Eiropas Komisija (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs sagaida, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad saglabāsies nemainīgs.

Tā ir sliktāka prognoze par EK maijā paredzēto, kad tika sagaidīts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā pieaugs par 1,7%.

Vienlaikus piektdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas IKP nākamgad pieaugs par 1%, nevis par 2,6%, kā tika lēsts iepriekš.

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 1,2% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 2,2% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 2,8% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek lēsta palielināšanās līdz 3,2% no IKP.

EK ziņojumā teikts, ka Latvijas ekonomika 2024.gadā piedzīvos stagnāciju. Iedzīvotāju patēriņa izdevumi vēl nav atjaunojušies, neskatoties uz izteiktu algu kāpumu, savukārt valsts izdevumi saglabāsies augsti, ņemot vērā papildu izdevumus veselības aprūpei un pētniecībai.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Novembra sākumā Latvijā laiks kļūs vēsāks un vietām gaidāms sezonas pirmais sniegs, liecina pašreizējā "Global Forecast System" prognoze.

Atbilstoši šai prognozei līdz 1.novembrim saglabāsies rudenīgi silts gaiss, temperatūra nereti pakāpsies virs +10 grādiem. No sestdienas, 2.novembra, laiks kļūs vēsāks un bez lietus gaidāma arī krusa un sniegs. Aukstajam gaisam plūstot pāri siltajai jūrai, vietām iespējami stipri nokrišņi un pērkona negaiss.

Parasti pirmais sniegs Latvijā uzsnieg oktobrī, pērn jau 8.oktobra rītā vietām valstī bija neliela sniega kārtiņa. Savukārt 2012.gada oktobra beigās Cēsu apkaimē sniega dziļums sasniedza 35 centimetrus, 2003.gadā Rīgā - 39 centimetrus.

Šīs nedēļas nogalē vietām īslaicīgi līs, saulaināks laiks gaidāms svētdien. Pūšot lēnam dienvidu vējam, gaisa temperatūra naktīs noslīdēs līdz +1..+10 grādiem, maksimālā temperatūra sestdien būs +7..+12 grādi, Kurzemē līdz +14 grādiem, bet svētdien gaidāma temperatūras paaugstināšanās līdz +11..+15 grādiem.

Latvijas ekonomikai ir nepieciešams jauns izaugsmes virzītājs. Attīstīts kapitāla tirgus var pildīt šo lomu, un valsts uzņēmumu kotēšana biržā, īstenojot to akciju sākotnējos publiskos piedāvājumus (IPO), ir praktisks veids, kā šo attīstību paātrināt. Tas nav ideoloģijas jautājums. Tas ir racionāls lēmums par labu profesionālai korporatīvajai pārvaldībai, augstākai caurspīdībai, plašākai sabiedrības iesaistei un daudzveidīgākiem finansējuma avotiem - elementiem, kas nosaka modernas un konkurētspējīgas ekonomikas un uzņēmējdarbības vides kvalitāti.

Kotācijai biržā ir viens fundamentāls efekts - tā ievieš disciplīnu. Regulatoru un biržas prasības nosaka regulāru informācijas atklāšanu, vienlīdzīgu attieksmi pret akcionāriem, pārvaldes institūcijas (padomes) kompetences kritērijus, skaidru atlīdzības politiku un ilgtspējas rādītāju publiskošanu. Tie nav formāli pienākumi, bet mehānismi, kas samazina politiskās ietekmes riskus uzņēmumu ikdienas lēmumos un uzlabo resursu izmantošanas efektivitāti. Valsts uzņēmumiem tas nozīmē skaidri definētus mērķus un atbildību par rezultātiem, kādus pieprasa publiskais tirgus.

Vienlaikus IPO rada iedzīvotājiem praktisku un reālistisku iespēju investēt savas valsts uzņēmumu attīstībā un veicina ieguldījumu kultūras nostiprināšanos, kas Latvijā vēl aizvien ir agrīnā attīstības stadijā. Tas ir arī uzticības jautājums - sabiedrība kļūst par līdzdalībnieku, nevis tikai novērotāju.

