Jaunākais izdevums

Lielākie gaļas nozares uzņēmumi saskaras ar vairākiem izaicinājumiem – gan cenu kāpumu, gan tendenču maiņu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pagājušajā gadā trīs uzņēmumi gaļas nozarē saskārās ar maksātnespējas procesu – Grāvendāle, Ardeks, Talsu Gaļa plus. Pieļauju, kā arī šogad vairāki uzņēmumi var saskarties ar finansiālām grūtībām, ko varētu izraisīt izejvielu cenu un ražošanas izmaksu pieaugums – cūkgaļai, vistas gaļai, piena produktiem, kā arī gāzei, naftai, elektrībai, kas tiek izmantota, lai saražotu produkciju. Februārī cūkgaļas cena ir rekordaugsta un tā ir sasniegusi jau pagājušās vasaras līmeni.

Šovasar cūkgaļas cena varētu kāpt par 24%,» prognozē gaļas pārstrādes uzņēmuma a/s HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš. Šīs cenas izmaiņas ietekmē divi faktori: pirmkārt, Ķīna, kas ir lielākais cūkgaļas noieta tirgus pasaulē, iekšējā gaļas tirgus piedāvājuma deficīta dēļ iepērk cūkgaļu lielos apjomos no Eiropas (gandrīz divas reizes vairāk kā 2015.gadā); otrkārt, Eiropā, piemēram, Dānija, Nīderlande, Beļģija, Vācija, ir krietni samazinājies cūku skaits.

Eiropā izplatās putnu gripa, kas arī rada cenu un pieprasījuma izmaiņas. Arī Āfrikas cūku mēris ir ļoti nopietna problēma, lai arī tas ir drošs cilvēkiem, šī slimība atstāj ievērojamu ietekmi Latvijas ekonomikā. Jau līdz šim ir bijuši izaicinājumi ar cūkgaļas pašpietiekamību (pieprasījuma apmierināšanu) un uz pašreizējo brīdi tā ir jau mazāka par 50% , kas nozīmē, ka uzņēmumiem ir nepieciešams importēt gaļu.

Visu rakstu Gaļas nozarē jārēķinās ar cenu kāpumu lasiet otrdienas, 28.februāra laikrakstā Dienas Bizness!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas gaļas pārstrādes uzņēmumiem straujā cūkgaļas cenu kāpuma dēļ šā gada pirmie mēneši bijuši smagi, teica Latvijas Gaļas ražotāju un pārstrādātāju asociācijas valdes priekšsēdētājs un gaļas pārstrādes uzņēmuma Rēzeknes gaļas kombināts padomes priekšsēdētājs Guntis Piteronoks.

«Biržā cūkgaļas cena ir paaugstinājusies par 35% un gaļas ražotāji tamdēļ ir spiesti celt gala produktu cenas tirgū, lai gan iedzīvotāju maciņi nav kļuvuši biezāki. Mēs esam spiesti celt cenas, bet nevaram tās paaugstināt proporcionāli izejvielu cenu kāpumam,» teica Piteronoks, piebilstot, ka gaļas pārstrādātāji bija spiesti nedaudz celt gala produktu cenas, taču ne tik lielā mērā kā palielinājušās izejvielu cenas.

Viņš atzina, ka straujais cūkgaļas cenu kāpums negatīvi pārsteidzis pārstrādes sektoru. «Janvāra sākumā vairumtirdzniecības cena cūkgaļai dzīvsvarā bija 1,02 eiro, bet šobrīd tā ir svārstās no 1,35 līdz 1,37 eiro,» sacīja Piteronoks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas liellopu audzētājiem laika apstākļu dēļ šī sezona bijusi pārbaudījumiem pilna, aģentūrai LETA atzina biedrības «Zemnieku saeima» pārstāve Līva Norkārkle.

«Gaļas liellopu audzētājiem šī sezona bija pārbaudījumiem pilna, jo pavasarī bija pārāk sauss un zāle neauga, savukārt laikā, kad bija jāgādā lopbarība ziemai, bija pārāk lietains un neizdevās savākt kvalitatīvu lopbarību,» sacīja Norkārkle, atgādinot, ka lielākoties gaļas liellopi tiek audzēti pēc bioloģiskās lauksaimniecības metodēm.

Norkārkle piebilda, ka gaļas liellopu audzēšanas saimniecības arvien vairāk pievēršas augkopībai - proteīnaugu audzēšanai liellopu nobarošanai, kas ir iepriecinošs fakts.

Pēc viņas teiktā, pēdējo gadu laikā gaļas liellopu nozare ir piedzīvojusi izaugsmi. Tas ir saistīts ar piena krīzi, kamdēļ piensaimnieki pārgāja uz gaļas liellopu audzēšanu, kā arī gaļas liellopu audzēšanai piemēroto platību apgūšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Gaļas liellopu nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies

LETA, 05.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas liellopu nozare pēdējos gados ir strauji attīstījusies, bet tās turpmāku attīstību neveicinās Brīvprātīgi saistītā atbalsta (BSA) likmes samazināšana par gaļas liellopiem, aģentūrai LETA pauda biedrībā Zemnieku saeima.

Biedrībā uzsvēra, ka gaļas liellopu nozares straujo attīstību pēdējo gadu laikā veicinājusi no 2014.-2016.gadam ilgusī krīze piensaimniecībā, kamdēļ daudzi piena lopkopji tika aicināti pārorientēties uz gaļas liellopu audzēšanu, ko arī darīja. Tāpat nozares attīstību sekmējis arī liels skaits jauno lauksaimnieku, kuri ar projektu palīdzību ir iegādājušies dzīvniekus, tehniku un nepieciešamo aprīkojumu.

Vienlaikus Zemnieku saeimā norādīja, ka šobrīd gaļas liellopu nozarē ir jūtama aktivitātes samazināšanās, kas saistīta ar neziņu par iespējamo BSA samazināšanu gaļas liellopiem. «Paredzētā atbalsta samazināšana par 30% šogad, un iespējamā iesaldēšana turpmākajos gados, neveicinās nozares attīstību,» uzsvēra biedrībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūkgaļas cenas sāka palielināties pagājušā gada otrajā pusgadā, un tendence liecina, ka tās pieaugs arī turpmāk. Līdz ar to visa gaļas produkcija šogad var sadārdzināties par 15-20%, intervijā aģentūrai LETA teica gaļas pārstrādes uzņēmuma Forevers valdes priekšsēdētājs Andrejs Ždans.

Viņš norādīja, ka 2012.-2013.gadā cūkgaļas cenas sasniedza maksimumu, piemēram, 2012.gadā salīdzinājumā ar 2011.gadu cenas vidēji pieauga par 19%. Savukārt no 2014.gada, kad Krievija ieviesa pārtikas importa embargo, cenas sāka samazināties. «Ražotāji, ne tik daudz Latvijas, cik citu Eiropas valstu, galvenokārt orientējās uz eksportu uz Krieviju, un kad šis tirgus tika slēgts, izveidojās pārprodukcija. Cenas sāka krists,» teica Ždans.

Viņš arī minēja, ka 2014.gadā cenas samazinājās par 15% salīdzinājumā ar 2013.gadu, bet 2015.gadā vēl par 16%. Līdz ar to 2015.gadā cenas sasniedza pēdējo desmit gadu minimumu, salīdzinot ar 2012.gada maksimumu orientējoši sarūkot par 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Austrālijas ugunsgrēki dzen uz augšu gaļas cenu – šoreiz jēra

Jānis Šķupelis, 30.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ugunsgrēki Austrālijā pamatīgas galvassāpes sagādājuši gan šīs valsts lauksaimniekiem, gan lopkopjiem. Turklāt šīs ziņas īpaši iepriecinošas nav jēra gaļas mīļotājiem.

Austrālija ir pasaulē lielākā jēra gaļas eksportētāja, un viss notiekošais liecina, ka piedāvājums šajā tirgū uz minētās ugunsnelaimes fona tikai samazināsies. Ja piedāvājums rūk un pieprasījums nemainās vai pat palielinās, rodas labs fons cenu kāpumam.

Pieejamie dati rāda, ka Austrālijas jēra gaļa jau tā gada laikā ir kļuvusi aptuveni uz pusi dārgāka.

"Meat & Livestock Australia" apkopotā informācija liecina, ka ugunsgrēka skartajās vai daļēji skartajās teritorijās atrodas aptuveni trešā daļa no šīs valsts kopējā aitu ganāmpulka. Tāpat nelaime skārusi plašas teritorijas, kurās tiek audzēti kvieši un citas pārtikas izejvielas, kuras tiek izmantotas, lai barotu visa veida lopus. Arī tas var būt vēl papildu apstāklis, kas sadārdzina dzīvi lopkopjiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2 %, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie dati.

2016. gadā Latvijā saražoti 87,2 tūkst. tonnu gaļas – par 1,7 tūkst. tonnu jeb 2 % vairāk nekā 2015. gadā. 42,5 % no kopējās saražotās gaļas ir no Pierīgas reģiona, un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu tas ir par 11,8 % vairāk. Lielākais ražošanas apjoma pieaugums vērojams aitu un kazu gaļai par 8,3 % un liellopu gaļai par 3,7 %. Cūku un putnu gaļas ražošana pieaugusi tikai attiecīgi par 1,1 % un 1,8 %. Par 2,8 % pieaudzis citas gaļas, kā trušu un zirgu gaļas ražošanas apjoms. Saražoto olu daudzums pērn pieaudzis par 7,2 % līdz 748,4 milj. olu.

Gaļas vidējā iepirkuma cena pieauga no 1456 eiro par tonnu 2015. gadā līdz 1492 eiro par tonnu 2016. gadā jeb par 2,5 %. Lielākais iepirkuma cenas kāpums bija cūkgaļai – par 7,2 %, sasniedzot 1 406 eiro par tonnu, mazāks aitu gaļai – par 1,2 %, sasniedzot 3 358 eiro par tonnu. Savukārt liellopu gaļas vidējā iepirkuma cena samazinājās no 1 643 eiro par tonnu 2015. gadā līdz 1 599 eiro par tonnu 2016. gadā jeb par 2,7 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Āzijā plosoties cūku mērim, Ķīnai jāmeklē citas iespējas, kur iegādāties gaļu. Rezultātā visā pasaulē palielinājusies gan cūkgaļas, gan vistas un liellopu gaļas cena.

Tiek lēsts, ka Ķīnas cūku ganāmpulka kopējais apmērs minētās slimības iespaidā varētu būt sarucis aptuveni par trešo daļu. Tas novedis pie situācijas, kad cūkgaļas cena šajā valstī pieaug par 50%, liecina pieejamā informācija. Tomēr cenu kāpums uz ierobežotāka gaļas piedāvājuma fona nav aktuāls vien šajā Āzijas lielvalstī. Šogad Apvienoto Nāciju apkopotā globālā gaļas cenu indeksa vērtība ir palielinājusies jau par 10% un sasniegusi augstāko līmeni kopš 2015. gada sākuma.

Piemēram, Eiropā patērētājiem par cūkgaļu nu jāmaksā aptuveni par 5% vairāk, jo lielāka daļa Vecā kontinenta gaļas produkcijas nu ceļo uz Ķīnu, izpētījis The Wall Street Journal. Tāpat vēl tiek ziņots, ka gada laikā aptuveni par trešo daļu palēcies Brazīlijas putnu gaļas eksports uz Ķīnu. Rezultātā pašā Brazīlijā šāda gaļa kļuvusi par 16% dārgāka. Brazīlijas valdības paziņojumi liecina, ka jauni līgumi ar Ķīnu noslēgti pat par ēzeļu gaļas piegādi. Līdzīgi esot arī ar Austrālijas jēra gaļu, kuras cena vidēji šajā valsī palielinājusies par 15%. Rekorddārgi liellopu gaļa esot jāpērk arī Jaunzēlandē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Gaidāms būtisks cūkgaļas cenas pieaugums

Heino Lapiņš - HKScan Latvia pārdošanas direktors, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs nedēļu laikā cūkgaļas tirgus pasaulē piedzīvoja īstu cenu eksploziju – aptuveni par 21.4 procentiem. Piemēram, Vācijā cūkgaļas kautķermeņa cena strauji ir palielinājusies vidēji no 1,40 līdz 1,70 eiro par kilogramu. Pēdējo desmit gadu laikā tik straujš pieaugums nebija piedzīvots.

Notikušais vēlreiz apliecina, cik ļoti globālās ekonomikas apstākļos notikumi pat ļoti attālās valstīs ietekmē Eiropu un arī Latviju. Cūkgaļas cenu celšanās galvenais iemesls ir tās deficīts Ķīnas tirgū, ko radīja vairāki faktori. Piemēram, ASV un Ķīnas tirdzniecības kara rezultātā Ķīna noteica 62 procentu ievedmuitu no Amerikas ievestai cūkgaļai. Taču galvenais cēlonis ir Āfrikas cūku mēris, kuru Ķīnā neizdodas ierobežot.

Ķīna ir lielākā cūkgaļas ražotājvalsts, aptuveni 50 procentu šo gaļas dzīvnieku pasaulē tiek audzēti tieši Ķīnā. Šī valsts ir arī lielākais cūkgaļas patērētājs, bet tiek prognozēts, ka tās pašpietiekamība kritīsies par 10 procentiem. Rezultātā, iedzīvotāju dzīves līmenim augot, pieprasījums palielinās, bet piedāvājums postošās cūku slimības ietekmē krīt. Tas savukārt ir radījis jaunas eksporta iespējas Eiropas Savienības cūkaudzētājiem – pašlaik Ķīna importē gandrīz 40 procentu cūkgaļas no kopējā Eiropas Savienības cūkgaļas eksporta, un tas ir ļoti daudz.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labs pamats, lai celtos gaļas produkcijas cenas arī Latvijas veikalu plauktos, uzskata eksperts.

Ķīnas cūku mēris ietekmē visas pasaules gaļas tirgu. Apvienoto Nāciju prognozētāji lēš, ka šogad pirmo reizi 20 gadu laikā globālā mērogā varētu būt gaidāms saražotās gaļas apmēru kritums. Ja tā, tad gaļa droši vien kļūs dārgāka un no tā neizbēgt arī Latvijai. Samazinājums gan varētu būt neliels – aptuveni par 0,2%, un kopš 2000. gada pasaulē gaļas ražošanas apjomi tāpat esot palēkušies par 45%, atklāj Apvienotās Nācijas.

Valdot šādam fonam, ASV preču biržā dzīvu cūku cena kopš februāra beigu daļas jau ir palēkusies par 67% un sasniegusi 90 ASV dolāra centu atzīmi par mārciņu.

Ķīnas caurums

Jau ziņots - mūsdienu globalizētajā pasaulē, kur daudz ko var pirkt un pārdot no gandrīz jebkuras vietas, viss savā starpā ir arvien vairāk saistīts. Par dažādu pārtikas izejvielu pieprasījuma pieaugumu atbildīgs augošais cilvēku skaits un globalizācijas process jeb tas, ka ēšanas kultūru integrācija būtiski audzējusi interesi par dažādiem produktiem reģionos, kur tas agrāk nebija tik izteikts. Šobrīd cūkgaļas cenas pieaugumu balsta situācija Ķīnā, kas ir lielākā tās patērētāja pasaulē. Ķīnā cūkas, lai ierobežotu minētā mēra izplatību, tiek slaktētas miljoniem, un tādēļ tiek lēsts, ka šīs valsts cūku ganāmpulks šogad varētu sarukt gandrīz par trešo daļu. Spekulācijas ir, ka Ķīnai, lai tiktu galā ar cūku mēri, varētu būt nepieciešami trīs līdz pieci gadi. Tas liek domāt, ka pie dārgākas cūkgaļas pasaulē, iespējams, būs jāpierod.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļas lopkopībā šis gads Latvijā ir smags, jo sausuma dēļ bija grūtības sagatavot lopbarību, kuras joprojām daudzās saimniecībās trūkst, aģentūrai LETA atzina Latvijas Gaļas un piena šķirņu liellopu audzētāju asociācijas valdes loceklis Mārtiņš Vāgners.

Viņš teica, ka lopbarības sagatavošanas ziņā situācija dažādos Latvijas reģionos atšķiras, tāpēc ir grūti viennozīmīgi novērtēt situāciju visā valstī kopumā, taču gaļas lopkopībā gads ir smags, jo lopbarība ziemai joprojām trūkst un nav zināms, vai nepieciešamo apmēru izdosies sagādāt.

«Ziemai sagatavot barību bija problēmas. Īpaši Kurzemē, kur šogad bija sausāks, bija problēmas. Vidzemē situācija ir citādāka - neraugoties uz lietaināku laiku, bija vairāk iespējas sagatavot lopbarību,» sacīja Vāgners.

Viņa atzina, ka grūti bija sagādāt ne tikai skābbarību, bet sliktās graudu ražas dēļ arī spēkbarību, tādēļ jau novembrī vai decembrī piena lopkopības saimniecības var izjust spēkbarības cenu kāpumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēdz teikt, ka pēc kara visi ir gudri. Tad nu, noslēdzoties kādiem zīmīgiem apaļiem atskaites periodiem, var atskatīties, kādiem aktīviem cenas pieauguma ziņā klājies vislabāk.

Kopumā 2019. gadā, neskatoties uz dažādiem ģeopolitiskajiem riskiem, cena strauji palielinājās ļoti daudziem finanšu aktīviem. Finanšu ziņu virsrakstos pārsvarā gozējas ASV akciju rekordi, lai gan daži no pašiem lielākajiem uzvarētājiem nākuši no tādām vietām, kur cenu pieaugumu tiem paredzēt bijis visai grūti un riskanti.

Krievija un GrieķijaViens no šādiem tirgiem ir, piemēram, Krievijas akcijas. To cena ASV dolāru izteiksmē 2019. gadā palēcās par veseliem 40% (Krievijas akciju RTS indeksa vērtība). Tik straujam kāpumam netraucēja ne Rietumvalstu rosīšanās sankciju frontē, ne Krievijas protesti.Pēdējos gados daudz kas mainījies nav, un šīs valsts ekonomikas nākotne ir atkarīga no notikumiem naftas tirgū. Ziemeļjūras jēlnaftas Brent vērtība 2019. gadā bijusi visai stabila, un pašās gada beigās tā pat piedzīvoja visai strauju kāpumu. Tiesa gan, šobrīd straujāku naftas cenas kāpumu daudzi izejvielu eksperti savās prognožu kristāla bumbās nesaskata (īstermiņā paredzēt tendences naftas tirgū gan ir faktiski neiespējami).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gaļa nozarē stāvoklis ir stabils, produktivitāte aug, bet liela bīstamība ir Āfrikas cūku mēris.

«Šajā nozarē bīstams ir Āfrikas cūku mēris (ĀCM), tas tuvojas citām ES valstīm – Polijai, Čehijai, blakus ir Vācija, kas ir liela gaļas ražotāja. Ja ĀCM nokļūtu šajās valstīs, varētu tikt apturēts eksports no ES uz trešajām valstīm un ražotāju cenas būtiski samazinātos, kas ir izdevīgi patērētājiem,» sacīja Lauksaimniecības Tirgus veicināšanas centra (LTVC) vadītāja Ingūna Gulbe.

Vasarā cūkgaļas iepirkuma cena bija pieaugusi, bet tagad tā pazeminājusies. Cūku audzētājus ietekmējis sliktais rudens, kad nevarēja novākt graudus. Lopbarības graudiem ir sliktāka kvalitāte, nekā citus gadus, tie ir mazliet pelējuši un ir arī citas problēmas, kas var atstāt ietekmi uz sivēniem un produktivitāti, ja ar šādu barību baro sivēnmātes. Barībai ir ļoti liela nozīme un mūsu ražotāji meklē visa veida iespējas, kā to uzlabot, kā visu izdarīt labāk, lai palielinātu kvalitāti un uzlabotu produktivitāti, pauda Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,2 %, bet pakalpojumiem – par 11,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,4 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+10,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %). Cenas palielinājās mājputnu gaļai (+3,2 %), cūkgaļai (+2,8 %), gaļas izstrādājumiem (+4,5 %), šokolādei (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), sviestam (+4,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Govs liemeņa iepirkuma cena pagājušā gada decembrī Latvijā bija par 0,4% zemāka nekā mēnesi iepriekš, un liellopu gaļas cenas līmenis Latvijā pagājušā gada pēdējā mēnesī bija otrs zemākais starp Eiropas Savienībā (ES) dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Ministrijas dati liecina, ka govs liemeņa iepirkuma cena Latvijā 2018.gada decembrī bija 218 eiro par 100 kilogramiem, un līdz ar to mēneša laikā tā sarukusi par 0,4% - tā joprojām bija mazāka nekā vidēji ES, kur tā pērn decembrī bija 269,5 eiro par 100 kilogramiem.

ES eksperti secinājuši, ka liellopu gaļas cenas ES arī 2018.gada decembrī saglabājās zem iepriekšējo gadu cenu līmeņa, ar atsevišķiem izņēmumiem. Latvijā vidējā liellopu gaļas cena gada laikā pieaugusi par 1%, taču tās līmenis pērn decembrī bija otrs zemākais starp ES dalībvalstīm.

Savukārt teles liemeņa iepirkuma cena Latvijā pagājušā gada decembrī bija 234,7 eiro par 100 kilogramiem, kas ir par 38,4% mazāk nekā vidēji ES, kur tā pērn decembrī bija 380,9 eiro. Latvijā teles liemeņa cena pagājušā gada decembrī bija par 8,9% augstāka nekā novembrī. Turpretī buļļa liemeņa vidējā iepirkuma cena Latvijā pērnā gada decembrī bija 225 eiro par 100 kilogramiem, kas ir mazāka nekā ES pagājušā gada decembrī, kur tā bija 375,6 eiro par 100 kilogramiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piena un gaļas lopu bizness - drīzāk darbietilpīgs hobijs

Kristīne Stepiņa, 09.10.2019

Zemnieku saimniecības Dārznieki saimnieks Raimonds Bērtulsons un viņa dēls Armands.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemnieku saimniecībā Dārznieki piena un gaļas lopu audzēšana ir sabalansēta tā, lai varētu gan izdzīvot, gan veidot uzkrājumus pašiem savā privātajā pensiju fondā.

Šogad bijusi laba graudu raža, arī kukurūza augusi griezdamās, tikko novākti 35 hektāri un sagatavota skābbarība ziemai, pie kūtīm gozējas svaigi siena ruļļi, kuros ik pa brīdim uzskrien zilacainais haskija un rotveilera jauktenis Būmers, lai gods godam pildītu viņam uzticētos sarga pienākumus.

Nākotne dēla rokās

Lai iepazītos ar zemnieku saimniecības prāvo ganāmpulku – 300 liellopiem, nākas vilkt kājās koši zilas bahilas un saimnieka Raimonda Bērtulsona un viņa dēla Armanda vadībā, izstaigāt visas četras kūtis, kurās mitinās gan brangi bullēni, gan melnraibas piena gotiņas, gan pāris dienu veci teliņi. Nekāds lielais bizness jau šis neesot, drīzāk darbietilpīgs hobijs, izrādot plašo saimniecību, secina R. Bērtulsons. Zemnieku saimniecība Dārznieki ir ieguvusi Gada uzņēmējs Zemgalē 2018 statusu, jo ar savu darbu un degsmi par Latvijas laukiem ir izgājuši cauri neskaitāmām grūtībām un pierādījuši, ka ir iespējams gan pašiem, gan arī jaunajai paaudzei dzīvot un attīstīties vietā, kura ir mīļa, un darba mīlestību nodot arī tālāk. Bērtulsonu ģimene – Ilga un Raimonds – Dārzniekos saimnieko jau vairāk nekā 25 gadus. Ģimenes lielākais palīgs lauku un fermas darbos ir dēls Armands, kurš prot darīt visus lauku darbus. A. Bērtulsons nesen Priekuļu tehnikumā ir izskolojies par lauku īpašumu apsaimniekotāju un vecākiem par prieku Dārzniekos ir uz palikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā mainījušās cenas konkrētās preču un pakalpojumu grupās?

Žanete Hāka, 08.12.2016

Pārtika
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada novembri: 2,6%
izmaiņas, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 3,4%
izmaiņas, salīdzinot ar 2016.gada oktobri: 1,2%

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri), palielinājās par 1,3%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 0,6% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, atpūtai un kultūrai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 2,6 %. Cenas pieauga pienam, sieram un olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, cukuram, maizei un graudaugiem, sviestam, saldumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, sālim un garšvielām, ievārījumam un medum, atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt lētāka kļuva kafija, augu eļļa, svaigi dārzeņi, kartupeļi, svaigi augļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Dienas Bizness, 12.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri), palielinājās par 2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada janvārī, salīdzinot ar 2017. gada janvāri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis gada laikā palielinājās par 1,9 %. Cenas pieauga sviestam (+31,0 %), skābajam krējumam (+16,3 %), pienam (+9,6 %), kefīram (+14,1 %), jogurtam (+4,9 %), sieram un biezpienam (+1,8 %). Cenu kāpums bija arī olām (+19,9 %), cūkgaļai (+7,2 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+3,1 %), gaļas izstrādājumiem (+5,9 %), mājputnu gaļai (+1,8 %), kā arī konditorejas izstrādājumiem (+4,3 %) un kartupeļiem (+10,1 %). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-11,6 %), cukurs (‑33,5 %) un kafija (-2,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kā gada laikā mainījušās dažādu preču un pakalpojumu cenas?

Žanete Hāka, 10.06.2019

Pārtika

Cenu pārmaiņas, salīdzinot 2018.gada maiju: +4.3%

Cenu pārmaiņas, salīdzinot ar 2019.gada aprīli: +1.5%

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Galerijā augstāk skaties cenu izmaiņas dažādās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada maijā bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,5 %, bet pakalpojumiem – par 11,6 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada maijā, salīdzinot ar 2018. gada maiju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,3 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+19,0 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+9,7 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,1 %), miltiem un citiem graudaugiem (+13,2 %). Cenas palielinājās cūkgaļai (+7,1 %), sieram un biezpienam (+4,1 %), gaļas izstrādājumiem (+9,2 %), šokolādei (+8,2 %), augļu un dārzeņu sulām (+7,3 %), žāvētiem augļiem un riekstiem (+11,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,9 %), kafija (-3,4 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,3 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada decembrī bija par 6,4 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 5,1 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Galerijā augstāk - preču un pakalpojumu cenu izmaiņas gada laikā!

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Atšķirībā no 2017. gada, kas bija raksturīgs ar salīdzinoši strauju pārtikas cenu pieaugumu, it īpaši pienam un piena izcelsmes produktiem, olām, gaļai un gaļas izstrādājumiem, 2018. gada laikā pārtikas cenu pieaugums bija mērenāks. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 0,6 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+7,9 %), miltiem un citiem graudaugiem (+7,3 %), kam cenu kāpumu ietekmēja arī 2018. gada sausā un karstā vasara, kas veicināja graudaugu ražas būtisku samazināšanos Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kā mainījušās cenas dažādās preču un pakalpojumu grupās?

Žanete Hāka, 08.11.2017

Pārtika

Cenas izmaiņas salīdzinājumā ar 2016.gada oktobri: 5,3%

Cenas izmaiņas salīdzinājumā ar 2017.gada septembri: 1%

Foto: pixabay

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri), palielinājās par 2,8 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,8 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, atpūtas un kultūras grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 5,3 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem augļiem, svaigiem dārzeņiem, olām, olīveļļai, kartupeļiem, šokolādei, kafijai un konditorejas izstrādājumiem. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā audzis par 2,9%

Žanete Hāka, 10.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri), palielinājās par 2,9 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,8 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, palielinājās par 6,2 %. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, sieram un biezpienam, augļiem, cukuram, sviestam, skābajam krējumam, pienam, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, kefīram, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, svaigām vai atdzesētām zivīm, jogurtam, saldumiem, šokolādei un gaļas izstrādājumiem. Savukārt lētāki kļuva kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 1,9 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada oktobrī bija par 9,3 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,0 %, bet pakalpojumiem – par 12,8 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada oktobrī, salīdzinot ar 2018. gada oktobri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,3 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot cenu izmaiņas gada laikā konkrētās preču un pakalpojumu grupās!

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2018. gada septembrī bija par 6,2 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 4,8 %, bet pakalpojumiem – par 9,8 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu gada laikā bija svaigiem dārzeņiem (+16.3 %). Cenas pieauga maizei (+6,0 %), olām (+9,1 %), augļu un dārzeņu sulām (+8,1 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+12,0 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,3 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9 %), piena produktiem (+1,3 %). Savukārt cenas samazinājās cukuram (-22,0 %), kafijai (-4,4 %), augu eļļai (-8,8 %), mājputnu gaļai (-1,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru