Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Visus autobusa maršrutus, kas kursē paralēli vilcienam, būtu loģiski nodot vilciena operatoram, uzskata sabiedriskā autobusa pārvadātāja SIA «B-Bus» valdes priekšsēdētājs Vitālijs Komars.

Šogad SIA «Autotransporta direkcija» (ATD) plāno izsludināt konkursu visā Latvijā par pasažieru pārvadājumiem reģionālajā maršrutu tīklā. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) medijos izteicies, ka valsts iespējams vairs nedotēs reģionālos autobusu maršrutus, kuros paralēli kursē pasažieru vilciens.

«Satiksmes ministra redzējums, kas vērsts uz sabiedriskā transporta attīstības nākotni reģionālajos maršrutos, ir pareizais virziens, uz kuru būtu jāiet, jo esošais maršrutu tīkls ir novecojis,» saka Komars.

Viņš norāda, ka, plānojot reformas, nevajadzētu pārāk aizrauties ar reģionālo maršrutu komercializēšanu, lai tās nenovestu pie vēl lielākiem valsts budžeta tēriņiem. «Ņemot vērā, ka vilciens apkalpos peļņu nesošus maršrutus - starppilsētu maršrutus, ļaut kādam braukt paralēli, nozīmētu - zaudēt naudu,» skaidro «B-Bus» valdes priekšsēdētājs.

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Dienas Grāmatas otrdien (12. janvārī) izdevusi jaunu grāmatu – Džonatans Streindžs un Misters Norels, kura «notvers Jūs kā lamatās».

«Fiktīva zinātniska traktāta formā stilizēta alternatīva Eiropas vēsture, kur asprātīgā, aizraujošā pasaulē jautri un arīdzan ne tik jautri sadzīvo burvji un šarlatāni, vēsturiski personāži un elfi, komiķi un traģiķi, — pilns komplekts cilvēcisku dīvaiņu. Romāns rotaļa, kas gan uzjautrina, gan noskaņo apcerei par memento mori,» Normunds Naumanis.

«Šī grāmata notver kā lamatās. Nesteidzīgais, humorpilnais vēstījums par 19. gadsimta angļu džentlmeņu dzīvi iemidzina modrību, liekot pasmaidīt par viņu ekscentrisko aizraušanos ar maģiju. Bet — tikai viens solis, un kopā ar grāmatas varoņiem šķērsota netveramā robeža starp realitāti un fantāziju, «īsto» un «izdomāto» vēsturi, saprātu un neprātu. No teiksmainās pasaules, kur «kļūst saprotama vēja, lietus un koku maģija un mēs varam atrast karali Kraukli», var arī nebūt atpakaļceļa, bet tā saglabā savu valdzinājumu līdz pat pēdējai lappusei.» Vents Zvaigzne.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Pasaules kruīza tūrisma industrija turpina atgūšanos pēc gandrīz divu gadu pandēmijas izraisītās dīkstāves, un tiek sagaidīts, ka šogad kruīza kuģu pasažieru skaits pasaulē pārsniegs 30 miljonus, līdz 2028. gadam pasaules kruīzu kuģu floti papildinot ar vēl 66 jauniem kruīza kuģiem, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

Arī Eiropā ceļojošo kruīza pasažieru skaits uzrāda augšupejošu tendenci un šogad plānots sasniegt jau 80% no 2019. gada rādītājiem. Vienlaikus industrijas ekspertu vidū šobrīd īpaša uzmanība tiek veltīta Ziemeļeiropai un Baltijas jūras reģionam, kas kara un no kruīza kartes izslēgtās Pēterburgas dēļ pašlaik atrodas sarežģītā situācijā. Kā zināms, tieši Pēterburga iepriekš bijusi viens no tūristu pieprasītākajiem un pirktākajiem Baltijas jūras kruīza maršrutu galamērķiem. Šosezon drošības apsvērumu, neskaidrības par ģeopolitisko notikumu attīstību un pieprasījuma krituma dēļ vairākas, īpaši ASV tirgū strādājošās kruīza līnijas, ir izvēlējušās pārplānot savus maršrutus, uz laiku pārtraucot kruīzu maršrutus Baltijas jūrā, īpaši tās Austrumu krasta ostās, tādējādi tajā ir sagaidāms kruīza vizīšu skaita samazinājums.

