Būvniecība un īpašums

«Gaiļezeru» siltinās Skonto būve

Ingrīda Drazdovska, 04.04.2011

Jaunākais izdevums

SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca izsludinātajā iepirkuma konkursā par stacionāra Gaiļezers ēkas siltināšanu uzvarējusi SIA Skonto būve, liecina dati Iepirkumu uzraudzības biroja mājas lapā.

Kompānija par 2,068 milj. latu apņemas projektēt un veikt būvdarbus, kas saistīti ar stacionāra ēkas siltināšanu, logu nomaiņu un stacionāra LOC (Latvijas onkoloģijas centrs) vitrīnu nomaiņu, tostarp paredzēts slēgt līgumu ar apakšuzņēmēju par turpat 1,14 milj. latu.

Projekts tiks realizēts ar ERAF līdzfinansējumu.

Slimnīcas siltināšanas iecerēm jau ir sava «vēsture». Db.lv jau ziņoja, ka Veselības ministrijas sludinātajā konkursā par ēku siltināšanu 2009. gadā konkursā uzvarēja SIA Merks, kas paredzēja ēkas nosiltināt par 2,45 milj. latu, tas tobrīd bija piektais lētākais no astoņiem piedāvājumiem. Tomēr, izskanot bažām par konkursa norises atbilstību valsts interesēm, iepirkuma procesu pārtrauca. Arī atkārtotā konkursā uzvarēja Merks, piedāvājot 1,7 milj. latu līgumcenu un izpildot kritēriju – zemākā cena, taču realitātē nespēja paveikt iecerētos darbus par šo summu. Pagājušā gada 23.septembrī slimnīca izbeidza ar Merku līgumattiecības, un soda sankcijas firmai nav prasītas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 19,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1 736 milj. eiro. Būvniecības produkcijas pieaugumu ietekmēja apjoma kāpums inženierbūvju būvniecībā par 30,6 %. Būvdarbu apjoma pieaugums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2 %, ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā - par 51,4 %.

Ievērojams kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 49,5 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 41,0 % un citu inženierbūvju būvniecībā – par 81,7 %. Ēku būvniecībā produkcijas apjoms pieauga par 11,8 %, ko ietekmēja apjoma kāpums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 20,2 %. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecībā bija kritums par 11,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem samazinājās par 17,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,4 miljardi eiro.

Būvniecības produkcijas samazinājumu būtiski ietekmēja apjoma kritums inženierbūvju būvniecībā (40,7 % no kopējā būvniecības apjoma) par 33,3 %. Kritums bija gandrīz visās inženierbūvniecības jomās: ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā samazinājums par 31,3 %, tiltu, estakāžu un tuneļu būvniecībā - par 29,9 %, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 29,5 %. Ievērojams samazinājums bija arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā – par 11,5 %. Savukārt pieaugums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,2 %.

Ēku būvniecība pagājušajā gadā samazinājās par 2,2 % un to ietekmēja kritums nedzīvojamo ēku būvniecības sektorā par 4,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjoms audzis par 8,1%

Žanete Hāka, 13.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

2014. gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, no tiem 4. ceturksnī – 547,3 miljoni eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība – par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts – par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība – par 31,1%. Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā – par 22,0%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

2015. gada 4. ceturksnī būvniecībā kritums par 6,2 %

Dienas Bizness, 12.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 6,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 500,5 milj. eiro.

Ēku būvniecībā bija kritums par 8,5 %, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecībā par 23,4 %, nedzīvojamo ēku – par 3,6 %. Inženierbūvju produkcija samazinājās par 3,9 % un to ietekmēja autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecības apjoma samazinājums par 12,2 %, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 9 %.

Savukārt pieaugums bija ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 59 %, vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecībā par 30,5 %, kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā par 6,5 %.

2015. gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 5,9 %, tai skaitā ēku būvniecības apjoms - par 3,2 %, un inženierbūvju būvniecības apjoms - par 8,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 13.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 4,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 585,7 miljoni eiro.

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada atbilstošo ceturksni, dzīvojamo māju būvniecības apjoms palielinājās par 2,3%. Nedzīvojamo ēku grupā pieaugums bija viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā – par 76,4%, rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecībā – par 27,8%, kā arī biroju ēku būvniecībā – par 10,7%. Savukārt kritums bija skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēku būvniecībā – par 46,5% un vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā – par 20,3%.

Inženierbūvju produkcija pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās palielinājās par 15,3%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā pieaugums par 27,0%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 14,9%. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās tiltu un tuneļu būvniecībā par 46,8%, kā arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā – par 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms1 pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 384,4 milj. eiro.

Būvniecības apjoma kāpumu ietekmēja pieaugums nedzīvojamo ēku būvniecībā par 17 % un inženierbūvju būvniecībā - par 28,1 %, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 14,6 %.

Salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, ievērojams būvniecības produkcijas pieaugums nedzīvojamo ēku grupā bija rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām, kam būvniecības apjomi palielinājās 2 reizes, kā arī skolu, universitāšu un zinātniskās pētniecības iestāžu ēkām - par 65,7 %. Savukārt būvniecības apjoms samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecībā par 55,1 %, ārstniecības vai veselības aprūpes iestāžu ēku būvniecībā – par 24,5 %.

CSP norāda, ka dzīvojamo māju būvniecības apjoma kritumu ietekmēja triju vai vairāku dzīvokļu māju būvniecības samazinājums par 19,7 %, bet pieaugums bija viena dzīvokļa un divu dzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 6,4 % un 7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s BMGS ar vairāk nekā 95 milj. eiro būvniecības apgrozījumu no līderu pjedestāla gāzusi SIA Re&Re

Tas izriet no DB veidotā Latvijas lielākā būvuzņēmumu saraksta. Jāpiebilst gan, ka daudzu būvkompāniju pērnā gada finanšu rādītāji vēl nav auditēti un pieejami Lursoft datu bāzē. Izmantota ir uzņēmumu pašu sniegtā informācija, kā arī dati no Būvkomersantu reģistra, kur publiskotais sniegto būvniecības pakalpojumu apgrozījums reizēm nedaudz atšķiras no kompāniju kopējā apgrozījuma, līdz ar to nevar izslēgt, ka līdz ar pilnīgas informācijas saņemšanu lielāko uzņēmumu sarakstā iespējamas korekcijas.

Augšā, lejā

Latvijas lielāko būvnieku pērnā gada finanšu rādītāji ir ļoti svārstīgi – vieniem izdevies apgrozījumu būtiski audzēt, citiem vērojams kritums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pērn būvniecības produkcija augusi par 6,9%

Žanete Hāka, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,661 miljards eiro, no tiem 4. ceturksnī – 521,7 miljoni eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,9%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 4,2%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 57,9%. Inženierbūvju būvniecība, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pieauga par 8,8%.

Vislielākais pieaugums bijis maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju, kā arī ostu būvniecībā – attiecīgi par 76,3% un 70,4 %, ko veicināja ES fondu finansēto projektu īstenošana. Lielākais sarukums savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu izbūvē par 37,8% un ārstniecības vai veselības aprūpes ēku būvniecībā par 34,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 222 milj. eiro.

Būvniecības apjoma pieaugums bija visās būvniecības jomās – dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 18,9 %, nedzīvojamo ēku - par 7,2 %, inženierbūvju par 4,1 %.

Dzīvojamo māju būvniecības apjoma kāpums bija gan divu dzīvokļu, gan triju un vairākdzīvokļu māju būvniecībā – attiecīgi par 29 % un 25,4 %.

Vislielākais būvniecības apjoma kāpums nedzīvojamo ēku grupā bija vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēku būvniecībā - 1,4 reizes. Rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība pieauga par 20,4 %, bet samazinājās viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku būvniecība par 32,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības apjomi palielinājušies

Žanete Hāka, 14.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pirmajā pusgadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 680,4 miljoni eiro, no tiem 2. ceturksnī – 426,1 miljons eiro, gada laikā pieaugot par 15,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati.

2. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 2,0%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms palielinājās par 9,6%, bet inženierbūvju būvniecības apjoms samazinājās par 7,9%.

2. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 15,8%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 50,4%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība palielinājās par 67,3% (14,5 % no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts pieauga 2,3 reizes (7,5% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2013.gadā faktiskajās cenās ir 23,3 miljardi eiro , bet 2013.gada ceturtajā ceturksnī – 6,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

IKP 2013.gadā, salīdzinot ar 2012.gadu, palielinājies par 4,1%, bet 2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 3,6% pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem.

Pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pērnā gada 4.ceturksnī IKP apjoms salīdzinājumā ar 3.ceturksni palielinājies par 0,8%.

2013.gada 4.ceturksnī, salīdzinot ar 2012.gada 4.ceturksni salīdzināmajās cenās par 2,6% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, kas sekmēja kopējā IKP tempa pieaugumu 0,3 procentpunktu apmērā. Tempa izmaiņas ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā (20,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) par 8%.

Otra lielākā apstrādes rūpniecības nozare – koksnes un koka izstrādājumu ražošana (20,8% no kopējās apstrādes rūpniecības) palielinājās par 9%, bet gatavo metālizstrādājumu ražošana (8,7% no kopējās apstrādes rūpniecības) – par 3%. Samazinājās farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošana par 17% (3,3% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 69% kritusies metālu ražošanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2014.gada 1.ceturksnī faktiskajās cenās ir 5,3 miljardi eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar 2013.gada 1.ceturksni IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,8%, bet pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, salīdzinot ar 2013.gada 4.ceturksni, pieaudzis par 0,6%.

Salīdzināmajās cenās 2014.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada 1.ceturksni, par 1,2% palielinājās apstrādes rūpniecības temps, ko ietekmēja pieaugums pārtikas produktu ražošanā par 7,5% (21,1% no kopējās apstrādes rūpniecības), koksnes un koka izstrādājumu ražošanā – par 7,6% (23,4% no kopējās apstrādes rūpniecības). Samazinājās dzērienu ražošana par 4,9% (1,9% no kopējās apstrādes rūpniecības) un apģērbu ražošana – par 15,4% (3,7% no kopējās apstrādes rūpniecības). Par 80,9% kritusies metālu ražošanas nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Otrajā ceturksnī būvniecībā vērojams kritums par 19 %

Lelde Petrāne, 11.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 19 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 325,4 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,7 %, ko veidoja būvapjoma kritums nedzīvojamo ēku būvniecībā – par 9,7 %, savukārt dzīvojamo māju būvniecībā bija produkcijas apjoma pieaugums par 9,9 %.

Inženierbūvju produkcija 2.ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada 2.ceturksni, samazinājās par 33,8 % un to ietekmēja samazinājums ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecībā par 49,2 %, tiltu un tuneļu būvniecībā-par 41,2 %, kā arī autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā - par 32,7 %. Pieauga maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecība - par 33,9 %, kā arī vietējās nozīmes cauruļvadu un kabeļu būvniecība - par 12,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības produkcijas apjomi auguši par desmitdaļu

Žanete Hāka, 14.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada deviņos mēnešos būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,254 miljardi eiro, no tiem 3. ceturksnī – 574 miljoni eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

3. ceturksnī, salīdzinot ar šā gada 2. ceturksni, būvniecības produkcijas apjoms pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 4,2%. Tai skaitā ēku būvniecības apjoms samazinājās par 4,0% un inženierbūvju būvniecības apjoms – par 4,4%.

3. ceturksnī, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 0,6%. Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 34,7%, tai skaitā dzīvojamo māju būvniecība pieauga par 24,4% (13,3% no kopējā būvniecības apjoma) un izglītības iestāžu būvniecība un remonts palielinājās 2,1 reizi (9,5% no kopējās būvniecības).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2016. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjomspēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 25%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.

Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 580,8 milj. eiro.

Nozīmīgu būvniecības produkcijas pieaugumu, salīdzinot ar pagājušā gada 3. ceturksni, uzrādīja inženierbūvju būvniecība (50,9% no kopējā būvniecības apjoma) – par 39,6% un nedzīvojamo ēku būvniecība (38,8% no kopējā būvniecības apjoma) - par 25,2%, bet dzīvojamo māju būvniecībā bija kritums par 18%.

Inženierbūvju būvniecībā divas reizes pieauga ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvdarbu apjoms, ievērojams produkcijas kāpums bija arī maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju būvniecībā - par 67,7 %, autoceļu, ielu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecībā – par 28,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

2015. gada 2. ceturksnī būvniecībā kritums par 3,4%

Dienas Bizness, 13.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 3,4%,liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 405,1 miljoni eiro.

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada 2. ceturksni, ēku būvniecības apjoms saruka par 11,9%, ko veidoja būvniecības produkcijas apjoma samazinājums dzīvojamo māju būvniecībā par 16,7% un nedzīvojamo ēku būvniecībā par – 10,2%. Būvniecības apjoma kritums bija biroju ēku (par 38,7%), viesnīcu un tām līdzīga lietojuma ēku (par 38,8%), kā arī satiksmes un sakaru ēku būvniecībā (par 20,1%). Savukārt pieaugums bija divu dzīvokļu māju būvniecībā (par 20,6%), kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkām (par 10,5%).

2015. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo ceturksni, inženierbūvju produkcija, kas veidoja 50% no visas būvniecības (202,4 milj. eiro.), palielinājās par 6,9%. Tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 63,4%, autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļu būvniecība – par 12,5%. Savukārt kritums bija maģistrālo cauruļvadu, maģistrālo sakaru un elektropārvades līniju (par 11,5%), kā arī tiltu un tuneļu būvniecībā (par 8,4%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, IKP salīdzināmajās cenās palielinājies par 2,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 24,1 miljards eiro, 2014. gada 4. ceturksnī – 6,5 miljardi eiro.

2014. gada 4. ceturksnī IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem pieauga par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada 4. ceturksni, bet salīdzinājumā ar 2014. gada 3. ceturksni bija kāpums par 0,6%.

IKP pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem 2014. gada 4. ceturksnī ir palielinājies par 2,1%, salīdzinot ar 2013. gada attiecīgo periodu.

2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir pieaudzis četru vadošo apstrādes rūpniecības nozaru temps: koksnes un koka izstrādājumu ražošana palielinājās par 7%, pārtikas produktu ražošana – par 2%, gatavo metālizstrādājumu ražošana – par 2% un nemetālisko minerālu ražošana – par 1%. Negatīva ietekme uz apstrādes rūpniecības tempu bija ražošanas apjoma kritumam iekārtu un ierīču remonta un uzstādīšanas nozarē par 25%, apģērbu ražošanā – par 17% un dzērienu ražošanā – par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Par 1,7 miljoniem eiro siltina topošo Latgales reģiona arhīvu centru Daugavpilī

Monta Glumane, 29.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Nacionālā arhīva struktūrvienībā - Daugavpils zonālajā valsts arhīvā uzsākti būvdarbi energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

«Energoefektivitātes projekta rezultātā līdz 2022. gada rudenim plānots par vairāk nekā pusi samazināt apkures patēriņu ēkā - no 182.31 (kWh/m2 gadā) uz 71.29 (kWh/m2 gadā), tā ietaupot iestādes un nodokļu maksātāju līdzekļus, kā arī uzlabojot arhīva tehnisko un estētisko stāvokli,» atklāja K.Gruškevica.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai tiks atjaunotas inženierkomunikācijas sistēmas, veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Plānoto darbu sarakstā, lai nodrošinātu piekļuvi cilvēkiem ar kustību traucējumiem, iekļauta arī pandusa ierīkošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Daugavpils cietoksnī noslēgumam tuvojas 1,7 miljonus eiro vērti būvdarbi

Lelde Petrāne, 03.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd paveikti aptuveni 80% fasādes atjaunošanas un energoefektivitātes paaugstināšanas darbu Latvijas Nacionālā arhīva ēkā Komandanta ielā 9, Daugavpilī, informē VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Atjaunotā ēkas fasāde uzlabos vizuālo izskatu, ļaujot ēkai labāk iekļauties esošajā pilsētvidē. Ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada augustā.

Nākotnē ēkā, kas atrodas Daugavpils cietokšņa teritorijā, paredzēts izveidot Latgales reģiona arhīvu centru, tajā izvietojot glabājamās vienības, kas šobrīd tiek uzglabātas Jēkabpils un Rēzeknes zonālajos arhīvos.

Īstenojot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, ēkai projekta ietvaros tiek veikta iekšpagalma pamatu siltināšana, jumta siltināšana, ēkas iekšpagalma ārsienu siltināšana, logu nomaiņa un logu apjoma samazināšana, ārdurvju nomaiņa, pandusa ierīkošana nodrošinot vides pieejamību cilvēkiem ar kustību traucējumiem, kā arī ventilācijas sistēmas tīrīšana un ēkas apkures sistēmas atjaunošana. Projekta rezultātā Latvijas Nacionālais arhīvs iegūs atjaunotas ekspluatējamas inženierkomunikācijas sistēmas, kā arī būtisku komunālo (apkures) pakalpojumu izmaksu samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Lielveikala IKEA būvdarbi Latvijā

Rūta Kesnere, 22.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) gada nogalē veica kārtējo pārbaudi topošā lielveikala IKEA būvobjektā. Pārbaudes secinājums: konstatētas nebūtiskas atkāpes, kas pārsvarā saistītas ar nepilnībām dokumentācijā.

BVKB direktore Svetlana Mjakuškina stāsta, ka būvobjektu kontrolēs tiek pārbaudīts viss būvniecības process, sākot no dokumentācijas un būvdarbu žurnāla līdz skrūvju savienojumiem un konstrukciju metāla sastāvam. Galvenais pārbaužu mērķis ir pārliecināties, vai būvobjekts atbilst projektam, piemēram, vai praksē izmantoti tie paši metāli, kas norādīti projektā, vai tam atbilst skrūvju pievilkšanas spēks utt. Lai par to pārliecinātos, BVKB eksperti un būvinspektori objektā arī veic savus mērījumus. Piemēram, lai noteiktu konstrukcijās izmantotā metāla sastāvu, ir iegādāti īpaši aparāti, kuru cena ir ap 50 000 eiro. S. Mjakuškina uzsver, ka līdztekus mērījumiem pārbaudes balstās arī uz risku analīzi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Būvniecības produkcijas apjoms pirmajā ceturksnī sarucis par 0,1%

Dienas Bizness, 13.05.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2014. gada attiecīgo periodu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās samazinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati. Būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 252,5 milj. eiro.

Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 6,0%, tai skaitā palielinājās dzīvojamo māju būvniecība par 7,2%, kā arī rūpniecības ražošanas ēku un noliktavu būvniecība – par 19,5%. Samazinājies arī jaunuzbūvēto dzīvokļu skaits – šī gada 1. ceturksnī ekspluatācijā pieņemti 326 dzīvokļi, kas ir par 37% mazāk nekā 2014. gada 1. ceturksnī.

Inženierbūvju produkcija samazinājās par 2,5%, tai skaitā ostu, ūdensceļu, dambju un citu hidrobūvju būvniecība – par 38,5%, maģistrālo cauruļvadu, komunikācijas līniju un spēka līniju produkcija – par 21,2% un vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecība – par 18,1%. Savukārt pieaugums bija autoceļu, ielu, ceļu, lidlauku skrejceļu un dzelzceļa līniju būvniecībā par 26,7% un citu inženierbūvju būvniecībā par 29,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Lielāko būvnieku dzīvojamo māju portfelī ekskluzivitātes piesitiens

Zanda Zablovska, 08.01.2014

Midtown Apartments

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja

Atrodas: Hospitāļu ielā Rīgā
Attīstītājs: YIT Celtniecība
Plānotās investīcijas: 5,5 milj. eiro

Avots: yitgroup-com.prod.uoma.fi

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Rīgā un tās apkārtnē atsākusies dzīvojamo māju būvniecība; cenas - augstas

Dienas Bizness, 23.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Rīgā atsākusies jaunu dzīvojamo ēku būvniecība, ko lielā mērā sekmējis maksātspējīgu ārvalstu pircēju pieprasījuma pieaugums. Pakāpeniski atdzīvojusies arī uz vietējiem pircējiem orientētu dzīvojamo māju būvniecība, tomēr pieaugums ekonomiskās klases dzīvokļu segmentā nav pietiekams, vēsta laikraksts Diena.

Pēc vairākus gadus ilgušas stagnācijas situāciju nekustamā īpašuma tirgū Dienas aptaujātie eksperti raksturo pozitīvi, par to liecinot ne tikai augošā pircēju interese un rocība, bet arī jaunu projektu būvniecība. Pamatā būvniecība atdzīvojusies mājokļu segmentā - jaunas dzīvojamās mājas galvenokārt tiek celtas Rīgas centrā un mikrorajonos, kā arī Jūrmalā. Pakāpeniski atsākusies arī savrupmāju celtniecība izdevīgās vietās Pierīgā.

Pašlaik daudzdzīvokļu ēku būvniecība pamatā orientēta uz turīgiem un ļoti turīgiem pircējiem, taču ievērojami mazāka aktivitāte vērojama ekonomisko un vidēja līmeņa mājokļu būvniecībā, kur aktīvas ir vien dažas kompānijas, norāda nekustamo īpašumu uzņēmuma Ektornet valdes priekšsēdētājs Andris Kovaļčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Latvijas būvnieku TOP 25

U. Andersons, L.Vaivare, V. Lēvalde, Z. Zablovska, 07.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības tirgū pērn izvirzījies jauns līderis – ilggadējo līdzšinējo pirmās vijoles spēlētāju Skonto būvi no troņa pērn gāzis Re&Re. Tā apliecina 2013. gada būvuzņēmumu darbības rezultātu operatīvie dati.

Lai arī pērn pār būvniecības nozari krita vairākas tumšas ēnas, lielākoties skaitļi uzrāda pozitīvas tendences, tiesa, netrūkst arī zaudētāju. Vairāku kompāniju apgrozījums ir būtiski pieaudzis, sasniedzot pirmskrīzes rādītājus vai pat pārsniedzot visu iepriekšējo gadu līmeni. Zīmīgi, ka būvnieku peļņas rādītājos mīnusu pērn nav vispār – visi TOP 25 uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu.

Kāpumi un kritumi

Izvērtējot pagājušā gada rezultātus, straujāko kāpumu apgrozījumā pārliecinoši uzrāda divi uzņēmumi – a/s LNK Industries (+183,8%), vienā piegājienā pakāpjoties topā no 20. uz 7. vietu, un SIA Re&Re (+107,2%), kas pacēlusies no 7. uz 1. vietu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas mazināšanai būvniecībā līdz 5 procentiem gadā nevajadzētu palielināt būvdarbu izmaksas

Par to pārliecināts ēnu ekonomikas pētnieks un Stokholmas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka. Viens no iemesliem tam, ka cenām nevajadzētu pieaugt, ir tas, ka ēnu ekonomikas sastāvdaļa ir korupcija, kas arī sadārdzina būvniecības izmaksas.

Ēnu ekonomikas apjoma īpatsvars no iekšzemes kopprodukta būvniecības nozarē 2016. gadā salīdzinājumā ar 2015. gadu ir samazinājies par 1,5% un veido 38,5%. Tā liecina ēnu ekonomikas pētnieku Tāļa Putniņa un A. Saukas aplēses. Ēnu ekonomikas būtiskākās izpausmes būvniecībā ir aplokšņu algu maksāšana, kam seko PVN karuseļshēmas. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta aplēsēm aplokšņu algu saņēmēju īpatsvars būvniecībā ir ap 38%. A. Sauka uzsver, ka ēnu ekonomikas samazināšanas iespējas negatīvi ietekmē asā konkurence būvniecībā savienojumā ar nozīmīgu būvdarbu apjoma kritumu pērn un zemās cenas dominanci publiskajos iepirkumos. Tajā pašā laikā būvniecība ir viena no nedaudzajām nozarēm, kurā vairums strādājošo uzņēmumu paši ir apņēmības pilni situāciju mainīt un pieņemt arī tādus lēmumus, kuri īstermiņā, iespējams, ne visiem uzņēmējiem ir izdevīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru