Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas problēmu dēļ gar degunu aiziet vairāki miljoni latu, piektdien informē laikraksts Dienas bizness.

Šobrīd grāmatvežiem saistībā ar gada pārskatu elektronisku iesniegšanu lielas galvassāpes un stresu sagādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS). «Apgrūtinājumi ir saistīti ar daudzu EDS lietotāju vienlaicīgiem mēģinājumiem augšupielādēt apjomīgus dokumentus, kā rezultātā tiek ietekmēta EDS ātrdarbība un veiktspēja,» DB skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļa. Vienlaikus VID piemetina, ka darbu ar EDS var apgrūtināt arī citi faktori, piemēram, sistēmas lietotāja interneta pieslēguma ātrums. Jāatgādina gan, ka tieši VID bija tas, kurš rosināja gada pārskatus VID iesniegt tieši elektroniskā veidā. Vairāki DB aptaujātie grāmatveži pauž sašutumu par esošo situāciju un ir dusmīgi uz VID, kurš pat neuzskata par vajadzīgu grāmatvežus pabrīdināt un norādīt, kā tiem rīkoties turpmāk. Tiesa, pāris grāmatveži saņēmuši atbildi no VID darbiniekiem, kuri paskaidrojuši, ka problēmas ir tehnisku iemeslu dēļ, bet, kad pārskatus EDS varēs iesniegt, uz šādu jautājumu VID darbinieki atbildes nezinot. Tiesa, grāmatveži arī sūdzas, ka pēdējās nedēļas laikā problēmas sagādā ne vien VID EDS, bet arī VID informatīvā tālruņa sazvanīšana. VID gan uzsver, ka dienests regulāri pilnveido EDS un veic uzlabojumus, lai palielinātu sistēmas veiktspēju un ātrdarbību, piemēram, šomēnes tika uzstādīti papildu serveri. Proti, VID ir sazinājies ar sistēmas izstrādātājiem, kuri kopā ar IBM meklē risinājumus.

Latvijā veselības aprūpes jomā vēl aizvien ir saglabājies augsts «pelēkās» ekonomikas īpatsvars.

Latvijā pēdējos gados galvenā problēma veselības aprūpes jomā ir nepietiekamais valsts finansējums. DB jau rakstīja(15.09.2010), ka, sarūkot valsts finansējumam veselības aprūpei, tika dots stimuls privātu medicīnas centru izveidei. Konkurence privāto medicīnas iestāžu vidū ir saasinājusies un veselības aprūpes jomā ir pieaudzis «pelēkās» ekonomikas īpatsvars, DB sacīja medicīnas centra ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons. Rezultātā tirgū ir nevienlīdzīga konkurence, jo daļa mazo privāto medicīnas uzņēmumu apiet likumā noteikto prasību pildīšanu.

«Pelēkie» darboņi daudz iegūst uz darbaspēka nodokļu rēķina, DB atzīmē klīnikas Premium Medical vadītāja Signe Dauškane-Platace. To sekmē arī ilggadējās «tradīcijas», piemēram, pateicības vai ārstu privātprakses darba vietās valsts slimnīcās, kas nekur nav zudušas arī krīzes laikā. Devīze «nauda seko pacientam» būtu jārealizē dzīvē, ir pārliecināta S. Dauškane-Platace. Piemēram, ja sieviete vēlas iet pie ginekologa, valsts par šādu vizīti sedz konkrētu summu un viņa pati izvēlas medicīnas iestādi.

Starpvalstu līguma par investīciju aizsardzību starp Latviju un Krieviju sagatavošana un parakstīšana ir atkarīga no Krievijas.

Peļņas top

Pelna valsts uzņēmumi

2009.gadā vislielākā operacionālā peļņa bijusi uzņēmumiem, kuru kapitāldaļas pieder valstij.

Eksports

Latvijas vidējais eksportētājs

Eksports šogad dēvēts teju par visu kataklizmu risinātāju. DB noskaidro, kāds tad īsti ir Latvijas vidējais eksportētājs.

Intervija

Valsti sasniegumi neinteresē

Diemžēl valsti neinteresē, vai kaut kas ir sasniegts. Toties interesē, vai ir sakārtoti visi čeki, tā Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Juris Ekmanis.

Pārtika

Zivrūpnieks plāno paplašināties

Jaunākais Apple viedtālrunis iPhone 4S klajā nācis, sabiedrībā viešot dalītas jūtas. Kamēr paši uzticīgākie Apple fani joprojām ir sajūsmā par visu, ar ko ASV tehnoloģiju gigants nāk klajā, citi ir vīlušies ar Apple jaunāko veikumu.

Arī pēc vairāku ekspertu domām, iPhone 4S nav tas, ko sabiedrība gaidīja pēc vairākām ASV tehnoloģiju kompānijas jauno produktu prezentācijām, kas ikreiz mēdza satricināt pasauli.

Visticamāk, Apple izdosies pārdot miljoniem iPhone 4S, ņemot vērā, ka tā priekštecis ceturkšņa laikā pārdots 20 miljonos eksemplāru, tomēr, salīdzinot ar iepriekšējiem iPhone, kas pārsnieguši viens otra pārdošanas rekordus, jaunākais Apple viedtālrunis varētu būt pirmā melnā avs iPhone ģimenē.

Šobrīd grāmatvežiem saistībā ar gada pārskatu elektronisku iesniegšanu lielas galvassāpes un stresu sagādā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēma (EDS).

«Apgrūtinājumi ir saistīti ar daudzu EDS lietotāju vienlaicīgiem mēģinājumiem augšupielādēt apjomīgus dokumentus, kā rezultātā tiek ietekmēta EDS ātrdarbība un veiktspēja,» DB skaidro VID Sabiedrisko attiecību daļa.

Aug ārzemnieku īpatsvars

Pēdējo trīs gadu laikā būtiski pieaudzis ārvalstu investoru īpatsvars Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālā līdz 33,4%.

Degviela

Neizslēdz spiedienu uz degvielas cenām

Krievijas deg­vielas eksporta pārtraukšana Latviju ietekmēs netieši.

Biznesa vieta

Mazais bizness Torņakalna senatnīgajā tagadnē

Pārvadātāji varētu taupīt līdzekļus, turpmāk nebraucot iekšā autoostās, kas savukārt radītu haosu un pašvaldību izdevumu palielināšanos.

Hipiji atgriežas

Ar optimismu sejā autoražotāji tradicionāli devušies uz Ženēvu, lai rādītu savus sasniegumus.

Aviācija

Lidosta gatava būvēt

Šovasar lidostā Rīga pasažieru pieaugums varētu sasniegt 350 tūkstošus.

Bankas

Par Komercbanku asociācijas vadītāju virzīs Bičevski

Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski.

Pasaulē

Eiro bāzes procentu likmes varētu kāpt

ECB ziņo par gatavību cīņai ar inflāciju un iespējamu eiro likmes palielināšanu jau aprīlī.

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Ziemassvētku sezona rotaļlietu nozarei ir izšķirošs laiks, jo vecāki, izliekoties par Ziemassvētku vecīti, steidz piepildīt savu bērnu sapņus.

Šogad daudzi rotaļlietu ražotāji, lai iegūtu klientus, turas pie jau izmēģinātām lietām, kam piešķirts kāds «svaigums».

CNBC izveidojis šajā Ziemassvētku sezonā Amerikā pieprasītāko rotaļlietu sarakstu. Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, var pieņemt, ka vismaz daļa no šīm rotaļlietām būs iekļuvusi arī Latvijā dzīvojošo bērnu vēstulēs Ziemassvētku vecītim.

My Keepon

Ražotājs: Wow! Stuff

Cena: 50 ASV dolāri

Vecums: 6 gadi līdz 11 gadi

Mazs mikrofons, kas iebūvēts My Keepon, ļauj tam dzirdēt mūziku, ko īpašnieks atskaņo, vai ritmus un atbildēt. Tā reaģē arī uz piesitieniem, saspiešanu un kutināšanu.

Atbilstoši Pasaules Bankas aprēķiniem pelēkās ekonomikas īpatsvars Latvijā sasniedz 40%. Skaidrs, ka, īstenojot dažādus kompleksus pasākumus, ik gadu no šīs summas varētu atgūt vairākus desmitus miljonu latu.

