Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Neraugoties uz to, ka svētku brīvdienās slēpošanas kalnu trases bija slēgtas un sezonas kopējā budžetā paredzams pamatīgs robs, kalnu īpašnieki ir optimistiski.

Ziema šajā nedēļas nogalē būšot, cer aptaujātie uzņēmēji.

Visiem viena bēda

Labākais laiks slēpošanas kalniem ik gadus parasti ir no 20. decembra līdz 10. janvārim, kad visi iegūst lauvas tiesu no sezonas ienākumiem. Šogad tā ir izpalikusi. «Domāju, ka vienu trešo daļu sezonas ieņēmumu vairs neiegūsim. Šajā periodā bija skolēnu brīvlaiks, janvārī un februārī liela daļa slēpošanas entuziastu brauc uz lielajiem kalniem citviet Eiropā,» stāsta Milzkalna valdes priekšsēdētājs Viesturs Košnieks.

«Šajā sezonā visus Latvijas slēpošanas kalnus piemeklējusi vienāda liksta. Decembrī mēģinājām atvērt vienu trasi un nedēļu nostrādājām,» stāsta kalna Golgāts īpašnieks Juris Stradiņš. Īsais darbības periods ieguldīto neļāva atpelnīt – sniega pūšana izmaksājusi apmēram tūkstošs latu, bet ieņēmumi no apmeklētājiem bijuši 200 latu. Visticamāk, cilvēkiem nebija apziņas, ka iespējams slēpot, jo pilsētās sniega bija maz. «Tās trases, kuras īpašnieki paspēja atvērt, nebija pārpildītas. Arī konkurentiem situācija bija līdzīga. Šogad nebija tas efekts: kurš pirmais atver kalnu slēpotājiem, tas ēd krējumu, pārējiem – paniņas,» norāda J. Stradiņš. Arī uz gadu mijas svinībām bijis daudz rezervāciju Golgāta naktsmm, bet lielākā daļa galu galā tika atsauktas. Cilvēki naktsmājas kā ierasts rezervējot savlaicīgi – rudenī. Lielākā daļa saņēmuši atpakaļ iemaksāto naudu, bet bijuši klienti, kas rezervāciju nav atsaukuši, cerot, ka ziema tomēr būs un pakalpojumu varēs izmantot vēlāk.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Piekrastes pārgājienu maršruts Jūrtaka kļuvis pieejamāks ar sabiedrisko transportu, informē Latvijas Lauku tūrisma asociācija Lauku ceļotājs.

Jūrtaka ir garākais pārgājienu maršruts Baltijā, kas stiepjas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti 1200 km garumā, no kuriem 580 km ir Latvijā un 620 km Igaunijas teritorijā. Takas maršruts ir sadalīts 8 daļās – vienas dienas posmos. Katrai dienai ir pieejams detalizēts apraksts ar informāciju par apskates objektiem, posma ceļa segumiem, attālumiem, šķēršļiem un pieejamajiem pakalpojumiem (ēdināšanas vietām, naktsmītnēm u.c.). Maršrutiem ir dažādas grūtības pakāpes. Brīžiem taka ved pa smilšainu liedagu, brīžiem – pa akmeņiem un sīkiem oļiem nokaisītu pludmali. Reizēm tā līkumo cauri piejūras mežiem, piekrastes pļavām, vai piestāj zvejnieku ciematiņos.

