Transports un loģistika

Gaida kad baltkrievi «nāks pie prāta»

Oskars Prikulis [email protected], 18.05.2006

Jaunākais izdevums

Kopš gada sākuma caur Ventspils ostu būtiski samazinājušās kālija sāls kravu plšumas. Visvairāk situācija saasinājusies aprīlī, kad pa dzelzceļu Ventspils virzienā pārvadāti vien 70 tūkstoši kālija sāls kravu, kas ir vairākas reizes mzāk kā pērn aprīlī. Šobrīd salīdzinot, ar četriem mēnešiem pērn, šo kravu pārkraušanas apjomi Ventspils ostā ir kritušies par aptuveni 50%, liecina Satiksmes ministrijas informācija. Tādējādi naudu zaudē gan kālija sāls pārkraušanas terminālis «Kālija sāls», gan arī dzelzceļa kravu pārvadātājs Latvijas dzelzceļš. Ekspeditorkompānijas LSF Holdinga vadītājs Edgars Jansons sarunā ar Db norādīja, ka situācija varētu normalizēties, līdz ko baltkrievi «nāks pie prāta» un sapratīs, ka bez starpniekiem viņi kālija sāli nevarēs tirgot. Šobrīd baltkrievi ir izveidojuši savu kālija sāls tirdzniecības kompāniju, kā rezultātā viņi zaudējuši lielu daļu sava tirgus pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai ir vēl kāds labāks veids par prāta vētru, kā tikt pie oriģināliem risinājumiem samilzušām problēmām un problēmiņām? Protams, ka ne! Vai tiešām? Kaut prāta vētras ir apritē jau gadus sešdesmit, tomēr ir maz (vai gandrīz nemaz) akadēmisku pierādījumu, ka prāta vētrās ļaudis tiktu pie vairāk un labākām idejām nekā tad, ja to darītu individuāli.

Patiesībā lielākā daļa pierādījumu norāda uz to, ka prāta vētras faktiski traucē radošajam procesam, radot kaut ko pilnīgi pretēju gaidītajai kreativitātes sinerģijai, raksta Harvard Business Review.

Prāta vētra ir dzimusi Amerikā. Tās autors ir Alekss Osborns, Mad Man prototips dzīvē. Viņš savulaik bija partneris reklāmas aģentūrā B.B.D.O., kas bija plaši pazīstama kā viena no visradošākajām Medisonas avēnijas kompānijām. 1948. gadā viņš uzrakstīja grāmatu Your Creative Power – popzinātnes un biznesa piemēru miksli, kas ātri vien ieguva dižpārdokļa statusu. Grāmata ir pilna ar trikiem un stratēģijām, kā palielināt radošumu. Tomēr visslavenākā ideja ir aprakstīta 33. nodaļā ar nosaukumu Kā organizēt komandu ideju radīšanai, raksta žurnāls New Yorker. Pēc A. Osborna domām, efektīvākais veids, kā risināt problēmu, ir izmantot grupas radošo potenciālu, un praktisks instruments, kā tikt tam klāt, ir prāta vētra. Tās principi ir: a) radīt pēc iespējas vairāk ideju; b) priekšroku dot neparastām vai oriģinālām idejām; c) kombinēt un attīstīt radītās idejas; d) un atturēties no kritikas prāta vētru laikā. Prāta vētras ir bāzētas uz divām cilvēkiem raksturīgām psiholoģiskajām premisām: ka citu klātbūtnei ir motivējošs efekts un ka kvantitāte galu galā novedīs pie kvalitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Kaupers par jauno dziesmu: «Šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu»

Laura Mazbērziņa, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nepilnas trīs nedēļas pirms koncerttūres uzsākšanas grupa Prāta Vētra publiskojusi videoklipu dziesmai «Ogles» no jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas». Videoklipa filmēšana ilgusi divas dienas.

«Runājot ar draugiem par jauno albumu, gandrīz visi atzīmē – tās «Ogles» gan jums ļoti labi sanākušas. Jāsaka, ka jau ierakstā bija sajūta, ka šeit ir kas vairāk par vidēju albuma skaņdarbu. «Youtube», «Spotify» un citas platformas arī apliecina, ka «Ogles» ir pieprasītākā un klausītākā jaunā albuma dziesma. Tad nu skatīsimies, varbūt mums ir darīšana ar Prāta Vētras jauno laiku Zelta dziesmu fonda jaunpienācēju, ko daudzus gadus ar prieku spēlēsim koncertos,» tā par dziesmu izsakās Renārs Kaupers.

«Šis ir parasts stāsts no mūsu katra dzīves. To varētu nosaukt par simbolisku salīdzinājumu. Meitene no spēles, ko mēs visi pazīstam kā «Cirks», aicina savā dzīvē puisi. Var redzēt, ka meitene ļoti labi un viegli orientējas šajā spēlē, ko sauc par dzīvi, jo «Cirks» ir viņas vide, turpretī puisim iet daudz grūtāk. Viņš kāpj pa trepēm uz augšu, tad krīt lejā, atgriežas uz sākumu un mēģina vēlreiz. Grupa klipā ir kā likteņa «kalpi», kas, metot kauliņus, veido šo cilvēku dzīvi. Jo dzīve ir cirks un cirks ir dzīve,» stāsta Aivars Čivželis, videoklipa režisors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Latvija

Pirmdien apturēta a/s GE Money Bank izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, kā arī ļauts banku reorganizēt par komercsabiedrību, kas nesniedz kredītiestādes pakalpojumus. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu banka var atteikties no licences, ja tās akcionāri lēmuši par bankas reorganizāciju un ir izpildītas visas saistības pret noguldītājiem.

Neņemot vērā pašvaldību vadītāju, kā arī Vides un reģionālās attīstības ministrijas protestus, Rīgas domes iniciatīva diferencēt sabiedriskā transporta braucienu cenas rīdziniekiem un Rīgā nedeklarētajiem turpina virzību. Šorīt Rīgas mērs Nils Ušakovs pauda – VARAM nav juridisku iemeslu aizliegt Rīgas domei sniegt rīdziniekiem atlaides braukšanai sabiedriskajā transportā. «Ņemot vērā esošo tiesisko rāmi, ministrija nevar aizliegt Rīgas domei saviem pasažieriem sniegt atlaides sabiedriskajā transportā,» raidījumā 900 sekundes izteicās N. Ušakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas iedzīvotāji nacionālās valūtas devalvācijas dēļ divu dienu laikā ir izpirkuši praktiski visas importa preces veikalos, ziņo newsru.com.

Par rubļa devalvāciju Baltkrievijā tika paziņots 1. janvārī. Veikalos, kuros netika pārvērtētas preces un tajos, kuri vispār bija atvērti, iedzīvotāji drūzmējušies ap importa ledusskapjiem, veļas mašīnām un citām saimniecības precēm.

«Vakar un aizvakar šeit bija liels cilvēku pieplūdums! Dienas laikā tika izpārdoti aptuveni 50 ledusskapji. Vidēji pērkot vienu ledusskapi, cilvēki varēja ietaupīt apmēram 200 dolārus,» teicis viens no Minskas universālveikala pārdevējiem. Pēc viņa teiktā, cilvēki pirkuši visu – elektriskās tējkannas, plītis, putekļusūcējus, gludekļus utt. Pircēji bijuši visās veikala nodaļās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aizliegums sērfot ārzemju lapās apolitiskajiem baltkrieviem nerūp

Gunta Kursiša, 25.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Janvāra sākumā tika paziņots, ka Baltkrievijā tiks ierobežota pieeja ārzemju tīmekļa vietnēm, taču janvāra vidū publicētajā aģentūras Gemius pētījumā atklājās, ka šis aizliegums lielāko daļu baltkrievu neskars – vairums Baltkrievijas interneta apmeklētāju nav ieinteresēti neatkarīgo informatīvo portālu un varai oponējošo mājas lapu satura lasīšanā, vēsta belarusdigest.com.

Tādējādi izrādās, ka, neņemot vērā demokārtijas ierobežošanu, Baltkrievijas iedzīvotājus arī līdz šim nav interesējusi politika un mājas lapas ar pret vadošo varu vērstu saturu.

Jau vēstīts, ka likums, kas Baltkrievijā stājās spēkā janvāra sākumā nosaka, ka ikvienam, kas pārdod preces vai pakalpojumus Baltkrievijas iedzīvotājiem, jāizmanto domēns .by, savukārt interneta kafejnīcām jāziņo par lietotājiem, kas apmeklēs ārvalstīs reģistrētas vietnes. Par likuma pārkāpumu paredzēts naudas sods līdz vienam miljonam Baltkrievijas rubļu (120 ASV dolāru).

Gemius pētījums liecina, ka Baltkrievijas interneta lietotāji novembrī, vēl pirms interneta brīvību ierobežojošā likuma stāšanās spēkā, visvairāk apmeklējuši dažādus interneta veikalus, e-pasta pakalpojumu sniedzēju, sociālo tīklu un mūzikas portālu, un tikai viena vietne varētu saturēt politiska rakstura lasāmvielu – blogošanas vietne livejournal_by.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijai domātā Venecuēlas nafta, visticamāk, tiks pārkrauta caur Rīgas, nevis Ventspils ostu, uzskata Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs.

Viņš norādīja - ja tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Venecuēlas nafta noteikti tiks pārkrauta Ventspils ostā, bet, pēc Loginova rīcībā esošās informācijas, šāda vienošanās netiks panākta un tādējādi Venecuēlas nafta tiks pārkrauta Rīgā.

«Ja politiskā līmenī tiek panākta vienošanās par cauruļvada Ventspils-Polocka izmantošanu, Ventspils ostai nav neviena konkurenta. Tomēr, viesojoties Rīgas ostā, Baltkrievijas premjers skaidrā un gaišā krievu valodā pateica, ka Baltkrievijas puse šī cauruļvada līdzīpašniecei Krievijas kompānijai Transņeftj prasījusi atļauju par tā izmantošanu, uz ko Krievijas uzņēmums atbildēja noraidoši,» viņš sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievijas piena pārstrādātāji vēlas iepirkt pienu Latvijā un Lietuvā, piedāvājot maksāt par 20-30% vairāk nekā vietējie pienrūpnieki.

Baltkrievi gatavi maksāt 34,8 eiro centus jeb aptuveni 24 santīmus kilogramā, kas ir viena no augstākajām iepirkuma cenām Eiropā, vēsta Veršlo Žinios, atsaucoties uz Lietuvas lauksaimniecības kooperatīva Pieno gele vadītāju Andreju Stanciku.

Lauksaimnieki Lietuvā gan nevarot izlemt, vai pārdot viņiem savu produkciju, jo baltkrievi atteikušies par pienu veikt priekšapmaksu. Lietuvas lauksaimniecības kompānijas Agrokoncernas prezidents Ramūns Karbauskis norādījis, ka pašlaik vienīgais šķērslis tirdzniecībā ar Baltkrieviju ir maksājumi.

Ja baltkrievi garantēs, ka maksājumu problēmu nebūs, viņu piedāvājums būs interesants, teicis Karbauskis. Baltkrievijā izveidojies piena deficīts, jo vietējiem ražotājiem izdevies atrast labus noieta tirgus Krievijā. Baltkrievijas pienrūpnieki paziņojuši, ka vēlas ieiet Eiropas Savienības valstu tirgos, tāpēc viņiem esot nepieciešams labas kvalitātes piens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Prāta Vētra mūzikas biznesā kopš 1989. gada

Laura Mazbērziņa, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prāta Vētrai jau daudzus gadus ir izdevies noturēties Latvijas populārāko un pieprasītāko grupu sarakstā. Raksta galerijā piedāvājam foto atskatu uz to, kā grupa, kura pirmsākumos spēlēja skolu aktu zālēs, ir strauji augusi un attīstījusies.

Neilgi pirms Skārda bungu tūres sākuma, kas plānots 21. jūlijā Jelgavā, Prāta Vētra šobrīd aktīvi strādā pie jaunā albuma «Par to zēnu, kas sit skārda bungas» dziesmu videoklipu filmēšanas, biznesa portālam db.lv stāsta grupas menedžere Aija Auškāpa. Videoklipu izmaksas esot ļoti dažādas, un tās ir atkarīgas no idejas, kuru tiek plānots īstenot. «Mūsdienās ļoti labas kvalitātes attēlu iespējams uzņemt ar viedtālruni, taču, ja vēlamies filmēt ar profesionālu aparatūru un piesaistīt operatoru ar kino kameru, «uzlikt» mazliet apgaismojuma un pēc tam samontēt klipu, tad klipa budžets jau ir 5000 eiro un vairāk. Tālāk izmaksas aug atkarībā no idejas sarežģītības, filmēšanas vietas, laika un ilguma, iesaistīto personu skaita, dekorāciju izmaksām un citiem faktoriem. Lielākais budžets ir bijis klipam dziesmai «Thunder without rain» 2005. gadā, kura izmaksas bija 40 000 latu,» viņa atklāj.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārākā Latvijas grupa «Prāta vētra» domā izmēģināt spēkus Ķīnas mūzikas tirgū, intervijā žurnālam «Sestdiena» pastāstījis grupas dziedātājs Renārs Kaupers.

«Ir doma paskatīties uz Ķīnas mūzikas tirgus pusi. Dzīvosim, redzēsim,» teicis Kaupers, «mūsu draugi Deivids Larsons un Povels Olsons, kas producēja mūsu albumu, ar savu grupu «The Royal Concept» septembrī dosies tūrē pa Ķīnu. Japānā viņi jau ir labi pazīstami.»

Kaupers atzīmējis, ka Ķīnā arvien vairāk patērē Eiropas mūziku. «Tās ir lielas teritorijas, daudz cilvēku, un, ja izdodas viņiem iepatikties, ir brīnišķīgi, paplašinās loks, kurā vari koncertēt.»

«Atskatoties uz mūsu internacionālajiem sasniegumiem, rietumpusē tie ir 2000.gadu sākumā - Eirovīzija, dziesma «My Star», labi panākumi Zviedrijā, Somijā, topos un radio,» rezumējis mūziķis.

«Prāta vētras» 30 gadu jubileju nākamgad grupai esot padomā atzīmēt ar koncertu Liepājā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Populārā Latvijas grupa «Prāta vētra» nākamā gada 20.jūlijā uzstāsies Liepājā, apstiprina grupas menedžmenta pārstāve Ieva Liepa.

«Skārdu bungu tūres» turpinājuma koncerts notiks Liepājas stadionā «Daugava». Grupas pārstāve norāda, ka nākamajā gadā tā būs mūziķu vienīgā uzstāšanās reize Latvijā, kā arī papildu koncerti Liepājā netiks rīkoti.

Iepriekšējo reizi grupa Liepājā uzstājās 2016. gadā. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja «Prāta vētras» menedžmenta pārstāve, koncerti Liepājā jau kļuvuši gandrīz par tradīciju.

Viņa norāda, ka pilsētai piemīt kāda īpašā enerģija, tāpēc mūziķi labprāt tur atgriezīsies arī nākamajā gadā. Aizvadītajā koncertā 2016. gadā stadionā «Daugava» Liepājā pulcējās aptuveni 28 000 skatītāju.

LASI ARĪ:

Prāta Vētras skaņu ierakstu kompānijai zaudējumi

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Prāta vētra prezentē albumu Vēl viena klusā daba

LETA, 08.05.2012

Grupas "Prāta vētra" mūziķis Renārs Kaupers uzstājas grupas jaunā dziesmu albuma "Vēl viena klusā daba" prezentācijas pasākumā klubā "Piens".

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašmāju grupa Prāta vētra vakar draugu un atbalstītāju lokā prezentēja savu jaunāko dziesmu albumu Vēl viena klusā daba.

Albums Vēl viena klusā daba ierakstīts no 2011.gada septembra līdz šā gada martam ASV pilsētiņā Hadsonā, Anglijā un Rīgā.

Kā atklāja grupas solists Renārs Kaupers, aptuveni pirms gada, sanākot kopā grupas dalībniekiem, spriests par to, ka vajadzētu ierakstīt jaunu albumu. «Ieraksts ir ceļojums gada garumā, jo esam pāris reizes bijuši Hadsonā, dažas reizes Anglijā, bet bieži esam bijuši Ingara Viļuma studijā, ko esam nodēvējuši par Ol Ingrid's Place, kā arī daudz laika esam pavadījuši mēģinājumu telpā Ziņģu nams,» stāstīja Kaupers.

Grupas jaunā albuma ierakstīšanā lielu ieguldījumu devis producents Deivids Fīlds. Producents darba procesā aicinājis katram izdomāt dāmu vārdus, stāstot, ka tas palīdzēšot satuvināties. Tā Prāta vētras dalībnieki tikuši pie vārdiem, piemēram, Mimī, Ingrid un Ru Ru, savukārt pašam producentam dots vārds Dorotija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Prāta vētras koncertu Mežaparka lielajā estrādē varētu apmeklēt 50 000 cilvēku

LETA, 18.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupas «Prāta vētra» turnejas «Skārdu bungu tūre» koncertu Mežaparka lielajā estrādē 17.augustā varētu apmeklēt aptuveni 50 000 cilvēku, sacīja grupas pārstāve Aija Auškāpa.

Viņa pauda, ka līdz šim atjaunotajā Mežaparka estrādes skatītāju laukumā vēl nav noticis neviens tāda veida koncerts. «Teorētiski izskatās, ka varētu būt vieta 50 000 cilvēku. Mēs gan rēķināsim vēlreiz, lai noteiktu precīzāku skaitu,» sacīja Auškāpa, piebilstot, ka šogad pieprasījums uz «Prāta vētras» koncertiem Latvijā ir lielāks nekā iepriekšējos gados.

Grupas pārstāve skaidroja, ka šāds apmeklētāju skaits ir iespējams, jo, gatavojoties koncertam, Mežaparka estrādē uz laiku tiks demontēti visi soli.

Grupas dalībnieki Renārs Kaupers, Kaspars Roga, Māris Mihelsons un Jānis Jubalts šodien preses konferencē aicināja atbalstītājus uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu, vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu iespējami mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grupa Prāta Vētra, kas 17.jūlijā uzstāsies Positivus festivālā Salacgrīvā, īpaši gatavojas savam vienīgajam šā gada koncertam Latvijā. Festivāla organizatori esot saņēmuši grupas idejas skatuves uzbūvei, un tehniskajā ziņā tā būšot krietni iespaidīgāka nekā iepriekšējos festivālos redzētā.

Informēja Positivus festivāla sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Andžāne.

Jūnija vidū Prāta Vētra plānojot klajā laist jaunu singlu.

Prāta Vētra savu vienīgo koncertu šovasar izvēlējusies sniegt Positivus festivālā. Kā galvenie mākslinieki Prāta Vētra uzstāsies festivāla pirmajā dienā, 17.jūlijā. Grupas uzstāšanās sāksies ap plkst. 23:00 uz festivāla galvenās - TELE2 skatuves.

Gaismas tehnikas apjoms, ko savā šovā izmantos gan Prāta Vētra, gan festivāla otrās dienas galvenais mākslinieks MOBY, būšot krietni lielāks un iespaidīgāks nekā iepriekšējos Positivus festivālos redzētais.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Operas soliste Inese Galante dzied visā pasaulē, taču par sava festivāla Summertime norises vietu izvēlējusies Latviju – arī šogad no 8. augusta Dubultu baznīcā un Dzintaru koncertzālē Inese kopā ar Innu Davidovu un Hermaņa Brauna fondu aicinājusi dažādu valstu māksliniekus. Šādu personību aicinājumam mūziķi atsaucas.

Inese, ierodoties Latvijā, joprojām saka pie mums, mēs, it kā Diseldorfā nodzīvotie gadi nebūtu mainījuši viņas identitātes sajūtu. Viņa patiešām ir savējā, un viņas sirds gan priecājas, gan sāp par to, kas notiek mūsu valstī ar mūsu tautu.

Latvija viņai par to pateicas ar sirsnību skatienos uz ielas, ar ziediem pēc izpārdotās zālēs dziedātiem koncertiem un operizrādēm. Inese Galante ir vienīgā māksliniece, kura Latvijā patronē apjomīgu mūzikas festivālu, un viņas vārds afišā nozīmē piedāvātās mākslas kvalitātes garantu.

picturegallery.96627a35-8e9b-468b-87cc-b07059c72e97

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Cilvēku pūļi plūst uz Prāta Vētras koncertturnejas pirmo koncertu Jelgavā

Laura Mazbērziņa, 21.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien uz grupas «Prāta Vētra» «Skārda bungu tūres» pirmo koncertu Jelgavā plūda fanu straumes.

Db.lv novēroja, ka cilvēki seko «Prāta Vētras» aicinājumam uz koncertu ierasties, izmantojot velosipēdus, sabiedrisko transportu vai arī pēc iespējas vairāk koplietojot privātos transportlīdzekļus, lai turnejas laikā radītu mazāku kaitējumu videi. Tāpat apmeklētāji tika aicināti drukātu biļešu vietā pirms koncertiem uzrādīt elektroniski iegādātās biļetes savos viedtālruņos.

Koncerttūres atklāšanas koncerts kā ierasti notiek grupas dzimtajā pilsētā Jelgavā, Lielupes pļavā pretim Jelgavas pilij. Pēc ilgāka pārtaukuma «Prāta vētra» piestās arī Latgalē, kur daudziem spilgtā atmiņā palicis sirsnīgais koncerts Preiļos pirms gandrīz 10 gadiem. Šoreiz koncerts notiks Daugavpilī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien 24. februārī Latvijas Nacionālajā operā tika pasniegtas Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvas 2008. Prāta Vētra, kā jau pēdējos gados ierasts, saņēma visvairāk balvas.

Prāta Vētra tika apbalvota četrās kategorijās - Labākais popmūzikas albums, Labākais videoklips, Labākais koncertieraksts un Labākā dziesma. Grupas dziesma Ja tikai uz mani tu paskatītos uzvarēja arī tirdzniecības parka Alfa gada dziesmas balsojumā.

Labākais rokmūzikas albūms aizceļoja pie Dona par albūmu Lelle, savukārt Ellas albūms Welcome to the club tika atzīts par Labāko deju mūzikas albumu.

Balvu par mūža ieguldījumu saņēma Aldis Ermanbriks.

Latvijas Mūzikas ierakstu Gada balvas 2008:

Labākais pop albums - Prāta Vētra, Tur kaut kam ir jābūt;

Labākais roka albums - Dons, Lelle;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gluži kā cerību stars turpmākajai Ventspils ostas spējai pelnīt ir pēdējā laika paziņojumi, ka tā varētu tikt izmantota Venecuēlas naftas tranzītam uz Baltkrieviju. Īpaši jāuzsver, ka tādējādi baltkrievi varētu «atdzīvināt» jau vairākus gadus tukšo naftas cauruļvadu. Ziņu par kādu lielu progresu vismaz pagaidām nav. Kaut arī gribētos.

Ir skaidrs, ka šīs naftas tranzītam kāda osta baltkrieviem ir nepieciešama, taču šeit sākas kāda problēma. Proti, Ventspils nav gluži vienīgā osta, caur kuru ir iespējams veikt attiecīgos naftas pārvadājumus. Vēl ir Tallinas osta Igaunijā, Odesas osta Ukrainā, kā arī mūsu galvenais konkurents - Klaipēdas osta Lietuvā. Jo interesantāks šajā situācijā ir fakts, ka caur minētajām trīs ostām Venecuēlas naftas tranzīts jau notiek, kamēr par Ventspili vēl tikai tiek gudri spriests. Iemeslus tam var atrast ne vienu vien.

Pirmkārt, Ukraina, Lietuva un Igaunija ir spējusi piedāvāt baltkrieviem gana nozīmīgas dzelzceļa un ostu atlaides, kamēr Latvija šajā jomā vismaz pagaidām klusē. Protams, cīņa par Venecuēlas naftas tonnām nedrīkst pārvērsties par izsoli ar lejup­ejošu soli, ko droši vien vēlētos baltkrievi. Tajā pašā laikā diez vai par elastīgu var uzskatīt biznesa pieeju, kad viens tarifu plāns ir teju vai akmenī iecirsts, un potenciālajam klientam atliek vien izdomāt - var vai nevar viņš atļauties tās maksāt. Turklāt diez vai lietuvieši, igauņi un ukraiņi pārkrauj šīs kravas vien sava prieka pēc - acīmredzot tarifu atlaižu politika, kā arī efektīva privāto stividorkompāniju politika dod arī ekonomisku labumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmani par Mildronāta ražotni Slovākijā samaksāja 9,3 milj. Ls

Sanita Igaune, 24.08.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, par Lietuvas koncerna Sanitas piederošo Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma samaksāja 45,5 milj. litu jeb 9,3 milj. Ls.

Tā liecina Sanitas pirmā pusgada finanšu pārskats, kas ir iesniegts Nasdaqomxbaltic.

DB jau rakstīja, ka Liplats 2000 no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma. Tiesa, līdz šim abas puses neatklāja darījuma summu.

Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro jeb 43,85 milj. litu (pēc šā brīža kursa 8,9 milj. Ls).

Gan Liplats 2000 īpašumā nonākusī HBM Pharma (iepriekšējais nosaukums Hoechst—Biotika), gan Sanitas ražotnes Lietuvā un Polijā ražo preparātu Mildronāts pēc Latvijas farmācijas koncerna Grindeks pasūtījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Baltkrievi gatavi paplašināt sadarbību ar Latviju

Lelde Petrāne, 18.02.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltkrievu uzņēmēji ir gatavi paplašināt sadarbību ar Latviju, apsverot iespēju palielināt arī naftas produktu un minerālmēslu tranzītu caur Rīgas brīvostu, vēsta Latvijas Avīze.

Par to vizītē Minskā nule esot runājuši Rīgas vicemērs Andris Ameriks un naftas un ķīmijas koncerna Belneftehim vadība.

Laikraksts atgādina, ka Rīgas pašvaldības un Latvijas uzņēmēju delegācija Baltkrievijā uzturas jau kopš nedēļas vidus. Pirmās dienas svarīgākā tikšanās bijusi vizīte koncernā Belneftehim. «Nevar teikt, ka pēc šīs tikšanās jau būtu kāds galarezultāts, jo mēs vairāk iepazinām viens otra piedāvājumus,» telefonsarunā skaidrojis A. Ameriks.

«Baltkrievi domā par iespēju paplašināt naftas produktu tranzītu caur Rīgas brīvostu, galveno uzsvaru liekot uz mazutu. Pērn tie bija 1,3 miljoni tonnu. Rīgas brīvostu interesētu arī minerālmēslu apjomu palielināšana. Taču baltkrievi pašlaik rēķina tarifus un iespējamās izmaksas, kas veidosies, saņemot naftu no diviem atšķirīgiem virzieniem – no Melnās jūras vai no ziemeļu puses. Ja izdotos vienoties par jau esošo cauruļvadu, tad viņi sadarbosies tikai ar Latviju. Ja tomēr būs nepieciešams dzelzceļš, tad jau sadarbība plānota arī ar Klaipēdu,» stāstījis Rīgas vicemērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lipmani nopērk «Mildronāta» ražotni Slovākijā

Dace Skreija, 12.07.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder pazīstamajam latviešu uzņēmējam Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam, no Lietuvas koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Ražotne Martinas pilsētā, kas šobrīd tiek noslogota tikai par 50%, gadā var saražot 60 milj. ampulu un 450 milj. tablešu, vēsta laikraksts Bizness&Baltija. Uzņēmuma tirdzniecības, mārketinga un medikamentu reģistrācijas departamenti Slovākijā un Čehijā arī turpmāk piederēs lietuviešu koncernam Sanitas.

Darījuma summu ne K. Lipmans, ne arī lietuvieši neatklāj. Zināms, ka 2005. gada pavasarī par slovāku rūpnīcas akcijām lietuvieši samaksāja 12,7 milj. eiro (43,85 milj. litu). Pērn HBM Pharma ienākumi veidoja 14,2 milj. eiro, kas ir par 3,4% mazāk nekā 2008. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baltkrievu kālija sāls apiet Latviju

Oskars Prikulis [email protected], 18.05.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils virzienā turpina samazināties kālija sāls kravu plūsma. Lai arī galvenais iemesls ir baltkrievu nedienas pasaules tirgos, tomēr iemesls ir arī tas, ka arvien vairāk šo kravu aizplūst uz Klaipēdu. To Db atzina Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis. Galvenis iemesls kālija sāls kravu plūsmas samazinājumam gan ir Baltkrievijas minerālmēslu ražotājkompāniju apvienības Silvinet un Belaruskalij vēlme izveidot pašām savu tirdzniecības kompāniju un atteikties no līdzšinējā tirgotāja — tādējādi baltkrievi esot zaudējuši daļu pasaules tirgus. Tomēr būtiska daļa vēl esošo kālija sāls kravu tagad aizplūst arī Klaipēdas virzienā. Iemesls, kāpēc baltkrievi ir izšķīrušies daļu kālija sāls kravu pārkraut Klaipēdā, ir tas, ka lietuviešu osta ģeogrāfiski atrodas tuvāk Baltkrievijai, un līdz ar to transportēšanas izmaksas uz šo ostu ir zemākas nekā, piemēram, uz Ventspili.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Lipmans reģistrējis 15,7 miljonu latu ķīlu, neatklāj kāpēc

Jānis Šķupelis, 15.11.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā Kirovs Lipmans reģistrējis komercķīlu 15,7 miljonu latu apmērā, liecina Komercķīlu reģistra informācija. Kā parādnieks savukārt norādīts AB.LV Private Equity Fund 2010, savukārt ķīlas ņēmējs ir Aizkraukles banka.

«Bizness nevar bez kredītiem vai ķīlām strādāt un man nebūtu jāattaisnojas, kāpēc es šo ķīlu esmu ņēmis. Nesaprotu tādus cilvēkus, kas baidās ņemt kredītu vai ķīlu, jo tas ir saistīts ar biznesa attīstību. Es pats nekad neesmu baidījies tos ņemt un man šajā ziņā ir liela pieredze. Es droši saku, ka man šajā ziņa nav problēmas un droši varu arī teikt, ka esmu viens no labākajiem banku klientiem. Varēsim redzēt, ka pēc dažiem mēnešiem šī ķīla jau vairs nebūs,» tā pats Kirovs Lipmans.

DB jau rakstīja, ka kompānija Liplats 2000, kas vienādās daļās pieder Kirovam Lipmanam un viņa dēlam Filipam vasarā no koncerna Sanitas iegādājušies Slovākijas uzņēmumu HBM Pharma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ventspils ostā krītas kravu apjoms

Oskars Prikulis [email protected], 11.04.2006

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils osta gada pirmajā ceturksnī apkalpojusi 7.29 miljonus tonnu kravu, kas gan ir par 3% mazāk nekā šajā periodā pērn. Samazinājums skaidrojams ar lielo kritumu kālija sāls kravām — pirmajā ceturksnī šo kravu apjomi samazinājušies par 35%, līdz 820 tūkstošiem tonnu. Db jau iepriekš vēstīja, ka Ventspils un Latvijas tranzīta bizness šogad varētu zaudēt vairāk nekā vienu miljonu tonnu Baltkrievijas kālija sāls kravu, jo baltkrievi daļu kālija sāls kravu sākuši pārkraut Klaipēdā. Lietuviešu osta ģeogrāfiski atrodas tuvāk Baltkrievijai, un līdz ar to transportēšanas izmaksas uz šo ostu ir zemākas nekā, piemēram, uz Ventspili. Ventspils brīvosta gan ziņo, ka galvenais iemesls kālija sāls kravu plūsmu kritumam pirmajā ceturksnī ir Baltkrievijas minerālmēslu ražotājkompāniju apvienības Silvinet un Belaruskalij vēlme izveidot pašām savu tirdzniecības kompāniju un atteikties no līdzšinējā tirgotāja — tādējādi baltkrievi esot zaudējuši daļu pasaules tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Lietuviešu politologs: Kučinska vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu

LETA/BNS, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) vizīte Baltkrievijā var atsaukties uz Klaipēdas ostu, palielinot Latvijas iespējas saņemt lielāku Baltkrievijas kravu daļu uz Klaipēdas rēķina, uzskata Viļņas universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātņu institūta pasniedzējs Laurīns Jonavičs.

Jau ziņots, ka Kučinskis šonedēļ Minskā ticies ar Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko un premjerministru Andreju Kobjakovu. Vizītes laikā viņš uzsvēris nepieciešamību stiprināt abu valstu ekonomiskās attiecības, it īpaši transporta un loģistikas jomā.

Kā ziņu aģentūrai BNS piektdien sacījis Jonavičs, šīs vizītes laikā lielākā uzmanība pievērsta Baltkrievijas kravu tranzītam un Astravjecas atomelektrostacijai.

Lietuviešiem nav izdevies pārliecināt Latviju pievienoties ierosmei boikotēt elektroenerģiju, kas tiks ražota Baltkrievijā netālu no Lietuvas robežas topošajā kodolspēkstacijā, par kuras neatbilstību drošības standartiem raizējas Lietuva. Latvija un Lietuva arī nemitīgi sacenšas par Baltkrievijas kravu tranzītu.

Komentāri

Pievienot komentāru