Jaunākais izdevums

Tikai divas nozarēs – cūkgaļas un mājputnu gaļas – nespējam nodrošināt pašpatēriņu ar pašu mājās saražoto.

Pēdējos desmit gados pārtikas nozarē gan būtiski audzis pašnodrošinājums ar vietējām izejvielām, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sniegtā informācija. Lai arī dārzeņu audzētāji var nodrošināt tirgu ar vietējo preci, liels ir importa un «pelēkā sektora» spiediens.

Vislielākais palielinājums desmit gadu laikā skāris liellopu gaļas nozari – pašnodrošinājums pieaudzis simtprocentīgi – no 82 % 2000. gadā līdz 180 % 2011. gadā. Mazajās saimniecībās liellopu skaits saruka, bet lielajās saimniecībās vērojams gaļas liellopu skaita pieaugums: liellopu skaits saimniecībās ar 200 līdz 299 liellopiem palielinājies par 18,1 % salīdzinot ar 2010.gadu, bet saimniecībās ar 50 līdz 99 liellopiem – par 8,1 %, liecina ZM dati.

Būtisks pašnodrošinājuma kāpums – par 56 % – bijis graudaugu nozarē. Tieši graudkopības sektors pērn uzrādīja ievērojamus rezultātus – tika sasniegtas rekordražas, un būtiski pieauga eksports. Atšķirībā no graudkopjiem ne tik labi sekmējies cūkkopjiem. 2000. gadā pašnodrošinājums cūkgaļas tirgū bija 65 %, bet 2011. gadā – 62 %. Nozares eksperti to skaidro ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, cūkkopības nozarei ir grūtības pilnvērtīgi darboties un attīstīties. Turklāt situāciju ietekmējis arī Krievijas aizliegums ievest dzīvās cūkas no ES, tostarp Latvijas. Nozare joprojām ir sadrumstalota un lielie ganāmpulki ar cūku skaitu virs tūkstoša veido tikai 2,5 %, bet lielākā daļa ganāmpulki ir ar cūku skaitu no vienas līdz 100 (92,5 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Veikalos masveidā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, radot vietējās cūkgaļas deficītu

LETA, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo nedēļu laikā lielās partijās Latvijā tiek ievesta Spānijas cūkgaļa, tādējādi no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju, informēja Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

«Lai sildītu mūsu pašu ekonomiku, būtu svarīgi atbalstīt vietējos ražotājus un pirkt vietējos produktus, taču lielveikalu gaļas vitrīnas lielākoties pilda citu Eiropas Savienības dalībvalstu cūkgaļa, savukārt sabiedriskās ēdināšanas sektoram gandrīz neviens nejautā, kādas izcelsmes cūkgaļa tiek pasniegta. Mēs regulāri redzam Polijas izcelsmes cūkgaļu, arī Spānijas cūkgaļas īpatsvars Latvijā ir liels, un tieši pēdējo nedēļu laikā Spānijas cūkgaļa lielās partijās ievesta Latvijā, no veikalu plauktiem izspiežot vietējo produkciju,» norādīja Lejniece.

Viņa arī sacīja, ka Spānija saskaņā ar Eiropas Komisijas datiem ir viena no Eiropā lielākajām antibiotiku patērētājām cūkkopības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Rīgas Miesnieks Izlases sērijas produkti dienasgaismu vairs neredzēs

Laura Mazbērziņa, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik gadu tiek investētas ievērojamas naudas summas, lai pircējiem piedāvātu jaunus produktus, taču tikai puse no produktiem «izdzīvo» ilgtermiņā, pastāstīja Heino Lapiņš, zīmola Rīgas Miesnieks produkcijas ražotāja HKScan Latvia pārdošanas direktors.

Uzņēmums seko līdzi savu klientu vēlmēm - tiek veiktas aptaujas un ņemti vērā dažādi statistikas dati. Arī pagājušajā gadā tika izveidoti vairāki jauni produkti, tostarp, vairāki Izlases sērijas produkti, kuros bija samazināts daudzums E vielu un samazināts tauku saturs, kas padarīja šos produktus veselīgākus. Izpēte liecinājusi, ka Izlases sērijas produktus patērētāji pieprasa, taču realitātē pierādījies pretējais.

«Šī produktu līnija dienasgaismu vairs neredzēs, lai gan tā pastāvēja vien dažus mēnešus. Izlases produkciju veidojām pēc rūpīgām patēriņa izpētēm, tomēr pircēji izvēlējās pirkt ierastos produktus - viens ir tas, ko saka, otrs - tas, ko dara. Tirgus ir ļoti nežēlīgs. Jauno produktu dzīves cikls var būt ļoti īss, aptuveni 6 līdz 12 mēneši. Ja konkrētā produkcija tirgū «neiet», tad tā tiek nomainīta. Taču jebkurā biznesā ir nepieciešams uzņemties risku un eksperimentēt,» komentē H. Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas kopējais lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu eksports 2017. gadā, salīdzinājumā ar 2016. gadu, ir palielinājies par 465 miljoniem eiro jeb 21,3%. 2017. gadā Latvija lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktus eksportēja uz 153 pasaules valstīm.

Latvijas lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ražotāji ir spējuši kāpināt eksportu un 2014. gadā radušos Krievijas tirgus zudumu lielākoties veiksmīgi aizvietot ar citiem noieta tirgiem gan ES, gan ārpus tās. Vērtējot Krievijas ekonomisko sankciju ietekmētās produktu grupas (piens un piena produkti, liellopu gaļa, cūkgaļa, mājputnu gaļa, desas un tamlīdzīgi izstrādājumi, zivju produkcija (izņemot zivju konservus)), var secināt, ka 2017. gadā eksporta vērtība vairākiem šiem produktiem lielākoties pieauga.

Pozitīvi ir attīstījies siera un sūkalu eksports. Iepriekšējos trīs gados siera un sūkalu eksports nepārtraukti palielinājās un 2017. gadā siera eksports bija par 55% augstāks nekā 2014. gadā, bet sūkalām - pat par 113% augstāks. Piena un piena produktu eksportā no Latvijas 2017. gadā, salīdzinot ar 2014. gadu, ir apgūti 12 jauni galamērķi. Kopumā 2017. gadā Latvija pienu un piena produktus eksportēja uz 50 pasaules valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

FOTO: Kurām preču grupām visstraujāk mainījušās cenas?

Žanete Hāka, 08.08.2016

Pārtika
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, saīdzinot ar 2015.gada jūliju: 0,9%
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar 2015.gada decembri: 2%
Cenu izmaiņas 2016.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju: -0,2%

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā šā gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, palielinājās par 0,1%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,7 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, veselības aprūpei, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2016. gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,9 %. Būtiskākā ietekme uz cenu kāpumu bija žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, šokolādei, konditorejas izstrādājumiem, cūkgaļai, sālim un garšvielām, saldējumam, žāvētiem augļiem un riekstiem. Savukārt lētāks kļuva piens, siers, augļu un dārzeņu sulas, sviests, mājputnu gaļa, svaigi dārzeņi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

90% Latvijas iedzīvotāju iegādājas svaigu, termiski neapstrādātu cūkgaļu

Žanete Hāka, 21.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai 0,4% Latvijas iedzīvotāju uzticas ārvalstīs ražotai cūkgaļai, liecina Latvijas Cūku audzētāju asociācijas un GfK Custom Research Baltic pētījums.

Pirmo reizi pēc Latvijas Cūku audzētāju asociācijas iniciatīvas pētīti Latvijas iedzīvotāju cūkgaļas pirkšanas paradumi un attieksme pret Latvijā ražotu un importa cūkgaļu. 61% iedzīvotāju uzticas tieši Latvijā ražotās cūkgaļas kvalitātei un drošumam, bet ārvalstīs ražotai cūkgaļai uzticas tikai 0,4% respondentu.

Divi galvenie cūkgaļas izvēles kritēriji ir gaļas izskats vai smarža (61%) un tās cena (56%). Katram piektajam patērētājam ir svarīga izcelsmes vieta. Latvijā ražotā cūkgaļa tiek vērtēta kā svaiga, tā labi garšo un ir kvalitatīva. Tiesa, vien 13% cūkgaļas pircēju regulāri jautā pārdevējam par tās izcelsmes valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Latvijā audzēto cūku gaļas noietu vietējā tirgū, Latvijas cūku selekcijas organizācijas 28.oktobrī organizēs pasākumu Cūkgaļas kvalitātes diena, kur aicināti piedalīties gan cūku audzētāji un gaļas pārstrādes uzņēmumi, gan arī tirgotāji, informēja SIA Cūku ciltsdarba centrs direktore Dzintra Lejniece.

Kā norādīja Lejniece, akcijas mērķis ir uzlabot informācijas apmaiņu starp ražotāju, pārstrādātāju un patērētāju par Latvijas izcelsmes cūkgaļas kvalitatīvajām īpašībām un izmantošanas iespējām.

«Tādējādi vēlamies attīstīt sadarbības shēmu, kur visi ražošanas posmi ir izsekojami un vērš patērētāju uzmanību uz produkta kvalitāti, nekaitīgumu, uzturvērtību un veselīgumu. Cūkgaļas kvalitātes dienas laikā novērtēsim arī Latvijas šķirnes cūku audzētavu veikumu,» sacīja Lejniece.

Viņa arī atzina, ka cūkgaļas nozares pārstāvji aicina iedzīvotājiem kļūt aktīvākiem un sekot līdzi, kāda cūkgaļa tiek pirkta, painteresējoties, vai gaļai ir vietējā izcelsme. Lielākā daļa iedzīvotāju cūkgaļu iegādājas lielveikalos, taču joprojām ne visos lielveikalu tīklos var nopirkt Latvijā audzētu cūkgaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ policija Ķīnā vēstījusi par visai īpatnēju noziegumu - tā vietējā rūpnīcā atklājusi un konfiscējusi vairāk nekā 22 tonnas viltotas liellopu gaļas, vēsta ārvalstu mediji.

Tā sauktā liellopu gaļa patiesībā bijusi cūkgaļa, kas ir lētāka. Cūkgaļa bija apstrādāta ar ķimikālijām, ieskaitot parafīnu un rūpniecības sāļus tā, lai līdzinātos liellopu gaļai.

Rūpnīca vietējiem tirgiem bija pārdevusi vairāk nekā 1500 kilogramus viltotās gaļas par cenu - 4 līdz 5 ASV dolāri par kilogramu.

Policija atklājusi un slēgusi sešas «darbnīcas», kurās notikusi gaļas viltošana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Tirgotāji gaida oficiālu PVD rīkojumu par Lietuvas cūkgaļas produkcijas importa liegumu; izņemti atsevišķi produkti

Nozare.lv, 24.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc paziņojuma saņemšanas par Āfrikas cūku mēra (ĀCM) uzliesmojumu vienā no lielākajām fermām Lietuvā un tam sekojošo Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) rīkojumu par svaigās gaļas importa aizliegumu, kaimiņvalsts svaigās cūkgaļas tirgošana tirdzniecības vietās Latvijā tiek pārtraukta, tikmēr pārējā cūkgaļas produkcija tiks tirgota līdz tālākiem PVD rīkojumiem, biznesa portālam Nozare.lv atzina aptaujātie tirgotāji.

Lai gan oficiāls rīkojums no Lietuvas vēl nav saņemts, ievestās svaigās cūkgaļas izņemšana no tirdzniecības vietām šodien ir sākta, kā arī tiek pārbaudīti gaļas piegādātāji, sacīja SIA Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Prevencijas nolūkos visā Latvijā esam sākuši no Lietuvas ievestās svaigās cūkgaļas izņemšanu no tirdzniecības. Tā kā PVD rīkojums apturēt cūkgaļas importu izdots, balstoties uz telefona sarunu ar Lietuvas Pārtikas un veterināro dienestu, un nav oficiāls, esam sagatavojuši svaigās gaļas iepircēju sarakstu no Lietuvas, ar kuriem Maxima Latvija apturēs svaigās cūkgaļas un tās produkcijas iepirkumu, līdz ko būs saņemts oficiāls apstiprinājums no Lietuvas PVD, sacīja Gulbe.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Db viedoklis: Aplipināja kaimiņu cūkas, bet jācieš ir mūsu cūkgaļas eksportētājiem

Dienas Bizness, 29.11.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija allaž bijusi unikāla valsts, kas ir mācējusi katru mazāko notikumu pavērst par labu sev, neuztraucoties par to, ka visa pārējā Eiropa un nereti arī pasaule ļoti labi saprot – kārtējais spertais solis nekādi nav uzskatāms par objektīvu. Šoreiz runa ir par visnotaļ skumīgo stāstu par vairākiem Latgalē mītošiem rukšiem, kuri ir saķēruši cūku mēri un kuru turpmākais liktenis tādējādi ir saistīts ar došanos pa skuju taku.

Protams, ir jāveic visi tie pasākumi, ar kādiem šādos gadījumos parasti jārēķinās, un vismaz ir jāmēģina likvidēt slimības cēloni – pa Krievijas, Baltkrievijas un Latvijas mežiem klīstošās slimās mežacūkas. Tomēr krievi ir nosprieduši, ka ar to vien šī cūciskā lieta nebūt nebūs atrisināta, un pieņēmuši lēmumu, ka dzīvās cūkas, to sperma, kā arī cūkgaļa no Latvijas lielajā Krievzemē nav ievedama. Aizliegumu ievest dzīvās cūkas vēl vismaz teorētiski varētu saprast – nevar taču pieļaut, ka daži slimie latvju rukši aplipina visu plašo Krievijas cūku saimi. Tiesa gan, tieši no dzīvo cūku vešanas aizlieguma uz Krieviju mūsu cūkaudzētājiem, kā mēdz teikt, ne silts, ne auksts – ierobežojums ir spēkā jau ilgāku laiku, tādējādi šobrīd neviens no mūsu uzņēmējiem šādas darbības neveic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikaliem vairāk jānāk pretī Latvijā ražotiem produktiem, tādējādi daļēji risinot lauksaimnieku problēmas, šorīt raidījumā Rīta panorāma sacīja biedrības Zemnieku saeima pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

Šā gada martā lauksaimniecības nozares pārstāvji atzina, ka samilzušo problēmu dēļ nozarē Latvijas lauksaimnieki varētu rīkot protesta akcijas.

Taču tagad Dzelzkalēja-Burmistre atzīst, ka, piemēram, zemajām piena cenām nav risinājuma, līdz ar to nav pret ko protestēt. Tajā pašā laikā eksperte norādīja, ka lauksaimnieku problēmas tiktu daļēji risinātas, ja veikalos vairāk nonāktu vietējie produkti.

Latvijā veikali un pārstrādātāji solidāri neuzņēmās dalīt zaudējumus ar lauksaimniekiem, rezultātā pārstrādātāji un veikali no savas peļņas daļas neatteicās. Mēs gribētu veikalos redzēt vairāk Latvijas produktu. Pirms pāris gadiem Igaunijā ar protestu palīdzību tika panākts, ka lielveikalos, piemēram, ar veikalu tīkla Rimi logo ražots piens ir igauņu piens, kā arī cūkgaļa ir no Igaunijas. Turpretī Latvijā vēl nesen pamanīju, ka cūkgaļa ir no Vācijas, bet piens - ražots Eiropas Savienībā, stāstīja Zemnieku saeimas pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cūku un cūkgaļas eksporta aizlieguma gadījumā Latvijas cūkkopības nozarei var rasties aptuveni 13,6 miljoni eiro zaudējumi, liecina Zemkopības ministrijas aplēses, kas iekļautas otrdien valdībā izskatīšanai paredzētajā informatīvajā ziņojumā.

Kopējais saražotās cūkgaļas apjoms ir 35,7 tūkstoši tonnu, savukārt eksportēto dzīvo cūku apjoms – 8,5 tūkstoši tonnu.

Latvijā cūkgaļas iepirkuma cena pērnā gada decembrī bija 182,43 eiro par 100 kilogramiem. Tādējādi kopējā nozares produkcijas vērtība pie pašreizējās Latvijas iepirkuma cenas ir 80,6 miljoni eiro.

Kā liecina ZM dati, 2012. gadā 55% no Latvijā patērētās gaļas bija cūkgaļa (74,3 tūkstoši tonnu), 34% veidoja putnu gaļa, bet 10% - liellopu gaļa. Latvijā saražoti tikai 35,7 tūkstoši tonnas cūkgaļas, tādējādi Latvijas patēriņu veido 48% vietējas izcelsmes un 52% importēta cūkgaļa un tās produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 3,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 3,2 % un pakalpojumiem – par 3,1 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada augustā bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,1 %, bet pakalpojumiem – par 13,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada augustā, salīdzinot ar 2018. gada augustu, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 4,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija dārzeņiem (+28,9 %). Gada laikā cenas pieauga maizei (+9,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+7,4 %), miltiem un citiem graudaugiem (+17,3 %). Dārgāka bija cūkgaļa (+12,1 %), žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (+3,5 %), gaļas izstrādājumi (+9,9 %). Cenu līmenis pieauga arī šokolādei (+5,6 %), svaigām vai atdzesētām zivīm (+10,6 %) un saldējumam (+5,5 %). Savukārt lētāki bija svaigi augļi (-7,8 %) un kafija (-7,2 %).

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

ES cūku audzētājiem sola papildu atbalstu gaļas intervencei

LETA, 23.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai stabilizētu Eiropas Savienības cūkgaļas tirgu, kurā saistībā ar Krievijas embargo vērojama pārprodukcija un krass iepirkuma cenas kritums, drīzumā varētu tikt īstenoti tirgus intervences pasākumi, cūku audzētājiem piešķirot vairāku miljonu eiro atbalstu par gaļas uzglabāšanu privātās noliktavās, paziņojis ES lauksaimniecības un lauku attīstības komisārs Fils Hogans.

Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece apliecināja, ka oficiāls paziņojums par cūkgaļas uzglabāšanu intervencē vēl nav bijis, tomēr balsojums par finansējuma piešķiršanu gaidāms jau tuvākajās dienās.

Lēmums par papildu atbalsta piešķiršanu nozarei pieņemts Dānijas cūku audzētāju ietekmē. Dānijā katastrofāli zemās cenas dēļ jau tiekot slēgtas cūku fermas. Savukārt Latvijas cūku audzētāji lēmuma pieņemšanas gadījumā var rēķināties ar to, ka ES pieaugs pieprasījums pēc cūkgaļas un attiecīgi celsies iepirkuma cena.

«Latvijā gan nav noliktavas gaļas privātai glabāšanai, tomēr, tā kā esam kopējā ES gaļas tirgū, jebkuras darbības, kas atslogo kopējo ES gaļas tirgu, ir atbalstāmas. Tikai svarīgi, pēc cik ilga laika gaļas tirgū parādīsies intervencē uzglabātā gaļa un kādu iespaidu tas atstās uz tā brīža cenu,» sacīja Lejniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Gaļas patēriņš: vai panāksim Igauniju un Lietuvu?

HKScan Latvia pārdošanas vadītājs Heino Lapiņš, 15.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan Latvijā, gan aiz mūsu valsts robežām par īstu modes kliedzienu ir kļuvis ne tikai veģetārisms, bet arī vegānisms, tomēr pasaules pieredze liecina, ka lielākajai daļai cilvēku ēšanas paradumi būtiski nemainās. Gaļas patēriņš attīstītajās valstīs, kur iedzīvotāju ienākumu līmenis ir pietiekami augsts, lai viņi veikalos pirktu tieši to pārtiku, kuru vēlas, gaļas patēriņš ir ļoti augsts un ne tikai nesamazinās, bet joprojām palielinās.

Tas arī ir saprotams, jo gaļa ir būtiska sabalansētas maltītes sastāvdaļa. Turklāt tā satur vairākus komponentus, kurus mēs varam uzņemt tikai ar pārtiku. Viens no tiem ir B12 vitamīns, kas nepieciešams augšanai, tāpēc īpaši nepieciešams bērniem. Gaļā ir arī citi vērtīgi vitamīni, minerālvielas un aminoskābes, un tā ir nozīmīgs proteīna avots. Šī iemesla dēļ, piemēram, Itālijā jau ar likumu aizliegts propagandēt veģetārismu jauno cilvēku vidū.

Taču Latvijā gaļu lieto mazāk nekā mūsu kaimiņvalstīs. Es atļaušos apgalvot, ka pamatiemesls šādiem datiem ir iedzīvotāju nepietiekamā maksātspēja, kuras dēļ cilvēkiem bieži vien jāatsakās no produkta, kuru gribētu redzēt uz galda gan svētkos, gan ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pārtikas grozs kļuvis tukšāks

Dienas Bizness, 07.08.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2011.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, mājsaimniecību patēriņa izdevumi palielinājās par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Tomēr inflācijas ietekmē reāli nopirktās pārtikas daudzums ir samazinājies

Mājsaimniecību budžetu apsekojuma dati rāda, ka mājsaimniecību izdevumi uzturam vidēji mēnesī, rēķinot uz vienu mājsaimniecības locekli, 2011.gadā bija Ls 54 (2010.gadā – Ls 50) jeb vidēji 28,8% no visiem patēriņa izdevumiem (2010.gadā – 28,3%). Pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem mājsaimniecības tērēja par 7,0% vairāk nekā 2010.gadā. Savukārt šo produktu patēriņa cenas 2011.gadā pieauga par 8,4%.

Pārrēķinot šos izdevumus salīdzināmajās cenās, var konstatēt, ka izdevumi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem faktiski saruka par 1,3%. Turklāt samazinājums vērojams vairākus gadus pēc kārtas. Mājsaimniecību ierobežoto ekonomisko resursu dēļ līdzekļi tiek taupīti uzturam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Papildināta - Krievijas premjers: Rietumu produktu importa aizliegums «ļaus attīrīt veikalu plauktus mūsu ražojumiem»

LETA--AFP, 07.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums ir rezerves, kas palīdzēs pārskatīt attiecības ar daudzām valstīm un atrast citus partnerus. Un par Latviju... Es šaubos, ka ASV pirks jūsu šprotes, radio Baltcom sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs.

Aizliegums būšot spēcīgs stimuls vietējiem ražotājiem, turklāt esot daudzas valstis, kuras ir gatavas piegādāt Krievijai pārtiku - kvalitāte neesot sliktāka, salīdzinot ar ES produktiem, sacīja vēstnieks.

Tirdzniecībā starp Latviju un Krieviju gada pirmajā pusgadā bija vērojams pieaugums par 15 procentiem, bet otrajā pusgadā viņš paredz apjomu samazināšanos. Vešņakovs apstiprināja, ka jau tuvākajās dienās produkti no ES Krievijā vairs netiks ielaisti.

Tas neesot Krievijas ceļš, bet gan ES uzspiestais, vadoties pēc ASV pasūtījuma.

Kā vēstīts, Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju), palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,6 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, kā arī cenu kritumam apģērbiem un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,6 %. Cenas pieauga dārzeņiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, piena produktiem, sviestam, pienam, sieram un biezpienam, konditorejas izstrādājumiem, svaigām vai atdzesētām zivīm, olām, cukuram, svaigiem augļiem, šokolādei.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu grupā vidējais cenu līmenis palielinājās par 2,7 %, ko galvenokārt ietekmēja cenu kāpums tabakas izstrādājumiem par 5,4 %. Alkoholiskajiem dzērieniem cenas palielinājās par 1,2 %, tai skaitā alum, stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un vīnam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES gaļas un piena marķējumā

Žanete Hāka, 13.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlamenta deputāti ceturtdien pieņemtajā rezolūcijā atkārtoti aicina ieviest obligātu izcelsmes valsts norādi ES ražotajai gaļai un pienam, informē EP.

Deputāti norāda, ka obligāts marķējums palīdzēs saglabāt patērētāju uzticēšanos pārtikas produktiem, nodrošinot to piegādes ķēdes pārredzamību.

Marķējumam ar izcelsmes valsts vai vietas norādi jābūt obligātam attiecībā uz visu veidu ES ražoto dzeramo pienu, piena produktiem un gaļas produktiem, saka EP deputāti.

Lai labāk informētu Eiropas patērētājus, ņemot vērā zirga gaļas skandālu un citus krāpšanās gadījumus, kā arī, lai uzlabotu pārredzamību visā pārtikas ķēdē, izcelsmes valsts marķējumam jābūt obligātam arī attiecībā uz gaļu apstrādātos produktos, teikts tekstā, ko EP pieņēma 422 balsīm par, 159 pret un 68 atturoties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Lietuvas KG Group: daudz efektīvāk izaudzēt un pārstrādāt izejvielas vienā un tajā pašā valstī

Anda Asere, 09.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas bizness ir stabils – cilvēki vienmēr ir ēduši un darīs to arī turpmāk, taču šī joma mainās, pieaugot laika vērtībai, ko var ietaupīt virtuvē

Gatavie pankūku un kūku mīklas maisījumi, ātri pagatavojamas nūdeles, marinēti vistas gaļas gabaliņi, ko atliek vien apcept, – visi šie produkti ir Lietuvas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas uzņēmumu grupas KG Group atbilde tirgus tendencēm un pieprasījumam. «Mūsu stratēģija ir nodrošināt pilnu produkta ražošanas ciklu – no lauka līdz galdam,» saka Tautvids Barštis (Tautvydas Barštys), KG Group ģenerāldirektors. Viņš uzsver, ka ir daudz efektīvāk izaudzēt un pārstrādāt izejvielas vienā un tajā pašā valstī – tā tiek iegūts ekonomiski lielākais labums. Turpretī, ja izejvielas ir saražotas vai izaudzētas vienā valstī, bet gala produkts izgatavots citā valstī, nauda aizplūst no valsts un tiek radīts arī mazāk darbavietu. «Katrai valstij jācīnās par savām darbavietām,» uzsver uzņēmējs. KG Group nodarbina vairāk nekā 3000 darbinieku, un T. Barštis uzsver, ka biznesu neveido kompānijas, bet gan cilvēki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā palielinājās par 2,7 %

Zane Atlāce - Bistere, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri), palielinājās par 2,7 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas pieauga par 2,7 % un pakalpojumiem – par 2,9 %.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada novembrī, salīdzinot ar 2016. gada novembri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, dažādu preču un pakalpojumu grupai, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis palielinājās par 4,7 %. Cenas pieauga pienam, piena produktiem, sviestam, sieram un biezpienam, jogurtam, gaļai un gaļas izstrādājumiem, svaigiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, olām, konditorejas izstrādājumiem, kartupeļiem un svaigām vai atdzesētām zivīm. Savukārt cenas samazinājās cukuram un makaronu izstrādājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 3,4 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,5 % un pakalpojumiem – par 3,3 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada aprīlī bija par 9,1 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 8,2 %, bet pakalpojumiem – par 11,4 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada aprīlī, salīdzinot ar 2018. gada aprīli, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 3,2 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (+18,4 %). Gada laikā cenas pieauga arī maizei (+10,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+9,6 %), konditorejas izstrādājumiem (+2,8 %). Cenas palielinājās mājputnu gaļai (+3,2 %), cūkgaļai (+2,8 %), gaļas izstrādājumiem (+4,5 %), šokolādei (+4,3 %), saldējumam (+4,5 %), sviestam (+4,4 %). Savukārt lētāki kļuva svaigi augļi (-5,7 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis palielinājās par 2,6 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 2,4 % un pakalpojumiem – par 3,0 %.

Salīdzinot ar 2015. gadu, patēriņa cenas 2019. gada septembrī bija par 8,9 % augstākas. Precēm cenas pieauga par 7,3 %, bet pakalpojumiem – par 13,1 %. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2019. gada septembrī, salīdzinot ar 2018. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 2,4 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+8,9 %), konditorejas izstrādājumiem (+5,0 %), miltiem un citiem graudaugiem (+10,1 %).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar pieprasījuma kāpumu Latvijā aizvien vairāk zemnieku saimniecību pievērsušās mājputnu audzēšanai

Tādējādi pircējiem tiek dota izvēles iespēja – iegādāties bioloģisku vai konvenciāli audzētu putnu gaļu. Uzrunāto zemnieku saimniecību saimnieki atzīst, ka pagaidām mājputnu audzēšana ir nišas nodarbe, bet tai ir liels potenciāls, tostarp arī eksportā. Konkurentu skaits pēdējos gados ir palielinājies, tomēr pircēju vismaz pagaidām pietiek visiem. «Mazajai Latvijai saimniecību daudzums, kurās audzē mājputnus, ir pietiekams, katrs no mums ir atradis savu nišu, kur produkciju realizēt. Ja saimniecību kļūtu daudz vairāk, būtu jādomā par eksportu,» lēš z/s Kalvāni īpašniece Brigita Savina.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Kurās preču grupās cenas gada laikā augušas visstraujāk?

Žanete Hāka, 08.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā (2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri), palielinājās par 3,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 3,4 % un pakalpojumiem – par 3%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, sakaru grupai, kā arī cenu kritumam apģērbam un apaviem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis 2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, palielinājās par 6,1 %. Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem, piena produktiem, sieram un biezpienam, pienam, sviestam, žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai, cukuram, svaigām vai atdzesētām zivīm, svaigiem augļiem, šokolādei, cūkgaļai, saldumiem un kafijai. Savukārt lētāka kļuva mājputnu gaļa un kartupeļi.

Komentāri

Pievienot komentāru