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Līdz 22.septembrim divi Vidzemes augstskolas (ViA) docētāji lasīs vieslekcijas studentiem Klaipēdas biznesa koledžā Lietuvā un Tartu universitātē Igaunijā. Vija Melbārde no ViA Biznesa vadības nodaļas Klaipēdas biznesa koledžā lasīs vieslekcijas par makroekonomikas jautājumiem, savukārt Visvaldis Valtenbergs no ViA Politoloģijas nodaļas Tartu universitātē lasīs vieslekcijas par tēmu “Elektroniskās demokrātijas izredzes”. Pasniedzēji vieslekcijas devušies lasīt Socrates/Erasmus docētāju mobilitātes programmas ietvaros. Katru gadu Socrates/Erasmus docētāju mobilitātes programmas stipendijas izmanto 2-3 ViA pasniedzēji un dodas lasīt vieslekcijas uz sadarbības augstskolām Eiropas Savienībā. Aktīva sadarbība pasniedzēju mobilitātes programmas ietvaros ViA izveidojusies ar augstskolām Somijā (Helia Polytechnic, South Carelia Polytechnic, Laurea Polytechnic, University of Joensuu), Nīderlandē (NHTV Breda), kā arī Francijā (Institut d`Etudes Politiques de Grenoble). Šajā akadēmiskajā gadā tiek dibināta sadarbība ar universitātēm un augstskolām kaimiņzemēs Igaunijā un Lietuvā. Piedaloties Socrates/Erasmus apmaiņas programmā, mūsu pasniedzēji ne tikai sniedz jaunas zināšanas un skatījumu uz lietām citu valstu studentiem, bet arī paši iegūst jaunu pieredzi un papildina savu zināšanu bagāžu. “Mans lielākais ieguvums bija tas, ka es Porvo bibliotēkā atradu ļoti noderīgu grāmatu savam lasāmajam kursam. Pēc tam arī ViA pasūtīja vairākus eksemplārus, kuri šobrīd ir bibliotēkā,” tā par saviem galvenajiem ieguvumiem stāsta Tūrisma organizācijas un vadības nodaļas docētāja Agita Šļara, kura vieslekcijas lasījusi Helia politehnikuma Porvo - Borgo filiālē. Pasniedzēju mobilitātes programmas ietvaros arī ViA studentiem ir iespēja klausīties vieslektoru lekcijas. 2004./2005.akg. ViA bija vieslektori no Grenobles Politoloģijas institūta Francijā ar vieslekcijām ViA Politoloģijas nodaļā, kā arī pasniedzēja no Joensuu universitātes Somijā ar vieslekcijām Tūrisma organizācijas un vadības nodaļā. Par vieslekciju lasīšanu ViA šajā akadēmiskajā gadā izrādījuši interesi lektori no Profesionālās izglītības augstskolas NHTV Breda Nīderlandē.

Nebanku kreditēšanas uzņēmums SIA VIA SMS group emitējis obligācijas 4 miljonu eiro vērtībā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā tika emitēti 4000 obligāciju ar sākotnējo nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju gada kupona likme ir 13% ar termiņu uz 2 gadiem un pamatsummas atmaksu termiņa beigās 2016. gada 25. augustā. Saskaņā ar emisijas prospektu SIA VIA SMS group ir tiesības emitēt papildus 12 tūkstošus obligāciju (12 miljonus eiro pēc nominālvērtības) līdz 2016. gada 18. augustam. FKTK obligāciju prospekts reģistrēts šī gada 10. decembrī.

No 18.decembra SIA VIA SMS group obligācijas tiek iekļautas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, kur tās būs pieejamas brīvai tirdzniecībai.

Pēc uzņēmuma vadības teiktā, obligāciju emisija tika veikta ar mērķi finansēt SIA VIA SMS group grupas uzņēmumus, kas, atbilstoši stratēģijai, aktīvāk izvērsīs privātpersonu kreditēšanu visās valstīs, kur grupa ir pārstāvēta, kā arī ar mērķi pārfinansēt esošos grupas aizņēmumus obligāciju formā, kā arī, lai uzlabotu naudas plūsmu un likviditāti. Tāpat obligāciju emisija palielinās uzņēmuma atpazīstamību regulētajā kapitāla tirgū un institucionālo investoru vidū.

Pirmdien, 3.septembrī, pulksten 11:00 Vidzemes Augstskolas (ViA) studenti un darbinieki ar svinīgo pasākumu Valmieras Drāmas teātrī uzsāks jauno, nu jau 11, studiju gadu. Lai sveiktu ViA darbiniekus ar jaunā studiju gada sākumu, augstskolu pulksten 14:30 apmeklēs Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža.

Svinīgajā pasākumā klātesošos uzrunās ViA rektore Dr.hist. Vija Daukšte, kā arī Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis un Valmieras rajona padomes priekšsēdētājs Vitauts Staņa.

Ar ViA atzinības rakstiem tiks sveikti pagājušā studiju gada veiksmīgākie un aktīvākie studenti. Vēlāk klātesošie tiks iepazīstināti ar jaunajiem augstskolas studentiem. Savukārt labam noskaņojumam muzicēs Valmieras Mūzikas skolas jaunieši Imanta Toča vadībā.

Pēc svinīgā pasākuma, pulksten 14:30, Tērbatas ielā 10 pulcēsies ViA akadēmiskais un administratīvais personāls. Lai sveiktu ViA darbiniekus ar jaunā studiju gada sākumu, augstskolu apmeklēs Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Pasākumā ViA rektore Vija Daukšte stāstīs par augstskolas nākotnes plāniem un augstskolas attīstību nākotnē. Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Inesis Boķis iepazīstinās ar Valmieras pilsētas attīstības plānu un augstskolas lomu tajā. Savukārt ViA Komunikācijas daļas vadītāja Liene Ločmele prezentēs tikko izveidoto augstskolas Identitātes rokasgrāmatu.

Pēdējā laikā aizvien vairāk attīstās pārgājienu tūrisms Vācijā, Austrijā un Šveicē. Vācijā iemīļotākās pastaigu vietas atrodas dienvidu reģionos. Pirmais Bavārijas pārgājienu tūrisma parks Nordic Fitness Park ir ierīkots pilsētiņā Nesselvangā, Algojas reģionā. Šajā parkā ir pieejami 5 dažādas grūtības pakāpes maršruti, kas paredzēti skriešanai, pastaigām, kalnu velosipēdiem un kājām gājējiem. Parkā ir iekārtotas arī trīs sertificētas viesnīcas "Nordic Fitness Hotels", un ir iespējams izmantot apmācītu instruktoru pakalpojumus. Pārgājienu tūrismam ir nepieciešams īpašs ekipējums, kura galvenā sastāvdaļa ir īpašs ceļotāju spieķis. Nordic Fitness parkam pieder arī 6 citi maršruti, kas atrodas 80 km tālāk uz austrumiem, pilsētā Bad Tolz. Pavisam Vācijā ir izveidoti 30 šāda veida pārgājienu tūrisma parki. Avots: Eiropa.lv

«Via Baltica» digitālā koridora izveides pirmajiem darbiem no Eiropas Savienības (ES) nepieciešami apmēram 40 miljoni eiro, stāstīja Igaunijas Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju (IT) ministrs Renē Tammists.

Viņš sacīja, ka izveidot «Via Baltica» digitālo koridoru ir izaicinājums gan Eiropai, gan Baltijas valstīm, jo pēc «Via Baltica» saprašanās memoranda parakstīšanas ir nepieciešams izdarīt pirmos būtiskākos soļus, lai vispār varētu sākt šī digitālā koridora izveidi. «Mums pašiem sākumā ir jānodrošina 5G tīkla pārklājums un tā plaša pieejamība, pēc tam, atbilstoši «Via Baltica» saprašanās memorandam, ir nepieciešams finansējums no ES. Jāņem vērā, ka tā ir jauna programma un atbalsts finansēšanā un sagatavošanas darbos ir būtisks, lai projektu varētu paspēt izvērst līdz 2025.gadam,» norādīja Tammists.

Tāpat Tammists atzīmēja, ka 5G tehnoloģiju attīstība Baltijas valstīs ir solis uz priekšu jaunu biznesa modeļu veidošanā. «Igaunija jau ir digitāli attīstīta, taču ir vairāki potenciāli projekti, kurus varētu realizēt ar 5G tīkla attīstību, tostarp arī «Via Baltica» digitālo koridoru. Manuprāt, turpmāk šāda veida projekti veicinās jaunus biznesa plānus un pavērs iespējas jaunām sadarbības iespējām ar tehnoloģiju kompānijām,» teica ministrs.

Pērn SIA VIA SMS Group neto apgrozījums sasniedza 16,579 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2016. gadā nodrošināja Spānijā operējošais meitas uzņēmums, kur neto apgrozījums pieauga vairāk kā četras reizes. Zviedrijā neto apgrozījums pieauga par 40%, savukārt Čehijā - par 29%, salīdzinot ar neto apgrozījuma datiem uz 2015. gada 31. decembri. VIA SMS Group EBITDA 2016. gadā sasniedza 2 956 312 eiro, nodrošinot neto peļņu 1 004 549 eiro apmērā.

VIA SMS Group neto kredītportfelis 2016.gada 31.decembrī bija 14 651 242 eiro, pārskata periodā tas pieauga par 39%, lielāko kredītportfeļa pieaugumu nodrošināja Spānija, kur kredītportfelis uz 2016. gada 31. decembri, salīdzinājumā ar 2015. gada 31. decembri, pieauga vairāk nekā trīs reizes. Zviedrijas kredītportfelis pieauga vairāk nekā divas reizes, savukārt Latvijā - par 35%.

Šā gada pirmajā pusgadā periodā uzņēmuma VIA SMS group AS ir neto apgrozījums sasniedzis 10,5 miljonus eiro, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā, ir par 9,7% vairāk, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2018. gada sešos mēnešos nodrošināja Spānija un Zviedrija. EBITDA 2018. gada sešos mēnešos sasniedza 2,251 miljonu eiro, nodrošinot neto peļņu 1,251 miljona eiro apmērā.

Pārskata periodā būtisku izaugsmi piedzīvojis VIA SMS group AS meitas uzņēmums Zviedrijā, neto apgrozījumam pieaugot par 28% gada griezumā. Izaugsmi veicinājusi piedāvāto produktu klāsta optimizācija un pielāgošana klientu vajadzībām. Meitas uzņēmums Polijā, savukārt, piedzīvojis nelielu kritumu neto apgrozījumā. VIA SMS group AS meitas uzņēmums Rumānijā, kas darbību uzsāka š.g. februārī, turpina attīstīt darbību un nostiprināt pozīcijas šajā tirgū, ņemot vērā līdzšinējo veiksmīgo VIA SMS group AS pieredzi citos Eiropas tirgos. Meitas uzņēmums, kas darbojas Latvijā, uzrādījis labus rezultātus, ko veicinājusi jauna produkta ieviešana, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc maksājumu kartes ar kredītlīniju SAVA.card.

Noslēgusies jaunas dabas tūrisma infrastruktūras būvniecība Siguldas apkārtnē, un daudzie jaunie objekti nodoti ekspluatācijā, informē Dabas aizsardzības pārvalde.

Kopumā Siguldā un apkārtnē ar Eiropas Savienības Kohēzijas atbalstu atjaunotas un izbūvētas takas aptuveni 20 km garumā. Līdztekus taku, kāpņu, atpūtas un informācijas infrastruktūras u.c. izbūvei tapis jauns serpentīna ceļš.

Tas ir bruģēts, ar vairākiem skatu laukumiem, atpūtas zonām, aptuveni 600 metru garumā un ved no Svētku jeb tā sauktā Panorāmas laukuma līdz Gaujai, dodot iespēju tūristiem iepazīt Gaujas senlejas unikalitāti no cita skatupunkta. Vienlaikus jaunais maršruts uzlabo Siguldas un Gaujas Nacionālā parka viesu drošību, jo tūristu plūsma tiek novirzīta no autoceļa.

Jāpiebilst, ka Siguldā dabas tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbi šoruden norisinājās daudzviet. Piemēram, Velnalas apkārtnē, kur veikta Piķenes kraujas takas atjaunošana un labiekārtošana. Līdztekus ir izveidota taka Gūtmaņas alas apkārtnē 1,4km garumā. Tā dēvētās Mazās Siguldas ierīkošana ļauj Gaujas tuvumu un burvību baudīt arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Savukārt, lai gājēju plūsmu novirzītu no autoceļa, tapusi jauna taka no Gūtmaņalas līdz Turaidai teju 300 metru garumā. Tāpat ir labiekārtota Paradīzes kalna apkārtnē – arī turienes infrastruktūra gandrīz 700 metru garumā ir piemērota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Atpūtas bāzes Valguma pasaule Baskāju takas pilnveidošanā šosezon ieguldīti vairāk nekā 50 000 eiro. Tā šogad ir kļuvusi par vienu kilometru garāka un sasniegusi 2444 metru garumu.

Kā pastāstīja Valguma pasaules līdzīpašnieks Viesturs Serdāns, bijušais AS Lauku Avīze valdes priekšsēdētājs, Baskāju taka šogad ir kļuvusi ar dažādiem materiāliem bagātāka. Tagad tūristiem tiek piedāvāts ar basām kājām doties pāri pārstrādātām velosipēdu riepām, izbaudīt taku no pudeļu stikliem, Konfekšu taku, kas sastāv no kakao vellas, un daudzas citas.

Stiklu taka, ko veido slīpēti alus, šampanieša un citu pudeļu stikli, sākusi tapt jau pagājušajā gadā, kad atpūtas bāzes pārstāvji vākuši apkārtnē atstātās pudeles, kā arī iztukšojuši savus un kaimiņu krājumus. Šī taka ir paredzēta ne tikai ekstrēmu izjūtu cienītājiem, tai dodas pāri visi Baskāju takas tūristi, pagaidām neviens neesot savainojies.

Pērn SIA VIA SMS Group neto apgrozījums sasniedza 16,545 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir par 22% vairāk, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2016. gadā nodrošināja Spānijas meitas uzņēmums, kur neto apgrozījums pieauga vairāk kā četras reizes. Zviedrijā neto apgrozījums pieauga par 38%, savukārt Čehijā - par 29%, salīdzinot ar neto apgrozījuma datiem 2015. gada 31. decembrī. VIA SMS Group EBITDA 2016. gadā sasniedza 2 993 324 eiro, nodrošinot neto peļņu 1 109 449 eiro apmērā.

VIA SMS Group neto kredītportfelis 2016.gada 31.decembrī bija 14 669 170 eiro, pārskata periodā tas pieauga par 39%, lielāko kredītportfeļa pieaugumu nodrošināja Spānija, kur kredītportfelis uz 2016. gada 31. decembri, salīdzinājumā ar 2015. gada 31. decembri, pieauga vairāk kā trīs reizes. Zviedrijas kredītportfelis pieauga vairāk kā divas reizes, savukārt Latvijā - par 35%.

No 10. līdz 11. jūnijam Rundāles pilī notika Bauskas pilsētas Domes organizēta starptautiskā projekta "VIA Baltica Nordica 2002 – 2005" 4. starptautiskā konference, kurā piedalījās politiķi un sadarbības partneri no Somijas, Zviedrijas, Vācijas, Igaunijas un Lietuvas. Bauskas pilsētas Dome ar 2001.gada Phare programmas finansētu projektu «Bauskas pilsēta – dienvidu vārti uz VIA Baltica Nordica, fāze I» ir iekļāvusies minētā projekta aktivitātēs. Konferences gaitā notika trīs darba grupu sanāksmes – dzelzceļa pieejamības nodrošināšanas, tūrisma un ģeogrāfisko informācijas sistēmu un telpiskās plānošanas. To mērķis bija apspriest lielajā projektā «VIA Baltica Nordica attīstības zona 2002 – 2005» paveikto un vienoties par kārtējām aktualitātēm. «Liels uzsvars tika likts arī uz Bauskas īstenotā projekta nozīmi, kas kopumā veicina visas VIA Baltica attīstības zonas izaugsmi. Darba grupas dalībnieki izteica atbalstu projekta «Bauskas pilsēta – dienvidu vārti uz VIA Baltica Nordica, fāze I» aktivitātēm, kas pašreiz tiek realizētas un izteica veiksmes vēlējumus nākamā projekta pieteikuma sagatavošanā 2002. gada Phare programmas «Pārrobežu sadarbība Baltijas jūras reģionā» atbalsts Latvijai projekta «Bauskas pilsēta – dienvidu vārti uz VIA Baltica Nordica, fāze II» sagatavošanā. VIA Baltica Nordica somu menedžeris Matī Lipsanens uzteica Bauskas pilsētas Domes ieguldījumu un atbalstu projekta aktivitāšu īstenošanā,» informēja projekta «Bauskas pilsēta – dienvidu vārti uz VIA Baltica Nordica, fāze I» koordinators. Avots: Bauskas pilsētas Dome

SIA VIA SMS Group dalībnieki palielinājuši SIA VIA SMS Group pamatkapitālu, emitējot 800 tūkstošus jaunas daļas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

SIA VIA SMS Group pamatkapitāls sasniedzis 2844 eiro, vienas daļas nominālvērtība ir viens eiro, bet kopējais daļu skaits 2844.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas kopējais apmaksātais pamatkapitāls sasniedzis 803 tūkstošus eiro un kopējais daļu skaits ir 803 tūkstoši eiro.

SIA VIA SMS group ir otrs lielākais tiešsaistes kreditētājs Austrumeiropā, kas izsniedz nenodrošinātos aizdevumus privātpersonām kopš 2009. Gada. Uzņēmums darbojas ar zīmoliem VIA SMS, VIA CREDIT, VIA CONTO un piedāvā aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 12 mēnešiem Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Polijā un Zviedrijā. VIA SMS Group ir vairāk nekā 600 tūkstoši reģistrētu klientu, un kopējais izsniegto aizdevumu apjoms gada laikā sasniedz 45 miljonus eiro.

Moduļu māju būvnieks VIA-S Modular houses šogad Lietuvā nodibinājis uzņēmumu noieta organizēšanai

Šis ir jau otrais Kurzemes mazpilsētas Grobiņas ražotāja ārvalstu uzņēmums – 2011. gadā tika nodibināts uzņēmums Zviedrijā, kas veic tirgus pētījumus un aktīvi reklamē produktus Eiropas Savienības tirgū. Eksporta stratēģija izrādījusies auglīga – pērn uzņēmuma apgrozījums bijis par 36,38% lielāks nekā 2012.gadā. Latvijas tirgū tas audzis par 10,08%, eksportā – par 64,77%. Lai noturēt peļņu, liela uzmanība veltīta ražošanas izmaksu kontrolei un efektivitātes paaugstināšanai.

Kļūst par «savējo»

Mērķis ir kļūt par «savējo» noieta valstī. Pašiem savs uzņēmums valstī, kurā vēlas atrast noietu saviem ražojumiem, ir labākais tirdzniecības kanāls pat tad, ja ir sadarbībai atvērti dīleri, uzskata SIA VIA-S Modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds. «Tikko klientam ir darīšana ar vietējo uzņēmumu, viņš to uztver kā stabilu sadarbības partneri. Ja šī kapitālsabiedrība ir meitasuzņēmums ražotājam, kaut arī citā valstī, to uztver kā loģisku ķēdi, strauji ceļas uzticības līmenis un tirgus atveras vieglāk,» savā pieredzē dalās uzņēmējs. Katrā valstī, protams, ir savi likumi, sava uzņēmējdarbības vide. Jauna uzņēmuma dibināšana prasa lielākus ieguldījumus īstermiņā, taču ilgākā laika posmā tie noteikti atmaksājas. Savs uzņēmums nozīmē arī zīmola nostiprināšanu, piebilst uzņēmējs. Liela loma sadarbībā ar klientiem ir arī iespējai uzrunāt potenciālos pircējus viņu dzimtajā valodā. Via-S Modular houses speciālisti spēj sazināties latviešu, lietuviešu, krievu, angļu un zviedru valodā.

Mediju agentūras "Initiative/VIA" (SIA "Reklāmas aģentūra VIA Media") neto apgrozījums 2004.gadā bijis 2,6 miljoni latu. Salīdzinot ar iepriekšējo (2003.) gadu, kad kompānijas neto apgrozījums, bija 2,92 miljoni Ls, "Initiative/VIA" neto apgrozījums krities aptuveni par 11%. Tāpat krities arī kompānijas kopējais apkalpotais apgrozījums Latvijā (veido neto apgrozījums un klientu tiešie mediju darījumi kopā) - no 3,7 miljoniem latu 92003.g.) uz 2,9 miljoniem latu pērn. Kopējā apgrozījuma kritums ir vēl lielāks - aptuveni 23%. Apgrozījuma kritums licis kompānijai Latvijas mediju aģentūru Topā "noslīdēt" no 3. uz 4.vietu. Kompānija "Initiative/VIA" pārstāv starptautisko mediju aģentūru tīklu "Initiative Worldwide". Latvijā "Initiative/VIA" sadarbojas ar reklāmas aģentūrām "Lowe Age" (SIA "Reklāmas aģentūra "Lowe Age""), "Bates/Red Cell", "McCann - Erickson Riga". "Initiative/VIA" mediju reitingu datu pircējs ir kompānija "MediaSCOPE". "Initiative/VIA" līdz 2004.gada aprīlim lietoja nosaukumu "VIA Media".

SIA VIA SMS Group 2015.gadā plāno sasniegt konsolidēto apgrozījumu 12,986 miljonu eiro apmērā un neto peļņu 1,97 miljonus eiro.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums Nasdq Riga, 2014 gada janvārī un februārī ir plānots saņemt 350 tūkstošus eiro par Spānijas (Via SMS Minicredit S.L.) kapitāla daļu pārdošanu un 50 tūkstošus eiro par CRM Spānijas moduļa pārdošanu Via SMS Minicredit S.L..

SIA VIA SMS group ir otrais lielākais tiešsaistes kreditētājs Austrumeiropā, kas izsniedz nenodrošinātos aizdevumus privātpersonām kopš 2009. gada. Uzņēmums darbojas ar zīmoliem VIA SMS, VIA CREDIT, VIA CONTO un piedāvā aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 12 mēnešiem Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Polijā un Zviedrijā. VIA SMS Group ir vairāk nekā 600 tūkstoši reģistrētu klientu un kopējais izsniegto aizdevumu apjoms gada laikā sasniedz 45 miljonus eiro.

Darbu SIA VIA SMS Group valdē ir uzsācis Georgijs Krasovickis, tāpat kā līdz šim darbu SIA VIA SMS Group valdē turpinās Deniss Šerstjukovs un Eduards Lapkovskis, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

SIA VIA SMS Group izsniedz nenodrošinātos aizdevumus privātpersonām kopš 2009.gada. Uzņēmums darbojas izmantojot zīmolus VIA SMS, SAVA Card, VIA CREDIT, VIA CONTO un piedāvā aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 12 mēnešiem Latvijā, Čehijā, Polijā, Zviedrijā un Spanijā. VIA SMS Group ir vairāk kā 750 000 reģistrētu klientu, un kopējais izsniegto aizdevumu apjoms gada laikā ir sasniedzis 55 miljonus eiro.

VIA SMS Group uzņēmumu grupā ietilpstošais uzņēmums ViaSpar (Zviedrija) ir saņēmis atļauju piesaistīt depozītus Zviedrijā līdz SEK 50K apmērā.

Piņķos durvis vēris iepirkšanās ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

"Mēs esam izveidojuši pilsētu pilsētā - iepirkšanās ciematu zem klajas debess," norāda projekta attīstītājs, uzņēmuma "Outletico" valdes loceklis Andrejs Dozorcevs. Zīmolu produkciju tur iespējams iegādāties par 30% līdz 70% zemākām cenām.

Savukārt Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis atzīmē, ka līdz ar outlet ciemata atklāšanu radušies jauni izaicinājumi, viens no būtiskākajiem – satiksmes infrastruktūras sakārtošana, ko sākts risināt, lai ar jaunā tirdzniecības kompleksa atvēršanu apmierināti būtu ne tikai tā apmeklētāji, bet arī Piņķu iedzīvotāji.

"Pirmajam outlet ciematam Baltijas reģionā jākļūst populāram ne tikai Rīgā, bet arī visās Latvijas kaimiņvalstīs," uzskata modes preču mazumtirdzniecības zīmola "Apranga Group" ģenerāldirektors Rimantas Perveneckas.

Globālā sasilšana var iznīcināt nozīmīgu daļu no Eiropas kalnu kūrortiem, informēja Newsru.com.

Anomāli siltā ziema Eiropā nopietni apdraud Vācijas, Austrijas, Itālijas, Francijas un Šveices kalnainos apgabalus. Dēļ temperatūras paaugstināšanās kalnu slēpošanas sezona kļuvusi īsāka, sniega sega plānāka un finases, lai uzpūstu mākslīgo sniegu, lielākas. Turklāt, palielinās lavīnu risks.

Pēc klimatu pētnieku slēdziena Alpu reģionos vidējā temperatūra paaugstinās gandrīz trīs reizes augstāk nekā citur pasaulē. "1994, 2000, 2002, un 2003 gads bijuši paši siltākie pēdējo 500 gadu Alpu vēsturē", informē klimata pētnieki.

Šobrīd uz 90% lielāko kalnu kūrortiem Alpos pietiekami liela sniega sega turas vidēji 100 dienas gadā. Tālāka temperatūras sasilšana var novest līdz sezonas saīsināšanai, kūrotu skaitu un drošības aspektu tajos samazināšanos.

Kā Tu atzīmē Latvijas simtgadi? Iepazīsties ar VIA SMS, kura piedāvājumā ir ātrie kredīti, idejām, kā sagaidīt valsts 100. dzimšanas dienu!

##Patriotiskais brauciens

Tuvojoties 11. novembrim, kad tiek atzīmēta Lāčplēša diena, apceļo Latviju patriotiskās noskaņās, dodoties uz Brīvības cīņu piemiņas vietām! Latvijas brīvības cīņas sākās tūdaļ pēc Latvijas Republikas neatkarības dibināšanas 1918. gadā. Tās ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad tika noslēgts Latvijas un Krievijas miera līgums. Pateicībā un godināšanā Brīvības cīņu veterāniem tika izveidots Lāčplēša kara ordenis.

Karti ar Latvijas brīvības cīņu piemiņas vietām aplūko šajā mājaslapā!

##Katrai ģimenei savs ozols

Veido Latviju zaļāku un stiprāku, kopā ar ģimeni iestādot ozolu. Ozols simbolizē ne tikai spēku un izturību, bet arī mīlestību pret savu valsti. Šis koks ir enerģētisks un sargā no ļaunuma.

Slovākijā naktī no sestdienas uz svētdienu Tatros gājušas bojā divas sievietes no Latvijas, atsaucoties uz Slovākijas Kalnu glābšanas dienestu (HZS), ziņo vietējie mediji.

Sievietes, domājams, nosalušas.

Viņas bija 50 cilvēku grupā, kas no kalnu kūrorta devās pārgājienā, bet ceļā pazuda un neatgriezās kopā ar pārējiem.

Glābēji sāka viņas meklēt sestdienas naktī un atrada kāda kalna pakājē jau mirušas.

Ceļojumu aģentūras Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs aģentūrai LETA apstiprināja, ka bojāgājušās sievietes ir no Latvijas un ceļojumā devušās Impro grupā.

Oficiālajā paziņojumā Impro profilā sociālajā tīklā Facebook publicēts grupas vadītājas ziņojums par šīs nelaimes apstākļiem.

«26.septembrī plkst.9.30 ar kalnu tramvaju no Starijsmokovecas uzbraucām kalnā. Laika apstākļi piemēroti kāpšanai, nedaudz apmācies, bet nelīst. Aizgājām ar grupu līdz ūdenskritumiem, pēc tam nonācām vietā, kur trases sadalās zilajā un zaļajā. Tā kā jau autobusā biju izstāstījusi, ka zaļā trase ir stāvāka, tad norunājām, ka pa to kopā ar mani ies tikai tie, kuriem spēki atļauj. Pārējie paiesies pa zilo līdz kalnu būdiņai, paēdīs un nāks atpakaļ. Lielākā daļa grupas, īpaši seniori, tā arī darīja,» teikts paziņojumā.