Eksprezidents Guntis Ulmanis izteicis cerību, ka Andris Šķēle un Ainārs Šlesers labosies. Bet vienlaicīgi pats atzīst, ka tas tomēr skanot naivi un viņš cerot, ka abu politiķu darbību izvērtēs tiesībsargājošās iestādes, svētdien vēstīja TV3 raidījums Nekā personīga.

G. Ulmanis, tagad apvienības Par labu Latviju priekšsēdētājs :

«Šie cilvēki ir abi divi gatavi apņēmības laboties. Nu, tas varbūt skan naivi. Mēs bieži vien nevaram savu trīsgadīgo mazbērnu pāraudzināt, lai viņš labojas, bet viņi ir gatavi. Es ticu tam, ka viņi ir daudz ko no savām kļūdām mācījušies..»

Žurnālisti: «Bet kā viņi labojas? Kur Jūs to redzat?»

G. Ulmanis: «Nu, to laiks rādīs.. laiks rādīs..»

Žurnālisti: «Jūs jūtaties labi?»

G. Ulmanis: «Vot, tas nebija jautājums īsti korekts, tas jau bija tāds no psiholoģiskā lauciņa.»

Žurnālisti: «Jūs teicāt, ka sirdsapziņa jums likusi šo lēmumu pieņemt. Tieši runājot par sirdsapziņu un runājot par Latvijas interesēm. Mēs visi esam redzējuši, ka šīs pašas partijas ar šiem pašiem līderiem ir bijušas pie varas ļoti, ļoti ilgus gadus. Viņas ir tās, kas Latviju ir iegāzušas tajā dziļajā bedrē, kurā viņa ir un Jūs tagad nākat un šiem cilvēkiem mēģināt vēl palīdzēt atkal nonākt pie varas. Vai tas nav tas, kas Jums bija pārdomu objekts?»

Starptautiskais interneta pētījumu un konsultācijas uzņēmums Gemius ir publicējis sociāli demogrāfiskos datus par 20 Latvijā populārāko blogu auditoriju. Noskaidrots, ka blogus biežāk apmeklē gados jauni cilvēki un sievietes. Taču ir arī blogi ar izteiktu vīriešu īpatsvaru, kā arī tādi, kur vairāk nekā puse apmeklētāju ir vecāki par 35 gadiem.

Populārākos Latvijas blogus visbiežāk apmeklē sievietes - no visiem 112 000 interneta lietotājiem, kas novembrī apmeklēja populārākos Latvijas blogus, 59% bija sievietes, kamēr vīrieši vien 41%. Skaitliski visvairāk sieviešu novembrī apmeklējušas dzīvesstila blogu mia.lv (25 000), dzīvesziņu blogu iinuu.lv (10 500) un vizuālo uzdevumu blogu cirkulis.lv (6 700 apmeklētāji). Savukārt vīrieši visvairāk sastopami tādos blogos kā cehs.lv (11 700), mia.lv (6 900) un tehnoloģiju blogos krizdabz.lv (6 700) un laacz.lv (4 600).

Taču, skatoties uz auditorijas procentuālo daļu, ko veido attiecīgā auditorija blogā, procentuāli visvairāk sieviešu apmeklēti ir pavārmākslas blogs krista.lv (87% sieviešu), sieviešu dzīvesstila blogs mia.lv (78%) un blogs par modes lietām whimicalagnesiga.com (75%). Savukārt vīrieši proporcionāli vairāk ir tādos blogos kā komiksu un karikatūru blogā stulbums.com (72%) un tehnoloģiju blogos kakao.lv (72%) un laacz.lv (68%).

Mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūra TNS Latvia apkopojusi Interneta auditorijas pētījuma Nacionālais Mediju Pētījums: Internets, Pavasaris 2008 rezultātus.

Interneta auditorijas pavasara pētījuma perioda dati liecina, ka vidēji 53 % jeb 952 000 Latvijas iedzīvotāju 15 līdz 74 gadu vecumā pēdējo 6 mēnešu laikā ir izmantojuši internetu. Regulārāk – pēdējo 7 dienu laikā – tīmekli ir izmantojuši vidēji 49 % jeb 877 000 Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā, Db.lv informē TNS mārketinga vadītāja Laura Briča.

Regulāro interneta lietotāju skaits visvairāk ir pieaudzis vecuma grupā no 30 līdz 39 gadiem. Šajā vecumā grupā internetu pēdējo 7 dienu laikā ir izmantojuši vidēji 69 %, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada – 2007. gada pavasarī. Jāatzīmē, ka interneta izmantošana pēdējā gada laikā ir pieaugusi ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju vidū - +6 procentpunkti, salīdzinot ar 2007. gada pavasari. Pētījuma rezultāti liecina, ka regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir izlīdzinājies starp galvaspilsētu un pārējām Latvijas pilsētām. Gan Rīgā, gan pārējās Latvijas pilsētās pēdējo 7 dienu laikā internetu ir izmantojuši vidēji 51 % iedzīvotāju.

Par labāko preses sekretāru privātajā sektorā nosaukts mazumtirdzniecības tīkla Maxima preses sekretārs Ivars Andiņš, turpretī visneprofesionālāk ar medijiem sadarbojas Rīgas dome, vēsta mārketinga komunikāciju portāla 7guru.lv veiktais pētījums.

Portāls 7guru.lv jau trešo reizi veica aptauju, kuras laikā mediju pārstāvjiem bija iespēja novērtēt viņuprāt labākos preses sekretārus valsts, pašvaldību un privātajā sektorā, kā arī nosaukt profesionālākās sabiedrisko attiecību aģentūras sadarbībā ar medijiem. Kopumā tika aptaujāti 93 žurnālisti no dažādiem Latvijas nacionālajiem un reģionālajiem medijiem.

Mediju pārstāvji arī šī gada aptaujā atzina, ka visprofesionālāk ar medijiem sadarbojas un klientu viedokli pauž privātajā sektorā strādājošie preses sekretāri. Kā vienu no galvenajām nepieciešamajām preses sekretāra prasmēm nosaucot zināšanas par pārstāvēto nozari. Žurnālisti augstu vērtē arī tādas prasmes, kā operativitāte un mediju darba specifikas pārzināšana.

Pēdējo 48 stundu laikā sabiedrība ar pārsteidzošu uzmanību sekojusi Mazsalacas meteorīta fenomenam. Šajā laikā mediju telpa piekliegta ar visdažādākajiem viedokļiem, tai skaitā – Jūsu neviltotu sašutumu. Ministri skandē paziņojumus, žurnālisti apelē pie morāles un ētikas, komentētāji komentē «man kauns, ārprāts, ko par mums tagad domās!».

Nedz es, nedz mana aģentūra nav šīs kampaņas autori. Un nebūtu nekā vieglāka, kā pievienoties aizvainoto pulkam un izmantot iespēju, lai iespertu konkurentiem. Taču sagadījies, ka šis notikums aizskāris sen briedušu augoni žurnālistu, reklāmistu, politiķu un sabiedrības attiecībās.

Tad, lūk, parunāsim par to, kurš te kuru «čakarē».

Es lasu Iekšlietu ministres sašutumu un neticu savām acīm: «Ciniska ņirgāšanās!!! Cilvēki strādāja naktīm, dubļos un lietū!!! Piedzīsim līdz pēdējai kapeikai!!!». Mūrnieces kundze! Atšķirībā no reklāmām, jūs, politiķi, par sabiedrību ņirgājaties visu laiku, apzināti, konsekventi un cietsirdīgi. Mālaina bedre ir bērna šļupsti salīdzinājumā ar to, ko jūs esat nodarījuši šo pašu policistu, ugunsdzēsēju un kareivju algām un ģimenēm. Mani vienlīdz izbrīna gan Jūsu paziņojuma nekaunība, gan cietā sejas izteiksme tā laikā. Un man jājautā – kas sabiedrību piečakarējis vairāk – rakums lauka vidū vai atklāti meli pāris dienas pirms vēlēšanām par pensiju nesamazināšanu?

Atklājot Igaunijas prezidentūru Eiropas Savienībā, tās dalībvalstu žurnālisti tika iepazīstināti ar e-Igaunijas modeli un digitālo pārvaldību.

Piemēram, tika stāstīts, ka Igaunijā valdība neierodas uz savām sēdēm, līdzi nesot papīru ķīpas, jo ir elektroniskā dokumentu aprite, tāpat Igaunijā visi publiskie pakalpojumi, izņemot laulības, šķiršanos un darījumus ar nekustamo īpašumu, ir digitāli.

Rietumvalstu žurnālisti izrādīja neviltotu interesi par šādām iespējām, tajā pašā laikā uzdodot jautājumu, vai tam ir gatavi iedzīvotāji. Piemēram, kāds žurnālists no Vācijas atzina, ka daudzi šīs rietumvalsts pilsoņi nemaz nebūtu gatavi izmantot digitālus publiskos pakalpojumus gan tādēļ, ka trūkst iemaņu, gan tādēļ, ka daudziem Vācijas iedzīvotājiem, īpaši vecāka gadagājuma, nemaz nav datora. Tāpat daudzi citu valstu žurnālisti stāstīja, ka to milzīgie valdības aparāti nebūtu gatavi tādai digitalizācijas pakāpei, kāda tā ir Igaunijā. Kāds žurnālists no Francijas norādīja, ka publiskā sektora digitalizācijas rezultātā noteikti izzūd daudzas darba vietas, kam Francijas sabiedrība noteikti nebūtu gatava.

Db.lv lepojas ar to, ka mums ir tik aktīvi un zinoši lasītāji, kuri ne tikai ne mirkli nekavējas norādīt uz nepilnībām mūsu rakstos (atzīstam - tādas ir), bet nereti dod mums dažādas jaunas un vērtīgas idejas. Te ir 2008. gada raksti, kas neatstāja Jūs vienaldzīgus un lika paust savu viedokli!

1. Ata Slaktera intervija finanšu telekanālam Bloomberg Television (video)

Finanšu ministrs Atis Slakteris intervijā ASV finanšu telekanālam Bloomberg Television apliecinājis savas nepilnīgās angļu valodas zināšanas.

2. Kastēns salaidis ar Dienas žurnālisti (audio)Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns uzķēries uz nejauši nosūtītas īsziņas un sācis flirtēt ar Dienas žurnālisti. Satiekoties ar žurnālisti ministrs glāstījis meitenes ceļus, krūtis un skūpstījis viņu. O. Kastēns skaidro, ka esot tikai pārbaudījis, cik tālu iet žurnālisti, raksta Diena.

"Ja man būtu atlicis tikai viens dolārs, es to iztērētu sabiedriskajās attiecībās," reiz teica viens no slavenākajiem uzņēmējiem un IT nozares pārstāvjiem Bils Geitss, šādi uzsverot labas reputācijas un tēla veidošanas, attīstības un stiprināšanas nozīmi.

Savukārt, veiksmīgu sabiedrisko attiecību pamatā ir cieša sadarbība ar plašsaziņas līdzekļiem, kas balstās uz savstarpējo uzticēšanos un partnerību, kas sākas ar atbilstoša, objektīva un noderīga satura nodrošināšanu – šāds princips ir vienlīdz svarīgs visās trīs Baltijas valstīs.

