Tehnoloģijas

GameFounders palīdz piedzimt spēlītēm; konkursā aicina arī latviešus

Anda Asere, 06.12.2013

Jaunākais izdevums

Nesen portatīvo ierīču pārdošanas apjomi pārsniedza nopirkto datoru skaitu un visbiežāk mobilajās ierīcēs cilvēki spēlē spēles – spēļu izstrādātājiem visi vārti ir vaļā, lai radītu spēles, par kurām viņi ir ar mieru maksāt. GameFounders akseleratora programmas nākamajā kārtā var pieteikties līdz 8. decembrim.

Tā intervijā DB stāsta Kadrija Uganda (Kadri Ugand), viena no Igaunijas spēļu akseleratora GameFounders dibinātājām.

GameFounders esot pirmais šāda veida iesācējuzņēmumu atbalsta instruments Eiropā. «Ir spēļu inkubatori Francijā, Nīderlandē, Zviedrijā. Reizēm sastopami inkubatora un akseleratora modeļa sajaukumi. Ar šādu modeli kā mums GameFoundens ir pirmais Eiropā,» saka K.Uganda.

Akselerators darbu sāka pirms gada – 2012. gada sākumā. «Gribējām veidot akseleratoru Igaunijā, bet te jau ir vairāki akseleratori un, ja izveidosi vēl vienu, neviens to nepamanīs, negribēs piedalīties. Tāpēc izlēmām, ka mums jādara kaut kas pilnīgi atšķirīgs. Nolēmām, ka jādefinē precīzs fokuss. Sākām skatīties dažādus sektorus un pamanījām, ka spēļu izstrāde ir ļoti skaidri definējama,» viņa stāsta.

Grūti prognozēt

Spēļu industrija ir milzīga, un tā aug, saka K. Uganda. Viņa zina teikt, ka šogad tā visā pasaulē sasniegs 70,4 miljardus dolāru un 2016. gadā tai paredzēts augt līdz 86 miljardiem dolāru. Turklāt 2012. gadā sasniegta robeža, kad pasaulē pārdeva vairāk portatīvo ierīču nekā stacionāros datorus. Vērtējot laiku, ko cilvēki tērē, «bakstot» planšetdatorus un mobilos tālruņus, izrādās, ka pārsvarā viņi spēlē spēles.

K. Uganda stāsta, ka šobrīd ir liels to spēlētāju skaita pieaugums, kuri ir vecāki par 45 gadiem. «Bērni viņiem dāvina portatīvās ierīces, turklāt tagad spēlēt ir tik viegli,» viņa skaidro. Mainījies arī spēļu izstrādes publicēšanas modelis, proti, pirms pieciem gadiem spēles laida klajā spēļu izdevniecības. Tagad izstrādātājs pats dodas tieši tirgū. «Viss mainās. Es domāju, ka mēs tagad nevaram pat iedomāties, kāda būs spēļu industrija nākotnē,» viņa teic.

Kā pelnīt? «Vispirms jāizveido lieliska spēle un tad jāizdomā, kā ar to pelnīt. Viens no populārākajiem biznesa modeļiem ir t.s. freemium, kad daļa spēles ir par brīvu, bet par papildlietām, t.s. ekstrām ir jāpiemaksā. Pirms pieciem gadiem šāds modelis neeksistēja, jo tehnoloģijas neļāva veikt pirkumus aplikācijā spēles gaitā. Iepriekš bija jāsamaksā un tikai tad varēji spēlēt,» saka K. Uganda. Spēļu izstrādātāju zelta likums esot panākt, lai spēlētājs būtu nemierīgs, taču nedrīkst pārspīlēt. Ja spēlētājs būs pārāk nemierīgs, viņš nespēlēs, bet, ja tikai mazliet – viņš samaksās, lai sasniegtu nākamo līmeni ātrāk. Tāpat liela nozīme ir kopienai. Ir relatīvi viegli izveidot spēli, ko cilvēki spēlē, bet, ja ap to neveidojas «komūnas», spēle nomirs. Daudzas veiksmīgas spēles ir veidotas ap komūnu – uzaicini draugus, palīdzi viņiem utt. Kamēr ir komūna, tikmēr tā palīdz noturēt spēli dzīvu, norāda K. Uganda.

Var izveidot labāko spēli pasaulē, taču, ja neviens par to neuzzina, tā nav ne nieka vērta. «Ir jābūt gudram un ar labiem kontaktiem. Pareizie cilvēki redzēs tavu spēli, runās par to un palīdzēs ar padomu, kā iegūt daudz lietotāju un kļūt redzamam,» viņa saka. Un tāds arī ir akseleratora uzdevums.

10 tūkstoši pret 9%

Akselerators GameFounders ir izsludinājis konkursu, kurā spēļu izstrādātāji var pieteikties līdz 8.decembrim. Uzvarētāji no nākamā gada marta līdz maijam varēs piedalīties akselerācijas programmā Tallinā. Vispirms jāuzraksta pieteikums GameFounders mājaslapā. Tam seko Skype intervija un mentoru izvērtējums tiešsaistē. Un finālā ir viena izvērtēšanas diena Tallinā.

Runājot par prasībām, K. Uganda teic, ka jābūt labai komandai un spēles prototipam – tā nevar pastāvēt tikai uz papīra. Jārēķinās, ka akselerācijas programmā darbs rit intensīvi, tāpēc organizatori vēlas, lai kaut kas ir izdarīts jau iepriekš un programmas gaitā ir ar ko praktiski strādāt. Tāpat tiekot vērtēts, vai komandai ir pieredze spēļu biznesā, kāda ir motivācija un vīzija – vai komanda zina, ko grib sasniegt, vai tai ir nepieciešamās kompetences.

Kompānijas, ko uzņem programmā, iegūst investīcijas 10-15 tūkstošu eiro apmērā. Ja komandā ir divi dalībnieki, tad saņem 10 tūkstošus eiro, ja trīs un vairāk – 15 tūkstošus. Par to pretī GameFounders prasa 9% kapitāldaļu (vairums akseleratoru parasti prasa 6-13% kapitāldaļu). «Akseleratoru biznesa modelis paredz, ka daži cietīs neveiksmi, dažiem klāsies ļoti labi, bet vēl daži būs viduvēji. Mēs ceram būt tik veiksmīgi, cik vien iespējams, un tā ir mūsu motivācija palīdzēt mūsu komandām,» saka K. Uganda.

Pirmais konkurss par uzņemšanu akseleratorā notika pirms gada – 2012. gada septembrī. Pirmajā «iesaukumā» bija sešas kompānijas, otrajā – astoņas. Pirmie akselerācijas programmas dalībnieki GameFounders absolvēja samērā nesen, tāpēc K. Uganda uzskata, ka vēl ir pārāk agrs, lai izdarītu kādus secinājumus.