Vilciena satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāiegādājas biļetes pie katra no Baltijas valstu pārvadātājiem - pie "Pasažieru vilciena" (PV) posmā Rīga-Valga, pie "Elron" posmā Valga-Tallina un pie "LTG Link" posmā Viļņa-Rīga, tomēr februāra vidū ir plānots ieviest iespēju elektroniski iegādāties visas biļetes pie jebkura no trim pārvadātājiem, sacīja PV valdes priekšsēdētājs Raitis Nešpors.

Nešpors skaidroja, ka, piemēram, posmam Rīga-Valga biļeti varētu iegādāties pie jebkura operatora, kā arī biļetes visiem posmiem savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina varētu iegādāties pie viena pārvadātāja.

"Visticamāk, formāts būs trīs atsevišķas biļetes, jo tas ir saistīts ar katras valsts nodokļu likumdošanu," piebilda Nešpors.

Nešpors piebilda, ka bija izvēle šī savienojuma atklāšanu iepauzēt trīs mēnešus vai to sākt tagad. "Tika pieņemts lēmums sākt tagad, tāpēc saprotam, ka pasažieriem nav ērti ar pārsēšanos un biļešu iegādi, bet process tiks vienkāršots" norādīja Nešpors.

Vilcienu satiksmes savienojumā Viļņa-Rīga-Tallina patlaban pasažieriem ir jāpārsēžas divas reizes - Rīgā un Valgā, tomēr Latvija plāno nomāt vilcienu no "LTG Link", lai vilciens no Viļņas uz Rīgu varētu turpināt ceļu līdz Valgai un atpakaļ. Tādējādi pārsēšanās Rīgā vairs nebūtu jāveic.

Skates "Gada labākā būve Latvijā 2024" apbalvošanas ceremonijā trešdien Lielo balvu ieguva higiēnas preču, kosmētikas un medicīnas ierīču ražotāja un piegādātāja SIA "TZMO Latvija" birojs ar veikalu un noliktavu Reinvaldu ielā, Rīgā, informēja skates organizatori.

Jaunā loģistikas un biroja centra arhitekts ir Vents Grietēns no SIA "Projektu birojs Grietēns un Kagainis", un tā ir viena no lielākajām koka būvēm Latvijā.

Nominācijā "Dzīvojamā jaunbūve" pirmo vietu ieguva projekts "Nameja rezidence" Raņķa dambī, Rīgā. Piešķirtas divas otrās vietas - projektam "Pillar Dārzciema liepas", Franča Trasuna ielā, Rīgā, un projektam "Pillar Dreiliņu priedes" Ēvalda Valtera ielā, Rīgā. Tāpat piešķirtas divas trešās vietas, ko saņēma "Villa 11" Vīlandes ielā, Rīgā, un "Čiekuru mājas" Druvienas ielā, Rīgā.

Nominācijā "Ainavas būve" piešķirtas divas pirmās vietas, ko ieguva Zilākalna skatu tornis un veselības dabas taka Valmieras novadā un Latvijas Universitātes Botāniskā dārza ekspozīcijas "Augu bioloģiskās un morfoloģiskās grupas" un "Ārstniecības augi". Otro vietu ieguva skatu tornis Pārventas parkā, Krasta ielā, Kuldīgā.

Uzsākot 2026. gada valsts budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija (FM) ir aktualizējusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2025.-2029.gadam.

Ekonomikas izaugsme šim gadam prognozēta 1,1% apmērā, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk, nekā FM bija paredzējusi februāra sākumā, sagatavojot Fiskāli strukturālā plāna progresa ziņojumu. Ekonomikas izaugsmes prognozes nākamajiem gadiem nav mainītas, saglabājot tās attiecīgi 2,1% apmērā 2026. gadam un 2,2% apmērā nākamajiem trim gadiem.

Prognozes samazināšana 2025. gadam pamatā saistīta ar pieaugušo nenoteiktību par ekonomikas izaugsmi ārējos tirgos pēc ASV tarifu paziņojumiem, kā arī Latvijas ekonomikas nedaudz vājāko sniegumu šā gada pirmajā ceturksnī. To noteica galvenokārt ar laika apstākļiem saistītais kritums enerģētikas nozarē, kā arī lejupslīde veselības aprūpes nozarē.

Phillip Morris Latvia mātes kompānija Philip Morris International (PMI) jau astoto gadu pēc kārtas ir atzīta par labāko globālo TOP darba devēju.

Šogad PMI, kas globāli nodarbina vairāk nekā 79 tūkstošus darbinieku, bija viens no tikai 17 darba devējiem visā pasaulē, kas par izcilu personāla politiku un praksi saņēma šādu novērtējumu.

Starptautiskā līmenī darba devējus katru gadu izvērtē un sertificē neatkarīgi auditori no Nīderlandē bāzētā TOP darba devēju institūta (Top Employers Institute). Sertifikācijas procesā tiek vērtēta uzņēmumu cilvēkresursu stratēģija un ikdienas prakse, kā arī organizācijas ieguldījums labākas darba vides veidošanā. TOP darba devēju institūts ik gadus vērtē un sertificē darba devējus, pamatojoties uz labākajām un jaunākajām cilvēkresursu pārvaldības praksēm. Institūta pētījumi un izvērtējums padziļināti aptver tādus aspektus kā pārvaldības un cilvēkresursu stratēģija, darba vide, talantu un spēju attīstības iespējas, karjeras un izaugsmes iespējas, dažādība, vienlīdzība un iekļaujoša pieeja, darbinieku labbūtība un citus. Kopumā pētījums aptver aptuveni 350 dažāda apjoma procesus un procedūras. Katru gadu īpaša uzmanība tiek pievērsta arī tam, kā darba devēji ņem vērā un ievieš jaunākās cilvēkresursu pārvaldības prakses.

Latvijas publiskajā telpā regulāri uzvirmo diskusijas par valsts uzņēmumu modernizāciju un nepieciešamību veicināt caurspīdīgu pārvaldību un konkurētspēju. Privātajā sektorā mēs ikdienā redzam, ka tirgus kļūst arvien dinamiskāks, un, lai spētu turēt tam līdzi, ir nemitīgi jādomā par to, kā būt maksimāli efektīviem, kā ieviest inovācijas un nodrošināt nevainojamu klientu pieredzi.

Valsts uzņēmumiem nav jāatdarina privātā sektora biznesa modeļi, bet tie var izmantot mūsu atziņas, lai uzlabotu savu darbību soli pa solim. Ne vienmēr ir nepieciešama revolūcija un grandiozas pārmaiņas – reizēm pietiek ar domāšanas maiņu, nelieliem praktiskiem soļiem vai kādu jaunu inovatīvu risinājumu, lai padarītu uzņēmuma darbu efektīvāku. Valsts uzņēmumi ir jāpārvalda kā savi, izvirzot priekšplānā efektivitāti – darīt nevis darīšanas pēc, bet ar jēgu, un ik uz soļa izaicinot iepriekšējās normas ar mērķi kļūt efektīvākiem, stiprākiem, labākiem.Piedāvāju trīs jomas, kur privātā sektora pieredze var sniegt nozīmīgu pienesumu valsts uzņēmumiem.

Pēc vairāku gadu diskusijām, pretrunīgiem politiskiem signāliem un virknes kļūdainu lēmumu par biodegvielas lietošanu, Latvijā beidzot ir sperts solis pareizajā virzienā - pieņemts Transporta enerģijas likums, kas no 2026. gada 1. janvāra aizstās līdzšinējo Biodegvielas likumu.

Lai gan jaunais regulējums nav ideāls un neatrisina visas nozares problēmas, tas ievieš būtisku elementu, kura Latvijā gadiem ir pietrūcis – prognozējamību un stabilitāti.Kā nozares pārstāvis varu teikt skaidri – vietējiem ražotājiem beidzot tiek dots signāls, ka spēles noteikumi netiks mainīti katru gadu. Tā nav absolūta stabilitāte, taču tā ir pietiekama, lai uzņēmumi varētu pieņemt ilgtermiņa lēmumus par investīcijām, ražošanu un darbavietām.

Likums rada vienlīdzīgākus spēles noteikumus, kuros vietējie ražotāji, kas izmanto Latvijas izejvielas un nodrošina darba vietas reģionos, netiek atstumti. Ja uzņēmums investē Latvijā, strādā ar vietējām izejvielām un ievēro ilgtspējas kritērijus, tam ir jāzina, kādos apstākļos tirgus darbosies arī pēc pieciem vai septiņiem gadiem.Stabilitāte nav privilēģija vai atbalsts vienai nozarei – tā ir pamatprasība jebkurai ražošanai ar gariem investīciju cikliem. Biodegvielas ražošana nav bizness “uz vienu sezonu”. Runa ir par miljonu investīcijām iekārtās, noliktavās, loģistikā un cilvēkos. Ja politiskā vide ir haotiska, investīcijas vienkārši nenotiek – kapitāls aizplūst uz valstīm, kur noteikumi ir skaidrāki.

Latvijas uzņēmumu pieprasījums pēc informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumiem šogad turpina pieaugt, īpaši mazumtirdzniecības, nekustamo īpašumu, ražošanas un izglītības nozarēs, liecina elektronisko sakaru un IKT pakalpojumu sniedzēja “Bite Latvija” dati. Šogad īpaši izceļas pārtikas ražošanas nozare, kur pieprasījums audzis par 61 %, salīdzinot ar pērno gadu. Kā norāda “Bite Latvija” platjoslas un IKT infrastruktūras direktors Dmitrijs Ņikitins, to galvenokārt veicina uzņēmumu vēlme paaugstināt kiberdrošību, darba procesu efektivitāti un datu pārvaldības kvalitāti.

Kopumā vispieprasītākie IKT pakalpojumi šobrīd ir tīkla un savienojamības risinājumi, tīkla drošības iekārtu noma un iekārtu administrēšana – tie kopā veido aptuveni 73 % no kopējā pakalpojumu apjoma. Turklāt tīkla drošības iekārtu noma pēdējo trīs gadu laikā pieaugusi par 200 %, kas apliecina augošu uzņēmumu aktivitāti kiberdrošības risinājumu ieviešanā.

“Ražošanas nozare šobrīd ir viena no redzamākajām digitalizācijas līderēm,” skaidro Dmitrijs Ņikitins. “Uzņēmumi arvien biežāk ievieš automatizācijas un attālinātas kontroles risinājumus, kas palīdz samazināt izmaksas un nodrošināt nepārtrauktu ražošanas procesu. Īpaši izceļas pārtikas ražotāji, kur pieprasījums pēc IKT risinājumiem pieaudzis par 61 %, kas liecina par strauju pāreju uz digitāli pārvaldītām iekārtām un ražošanas uzraudzību reāllaikā – tas kļūst par ikdienas standartu modernajās rūpnīcās.”

No 2024.gada 1.septembra Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes (LOSP) pārstāvji sešu mēnešu garumā aktīvi sekoja līdzi tam, kā mazumtirgotāji, kopš stājušies spēkā jaunie noteikumi, ievieš pārtikas produktu izcelsmes valsts norādīšanas prasības.

LOSP pārstāvji secinājuši - lai gan mazumtirgotāji pakāpeniski ievieš noteikumos iekļautās prasības, novērojams, ka teju ne visi mazumtirgotāji godprātīgi un pilnvērtīgi pieiet prasību ieviešanai pēc būtības.

LOSP valdes priekšsēdētājs Guntis Gūtmanis: "Šo noteikumu pamata mērķis ir veidot tādu vidi patērētājiem, kur tūlītēji un skaidri var iegūt informāciju par produkta izcelsmi - nelasot sīkā drukā katram produktam aprakstu, bet vien pārlaižot acis pāri rindai cenu zīmju veikalu plauktos. Diemžēl joprojām ir tādi tirgotāji, kuri normatīvā akta prasību izpildei pieiet visnotaļ virspusēji. Piemēram, svaigu dārzeņu un augļu nodaļās cenu zīmes mēdz būt A4 izmērā, taču izcelsmes valsts norādes tāpat ir grūti saskatāmas, jo atrodas virs vai aiz pašiem produktiem. Mēs ceram, ka tirgotāji arvien vairāk un biežāk izmantos iespēju atspoguļot arī izcelsmes valsts karogu, ko ir vieglāk atpazīt un saskatīt - arī no attāluma."

Transporta nozare Latvijā ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju avotiem, un tai ir būtiska loma valsts klimata mērķu sasniegšanā. Kravu pārvadājumi rada būtisku emisiju daudzumu, bet vienlaikus tie piedāvā plašas iespējas ieviest videi draudzīgas inovācijas.

Eiropa līdz 2050. gadam paredz būtisku emisiju samazinājumu, un pakāpenisku pāreju uz bezemisiju transportu, tostarp stingrākas prasības attiecībā uz kravas transportlīdzekļu radītajām emisijām. Tas nozīmē, ka arī Latvijai drīz nāksies no runām pāriet pie reālām investīcijām infrastruktūrā un tehnoloģijās. Uzņēmumiem būs jāmeklē jauni risinājumi gan transporta parka modernizācijā, gan piegādes ķēdes efektivizācijā. Un to paveikt var tikai un vienīgi kompleksi raugoties uz ilgtspējīgas loģistikas ieviešanas izaicinājumiem, proti sadarbojoties valstij un uzņēmējiem. Vēlos vērst uzmanību uz vairākiem faktoriem, kas veicinātu emisiju samazināšanu pašreizējās Latvijas infrastruktūras kontekstā un soļiem, kas jāsper, lai no vārdiem pārietu pie darbiem.

Publiskajā telpā periodiski tiek aktualizēts jautājums par klimata pārmaiņām un zemes izmantošanu Latvijā. Pēdējā laikā šīs tēmas vizionēšanā padziļināti iesaistījušies Latvijas Bankas eksperti. Noliekot malā metodoloģiskās nianses un zinātnieku sāncensību, nereti uztrauc raksta autoru neiedziļināšanās jautājuma būtībā – zemes ilgtspējīga izmantošana ir daļa no risinājuma, nevis problēmas.

Turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē, ja vien vēlamies paskatīties patiesībai acīs.

Ja balstām klimata mērķu sasniegšanu uz atteikšanos saimniekot arvien vairāk platībās, mēs būtībā izvēlamies “strausa politiku” – īstermiņā SEG emisijas samazinās, bet vidējā un ilgākā termiņā mēs zaudējam potenciālu piesaistīt vairāk un dzīvot apritīgāk. Tādējādi mēs pagarinām fosilo resursu izmantošanu, kas pašā saknē nav ilgtspējīgi. Izvēloties šādu ceļu, mēs neizmantojam iespējas, ko piedāvā moderna bioekonomika, kas ir patiesais risinājums cilvēcei, “lai neapēstu zemeslodi”.

Rakstu sērijas autori norāda, ka pārāk intensīva mežizstrāde ir galvenais iemesls, kāpēc zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektors Latvijā pēdējos gados pārvērties no neto piesaistītāja par neto emitentu. Un tāpēc mežizstrādi vajag pēc iespējas vairāk samazināt – neskarti meži vislabāk spēs piesaistīt oglekli. Vai tiešām?

Tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās, informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

“Šis bijis grūts laiks Baltijas jūras reģionam, bet ir cerības, ka pakāpeniski atkal atgriezīsimies pie augšupejošas tendences, kā tas bija pirms pandēmijas un Krievijas sāktā kara sākuma Ukrainā”, situāciju nozarē komentē Jens Chr. Skrede, Cruise Europe izpilddirektors.

Šī gada aprīlī Rīgas brīvostas pārvalde kopā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, Ro-Pax Terminal un Riga Cruiseship Agency piedalījās “Seatrade Global 2024”, kur pārstāvēja Rīgas ostu un pilsētu pasaules lielākajā kruīza tūrisma izstādē, tikās ar nozares partneriem un kruīza kompāniju pārstāvjiem, lai pārrunātu nākamo gadu kruīzu līniju plānus un aktuālās rezervācijas. Foruma laikā gūts apstiprinājums, ka tuvāko gadu laikā Rīgas ostā varētu ienākt vairākas jaunas ASV kruīza līnijas, tāpat drīzumā varētu būt gaidāma dažu lielo kruīza līniju atgriešanās.

Lai atvieglotu glābšanas dienestu darbu un mazinātu satiksmes intensitāti galvaspilsētā, pirmdien, 29.jūlijā, gaidāmo ļoti stipro lietavu un vētras laikā, autovadītāji SIA "Rīgas satiksme" sabiedrisko transportu - autobusus, trolejbusus un tramvajus - varēs izmantot bez maksas.

Kā aģentūru LETA informēja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons, par tā saucamo "vētras biļešu" ieviešanu galvaspilsētā svētdien ārkārtas sēdē vienojusies pašvaldības Civilās aizsardzības komisija un tiks izdots attiecīgs pilsētas izpilddirektora rīkojums.

Šajā laikā par braukšanai sabiedriskajā transportā derīgu dokumentu tiks uzskatīta vieglā transportlīdzekļa reģistrācijas apliecība. Tā saucamā automašīnas tehniskā pase kā braukšanai derīgs dokuments jāuzrāda tikai kontroles laikā, tā nav jārāda transportlīdzekļa vadītājam. Šo iespēju var izmantot jebkura pilngadīga persona, autovadītāja apliecībai nav obligāti jābūt līdzi. Reģistrācijas apliecība apliecinās, ka konkrētais transportlīdzeklis tajā brīdī neatrodas satiksmē, kas ir pašvaldības mērķis, skaidroja Vilemsons.

East Capital Real Estate saņēmis būvatļauju Galleria Riga jumta pārbūvei, un uzsākta tehniskā projekta izstrāde.

3 200 m² plašā jumta terase kļūs par augstāko publisko laukumu Rīgā - terase apvienos restorānus, kafejnīcas, pasākumu zonas, zaļās oāzes un atpūtas vietas, kā arī skriešanas celiņu ap stikla ātriju.

Būvniecību plānots sākt 2026. gada pavasarī.

Atrodoties Rīgas UNESCO Pasaules mantojuma vietā, jumta terase akcentēs vienu no lielākajām pilsētas kultūras vērtībām – tās vēsturisko jumtu ainavu. Projektēšanas procesā īpaša uzmanība ir veltīta pilsētas silueta autentiskuma saglabāšanai – jaunās būves nebūs redzamas no ielas līmeņa, vienlaikus padarot šo mantojuma panorāmu pieejamu ikvienam.

2024. gadā tika īstenots atklāts arhitektūras metu konkurss, kurā pirmo vietu ieguva arhitektu apvienība Studio SIJA, Alsins Architecture Latvija un 8x8, kas pašlaik kopā ar Galleria Riga un arhitektu Niklāvu Paegli turpina projekta detalizāciju un tehniskā projekta izstrādi.

Valsts īpašumu pārdošanas apjomi šogad turpinās augt, jo sevišķi ievērojot 2025. gada vasarā pieņemtos grozījumus Publiskas perso-nas mantas atsavināšanas likumā valsts un pašvaldību iestādēm, paredz VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes loceklis Andris Vārna.

Aizvadītais gads iezīmējis aktivitātes atjaunošanos mājokļu tirdzniecī-bas sektorā, kas skaidri parāda tuvākā laika tendenci kopumā. Pircēju aktivitāte augs. Ekspertu galvenais skaidrojums ir Eiropas Centrālās bankas krītošās bāzes likmes 2024. gadā un 2025. gadā, Euribor likmēm nokrītot līdz līmenim, kad veidojas pircēkjiem pieņemama kreditēšana. Pēdējā gada laikā straujāk augušas lietotu mājokļu cenas, kas norāda uz augstu tirgus aktivitāti otrreizējā tirgū.

Pērn aizvien aktīvāk notikusi arī Valsts īpašumu atsavināšana izsolēs, ko vislabāk demonstrē VNĪ apkopotā statistika par darījumiem pēdējos trīs gados. Saistībā ar jau minētajiem grozījumiem paredzams darījumu pieaugums konkrētajā segmentā. Proti, grozījumi ļauj pārdot publiskas personas zemi, uz kuras atrodas privātpersonai piederošas, zemesgrāma-tā ierakstītas ēkas, kuras uzceltas uz spēkā esoša neapbūvēta zemesga-bala nomas līguma pamata. Par to un citām niansēm sīkāk A. Vārnas viedoklī.

Spriežot pēc jaunākajiem statistikas datiem, Viļņa jau ir kļuvusi par Baltijas lielāko pilsētu un 2023.gada nogalē pēc iedzīvotāju skaita apsteidza Rīgu.

Kā zināms, tad Latvijas valdība darbojas bez juridiski pieņemtas ilgtermiņa (25 gadu) stratēģijas. Lai sāktu šo robu aizpildīt, 12. aprīlī Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) sāka iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar Dauņa Auera un Ulda Spuriņa izstrādāto pētījumu Latvija 2040. Četri scenāriji Latvijai, kurā ir ieskicētas iespējamās pārvērtības un pārmaiņas Latvijā līdz 2040. gadam.

Pētījumā tika izzīmēti četri iespējamie Latvijas attīstības scenāriji:

1. Baltijas tīģeris, kad visas Baltijas valstis veido dziļi politiski un ekonomiski integrētu reģionu ar centru Rīgā;

2. Ziemeļvalsts Latvija, kurā Latvija pakāpeniski ievieš Ziemeļvalstu ekonomisko un politisko modeli;

Jaunā pasažieru un ro-ro kravu termināļa Riga Ropax Terminal arhitektoniskā konkursā pirmo vietu ieguvis pasaulslavenais Londonā bāzētais arhitektu birojs Zaha Hadid Architects.

Nākamais solis termināļa projekta attīstībā būs būvprojekta izstrāde. Pie veiksmīgas projekta virzības Riga Ropax Terminal pasažieriem durvis vērs 2028. gadā.

Saskaņā ar Rīgas domes apstiprināto Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojumu arhitektoniskajā konkursā piedalīties varēja ikviens interesents, kurš kvalificējās prasībām. Metu konkursā tika saņemti 10 konkursa pieteikumi. Trešajā vietā ierindojās Berenblum Busch Architects no ASV, otro vietu ieguva R-Konsult no Igaunijas, bet pirmo – Zaha Hadid Architects. Trīs godalgoto metu starpā tika sadalīts kopējais balvu fonds 35 000 eiro apmērā. Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Pētersalas-Andrejsalas apkaimes biedrības, Bouygues Bâtiment International, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un Riga Ropax Terminal pārstāvji.

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares notikumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kurā aģentūra McCann Riga izcīnīja prestižo “Agency of the Year – Latvia” titulu.

McCann Riga izcēlās ar stratēģiski spēcīgām un sabiedrībā aktuālām kampaņām, kas aptvēra starptautisko komunikāciju, ilgtspēju, B2B segmentu un sabiedrības veselības jautājumus. Šī daudzveidība demonstrē aģentūras spēju radīt saturiski dziļas un radoši drosmīgas kampaņas visdažādākajās nozarēs.

“Mums ir svarīgi radīt idejas, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī atstāj paliekošu ietekmi un koncepts caurvij visus komunikācijas posmus. Aiz katras kampaņas stāv rūpīgs darbs, kur stratēģija un radošums saplūst vienotā stāstā. Šī balva ir ne tikai nozares novērtējums, bet arī mūsu klientu uzticēšanās apliecinājums sadarbībai, kas balstīta uz drosmīgām idejām un profesionālu izpildi. Mēs no sirds pateicamies visiem partneriem, kas bijuši daļa no šī ceļa – jo tikai kopā iespējams radīt komunikāciju, kurai ir nozīme. Ar šiem panākumiem mēs turpināsim kopā celt komunikācijas latiņu vēl augstāk,” uzsver McCann Riga radošās nodaļas vadītājs un partneris Valters Jonāts.

Kāds izsniedza aizdevumu, kāds iegādājās auto, kāds nopelnīja ar īpašuma izīrēšanu - lūkojam, kādi pērn bijuši 14.Saeimas deputātu tēriņi, ienākumi un pirkumi, raksta žurnāls "Kas Jauns".

Daigas Mieriņas alga – 85 tūkstoši

Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (55) par savu darbu pagājušajā gadā saņēmusi 85,4 tūkstošus eiro lielu algu.

Nekādu ievērojamu uzkrājumu Mieriņai nav, arī aizdevumus viņa nav izsniegusi, vien lūkojams, ka parādsaistību ailītē gozējas ierakstīti 35 tūkstoši eiro. Transportlīdzekļu politiķei nav, viņas īpašumā ir zeme Aronas pagastā, lietošanā – zeme un ēkas Carnikavas pagastā.

Krištopanam 50 tūkstošu eiro pensija

Vilis Krištopans (69) aizvadītajā gadā veicis pārdevumu par 41,4 tūkstošiem eiro, algā Saeimā saņēmis 63 tūkstošus eiro, kā arī ticis pie 50,2 tūkstošu eiro lielas pensijas.

41 400 eiro ienākumu Krištopans saņēmis no SIA "Stiga RM Mežs", kas pieder meža nozares uzņēmēja Andra Ramoliņa sievai Annai. Politiķis deklarācijā arī norādījis, ka skaidrā naudā glabā 9380 eiro, "Swedbank" kontā ir gandrīz 13 tūkstoši eiro, parādu nav, bet veikti vairāki aizdevumi – kopumā vairāk nekā 170 tūkstošu eiro apmērā. Tāpat viņam valdījumā ir 2017. gada izlaiduma automašīna "Toyota C-HR", īpašumā – pērn iegādāta piekabe "Tiki SP500-R/Promo25", zemes gabals Garkalnes pagastā, kapitāla daļas SIA "Berģu tūjas" un SIA "Upes-Plostiņi". SIA "Berģu tūjas", kas nodarbojas ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un pārvaldīšanu, aizpērn strādāja bez apgrozījuma un uzrādīja 180 tūkstošu eiro lielus zaudējumus, pērn dota arī 1,95 miljonu eiro liela komercķīla Igaunijas uzņēmumam "Estateguru tagatisagent OÜ". Vilim Krištopanam šajā uzņēmumā pieder 50,8 procenti daļu, pārējās ir viņa sievai Aijai. Tiesa, visas SIA "Berģu tūjas" daļas ir ieķīlātas "Rietumu bankā".

Pēdējos gados jautājums par starptautiskajām sankcijām ir kļuvis arvien sarežģītāks, jo dažādas organizācijas, tostarp Eiropas Savienība (ES) un ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) regulāri ievieš jaunus ierobežojošo pasākumu veidus un nosaka sankcijas pret aizvien jaunām juridiskām un fiziskām personām, precēm un pakalpojumiem, kā arī kuģiem un lidmašīnām.

Lielākoties jaunās sankcijas tiek noteiktas saistībā ar Krievijas veikto pretlikumīgo pilna mēroga agresiju Ukrainā. Lai ievērotu likumu un mazinātu riskus sev un savai uzņēmējdarbībai, ir būtiski izprast un orientēties sankcijās, jo pat šķietami ikdienišķās situācijās var saskarties ar riskiem.

Baltijas valstīs vairāk nekā 40 vietējie uzņēmumi un privātpersonas ir tieši vai netieši pakļauti sankcijām no ES un ASV puses. Ir uzsākti arī vairāki simti kriminālprocesu par sankciju pārkāpumiem, uz robežas konstatēti tūkstošiem pārkāpumi, kā arī noteikti jau pirmie sodi, tostarp brīvības atņemšana un naudas sodi. Turklāt drīzumā gaidāma arī jauna papildu administratīvā atbildība par mazāku apmēru sankciju pārkāpumiem.

Auksto nakšu un pastiprinātā mitruma dēļ ir apgrūtināta darbu veikšana un kavējas augu attīstība, kas nozīmē, ka ogu raža, visticamāk, būs gaidāma vēlāk, norāda biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvji.

Biedrībā skaidro, ka mainīgie pavasara laikapstākļi, mijoties aukstumam un salnām, kā arī pēkšņam siltumam un stiprām lietusgāzēm, ir radījuši izaicinājumus lauksaimniekiem, īpaši ogu audzētājiem.

Pēdējie divi gadi lauksaimniecības nozarē ir bijuši izaicinājumu pilni, atzīmē "Zemnieku saeimas" pārstāvji, piebilstot, ka, lai gan šis gads iesākās cerīgi un bija gaidāms, ka ogu raža ienāks ātrāk nekā parasti, šādas prognozes saimnieki vairs nelolo.

"Šis ir kārtējais gads, kad lauksaimniekiem ir jāpielāgojas izaicinošiem apstākļiem - februāris bija ļoti silts, marts - auksts un ziemīgs, aprīļa nogale bija izteikti vasarīga, savukārt maija pirmajā pusē novērojām netipiski daudz aukstas naktis un salnas.