iedzīvotājos stabilizētos inflācijas uztvere un sāks atjaunoties pirktspēja. Pat zema inflācija nozīmē to, ka cenas turpinās pieaugt. Un, lai arī darba samaksas pieaugums šobrīd arvien pārliecinošāk apsteigs inflācijas kāpumu, starp dažādām sabiedrības grupām pirktspēja atjaunosies nevienmērīgi un ar aizturi. Tādēļ vēl tuvākos ceturkšņus augstās inflācijas ietekme atspoguļosies patēriņā, prognozē SEB bankas ekonomists.

Latvijas Banka publiskojusi jaunākās – 2023. gada septembra – makroekonomiskās prognozes.

Gaidāms, ka Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums šogad būs zemāks par jūnijā prognozēto (septembra prognoze 2023. gada ekonomikas izaugsmei – 0.6 %), savukārt gada inflācija būs augstāka (septembra prognoze – 9.0 %). Jaunākās prognozes izstrādātas joprojām augstas nenoteiktības apstākļos.

Eirozonā un Latvijā inflācija samazinās, tomēr pasaules vadošās centrālās bankas ir uzsvērušas, ka inflācija saglabāsies augstāka par mērķa līmeni ilgāku laika periodu:

Reālā darba alga lielākajā daļā Eiropas valstu ir sarukusi, rekordaugstajai inflācijai "noēdot" nominālo darba samaksas pieaugumu, un viens no visstraujākajiem kritumiem reģistrēts Latvijā.

2022. gadā inflācija Eiropas Savienībā (ES) sasniedza četras desmitgades nepieredzētu līmeni. Laikā no 1997. gada līdz 2021. gada beigām augstākā gada inflācija, kāda tikusi reģistrēta ES, bija tikai 4,4 %. Tas notika 2008. gada jūlijā.

Savukārt 2022. gada oktobrī inflācija sasniedza 11,5 %. Pēc šī maksimuma inflācija sāka samazināties, tomēr 2023. gada jūnijā tā joprojām bija 6,4% līmenī.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumu "Nodarbinātības izredzes 2023.gadā: Mākslīgais intelekts un darba tirgus", Covid-19 krīzei sekoja ievērojams cenu kāpums.

Cenas sāka pieaugt jau 2021. gadā, sākoties straujai atlabšanai pēc pandēmijas un pateicoties ar to saistītajiem traucējumiem piegādes ķēdēs. Jaunu inflācijas vilni izsauca enerģijas cenu kāpums, kuru 2022.gadā radīja Krievijas agresija pret Ukrainu.

Ja Eiropas Centrālā banka (ECB) tuvākajos mēnešos cels bāzes likmes, palielinājums būs neliels, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka straujākais ECB procentu likmju kāpums šobrīd ir jau aiz muguras, jo inflācija sāk samazināties visā eirozonā.

Kazāks atzīmēja, ka inflācijas kāpums bija negaidīti straujš, kā arī inflācija bija ļoti augsta, negatīvi ietekmējot pilnīgi visus iedzīvotājus. "Galvenais uzdevums ir šo inflāciju ļoti strauji samazināt, jo, ja šī slimība tiek ielaista, sāpes ir krietni, krietni lielākas. Labā ziņa ir, ka inflācija tiešām sāk samazināties visā eirozonā, tostarp arī Latvijā," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Viņš uzsvēra, ka tādējādi arī procentu likmju pusē lielākais kāpums ir aiz muguras. "Ja vēl kāds procentu likmju kāpums būs, tad tie būs ļoti nelieli palielinājumi. Līdz ar to diezgan droši var teikt, ka galvenais ir aiz muguras," sacīja Kazāks.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Fitch Ratings" ("Fitch") samazinājusi Igaunijas ilgtermiņa reitingu no "AA-" līdz "A+", nosakot tam stabilu nākotnes vērtējumu.

"Fitch" norāda, ka kredītreitinga samazinājums atspoguļo valsts finanšu stāvokļa pasliktināšanos.

Aģentūra prognozē, ka vispārējās valdības parāds 2023.gada beigās pieaugs līdz 21,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un vidējā termiņā turpinās palielināties, neraugoties uz jūnijā ieviestajiem fiskālās konsolidācijas pasākumiem.

