2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Pēc DNB bankas pasūtījuma veiktajā aptaujā atklājies, ka kopumā Latvijas reģionos un Pierīgā remontdarbi mājokļos tiek veikti daudz biežāk nekā galvaspilsētā, teikts bankas paziņojumā.

Visaktīvāk remontdarbi patlaban norit Kurzemē un Zemgalē. Savukārt galvaspilsētā salīdzinājumā ar reģioniem ir viens no zemākajiem rādītājiem, kas apliecina remonta veikšanu patlaban vai pāris pēdējo gadu robežās. Tāpat salīdzinājumā ar citiem reģioniem Rīgā ir visvairāk respondentu, kuru mājokļos remonts nav veikts vairāk nekā 5 gadus. Bet katrs desmitais rīdzinieks atzīst, ka savu mājokli vispār nekad nav remontējis.

Kopumā remonts patlaban norit katra piektā Latvijas iedzīvotāja mājoklī. Visaktīvāk remontdarbus patlaban veic kurzemnieki (27,3%) un Zemgales iedzīvotāji (25,5%). Vidzemē un Latgalē šo variantu norādīja katrs piektais respondents. Savukārt katra sestā Latvijas iedzīvotāja mājoklis remontu šogad jau ir piedzīvojis. Biežāk to atzinuši Latgales iedzīvotāji (19,7%) un Pierīgā mītošie respondenti (16,9%).

Latvijas iedzīvotāji mājokļos iegulda maz, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm

Tuvākajos gados krīzi nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki neprognozē; lielāka aktivitāte un potenciāls ir ekonomiski rosīgākajās apdzīvotajās vietās. Tās ir dažas no atziņām, kas izskanēja asociācijas LANĪDA rīkotajā konferencē «Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?».

Potenciāls tālu nav izsmelts

Mājokļi Latvijā ir nacionālā bagātība, atšķirībā no Rietumiem, kur lielāka vērtība ir cita veida aktīvos, kur ir daudz naudas. Rīgā un Pierīgā mīt puse iedzīvotāju, taču tieši šajā Latvijas daļā koncentrētas trīs ceturtdaļas no mājokļu tirgus vērtības. Tas ir likumsakarīgi, jo mājokļiem augsta cena var būt tikai tur, kur to trūkst, atgādināja Pēteris Strautiņš, Luminor Makroekonomikas eksperts.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Ugunsdrošības pasākumi, kuros jāiegulda finanšu līdzekļi, lielākoties Latvijas iedzīvotāju mājokļos nav īstenoti, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati.

Aizvadītajā gadā no 10.augusta līdz 3.decembrim VUGD amatpersonas no teritoriālajām struktūrvienībām visā Latvijā veica vairāk nekā 10 400 mājokļu īpašnieku (lietotāju) aptauju un konsultācijas par ugunsdrošību.

Kopumā četru mēnešu laikā konsultēti vairāk nekā 860 iedzīvotāji Rīgā un pierīgas teritorijā, 740 Zemgalē, 1705 Kurzemē, 3020 Vidzemē un 4100 mājokļu īpašnieku Latgalē. VUGD amatpersonas ieinteresētos iedzīvotājus konsultēja par ugunsdrošības prasībām, kas jāievēro privātmāju un daudzdzīvokļu dzīvojamo māju iemītniekiem, lai novērstu ugunsgrēkus vai mazinātu to sekas, kā arī veica aptauju, lai gūtu ieskatu mājokļu ugunsdrošībā kopumā.

Pozitīvi vērtējami aptaujas rezultāti, kas liecina, ka no 10 400 aptaujātajiem iedzīvotājiem 89% zina, kur zvanīt ugunsgrēka gadījumā, 76% aptaujāto ir veikuši sodrēju tīrīšanu no apkures ierīces un dūmvada. 96% aptaujāto ir sakopuši teritoriju ap dzīvojamo ēkām, bet 80% iedzīvotāju atklāja, ka pārzina, kur atrodas tuvākās ugunsdzēsības ūdensņemšanas vietas.

Lai visus mājokļus Latvijā sakārtotu atbilstoši ES energoefektivitātes direktīvai, līdz 2050. gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro.

Tādu ainu Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas sēdē rādīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks mājokļu, būvniecības jautājumos Edmunds Valantis. Nepieciešamās investīcijas ēkām, atkarībā no to platības, varētu svārstīties no 200 līdz 400 eiro/m2. Tas nozīmētu, ka katrā desmitgadē ir vajadzīgi 5-6 miljardi eiro.