Katru reizi GameFounders saņem aptuveni 100 pieteikumu. Līdz šim akseleratorā ir bijuši pieteikumi no Argentīnas, Itālijas, Igaunijas, Ungārijas, Nīderlandes, Maķedonijas, Vācijas, Indijas, Singapūras. Arī spēles ir visdažādākās – datorspēles, mobilās spēles, interneta spēles. Līdz šim ir bijuši daži pieteikumi arī no Latvijas spēļu izstrādātājiem, bet līdz šim neviens nav uzņemts dalībai akseleratorā. K. Uganda cer, ka ar laiku Tallinā sava biznesa apgriezienus uzņems arī kāds no Latvijas. Interesanti, ka no Lietuvas ir bijuši dalībnieki katrā konkursā, bet no Igaunijas – tikai vienā. «Igaunijas start-up ir ļoti aktīvi, bet spēļu industrijā to ir ļoti maz. Ir tikai viena veiksmīga spēļu kompānija Crative Mobile. Jebkurš var veidot spēles, bet māksla ir pārvērst to biznesā. Pārējās igauņu spēļu izstrādes kompānijās strādā viens līdz divi cilvēki, mazas komandas. Es tās nesauktu par veiksmīgām,» tā K. Uganda.

Viņa uzskata, ka Baltijas valstu kompānijām šis akselerators ir izdevīgākais, jo ir daudz mentoru no Somijas un Zviedrijas.

GameFounders finansē 16 Igaunijas biznesa eņģeļi, kuri izveidojuši speciālu fondu šim mērķim. Tāpat akseleratoru atbalsta Igaunijas valdība. Akseleratoram ir četri dibinātāji – trīs igauņi un viens amerikānis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Problēmas novērsīs skaidri noteikumi

Db.lv, 09.04.2021

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par saprotamu un loģisku azartspēļu nozares regulējumu intervijā laikrakstam Diena stāstījusi Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece nodokļu administrēšanas un ēnu ekonomikas ierobežošanas jautājumos Jana Salmiņa.

Šobrīd valdībā apspriešanas procesā ir Azartspēļu un izložu politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam, kuru izskatīšanu gan valdība pagājušajā nedēļā nolēma atlikt, uzdodot Finanšu ministrijai (FM) dokumentā precizēt jautājumus par pašvaldību tiesībām azartspēļu licences izsniegšanas procesā. Vienlaikus šo jautājumu skata arī Saeimas Budžeta un finanšu komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā. Tas tā nedaudz savdabīgi – parasti Saeimā dokumentus iesniedz, kad valdība tos akceptējusi virzīšanai uz parlamentu.

Protams, šobrīd pamatnostādnes pamatā tiek skatītas valdībā, jo tas ir Ministru kabineta (MK) līmeņa dokuments. Bet Saeimā to skata tikai tāpēc, ka šī apakškomisija lūdza FM ar šo dokumentu iepazīstināt parlamentāriešus, to mēs arī darījām un līdz ar to arī varējām uzzināt, kādi ir Saeimas deputātu viedokļi par šo dokumentu, un sniegt savus skaidrojumus par kādām niansēm. Taču vienlaikus mums bija iespēja dzirdēt, kādi ir, piemēram, iespējamie riski, ja pamatnostādnes pieņemtu pašreizējā versijā (tostarp ar paredzamajiem labojumiem saistībā ar MK doto uzdevumu ministrijai vienoties ar pašvaldībām). Proti, kāda varētu būt diskusija par MK izstrādātu likumprojektu, kas balstītos uz šīm pamatnostādnēm, Saeimā – no komentāriem apakškomisijas sēdē mums jau bija iespēja sajust deputātu viedokļus par šo jautājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā pasākumā 20.oktobrī nosvinēti SIA "Latvijas Nacionālā sporta centra" (LNSC) jaunās sporta ēkas - Komandu sporta spēļu halles - kapsulas iemūrēšanas svētki.

Jaunās Komandu sporta spēļu halles atrašanās vietā - Kr. Barona ielā 99C, Rīgā, - tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm. Jaunā halle nodrošinās mūsdienīgu un kvalitatīvu infrastruktūru ar tehniskiem un funkcionāliem risinājumiem komandu sporta spēļu treniņiem un sacensībām nacionālā un starptautiskā mērogā.

Jau vēstīts, ka būvfirma "Arčers" gada sākumā noslēdza gandrīz 21 miljonu eiro vērtu līgumu ar "Latvijas Nacionālo sporta centru" par Komandu sporta spēļu halles būvniecību Krišjāņa Barona ielā, Rīgā. Parakstītais līgums paredz būvdarbu izpildi par 20 841 249,27 eiro. Tostarp 7 294 437,24 eiro būvuzņēmumam tiks izmaksāti avansā, bet kārtējie maksājumi tiks veikti katru mēnesi atbilstoši faktiski veikto būvdarbu apjomam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēļu izstrādes kompānija Nintendo atmetusi savu ilggadējo nostāju neiet mobilo tālruņu spēļu tirgū, paziņojot, ka sāks attīstīt spēles viedtālruņiem, raksta The Wall Street Journal.

Nintendo attīstīs spēles, balstoties uz saviem iepriekš izstrādātajiem produktiem, piemēram, Mario. Spēļu izstrādē Nintendo sadarbosies ar Japānas mobiļo spēļu nodrošinātāju DeNA Co, apmainoties ar daļām uzņēmumā un kopā attīstot spēļu aplikācijas viedtālruņiem un citām ierīcēm.

Līdz šim Nintendo turējās pie sava tradicionālā biznesa modeļa, kas balstīts uz konsoļu spēlēm, atsakot piešķirt licenci tās izstrādāto tēlu izmantošanai mobilajās tehnoloģijās, jo uzņēmuma pārstāvji satraucās, ka tas var mazināt spēļu vērtību.

«Izskatās, ka kompānija ir pilnībā mainījusi savu stratēģiju, jo iepriekš tā pilnībā noraidīja mobilo spēļu attīstīšanu un publiski sūdzējās par zemo mobilo spēļu kvalitāti,» norāda Tokijas spēļu konsultants Serkans Toto, piebilstot, ka šīs ir visdramatiskākās un spēcīgākās Nintendo stratēģijas izmaiņas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Esmu konsultējis daudzas valdības, un Latvijā es redzu tiešām labu tehnoloģiju jaunuzņēmumu bāzi. Jautājums ir – kā to visu padarīt globālāku?» Tā pirms viesošanās Rīgā Digital Freedom Festival saka vairāku globālu riska kapitāla fondu un akseleratoru dibinātājs un investors Pols Breigels (Paul Bragiel)

Fragments no intervijas, kas publicēta 6. novembra laikrakstā Dienas Bizness:

Latvijā esmu pāris reizes jau bijis, un man tur tiešām patīk, tāpēc es atsaucos ielūgumam uz festivālu, jo gribu atbalstīt jūsu jaunuzņēmumu ekosistēmu. Man Latvijā ir viena investīcija ‒ jūsu AirDog, un es gribu Latvijā investēt vēl. Tāpēc es šo pasākumu un tā komandu atbalstu.

Kas motivēja jūsu investīciju AirDog?