Lai gan parāda attiecība pret IKP saglabāsies zema salīdzinājumā ar salīdzinošo valstu vidējo rādītāju, kas ir 54%, tā ir vairāk nekā divas reizes augstāka nekā 8,2%, kad "Fitch" 2018.gadā paaugstināja Igaunijas kredītreitingu līdz "AA-" un prognozēja, ka parāda attiecība pret IKP būs stabila. Tas atspoguļo vēsturiski stingrās fiskālās nostājas pavājināšanos, ko vēl vairāk saasina kara Ukrainā un pandēmijas radītās sekas, norāda aģentūra.

Latvijā jau trešo ceturksni pēc kārtas turpinās ekonomikas lejupslīde un stagnācija ekonomikā var saglabāties vēl vismaz pusgadu, aģentūrai LETA pavēstīja banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomiste Daina Paula norāda, ka, lai gan ekonomiskās izaugsmes lēnīgums Latvijas tirdzniecības partnervalstīs kavē iekšzemes kopprodukta (IKP) kāpumu Latvijā, tomēr šī faktora negatīvo ietekmi trešajā ceturksnī, visticamāk, kompensējusi investīciju aktivitāte, kā arī stabilitāti patēriņam pamazām piešķir pirktspējas atjaunošanās. Latvijas IKP trešajā ceturksnī ir palielinājies par 0,6% pret iepriekšējo ceturksni pēc sezonāli koriģētiem datiem.

Steidzot investīciju projektus, kuru īstenošanas termiņš ir vēl šajā gadā, būvniecība, visticamāk, būs turējusies spēcīgi gan trešajā ceturksnī, gan turēsies uz izaugsmes takas arī ceturtajā ceturksnī, prognozē Paula. Tikmēr no īstermiņa datiem redzama vāja kopējā rūpniecības izaugsme, ko nelabvēlīgi ietekmējusi eksporta tirgu bremzēšanās.

2022. gads bija straujš un izaicinājumiem bagāts – tā laikā akciju un obligāciju likmes savu vērtību zaudēja pat tādos apjomos, kas rakstāmi ar divciparu skaitļiem.

Savukārt 2023. gads finanšu tirgos sākās ar cerību par situācijas stabilizēšanos, un pirmais pusgads tik tiešām ir aizvadīts pozitīvi – vērtējot no gada sākuma, ASV un Eiropas akciju indeksi uzrāda izaugsmi, un no pērnā gada krituma atgūstas arī pensiju plāni Latvijā. Pagājušā gada radītais stress finanšu tirgos ir mazinājies. Kādi tam ir cēloņi?

Atbildi uz šo jautājumu varētu noformulēt pavisam īsi – kad finanšu tirgu rezultāti iet uz augšu, stress – uz leju. Šo hipotēzi apstiprina VIX indekss, kas atspoguļo sagaidāmo svārstīgumu ASV akciju tirgū un parāda akciju investoru stresa līmeni. Jūnija otrajā pusē, jūlija sākumā VIX nokritās līdz līmenim, kādu neesam redzējuši kopš 2020. gada sākuma un svārstījās robežās no 12 līdz 14,5. Zemais indekss liecina, ka daudzi investori par iespējamiem satricinājumiem finanšu tirgū šobrīd īpaši nesatraucas.

Pašlaik Latvijā inflācija jau ir zem eirozonas vidējā līmeņa. Septembrī inflācija Latvijā samazinājusies līdz 3.3 %, mēneša laikā cenu līmenim sarūkot par 0.4 %.

Salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, sarukums vērojams galvenokārt ar enerģiju saistītām cenām, nedaudz arī pārtikai un atsevišķiem pakalpojumiem.

Inflācijas samazinājumu septembrī veicināja valdības atbalsts daļējai elektroenerģijas sadales tarifu kompensēšanai mājsaimniecībām. Papildus tam atsevišķās apdzīvotās vietās jau ir stājušies spēkā zemāki centralizētās siltumapgādes tarifi, vairākās citās – zemāki tarifi gaidāmi tuvāko mēnešu laikā. Lai gan, salīdzinot ar augustu, degvielas cena ir pieaugusi, tā ir zemāka nekā pirms gada. Šādas tendences liecina, ka energocenu krīzes lielākie saspīlējumi nu ir pārvarēti.