Kopumā samazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru kaut vai uz pusi, valsts iegūtu aptuveni 700 miljonus latu, un tā nav maza summa.

Piemēram, ir jāuzlabo elektroniskā uzskaites sistēma, veicot nodokļu samaksu, jāīsteno sākumdeklarēšanās pasākumi utt. Protams, atbalstāma ir arī iecere par tā saucamās nodokļu amnestijas veikšanu, tomēr šeit valstij jārīkojas ļoti uzmanīgi. Pirmkārt, nodokļu amnestiju, kad parādnieki tiek atbrīvoti no soda procentu uzrēķiniem apmaiņā pret tūlītēju pamatsummas samaksu, var veikt tikai kompleksi ar jau minēto sākumdeklarēšanos.

Arī par to, ka Latvija tiešām ir izdevīgs ceļš uz Eiropu, ķīnieši ir jāpārliecina un pie tā ir jāstrādā, norāda žurnāls Lietišķā Diena/Dienas Bizness.

Ka tik nepazust - tāda bija pirmā doma, dodoties teju 20 stundu ilgajā ceļā uz Ķīnas 20 miljonu iedzīvotāju pilsētu Šanhaju, kur 21. oktobrī notika World Expo 2010 Latvijas nacionālā diena, raksta žurnāliste Ieva Mārtiņa.

Viņa atzīmē - noteikti ne biznesa veicināšanai, bet Latvijas vārda, latviešu pazīstamībai kā tādai labu grūdienu ir devis Latvijas paviljonā uzstādītais Aerodium vēja tunelis, kurā puiši un arī meitenes no Latvijas sešus mēnešus ik dienu ar dažādiem trikiem pārsteiguši vairāk nekā miljonu ķīniešu. Triku meistari atklājuši, ka pat tirgū cilvēki viņus pazīst kā «lidojošos cilvēkus».

Izmaiņas darbaspēka nodokļos visvairāk spiedīs maksāt tieši mazo algu saņēmējus un bremzēs investīcijas.

To rāda zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte pētījums par valdības iecerētajām darbaspēka nodokļu izmaiņām Latvijā un to ietekmi uz tautsaimniecību. Vairāk tiks maksāts valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās (socnodoklī), kas nonāk valsts kasē, bet mazāk - iedzīvotāju ienākuma nodoklī (IIN), kur 80% paliek pašvaldībām. Pētījums rāda, ka lielāku algu par valstī vidējo (431 Ls mēnesī) saņēmēji šo pārmaiņu rezultātā saņems par pāris latiem mazāk nekā šogad, kamēr minimālās algas saņēmējiem tieši uz tās paaugstināšanas rēķina jāsaņem par nepilniem 15 Ls vairāk. Tomēr, papildus jārēķina PVN visu likmju palielināšana (it īpaši maksājumiem par elektroenerģiju) un vismaz divkāršs mājokļa nodokļa pieaugums apcirps iekšējo patēriņu, kas ir galvenais IKP stūrakmens.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Pasaulē jau izskanējis, ka par vienu no labākajām darbavietām atzīts interneta milzis Google, kas darbiniekus vilina ar savu netradicionāli iekārtotajiem birojiem un pievilcīgajiem darba nosacījumiem. Taču Google uz papēžiem min arī sociālais portāls Facebook, kura galvenais birojs ir ne mazāk neordinārs.

GOOGLE

Google saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātus atvaļinājumus: pirmajā darba gadā 15 dienas, otrajā – 20 dienas un, sākot ar sesto darba gadu, 25 dienas gadā, kā arī 12 apmaksātas svētku brīvdienas.

Google visiem saviem darbiniekiem piedāvā pilnībā apmaksātu bērna kopšanas atvaļinājumu trīs mēnešu garumā, kā arī vēl papildus 6 nedēļas, ja darbinieks kompānijā strādā vairāk nekā gadu.

Visi Google darbinieki pēc nepieciešamības var saņemt neierobežotus apmaksātu slimības atvaļinājumus.

Ar airBaltic prezidentu Bertoltu Fliku tiekamies Berlīnē, viesnīcas Abion vasaras dārzā. Sarunas laikā viņš norāda uz savu dzīvokli netālu no viesnīcas un uz tiesas namu, kur strādājis pēc juridiskās fakultātes beigšanas. Fliks apgalvo, ka no Latvijas nav aizmucis, baiļu vadīts, lai gan intervijā norāda, ka Latvijā politiskās/ekonomiskās intereses tiek kārtotas «visādi». Kad Fliks būs Latvijā, viņš sakās nezinām. Pēdējās pāris nedēļas viņš esot pavadījis, skaidrojot biznesa partneriem to, kas notiek ar airBaltic. «Īstenībā viss ir viena cilvēka sacelta ažiotāža, ar airBaltic notiek tas, kas bija izlemts jau pirms gada,» atzīst B. Fliks.

Cauri Baltijai četrās stundās

Izpētīts taisnākais dzelzceļa Rail Baltica variants. Tas šķērsos maz pilsētu, tāpēc būšot lētāks nekā līdzīgi projekti Eiropā.

Eksportspēja

Riskants peļņas vilinājums

Afganistānai piešķirtā donorvalstu nauda un būvniecības jaudu iztrūkums ir ēsma Latvijas biznesam, ja vien var pārvarēt bailes.

Ražošana

Daļējai Saab pārcelšanas iespējai uz Latviju īsti netic

Lai arī iespējamo Saab ražotnes daļēju pārcelšanu uz Latviju vērtē pozitīvi, tomēr to uzskata par maz ticamu.

Investors

Veidojot budžetus nākotnē, atsevišķu resoru izdevumi varētu pieaugt.

To pēc valdības ārkārtas sēdes, kurā ministri aiz slēgtām durvīm tika iepazīstināti ar 2012.-2014. gada valsts budžetu bāzes izdevumiem, atzina finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība), gan uzsverot, ka kopējie valsts budžeta bāzes izdevumi 2012. gadā nepieaugs.

Maz naudas ceļu lāpīšanai

Sniegotā ziema ir «noēdusi» daļu naudas, kas paredzēts ceļu uzturēšanai vasarā, tostarp bedrīšu lāpīšanai.

Investors

Āziju sagaida grūtības

Sabrukums netiek prognozēts, bet negatīvas sekas paliks.

Pašvaldības

Pašvaldības tikušas pie miljona latu algām

Gan Satiksmes ministrs Uldis Augulis, gan airBaltic vadītājs Bertolds Fliks uzskata, ka par airBaltic un lidostas Rīga finansiālajām domstarpībām abām pusēm vēl ir iespējams vienoties līdz tiesai šās vasaras vidū.

Augulis pauda atzinību par to, ka lidosta Rīga Arņa Luhses vadībā ir iemācījusies sēsties ar airBaltic pie sarunu galda, nevis tikai strīdēties. Neesot pieļaujams, ka konfliktē divas valsts kompānijas. DB jau rakstīja, ka pašreizējās airBaltic prasības apmērs pret lidostu ir pārsniedzis 23 milj. Ls sakarā ar aviokompānijai atceltajām apjoma atlaidēm, kuras turpinot saņemt Īrijas zemo cenu kompānija Ryanair. Savukārt airBaltic ir parādā par lidostas Rīga pakalpojumiem 7-8 milj. Ls. Pagaidām gan netika minēts tas, kādā formā šīs savstarpējās pretenzijas varētu tikt atrisinātas - samaksājot vismaz daļu no parāda, atsakoties no prasības vai kā citādi.

Pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls pārkrāvusi pirmos tūkstošus tonnu lejamkravu un plāno attīstību, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni,

palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī.

GI Termināls specializējies minerāleļļu jeb bāzes eļļu pārkraušanā. Tās ir nelielu apjomu tranzītkravas, ko pa dzelzceļu ieved Latvijā no Krievijas un citām bijušajām padomju bloka valstīm, bet no Liepājas ostas tās tālāk ceļo uz Ziemeļeiropu, Vidusjūras reģionu, Tuvajiem Austrumiem, Rietumāfriku, Latīņameriku, ASV, Indiju.