Es ticu cilvēkiem, ne kam citam. Es Amerikā satiku AirDog komandu un sapratu, ka viņi ir lieliski. Tad jau iedziļinājos viņu tehnoloģijā, un tā nepārprotami ir ambicioza. Daudzi pasaulē mēģina kopēt Silīcija ielejā notiekošo; šie džeki gāja tam pa priekšu, un es gribēju būt šā stāsta daļa. Tā mēs ar brāli iesaistījāmies, ieguldījām un arī palīdzējām piesaistīt papildu finansējumu. Tie ir cilvēki ar vīziju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizraušanās ar galda spēlēm rosina izveidot savu spēli Cargomaster par Latvijai svarīgu nozari – tranzītu, ko iecerēts piedāvāt arī citu valstu spēļu entuziastiem

«Latvijai svarīga ekonomikas attīstības sfēra ir tranzīts, gribējās šo tēmu iesaistīt spēlē, tāpēc ņēmu to par pamatu. Sākumā bija vairāki varianti – gribējām, piemēram, iesaistīt dzelzceļu, bet pēc vairākiem izstrādes variantiem palikām pie smagajām mašīnām. Ja cilvēkiem patiks šī spēle, varam paplašināt gan karti uz dažādām pusēm, gan ieviest jaunus transporta līdzekļus,» norāda Artūrs Jaunzems, galda spēles Cargomaster idejas autors un SIA BKU Group īpašnieks. Idejas līdzautore Liene Ziediņa piebilst, ka šobrīd šāds modelis – spēlei vēlāk iznāk papildinājumi – ir populārs. Tāds, piemēram, ir Katanai. «Tagad mums ir Eiropas karte, un, ja tiešām spēle cilvēkiem iepatiksies, ir iespēja izplesties pa citiem kontinentiem,» viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Evolution Gaming sācis akciju tirdzniecību Nasdaq biržā

Žanete Hāka, 23.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Evolution Gaming Group AB, kas ir Eiropas vadošais B2B pakalpojumu sniedzējs lielākajiem kazino operatoriem un viens no lielākajiem darba devējiem Latvijā, sācis akciju tirdzniecību (IPO) starptautiskās Nasdaq biržas First North Premier sarakstā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Investoru interese par akcijām bija ļoti liela un būtiski pārsniedza sākotnējo piedāvājumu. Evolution Gaming izstrādā interneta kazino programmatūru un nodrošina spēļu prezentētāju pakalpojumus. Uzņēmums tieši no Latvijas sniedz lielāko daļu savu pakalpojumu, un visi pakalpojumi 100% tiek eksportēti. Evolution Gaming ir pārstāvēts četrās valstīs, tostarp Latvijas uzņēmums ir lielākais un nodrošina grupas pamatdarbību.

Sākotnējā uzņēmuma akciju tirdzniecībā Stokholmas Nasdaq piedāvāja 38,4% jeb 13,82 miljoni Evolution Gaming esošo akciju. Ņemot vērā lielo interesi par uzņēmuma akcijām, vairāki esošie akcionāri ir izteikuši gatavību pārdot papildu akcijas, lai segtu potenciālos papildu akciju pieprasījumus. Akciju piedāvājuma sākotnējā cena tika noteikta 80 Zviedrijas kronas (8,7 eiro) par vienu akciju, kas atbilst kopējai uzņēmuma vērtībai 2,878 miljoni Zviedrijas kronu (313 miljoni eiro). Pirmajā tirdzniecības dienā akciju cena palielinājās par 12,2% līdz 89,75 Zviedrijas kronām (9,65 eiro), kas atbilst kopējai Evolution Gaming vērtībai – 3,228 miljoni Zviedrijas kronu (347 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Bauskas dome par 4 miljoniem eiro vēlas rekonstruēt sporta spēļu halli

Žanete Hāka, 14.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bauskas novada administrācija izsludinājusi iepirkumu par Administratīvā korpusa-sporta spēļu halles rekonstrukciju Bauskā, Pilskalna iela 26, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Paredzamā līgumcena ir 4 miljoni eiro.

Pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 15.februārim. Līguma termiņš ir divi gadi.

Bauskas dome jau pērn informēja, ka sporta halles būvniecības iecerei ir sena vēsture. Projekta pirmreizējā izstrāde tika īstenota ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas finansiālu atbalstu. Administratīvā korpusa – sporta spēļu halles rekonstrukcija Pilskalna ielā 26, Bauskā tehniskais projekts, kas sevī apvieno kā sporta, tā administratīvo telpu funkciju, pēc aktualizācijas atdzimis jaunā kvalitātē.

Bauskas novada pašvaldības speciālisti nešaubās par halles būvniecības nepieciešamību. Informatīvajā sanāksmē iedzīvotāji iepriekš pauduši neizpratni, kādēļ tiek būvēta jauna ēka, nevis rekonstruēta esošā sporta centra būve Uzvaras ielā 10A. Izpilddirektors Jānis Kalinka skaidroja, ka sporta nama rekonstrukcijas plāns nekur nav pazudis, tas joprojām ir aktuāls, bet, lai varētu uzsākt sporta centra Mēmele rekonstrukciju, ir jādomā, kur novirzīt tur šobrīd sportojošos Bauskas Valsts ģimnāzijas un Bauskas sākumskolas skolēnus, Bērnu un jaunatnes sporta skolas audzēkņus, kā arī pieaugušos. Šobrīd akūti trūkst telpu sporta skolas sporta aktivitāšu īstenošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Pēc Db.lv raksta ABpark finansējumu ūdens spēļu laukumam iegūst dažu minūšu laikā

Lelde Petrāne, 10.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Kādu laiku pēc publikācijas db.lv, kurā stāstīju par investoru meklējumiem, ar mani sazinājās uzņēmuma Capitalia vadītājs un apvaicājās, vai finansējums joprojām ir aktuāls. Tajā brīdī tas tiešām bija aktuāli, jo vēlējos ātrāk pabeigt vairākas atrakcijas, lai tās pēc iespējas ātrāk būtu pieejamas apmeklētājiem. Ņemot vērā, ka parks ir sezonāls, tam ir ļoti kritiska nozīme attīstībā, jo rudenī vairs nevienu ar jaunām atrakcijām nepārsteigsi. Līdz šim nebiju strādājis ar kompānijām, kas izmanto pūļa un privātā finansējuma piesaisti, bet process izrādījās ātrs, viegli izprotams un efektīvs,» biznesa portālam db.lv stāsta izklaides parka «Avārijas brigāde» (ABpark) īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

«Kopumā no sākuma līdz galam viss aizņēma aptuveni divas nedēļas, bet nepieciešamais finansējums 153 tūkstošu eiro apmērā platformā capitalia.com tika savākts pāris minūšu laikā. Tas pierādā, ka ABpark jau ir ieguvis atpazīstamību un individuāli cilvēki ir gatavi investēt savus līdzekļus, lai palīdzētu attīstīties augošam projektam. Diemžēl klasiskajā finanšu sektorā tāda atsaucība un ieinteresētība nav vērojama. Pat savā sadarbības bankā, kas redz visus operatīvos datus un finanses, nav iespējams saņemt kredītlīniju, lai gan segums ir milzīgs,» savā pieredzē dalās uzņēmējs.

Piesaistot finanšu līdzekļus sadarbībā ar Capitalia, ABpark galvenais mērķis bija pabeigt ūdens spēļu laukuma būvniecību un paplašināt ēdināšanas tīklu parka teritorijā. «Tas tagad ir veiksmīgi izdarīts,» teic M. Brezauckis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikānis Ross Martins Smits (Ross Martin Smith) un latvietis Artūrs Vītols apvieno spēkus, izstrādājot mobilo spēli Funky Karts , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Iepazināmies TechHub Riga. Mums abiem bija interese par spēlēm, aizgājām dažas reizes pusdienās. Sākumā kā draugi pļāpājām par spēlēm, bet vēlāk izlēmām kopā izstrādāt savējo. Gribēju strādāt ar Artūru, jo biju redzējis viņa dizainu. Tas ir pirmais, ko spēlētājs pamana, tas rada pirmo iespaidu, un, manuprāt, viņa dizains ir unikāls, atšķirīgs no daudzām spēlēm, ko esmu redzējis Google Play vai App Store. Tas mani iedvesmoja,» stāsta Ross. Artūrs piebilst, ka Rosam ir pieredze programmēšanā un darbā ar mobilajām platformām, bet viņš pats ir dizainers ar pieredzi mobilo spēļu izstrādē, tāpēc nolemts apvienot spēkus, lai redzētu, ko kopā var panākt. Ross gandrīz desmit gadus ir strādājis spēļu izstrādes kompānijās Amerikā un Kanādā. Viņš ir amerikānis, kurš jau divus gadus dzīvo Latvijā. «Es esmu apprecējis latviešu sievieti, un mēs izlēmām dzīvot Latvijā,» viņš teic.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Liepājā tapis Digitālo inovāciju parks

Anda Asere, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā mērķis ir apvienot informācijas tehnoloģiju speciālistus un izglītot sabiedrību, ilgtermiņā mērķējot attīstīt uzņēmējdarbību, radīt jaunas darbavietas un samazināt bezdarbu.

Tāpat iecerēts uzlabot sabiedrības digitālās prasmes, palīdzēt IT speciālistiem sākt un turpināt izaugsmi, kā arī rast iespējas attīstīties inovatīviem IT uzņēmumiem Liepājā.

Digitālo inovāciju parku dibinājusi Liepājas pašvaldība, Liepājas speciālā ekonomiskā zona, "UPB" un "Sense Media". Pirms parka izveides pašvaldība veica IT uzņēmumu aptauju, tikās ar tiem. Diskutējot par to, kādi izaicinājumi ir kompānijām, visi norādīja uz speciālistu trūkumu, kas ir šķērslis izaugsmei. "Ja trūks darbinieku, mazi uzņēmumi nekad nekļūs par lieliem. Tāpēc Digitālo inovāciju parka prioritāte ir nodrošināt profesionāļus ar piekļuvi zināšanām, prasmēm, iespējām," tā Agate Ambulte, Digitālo inovāciju parka vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sapnis piepildījies motokrosa spēlē Fearless Wheels

Anda Asere, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BMX braucējam Artūram Matisonam vienmēr ir gribējies braukt ar moci, bet sportista karjeras dēļ tas nav bijis iespējams. Tomēr sapnis ir piepildījies – motokrosa spēlē Fearless Wheels.

«Spēļu izstrāde ir veids, kā no Latvijas uzrunāt daudzus cilvēkus ārzemēs. Zināju, ka viens to nekad neizdarīšu, jo nebija nekādas pieredzes, viss bija tikai sajūtu līmenī. Tāpēc zvanīju Mārcim un stāstīju par savu ideju izveidot motokrosa spēli,» atceras Artūrs Matisons, spēles Fearless Wheels izstrādātājas SIA FunGenerationLab līdzīpašnieks. Viņa biznesa partneris Mārcis Balodis tagad atzīst, ka pirmajā brīdī viņam bija diezgan skeptiska attieksme pret šo ideju. Taču, vērojot, kā pēdējā laikā attīstās mobilā vide un spēles, viņš sprieda, ka šis ir jauns un aktuāls biznesa virziens.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir apturējusi Rīgas teritorijas plānojumu nākamajiem gadiem, jo konstatēta tā neatbilstība likumiem un samērīguma trūkums starp iesaistīto pušu interesēm, preses konferencē informēja ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).

Ministrs vērtēja, ka teritorijas plānojuma izstrāde noslēgusies ar brāķi. "Būtiskākais trūkums ir tas, ka, stājoties spēkā jaunajam Rīgas teritorijas plānojumam, Rīgā izveidotos situācija, ka vēsturiskais centrs faktiski paliktu bez likumīga teritorijas plāna," teica ministrs.

Saskaņā ar Rīgas domes lemto, Rīgas teritorijā vienlaicīgi spēkā ir divi savstarpēji nesaskaņoti teritorijas plānojumi, kas ir pretrunā likumā noteiktajam, ka valstspilsētās nedrīkst būt spēkā vairāk kā viens teritorijas plānojums.

Saskaņā ar Rīgas domes redzējumu, vēsturiskajam centram paliktu spēkā vairāk nekā 16 gadus vecais teritorijas plāns, kas grozīts vienu reizi 2013.gadā un kas turpmāk nav ticis pielāgots ne jaunāko normatīvo aktu prasībām, ne arī tas ir ticis saskaņots ar Rīgas teritorijas plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pabeigts Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekts

Zane Atlāce - Bistere, 27.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot Ķemeru attīstības vīziju, pabeigta Ķemeru parka pārbūves un restaurācijas būvprojekta izstrāde, informē SIA Livland Group pārstāve Ance Bērziņa.

2017.gada aprīlī SIA Livland Group uzsāka būvprojekta izstrādi Ķemeru parka pārbūvei un restaurācijai. Kopējā projektējamā parka platība ir ap 30 ha, tai skaitā parka teritorijai pieguļošās ielas.

Ķemeru parks ir valsts nozīmes kultūras un arhitektūras piemineklis Nr.5341. Izstrādājot labiekārtojuma priekšlikumu, īpaši ņemta vērā parka kultūrvēsturiskā un ainaviskā vērtība, kā arī pamatfunkcijas, kas nodrošina rekreācijas iespējas visām iedzīvotāju paaudzēm. Paredzēts saglabāt parka vēsturiskā plānojuma kompozīciju, balstoties uz 1933.-1936. gada koncepciju, kultūrvēsturiskās un ainaviskās vērtības, to sasaisti ar viesnīcu un blakus teritorijām, radot funkcionālu, harmonisku un arhitektoniski izteiksmīgu vidi, veselīgus un ērtus apstākļus apmeklētāju pilnvērtīgai rekreācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Papildināts - FOTO: Latvijā radītā un Vācijā apbalvotā spēle Ice Cool tuvplānā

Lelde Petrāne, 18.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Hamburgā, Vācijā pirms aptuveni mēneša tika paziņoti galda spēļu balvas Spiel des Jahres (Gada labākā spēle) ieguvēji bērnu spēļu kategorijā Kinderspiel des Jahres (Gada labākā spēle bērniem). Par gada labāko galda spēli bērniem tika atzīta Latvijā radītā galda spēle Ice Cool.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Spēles autori ir: Egils Grasmanis, Jānis Grunte, Edgars Zaķis un Reinis Butāns. Kopā šie četri Brain Games darboņi strādā ar pseidonīmu Brian Gomez, kas lasāms uz spēles kastes vāka. Savukārt, spēles ilustrators ir mākslinieks Reinis Pētersons.