Zemākas energoresursu cenas mazina arī spiedienu uz pārtikas cenu pieaugumu. Tomēr maize netiek ražota no elektrības vai gāzes vien, tāpēc vēl neizjūtam tik strauju pārtikas cenu samazinājumu. Šajā gadījumā svarīgu lomu spēlē arī laika apstākļu ietekme uz ražu, piegādes ķēžu procesi un daudzi citi faktori, no kuriem vēlētos izcelt atalgojumu nodarbinātajiem. Lai arī, piemēram, lauksaimniecībā, pārtikas produktu ražošanā un tirdzniecībā nodarbināto atalgojums Latvijā ir zem valsts vidējā līmeņa, gada laikā, tostarp minimālās algas paaugstināšanas ietekmē, tas ir pieaudzis straujāk nekā vidējais atalgojums Latvijā.

Lielākās mūsu valsts vietējās bankas – Rietumu Bankas – valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja ir pārliecināta, ka bāzes procentu likmju paaugstināšana dod Latvijas ekonomikai daudz lielāku sitienu nekā citām Eiropas valstīm, ka ir jāsamazina vai pat jābeidz skaidras naudas norēķini un ka tomēr ir iespējams pelnīt un attīstīties arī laikā, kad kopējā ekonomikas izaugsme ir gandrīz apstājusies.

Šajās un citās domās viņa padalījās intervijā Dienas Biznesam.

Kas ir lielākās banku problēmas šobrīd Latvijā?

Banku sektoru lielā mērā ietekmē tas pats, kas ekonomiku kopumā: darbaspēka trūkums, inflācija, augstas procentu likmes, birokrātiskais slogs. Jo, tēlaini runājot, bankās atspoguļojas visas to klientu problēmas. Kopumā Latvijas iedzīvotājus un uzņēmumus šobrīd ietekmē vienlaicīgi daudzi izaicinājumi – līdzīgi, kā tas ir citviet Eiropā. Tomēr Latvijā diemžēl ir arī specifiskas, tieši mūsu tautsaimniecībai raksturīgas problēmas, piemēram, augstas procentu likmes, kuras mēs nevaram ietekmēt, jo monetārā politika tiek veidota Eiropas līmenī. Bet realitātē dažādas valstis tā ietekmē dažādi un tieši Latviju – ļoti negatīvi, jo mūsu valstī vairums kredītu tika izsniegti ar mainīgo likmi. Piemēram, pēc Eiropas Centrālās bankas statistikas Latvijā ar mainīgajām likmēm izsniegts ap 90% visu hipotekāro kredītu, savukārt Spānijā – 25%, Vācijā – 16%, Beļģijā – 8%, Francijā – 3,5%, tātad visiem pārējiem kredītiem ir fiksēta likme. Ko tas nozīmē? Kredītņēmējiem ar fiksētu likmi nav maksājumu pieauguma, bet tiem, kuriem likme ir mainīga, tie ir būtiski palielinājušies. Rezultātā uz mūsu uzņēmumiem gulstas liels slogs, viņu ieņēmumi samazinās, viņi neiesaistās jaunos projektos, un netiek radīta jauna ekonomiskā vērtība.

Akciju cenas Eiropas un ASV biržās trešdien pieauga pēc datu publicēšanas, kas parādīja, ka inflācija ASV jūnijā samazinājusies vairāk, nekā bija gaidīts.

Šie dati vairoja cerības, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz varētu izbeigt procentlikmju paaugstināšanas ciklu.

ASV dolāra vērtība pret citām svarīgām valūtām kritās.

Naftas cenas pieauga, un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā pārsniedza 80 dolārus par barelu.

FRS un citas centrālās bankas ir cēlušas procentlikmes, cenšoties samazināt patēriņa cenas, kas ir kāpušas, valstīm izejot no Covid-19 pandēmijas, un tālāk pieaugušas pēc Krievijas pilna apjoma iebrukuma Ukrainā.

ASV Nodarbinātības ministrijas trešdien publiskoti dati liecina, ka gada inflācija ASV jūnijā samazinājusies līdz 3,0% salīdzinājumā ar 4,0% maijā, tādējādi reģistrēts zemākais līmenis kopš 2021.gada marta. Analītiķi bija prognozējuši, ka gada inflācija jūnijā samazināsies līdz 3,1%.

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās samazinājies par 0,6%, salīdzinot ar 2022.gada attiecīgo periodu, tostarp trešajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 0,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 2023.gada trešajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada otro ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP pieaudzis par 0,2%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos pieaudzis par 5,5%, un bija 29,9 miljardu eiro apmērā, tostarp trešajā ceturksnī - 10,577 miljardu eiro apmērā.

Trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu kopējā pievienotā vērtība samazinājusies par 1,1%, pakalpojumu nozarēm saglabājoties iepriekšējā gada līmenī, bet ražojošām nozarēm samazinoties par 4%.

Lauksaimniecības nozarē novērots samazinājums par 9,4%, ko ietekmēja augkopības nozares novērtējums (kritums par 11,2%) un pieaugums lopkopībā (par 0,6%). Zivsaimniecības nozarē vērojams kritums par 6,2%, kā arī samazinājumu par 13,8% uzrādījusi mežsaimniecības un mežizstrādes nozare.

Mazinoties energocenu kāpuma ietekmei, oktobrī inflācija Latvijā bija 2.1 %, norādot uz mērenu cenu pieaugumu viena gada laikā, savukārt salīdzinājumā ar situāciju pirms mēneša vidējais cenu līmenis pat ir nedaudz samazinājies.

Pērno rudeni iedzīvotāji Latvijā, tāpat kā daudzviet citur Eiropā, gaidīja ar bažām par to, kādu cenu pieaugumu nāksies piedzīvot tuvākajos mēnešos. Šogad, lai gan cenu līmenis lielai daļai produktu ir augstāks nekā pirms gada, ir atsevišķas preces un pakalpojumi, kam cenas tomēr ir kritušās. Piemēram, centralizētās siltumapgādes tarifi lielā daļā apdzīvoto vietu Latvijā ir zemāki nekā pirms gada.

Gada inflācija oktobrī Latvijā samazinājusies līdz 2,1% 

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet...

Jāatzīmē gan, ka daļa iedzīvotāju ilgstoši augstās inflācijas dēļ ir izjutusi pirktspējas kritumu un “nogurdinātajai pirktspējai” arī šie zemākie tarifi var likties gana sāpīgi, ņemot vērā, ka arī vairāki citi ikmēneša rēķini tomēr ir pieauguši. Pašlaik gan Latvijā atgriežamies pie tendences, ka vidējās algas kāpums ir straujāks par inflāciju, kas ļaus iedzīvotāju pirktspējai pamazām atgūties.

Ekonomikā bažas par nākotni ir diezgan ierasta situācija. Pat samērā mierīgos laikos pastāv riski, ka situācija var diezgan strauji mainīties. Pašlaik inflācijas līmenis Latvijā ir samērā zems, un sagaidām, ka tas saglabāsies zems arī gan tuvākajos mēnešos, gan nākamgad. Jāņem vērā, ka situācijas attīstība gan “tepat” Ukrainā, gan tāltālajos Tuvajos Austrumos var strauji sašūpot resursu cenas globālajos tirgos, kas nozīmētu straujāku inflāciju arī Latvijā.

Tomēr nesenās cenu pieauguma krīzes devušas gana daudz mācību un palīdzējušas attīstīt instrumentus iedzīvotāju atbalstam, un, lai gan šādu strauju cenu pieaugumu negaidām un nevēlamies piedzīvot, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, esam daudz gatavāki stāties pretī šādai situācijai.

Lai arī aiz valsts robežām vietām savilkušies gana tumši mākoņi, iespējams, tuvāko gadu laikā saistībā ar cenu pieaugumu būs vairāk jālūkojas iekšzemes virzienā. Viens bieži pieminēts faktors ir algu pieaugums, kas izpaužas gan kā ražošanas izmaksu sadārdzinošs, gan pieprasījumu veicinošs faktors. Jau pašlaik Latvijā samērā strauji turpina augt pakalpojumu cenas, kur šī algu izmaiņu ietekme izpaužas visspēcīgāk. Daļu no pakalpojumu cenu pieauguma var skaidrot ar palielinātu pieprasījumu, atsevišķās nozarēs arī sarucis piedāvājums, jo kādi uzņēmumi neiztur pandēmijas laika pārbaudījumus. Visstraujāk pieaugušas cenas pakalpojumiem, kas saistīti ar atpūtu, savukārt lēnākais cenu pieaugums bijis ar komunikāciju saistītiem pakalpojumiem, kam pieprasījums pandēmijas laikā nebija tik svārstīgs.

Līdzīgas tendences ar straujāku pakalpojumu cenu kāpumu ir vērojamas arī citviet, arī mūsu kaimiņvalstīs. Tomēr kopumā Latvijas inflācija ir zem eirozonas vidējā līmeņa, tā ir zemāka arī nekā kaimiņos – Lietuvā un Igaunijā.

Aizvadīto divu gadu laikā Latvijas iedzīvotāji ir piedzīvojuši gan gandrīz trīsdesmit gadu laikā augstāko inflāciju, gan uz iepriekšējās desmitgades fona neparasti augstas procentu likmes.

Šie notikumi bija saistīti – Eiropas Centrālā banka likmes paaugstināja, lai mazinātu inflāciju. Tagad jau var teikt, ka inflācija ir normalizējusies, tā no 22,5% pirms gada samazinājās līdz 3,3% šī gada septembrī, nav šaubu, ka oktobrī tā ir vēl zemāka. Vai tas nozīmē, ka samazināsies arī procentu likmes?

Vienkāršākā atbilde būtu – jāskatās, ko saka finanšu tirgi. Finanšu instrumentos iecenotās prognozes vēsta, ka vēl viena likmju kāpuma varbūtība ir maza, ap 10%. Savukārt varbūtība, ka likmes martā samazināsies šobrīd ir divreiz lielāka, pēc tam likmju samazināšanās ticamība arvien aug ar katru mēnesi, līdz nākamā gada septembrim varētu būt sperti viens vai divi likmju samazinājuma standarta soļi (0,25 procentpunkti). Tirgi arī domā, ka šo soļu tomēr nebūs daudz, ilgākā laikā likmes varētu samazināties apmēram 3% līmenī.

Latvijas monetārās finanšu iestādes (MFI), galvenokārt bankas, šogad astoņos mēnešos strādāja ar 470,9 miljonu eiro peļņu, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2022.gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotā informācija.

Tostarp augustā monetārās finanšu iestādes strādājušas ar peļņu 70,5 miljonu eiro apmērā.

Monetāro finanšu iestāžu aktīvu kopsumma 2023.gada 31.augustā bija 26,872 miljardi eiro, kas ir par 3,6% jeb 931,4 miljoniem eiro vairāk nekā 2022.gada augusta beigās, kad monetāro finanšu iestāžu aktīvi bija 25,94 miljardi eiro.

Šogad augusta beigās Latvijas monetāro finanšu iestāžu rezidentiem izsniegto kredītu atlikums bija 13,626 miljardi eiro, kas ir par 2,1% vairāk nekā pirms gada. Tostarp Latvijas monetārās finanšu iestādes rezidentiem kredītos eiro bija izsniegušas 13,535 miljardus eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā pirms gada, bet ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums bija 90,2 miljoni eiro, kas ir par 13,4% mazāk.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) būtu jāsaskata ļoti būtiskas izmaiņas reģiona ekonomikas perspektīvās, lai samazinātu procentu likmes, aģentūrai "Bloomberg" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Intervijā pēc jaunāko statistikas datu publicēšanas, kas liecina, ka inflācija eirozonā oktobrī nokritusies līdz 27 mēnešos zemākajam līmenim, Kazāks norādīja, ka šāda lēmuma apsvēršanai varētu būt nepieciešams straujš aktivitātes kritums ekonomikā vai bezdarba pieaugums. "Nav nepieciešamības apspriest likmju samazināšanu," sacīja Kazāks.

