2014. gadā Latvija eksportēja 18,2 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu 248,2 tūkstošu eiro vērtībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Salīdzinot ar 2013. gadu, eglīšu eksporta vērtība ir pieaugusi gandrīz septiņas reizes. 2015. gada desmit mēnešos Ziemassvētku eglītes vēl nav eksportētas, savukārt importētas 72 eglītes 297 eiro vērtībā. Pēdējos trijos gados Ziemassvētku eglīšu eksporta vērtība ievērojami apsteidz importa vērtību.

Ziemassvētku eglīšu eksporta rādītāji pēdējā desmitgadē ir bijuši ļoti mainīgi – līdz 2008. gadam eksports kāpa, eksporta vērtībai sasniedzot 110,8 tūkstošus eiro. No 2009. līdz 2011. gadam bija vērojams būtisks eglīšu eksporta kritums. Rādītāji būtiski pieauga 2012. gadā, eksporta vērtībai sasniedzot 154,3 tūkstošus eiro un apsteidzot pirmskrīzes līmeni 2008. gadā.

Daudzu gadu garumā Latvija bijusi zināma kā Ziemassvētku eglīšu importētāja, taču jau šogad lielākais šo kociņu audzētājs Latvijā SIA MGLS plāno eksportēt vismaz 10 000 eglīšu.

Kāpēc Latvija Ziemassvētku eglīšu tirgū aktīvi iesaistās tikai tagad un kādi faktori ietekmē šo kociņu audzēšanas biznesu, skaties jau šovakar, 10.decembrī, plkst.22.00 laikraksta Dienas Bizness kopīgi ar valsts akciju sabiedrību Latvijas valsts meži tapušajā pētījumā LTV1 raidījuma Viss notiek ietvaros.

Lai arī Ziemassvētki ir vieni no Latvijā visvairāk atzīmētajiem svētkiem, īpašo svētku eglīšu audzēšana ir salīdzinoši jauns mūsu valsts mežsaimniecības virziens – tas prasa visai ievērojamus kapitālieguldījumus, taču tajā pašā laikā sola pietiekami ātru atdevi un plašas eksporta tirgu iespējas, petījumā atklāj Dienas Biznesa žurnālists Māris Ķirsons.

Šā gada īpatnība Ziemassvētku eglīšu tirdzniecībā ir Krievijas tirgum paredzētās importa eglītes, kas, nenonākušas galapunktā, tiek tirgotas laukumos pie lielveikaliem, krasi pazeminot vietējo eglīšu cenas un izjaucot ierasto tirgus līdzsvaru, aģentūrai LETA atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs SIA Dimzas īpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pāris nedēļas pirms Ziemassvētkiem eglīšu cenas, salīdzinot ar attiecīgo laiku pērn, bija augstākas par 20%, taču tieši pirms svētkiem tās strauji kritās cenu dempinga dēļ. Lielveikalos tirdzniecībā pēkšņi nonāca izcili skaistas sudrabegles, kas bija domātas Krievijas tirgum. Tā kā vietējie kaimiņvalstī eglītes nepārdod, šis bija galvenokārt poļu un citu Eiropas valstu eglīšu reeksports, kas nenonāca galapunktā. Iznākumā vietējās un importa eglītes cena ir viens pret vienu. Tirgus faktiski tiek sagrauts,» sacīja Vītoliņš.

Vienlaikus viņš atzina, ka eglīšu audzēšanas bizness joprojām ir ienesīgs, lai gan šogad tirgū parādījušies vairāki jauni dalībnieki un nākamajā sezonā pārprodukcijas dēļ audzētājiem gaidāmas problēmas.

Pietuvojoties kādiem politisko vēlēšanu datumiem, sabiedrība tiek ierauta debašu maratonos, kuros tad attiecīgie personāži mēģina demonstrēt visas savas retoriskās spējas, lai palielinātu iespējamību nonākšanai pie varas vai tās grožu nosargāšanai.

Oktobris atnesis šādas debates ASV, kuru likme ir visai augsta. Par nākamo šīs valsts prezidenta amatu sacenšas pašreizējais ASV stūrmanis Donalds Tramps ar šī krēsla kārotāju no ASV Demokrātu partijas Džo Baidenu.

Atcerēties par auditoriju

Lai nu kā - līdz ar milzīgu uzmanību piesaistošajām ASV debatēm parādās daudz spriedumu un ieteikumu, kas saistīti ar panākumu gūšanu šādās viedokļu un pat ideoloģiju cīņās publiskajā telpā. Galu galā debates dod iespēju uzlabot savas pozīcijas kāda mērķa sasniegšanā vai patraucēt to darīt pretiniekiem.

Kā viens no pirmajiem ieteikumiem pie kādām debatēm parasti tiek minēta savas auditorijas definēšana. Piemēram, ziņu portāls Wired.com izceļ, ka politiķi brīžos, kad uz skatuves debatē par visdažādākajiem jautājumiem, necenšanās pārliecināt viens otru par savu argumentu pareizību. Viņu mērķis ir pārliecināt “notiekošā šova” skatītājus un klausītājus. Rezultātā arī argumenti un debašu stratēģijas tiekot strukturētas ap šo mērķi. Tādējādi arī visiem citiem, kuri piedalās publiskajās debatēs, parasti tiek ieteikts izvirzīt līdzīgu mērķi – pārliecināts skatītājus un kaustītājus nevis iesaistīties, piemēram, lieki emocionālā cīņā par sava oponenta balss iegūšanu, kas tāpat nekad, visticamāk, nenotiks.

Cilvēku interese par eglīšu rotājumiem ir vien dažas nedēļas gadā, kad nākas izlemt, kādas rotas šajā gadā tiks kārtas eglītē, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pašmāju ražojumiem nākas konkurēt ar importa krāsainajiem bumbuļiem un mantiņām. Par spīti īslaicīgajam peļņas posmam Latvijā ir uzņēmumi, kas eglīšu rotājumus ražo jau gadu desmitiem.

Jau 20 gadus SIA G Stils meistari katru stikla bumbu individuāli izpūš un apglezno. Tā ir vienīgā šāda veida stikla eglīšu rotājumu ražotne Baltijā. «Rotājumi ir roku darbs, katras bumbiņas izveidošana prasa septiņu cilvēku iesaistīšanos. Darbs ir laikietilpīgs, stikla pūtējus un māksliniekus atrast nav viegli, bet aktīvais tirdzniecības laiks ir vien dažas nedēļas gadā, kad cilvēki atceras, ka vēlas izrotāt eglīti. Nevaram saražot 50 tūkstošus rotājumu gadā un to arī necenšamies darīt. Esam amatnieki,» stāsta SIA G Stils direktore Raisa Loze.

Konkrētu uzņēmēju interešu lobēšana, tam izmantojot Valsts prezidenta padomnieces statusa piešķirto autoritāti, tostarp daloties ar ierobežotas pieejamības informāciju - šāds, pēc informētu pietiek.com avotu teiktā, ir patiesais iemesls, kādēļ trešdien rīta agrumā tika paziņots par darba uzteikšanu prezidenta Andra Bērziņa padomniecei ekonomikas, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jautājumos Elīnai Eglei.

Rīgas pils paziņojums par darba attiecību pārtraukšanu ar Egli ticis izplatīts, lai uz ārpusi dotu skaidru vēstījumu: viņa vairs nav pilnvarota runāt prezidenta vārdā, vēsta portāls.

Vairāk nekā 600 miljonu vērtais vilcienu a/s Pasažieru vilciens iepirkuma konkurss, valstij piederošās bankas Citadele pārdošana, airBaltic liktenis - tie ir daži no «lielgabarīta» jautājumiem, kuriem pastiprinātu interesi, izmantojot savu prezidentam pietuvinātas personas statusu, izmantojusi Egle. Par diviem pirmajiem jautājumiem - vilcienu iepirkumu un Citadeles pārdošanu, pēc pietiek.com rīcībā esošās informācijas, Egle Rīgas pils vārdā lūgusi operatīvo informāciju no atbildīgajām - Satiksmes un Ekonomikas - ministrijām.

Ziemassvētku eglīšu audzēšana Latvijā ir samērā jauna nozare, kura pašlaik balstās uz Rietumeiropas pircēju pierasījuma apmierināšanu, perspektīvu redz arī jaunajās ES dalībvalstīs, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ziemassvētkus svin daudzviet pasaulē, taču dažādu subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ Ziemassvētku kociņu audzēšana Latvijā nav plaši izplatīta.Latvija vairāk bijusi šo kociņu importētājvalsts nevis eksportētāja, tomēr ar katru gadu šī situācija lēnām mainās.

«Anglijas pircējiem šogad esam nosūtījuši kopumā aptuveni 25 tūkstošus Ziemassvētku eglīšu, perspektīvā šis eksporta apjoms dubultosies, jo šogad ir iestādīti vairāk nekā 50 tūkstoši egļu stādu,» stāsta eglīšu audzētājs Aigars Siliņš. Viņš atzīst, ka pirmos hektārus ar Ziemassvētku eglītēm iestādījis 2002. gadā un pirmo ražu ieguvis 2010. gadā. «Pašlaik ik gadu tiek stādīti 50–60 tūkst. eglīšu, no kurām lielākā daļa ir a/s Latvijas valsts meži Strenču stādaudzētavā audzētās, nedaudz arī Nordmanniana un Frēzera šķirnes kociņu,» stāsta A. Siliņš. Vidēji ik gadu tiek iestādīti ap 10 ha egļu, un pašlaik kopumā tiek apsaimniekoti nedaudz vairāk kā 100 ha, kur dažādās augšanas fāzēs ir Ziemassvētku eglītes. «Ir arī rezerves fonds – vairāki lauki, kuros vēl var stādīt,» tā uz jautājumu, vai varētu paplašināties, atbild A. Siliņš.

Gatavojoties Ziemassvētku eglīšu iegādei, šogad pircēji vairāk interesējoties par balteglēm, savukārt podiņu egles vairs neesot tik ļoti pieprasītas kā iepriekš, atzina Stādu audzētāju biedrības vadītājs un stādu audzētavas Dimzas līdzīpašnieks Andrejs Vītoliņš.

«Pasūtījumu apjoms pakāpeniski, bet lēnām aug. Par precīzākiem apjomiem pāragri runāt, bet skaidrs, ka šogad īpaša interese ir par balteglēm. Savukārt pēc eglītēm podiņos pieprasījums ir stabili zemā līmenī. Manā audzētavā pēc tām ir nedaudz vairāk pasūtījumu nekā pagājušajā gadā, tas gan nav rādītājs, bet kopumā podiņegles vairs nav tik populāras,» atzina A. Vītoliņš.

«Turklāt, ja baltegle ir veidota, tai konkurentu nav - smaržīga, mīkstām skujām, koša un nebirst. Tādēļ pēdējo divu gadu laikā vairāki lielie stādaudzētāji ir sākuši Ziemassvētku egļu jeb dažādu šķirņu baltegļu audzēšanu, vienlaikus testējot vēl dažādas šķirnes, jo gandrīz nekas no tā, kas populārs Eiropā, pie mums īsti labi neaug,» sacīja A. Vītoliņš.

Gara, īsa, kupla vai slaida – katram ir sava ideālā Ziemassvētku eglīte, tomēr pašlaik modē vairāk esot slaidāki kociņi, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

SIA Annels egles ģenerāldirektors Dainis Rācenis novērojis, ka slaidās egles savu uzvaras gājienu sākušas pēdējos četros gados, bet pirms tam pircēji priekšroku devuši kuplākām eglēm. Arī egles podos popularitāti jau desmit gadus nezaudējot. D. Rācenis gan iesaka nelolot lielas cerības, ka egli pēc svētkiem noteikti izdosies pārstādīt dārzā. Ir cilvēki, kam tas ir veiksmīgi izdevies jau vairākus gadus, tomēr pārsvarā eglītes podos esot tāds pats īstermiņa prieks kā grieztie koki. Eglei krasā temperatūras maiņa esot pārāk liels šoks, un tās pēc gozēšanās istabā auksto ziemu visbiežāk nepārciešot.

D. Rācenis ar eglīšu tirdzniecību nodarbojoties jau 22 gadus. Sākotnēji viņš esot tirgojis dažādās zemnieku saimniecībās audzētās egles, bet pirms desmit gadiem arī Annels egles izveidojuši paši savu eglīšu audzēšanas plantāciju 10 hektāru platībā. Rīgā esot apmēram pieci spēcīgākie tirgus spēlētāji, kas šajā biznesā darbojoties jau ilgus gadus; šie uzņēmumi arī esot veiksmīgi pārcietuši krīzes gadus. D. Rācenis atklāj, ka 2008. un 2009. gadā Annels egles pārdošanas apjomi sarukuši par 40%, bet, sākot no 2010. gada, situācija pakāpeniski uzlabojusies. «Konkurence ir mainīga un cieši saistīta arī ar laika apstākļiem. Kad ziema nav barga un sniegota, tad eglīšu tirdzniecībai pievēršas daudz jaunu entuziastu, bet tos nevarētu dēvēt par ilggadējiem tirgus dalībniekiem. Tie atskrien un līdz ar aukstākām ziemām vairs neparādās,» teic D. Rācenis.

Tuvojoties Ziemassvētkiem un Jaunā gada sagaidīšanas svinībām, eglītes iespējams iegādāties ne vien pie tirgotājiem uz ielām, lielveikalos, benzīna uzpildes stacijās un citviet, bet arī virtuālajā vidē - interneta veikalos.

Savukārt, interneta veikalā annels.lv iespējams iegādāties gan eglītes podiņos, gan cirstas. Latvijas egļu cenas svārstās no 9 latiem par 1,20 metru garu egli līdz pat 812 latiem par 12 metrus garu egli. Par Nordmann ekstra eglēm šajā veikalā tiek prasīts no 25 latiem par 1,20 garu kociņu līdz 430 latiem par 6 metrus garu egli. Rodgrand egles maksā no 17 latiem 1,20 gara līdz 35 latiem 2,50 gara, savukārt sudrabegles - no 20 latiem līdz 35 latiem.

Interneta veikalā abrakadabra.lv par 29 latiem iespējams iegādāties 74 metrus augstu eglīti ar šokolādes vāverēm, bet veikalā 85.lv par 15, 45 latiem tiek piedāvāta Ziemassvētku eglīte, kas gatavota no sudrabegles, tūjas zariem un floristikas materiāliem.

Aptuveni 60 līdz 65 miljoni kubikmetru (m3)no pagājušā gada orkānā gāztās koksnes ir izvesta no meža, taču postažas novākšanas darbos nedrīkst atslābt, paziņojumā presē raksta Zviedrijas meža rūpniecības apvienība (Skogsindustrierna). Kopumā vētra nogāza aptuveni 75 miljonus m3 koksnes, pārsvarā Dienvidzviedrijā. Organizācija uzsver, ka gada kopš 9. janvāra orkāna, laika apstākļi ir bijuši sevišķi labvēlīgi kritušās koksnes saglabāšanai. Aukstais pavasaris mazināja kukaiņu vairošanos, taču ar to pašu nevarot rēķināties, tuvojoties 2006. gada pavasarim. Skogsindustrierna brīdina, ka, savlaicīgi nenovācot atlikušās vējgāzes, vasarai sākoties varētu sākties īsts mielasts kukaiņu bariem. Turklāt, graužot vējgāzes bez sāta šie kukaiņi arī pārsviedīsies uz vēl dzīvo, neskarto mežu, ievērojami vairojot no orkāna izrietošās postošās sekas.

Ja latviešus un zviedrus samainītu vietām, būtu gaidāma sacelšanās. Zviedri ir pietiekami izlutināti, lai nepieciestu to, kas patlaban notiek Latvijā - sarunā ar LD atzīst Rīgas Ekonomikas augstskolas rektors Anderss PalzovsRektora kabinetā uz galda pedantiski izliktas košu krāsu mapes.

Nupat, intervējot uzņēmēju Haimu Koganu, nonācām līdz šībrīža situācijas rezumējumam, un viņš teica, ka ebrejiem ir muļķīgs ieradums nogriezt tur, kur vajadzētu pielikt. Tas esot attiecināms arī uz valdības darbu patlaban. Vai arī jums ir kāds anekdotisks ekonomiskās situācijas rezumējums viena teikuma garumā?

Es mēdzu teikt, taču tas jau ir izmantots gana daudz reižu, ka ballīte, kam pienācās beigties ap pusnakti, Latvijā ieilga līdz rīta gaismai. Patlaban mums ir svētdienas pusdienlaiks, vēl aizvien lielas ciešanas, un tās turpināsies līdz pirmdienas rītam.

Šādās reizēs cilvēki mēdz sev solīties, ka nekad vairs nelietos alkoholu. Iespējams, ka celtnieki šajās «paģirās» solās nekad vairs nevadāt cementa maisus ar BMW X5.

KIA Rio ir ļoti lādzīgs mazulis ar solīdu aprīkojumu un saprotamām gaitas īpašībām. Atliek tikai ar agresīvākām metodēm pacīnīties, lai celtu savu atpazīstamību Latvijā

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

No privātpersonu skatu punkta mazi auto pie mums nav ejošākā prece. Salīdzinājumā ar Rietumeiropu Latvijā tie iedzīvojas diezgan negribīgi un kūtri. Toties, kas attiecas uz firmu un uzņēmumu dienesta auto funkciju pildīšanu, tad tādi auto kā KIA Rio un tam līdzīgie ir ļoti vērtīgi eksemplāri.

Šoreiz DB rīcībā uz dažām dienām nonāca KIA Rio ar 120 ZS jaudīgo T-GDI turbomotoru. Aizsteidzoties notikumiem pa priekšu, var teikt – ļoti dzīvelīgs un feins motoriņš! Vienīgais - manuālās pārnesumkārbas slēgšanās varētu būt nedaudz precīzāka, bet citādi viss stilīgi un iedvesmojoši, pat trīscilindru motoriņa raksturīgais troksnis savā ziņā piestāv KIA Rio. Veikli manipulējot ar pārnesumiem, auto uz priekšu trauksies azartiski. Galvenais ir nenokavēt pārslēgšanās brīdi, gan slēdzoties uz augšu, gan uz leju. Kā jau ierasts, šāda tipa motoriņiem degvielas patēriņš nav medusmaize. Šo rindu autora novērojumi apliecina, ka vidēji uz 100 nobrauktajiem kilometriem nāksies rēķināties ar septiņiem litriem degvielas. Vietas KIA Rio salonā pietiek, arī bagāžnieks ir tik liels, cik šāda izmēra automobiļiem tie caurmērā spēj būt.

Ja saglabāsies līdzšinējās interneta pirātisma tendences, tad līdz 2015. gadam radošajās nozarēs nodarbināto skaits saruks par 1,2 miljoniem, bet ieņēmumi samazināsies par 240 miljardiem eiro.

Pētījumā par interneta pirātisma ietekmi uz radošajām nozarēm Eiropas Savienībā, DB iepazīstināja biedrības AKKA/LAA Komunikācijas nodaļas vadītāja Agnese Kārše.

Tas pēc AKKA/LAA domām ir nepārprotams brīdinājums Latvijas radošajām nozarēm un tajās nodarbinātajiem cilvēkiem.

2008. gadā ES radošo nozaru – izdevējdarbības, kino ražošanas, mūzikas izdošanas un producēšanas, datorprogrammēšanas u.c. - ieņēmumi bija 860 mljrd. eiro, kas ir 6,9% no 27 ES dalībvalstu IKP. Tās arī nodrošina lielu skaitu darba vietu, piemēram, šobrīd ir nodarbināti 14 milj. cilvēku, kas ir 6,5% no kopējā nodarbināto skaita. Tomēr salīdzinājumā ar 2007.gadu, 2008. gadā minētajās nozarēs darba vietu skaits sarucis par 185 tūkst.

Ziemassvētku eglīšu audzēšana vienā no Amerikas Savienoto Valstu štatiem Ziemeļkarolīnā ir nopietns bizness ar vairāk nekā 1600 aktīviem audzētājiem, savā blogā raksta fotogrāfs Kriss Kīns.

Vairākus gadus viņam bijusi vēlēšanās doties kalnos, lai nofotografētu Ziemassvētku eglīšu audzētavu. Šogad viņš uzzinājis, ka arī Baltā nama Ziemassvētku kociņš tiks cirsts tieši Ziemeļkarolīnā. Šogad Peak Farms ticis gods piegādāt šo svarīgo koku. Tā fotogrāfam bijusi lieliska iespēja īstenot ilgi plānoto braucienu.

Sestdien pirms rītausmas viņš devies prom no savām mājām, lai pavadītu dienu kalnos, pirmkārt, lai redzētu kā tiek nozāģēta Baltā nama egle, otrkārt, lai fotogrāfijās iemūžinātu Ziemeļkarolīnas eglīšu biznesu.

Prokuratūra Zolitūdes traģēdijas krimināllietā apsūdzētajām personām prasa piespriest brīvības atņemšanu no pieciem līdz 7,5 gadiem, kā arī piecu gadu aizliegumu pildīt noteiktu amatu pienākumus.

Šodien prokurori noslēdza savas debašu runas lasīšanu, kā arī lūdza piemērot deviņām apsūdzētajām personām sodu.

Septiņu gadu un sešu mēnešu brīvības atņemšanu prokuratūra prasa piemērot būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma «Re&Re» būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Tikmēr piecu gadu cietumsodu prokuratūra lūdza tiesai piemērot trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbiniekiem - Jānim Balodim, Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas ekspertei Marikai Treijai un būvinspekcijas priekšnieka vietniecei Aijai Meļņikovai. Piecu gadu cietumsodu prokuratūra prasa piemērot arī uzņēmuma «Maxima Latvija» darba aizsardzības vecākai ekspertei Innai Šuvajevai.

Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas padomes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs zaudējis daļas advokātu uzticību.

Tuvojoties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas (LZAK) padomes (LZAP) vēlēšanām, kas paredzētas 6. maijā, tiek piedzīvota viena no retajām reizēm, kad Latvijas advokātu cunftes iekšējās attiecības un nesaskaņas tiek izlaistas publiskajā telpā. Tā var raksturot Dienas rīcībā nonākušo informāciju par daļas LZAK biedru asiem pārmetumiem pašreizējam LZAP vadītājam J. Rozenbergam.

Taču vienlaikus ir otra daļa kolēģijas biedru, kuri pozitīvi vērtē J. Rozenberga līdzšinējo darbību LZAP vadībā, akcentējot, ka J. Rozenbergs, neskatoties uz viņam paustajiem pārmetumiem, ir vienīgais kandidāts, kas noteiktajā termiņā izvirzīts LZAP vadītāja amatam.

Pārmet vienaldzību pret advokatūras interesēm

Nacionālā radio un televīzijas padome 2008.gada 22.janvārī pulksten 13:00 rīko publiskas debates saistībā ar konkursu VB SIA Latvijas Televīzijas ģenerāldirektora amatam, liecina sniegtā informācija medijiem.

Debates paredzētas par sabiedriskās televīzijas vietu un lomu demokrātiskā sabiedrībā, sabiedriskās televīzijas misiju un nacionālā pasūtījuma veidošanas principiem. Debatēs piedalīsies sabiedrības pārstāvji, mediju profesionāļi, mācībspēki un Padomes locekļi.

Piedalīties debatēs gaidīti potenciālie kandidāti uz ģenerāldirektora amatu. Šādas debates kandidātiem palīdzētu labāk izprast, kas no viņiem tiek sagaidīts, kandidējot uz šo amatu.

Debates norisināsies Padomes telpās Smilšu ielā 1/3 (7.stāvā).

Beidzot tas ir noticis! Otrās paaudzes Volvo XC90 modelis ir norāvis slepenības plīvuru.

Kaislīgākajiem Volvo faniem vajadzēja gaidīt divpadsmit gadus, lai piedzīvotu šo brīdi. Tam ir vairāki objektīvi un subjektīvi iemesli, taču galvenais pagrieziena punkts, kas ļāva zviedru kompānijai atmosties no dziļā miega, bija Volvo atbrīvošanās no Ford važām. 2010. gadā, kļūstot par ķīniešu autogiganta Geely īpašumu, viss kardināli mainījās. Būtībā no tā brīža Volvo lietas sāka mērķtiecīgi virzīties kalnā augšup. No jaunā saimnieka puses vairs nesekoja iepriekš pieredzētie tukšie solījumi un policejiskais uzraudzības stils, bet gan prāvas investīcijas jaunu modeļu izstrādē un pats galvenais – zviedru inženieriem bija brīvas rokas, lai īstenotu savas idejas. Tā nu ir iznācis, ka tieši Volvo XC 90 ir pirmais lielais projekts, kas tapis pilnībā no jauna. Jaunā modulārā SPA platforma, kas ir XC 90 rīcībā, ir viegli pielāgojama citu izmēru modeļiem, un tas vieš cerības, ka drīzumā Volvo modeļu klāsts tiks papildināts ar citiem nozīmīgiem jaunumiem.

Zviedrijas koncerns Vattenfall ar Nīderlandes Nuon izlēmuši apvienot spēkus, lai kļūtu par vadošo Eiropas elektroenerģijas kompāniju.

Tas teikts Vattenfall izplatītajā preses relīzē. Zviedri par 100% Nuon akcijām piedāvājušie 8.5 miljardus eiro. Pilnīga Nuon akciju pārpirkšana gan notiktu pakāpeniski 6 gadu laikā. Darījumā netiks iekļauta Nuon piederošā sadales tīklu kompānija Alliander.

Nīderlandes enerģētikas tirgū šis šogad jau ir otrais lielais darījums, iepriekš Vācijas energomilzis RWE par 9.3 miljardiem eiro iegādājās nīderlandiešu kompāniju Essent.

Latvijas vīriešu hokeja izlase ceturtdien Rīgā pasaules čempionāta ceturtdaļfinālā pieveica Zviedrijas valstsvienību, pirmoreiz vēsturē iekļūstot pusfinālā.

Latvija svinēja uzvaru ar 3:1 (1:0, 0:1, 2:0).

Vārtus Latvijai guva Dans Ločmelis, Miks Indrašis un Jānis Jaks, bet Zviedrijai - Timotijs Liljegrēns.

Pēc līdzīga sākuma zviedri pārņēma iniciatīvu, bet nekļūdīgi spēlēja abu vienību vārtsargi Artūrs Šilovs un Larss Jūhanssons.

Tomēr pirmie vārtus guva mājinieki, kad pēc metiena pa Jūhanssona vārtiem ripa nokļuva aizvārtē, kur to ieguva Rihards Bukarts un piespēlēja vārtu priekšā. Miks Indrašis, traucējot mājinieku aizsargam, netika pie metiena, taču ripa nokļuva pie Dana Ločmeļa, kurš no vārtu priekšas ar metienu vārtu kreisajā augšējā stūrī izvirzīja Latviju vadībā. Rezultatīva piespēle tika ieskaitīta arī Indrašim.