Spēles būtība ir virzīt pa spēles laukumu pingvīnu figūriņas– spēlētāji var likt tām slīdēt, virpuļot, atsisties pret sienām un lēkt tām pāri. Spēlei ir laukuma izkārtojums 3D formātā, ko veido kastes, kas pēc spēles beigām sakārtojamas viena otrā un kopā veido kompaktu iepakojumu vienā kastē.

«Līdz balvas iegūšanai gada laikā bijām pārdevuši 100 000 Ice Cool eksemplāru vairāk nekā 40 valstīs. Kopš Ice Cool ieguva balvu, principā esam pārdevuši vēl 100 000 eksemplāru (ieskaitot priekšpasūtījumus uz rudens/ziemas sezonu). Ice Cool pamazām top par pasaules mēroga hītu. Pagājušajā nedēļā saņēmām vēl vienu ļoti nozīmīgu balvu ASV - Best Family Game no Dice Tower. Esam ļoti lepni par spēles starptautisko veiksmi,» biznesa portālam db.lv saka Egils Grasmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Kiršteins: Latvija palaidusi garām iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus

Anita Kantāne, 26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir palaidusi garām savu iespēju azartspēļu nozarē pelnīt miljardus. To būtu bijis iespējams darīt, ja Ķemeru sanatorijas vietā būtu izveidots profesionāls kasino. Tagad jādomā, kā «ierobežot vecos azartistus un pasargāt jauno paaudzi» – šādu viedokli Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā 26. februārī pauda Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA).

A. Kiršteins klātesošajiem atgādināja vēsturi, proti, ka azartspēļu nozari Latvijā bija plāns sakārtot arī pirmās neatkarības laikā, taču plāniem strīpu pārvilka pāri karš. Pirms Otrā pasaules kara bijis plāns azartspēles koncentrēt vienuviet Latvijā un kā piemērotākā vieta apspriesti Bernāti.

Saeima šā gada 10. janvāra sēdē nolēma nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai izvērtēšanai vairāk nekā desmit tūkstošu Latvijas pilsoņu kolektīvo iesniegumu par azartspēļu zāļu aizliegšanu visā Latvijas teritorijā.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā iniciatīvu aizstāvēja Juris Jurašs (JKP), kurš skaidroja savu pozīciju – azartspēļu atkarība ir slimība, kuras dēļ iedzīvotājiem rodas parādi un viņi dodas tos «atstrādāt uz ārzemēm», tādēļ Latvija zaudē cilvēkus. Lai situāciju mainītu, iniciatīvas autori iesaka, veikt grozījumus Azartspēļu likumā, paredzot, ka turpmāk kazino drīkst ierīkot tikai luksus klases viesnīcās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija Google laidusi klajā prototipu viedtālrunim, kurš var izveidot 3D kartes, izmantojot lietotāja reālo atrašanās vietu, vēsta BBC.

Ierīces sensori ik sekundi ļauj uztvert vairāk nekā 250 tūkstošus 3D attēla veidošanai nepieciešamo raksturlielumu.

Google pavēstījusi, ka potenciālās lietojumprogrammas, kur tehnoloģija varētu tikt izmantota, ir iekštelpu karšu veidošanu, lai palīdzētu cilvēkiem orientēties telpās, kur viņi iepriekš nav bijuši. Tāpat 3D iespēju varētu izmantot spēļu industrijā.

Kopumā 200 viedtālruņa prototipi ir nodoti ieinteresētiem lietojumprogrammu izstrādātājiem.

Google ATAP (Advanced Technology and Projects) nodaļas pārstāvji skaidro, ka telefons izstrādāts projekta Project Tango ietvaros. Izstrādē piedalījās pētnieki no dažādām institūcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar stratēģijas galda spēli Goldingen pārbauda spējas Latvijā un krāj spēkus, lai parādītu sevi ārzemēs, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jānis Gruzinskis, spēles Goldingen autors un SIA Goldingen Games īpašnieks, to izstrādāt sācis jau 2009. gadā, bet ideja par to viņam bija radusies vēl senāk. «Lai gan manā ģimenē bija izteiktas galda spēļu tradīcijas, spēlējām cirku, riču-raču, dambreti, monopolu, liels kultūršoks man bija brīdī, kad pirmoreiz biju Vācijā kā apmaiņas students un dzīvoju viesģimenē. Viņiem bija tradīcija nedēļas nogalē spēlēt dažādas galda spēles, ģimenei bija pūralādes izmēra kaste ar galda spēlēm. Tās bija lielas, krāšņas, ar aizraujošu sižetu,» atminas Jānis.

Tas bija pirms 13 gadiem, un jau toreiz viņš prātojis, ka vēlētos izstrādāt kādu līdzīgu spēli. Tolaik tapa pirmās skices, bet ideja uz vairākiem gadiem tika atlikta, līdz 2009. gadā viņam parādījās vairāk brīva laika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Burtu mācīšanās kārtīm Draugs Alfabēts seko koku atpazīšanas spēle Kokotājs; izstrādes stadijā arī putnu atpazīšanas spēle Putnotājs

Ievai Ekmanei kopā ar draugu Paulu Biti radās ideja izstrādāt burtu mācīšanas spēļu kārtis, un viņi palaida tirgū spēli Draugs Alfabēts, par ko DB rakstīja pirms pusotra gada. Nu tai seko koku iepazīšanas spēle un padomā arī nākamais produkts – putnu iepazīšanas spēle.

Stāstot par Kokotāju, Ieva teic, ka, līdzīgi kā ar Alfabētu, viņa jau agrāk savam krustdēlam bija uzzīmējusi dažādus kokus un viņam tie ļoti patika, tāpat arī draudzenēm ar bērniem. «Tāpēc izdomāju sākt ar kokiem. Lai gan vienreiz jau biju zīmējusi, šajā reizē piegāju tam daudz nopietnāk – mērķtiecīgi atlasīju un izpētīju kokus,» stāsta Ieva. Lai gan ideja par Kokotāju viņai bija radusies jau diezgan sen, pati produkta izstrāde bijusi visai ilga. Pa vidu Ievai bija pasūtījuma darbi, kā rezultātā šis produkts tapa ilgāk nekā Alfabēts. «Ņēmām palīgā biologu, kas palīdzēja savākt un pārbaudīt informāciju. Šajā projektā bija iesaistīti daudzi cilvēki un beigās pagāja kārtīgs pusgads, savukārt Alfabēts tapa pāris mēnešos. Ja ir noteikts termiņš, tad visu var izdarīt. Kokotāju nekādi termiņi nespieda,» saka Ieva.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kurzemes biznesa forumā akcentē Ventspils piemērotību LNG termināļa izveidei

Māris Ķirsons, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pašlaik par iespējamāko LNG termināļa izveides vietu tiek minēta Skultes osta, kā arī Rīgas osta, tomēr Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš norāda, ka visatbilstošākā infrastruktūra un līdz ar to arī vismazākie ieguldījumi varētu būt, ja šādu termināli izveidotu Ventspilī.