Aizņemšanās izmaksu samazinājums 2024.gada pirmajā pusē, "manuprāt, būtu pretrunā ar pašreizējām makroekonomiskajām prognozēm, taču nenoteiktība, protams, joprojām ir liela", teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks ir starp tiem ECB padomes locekļiem, kuri uzsver, ka runas par procentu likmju samazināšanu ir priekšlaicīgas.

Septembrī Latvijas elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms sasniedza 282,2 gigavatstundas (GWh), kas ir par 19% vairāk nekā augustā un par 37% vairāk nekā 2022. gada septembrī.

Savukārt no tīkla patērētās elektroenerģijas apjoms samazinājās par 4% jeb līdz 524 GWh attiecībā pret augustu un par 2% attiecībā pret 2022. gada septembri, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Septembrī vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā palielinājās līdz 117,25 EUR par megavatstundu (EUR/MWh), kas ir par 14% vairāk nekā augustā, savukārt attiecībā pret 2022. gada septembri cena ir gandrīz trīs reizes zemāka.

Septembrī turpina pieaugt gāzes elektrostaciju ražošanas apjoms, tīklā nododot 141 GWh, kas sastāda pusi no kopējā Latvijas elektrotīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, pieaugums attiecībā pret augustu ir 58% apmērā.

Akciju cenas pasaules biržās ceturtdien mainījās dažādos virzienos, bet eiro vērtība pieauga pēc Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmuma paaugstināt galveno bāzes procentlikmi par 0,25 procentpunktiem līdz 4%.

ECB padome norādīja, ka "inflācija ir samazinājusies, bet paredzams, ka tā joprojām pārlieku ilgi saglabāsies pārāk augsta". ECB prezidente Kristīne Lagarda preses konferencē pēc padomes sēdes uzsvēra, ka cīņa, lai mazinātu inflāciju, vēl nav galā, tāpēc gaidāms, ka ECB turpinās paaugstināt procentlikmes.

"Interesantākas ir ECB jaunās prognozes un padomi, kuru vispārējais vēstījums ir tāds, ka [ECB] politikas noteicēju darbs vēl nav paveikts," sacīja "Capital Economics" galvenā eirozonas ekonomista vietnieks Džeks Alens-Reinoldss.

Lai gan gada inflācija eirozonā ir samazinājusies līdz 6,1% maijā, tā vēl arvien vairāk nekā trīskārt pārsniedz ECB noteikto 2% mērķa rādītāju.

Vasara nav nesusi cerētos rezultātus nedz pārdevējiem, nedz pircējiem. Lai gan augusts bijis aktīvāks par iepriekšējiem mēnešiem, darījumu dinamika saglabājas stabila. Nekustamo īpašumu tirgus dalībnieku monumentālā pārliecība iesakņojusies uzskatā, ka cenas kuru katru brīdi kritīs vai augs – atkarībā no puses vajadzības, secina nekustamo īpašumu kompānijas Latio eksperti.

Uzņēmums norāda, ka mājokļu segmentu pašlaik notur pircēji, kas gatavi iegādāties īpašumu par saviem līdzekļiem, darījuma summai vidēji svārstoties no 40 000 līdz 60 000 eiro. Reizē turpina augt piedāvājumā esošo dzīvokļu skaits. Aizvien lielāku īpatsvaru no tiem veido īpašumi, kas pieder ārzemēs strādājošiem un dzīvojošiem Latvijas iedzīvotājiem.

Mēneša laikā iegādei pieejamo dzīvokļu skaits Rīgā pieaudzis par 15%. Kopumā augustā pārdošanā bija 4710 dzīvokļi. Par 17% pieaudzis arī īres dzīvokļu skaits, kas tomēr ir teju uz pusi mazāks nekā pārdošanā esošo dzīvokļu skaits – augustā īrei bija pieejami 2400 dzīvokļi. Jauno projektu pirmreizējā tirgū Rīgas apkaimēs augustā iegādei bija pieejami 1200 dzīvokļi – par 10% vairāk nekā jūlijā. Vidējā cena saglabājas nemainīga ne tikai pārdošanas sludinājumos (2770 EUR/ m²), bet arī faktiskajos darījumos, sastādot 2550 EUR/ m². Mēneša laikā būtiskas izmaiņas nav novērotas arī darījumu summās jauno projektu otrreizējā tirgū. Augustā cena par mājokļa kvadrātmetru jaunajā projektā apkaimēs sasniedz ap 1970 EUR/ m². Savukārt Rīgas centrā novērots neliels cenu pieaugums par 6% - no 2540 EUR/ m² jūlijā līdz 2700 EUR/ m² augustā.

Neskatoties uz rekordlīmeņa dzīvokļu piedāvājumu un diskusijām par valsts iespējām sniegt atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, darījumi mājokļu tirgū arvien norit gausi. Tomēr paradigmas maiņa uzskatāmi notiek īres segmentā, iedzīvotājiem sākot pieņemt jauno realitāti gan par īres maksas attiecību pret potenciālajiem kredītmaksājumiem, gan citām īres priekšrocībām.

Šāds modelis atbilst Rietumeiropas nekustamo īpašumu tirgum, kur iedzīvotāji augstāk vērtē mobilitāti un iespēju dzīvesvietu pielāgot konkrētā dzīves posma vajadzībām, izvēloties mājokli īrēt. Piemēram, pērn Vācijā īrētos īpašumos dzīvojuši vairāk nekā 53% iedzīvotāju, Austrijā 49%, Dānijā 40% - turpretī Latvijā vien 16%. Pašlaik īres opcija kļūst arvien aktuālāka, par ko liecina gan tirgus dalībnieku intereses pieaugums pircēju un pārdevēju pusē, gan pieejamāks īres maksājuma apjoms, salīdzinot ar mēneša maksu par hipotēku, secināts “Latio” jaunākajā “Mājokļu pircēju pārliecības indeksā”.

“Mājokļu pircēju pārliecības indeksa”* dati par oktobri:

Pētījumi liecina, ka Latvijas iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi pēdējā gada laikā nedaudz mazinājusies – pērn 28% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskatīja kontrabandas preču iegādi par nosodāmu, savukārt 60% norādīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav atbalstāma.

Salīdzinot ar situāciju pirms desmit gadiem – 2013. gadā gandrīz puse, jeb 46% uzskatīja, ka kontrabandas preču pirkšana nav nekas slikts un nosodāms, pretēji 42%, kas nosodīja kontrabandas preču pirkšanu. Vispirktākā kontrabandas prece Latvijā jau izsenis ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šos produktus, vēl 10% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Savukārt kontrabandas degvielu ir pirkuši 4% respondentu (5% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas), bet kontrabandas alkoholiskos dzērienus ir iegādājušies 3% aptaujāto (4% norāda, ka to ir darījuši viņu draugi vai paziņas).

Augustā Latvijā saražotas un tīklā nodotas 237 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas, kas ir par 61% vairāk nekā jūlijā.

Saules un vēja ģenerācija veidoja 14% no kopējā tīklā nodotā elektroenerģijas apjoma, tam pieaugot par 77% pret 2022. gada augustu, savukārt saules ģenerācijas tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms gada laikā ir gandrīz trīskāršojies, liecina Latvijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" sagatavotais Latvijas elektroenerģijas tirgus apskats.

Augustā būtiski - par 637% jeb līdz 89 GWh pieaudzis gāzes elektrostaciju tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms, tādējādi līdzsvarojot elektroenerģijas cenu Baltijā laikā, kad Somijā bija vērojams izteikts jaudu deficīts. Savukārt hidroelektrostacijas tīklā nodeva 78 GWh elektroenerģijas, kas ir par 35% vairāk nekā jūlijā, vēja elektrostacijās vērojams tīklā nodotā enerģijas kritums par 36% līdz 15 GWh, saules elektrostacijās - samazinājums par 13% līdz 18 GWh, savukārt biomasas stacijas tīklā nodeva 21 GWh elektroenerģijas, kas ir par 20% vairāk nekā jūlijā.