Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru var nopirkt vairāk nekā vienu britu sterliņu mārciņu.

Eiro un ASV dolāra paritāti šogad jau sagaidījuši esam. Tiesa gan, no lielajām valūtām kādu šādu paritāšu stāsts ar to var arī nebeigties. Tirgus dalībnieki nu sākuši zīmēt tādu situāciju, ka arī britu sterliņu mārciņas cena kādā brīdī noslīd līdz vienam ASV dolāram.

Straujš mārciņas cenas gāziens tās attiecībās ar ASV dolāru turpinās jau kopš 2021. gada vēlīnā pavasara. Tad par vienu mārciņu varēja dabūt aptuveni 1,42 ASV dolārus. Attiecīgi šī septembra pirmajā pusē tie bija vairs tikai 1,15 ASV dolāri. Šāda valūtu vērtību izmaiņa daļēji rāda to, ko cilvēku masa domā par viena vai otra reģiona ekonomikas izredzēm. Mārciņas ziņā visai interesants varētu būt tas cenas līmenis, pie kura daudzi ir noenkurojuši savus pieņēmumus par daudzmaz normālu tās cenu. Iespējams, ir tā, ka jau ļoti ierasts ir tas, ka mārciņa ir spēcīga valūta.

Tiesa gan, kā redzams, nekas akmenī kalts nav. Piemēram, 2014. gadā mārciņas cena atradās pie 1,7 ASV dolāru atzīmes. Savukārt pirms iepriekšējās finanšu krīzes tā bija iespējusi pieaugt pat virs divu ASV dolāru līmeņa. Nu jau vairākus gadus nosacīti šaurā koridorā tiek tirgota mārciņas un eiro cena. Britu valūtas vērtība septembra vidū atradās pie 1,15 eiro atzīmes. Aptuveni pirms diviem gadiem tas bija 1,1 eiro. Tādējādi vismaz pēdējā laikā mārciņai izdevies attiecībā pret eiro pozīcijas iegūt. Ilgākā termiņā gan mārciņas cena eiro tāpat ir ievērojami sarukusi.

Piemēram, 2007. gada rudenī tā dzīvojās ap 1,5 eiro atzīmi. Saukā par attīstības valstu valūtu Iespējams, varētu teikt, ka mārciņa tikai turpina savu jau vairāk nekā 100 gadu norietu. Agrāk tieši tā, Britu impērijai kontrolējot lielu daļu pasaules, bija galvenā tirdzniecības valūta. Nesenais tās vērtības krituma vilnis bieži tiek saistīts ar Brexit procesu. Pēc šī britu sabiedrības lēmuma daži mārciņai pat sāka piedēvēt kādas mazāk stabilas attīstības valsts valūtas likteni. Kādu laiku šādi salīdzinājumi tika uzskatīti par pārspīlētiem, lai gan tagad vairs neko, šķiet, ļoti pārliecinoši teikt nevar. Proti, tiek izcelts, ka mārciņas cenai, ja tā ir viena no pasaules etalona valūtām, tipiski vajadzētu augt, ja centrālā banka audzē tās procentlikmes. Savukārt pēdējā laikā šī saikne izskatās pajukusi. Attiecīgi ir valūtu eksperti, kas teic, ka tipiski šāda uzvedība ir krietni vairāk raksturīga attīstības valstu valūtām.

Daļēji šāds mārciņas kritums varētu būt saistīts ar ierobežoto pārliecību, ka Anglijas Bankai vispār izdosies kontrolēt inflāciju. Zināmas bažas rada arī Apvienotās Karalistes politiķu vēlme kontrolēt šīs valsts centrālo banku. Arī tas ietu attīstības valstu pēdās. Apvienotajai Karalistei ir daudzas tās pašas attīstītās (un ne tik ļoti attīstītās) Eiropas problēmas, ko papildina arī tās vietējie izaicinājumi. Pandēmijas uzplūdos sastimulētā ļoti augstā inflācija šīs valsts centrālajai bankai likusi uz visu šī brīža risku fona tāpat paaugstināt procentu likmes. Tas kož ekonomikai pie jau tā aktuālās enerģijas krīzes.

Visu rakstu lasiet 20.septembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru