Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Inflācijas izmaiņas Latvijā būs atkarīgas no situācijas Hormuza šaurumā, pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka aprīlī gada inflācija Latvijā nedaudz mazinājās - līdz 2,9%. Degvielas cenas atkāpās no augstākā punkta, un dīzeļdegvielas cena atkal samazinājās zem diviem eiro par litru. Pārtikas cenu pieaugums, kas pērn bija būtiskākais inflācijas faktors, šogad aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, saruka gandrīz līdz nullei.

Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet...

Viņš arī atzīmē, ka nākamajos mēnešos gada inflācija Latvijā var pakāpeniski pieaugt, energoresursu cenu kāpumam Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ atspoguļojoties plaša spektra preču un pakalpojumu cenās.

Ekonomists skaidro, ka degvielas cenu atkāpšanos no augstākā punkta noteica gan nedaudz zemākas globālās cenas, gan arī uz laiku no aprīļa līdz jūnijam noteikts mazāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Šī politikas pasākuma priekšrocības ir, ka tas bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un ir fiskāli neitrāls. Taču šāds atbalsts ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.

"Ja dīzeļdegvielas globālās cenas tagad strauji necelsies, ceru, ka pazeminātās akcīzes likmes periods dīzeļdegvielai netiks pagarināts," pauž Krasnopjorovs, skaidrojot, ka, jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā.

Ekonomists uzsver, ka dārgie komunālie pakalpojumi Latvijā nav nolemtība, jo tos nosaka mājokļu zemā energoefektivitāte un āra gaisa kurināšana, lietderīgi izmantojamo siltumu izvadot atmosfērā, un abus šos faktorus var novērst.

Krasnopjorovs skaidro, ja Hormuza šaurums paliek faktiski bloķēts, un nafta tiek tirgota virs 100 ASV dolāriem par barelu, šāda notikumu attīstība ir tuva bāzes scenārijam, kas paredz, ka šogad gada vidējā naftas cena būs ap 90 ASV dolāriem par barelu. Tik liels energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentpunktiem šogad un par 0,9 procentpunktiem nākamgad.

Viņš pauž, ka bažas par pārtikas produktu globālo cenu būtisku pieaugumu Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ līdz šim nav realizējušās. Pārtikas globālās cenas ietekmē virkne faktoru, daudzi no kuriem strādā tieši cenas samazināšanas virzienā. Piemēram, graudaugiem ir lieli globālie krājumi, kā arī labas ražas perspektīvas Eiropas Savienības (ES) valstīs labvēlīgu laika apstākļu dēļ. Piena produktiem un cukuram vērojams globāls pārpalikums. Tāpat tiek prognozēta rekordliela kafijas raža Brazīlijā.

Ekonomists min, ka militārais konflikts Tuvajos Austrumos paliek nozīmīgs faktors, kas sadārdzina pārtikas produktu ražošanu - dārgāka degviela sadārdzina ražas sēšanas, novākšanas un transporta izmaksas, dārgāka dabasgāze sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu un Hormuza šauruma blokāde apgrūtina mēslošanas līdzekļiem svarīgas amonjaka un slāpekļa piegādes.

Krasnopjorovs norāda, ka pēdējos mēnešos pārtikas produktu gada inflācija Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. "Kāds to var saistīt ar zemo cenu groza izveidi vai Konkurences padomes procesuālām darbībām. Skeptiķi tikmēr teiks, ka pārtikas produktu globālo cenu sarukums arī iepriekš Latvijā atspoguļojās vēlāk nekā lielākajā daļā Eiropas," pauž ekonomists, skaidrojot, ka, piemēram, sviests un olīveļļa Latvijā tagad ir būtiski - par attiecīgi 22% un 19% - lētāki nekā pirms gada. Viņš pauž, ka līdzīgi tas ir arī eirozonas valstu lielākajā daļā, turklāt daudzās eirozonas valstīs sviesta un olīveļļas cenu kritums sākās dažus mēnešus agrāk, un līdz šim brīdim tas bijis iespaidīgāks nekā Latvijā.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka inflācijas turpmākā gaita būs atkarīga no situācijas attīstības Hormuza šaurumā. Latvijas inflācijas prognoze šim gadam ir 3,9%, kas balstās uz esošo enerģijas cenu un algu kāpumu, kā arī to, ka tuvākajās nedēļās atsāksies Hormuza šauruma darbība.

Gašpuitis uzsver, ka iespējami dažādi scenāriji. "Labā ziņa ir, ka pašreizējā situācija ir atšķirīga no 2021.-2022. gados novērotās. Pirms četriem gadiem inflācijas pieaugumu veidoja kombinācija starp piedāvājuma izraisītu cenu kāpumu un pieprasījuma faktoriem, kas fiskālās politikas ietekmē veidoja pamatu cenu kāpumam jau pirms enerģijas cenu pieauguma. Eirozonā inflācija bija gandrīz 6% jau pirms Krievijas iebrukuma," norāda ekonomists, piebilstot, ka pēc ilgstoša perioda ar ļoti lēnu cenu pieaugumu daudziem eirozonas uzņēmumiem bija uzkrājusies nepieciešamība paaugstināt cenas.

Pašreiz noskaņojums ir atšķirīgs, un patērētāji varētu būt mazāk gatavi pieņemt cenu kāpumu, piebilst Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka enerģijas cenu pieaugums ietekmē gandrīz visas preces un pakalpojumus, tāpēc risks, ka inflācija var pastiprināties, ir augsts. Ja enerģijas cenas saglabāsies ap pašreizējo līmeni un ja piegādes caur Hormuza šaurumu drīzumā atsāksies, inflācijas kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs un ar ierobežotu ietekmi uz pārējām grupām. Tomēr saikne starp enerģijas un pārtikas cenām ir tiešāka nekā starp enerģijas cenām un pamatinflāciju, un cenu pārnese notiek ātrāk.

"Īstermiņā pārtikas cenas ietekmēs pieaugošās transporta izmaksas. Taču lielāks cenu kāpuma risks ir rudenī vai nākamgad, kad akumulēsies enerģijas un izejvielu cenu pieaugums," pauž ekonomists, piebilstot, ka tajā pašā laikā nav saredzami priekšnoteikumi tik straujam pārtikas cenu pieaugumam kā 2022. gadā. Svarīgs faktors būs arī laika apstākļu ietekme uz gaidāmo ražu.

Gašpuitis norāda, ja enerģijas cenas turpmāk samazināsies atbilstoši tirgus gaidām, risks būtiskai netiešai ietekmei uz pamatinflāciju ir neliels. Arī gadījumā, ja enerģijas cenas ilgāk saglabāsies pašreizējā līmenī, efekti, visticamāk, būs ierobežoti. No inflācijas perspektīvas situācijai ir būtiski jāpasliktinās, tas ir, jānotiek ilgstošam enerģijas cenu kāpumam un plašākiem traucējumiem ieguvē un tirdzniecībā, lai radītu būtisku pamatinflācijas pieaugumu.

"Tomēr ar karu saistītā nenoteiktība ir augsta, un šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar. Situācija kļūst arvien sarežģītāka ar katru dienu. Ja Hormuza šauruma darbība neatsāksies jūnijā vai jūlijā, krīzes iespējamība strauji augs," pauž ekonomists, piebilstot, ja ASV un Irāna panāks vienošanos, "Brent" cenas, visticamāk, ātri virzīsies 80-90 ASV dolāru līmenī, bet sarunu izjukšana vai atgriešanās pie karadarbības var ātri naftas cenas pacelt pie 120 ASV dolāru atzīmes.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka gada inflācijas samazināšanās signalizē par cenu spiediena mazināšanos kopumā, lai gan 12 mēnešu vidējais cenu līmenis joprojām saglabājas salīdzinoši augsts. Inflācijas struktūra kļūst arvien nenoteiktāka, savukārt cenu dinamiku arvien vairāk nosaka atsevišķas preču un pakalpojumu grupas, nevis vispārējs cenu pieaugums.

Purgailis pauž, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja sezonāli faktori. Piemēram, straujais apģērbu un apavu cenu kāpums, kas rada īslaicīgu cenu lēcienu. Savukārt pārtikas cenu kritumu veicinājušas mazumtirdzniecības akcijas.

Vienlaikus tika novērots cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, kafijai un svaigiem dārzeņiem, ko veicināja globālo izejvielu cenu svārstības un loģistikas izmaksas.

"Papildu uzmanība aprīlī jāpievērš degvielas cenām, kurām bijusi būtiska ietekme gan mēneša, gan gada inflācijas rādītājos. Degvielas sadārdzinājums aprīlī būtiski veicinājis cenu kāpumu transporta grupā, tomēr jāuzsver, ka kopš aprīļa degvielas cenas stabilizējušās," pauž Purgailis, piebilstot, ka līdz ar to, visticamāk, maijā degvielas inflācijas spiediens mazināsies, ļaujot arī kopējai inflācijai pakāpeniski samazināties.

Pēc ekonomista minētā, jāņem vērā, ka energoresursu cenu šoks ekonomikā iedarbojas ar nobīdi laikā. Lai arī tuvākajos mēnešos iespējama zināma atelpa, augstākās enerģijas izmaksas pakāpeniski ietekmēs arī citas patēriņa grupas - pārtiku, dažādas preces, ar mājokli saistītos izdevumus un pakalpojumu sektoru. Tādēļ, visticamāk, pēc vairākiem relatīvi mierīgiem mēnešiem rudenī inflācijas spiediens varētu atkal pastiprināties, atspoguļojot energoresursu cenu šoka sekas.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli - pieauga par 2,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieauga par 3,5%.

Tuvo Austrumu konflikts ekonomikā atspoguļosies augstākā inflācijā, un Latvijā tā šogad varētu sasniegt 4%, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén). Pēc eksperta atziņām, Eiropas Centrālā banka aktīvi seko līdzi konflikta ietekmei uz globālo ekonomiku un nevilcināsies celt procentu likmes. Finanšu tirgos paredz, ka šī gada laikā tas varētu notikt divas reizes.

Inflācija spēcīgāk skars valstis, kurām ir augsts naftas un dabasgāzes patēriņš

Iepriekš prognozēto inflācijas kritumu Latvijā nepiedzīvosim, jo situāciju būtiski pamainīja Tuvo Austrumu konflikts un naftas cenu kāpums, kas, secīgi, ietekmē cenu pieaugumu vairākās nozarēs. Ekonomists uzsver, ka tuvākie mēneši būs izšķiroši, lai novērtētu patieso inflācijas pieauguma apmēru.

“Jau martā redzējām nelielu inflācijas pieaugumu eirozonā, taču tas pagaidām nav būtisks, un inflācija joprojām ir tuvu Eiropas Centrālās bankas 2% mērķim. Tomēr tieši nākamie mēneši parādīs, cik strauji inflācija varētu pieaugt turpmāk,” norāda ekonomists Jona Vidgrēns.

Pieņemot lēmumus par bāzes procentu likmēm eirozonā, Eiropas Centrālā banka (ECB) īpašu uzmanību pievērš inflācijas rādītājiem – gan to attīstībai, gan īstermiņa prognozēm, kas ļauj paredzēt inflācijas dinamiku tuvākajā perspektīvā. Tāpēc, kā eirozonas inflācija varētu mainīties tuvākajos mēnešos?

Inflācija – galvenais faktors procentu likmju izmaiņām

Lai gan ECB lēmumus par bāzes procentu likmēm ietekmē arī citi faktori, piemēram, ekonomikas cikla “temperatūra”, inflācija joprojām ir galvenais atskaites punkts. Turklāt inflācijas struktūra lielā mērā atspoguļo eirozonas ekonomikas cikla situāciju.

Piemēram, pēdējā laikā ECB īpašu uzmanību pievērš pakalpojumu cenu dinamikai, jo to būtiski ietekmē darba samaksas izmaiņas.

Pēc COVID-19 pandēmijas eirozonas pamatinflācija (neietverot pārtikas, enerģijas, tabakas un alkohola cenas) ievērojami pieauga. To lielā mērā veicināja pandēmijas laikā īstenotie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Lai gan enerģijas cenas formāli netiek iekļautas pamatinflācijas rādītājā, to straujais kāpums pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā pastiprināja kopējo cenu spiedienu.

Šī gada februārī, salīdzinot ar janvāri, pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas sarukušas par 0,6%, neraugoties uz to, ka kopumā inflācija pret janvāri bija augoša (0,2%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP).

Februārī, salīdzinot ar janvāri, cenas samazinājušās gaļas izstrādājumiem par 3,7%, sviestam par 9,4%, vājpienam par 5,2%, atspirdzinošajiem dzērieniem par 6,4%, kā arī sieram par 1,1%, to CSP skaidro ar dažādām tirgotāju atlaidēm un akcijām.

Inflācija līdz šim mērena

2026. gada februārī, salīdzinot ar 2026. gada janvāri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,2%.

Lielākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām februārī, rēķinot pret janvāri, bijusi transporta grupai, veidojot pieaugumu par 0,2 procentpunktiem (pp). Atpūtas, sporta un kultūras jomā pieaugums par 0,1 pp, alkoholisko dzērienu un tabakas sadaļā – par 0,1 pp. Mājokļa, ūdens, elektroenerģijas, gāzes un citu kurināmo cenas pieaugums mēneša laikā – par 0,1 pp. Savukārt samazinājums pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā kopumā bijis par 0,1 pp. Līdzīgi samazinājušies izdevumi arī par personisko aprūpi, sociālo aizsardzību un citām dažādām precēm un pakalpojumiem.

Latvijas ekonomika šogad uzņems straujākus apgriezienus, sasniedzot 2,8 % IKP pieaugumu, prognozē Somijas vadošās finanšu grupas OP Pohjola vecākais ekonomists Jona Vidgrēns (Joona Widgrén).

Pēc eksperta atziņām, izaugsmes pamatā būs privātā patēriņa un investīciju pieaugums. Inflācija varētu samazināties līdz 3 % un stabilizēties arī 2027. gadā, taču konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos un naftas cenu kāpums rada papildu riskus – ja augstais cenu līmenis saglabāsies, inflācija varētu tomēr būt augstāka nekā šobrīd prognozēts.

Latvijas ekonomikas galvenais izaugsmes balsts būs iekšējais pieprasījums

Pagājušā gada nogalē Latvijas ekonomika uzrādīja skaidru atkopšanos, pat pārsniedzot gaidīto. Ekonomists norāda, ka šī pozitīvā tendence saglabāsies arī 2026. gadā – IKP augs straujāk nekā pērn, sasniedzot 2,8 % pieaugumu, un turpinot kāpt arī 2027. gadā. Ja iepriekš ekonomiku galvenokārt balstīja valsts investīcijas, tad šogad izaugsmes pamatā būs privātais patēriņš, ko veicinās pieaugošās neto algas, uzlabota mājsaimniecību pirktspēja un patērētāju pārliecības atjaunošanās. Prognozes liecina, ka inflācija Latvijā samazināsies — 2026. gadā tā varētu sasniegt 3 %, bet 2027. gadā saglabāties līdzīgā līmenī. Kopumā cenu kāpuma temps stabilizējas, lai gan joprojām saglabājas augstāks nekā ilgtermiņa mērķis eirozonā.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākajā Baltijas lielāko uzņēmumu Top50 reitingā šogad iekļauti 28 uzņēmumi no Lietuvas, 15 — no Igaunijas un tikai septiņi — no Latvijas.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu Latvijas uzņēmumu skaits reitingā sarucis no astoņiem līdz septiņiem.

Kopumā 50 lielākie Baltijas uzņēmumi 2024. gadā apgrozījuši 69,7 miljardus eiro un nopelnījuši vairāk nekā 1,7 miljardus eiro.

Reitinga augšgalu stabilās pozīcijās aizņem Lietuvas uzņēmumi — mazumtirdzniecības uzņēmumu grupa “Vilniaus prekyba”, holdings “Maxima Grupe”, enerģētikas uzņēmumi “ORLEN Lietuva” un “Ignitis grupe”, kā arī mazumtirgotājs “Maxima LT”.

Desmitniekā iekļuvuši arī divi Igaunijas uzņēmumi: transporta un piegādes pakalpojumu sniedzējs “Bolt Technology” un enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia”, kas ieņem attiecīgi sesto un septīto vietu.

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Vispirms apskatīsim, kā Latvijā veicies šogad. Centrālās statistikas pārvalde novembra beigās ziņoja, ka IKP izaugsmes temps trešajā ceturksnī pieaudzis līdz 2,5 %. Salīdzinājumā ar otro ceturksni tas palielinājies par 0,6 %. Dati rāda, ka, salīdzinot ar 2024. gada trešo ceturksni, lielāko pienesumu devusi tieši būvniecība (9,0 %), apstrādes rūpniecība (7,3 %) un izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare (4,9 %).

Tikmēr Eiropas Centrālās bankas novērtējums ir nedaudz pieticīgāks, proti, pēc viņu datiem, šā gada trešajā ceturksnī Latvijas ekonomikas izaugsme bijusi 1,8 %, kas tik un tā ir mazliet straujāka nekā eirozonā vidēji – 1,4 % – un ievērojami straujāka nekā Igaunijā – 0,9 %. Protams, tas ir pozitīvi – jo īpaši pēc 2024. gadā piedzīvotās stagnācijas. Tomēr Latvija savā izaugsmē aizvien atpaliek no Lietuvas, kur IKP pieaudzis par 2,1 %.

Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma.

Uzlabojumu galvenokārt veicinājis optimisms pakalpojumu sektorā un biznesa aktivitātes pieaugums Vācijā, kamēr Francijā noskaņojumu joprojām bremzē politiskā nenoteiktība. Tikmēr Ķīnas ekonomikas temps trešajā ceturksnī mazinājies, un ASV inflācija atkal pieaug, ko veicina augstākas energoresursu cenas.

Eirozonas ekonomika rāda noturīgu izaugsmi

Eirozonas kopējais PMI indekss jau desmito mēnesi pēc kārtas saglabājas izaugsmes zonā, signalizējot par straujāku ekonomikas pieaugumu, nekā paredz pašreizējās prognozes. Uzlabojumus uzrādīja arī ražošanas sektors, kur indekss oktobrī sasniedza neitrālo 50 punktu līmeni, salīdzinot ar 49,8 punktiem septembrī.

Pasaules ražotājiem gads iesācies optimistiski – ražošanas sektora noskaņojums uzlabojas kā ASV, tā Eirozonā un Ķīnā. Vienlaikus eirozonā turpina krist inflācija un mazinās mazumtirdzniecības apjomi. ASV un Eiropas Centrālās bankas, vērtējot ienākošos datus, procentu likmes pagaidām nemaina.

ASV Piegādes vadības institūta (Institute for Supply Management – ISM) indekss ražošanas sektorā gada sākumā pakāpās līdz 52,6 punktiem un pirmo reizi kopš pērnā gada februāra nonāca optimisma zonā. ISM indekss sasniedza augstāko līmeni kopš 2022. gada vasaras, pateicoties lēcienam jauno pasūtījumu un ražošanas izlaides apjomos. Tajā paša laikā, lai gan vidēji puse no ražošanas sektoriem ziņoja par izaugsmi (deviņu sektoru pārstāvji salīdzinājumā ar diviem sektoriem decembrī), to skatījums uz izaugsmes perspektīvām saglabājās piesardzīgs tarifu dēļ.

Uzlabojumi ražošanas sektora noskaņojumā janvārī bija novērojami arī citos reģionos – Ķīnas saliktais iepirkumu vadītāju indekss (PMI) pakāpās līdz 50,3 punktiem, eirozonas līdz 49,5 punktiem. ASV pakalpojumu sektora ISM indekss saglabājās stabils 53,8 punktu līmenī. Jaukto dinamiku uzrādīja arī citi reģioni. Gan Ķīnā, gan eirozonā pakalpojumu sniedzēju noskaņojums bija optimistisks, taču Ķīnā tas nedaudz uzlabojās salīdzinājumā ar decembri (52,3 punkti), bet eirozonā pasliktinājās otro mēnesi pēc kārtas (51,6 punkti).

Globālā ekonomika pamazām atgūstas, taču nenoteiktība saglabājas gan ģeopolitiskajā, gan finanšu vidē. Arī Baltijas valstis nākamgad cer uz izaugsmes atjaunošanos, ko varētu veicināt gan valdību paplašinātā fiskālā politika, gan ārējās vides uzlabošanās. Taču augošais budžeta deficīts un parādi liek jautāt – cik ilgtspējīga būs šāda stratēģija?

Šā gada 6. novembrī Latvijas Republikas Saeima konceptuāli atbalstīja 2026. gada budžeta projektu, kurā ieņēmumi plānoti 16,1 miljarda eiro, bet izdevumi – 17,9 miljardu eiro apmērā. Budžeta projekta galīgais lasījums gaidāms 3. decembrī.

Līdzīgas tendences redzamas arī kaimiņvalstīs. Igaunijas valdība septembrī iesniedza parlamentam nākamā gada budžetu ar ieņēmumiem ap 18,6 miljardiem eiro un izdevumiem gandrīz 19,6 miljardu eiro apmērā. Savukārt Lietuvas Ministru kabinets apstiprinājis budžeta projektu, kas paredz 21 miljarda eiro ieņēmumus un 27,5 miljardu eiro izdevumus.

Latvijas nākamā gada budžeta deficīts augs un sasniegs 3,3 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Igaunijā tas patlaban tiek plānots 4,5 % apmērā, bet Lietuvā – 2,7 %. Likumsakarīgi, ka visās trīs valstīs budžeta deficīta pieaugums saistīts ar ievērojamām investīcijām drošības stiprināšanai – piemēram, Latvijā budžets aizsardzībai tuvākajos četros gados pieaugs par 448,3 miljoniem eiro. Baltijas valstu budžets nepārprotami ir vērsts uz ekonomikas stimulēšanu, kas nozīmē papildu naudas novirzīšanu ekonomikā – galvenokārt, veicinot patēriņu. Taču līdzās pozitīvajai ietekmei šāda politika nes arī riskus.

ASV un Izraēlas militārā operācija pret Irānas režīmu jau manāmi ietekmējusi pasaules izejvielu tirgus un palielinājusi jauna inflācijas kāpuma risku eirozonā. Kopš konflikta sākuma Brent markas naftas cena pieaugusi par 48 %, savukārt Eiropas dabasgāzes cenas palielinājušās par 64 %.

Finanšu tirgi uz šīm pārmaiņām jau sākuši reaģēt. EURIBOR nākotnes darījumu līkne liecina, ka investori arvien aktīvāk vērtē iespējamu inflācijas paātrināšanos un Eiropas Centrālās bankas (ECB) reakciju. Pēdējā piektdienā pirms konflikta sākuma tirgus dalībnieki prognozēja, ka 2026. gada decembrī 3 mēnešu EURIBOR sasniegs 2,02 %, bet 6 mēnešu EURIBOR – 2,12 %. Šobrīd prognozes jau pieaugušas attiecīgi līdz 2,26 % un 2,38 %. Citiem vārdiem sakot, tirgus pamazām sāk iecenot iespējamu ECB reakciju uz inflācijas kāpumu – bāzes procentu likmju paaugstināšanu.

Tomēr vai jauns inflācijas kāpums automātiski nozīmētu strauju ECB lēmumu paaugstināt bāzes procentu likmes? Ar šādu secinājumu steigties nevajadzētu. Drīzāk var pieņemt, ka pat gadījumā, ja inflācija īslaicīgi paātrinātos, ECB procentu likmes nemainīs. Pirmkārt, pašreizējais eirozonas ekonomikas cikls būtiski atšķiras no situācijas 2022. gada jūlijā, kad ECB sāka agresīvu procentu likmju paaugstināšanas ciklu. Toreiz eirozonas ekonomika bija ļoti spēcīga – to joprojām balstīja pēc pandēmijas piedzīvotais ekonomikas atveseļošanās bums.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi šim gadam no iepriekš prognozētajiem 3,4% līdz 3,9%, piektdien Latvijas Bankas rīkotajā diskusijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Savukārt 2026. gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no šogad jūnijā prognozētajiem 2,1% līdz 3,2%, bet 2027. gadam gada vidējās inflācijas prognoze paaugstināta no 2,8% līdz 2,9%. Savukārt 2028. gadā Latvijas Banka prognozē inflācijas pieaugumu 3,6%.

Latvijas Bankā norādīja, ka turpmāko tautsaimniecības atveseļošanos virzīs investīcijas, aizvien spēcīgāks privātais patēriņš un eksports.

Kā skaidroja Latvijas Bankā, inflācijas dati pārsniedz jūnija prognozes un algas pieaug straujāk, nekā iepriekš gaidīts, tāpēc Latvijas Banka inflācijas prognozi 2025. gadam palielinājusi līdz 3,9%.

Inflāciju paaugstinošais noteicošais faktors ir spēcīgāks algu kāpums, kā arī administratīvi regulējamo tarifu pārskatīšana un valdības lēmumi, tostarp par akcīzes nodokļu palielināšanu. 2028. gadā papildu spiedienu uz cenām veidos otrās emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešana.

Latvijas uzņēmumiem, lai kāpinātu ražīgumu, ir jābūt lielākām ambīcijām augt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā, intervijā aģentūrai LETA teica Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka Latvijā inflācija ir augstāka nekā eirozonā vidēji, tomēr atšķirība mazinās. Jaunākie rādītāji liecina, ka Eiropā inflācija ir 1,7%, bet Latvijā 2,6%, līdz ar to atšķirība nav liela.

Kazāks skaidroja, ka ir divi galvenie elementi, kas Latvijā inflāciju dzen uz augšu. Pirmais, kas bija izteikti pērnā gada sākumā, ir pārtikas cenas. Patlaban pārtikas cenu ietekme uz inflāciju vairs nav tik liela."Ir otra problēma. Mēs redzam, ka Latvijā algas nu jau vairākus gadus aug krietni straujāk nekā ražīgums," teica Kazāks, uzsverot, ka algu kāpums ir laba lieta, jo cilvēki kļūst turīgāki, un algu kāpums jau vairākus gadus ir krietni straujāks nekā inflācija. Viņš arī piebilda, ka tie ir vidējie rādītāji un situācija dažādās grupās var atšķirties, bet kopumā pēdējo gadu laikā alga ir augusi vidēji par 8-10% gadā.

Vācijas centrālās bankas "Bundesbank" prezidents Joahims Nāgels devis mājienus, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) nākamajā sanāksmē jūnijā varētu palielināt procentu likmes, ņemot vērā Irānas kara izraisīto inflācijas kāpumu.

Nāgels intervijā laikrakstam "Handelsblatt" sacīja, ka ECB amatpersonas "nevar ignorēt augstās enerģijas cenas".

"Kļūst aizvien ticamāka iespēja par procentu likmju palielināšanu, ja vien būtiski nemainīsies inflācijas dinamika. Mums attiecībā uz inflāciju, iespējams, gaidāma liela cīņa," norādīja Nāgels, kurš ir arī ECB padomes loceklis.

Viņš neizslēdz iespēju, ka inflācija eirozonā atsevišķos mēnešos varētu pārsniegt 4%.

"Pat ja karš drīzumā beigtos, inflācija varētu saglabāties augsta krietni ilgāku laiku, nekā mēs prognozējām vēl pirms dažām nedēļām," sacīja Nāgels.

Eiropas Sacvienības statistikas biroja "Eurostat" ātrais novērtējums liecina, ka gada inflācija eirozonā aprīlī palielinājās līdz 3% salīdzinājumā ar 2,6% martā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2023. gada septembra.

Gada noslēgumā finanšu tirgos iezīmējās nevienmērīga dinamika, kur akciju tirgi kopumā uzrādīja mērenu pieaugumu, kamēr obligāciju segments piedzīvoja vājāku sniegumu. ASV akciju tirgus palielinājās vien simboliski, savukārt Eiropas un attīstības tirgos kāpums bija izteiktāks. Globālie finanšu tirgi pagājušo gadu noslēdza ar jauktiem rezultātiem.

ASV akciju tirgus uzrādīja pavisam nelielu 0,03 % pieaugumu, savukārt Eiropā akcijas pakāpās par 2,8 %, bet attīstības tirgus akciju vērtība pieauga gandrīz par 3 %. Obligāciju pusē valdīja vājāks sniegums, lielākoties uzrādot negatīvu atdevi kā Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV), tā Eiropā. ASV valdības obligāciju cenas saruka par 0,5 %, bet Vācijas – par 0,8 %. Arī investīciju reitinga uzņēmumu obligāciju cenas uzrādīja negatīvu atdevi, globāli cenām krītot par 0,3 %, ASV par 0,4 %, bet eirozonā cenas samazinājās par 0,2 %. Tikmēr paaugstināta riska obligāciju segments spēja nodrošināt nelielu pozitīvu rezultātu, kur ASV un eirozonā cenas pieauga par 0,4%. Attīstības tirgu obligāciju cenas tālu neatpalika, pieaugot par 0,3 % decembra griezumā.

Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju patēriņu.

Neraugoties uz to, ka inflācija joprojām ir augstāka nekā vidēji Eiropā, algu kāpums Latvijā bijis straujāks, un iedzīvotāju pirktspēja ir uzlabojusies. Tomēr līdzās pozitīvajām tendencēm saglabājas arī izaicinājumi, kas var ietekmēt turpmāko attīstības tempu.

Ekonomikas izaugsme pēc ilgstošas stagnācijas

Pēc ilgstošas lejupslīdes un stagnācijas, kas sākās 2021. gadā, šī gada pirmajos divos ce-turkšņos Latvijas ekonomika sāka uzrādīt izaugsmi. Analizējot datus pa sektoriem, redzams, ka pieaugumu kopš 2024. gada sākuma pret šī gada vidu uzrādījuši gandrīz visi sektori. Atguvusies ražošana un to lielā mērā ietekmējis gan eksporta, gan vietējā tirgus pieprasījums. Iz-augsme vērojama arī finanšu un citu pakalpojumu sektoros, kā arī vienā no svarīgākajām Latvijas nozarēm – mežsaimniecībā. Turpretī ievērojams kritums bijis ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē, nedaudz arī nekustamo īpašumu nozarē, mazāk tirdzniecībā, transportā un tūrismā.

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes.

ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

Pēc sēdes publiskotajā padomes paziņojumā teikts, padome ir apņēmusies nodrošināt inflācijas stabilizēšanos tās noteiktā 2% vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī.

"Sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos perspektīva kļuvusi būtiski neskaidrāka, radot augšupvērstus inflācijas riskus un lejupvērstus tautsaimniecības izaugsmes riskus. Īstermiņā tā enerģijas cenu kāpuma dēļ būtiski ietekmēs inflāciju. Vidējā termiņā tās ietekme būs atkarīga no tā, cik spēcīgs un ilgstošs būs šis konflikts un kā enerģijas cenas ietekmēs patēriņa cenas un tautsaimniecību," konstatēts paziņojumā.

Konflikts Tuvajos Austrumos izraisīs degvielas un gāzes cenu pieaugumu Eiropā un tostarp arī Latvijā, kas var rezultēties augstākā inflācijā, nekā iepriekš prognozēts, aģentūrai LETA prognozēja banku ekonomisti.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka notikumi Tuvajos Austrumos atkal aktualizējuši vienu no klasiskajiem globālās ekonomikas riskiem - piegādes traucējumus energoresursu tirgū.

Patlaban redzams, ka konflikta eskalācija - gan triecieni Irānai un naftas infrastruktūrai, gan kuģošanas pauze Hormuza šaurumā, caur kuru plūst aptuveni piektdaļa pasaules naftas un gāzes, gan arī kuģu apdrošināšanas izmaksu kāpums - radījusi strauju cenu reakciju tirgos.

"Brent" naftas cena pirmdienas rītā strauji kāpa, īslaicīgi pārsniedzot 80 ASV dolāru par barelu, bet pēc tam nostabilizējoties zem 80 ASV dolāru atzīmes. Dīzeļdegvielas cenas kāpušas par aptuveni piekto daļu. Savukārt dabasgāzes cena Eiropā, kur dabasgāzes krātuvju piepildījums šajā sezonā laika apstākļu dēļ bijis zems, pirmdienas rītā pieaugusi par vairāk nekā ceturto daļu.

Eiropas Centrālā banka (ECB) nevilcināsies ar procentu likmju palielināšanu, ja būs risks, ka gaidāmais enerģijas cenu pieauguma izraisītais inflācijas kāpums varētu būt ilgstošs, paziņojis ECB padomes loceklis, Slovākijas centrālās bankas prezidents Peters Kažimīrs, pirmdien vēsta aģentūra "Reuters".

ECB ceturtdien nolēma nemainīt procentu likmes. ECB padomes sēdē Frankfurtē tika nolemts noguldījumu iespējas uz nakti likmi saglabāt 2% apmērā, galveno refinansēšanas operāciju likmi 2,15% apmērā un aizdevumu iespējas uz nakti likmi 2,4% apmērā.

Šīs likmes ir spēkā kopš 2025. gada 11. jūnija.

"Mums nav daudz iespēju ietekmēt inflācijas kāpumu turpmākajos mēnešos. Taču, ja secināsim, ka pastāv būtisks risks inflācijai ilgstoši saglabāties virs mūsu mērķrādītāja, mēs rīkosimies atbilstoši stingri, lai atkal samazinātu inflāciju līdz mūsu mērķrādītājam," blogā raksta Kažimīrs.

Inflācija eirozonā, kas pēdējā gada laikā ir bijusi 2% mēķrādītāja līmenī, saskaņā ar ECB optimistiskāko scenāriju šogad varētu pieaugt līdz 2,6% un nākamgad atgriezties pie 2%. Savukārt pesimistiskajā scenārijā tiek prognozēts, ka inflācija turpmākajos gados saglabāsies virs 2%, jo enerģētikas krīze ietekmēs citu preču un pakalpojumu cenas.

Konflikts Tuvajos Austrumos nav īstermiņa situācija, sekas jutīsim vēl ilgi, turklāt tas ir arī signāls, ka ekonomika mainās un tai būs jāpielāgojas, tāpēc mājsaimniecībām ir jāsāk rīkoties jau tagad, lai atvieglotu, visticamāk, neizbēgamo spiedienu uz maciņu.

Naftas cena fiziskajos darījumos pārsniedz 110 ASV dolārus par barelu (ap 94 eiro par 159 litriem), un nav zināms, kad atsāks kustēties tankkuģu armāda, kas sapulcējusies vienā no pasaules lielākajiem jūras “pudeles kakliem”. Tomēr jau tagad ir redzams – nekas neatrisināsies kā ar burvju mājienu.

Vēsturiskā pieredze rāda, ka līdzīgas krīzes var būtiski paātrināt inflāciju – pēc 1973. gada naftas krīzes inflācija Eiropā trīskāršojās, un arī šobrīd tā var pieaugt līdz aptuveni 6 %.

Eiropa un Baltijas valstis šajā situācijā ir īpaši ievainojamas, jo atšķirībā no ASV lielā mērā esam atkarīgi no importētiem energoresursiem un nespējam ietekmēt globālās cenas.

EURIBOR procentu likme jau ir sākusi pieaugt un tas notiek vēl pirms Eiropas Centrālā banka (ECB) ir pieņēmusi lēmumu par bāzes procentu likmēm. Finanšu tirgi šogad prognozē vairākus procentu likmju paaugstinājumus, kas savukārt nozīmētu arī mājokļu kredītu maksājumu pieaugumu.

Tomēr ir pamats apšaubīt, vai šādas gaidas pilnībā atspoguļo pašreizējo ekonomisko situāciju.

Pēdējo nedēļu laikā EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme ir pieaugusi no aptuveni 2,2 % līdz 2,5 %. Finanšu tirgi ar apmēram 65 % varbūtību pieļauj, ka bāzes procentu likmes tiks paaugstinātas jau aprīlī, 93 % – jūnijā un vairāk nekā 60 % – jūlijā. Ja šis scenārijs piepildīsies, EURIBOR 6 mēnešu bāzes likme gada beigās varētu pietuvoties 3 % robežai.

Daudziem cilvēkiem procentu likmju svārstības vairs nav tikai teorētiskas prognozes – tās tieši ietekmē ikmēneša budžetu. Pat neliels EURIBOR pieaugums nozīmē lielākus kredīta maksājumus, bieži palielinot ikmēneša izdevumus par vairākiem desmitiem eiro.

Latvijā pārtikas cenu kāpums varētu būt gaidāms rudenī, trešdien mazumtirgotāja SIA "Rimi Latvia" pasākumā par pircēju paradumiem un situāciju mazumtirdzniecībā prognozēja bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis.

Viņš norādīja, ka gada pirmajos divos mēnešos inflācijas līmenis Latvijā samazinājās, bet, sākoties konfliktam Irānā un sadārdzinoties energoresursu cenām, martā un aprīlī inflācija atkal pieauga.

Tostarp Purgailis minēja, ka pārtikas cenas pieaugs ar nobīdi. Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinātās likmes ieviešana vairākiem pārtikas pamatproduktiem no šā gada 1. jūlija bija politisks lēmums, tomēr tas būs atvieglojums cenu izteiksmē iedzīvotājiem.

Tajā pašā laikā "Rimi Latvia" valdes priekšsēdētājs Valdis Turlais norādīja, ka, turpinoties konfliktam Tuvajos Austrumos, Latvijas iedzīvotāji, ņemot vērā gaidāmo PVN likmes samazināšanu vairākiem pārtikas produktiem, šo inflācijas pieaugumu izjustu mazāk.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja trešdien nolēma samazināt bāzes procentu likmi.

Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentu likmes mērķrādītājs tiek pazemināts par 0,25 procentpunktiem līdz 3,75-4% līmenim.

Iepriekšējo reizi izmaiņas procentu likmē ASV tika veiktas septembrī, kad bāzes procentu likmes mērķrādītājs arī tika pazemināts par 0,25 procentpunktiem.

Nolūkā panākt, lai gada inflācija samazinās līdz 2% līmenim, FRS bāzes procentu likmes mērķrādītāju regulāri paaugstināja no 2022. gada marta līdz 2023. gada jūlijam, tam sasniedzot 5,25-5,5%. Pēc tam procentu likmes mērķrādītājs pirmo reizi tika pazemināts sanāksmē pērn septembrī, to samazinot par 0,5 procentpunktiem. Savukārt nākamajā sanāksmē novembrī tas tika samazināts par 0,25 procentpunktiem, bet pēc tam līdz šā gada septembrim netika mainīts.