"Gribam sasniegt mērķi, ka līdz 2050. gadam visām mājsaimniecībām ir pieejami mājokļi un dzīvojamais fonds ir drošs, energoefektīvs un atbilst labiekārtotības standartiem," tā E. Valantis.

Lielus mērķus Latvijas dzīvojamam fondam uzliek ES energoefektivitātes direktīva. Šī mērķa izpildē ir iesaistīta Attīstības finanšu institūcija "Altum" ar daudzīvokļu māju siltināšanu, bet divu (14 gadu) ES plānošanas periodu laikā nosiltinātas ir 1000 mājas.

Vienas no energoneefektīvākajām ir 316. un 318. sērijas, jeb Hruščova laika apbūves nami, kā arī pirmskara periodā celtās daudzdzīvokļu ēkas, secināts ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotajā informācijā* par pagājušās apkures sezonas siltumenerģijas izmaksām dzīvojamam fondam Rīgā.

Salīdzinot ar jaunajiem projektiem, kas celti laika posmā no 2009. līdz 2022. gadam, iedzīvotāji par apkuri minētajās padomju laika un pirmskara ēkās maksājuši vidēji trīs reizes vairāk.

AS “Rīgas siltums” situmenerģijas tarifs līdz šim pārliecinoši augstāko lēcienu piedzīvoja šī gada 2. oktobrī, kad pēc Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas iepriekš apstiprinātā tarifu projekta maksa par megavatstundu pieauga gandrīz divas reizes, sasniedzot 170,59 eiro bez PVN.

Ēku pārvaldīšanas uzņēmuma “Selectum Home” apkopotie dati par 2021.–2022. gada apkures sezonu liecina, ka par viena mājokļa kvadrātmetra apsildīšanu iedzīvotāji mēnesī šķīrušies vidēji no 1,38 eiro bez PVN.

Mājokļu tirgus attīstība ir liela neizmantota iespēja veicināt ekonomikas izaugsmi un celt Latvijas kā dzīvesvietas pievilcību. Lai tas notiktu, ir jāiegulda. Šobrīd to darām pārāk maz.

2016. gadā tikai 2.0% no IKP Latvijā bija ieguldījumi mājokļos, pretstatā 4.7% vidēji Eiropas Savienībā (Eurostat dati). Vien joprojām krīzes dziļākajam punktam blakus sēdošā Grieķija šim mērķim velta mazāku daļu no nacionālā ienākuma. Pretstatā tam, Igaunijā ieguldījumi mājokļos jau spēlē lielāku lomu tautsaimniecībā nekā vidēji ES. Turklāt būvatļauju dinamika liecina, ka mūsu ziemeļu kaimiņi negrasās apstāties. Ap 2% no IKP šīs investīcijas Latvijā ir svārstījušās gandrīz visu laiku kopš 1995. gada, izņemot 2005. – 2008. gadu. Tātad mājokļu ieguldījumu deficīts ir veidojies ilgāku laiku. Rezultāts nav iepriecinošs. Acīmredzams ir kvalitātes deficīts, bet ir pilsētreģioni, kuros nepietiek jebkādu daudzmaz pieņemamu mājokļu. To saraksts nav garš, bet šajās vietās tiek radīta kopējās pievienotās vērtības lauvas tiesa.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Igaunijā vidējais māju vecums ir lielāks nekā vidējais iedzīvotāju vecums valstī, liecina pagājušā gada nogalē veiktās tautskaites rezultāti.

Igaunijas Statistikas departamenta aplēses liecina, ka vidēji privātmājas un daudzdzīvokļu mājas Igaunijā būvētas 1965.gadā, bet, rēķinot vidējo mājokļa vecumu valstī, secināts, ka tas ir būvēts 1972.gadā. Vienlaikus vidējais Igaunijas iedzīvotājs ir dzimis 1979.gadā, tādējādi vidējais Igaunijas iedzīvotājs mīt mājoklī, kas atrodas pirms viņa dzimšanas uzbūvētā ēkā.

Lielākā daļa cilvēku Igaunijā dzīvo padomju laikā būvētā ēkā.

Igaunijā ir 557 146 dzīvojamie mājokļi, kas atrodas vairāk nekā 180 000 ēku.

2021.gada tautskaites rezultāti rāda, ka 94% Igaunijas iedzīvotāju mājoklī ir pieejama ūdens apgādes sistēma, 93% ir iespēja nomazgāties un 92% ir tualete. 71% Igaunijas iedzīvotāju mīt mājoklī ar centrālo apkuri. Savukārt daudzdzīvokļu mājās 99% iedzīvotāju ir ūdensapgāde un kanalizācija un 97% - iespēja nomazgāties.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 934 tūkst. iedzīvotāju – par 15,7 tūkst. mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati.Iedzīvotāju skaits 2017. gadā saruka par 0,8 % salīdzinājumā ar 1,0 % 2016. gadā. Pilsētnieku gada laikā kļuva par 8,3 tūkst. jeb 0,6 % mazāk, bet lauku iedzīvotāju – par 7,4 tūkst. jeb 1,2 % mazāk.

2017. gadā mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu par 7,9 tūkst., un šis rādītājs ir lielākais pēdējo četru gadu laikā (2016. gadā – 6,6 tūkst.). Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 20,8 tūkst. bērnu, kas ir par 1 140 mazāk nekā 2016. gadā, bet nomira 28,7 tūkstoši cilvēku, kas ir par 177 vairāk, salīdzinot ar 2016. gadu. Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits 2017. gadā samazinājās par 7,8 tūkst. (2016. gadā – 12,2 tūkst.). Pērn Latvijā no citām valstīm ieradās 9,9 tūkst. cilvēku, kas, salīdzinot ar 2016. gadu, ir par 1,6 tūkst. vairāk un izceļoja 17,7 tūkst. – par 2,9 tūkst. mazāk nekā 2016. gadā. Apmēram puse (55 %) no iebraukušajiem ir saistīti ar Latviju (piemēram, dzimuši Latvijā u.c.).

Latvija seko kaimiņvalstu piemēram un no jaunā gada katrā mājoklī dūmu detektori būs obligāta prasība.

No 2020. gada 1. janvāra stāsies spēkā nozīmīgas Ugunsdrošības noteikumu prasības – visos mājokļos (gan privātmājās, gan dzīvokļos) ir jābūt uzstādītiem autonomiem ugunsgrēka detektoriem, kas reaģē uz dūmiem, bet privātmājas papildus jānodrošina ar ugunsdzēsības aparātu. 2016. gadā, kad stājās spēkā esošā Ugunsdrošības noteikumu redakcija, noteikumos tika paredzēts pielāgošanās laiks līdz 2020. gada 1. janvārim, kad prasības par ugunsdrošību mājoklī no ieteikumiem kļūs par obligātu prasību.

Pēc Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) sniegtās informācijas, jaunākais pētījums par ugunsdrošību atklāj, ka 63% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi, lai viņu mājokļos būtu ugunsdzēsības aparāts, bet tikai 13% iedzīvotāju tāds mājoklī ir. Līdzīga situācija ir ar dūmu detektoriem – 68% iedzīvotāju ir svarīgi, lai tas būtu uzstādīts mājokļos, tomēr tikai 9% iedzīvotāju tas ir izdarīts. Kā iemesli un šķēršļi, kas liedz iegādāties ugunsdzēsības aparātus un dūmu detektorus, tiek minēti gan finansiālie faktori, gan laika trūkums.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Nepieciešamais investīciju apjoms, lai esošā elektrotīkla stāvokli ne tikai uzturētu, bet arī uzlabotu, nākamajos desmit gados ir aptuveni 100 miljoni eiro gadā

Tā intervijā saka AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs Andis Pinkulis.

Elektrotīkla sistēmas operators AS Sadales tīkls ir uzsācis darbu pie plašas investīciju programmas īstenošanas. Kādi ir uzņēmuma būtiskākie izaicinājumi šajā ziņā?

Vispirms jāņem vērā uzņēmuma mērogs. Sadales tīkls ir lielākais sadales sistēmas operators Latvijā, aptverot ar savu pakalpojumu 99% no valsts teritorijas. Ir vēl tikai neliels skaits lokālu sadales tīklu operatoru. Mūsu kopējais elektrotīklu garums – gaisvadu līnijas un kabeļu līnijas ir 95 tūkstošus kilometru garas – vairāk kā divas reizes pārsniedz Zemes apkārtmēru pa ekvatoru. Kopējais elektrības uzskaišu skaits ir aptuveni viens miljons. Klientu skaits ir mazliet mazāks – aptuveni 850 tūkstoši, jo vienam klientam var piederēt vairāki objekti, līdz ar to ir vairāki uzskaites punkti. Tā ir mūsu saimniecība, kas ik dienu jāuztur visā valstī, sākot no Liepājas līdz Zilupei.

Pērn Rīgā bija lielākā strādājošo vidējā mēnešalga pēc nodokļu nomaksas – 633 eiro, kas ir par 73 eiro vairāk nekā vidēji Latvijā (560 eiro), liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgā vidējā mēneša darba samaksa salīdzinājumā ar 2013. gadu ir augusi par 50 eiro. Desmit gadu laikā darba samaksa ir palielinājusies par 394 eiro (2004. gadā – 239 eiro).

Salīdzinot ar citām republikas pilsētām, Rīgā ir lielākais iedzīvotāju ar augstāko izglītību (ieskaitot doktora grādu) īpatsvars – 32,1%. Centra rajonā, Vecpilsētā un Mežaparkā 49% iedzīvotāju ir augstākā izglītība, Vecāķos – 46%, Skanstē – 44% un Brasā – 44%.

Rīgā apdzīvotie mājokļi ir vidēji 49 gadus veci, un to vidējā platība ir 54 kvadrātmetri. 93% iedzīvotāju dzīvo daudzdzīvokļu mājās, savukārt 5% – individuālajās mājās.

Līdz 1918. gadam celtos mājokļos dzīvo 14% rīdzinieku, pirmskara Latvijas laikā būvētās mājās – 6%, 1946. – 1990. gadā būvētās mājās – 72% un pēc 1990. gada būvētās mājās – 8%.

Rokas nost no sociālas valsts! Šis ir viens no populārākajiem pēdējā gada saukļiem Francijā, kuru šomēnes vainagojuši plaši dzelzceļnieku streiki. Pāris aprīļa dienās atceltie vilcieni, tostarp ātrvilcieni, Francijas valsts dzelzceļa kompānijai SNCF jau nodarījuši 100 miljonus eiro zaudējumus. Streika iemesls ir gana banāls – Francijas prezidenta Emanuela Makrona vēlme optimizēt SNCF izmaksas, lai izraustos no teju 50 miljardu eiro vērtās parādu bedres. Tāpat jāpiezīmē, ka Francijas dzelzceļa izmaksas ir par 30% augstākas nekā līdzīgiem uzņēmumiem citās valstīs.

Jautāsiet, kādēļ tā un kā SNCF iekūlies tādos parādos? Viens no būtiskākajiem iemesliem ir nepārdomāta darba samaksas un sociālo garantiju politika. Proti, līdz pat šodienai SNCF ikvienam darbiniekam garantē darbu uz mūžu, piedāvā priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, tāpat katru gadu automātiski tiek palielināts atalgojums. Skaisti, protams, tajā pašā laikā to visu aptumšo jau minētais 50 miljardu eiro parāds, kas norāda, ka situācija ne tuvu nav stabila un ilgtspējīga.

Cilvēks nav tik elastīga būtne, lai piekristu, ka labos laikos pašsaprotami pieņemtais tikpat pašsaprotami tiek samazināts sliktos laikos.

Varētu likties, kāda gan mums daļa par Francijas sociālo valsti un viņu dzelzceļnieku problēmām? Taču, kā zināms, gudrais mācās no svešām kļūdām, un mācība ir vienkārša. Labos laikos, kad ekonomika iet uz augšu un vēlēšanas tuvojas, ir liels kārdinājums solīt regulārus algas pielikumus sabiedriskajā sektorā strādājošajiem, ieviest jaunus pabalstus un paaugstināt esošos. Ir jau pareizi, ja ekonomikas izaugsme sniedz taustāmu labumu ikvienam.

Iedzīvotāju viedoklis par pēdējā laikā piedzīvoto nekustamā īpašuma tirgus attīstību ir neviennozīmīgs, liecina Swedbank veiktās aptaujas dati.

Piektdaļa uzskata, ka tirgus drīzāk stagnē, kamēr tikpat liela daļa ir pretējās domās un uzskata, ka tirgus attīstās ļoti strauji un vērojama tā pārkaršana. Savukārt nepilna piektdaļa (17%) uzskata, ka nekustamā īpašuma tirgus attīstās stabili un saprātīgos tempos. Kopumā, pēc iedzīvotāju domām, nekustamā īpašuma tirgu šobrīd raksturo cenu kāpums atsevišķos segmentos (29%) un kvalitatīva piedāvājuma trūkums reģionos (27%). Tai pat laikā ik gadu pieaug iedzīvotāju vēlme iegādāties sev mājokli un tuvāko divu gadu laikā šādu domu apsver 15% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju.

Vērtējot iedzīvotāju priekšstatus par nekustamā īpašuma tirgus attīstību, Swedbank hipotekārās kreditēšanas jomas vadītājs Normunds Dūcis norāda: «Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā nekustamā īpašuma tirgus ir attīstījies vienmērīgi, bez pārmērībām, un par tirgus pārkaršanu šobrīd runāt būtu pāragri. Vidējā dzīvokļu cena Rīgā, lai arī aug, šobrīd ir aptuveni 25% līdz 30% zem pirmskrīzes augstākā punkta jeb vidēji 1027 eiro kvadrātmetrā. Arī aktivitāte ir zemāka nekā tolaik, un cilvēki daudz piesardzīgāk izvērtē iespējas iegādāties mājokli un šim nolūkam aizņemties. Zīmīgi, ka lielākā piesardzība šobrīd ir novērojama tieši Latvijā, kur nekustamā īpašuma tirgus aug lēnāk nekā Lietuvā un Igaunijā. Salīdzinājumam – Viļņā vidējā cena par kvadrātmetru šogad sasniegusi 1488 eiro, savukārt Tallinā – 1746 eiro, taču pirms pieciem gadiem vidējā cena abās valstīs bija 1100 eiro kvadrātmetrā. Cenu pieaugumu kaimiņvalstīs sekmējis salīdzinoši lielais pieprasījums pēc jauniem mājokļiem. Tai pat laikā Latvijā nekustamais īpašums ir vispieejamākais visā Baltijā, jo algu kāpums pie mums pārsniedz nekustamā īpašuma cenu kāpumu.»

Nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums atstās negatīvu ietekmi uz investīcijām jaunos mājokļos, birojos, ražotnēs un citos objektos Latvijā, jo nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) reālais maksājums var pieaugt pat trīs un vairāk reizes, norāda Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Vanags.

Viņš skaidroja, ka no 2022.gada plānotā nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība būs vidēji trīs vai pat vairāk reižu lielāka nekā esošā. Iztrūkstot gan piedāvājumam, gan solījumam mainīt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, kadastrālās vērtības pieaugums nozīmēs, ka NĪN maksājums par birojiem, ražotnēm, loģistikas centriem, viesnīcām un citiem komerciāliem objektiem palielināsies vidēji trīs reizes.

Mudina paust viedokli par jaunajām kadastrālajām vērtībām 

Biedrība Latvijas Īpašumu Vērtētāju Asociācija (LĪVA) uzskata, ka Valsts zemes dienests ir radījis...

"Arī jaunu mājokļu cenas palielināsies vismaz par 5%. Tas ir nopietns trieciens investīciju videi nekustamajā īpašumā un faktiski ir pielīdzināms jaunai obligātā iepirkuma komponentei (OIK), ar ko tiks aplikti biroji, ražotnes, jauni mājokļi un citi objekti," pauda Vanags.

Alianses pārstāvji arī pauda uzskatu, ka šāds solis ir pretrunā ar ekonomisko loģisku, kur krīzes apstākļos ekonomiskā attīstība tiek stimulēta, nevis pasliktināta vēl vairāk. Rezultāts būs darbinieku atlaišana, bezdarba pieaugums, nomas maksu kāpums un investīciju projektu apturēšana.

Ņemot vērā to, ka nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība ir bāze NĪN aprēķinam, nozare kategoriski iebilst pret jebkādām izmaiņām kadastrālo vērtību aprēķinā pirms nav noteiktas NĪN aprēķina likmes, kā arī izvērtēta Covid-19 pandēmijas ietekme uz nekustamā īpašuma tirgu un šo izmaiņu ietekme uz uzņēmējdarbību, norādīja aliansē, piebilstot, ka šo faktoru ietekmē jebkādas izmaiņas veicamas ne ātrāk kā no 2023.gada.

Vanags pauda, ka 72% Rīgas iedzīvotāju dzīvo padomju laikos būvētos, energoneefektīvos mājokļos, bet jauni mājokļi Rīgā tiek būvēti vidēji divas līdz trīs reizes mazāk nekā, piemēram, Viļņā. Tāpat arī mūsdienīgu biroju, kas ir pakalpojumu ekonomikas infrastruktūra, platība Rīgā ir divas reizes mazāka nekā Viļņā.

"Tādēļ mums ir jācīnās par katru investoru, kas joprojām vēlas investēt Rīgā un Latvijā un uzlabot situāciju ar jauniem birojiem, ražotnēm un mājokļiem. Diemžēl nepārdomātais jauno kadastrālo vērtību piedāvājums jau ir atstājis negatīvu ietekmi uz investīciju vidi, investori ir atbaidīti un ir pēdējais laiks šo situāciju labot," uzsvēra NĪAA valdes priekšsēdētājs.

Jau ziņots, ka pašlaik politiskā līmenī tiek diskutēts, kā risināt NĪN pieaugumu pēc jauno kadastrālo vērtību ieviešanas.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pauda, ka ir apņēmies nevirzīt tālākai skatīšanai valdībā Valsts zemes dienesta izstrādātās jaunās kadastrālās vērtības, ja valdība neatbalstīs Tieslietu ministrijas piedāvāto NĪN atcelšanu primārajam mājoklim, ieviešot neapliekamo minimumu primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) paudis, lai nepieaugtu iedzīvotāju izdevumi, mainoties kadastrālajām vērtībām, NĪN likmes ir jāsamazina. Vienlaikus Kariņš piebildis, ka NĪN likmes tiks pārskatītas, pirms stājas spēkā jaunās kadastrālās vērtības.

Tev varētu interesēt arī:

Kadastrālās vērtības dīvainības raisa jautājumus 

Neviena nodokļu politika nevar tikt atbilstoši īstenota, ja īpašumu kadastrālā vērtība nebūs...

Nekustamā īpašuma nodokļa nasta var kļūt nepaceļama 

Prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā ir jārēķinās ar pamatīgu mājokļa kopējo...

Latvija saskaras ar būtisku globālās ārējās vides nenoteiktību. Ir daudz dažādu faktoru, kas to veicina: plaisas pasaules kārtībā, kāda tā bija izveidojusies pēc aukstā kara, straujas klimata un tehnoloģiju pārmaiņas, pastāvīga urbanizācija un ekonomiskās aktivitātes ģeogrāfiskā koncentrācija, demogrāfiskās pārmaiņas un populisms.

Tie ir tikai daži no galvenajiem faktoriem, tāpēc grūti noformulēt nākotnē gaidāmo pārmaiņu bāzes scenāriju. Tomēr ārējo vidi veido un arī turpmāk veidos vairākas ilgāka termiņa tendences, kas politikas veidotājiem ļauj izdarīt svarīgus secinājumus. Šī raksta mērķis ir aplūkot atsevišķas globālās tendences, kuras varētu ietekmēt Latviju, un piedāvāt atbilstošus politikas pasākumus, ko nenāksies nožēlot.

Attīstīto valstu vidusslāņa negatīvais viedoklis par globalizāciju

Pēdējā Eiropas un ASV vēlēšanu ciklā kandidāti ar nacionālistisku noskaņojumu un negatīvu viedokli par globalizāciju guva nozīmīgu sabiedrības atbalstu vai pat tika ievēlēti amatā. Visspilgtākais piemērs ir Donalda Dž. Trampa (Donald J. Trump) ievēlēšana ASV prezidenta amatā, sabiedrībai atbalstot viņa aicinājumu īstenot nacionālistiskāku ekonomisko politiku un solījumu pārskatīt svarīgāko ASV parakstīto tirdzniecības līgumu nosacījumus. Trampa administrācija jau izstājusies no Klusā okeāna reģiona partnerības (TPP), apturējusi sarunas par Transatlantisko tirdzniecības un investīciju partnerību (TTIP) ar Eiropas Savienību (ES), kā arī pārskata Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības nolīguma (NAFTA) noteikumus.

6% bezbērnu nodoklis, konfiscējošs iedzīvotāju ienākuma nodoklis lielu ienākumu saņēmējiem, vienlaikus standarta algu saņēmējiem nodoklis kapeiku līmenī

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par nodokļu sistēmu, kāda Latvijā pastāvēja padomju sistēmas beigu fāzē.

«Nodokļi padomju Latvijā eksistēja, tikai par tiem publiski tā īpaši necentās izpausties. Protams, padomju nodokļu sistēmu nav iespējams salīdzināt ne ar pirmskara Latvijas, ne ar pašreizējo nodokļu sistēmu,» secina a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka nodokļi padomju sistēmā bija centralizēti un tika noteikti no augšas – Maskavas un vietējiem funkcionāriem uzdevums bija tos izpildīt un varbūt atsevišķos gadījumos pareizi piemērot, ņemot vērā konkrēto situāciju. «Latvijas PSRS nebija tiesību noteikt citādus nodokļus, nekā tie tika nodiktēti no PSRS. Savukārt pirmās Latvijas laikā valsts noteica nodokļus pēc savām interesēm un maku pildīja ar muitas (pārsvarā importa) nodokli. Lai arī pašlaik Eiropas komisija ar savām direktīvām izvirza nosacījumus dalībvalstīm vairākos nodokļos (PVN, akcīzes), tomēr joprojām ir pietiekami liela brīvība, kaut arī, piemēram, muitas nodoklis iekrīt ES maciņā,» fundamentālās nodokļu sistēmas atšķirības rāda J. Zelmenis. Viņš gan uzsver, ka nodokļu politika šodien un padomju sistēmā ir grūti salīdzināma. «Preču cenas tika noteiktas administratīvi un tāpēc tajās jau bija ierēķināts attiecīgs nodoklis. Piemēram, vieglo automašīnu pārdošanas cenas bija noteiktas tūkstošos rubļu, kaut arī to ražošanas un piegādes izmaksas bija daudzkārt mazākas. Kaut kas līdzīgs bija arī ar televizoriem, magnetolām un mēbeļu sekcijām. Šodienas valodā to varētu nodēvēt par savdabīgu luksusa preču nodokli PVN vai akcīzes nodokļa veidolā, savukārt pirmās nepieciešamības preču cenās nebija ne tikai neviena nodokļa, bet tās bija pat zem pašizmaksas,» citādo padomju laikos izskaidro J. Zelmenis.

Investīcijas mājokļos ir neizmantota iespēja, kas pavisam drīz kļūs par nepieciešamību, iepazīstinot ar Luminor Baltijas ekonomikas jaunāko prognozi, uzsver ekonomists Pēteris Strautiņš.

«Šobrīd iespējas kreditēšanas kāpumam ir milzīgas. Un tieši mājsaimniecības ar banku starpniecību būs tās, kas galvenokārt nodrošinās finansējumu ieguldījumiem mājokļos,» viņš uzsver.

Ar investīcijām mājokļos, kas ir 2% no iekšzemes kopprodukta, Latvija ir otrā pēdējā vietā Eiropas Savienībā, pārspējot tikai Grieķiju.

Turpretim Igaunija šobrīd jau ir pārspējusi ES vidējo rādītāju, kas ir gandrīz 5% no IKP. Nepietiekamas investīcijas noved gan pie mājokļu novecošanas, gan nepietiekama to skaita ekonomiski pievilcīgākajās valsts daļās. Investīciju trūkums ir cieši saistīts ar joprojām mazo hipotekārās kreditēšanas apjomu – līdz pat pērnā gada beigām mājsaimniecībām izsniegtais kopējais kredītportfelis turpināja sarukt. Sagaidāms, ka 2018. gadā tas beidzot sāks augt - tas veicinās gan mājokļu renovēšanu, gan būvēšanu.

Kamēr daudzi Latvijas iedzīvotāji dzīvo privātmājās un tā sauktajos jaunajos projektos, tikmēr lielākā daļa mūsu sabiedrības mitinās pirmskara laikā celtās mājās vai padomju daudzdzīvokļu namos. Mājas, kas celtas pirms Otrā pasaules kara, lai arī kļuvušas par Latvijas pilsētvides ainavas raksturīgu iezīmi, tomēr ir drošības un apdzīvojamības ziņā liela, es pat teiktu, samilzusi problēma.

Savukārt 20. gadsimta beigās celtie daudzdzīvokļu nami, kas projektēti tā, lai tajos efektīvi un par pieņemamu cenu varētu izmitināt lielu skaitu cilvēku, ir novecojuši ne vien morāli, bet arī fiziski. Laikam ejot, kļūst arvien skaidrāks, ka šīs ēkas vairs nav piemērotas mūsdienu dzīves standartiem. Līdz ar to nenoliedzami, ka pirmskara ēku un padomju laika daudzdzīvokļu namu atjaunošana mūsu valstī ir neatliekami risināms jautājums.

Viena no aktuālākajām pirmskara ēku problēmām ir mūsdienīgu drošības un energotaupības elementu trūkums. Daudzās no tām joprojām izmanto novecojušas elektroinstalācijas, tajās nav ugunsdrošības signalizācijas un tās ir slikti izolētas. Vēl viena būtiska problēma ir pašu ēku nolietojums - laika gaitā tās ir kļuvušas konstrukciju ziņā nedrošas.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saņēmis informāciju par to, ka vairākiem iedzīvotājiem piedāvāts iegādāties dūmu detektoru par 80 līdz 100 eiro.

VUGD aicina iedzīvotājus neizmantot šo piedāvājumu un dūmu detektorus iegādāties oficiālās tirdzniecības vietās, kur vienkāršākie to modeļi maksā no 5 līdz 10 eiro.

Dūmu detektors ir viens no lētākajiem un efektīgākajiem veidiem, kā savlaicīgi pamanīt izcēlušos ugunsgrēku un pasargāt savu dzīvību un īpašumu no postošas ugunsnelaimes. Tā ir neliela izmēra ierīce, kura patstāvīgi spēj konstatēt telpā izveidojušos sadūmojumu un par to ar spalgu skaņas signālu brīdina mājokļa iemītniekus par izcēlušos ugunsnelaimi, tādējādi pievēršot ikviena tuvumā esošā cilvēka uzmanību vai pamodinot aizmigušus cilvēkus. Iegādājoties dūmu detektoru, jāpievērš uzmanība tam, lai uz tā korpusa būtu «CE» marķējums un informācija par detektora atbilstību Eiropas standartam EN 14604.

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu, nožēlas pilnu atskatu uz vēsturiskiem notikumiem, kas, kā vēlāk izrādās, ir bijuši lielu iespēju brīži, mēs mēdzam iztēloties savu rīcību, ja vien attiecīgajā brīdī būtu bijuši informētāki, aktīvāki un arīdzan darīt gribošāki.

Patlaban šāds brīdis ir cilvēkiem, kuri dzīvo padomju laikā celtos daudzdzīvokļu namos, jo Eiropas Savienība (ES) šo māju siltināšanai Latvijā dāvina 156 miljonus eiro. Izklausās daudz, bet ar šo naudu pietiks labi ja 5% no aptuveni 20 tūkstošiem novecojušo namu, kuros dzīvojam mēs, mūsu vecāki un, iespējams, dzīvos arī mūsu bērni.

Teju 70% cilvēku Latvijā dzīvo daudzdzīvokļu ēkās, – daudzi no viņiem namos, kas būvēti pagājušajā gadsimtā, ir novecojuši, pat bīstami, jo to atjaunošanā līdzekļi līdz šim nav ieguldīti. Lielākā «aizķeršanās» daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmās kopš to ieviešanas allaž ir bijusi un paliek iedzīvotāju skepse vai pasivitāte. Namos, kur kāds uzņemas iniciatīvu – klausās, skaidro, stāsta, pārliecina –, rēķins par siltumu vēlāk ir samazinājies pat uz pusi. Spilgts piemērs ir nams Rīgā, Bauskas ielā 63. 2015. gadā tika renovēts viens no šīs ēkas korpusiem, un pagājušā gada decembrī izmaksas par apkuri tajā bija divkārt zemākas nekā nesiltinātajā korpusā. Izmaksu starpība ļauj segt renovācijas izmaksas, bet nākotnē tas būs jūtams izmaksu samazinājums ik mēnesi. Nerunājot jau par nama vizuālo izskatu un dzīvokļu tirgus vērtību, kas siltinātos namos ir vidēji par 30% augstāka.

Ņemot vērā esošās tendences valstī, Rīga turpinās virzīties pilsētvalsts virzienā, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Viņš uzsvēra, ka pastāv vairāki faktori, kas par to liecina – attīstīto pakalpojumu skaits aug tieši šajā reģionā. Tāpat pastāv lielpilsētas kritiskā masa, kas turpinās sevi audzēt, un to iedzīvotāju īpatsvars, kas dzīvo Rīgas reģionā, kopējā Latvijas iedzīvotāju skaitā turpinās palielināties.

Iedzīvotāju skaita pieaugumu Rīgas reģionā veicinās arī procesi mājokļu tirgū. Tie iedzīvotāji, kas dzīvo Padomju laikos celtajos mājokļos, pirks vai cels jaunus, tādējādi atbrīvojot vietu jauniem pircējiem.

Savukārt, runājot par reģioniem, situācija nav spīdoša, īpaši runājot par Latgali, viņš atzina, piebilstot, ka tādējādi nākotnē varēs vērot tālākas iedzīvotāju sadalījuma izmaiņas reģionos.