“Nav jābūvē jauna piestātne, jo tāda jau ir. Ventspils Naftā terminālim ir atbilstoši uzglabāšanas rezervuāri, ir tukšs naftas vads, kuram ir vajadzīgs tikai 4,5 km (Skultes–Inčukalna pazemes gāzes krātuves attālums ir teju 10 reizes garāks) garš savienojums ar maģistrālo gāzes vadu,” stāsta J. Vītoliņš.

LNG termināli Latvijā varētu attīstīt Skulte LNG Terminal vai Kundziņsalas dienvidu projekts 

Sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā varētu attīstīt AS "Skulte LNG Terminal" vai...

Viņš norāda, ka Ministru prezidentam ir nosūtīta attiecīgā informācija un tā jau ir nonākusi Ekonomikas ministrijā, kurai tad jānāk ar konkrētu priekšlikumu valdībā. “Esošā sistēma var strādāt ar 70 bāru spiedienu, bet gāzei pietiek ar 55 bāriem,” par naftas infrastruktūras tehnisko atbilstību gāzei atbild. J. Vītoliņš. Ventspilī tiek īstenots arī 18,1 milj. eiro vērts katlumājas projekts, kurā paredzēts kā kurināmo izmantot atkritumus. Tam ir paredzēts 9,2 milj. eiro liels ES struktūrfondu atbalsts. Tiesa, projekta iedarbināšanas laiks ir 2023. gads.

Pēdējo gadu uzmanības fokusā IKT

Pašreizējos pārmaiņu laikos, kad būtiski pieaug izmaksas, viens no biznesa konkurētspējas stūrakmeņiem būs inovācijas, kurās arvien lielāku lomu spēlēs mākslīgais intelekts, kā arī – labvēlīgas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana, kurā būtiska nozīme ir un būs vietējai varai - tādi secinājumi izskanēja Kurzemes biznesa forumā, kas norisinājās 26. maijā Ventspilī koncertzālē Latvija.

Pasākums organizēts projekta Nr. LV-LOCALDEV-0004 Uzņēmējdarbības atbalsta pasākumi Kurzemes plānošanas reģionā ietvaros. Projektu līdzfinansē Islande, Lihtenšteina un Norvēģija, izmantojot EEZ grantus programmā Vietējā attīstība, nabadzības mazināšana un kultūras sadarbība.

Pēdējos gados informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT), to dažādie risinājumi ir sava veida modes prece, turklāt tos ražo uzņēmumi, kuri atrodas ne tikai kaut kur tālu ārzemēs, bet arī tepat, Latvijā, un ne tikai Rīgā, bet arī Ventspilī, Liepājā, Valmierā, Daugavpilī u.c. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus izstrādā ne tikai pasaules mēroga milži, bet arī nelielas kompānijas – jaunuzņēmumi.

To apliecināja arī J. Vītoliņš, norādot, ka pēdējo gadu uzmanības fokusā ir bijušas IKT. “Ventspilī ir 67 IKT uzņēmumi, kuri nodarbina vairāk nekā 600 strādājošo, un šī sektora kompāniju neto apgrozījums pārsniedz 10 milj. eiro gadā,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka pilsētā ir izveidota šai nozarei nepieciešamā infrastruktūra, kurā iesaistīta gan Ventspils Augstskola kā jauno speciālistu kalve, gan Ventspils Augsto tehnoloģiju parks, kura uzdevums ir nodrošināt visu nepieciešamo infrastruktūru un atbalsta pakalpojumus progresīvo risinājumu nozarei. Ventspils Augsto tehnoloģiju parka pirmsākumi meklējami pirms 17 gadiem, bet par būtisku izrāvienu uzskatāms brīdis, kad izdevās piesaistīt pirmo elektronikas sfēras uzņēmumu – Ventspils Elektronikas fabriku (šodien – HansaMatrix).

“Ja pirms 20 gadiem kāds būtu prognozējis, ka Ventspilī būs elektronikas ražotnes un IKT sfēras uzņēmumi, tas tobrīd būtu šķitis neiespējami, taču tā ir realitāte šodien,” tā J. Vītoliņš. Šodien Ventspilī atrodas arī Accenture reģionālais birojs, SIA TestDevLab struktūrvienība, mākslīgā intelekta pētniecības un risinājumu izstrādes uzņēmums SIA Asya. Kā īpašu veiksmes stāstu J. Vītoliņš minēja jaunuzņēmumu SIA Azeron, kurš nodarbojas ar inovatīvu spēļu konsoļu ražošanu un to eksportu. Jāatzīst, ka uzņēmuma pirmie prototipi izgatavoti lauku šķūnītī, savukārt jau šogad kompānija nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, plānojot neto apgrozījumu 4,5 milj. eiro apmērā, SIA Azeron ir uzvarējusi Ventspils Zinātnes un inovāciju centra VIZIUM telpu nomas konkursā, iegūstot tiesības strādāt šī centra telpās.

“Latvijas digitālās vides mērījumā Latvijas e-indekss 2017., 2019. un 2021. gadā Ventspils tika atzīta par labāko nacionālās nozīmes attīstības centru kategorijā, bet Ventspils digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss ir bijis 55,6, kamēr vidēji ES tas bija 52,6, attiecīgi Ventspils ierindojusies 13. vietā,” tā J. Vītoliņš. Viņš norādīja, ka jau ir veikti pasākumi (renovētas ēkas), lai radītu jaunas darba vietas tieši IKT sektorā. Ir arī pieejams grants telpu nomas izmaksu segšanai 100% apmērā pirmajā gadā vai 50% apmērā otrajā darbības gadā. No šāda granta 28 saņēmējiem 20 darbojas tieši IKT sfērā.

IKT loma pieaug

Datorprogrammēšanas SIA Asya valdes loceklis Ēvalds Urtāns atzina, ka uzņēmums ir izstrādājis sistēmu, kas automātiski analizē pārdošanas un klientu apkalpošanas zvanus, atpazīst klientu emocijas pēc sarunas intonācijas. “Klients, kurš izmantoja šo sistēmu, divu mēnešu laikā palielināja pārdošanu par 43%,” skaidroja Ē. Urtāns. Viņš gan atzina, ka jaunuzņēmums, atšķirībā no lieliem uzņēmumiem, pagaidām dedzina vairāk naudas, nekā nopelna, jo jāatrod labākais risinājums. Kā vēl vienu mākslīgā intelekta produktu min Asya radīto sistēmu, kura atpazīst dažādus bojājumus zāģmateriālos.

Ē. Urtāns atzina, ka kompānija dažādu risinājumu izstrādē sadarbosies ar Ventspilī strādājošajiem uzņēmumiem. Komunālās tehnikas ražošanas SIA Bucher Municipal uzņēmuma vadītājs Mikus Brakanskis atzina, ka ražošana balstās uz cilvēkiem, viņu kompetenci un spējām, taču tiek izmantoti arī metināšanas roboti, un tiem ir vajadzīgas attiecīgas IKT programmas, tā radot vairāk darba šīs jomas speciālistiem. Tieši tāpēc būs jautājums, kurš – liels ražošanas uzņēmums vai jaunuzņēmums – spēs piesaistīt attiecīgās jomas speciālistus.

“Rodas jautājums – kurā brīdī investēt jaunāko automatizācijas iekārtu iegādē, jo īpaši tāpēc, ka tās ir dārgas un tām ir salīdzinoši garš amortizācijas laiks, vienlaikus ņemot vērā faktu, ka ik pēc vairākiem mēnešiem tirgū tiek piedāvātas arvien gudrākas un efektīvākas iekārtas,” tā M. Brakanskis.

Viņš norādīja, ka uzņēmums investē automātiskā rezerves daļu piegādes līnijā no noliktavas uz ražošanu. Jāņem vērā, ka pirms dažiem gadiem uzņēmums jau izveidoja jaunu produktu montāžas līniju.

Virtuālās vides izrāviens

“Tehnoloģiju vīzijas 2022. gada vadmotīvs ir tikšanās metaversā (virtuālajā vidē), kas pēdējo divu Covid-19 pandēmijas gadu laikā ir piedzīvojusi ļoti strauju izaugsmi un tās doto iespēju apguvi, jo uzņēmumi bija spiesti izmantot attālinātās saziņas tehnoloģijas gan attiecībās ar darījumu partneriem, gan darbiniekiem,” skaidroja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izstrādes un konsultāciju kompānijas Accenture Kurzemes reģiona vadītājs Guntis Čoders.

Viņš uzsvēra, ka pēdējo divu gadu notikumus IKT attīstībā nevajadzētu uztvert kā revolūciju, bet gan kā evolūciju, jo daudzas tehnoloģiskās iespējas jau bija, bet to iespējas netika ļoti plaši izmantotas. “Metaverss ir jauna veida internets, jo sākotnēji (1990. g.) bija datu internets (pirmās datu meklētājprogrammas), kam sekoja mobilās ierīces (2000. g.), kas bija pamats sociālo platformu (2010. g.) attīstībai (internets kļuva par sociālu vidi), turpinājums 2020. gadā bija lietu internets, kur savā starpā sazinās iekārtas, kam papildus vēl nākusi datu apstrāde, inteliģence, un internets kļūst par vietu, kura savieno telpas,” skaidroja G. Čoders.

Viņš norādīja, ka šādā situācijā ir jāņem vērā dažādi jautājumi: kādi ir šīs vides likumi, noteikumi, kas kuram šajā vidē pieder, kur glabājas dati, kā notiek norēķini utt. “Atkarībā no nozares metaverss mainīs visas mijiedarbības. Arī to, kā notiks darbs ar darbiniekiem, klientiem, kā nogādāsim produktus līdz patērētājiem u.tml.,” uzsvēra G. Čoders. Viņaprāt, nav vērts gaidīt, kad tehnoloģijas atnāks pie konkrēta uzņēmuma, bet gan pašam uzņēmējam ir jābūt proaktīvam. “Cilvēki baidās sākt kaut ko jaunu, tāpēc ka visbiežāk iepriekš ir apdedzinājušies – pārāk strauji un ātri ielēkuši jaunajā,” stāstīja G. Čoders. Viņš gan uzskata, ka uzņēmējiem eksperimentēt vajadzētu regulāri, bet investēt – tikai tad, kad ir pabeigta testēšana. “Sāciet ar mazumiņu un, ja izdodas, tad ieviesiet,” rekomendēja G. Čoders. Viņš norādīja, ka arvien vairāk ap mums būs programmējamās pasaules un arvien vairāk būs jaunu mašīnu, kuras piedāvās nepieredzētas iespējas. Piemēram, nesen notika virtuālais koncerts, kuru apmeklēja vairāk nekā 27 miljoni skatītāju.

Kā vēl viens piemērs tika minēts digitālais vēja parku dvīnis, kurš reālā laika režīmā simulē, kā šis parks strādā, tādējādi tā darbību efektivizējot par 20%. “Accenture kopā ar Latvijas Universitāti attīsta Quantum projektu, kas aizies pēc pieciem–septiņiem gadiem. 2021. gadā izgatavots kvantu dators spēja atrisināt vienā minūtē uzdevumu, ko superdators risinātu 10 000 gadu. Te arī ir atbilde par to, kā tik ātri varēja iegūt vakcīnu pret Covid-19, jo pirms 10 gadiem tas nebūtu iespējams,” skaidroja G. Čoders.

Ventspils domes priekšsēdētājs J. Vītoliņš vienlaikus uzskata, ka ir jāturpina attīstīt ražošanu. 2021. gadā Ventspilī strādājošo ražošanas uzņēmumu neto apgrozījums sasniedza 355 milj. eiro salīdzinājumā ar 240 milj. eiro 2020. gadā. “Ventspilī fokuss uz ražošanu tika vērsts pēc tam, kad 2002. gadā Krievija apturēja jēlnaftas transportēšanu pa cauruļvadu un Ventspils ostā pārkrauto kravu apjoms piedzīvoja būtisku samazinājumu,” atceras J. Vītoliņš. Viņš uzsvēra, ka tika radīta laba biznesa ekosistēma, kura arī ir devusi vairāk nekā 3000 darba vietu tieši ražošanā. “Ventspils jau ceturto reizi atzīta par vienu no desmit labākajām mikro pilsētām ārvalstu tiešo investīciju piesaistes stratēģijas jautājumos, šoreiz iegūstot trešo vietu,” uz vienu no veiksmes iemesliem investoru piesaistē norādīja J. Vītoliņš.

Viņš gan steidza piebilst, ka Ventspils osta vairs nav veiksmes stāsts. “Kopš Ventspils pilsētas pārstāvji ir izslēgti no ostas pārvaldības, tajā būtiski ir samazinājušies kravu apjomi. Ja 2019. gadā ostā pārkrāva 20,5 milj. t, tad 2021. gadā – vairs tikai 11,1 milj. t, un arī šogad nav labu ziņu, jo, ja piepildīsies satiksmes ministra prognozētais kritums par 2/3, tad Ventspils ostā visā gadā tiks pārkrauts tikai ap 3,9 milj. t kravu, kaut arī bija laiks, kad 3 milj. t krāva ik mēnesi,” skaidroja J. Vītoliņš. Viņš saprot, ka šāds prognozētais kravu apjoma kritums ir saistīts ar ES sankcijām pret Krievijas un Baltkrievijas uzņēmumiem un precēm, taču būtu tikai godīgi, ja to kompensētu ar atbalsta instrumentiem, kurus var iegūt no ES programmām.

“Ja šādas kravu apjoma krituma prognozes piepildīsies, tad bez darba paliks 600 līdz 700 cilvēku, un ir jābūt plānam, ko un kā darīt,” norādīja J. Vītoliņš. Viņaprāt, viens no risinājumiem ir attīstīt rūpniecību, no kuras 85% produkcijas tiek eksportēta. “Diemžēl kopš tā laika, kad valsts pārņēma savā pārziņā Ventspils brīvostas pārvaldi, tā nav uzsākusi nevienu jaunu industriālo būvju projektu. Pašlaik pašvaldība ir iniciējusi 4,3 milj. eiro vērtu projektu, kurā varētu tikt izveidotas ap 45 jaunām darbavietām. Viena darbavieta izmaksā 100 000 līdz 200 000 eiro,” norādīja J. Vītoliņš. Viņš atzīst, ka Ventspils pretendēs uz ES programmas atbalstu, lai varētu īstenot 15 milj. eiro vērto divu ražošanas ēku kompleksu izveidi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Webhelp iegādājas programmatūras risinājumu izstrādātāju PitechPlus

Lelde Petrāne, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Webhelp grupa paziņojusi par Rumānijas uzņēmuma PitechPlus iegādi.

PitechPlus izstrādā un attīsta individuāli pielāgotus programmatūras risinājumus, jo īpaši pārdošanas digitalizācijas un procesu automatizācijas jomā, kā arī palīdz ieviest un īstenot digitālo stratēģiju autobūves, tūrisma, valsts pārvaldes un tiešsaistes spēļu uzņēmumiem Eiropā.

PitechPlus iegāde ir daļa no Webhelp grupas stratēģijas, lai stiprinātu uzņēmuma tehnoloģisko pakalpojumu piedāvājumu klientiem, ieviešot digitalizācijas procesus un piedāvājot viņiem individuāli pielāgotus risinājumus klientu vadības, mākslīgā intelekta un automatizācijas jomā.

PitechPlus palīdzēs Webhelp grupai un tās konsultāciju pakalpojumu meitasuzņēmumam Gobeyond Partners ne vien uzlabot lietotņu izstrādes un vadības metodoloģiju, bet arī nodrošinās 250 speciālistu komandu programmatūru un integrācijas risinājumu izstrādei. PitechPlus, nodrošinot procesu automatizācijas risinājumus, vērtējams kā nozīmīgs spēlētājs tirgū, kur mākslīgajam intelektam un automatizācijai ir arvien lielāka nozīme. Šāda zināšanu kombinācija papildina Webhelp esošās iespējas izstrādāt un attīstīt tehnoloģiskos pakalpojumus tādās jomās kā balss un datu analīze un mobilo lietotņu izstrāde.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Problēmas uzņēmumā risina spēlējoties ar Lego klučiem

Linda Zalāne, 23.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēlējoties ar Lego klučiem, uzņēmuma darbinieki tiek mudināti apkopot domas un ģenerēt jaunas idejas

Dāņu rotaļlietu ražotājs Lego® (Lego Group), mainoties bērnu rotaļāšanās paradumiem, pievērsies pieaugušajiem, kuriem ar spēles elementu palīdzību ļauj risināt problēmas kā profesionālajā darbā, tā privātajā sfērā. «Lego® Serious Play® (LSP) ir metode, kas palīdz komunicēt, formulēt un sakārtot domas un idejas, lai pieņemtu stratēģiskus lēmumus un risinātu problēmas uzņēmumos, komandas darbā, kā arī individuālajā personības attīstības jomā. Metode ir balstīta uz plašiem pētījumiem uzņēmējdarbības, attīstības, psiholoģijas un jaunu iemaņu un zināšanu gūšanas jomā,» stāsta LSP metodes moderatore, sertificēta trenere Linda Kimeiša, kura par to uzzināja, strādājot pie zinātniska kosmosa projekta, jo šādu metodi izmanto situācijās, kad ir grūti pieņemt lēmumus un nepieciešams panākt, lai visa procesā iesaistītā komanda saprot, par ko ir stāsts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju kompānija Apple Japānā iesniegusi iWatch zīmola reģistrācijas pieteikumu, lai tādējādi aizsargātu savu topošo produktu – ap roku nēsājamu viedierīci.

Japānas patentu birojam iesniegtais Apple pieteikumus aptver datorus, to perifērijas iekārtas un rokas pulksteņus, aģentūrai Reuters atklāja biroja pārstāvis. Patlaban nav zināms, cik ilgi tiks izskatīts Apple pieteikums. Savukārt pati kompānija atteikusies sniegt komentārus.

Jau iepriekš vairākkārt izskanējušas runas par to, ka Apple plāno nākt klajā ar viedu rokas pulksteni. Pirms mēneša kompānijas izpilddirektors Tims Kuks pavēstīja, ka «apģērbjamas tehnoloģijas» nākamais attīstības solis.

Viņš gan arī atzina, ka ir skeptisks par Google topošo paplašinātās realitātes produktu Google Glass. «Neviens nekad nepārliecinās cilvēku, kurš nekad nav valkājis brilles vai kuram nekad nav piederējis rokas pulkstenis, ka viņam tāds ir nepieciešams,» sacīja T. Kuks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Intervija: Rīgas vagonbūves rūpnīca iekaro NVS valstu tirgus

Egons Mudulis, 22.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Modernizē elektrovilcienus Azerbaidžānai; ražos tramvajus Ufai

Līdztekus dīzeļvilcienu modernizācijai VAS Pasažieru vilciens (PV) vajadzībām AS Rīgas vagonbūves rūpnīca (RVR) iesaistījusies arī citos projektos, par kuriem intervijā Dienas Biznesam stāsta uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Gatis Kamarūts.

Cik tālu pavirzījies RVR iecerētais – jauns vilciena modelis, zemās grīdas tramvajs – gada laikā kopš DB intervijas ar RVR 100% akciju īpašnieka SIA East-West Industrial Group valdes locekli Eduardu Bozi?

Ja skatāmies laika periodu nedaudz vairāk par gadu, ir realizēti jaunbūves projekti, piemēram, šaursliežu vilciens (Novij Afon alu tramvajs) vienā eksemplārā, un garantijas laikā nav bijušas nevienas reklamācijas. Protams, pamatlieta, pie kā strādājam, ir dažādi modernizācijas projekti. Viens no pēdējiem ir Azerbaidžānas dzelzceļam domātie pieci četrvagonu elektrovilcieni. Trīs vilcieni jau atrodas Baku, tuvākajā laikā tiks nosūtīti arī pārējie. Izaicinājums bija piegādāt pirmo vilcienu līdz Eiropas spēļu sākumam. Šī gada sākumā vienojāmies ar klientu, un pirmie divi sastāvi tika piegādāti jūnija pirmajās dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

FOTO: Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) sadarbībā ar Ekonomikas ministriju rīkotā konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti.

Konkursa mērķis ir paust atzinību un godināt Latvijas komersantus, kas sasnieguši labus rezultātus, gan radot jaunus un eksportspējīgus produktus, gan nodrošinot vietējo tirgu ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem. Latvijas uzņēmumus, kas sasnieguši labus rezultātus konkurētspējīgu produktu ražošanā, vietējā tirgus nodrošināšanā ar augstas kvalitātes pašmāju ražojumiem, inovāciju ieviešanā un rūpnieciskā dizaina izstrādē, sveica konkursa patrons, Valsts Prezidents Raimonds Vējonis.

Konkursa «Eksporta un inovācijas balva 2017» laureāti:

Eksporta čempions

Latraps, Lpks

«Eksportspējīgākais komersants» lielo/ vidējo komercsabiedrību grupā

Komentāri

Pievienot komentāru