Uzņēmums Stena Line šobrīd iegādājas piecus prāmju maršrutus no Zviedrijas un Vācijas uz Latviju. Trīs maršrutus, proti, no Trāvemindes uz Ventspili un Liepāju, kā arī maršrutu Nīnēshamna-Ventspils, uzņēmums ir iegādājies no Scandlines GmbH.

Turklāt Stena Line ir iegādājies Scandlines GmbH kuģus un darbību maršrutos starp Trelleborgu un Zasnicu, kā arī starp Trelleborgu un Rostoku, kas Stena Line padara par vienīgo īpašnieku. Šīs iegādes ir daļa no Stena Line darbības paplašināšanas stratēģijas augošajos tirgos.

«Iegādājoties maršrutus no Vācijas un Zviedrijas uz Baltijas valstīm, mēs izvēršam savu klātbūtni Baltijas dienvidu daļā un paplašinām savu piedāvājumu gan kravas, gan pasažieru pārvadājumu jomā. Mūsu mērķis ir turpināt jauniegūto darbību attīstību, tādējādi nodrošinot saviem klientiem labākus pakalpojumus un lielākas iespējas,» saka Gunnars Blūmdāls (Gunnar Blomdahl), Stena Line vadītājs.

Jaunajā tūrisma sezonā Liepājā iecerēts akcentēt etnisko tūrismu un pakalpojumus cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Tāpat tūrisma nozare cer uz gardēžiem.

Liepājas Jūrmalas parkā līdz tūrisma sezonas sākumam būs uzstādītas divas taktilās kartes. Zilā karoga pludmalē būs izveidota peldvieta cilvēkiem ar kustību traucējumiem: ratiņkrēsliem piemērota laipa ļaus nokļūt pludmalē, bet īpašā krēslā invalīdi varēs izbaudīt peldi jūrā. Šī peldvieta būs aprīkota ar audio bojām.

Jaunums ekskursiju piedāvājumā būs Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja izveidotais pilsētas apskates maršruts neredzīgajiem un vājredzīgajiem īpaši apmācītu gidu pavadībā. Tas iekļauj nozīmīgākos Liepājas centra apskates objektus un sniedz iespēju izjust Liepāju ar dzirdi, tausti un ožu. Papildu drošību pilsētā sniedz ar skaņas signāliem aprīkotie luksofori pie gājēju pārejām un citi vides pieejamības elementi.

Īpašais maksas režīms Jūrmalā nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas, laikrakstam Neatkarīgā sacījis satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Atbildot uz jautājumu: «Kāda jēga ieguldīt 200 miljonus Ventspils šosejas rekonstrukcijā, ja sastrēgumi veidojas vietā, kur sadalās Jūrmalas un Ventspils plūsmas?», K. Gerhards sacījis:

Kaspars Gerhards (Foto: Elīna Kursīte, Db)«Jautājums ir cits: vai Jūrmalā ir jāsaglabā īpašais maksas režīms. Vecrīgā šāds režīms ir atcelts Ieviestas augstas maksas stāvēšanas zonas. Vai Jūrmalai ir jāsaglabā šāds režīms? Tas ir sastrēgumu cēlonis. Turklāt tas nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Braucēji ar ārvalstu numuriem tūdaļ tiek aizturēti uz tilta un sodīti. Tas neatstāj labu iespaidu par Jūrmalu kā pievilcīgu tūrisma objektu. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas - maksas stāvvietas, lai Jūrmalas viesu auto būtu drošībā. Ja nebūtu šīs nodevas, tad problēmu nebūtu.»

Lidosta "Rīga" ziemas sezonā, kas sāksies 30.oktobrī, piedāvās tiešos lidojumus uz 74 galamērķiem, informēj VAS "Starptautiskā lidosta "Rīga"" pārstāvji.

Visplašāko galamērķu klāstu no lidostas "Rīga" nodrošinās nacionālā aviokompānija "airBaltic", kas plāno lidojumus 45 tiešajos maršrutos. To vidū būs arī divi īpaši jaunumi - Marrākeša Marokā un Grankanārija Kanāriju salās.

Līdz ar šo maršrutu atklāšanu 31.oktobrī un 1.novembrī "airBaltic" nodrošinās tiešu regulāro aviosatiksmi starp Latviju un Āfriku. Lidojumi abos jaunajos maršrutos plānoti līdz nākamā gada marta beigām.

Vairākos "airBaltic" maršrutos, tai skaitā uz Tallinu, Helsinkiem, Stokholmu un Briseli lidojumu biežums ziemas sezonā būs lielāks nekā iepriekšējā ziemā. Tāpat pasažieri varēs doties uz ziemas atpūtas galamērķiem Zalcburgā un Veronā, četras reizes nedēļā notiks lidojumi uz Dubaiju un sešas reizes nedēļā - uz Tenerifi.

2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus provizoriski izmantos 10,513 miljoni pasažieru, liecina «Rail Baltica» kopuzņēmuma «RB Rail» pētījums par projekta pasažieru pārvadājumu prognozēm.

Pētnieki prognozē, ka 2026.gadā pasažieru skaits maršrutā no Tallinas līdz Pērnavai būs 407 000, no Pērnavas līdz Rīgai - 337 000, no Rīgas centrālā stacijas līdz Rīgas lidostai - 7,56 miljoni, bet no Rīgas lidostas līdz Panevēžai - 373 000 pasažieru.

Turklāt no Panevēžas līdz Kauņai prognozēti 648 000 pasažieri, no Kauņas līdz Viļņai - 845 000, savukārt maršrutā no Kauņas līdz Polijai - 341 000 pasažieru.

Kopumā prognozēts, ka 2026.gadā «Rail Baltica» maršrutus izmantos 10,513 miljoni pasažieru.

Savukārt 2036.gadā pēc pētnieku aplēsēm pasažieru skaits vairumā maršrutu pieaugs. Kopumā prognozēts, ka šajā gadā «Rail Baltica» maršrutus izmanos 9,774 miljoni pasažieru.

Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Augkopības nodaļas speciālists Māris Narvils publicējis secinājums par mēģinājumu audzēt laukā pārziemojošus kartupeļus, kurus var ēst jau februāra beigās, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.

Māris Narvils kopš rudens briedušos kartupeļus novācis, lai kopā ar ģimeni un LLKC kolēģiem nogaršotu februāra beigās.

Ziemošana izmēģināta ar šķirni Laura, pērn vasaras otrajā pusē bumbuļus iestādot un ļaujot tiem augt līdz rudenim. Salnu laikā laksti piesegti ar agrotīklu. «Kartupeļi aug, līdz to augšana dabiski – gaisa un augsnes temperatūru dēļ – apstājas, veģetācija beidzas,» vēsta M. Narvils, «tad nāk lakstu pļaušana un pirmā vagu nosegšana. Nākot lielākam salam, salmu kārtu papildina, sedz ar plēvi, bet ne pilnībā. Tā kartupeļu stādījums neskarts gaida pavasari, kad tiek norakts un celts galdā.»

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

Pasažieru pārvadātājs Lux Express no 2022. gada 1. maija slēgs maršrutu Rīga–Jēkabpils–Daugavpils, jo strauji kāpušas izmaksas, bet pastāvošie tirgus ierobežojumi un neskaidrās attīstības perspektīvas liedz uzņēmumam veidot plašāku Latvijas iekšzemes tālsatiksmes maršrutu tīklu.

Lux Express turpinās apkalpot starptautiskos tālsatiksmes maršrutus no Rīgas uz Viļņu, Varšavu, Tallinu, Pērnavu un citiem galamērķiem.

"Uzņēmuma mērķis bija izveidot kvalitatīvu autobusu maršrutu tīklu, kas savienotu Latvijas lielākās pilsētas. Mūsu īstermiņa mērķis bija līdz 2022. gada vidum apkalpot vismaz trīs iekšzemes maršrutus Latvijā. Tomēr uzņēmumam šāda iespēja netika dota un nākotnes perspektīvas šādu tiesību iegūšanai ir kļuvušas vēl neskaidrākas. Strādājot trīs maršrutos, uzņēmumam būtu iespēja kāpināt loģistikas efektivitāti un tādejādi mazināt straujā izmaksu kāpuma sekas. Diemžēl, darbojoties tikai vienā maršrutā, tas nav iespējams. Šajos nenoteiktības apstākļos nolēmām slēgt maršrutu, kas nes zaudējumus, un koncentrēties uz regulārajiem starptautiskajiem pārvadājumiem," komentē Lux Express starptautiskā biznesa vadītājs Ingmārs Ross.

Ar režisora Jura Kursieša filmu Modris atklāta Ņujorkā bāzēta kino žurnāla Filmatique straumēšanas platforma filmatique.com.

Šī vietne specializējas art-house kino un festivālos izrādītu filmu demonstrēšanā. Līdz ar Modri pirmajos trīs mēnešos Filmatique varēs noskatīties arī Kannās izrādīto kanādiešu režisora Ksavjēra Dolana trešo filmu Joprojām Lorenss / Laurence Anyway (2012), Kannu Zelta Palmas zara laureātes, meksikāņu režisores Amatas Eskalantes filmu, kopā septiņus jaunu un daudzsološu pasaules režisoru darbus.

