Jaunākais izdevums

2010. gada decembrī nerezidentu noguldījumu apjoms pieauga par 356 miljoniem latu jeb 8,3%, veicinot kopējo banku piesaistīto noguldījumu apjoms kāpumu par 5,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Citadele sāk valsts garantēto atlīdzību izmaksu

Nozare.lv, 29.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK identificējusi sistēmiski nozīmīgas iestādes Latvijā

Žanete Hāka, 28.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Globālā finanšu krīze parādīja, ka mikroprudenciālā uzraudzība, kas pārsvarā fokusējās uz stabilitātes nodrošināšanu individuālu finanšu institūciju līmenī, nebija pietiekama, lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Tāpēc papildus esošajai uzraudzības pieejai tiek ieviesta makroprudenciālā uzraudzība, kas paredz atbilstošu pasākumu veikšanu, ja pieaug cikliskie (piemēram, pārmērīgs kreditēšanas pieaugums) vai strukturālie (piemēram, saistībā ar sistēmiski nozīmīgām (too big to fail) kredītiestādēm) sistēmiskie riski.

Šādos gadījumos var tikt piemēroti atbilstoši instrumenti – ieviestas kapitāla rezerves normas, paaugstinātas minimālās kapitāla un likviditātes prasības, noteikti stingrāki lielo riska darījumu ierobežojumi u.c.

Latvijā makroprudenciālās uzraudzības iestāde ir Latvijas Banka. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) saskaņā ar Kredītiestāžu likumu ir atbildīga par makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu. Ciklisko sistēmisko risku mazināšanas nolūkā FKTK jau šobrīd reizi ceturksnī nosaka un publicē pretcikliskās kapitāla rezerves normu. Savukārt, lai mazinātu strukturālos sistēmiskos riskus, FKTK saskaņā ar FKTK padomes lēmumu ir identificējusi šādas citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C‑SNI): AS ABLV Bank, AS Citadele banka, AS Rietumu Banka, AS DNB banka, AS SEB banka un AS Swedbank.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

LETA, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie «ABLV Bank» ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%, otrdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Šā gada aprīļa beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās bija samazinājies līdz 30%, norādīja Vojevoda, piebilstot, ka 2015.gadā ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars bija 53%.

Viņa norādīja, ka pērn pasliktinājusies banku pelnītspēja un sešas bankas gadu noslēgušas ar zaudējumiem. «Vairākām bankām šogad būs izaicinājums saglabāt pelnītspēju un pielāgot biznesa modeļus jaunajiem apstākļiem,» sacīja Vojevoda.

Ārvalstu klientu skaita samazinājums sākās jau 2016.gadā, bet paātrinājās pēc šā gada februāra. Kopš 2015.gada kritums jau ir par 60%, bet pēdējos 12 mēnešos - par 40%, informēja Vojevoda.

FKTK priekšsēdētāja vietniece Gunta Razāne piebilda, ka tā dēvētu «čaulas» kompāniju konta atlikums kopš gada sākuma ir samazinājies par 38% - līdz 1,5 miljardiem eiro šā gada aprīļa beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0,5%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

FKTK regulāri apkopo datus par Latvijas banku sektora paveikto saistībā ar banku klientu bāzes attīrīšanu no t.s. čaulas veidojumiem, kuri vienlaikus atbilst divām normatīvajos aktos definētajām pazīmēm.

Kopš marta/aprīļa šādu veidojumu skaits klientu bāzē ir dinamiski sarucis, un šobrīd tādu čaulas veidojumu, ar kuriem jāpārtrauc sadarbība, īpatsvars Latvijas banku noguldījumos ir ap 0.5%.

Nodrošinot nepieciešamo pārmaiņu vadību Latvijas finanšu sektorā, 09.05.2018. stājās spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (NILLTFN likums), kas uzliek pienākumu tirgus dalībniekiem Latvijā 60 dienu laikā pārtraukt sadarbību ar uzņēmumiem, kuri vienlaikus atbilst divām čaulas veidojumu pazīmēm – nav faktiskas saimnieciskās darbības un ekonomiskās vērtības, nav prasības sagatavot finanšu pārskatus. Minētie grozījumi stājās spēkā 09.05.2018., tas nozīmē, ka 60 dienu termiņš šo likuma prasību izpildei ir 07.07.2018.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

(Papildināta visa ziņa)

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nozīmīgākais 2010. gadā: Finanšu tirgū pozitīvs pavērsiens

Ieva Mārtiņa, 02.01.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl pirms gada lielos zaudējumos iestigušais Latvijas banku tirgus 2010. gadā nostājies uz kājām.