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Mogiļevas brīvās ekonomiskās zonas teritorijā Lietuvas uzņēmēji iecerējuši investēt kopumā ap 90 milj. eiro finiera fabrikas un mēbeļu ražotnes izveidē

«Latvijas uzņēmēju pie mums nav, kamēr ar Lietuvas uzņēmīgu cilvēku pūlēm jau radīta gan logu profilu, gan vārtu sekciju ražotne, un tikko pieteikta 15 milj. eiro vērta mēbeļu ražotne (Mebelani, kuras īpašnieks esot koncerns SBA - red.) un vertikāli integrēts kokapstrādes komplekss 75 milj. eiro vērtībā,» stāsta Mogiļevas Brīvas ekonomiskās zonas (BEZ) administrācijas vadītājs Aleksejs Jakovļevs.

Viņš norāda, ka Lietuvas uzņēmēji vēlas būvēt finierfabriku, ko papildinās liekti līmēto detaļu ražotne, un šim nolūkam jau ir reģistrējuši uzņēmumu ar ārvalstu kapitālu VMG Industry. Tā īpašnieks ir uzņēmējs, kurš Lietuvā aktīvi strādājis ar mēbeļu ražošanas un tirdzniecības pasaules līmeņa spēlētāju Ikea. Ja šis projekts tiks īstenots, tad tas būs līdz šim lielākais Mogiļevas BEZ, uzsver A. Jakovļevs. Lai šādu daudzu desmitu miljonu eiro vērtu projektu īstenotu, Lietuvas uzņēmēji ir lūguši īpašas Baltkrievijas valdības garantijas saistībā ar ražotnei nepieciešamo apaļkoksnes resursu piegādi tā sākumposmā.

Lai arī Latvijā bezdarba līmenis ir 14%, darbinieku deficīts ir vairākas nozarēs, speciālistus piesaista no augstskolām un raugās ārvalstu virzienā, pirmdien ziņo laikraksts Dienas bizness.

Latvijā vieni no meklētākajiem darbiniekiem ir informācijas tehnoloģiju (IT) speciālisti. Labu darbinieku atrašana galvas sāpes sagādā ne vienam vien uzņēmumam, tiesa gan, daļa no tiem norāda, ka situācija krīzes ietekmē ir uzlabojusies, taču citi ir pretējās domās. Tāpat daļa IT speciālistu ir aizbraukuši no Latvijas. «Ne jau sēnes lasīt, bet strādāt savā specialitātē,» DB norāda LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Latvijā lielie IT uzņēmumi aktīvi sadarbojas ar augstskolām, lai artavu dotu jauno speciālistu apmācībā. Uzņēmumu sadarbība ar augstskolām nav bez rezultātiem, jo 2010. gadā vien Accenture Latvijas filiāle, kurā šobrīd kopumā strādā 383 darbinieki, darbā ir pieņēmusi 60 studentus. Ar jauno speciālistu darba kvalitāti uzņēmums ir apmierināts. Arī IT uzņēmums Tieto Latvia, kurā šobrīd strādā vairāk nekā 600 darbinieku, divu gadu laikā darbā ir pieņēmis 32 studentus, paralēli nodrošinot prakses vietas.

Tik tukšs kā pašlaik Garciema pludmalē vasarā nav bijis, trešdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Jūnija sākumā Garciemā uzstādītas zīmes, kas aizliedz automašīnām stāvēt visā tā teritorijā, kas pilnībā iztukšojis šo piekrastes ciemu un graujot jebkuru ar tūrismu saistītu biznesu.

Garciemā ir viena centrālā iela, kas ir šaura, tāpat kā šķērs­ielas, un, kad siltā laikā sabrauc atpūtnieki un noliek mašīnas, tām garām netiek ne operatīvais transports, ne miskastes mašīnas, arī iedzīvotāji nevar izbraukt no savām sētām, jo mašīnas aizšķērso ceļu. Tādēļ šogad pašvaldība pieņēmusi lēmumu aizliegt stāvēt uz ielām visā Garciema teritorijā. Pašvaldības policija aktīvi uzmana, lai tas tā arī notiktu, un visi, kas atstājuši mašīnas neatļautās vietās, atgriežoties logā atrod soda kvīti.