Uzticēšanās ir panākumu atslēga

Nav noslēpums, ka ikviens komunikācijas speciālists ir ieinteresēts ciešā un produktīvā sadarbībā ar žurnālistiem, taču panākt to iespējams tikai, nodrošinot medijiem atbilstošu un plašākai auditorijai svarīgu tēmu atspoguļošanu, piedāvājot žurnālistiem iespēju saņemt nepieciešamo informāciju un ļaujot iepazīties ar kontekstu. Strādājot ar globālu zīmolu, jaunumi izplatās ļoti ātri, un ziņas no otras pasaules malas līdz Latvijai vai citām Baltijas valstīm nonāk zibenīgi. Tāpēc ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk, pat neoficiāli, sniegt informāciju žurnālistiem, pirms tā parādās starptautiskajos kanālos. Tas var novērst nepareizu interpretāciju rašanos un vienlaikus nodrošināt medijiem vairāk informācijas, nekā to var atrast internetā un citos avotos. Žurnālisti augstu vērtē iespēju saņemt ekskluzīvu saturu un, daloties ar papildu informāciju, ir iespējams veicināt sadarbības veidošanos un savstarpēju uzticēšanos.

Vairāki žurnālisti vērsušies tiesā pret Zaļo un Zemnieku Savienības (ZZS) biedru Andi Kļaviņu, kurš nav samaksājis žurnālistiem par pagājušā gada publikācijām viņam piederošā portālā pok.lv

Prasības pieteikumu iesniegušas žurnālistes Guna Roze, Andra Briekmane, Linda Zalāne, Laura Jansone un Ilze Kalve.

Pirms tam A.Kļaviņš vairāk kārt ticis aicināts parādsaistības nokārtot bez tiesas iejaukšanas, norādīts izplatītajā paziņojumā. Tomēr viņš no komunikācijas un mierīga strīda atrisināšanas atteicies. Žurnālisti no viņa puses neesot saņēmuši paskaidrojumus par notikušo.

Par radušos situāciju informēts arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Diemžēl arī no A.Brigmaņa žurnālisti nav saņēmuši nekādu atbildi. Iespējams, ja A.Brigmanis šo informāciju būtu saņēmis vēlāk, A.Kļaviņš kandidētu arī 11. Saeimas vēlēšanās.

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.

Nauma Nadeždina grāmatas domātas brīvām dvēselēm. Šis rakstnieks ļaujas iekšējās pasaules balsij un pasaka skaļi to, ko viņa sirds tāpat jau zina. Dzīves līkloči, kuros kā maldugunis iedegas karjera čekas skolā un katoļu baznīcā, mietpilsoniska idille ar sievu, bērniem, māju un biznesu, izmetuši Naumu patstāvīgu atziņu krastā.

Vai viegli dzīvot apzinātu dzīvi?

Nav viegli, toties interesanti gan. Dzīve vispār nav vienkārša, tiklīdz tajā kaut ko sāc saprast, vienlaikus atskārsti, cik tā patiesībā ir sarežģīta. Nākotne slēpjas mūsu pagātnē, viss sākas ar piedzimšanu – bērns virzās uz priekšu pa nospraustu, izvēlētu ceļu. Bet tikai paaugoties mēs saprotam, kāpēc bija vajadzīga šī pieredze, jo tā veido mūsu dzīvi. Viss, kas ar mums notiek, paliek apziņā. Es pa īstam kļuvu pieaudzis un sāku dzīvot apzinātu dzīvi pirms gadiem pieciem, lai gan apziņas uzplaiksnījumi gadījās arī agrāk.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Interneta izpētes uzņēmuma Gemius Latvia vadītāja Linda Egle stāsta par Latvijas iedzīvotāju interneta lietošanas paradumiem, par to, ko visbiežāk meklē google meklētājā, kā arī skaidro, kāds ir vidējais interneta lietotājs Latvijā.

80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā

Latvieši ir aktīvi interneta lietotāji. Pirms vairākiem gadiem valdīja uzskats, ka internets ir domāts jauniešiem, tāpēc arī reklāmdevēji bieži svārstījās, vai likt reklāmu internetā vai nelikt, jo tādējādi sasniegtu tikai jauniešus. Šobrīd varu teikt, ka tā noteikti nav - arī vecāka gada gājuma cilvēki apgūst un lieto internetu. Šobrīd 80% Latvijas iedzīvotāju ir sasniedzami internetā. Tendences liecina - jo mazāka valsts, jo lielāka sasniedzamība. Noteikti var teikt, ka esam aktīvi lietotāji, lai gan par mums aktīvāki ir igauņi. Runājot skaitļos, Latvijā mēneša griezumā ir 1 430 000 aktīvie interneta lietotāji, kuri izmanto datoru; 800 000, kuri lieto internetu telefonā un apmēram 400 000 - planšetē, protams, jāatceras, ka šie skaitļi nav saskaitāmi, jo viens un tas pats cilvēks var lietot internetu gan datorā, gan telefonā, gan planšetē - šie dati pārklājas. Mēs mērām ne vien to, kā internets tiek lietots, bet arī reklāmas kampaņu efektivitāti internetā, piemēram, kuras vecuma grupas vairāk klikšķina uz baneriem. Esam noskaidrojuši, ka vairāk uz baneriem klikšķina vecuma grupa 55+, jaunieši skrien visam pāri ar acīm, viņu uzmanību piesaista bildes un video - viņi nav pieraduši lasīt garus tekstus, taču, ja 40+ vecuma grupas cilvēku ieinteresēs informācija banerī, viņš uz tā uzklikšķinās un uzzinās par konkrēto piedāvājumu visu iespējamo informāciju. Vidējā un vecākā paaudze ir pieradusi pie avīžu laika, viņi ir gatavi lasīt un iedziļināties.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Pavasarī laikraksta Dienas Bizness maksimālā auditorija sasniegusi 64 tūkstošus lasītāju.

Šie dati aprēķināti laikrakstam bez pielikumiem. Pieskaitot Db nedēļas nogales izdevuma Numurs un pielikuma Saldo lasītāju skaitu, auditorija sasniedz pat 74 tūkst. lasītāju.

Db vidējā auditorija pavasarī ir 42 tūkst. lasītāju, kas ir par 8 tūkst. vairāk nekā ziemas periodā, bet maksimālā auditorija sasniegusi 64 tūkst., kas ir par 9 tūkst. vairāk nekā ziemā, liecina mediju, tirgus un sociālo pētījumu aģentūras TNS Latvia preses auditorijas pētījums «Nacionālais Mediju Pētījums: Prese, Pavasaris 2009».

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild laikraksta Dienas Bizness un portāla db.lv galvenā redaktore Līva Melbārzde. Dienas Bizness ir vienīgais speciāli uzņēmējdarbībai un ekonomikai veltītais laikraksts Latvijā. Šā gada 13. aprīlī būs pagājuši 24 gadi kopš laikraksta Dienas Bizness pirmā numura iznākšanas. Dienas Biznesa vērtīgākais aktīvs ir profesionāli, konkrētās tautsaimniecības nozarēs specializējušies žurnālisti ar pieredzi, kas tiek rūpīgi veidota vairāku gadu garumā.

- Kāpēc jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Kad pirms teju desmit gadiem sapratu, ka savā profesionālajā dzīvē vēlos kaut ko mainīt, es uzdevu sev jautājumu, ko man patiešām patiktu darīt. Atbilde bija- rakstīt. No vairākiem izdevumiem, kas tobrīd meklēja reportierus, izvēlējos Dienas Biznesu, jo, aizejot uz pārrunām, man momentā bija sajūta- jā, šī no visiem aspektiem ir tā darbavieta, kurā es vēlos strādāt. Nozīme bija arī tam, ka šī laikraksta profils ir saistīts ar ekonomiku un biznesu, kas bija jomas, kurās biju darbojusies arī pirms tam.

Jaunajiem Eiroparlamenta (EP) deputātiem ir jābūt atsaucīgiem biznesa lobijiem. Tā Dienas biznesa un Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) diskusijā atzina uzņēmēji.

Bizness vēlas, lai EP deputāti no Latvijas būtu ne tikai atvērti priekšlikumu un problēmu uzklausīšanā, bet arī būtu lobiji šī vārda labākajā nozīmē un palīdzētu ja ne novērst Latvijas uzņēmējiem nelabvēlīgu lēmumu pieņemšanu, tad vismaz panākt to normu mīkstināšanu.

«Vai kāds atceras, kādu pienesumu Latvijas ekonomikai ir devis kāds no līdzšinējiem EP deputātiem?» jautā Valmieras privātuzņēmēju apvienības Ozols valdes priekšsēdētājs Jānis Ūlis. Vēl vairāk — šī EP sasaukuma laikā Latvijā būtībā tikusi pilnībā likvidēta cukura nozare un līdz minimumam apcirpta zvejniecība.

Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) popularizējusi Latvijas tūrismu mediju kontaktbiržās un semināros ASV - kopīgi ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem uzrunāti desmitiem amerikāņu žurnālistu, kuru interese par Baltiju pamazām pieaug, informē TAVA sabiedrisko attiecību speciāliste Inta Briede.

«Gaidāms, ka ASV tirgum man savā darbā būs jāvelta daudz laika, jo intereses līmenis ir gana augsts. Kamēr Baltijas valstu piedāvājums lielai daļai sastapto mediju pārstāvju vēl šķiet jauns un neiepazīts, gaidāmi jautājumi un mediju vizīšu pieprasījumi,» uzsver TAVA tūrisma tirgus speciāliste Lelde Beņķe, kura oktobra beigās strādāja trīs Ņujorkā, Čikāgā un Losandželosā. Ņujorkā 27. oktobrī un Losandželosā 29. oktobrī TAVA speciāliste piedalījās mediju kontaktbiržā Visit Europe Media Exchange (VEMEX), kur viņai katrā vietā bija vairāk nekā 20 tikšanos ar žurnālistiem.

Mediju pārstāvji interesējās par gastronomisko piedāvājumu, vēstures mantojumu, it īpaši – par ebreju vēsturi, arhitektūru Rīgā un mazpilsētās, atpūtu spa muižās un pilīs, nākamā gada svarīgākajiem notikumiem un daudz ko citu. Vairākus žurnālistus saistīja iespēja pavadīt nakti Liepājas Karostas cietumā un apmeklēt slepeno pazemes bunkuru Līgatnē.

«Esmu šeit tikai sešus mēnešus, taču pārmetumi man rada nelabu dūšu,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze atklājis AS Air Baltic Corporation valdes priekšsēdētājs Martins Gauss.

«Dažkārt mazas lietas iegūst lielu skanējumu. It īpaši, kad piesakām industrijas jaunās tendences. Atsaucība pēc ziņas par blakussēdētāja izvēli programmā SeatBuddy rāda, ka pasaulē mūs pamana un apbrīno. Turpretim, ja palasām Latvijas presi, šķiet, vienīgie, kas ar mums nav apmierināti, ir Latvijas žurnālisti – viņi tik vien meklē, kā uzrakstīt ko negatīvu par Air Baltic,» sūdzējies M. Gauss.

Jautāts, vai Ungārijā un Vācijā žurnālisti nav sabiedrības interešu sargsuņi un nekritizē nebūšanas, viņš skaidrojis: «Ārzemēs žurnālisti cenšas šajā krīzes laikā saskatīt arī pozitīvo. Salīdzinājumam – Ungārijā un Vācijā lepojas ar vietējiem pārvadātājiem. Vācu prese nemaz nav priecīga, ja Lufthansai neiet labi. Ārzemniekiem esam mazi un interesanti, bet šeit nez kāpēc – ļaunprātīgi dominējoši.»

Dienas biznesa žurnāliste Līva Melbārzde Latvijas Žurnālistu savienības konkursā Žurnālistikas cerība 2010 atzīta par labāko laikrakstu žurnālisti

Savukārt laikrakstu Dienas bizness un Diena kopīgi veidotā žurnāla Lietišķā Diena žurnāliste Ieva Nora Fīrere atzīta par labāko jauno žurnāla vai nedēļas izdevuma žurnālisti.

Līva Melbārzde laikrakstā Dienas bizness raksta par enerģētikas nozares aktualitātēm, kā arī atspoguļo laikraksta lappusēs valdības un Saeimas darbu. Īpaši izceļami ir publicētie raksti par enerģētiku, kas raduši plašu sabiedrības rezonansi, kā arī apspriesti un atspoguļoti citos medijos, piemēram, Latvenergo apsver došanos uz biržu, Zaļā centrālapkure šosezon visdārgākā, Eesti Energia cierē uz Latvijas mājsaimniecībām.

Tikko darbību uzsākusi Latvijai veltīta mājas lapa ķīniešu valodā, kas tapusi sadarbībā ar vienu no lielākajiem Ķīnas laikrakstiem China Daily.

Interneta vietnē stāstīs par Latvijas tradīcijām, kultūru, tūrisma un atpūtas iespējām, kā arī par ekonomisko vidi, uzņēmējdarbības un investīciju potenciālu.

Informācija mājaslapā publicēta ķīniešu valodā, un tā veidota kā tematisks pielikums China Daily interneta portālam, ko ik dienu apmeklē vairāk nekā 30 miljoni lasītāju. China Daily interneta un drukātajos izdevumos aptver auditoriju ASV, Eiropā, Ķīnā un citās Āzijas valstīs. Ķīnā publikācijas tiek gatavotas gan ķīniešu, gan angļu valodā.

Lai izveidotu mājas lapu, jūnija vidū Latvijā uzturējās pieci China Daily žurnālisti, kas savas vizītes ietvaros apmeklēja arī uzņēmumus Latvijas Finieris, Laima, Rīgas ostu, Rietumu banku, biznesa augstskolu Turība un Konfūcija centru Rīgas Stradiņa universitātē.

Kompānija Ericsson plāno pārdot savas daļas uzņēmumā Sony Ericsson, ziņo lenta.ru, atsaucoties uz vācu izdevumu Manager-magazin.

Zviedrijas kompānijai Ericsson kopuzņēmumā Sony Ericsson pieder puse akciju. Otra puse pieder Japānas kompānijai Sony. Patlaban notiekot sarunas ar bankām par kredīta piesaisti Ericsson daļu izpirkšanai.

Iespējamā darījuma summa netiek izpausta, tāpat nav zināms arī tas, vai tirgū paliks zīmols Sony Ericsson, ja Ericsson pārdos savas daļas.

Šobrīd Sony Ericsson ir piektais lielākais mobilo telefonu ražotājs. 2008. gadā šī kompānija laida klajā 96.6 miljonus telefonu.

«Ja pārkāpumi pēc Finanšu policijas pārbaudes franšīzes ņēmēja SIA Pica serviss picērijās tiks konstatēti, pieļaujam iespēju pārskatīt franšīzes līgumu un pieņemt atbilstošus lēmumus,» norāda SIA Čilija Pizza mārketinga direktors Artūrs Skadmans.

«Pašlaik Valsts ieņēmumu dienestam (VID) esam pieprasījuši papildus informāciju par pārbaudi pie franšīzes ņēmēja SIA Pica serviss un gaidām atbildi. Attiecīgi nepieņemsim pārsteidzīgus lēmumus, un mums nav iemesla atzīt kādu par vainīgu tikai uz publisku izskanējušas informācijas pamata bez pierādījumiem un oficiāla slēdziena,» uzsver Čilija Pizza mārketinga direktors.

Jau vēstīts, ka aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā pagājušajā nedēļā Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju. Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi. Barons Bumbier's pievienotās vērtības nodoklis (PVN) bija pierēķināts burkānu sulai un kafijai, bet par saldo ēdienu un kafiju ailītes ar šo nodokli nebija. Arī Rietumu centrā par pankūkām un kafiju Ls 1,96 vērtībā čeks bija bez PVN. Čeki ar un bez PVN tika izsniegti arī trešajā eksperimentam izvēlētajā vietā - Salas lielveikalā. Salīdzinājumam žurnālisti veica pirkumu arī Čili picērijās Rīgā, kur visos gadījumos dažādās vietās tika saņemti tikai oficiāli čeki ar PVN. Savukārt Liepājā eksperiments tika veikts atkārtoti un situācija bija tāda pati kā pirmajā dienā.

Integrācijas lietu ministrs Oskars Kastēns uzķēries uz nejauši nosūtītas īsziņas un sācis flirtēt ar Dienas žurnālisti. Satiekoties ar žurnālisti ministrs glāstījis meitenes ceļus, krūtis un skūpstījis viņu. O. Kastēns skaidro, ka esot tikai pārbaudījis, cik tālu iet žurnālisti, raksta Diena.

Dienas eksperiments veikts ar nolūku pārbaudīt laikraksta rīcībā esošo informāciju, ka O. Kastēna rīcība ne vienmēr sakrīt ar viņa pārstāvētās partijas uzsvērtajām ģimenes vērtībām.

Jāpiemin, ka O. Kastēnam ir sieva un divi bērni.

Pusotra mēneša garumā O. Kastēns žurnālistei nosūtījis vairāk nekā 40 īsziņas. Viņš skaidro, ka jau no paša sākuma esot visu zinājis, taču vēl pirms pāris nedēļām par to nekas neesot liecinājis, raksta pieminētā žurnāliste.

Viņa O. Kastēnam stādījās priekšā kā starptautisko attiecību studente vārdā Helēna, kura meklē darbu. Visu rakstu varat lasīt Diena.lv.

Aizdomās par izvairīšanos no nodokļu nomaksas organizētā grupā šonedēļ Finanšu policija veica desmit kratīšanas uzņēmuma Pica serviss struktūrvienībās visā Latvijā, kopumā nopratinot ap 300 cilvēku. Kratīšanas veiktas kriminālprocesa ietvaros, ko Finanšu policija ierosinājusi, pamatojoties uz TV3 raidījuma Nekā Personīga sniegtu informāciju.

Uzmanību iespējamajai krāpniecībai ar nodokļu nomaksu Nekā Personīga pievērsa pēc kāda skatītāja ziņojuma, kurš norādīja uz iespējamām nodokļu mahinācijām vienā no lielākajiem Liepājas ēdināšanas uzņēmumiem. Konkrētā uzņēmumu ķēde pieder Liepājā pazīstamam uzņēmējam Aloizam Norkum, kurš uz franšīzes pamata izmanto Rīgā populāro picēriju Čili Pica vārdu. Zīmols Čili Pica pieder Lietuvā reģistrētam uzņēmumam, kuram ar notikušo nav nekāda sakara.

Lai pārbaudītu skatītāja sniegtās informācijas patiesumu, Nekā Personīga žurnālisti veica eksperimentu. Sākotnēji tika izvēlētas trīs uzņēmumam piederošās picērijas - Čili picērija Rietumu centra lielveikalā ostmalā, Čili picērija Sala XL lielveikalā un pašā Liepājas sirdī – Rožu laukumā esošais restorāns Barons Bumbier’s. Pēc pasūtījumu veikšanas, žurnālisti salīdzināja visās ēstuvēs saņemtos čekus, kas izrādījās atšķirīgi.