Arī ar valsts teju miljarda latu atbalstu glābtās, tomēr arvien dziļākos mīnusos slīgstošās Parex bankas sadalīšana labajā un sliktajā bankā paglābusi Latvijas finanšu tirgus no jauniem satricinājumiem.

Tiesa gan, visiem finanšu tirgus dalībniekiem nav paveicies izdzīvot - banku sektorā bez licences palika viena no visu laiku mazākajām Latvijas bankām - VEF banka, bet apdrošināšanas tirgu atstāja Rīgas domei piederošā RSK Apdrošināšanas AS. No tirgus aizgāja arī vairākas apdrošināšanas brokeru kompānijas. Tomēr šo tirgus dalībnieku aiziešana būtisku iespaidu uz kopējo tirgu neatstāja, turklāt 2010. gadā Latvijā atvērtas divas ES dalībvalstu banku filiāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2012. gada pirmo pusgadu banku sektors Latvijā noslēdzis ar kopumā 78,5 milj. Ls peļņu. Pirmajā pusgadā ar peļņu darbojās 14 Latvijas bankas un piecas ārvalstu banku filiāles.

Banku sektora līdz jūnija beigām gūtā peļņa pirms uzkrājumiem un nodokļiem sasniedza teju 140 milj. Ls, kas ir par 24% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, par 30,6% ir pieauguši tīrie komisijas naudas ienākumi un par 9,3% - tīrie procentu ienākumi. Savukārt izdevumi uzkrājumiem nedrošiem parādiem samazinājušies par 14,6%, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pārstāvji.

Komisija norāda, ka visu Latvijas banku darbības rādītāji jūnijā ir bijuši atbilstoši normatīvu prasībām. «Banku sektora likviditāte saglabājās augsta, un likviditātes rādītājs jūnija beigās bija 59,3% (minimālā prasība – 30%), bet maija beigās – 59,4% apmērā,» norādīts FKTK paziņojumā par banku sektora pirmā pusgada rādītājiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Nav daudz valstu, kurās bankas mierīgi nodrošinātu, ka ierobežotā laika posmā sektoru pamet miljardiem eiro

Db.lv, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu un kapitālā tirgū pēc aktīvu apjoma joprojām lielākais segments ir komercbankas – ar 84% sektora aktīvu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) publicētais 2017. gada un darba pārskats, kurā apkopota būtiska informācija par FKTK darbu un tās uzraugāmo finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības rezultātiem 2017. gadā.

Raksturojot pērno gadu, FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš gada pārskata ievadvārdos uzsver: «Īstenojot jauno kārtību atbilstības jomā, Latvijas banku sektors 2017. gadā sašaurinājās, un tas ietekmēja tā peļņas rādītājus, tomēr mūsu bankas saglabāja augstu kapitalizācijas un likviditātes līmeni. Tādējādi FKTK savulaik prasītie paaugstinātie banku stabilitātes rādītāji t.s. ārvalstu segmenta bankām, ir pierādījuši sevi darbībā kā labs instruments šajā pārmaiņu vadības periodā, kad radikāli jāmaina klientu bāze daļā banku sektora.»

Pārmaiņu rezultātā kopumā 2016. un 2017. gadā ārvalstu klientu noguldījumu kritums Latvijas bankās ir bijis 30% apmērā, un, no Latvijas finanšu sektora ir aizgājis ap 4 miljardiem eiro pārāk riskantas ārvalstu klientu naudas, kas šeit vairs nav bijusi vēlama. 2017. gada beigās Latvijas bankās pārliecinoši dominēja iekšzemes noguldījumi, ārvalstu klientu segmentam noguldījumu ziņā samazinoties līdz 39%. Pārskata gadā turpināja uzlaboties banku kredītportfeļu kvalitāte un redzami auga iekšzemes noguldījumi, kompensējot to samazinājumu ārvalstu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūnijā banku piesaistītie noguldījumi pieauguši par 2,5% jeb 489,7 miljoniem eiro, kopējo noguldījumu atlikumam pirmoreiz pārsniedzot 20 miljardus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem.

Būtiski palielinājās rezidentu noguldījumi – par 4% jeb 402 miljoniem eiro, sasniedzot 10,4 miljardus eiro.

Lielākoties pieauga valdības noguldījumi (par 341 milj. eiro) un mājsaimniecību noguldījumi (par 60 miljoniem eiro). Arī nerezidentu noguldījumi palielinājās – par 0,9% jeb 87,9 miljardiem eiro, sasniedzot 9,7 miljardus eiro.

Banku sektora kopējais kredītportfelis mēneša laikā samazinājās par 1%, tai skaitā, rezidentu korporatīvais kredītportfelis – par 0,5%, rezidentu mājsaimniecību – par 0,6%, bet nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums – par 4,1%.

Jūnijā banku sektora kopējais aktīvu apmērs, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, pieauga par 1,1% un jūnija beigās sasniedza 28,3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baltic International Bank: FKTK lēmums pieņemts par pārbaudes rezultātiem, kas veikta pirms gada

Žanete Hāka, 09.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltic International Bank respektē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lēmumu par soda piemērošanu bankai un valdes priekšsēdētājai, informē bankas pārstāvji.

Komisijas lēmums attiecas uz klientu pagātnes darījumu izvērtēšanas un dokumentēšanas nepietiekamību, no šodienas skata punkta to vērtējot kā nepietiekošu bankas klientu izpēti. Lēmums ir pieņemts par pārbaudes rezultātiem, kas tika veikta pirms gada.

Pārbaudes laikā nelikumīgi darījumi konstatēti netika. Banka visas konstatētās nepilnības ir jau novērsusi, uzsver bankas pārstāvji.

Savā lēmumā FKTK atzīst, ka banka šobrīd izpilda visas regulējošās prasības un turpina attīstīt savu iekšējo kontroles sistēmu.

FKTK padomes lēmums Baltic International Bank klientus un ikdienas darbu nekādi neietekmē. Stabili finanšu rādītāji un iepriekšējo gadu peļņa ļauj samaksāt uzlikto sodu, skaidro banka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Putniņš: Trasta komercbankai tika izrādīta liela pretimnākšana – veltīgi

Elīna Pankovska, 04.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar Trasta komercbanku tika strādāts ilgstoši un atkārtoti tika pagarināti termiņi, kas bija saistīti ar kapitāla piesaisti bankai. Daudzas reizes tika dota iespēja gan banku kapitalizēt, gan piesaistīt investorus, gan risināt citus jautājumus, kas saistīti ar problēmām bankā. Tas viss tika ignorēts un risinājumu nebija, tāpēc arī sekoja Eiropas Centrālās bankas (ECB) lēmums,» preses konferencē šodien uzsvēra Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Šobrīd pieņemts lēmums iecelt pagaidu pilnvarniekus Trasta komercbankā, kuri tad sagatavos infrastruktūru, lai banka varētu veikt garantēto noguldījumu izmaksu.

FKTK vadītājs skaidro, ka bankas darbība tika apturēta vairāku iemeslu dēļ. Proti, pirmkārt, akcionāri ilgstoši nespēja nodrošināt bankas kapitalizācijas līmeni saskaņā ar FKTK prasībām. «Otrs iemesls ir tas, ka mums jau ilgāku laiku nav un nebija skaidrs bankas biznesa modelis, kādā virzienā banka ies, kā pelnīs un ar kādiem klientiem strādās nākotnē. Pie tādiem apstākļiem nav iespējama bankas turpmākā darbība un ilgstoši tādā stāvoklī banka nedrīkst atrasties. Trešais jautājumu bloks ir saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas problemātiku. Diemžēl Trasta komercbanka hroniski neievēroja to regulējumu, kas Latvijā ir bijis pēdējos desmit gadus. Banka katru gadu ir sodīta, citus gadus pat vairākas reizes,» stāsta P. Putniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn Latvijā strādājošās bankas nopelnījušas 289,3 miljonus eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

Neskatoties uz pērnā gada notikumiem banku sektorā un klientu skaita samazinājumu bankās, kas strādā ar ārvalstu klientiem, kredītiestādes nopelnījušas par 22,5% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Kā skaidro FKTK, pelnītspējas tendenču attīstība banku sektorā kopumā bija pozitīva, tomēr būtiski atšķīrās situācija uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientētās bankās no pārējām bankām. Uz iekšzemes klientu apkalpošanu orientēto banku pelnītspējas rādītāji pārskata gadā atspoguļoja labvēlīgo ekonomisko attīstību valstī – aktīvāku atsevišķu segmentu kreditēšanu un kredītu kvalitātes uzlabošanos, kas savukārt noteica attiecīgu procentu ienākumu kāpumu, kā arī arvien mazākus izdevumus nedrošajiem parādiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trim Latvijas bankām ir filiāles Kiprā - AS Expobank, AS Trasta komercbanka un AS Baltikums Bank.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs (FKTK) Kristaps Zakulis biznesa portālam Nozare.lv sacīja, ka tās ir uz Kipras banku fona ļoti, ļoti mazas bankas un «absolūti nav iesaistītas» tajā, kas problēmas radīja Kipras bankām, šīs filiāles nav saistītas ar ieguldījumiem Grieķijā.

FKTK aplūkojuši šo trīs banku filiāļu Kiprā situāciju, secinot, ka «tur nav tie apjomi tik būtiski «. Turklāt Kipras glābšanas programmā paredzētais risinājums, pirmkārt, skars klientus, nevis banku un filiāļu spēju darboties. «Arī no savstarpējām banku attiecībām neredzam nekādu ietekmi, « žurnālistiem sacīja Zakulis. Viņa skatījumā, izvēlētais Kipras finanšu stabilizācijas mehānisms vairāk ietekmēs reputāciju, izpratni un būtiski būs tas, kas mainīsies noguldījumiem līdz 100 000 eiro (70 000 latu). Jautājums ir par to, par ko noguldītāji var būt droši. «Tie būs jautājumi, kas tiks risināti, balstoties uz šo konkrēto Kipras banku gadījumu,» sacīja Zakulis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nerezidentu banku slēgšanas Latvijas zaudējumi būs teju 600 miljoni eiro gadā

«Sarkano kartīti» esam saņēmuši tikai mēs, Lielbritānijā tiek rādītas dažas «dzeltenās kartītes», bet stingrs «nē» Krievijas kapitālam nekur Rietumu pasaulē nav pateikts. Tas, protams, liek uzdot jautājumu – vai tomēr mums nebija un nav iespējams saglabāt šo ārvalstu finanšu pakalpojumu nozari? – jautā bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, sakot, ka nerezidentu banku nozares kopējā pievienotā vērtība, pēc Deloitte pētījuma, 2016. gadā bija 592 miljoni eiro. Un kāda vēl ir netiešā ietekme?

Vjačeslavs Dombrovskis

Foto: Zane Bitere/LETA

Sākoties notikumiem, kuri, kā tagad redzams, ir sākums visas Latvijas finanšu eksporta nozares likvidācijai, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola teica, ka ABLV neesot «sistēmiskas ietekmes» uz Latvijas tautsaimniecību. Vai tā bija sabiedrības apzināta maldināšana?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nerezidentu noguldījumi nedaudz sarukuši

Žanete Hāka, 30.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Martā banku piesaistīto kopējo noguldījumu atlikums saruka par 3,2% jeb 633 miljoniem eiro, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Rezidentu noguldījumi iepriekšējā mēnesī samazinājās par 5,3% jeb 539,1 miljonu eiro, ko galvenokārt noteica valdības noguldījumu sarukums par 39% jeb 516,8 miljoniem eiro, atmaksājot Eiropas Komisijai daļu no starptautiskā aizdevuma.

Tāpat nedaudz saruka arī nerezidentu noguldījumi - par 1% jeb 93,9 miljoniem eiro, ko pamatā noteica ASV dolāra vērtības samazināšanās, skaidro FKTK pārstāvji.

Laikraksts Dienas Bizness jau martā rakstīja, ka Krievijas un Ukrainas konflikts pagaidām neatspoguļojas pieaugošās nerezidentu naudas plūsmās uz Latviju.

FKTK pārstāvji skaidro, ka janvārī bija vērojams straujāks nerezidentu noguldījumu apjoma kāpums – par 3,5% jeb 330 miljoniem eiro, taču nākamajā mēnesī tas atkal samazinājies. FKTK min, ka jau iepriekšējos gados ziemas mēnešos varēja vērot līdzīgas tendences, un, kā norāda komisijas pārstāve Laima Auza, nerezidentu noguldījumi, it īpaši, ja salīdzina datus tik īsā termiņā kā mēnesis, mēdz būt svārstīgāki, jo pietiek ar to, ka viens vai pāris ārvalstu klienti veic kādu lielāku regulāro maksājumu mēneša beigās, lai kopējā statistika mainītos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien tikšanās laikā ar Eiropas Parlamenta īpašās komitejas – TAX3 pārstāvjiem Latvijas finanšu sektora uzrauga – Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš informēja par Latvijas banku biznesa modeļu radikālās transformācijas gaitu, kas tiek realizēta ciešā sadarbībā ar uzraugāmo nozari.

Trīs pārmaiņu gados FKTK vadībā kopš 2016. gada ir notikusi banku klientu bāzes revīzija un atteikšanās no riskantā segmenta, būtisks ārvalstu noguldījumu samazinājums, sākot dominēt iekšzemes un Eiropas Savienības noguldījumiem, un panākta atbrīvošanās no nevēlamu čaulas kompāniju apkalpošanas Latvijas bankās.

TAX3 delegācijas dalībnieki novērtēja Latvijas paveikto riskanto nerezidentu noguldījumu apjoma samazināšanā banku sektorā, kā arī biznesa pieejas maiņu. Šogad sasniegts vēsturiski zemākais ārvalstu noguldījumu līmenis Latvijas bankās – 20%.

FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš: «Aprīlī iesāktais dialogs ar kolēģiem no TAX3 komitejas šodien turpinās ļoti profesionālā gaisotnē. Man ir gandarījums, ka varam statistiski parādīt būtisku progresu Latvijas finanšu sektorā reizē ar izpratnes maiņu tirgus dalībnieku pieejā turpmākā biznesa veidošanā Latvijā. Ir paveikts liels darbs, jo īpaši pēdējo četru mēnešu laikā tieši risku mazināšanā saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomu. Ja 2015. gadā Latvijas bankās vietējo un Eiropas Savienības (ES) pilsoņu noguldījumi veidoja vien 65%, tad patlaban tie jau ir 90%. Savā ziņā pēdējos gados saistībā ar klientu struktūru esam radikāli pārveidojuši to, kas tika uzbūvēts 25 gados. Tas ir pilnīgi cits riska modelis, kurš tiek iestrādāts tagad biznesa stratēģijās. Nav vairs iemesla runāt par riskantas naudas brīvu plūsmu Latvijā. Potenciāli riskantu noguldījumu un darījumu procents turpmāk būs tik neliels, ka nebūs pamata bažām, ka nevaram to izkontrolēt. Fundamentālu pārmaiņu posms Latvijas banku sektorā FKTK vadībā konsekventi turpināsies. No mūsu banku puses transformācija būs paveikta līdz ar jauno biznesa modeļu iestrādāšanu to nākotnes darbības stratēģijās.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

FKTK brīdina par dargums.lv piedāvājuma kļūt par Ķīnas kompānijas akciju īpašnieku

Sanita Igaune, speciāli Db.lv no Barselonas, 30.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) aicina uzmanīties no interneta mājas lapas dargums.lv piedāvājuma kļūt par Ķīnas kompānijas C-Telecom Limited akciju īpašnieku, neieguldot savus naudas līdzekļus.

FKTK uzsver, ka piedāvātajā veidā nav iespējams kļūt par uzņēmuma akciju īpašnieku.

Iepazīstoties ar komisijas rīcībā esošo informāciju, FKTK secinājusi, ka šajā piedāvājumā netiek piesaistīti noguldījumi vai ieguldījumi, tāpat netiek piedāvāts veikt reālus darījumus ar finanšu instrumentiem. Tai pašā laikā FKTK vērš uzmanību uz to, ka pakalpojuma saņēmējiem tiek prasīts nosūtīt personas datus – vārdu, uzvārdu, personas kodu un bankas kontu. Šāda sensitīva informācija, nonākot pie iespējamiem krāpniekiem, var tikt negodprātīgi izmantota, uzsver komisija.

FKTK atgādina vienmēr kritiski izvērtēt, kam tiek atklāti personas dati. Komisija arī atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības vērsties Valsts datu inspekcijā, ja ir aizdomas par personas datu negodprātīgu izmantošanu vai pieprasīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pēc naudas 6,1 miljona apmērā nav atnākuši 92 tūkstoši Latvijas krājbankas klientu

Db.lv, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā 2014. gada pirmajos 11 mēnešos darbojās ar peļņu 301 milj. eiro apmērā, kas ir par 14,8% vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā (262 milj. eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Novembrī ar peļņu darbojās 13 Latvijas bankas un trīs ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos – 82,6%).

FKTK operatīvā informācija par Latvijas banku darbības rezultātiem 2014. gada novembrī liecina, ka banku sektora kopējo noguldījumu apmērs pieauga par 1,5% jeb 320,2 milj. eiro.

Rezidentu noguldījumi pieauga par 0,6% jeb par 62,4 milj. eiro, t.sk. pieauga finanšu un privāto uzņēmumu, kā arī mājsaimniecību noguldījumi, savukārt valdības un valsts uzņēmumu noguldījumi saruka. Nerezidentu noguldījumi novembrī palielinājās par 2,5% jeb 257,7 milj. eiro.

Banku sektora kopējais aktīvu apmērs novembra laikā palielinājās par 1,3% jeb 388 milj. eiro, novembra beigās sasniedzot gandrīz 30 mljrd. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vēsturisks pavērsiens: bankās depozītu apjoms lielāks nekā izsniegtie kredīti

Ieva Mārtiņa, 28.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Depozītu straujais pieaugums oktobrī veicinājis vēsturisku pavērsienu, jo pirmo reizi kopš 2005.gada banku piesaistītais noguldījumu apjoms ir lielāks nekā izsniegto kredītu atlikums.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka šogad oktobra beigās Latvijā banku piesaistīto depozītu apjoms sasniedza 12,23 miljardus latu, bet izsniegto kredītu atlikums veidoja 11,99 miljardus latu. Situācija, kad depozītu apjoms bija lielāks nekā izsniegto kredītu apjoms, pēdējo reizi banku sektorā bija novērota 2005.gada jūnijā – tad noguldījumu apjoms bija 5,63 miljardi latu, bet kredītI veidoja 5,51 miljardu latu. Jau 2005.gada jūlijā kredīti sasniedza 5,68 miljardus latu, bet depozīti veidoja 5,61 miljardu latu, liecina FKTK dati.

FKTK informē, ka šogad oktobrī, salīdzinot ar septembri, banku piesaistīto noguldījumu atlikums palielinājās par 2,5% jeb 300 miljoniem latu. Pieaugums bijis gan rezidentu, gan nerezidentu noguldījumiem, t.i. attiecīgi par 163 miljoniem latu un 136 miljoniem latu. Rezidentu noguldījumos būtiski palielinājās privāto nefinanšu uzņēmumu, kā arī valdības noguldījumi, nedaudz pieauga arī mājsaimniecību noguldījumi. Gada griezumā noguldījumu apjoms audzis par 9,1%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

FKTK: ABLV Bank nav sistēmiska banka; ietekme būs minimāla

Lelde Petrāne, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank nav sistēmiska banka. Par ietekmi uz citām bankām - ceru, ka ietekme būs minimāla, jo - kā mēs varam novērot - tirgū valda pietiekami liela stabilitāte, bankas savas naudas plūsmas pārvalda labi. Tāpēc es ceru, ka šis gadījums neatstās nekādas dziļas pēdas,» šorīt preses konferencē sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš. ABLV Bank garantēto atlīdzību izmaksu varētu uzticēt kādai komercbankai.

Citām privātajām bankām FKTK šobrīd negrasās noteikt maksājumu ierobežojumus, apliecināja FKTK vadītājs.

Kopējie ārvalstu noguldījumi turas apmēram 20 miljardu līmenī, apjoms ir nemainīgs un tas ļauj izdarīt secinājumu, ka situācija kopumā no banku puses tiek kontrolēta, viņš apliecināja.

Pēters Putniņš arī uzsvēra, ka nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta: «Es jau esmu vairākkārt par šo jautājumu stāstījis, varu izstāstīt vēlreiz. Nav taisnība, ka ABLV Bank netika sodīta, ABLV Bank bija pirmā banka, kas vispār tika sodīta. Bankai tika paredzēts trūkumu novēršanas periods. Skatot jautājumu par Ziemeļkoreju, mēs konstatējām, ka faktiski banka ir izdarījusi savu pienākumu. Tieša sankciju pārkāpuma nav, vismaz pagaidām tādu pierādījumu nav. Pretējā gadījumā tas ir noziedzīgs nodarījums. Skatot Ziemeļkorejas jautājumu, mēs lietu neslēdzām vienkārši tāpat, Latvijā nav otras tādas bankas, kurai tiktu no komisijas puses uzlikta tik smaga pienākumu nasta. ABLV Bank ir tikusi sodīta ar vislielāko sodu Latvijas vēsturē. Tāpēc visas šīs spekulācijas ir absolūti nepamatotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noguldījumi, kas pārsniedz valsts garantētos 100 000 eiro, ir 265 licenci zaudējušās Trasta komercbankas klientiem, šorīt Latvijas Radio sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītājs Pēters Putniņš.

No tiem 59 ir Latvijas rezidenti, tostarp 44 privātpersonas un 15 juridiskas personas. Savukārt 206 ir nerezidenti, tajā skaitā 52 privātpersonas un 154 juridiskas personas.

Latvijas valsts bankas klientiem garantē 100 000 eiro izmaksu katram. Putniņš pauda pārliecību, ka bankas likvidācijas procesā tiks atmaksāta arī lielākā daļa no tiem noguldījumiem, kas pārsniedz valsts garantēto summu.

Kopumā Trasta komercbankai ir aptuveni 5800 klientu - aptuveni līdzīgs skaits rezidentu un nerezidentu.

Putniņš uzsvēra, ka Trasta komercbanka nav sistēmiski svarīga banka, tās aktīvi veido tikai 1,3% no kopējiem Latvijas banku sektora aktīviem. Trasta komercbankas iziešana no tirgus negatīvi neietekmēs Latvijas finanšu sistēmu, tādēļ arī nolemts to neglābt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: banku sektors vēl neatgūsies

BNS, 30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors tuvākajos gados vēl neatgūs krīzes laikā ciestos zaudējumus, aģentūrai BNS sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) biroja vadītāja Anna Dravniece.

«Paredzams, ka banku sektora peļņas apmērs līdz gada beigām būtiski nemainīsies,» teica Dravniece un atzina, ka banku sektoram kopumā krīzes radīto zaudējumu atgūšana tuvākajos gados nav gaidāma.

Viņa arī paskaidroja, ka zaudējumu absorbēšanai nepieciešamais laiks katrai bankai būs atšķirīgs – kādai pietiks ar dažiem gadiem, savukārt citai tas prasīs arī vairākus gadus.

Dravniece norādīja, ka 2011.gada 11 mēnešos banku gūtās peļņas apmērs sasniedza 75,5 miljonus latu pretstatā 327 miljonu latu zaudējumiem pērn attiecīgajā laika periodā. «To ietekmēja iepriekšējo gadu galvenā zaudējumu iemesla, tas ir, izdevumu uzkrājumiem nedrošiem parādiem, samazinājums (par 31%), savukārt iepriekš izveidoto uzkrājumu samazināšanas ienākumi šogad ir divkārt lielāki nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā, jo līdz ar uzņēmumu maksātspējas pakāpenisku uzlabošanos bankas varējušas atbrīvot daļu iepriekš izveidoto uzkrājumu,» sacīja Dravniece.

Komentāri

Pievienot komentāru