Pirmo nedēļu Modris būs vienīgā filma, ko kino gardēžiem piedāvās Filmatique; vēlāk vietnes lietotājiem katru nedēļu tiks piedāvāta jauna filma.

ASV skatītāji filmu Modris turpmākajos trīs mēnešos var noskatīties bez maksas, vēlāk vietne filmu straumēšanu piedāvās par abonentmaksu 10 dolāri mēnesī.

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

"Rīgas satiksme" informē, ka saskaņā ar gada pārskata datiem uzņēmums 2020. gadu ir noslēdzis ar peļņu gandrīz 1 miljona eiro apmērā. Tāpat pagājušajā gadā ekspluatācijā pieņemti 10 ar ūdeņradi darbināmie trolejbusi un panākta vienošanās par 20 zemās grīdas tramvaju piegādes atjaunošanu. 2021. gada prioritātes ir sabiedriskā transporta parka un infrastruktūras atjaunošana.

Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu ieviešana un būtisks pasažieru skaita samazinājums 2020. gadā radīja ietekmi gan uz kopējiem uzņēmuma ieņēmumiem, gan ieņēmumiem no biļešu tirdzniecības. Tāpat Konkurences padomes piespriestā soda apmaksa 2,4 miljonu eiro apmērā uzņēmuma peļņu samazināja no 3,4 miljoniem eiro uz 1 miljonu eiro.

Uzņēmums norāda, ka ieņēmumu kritumu ir izdevies nosegt, būtiski samazinot izdevumus. To ir izdevies panākt gan pārskatot iepirkumu procedūras, padarot tās caurspīdīgākas, gan nodrošinot konkurenci vispārīgās vienošanās ietvaros. Piemēru var minēt degvielas iepirkumu procedūru, kur tika noslēgta vispārīgā vienošanās ar trīs piegādātājiem, kurus uzņēmums turpmākos trīs gadus katru mēnesi uzaicina piedalīties cenu aptaujā un iesniegt savus piedāvājumus. Tādejādi tiek nodrošināta nepārtraukta konkurence starp dīzeļdegvielas piegādātājiem, kas ļauj saņemt zemāko cenas piedāvājumu.

Peļņas nolūkos pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» nākotnē varētu paplašināt maršrutus uz Pierīgas pašvaldībām - tā gan ir tikai iecere un nekādas sarunas par to nav sāktas, trešdien Rīgas domes deputātiem teica uzņēmuma pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss.

Apvienotā Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu un Satiksmes un transporta lietu komiteju sēdē 16.janvārī deputāti iztaujāja Matīsu ne tikai par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sākto kriminālprocesu un «Rīgas satiksmes» finansiālo stāvokli, bet arī par uzņēmuma nākotnes iecerēm.

Pēc Matīsa teiktā, maršrutu nodrošināšana arī uz Pierīgas pašvaldībām varētu būt viens no veidiem, kā palielināt uzņēmuma peļņu. «Sadarbībā ar Autotransporta direkciju mēs varētu apkalpot Pierīgas maršrutus un, iespējams, runāt par divu zonu biļešu ieviešanu, kas nodrošinātu mums papildu pasažierus,» sacīja Matīss.

Viņš gan norādīja, ka šī iecere neparedz jaunu maršrutu radīšanu «no zila gaisa». «Piemēram maršruts gar Ķīšezeru. Ja mēs to pagarināsim par dažiem kilometriem un nodrošināsim iespēju cilvēkiem nokļūt Carnikavā, tas mums dos vairāk ieguvumu nekā zaudējumu. Nav tā, ka mēs tukšu autobusu vedīsim uz Ādažiem, mēs vienkārši varētu pagarināt jau esošos maršrutus. Skaidrs, ka Rīga neuzturētu Ādažu pensionārus vai skolniekus, par to maksātu vai nu novada dome vai valsts, taču šāds sadarbības modelis pastāv,» sprieda Matīss, norādot, ka šī gan esot tikai nākotnes iecere un konkrētas sarunas nav notikušas.

Tūrisma sezonu Liepājā atklās 19.maijā, piedāvājot nakts ekskursiju Promenādes pieturzīmes. Otra iespēja būs doties Mazajā Kurzemes vīna tūrē.

19.maijā Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojs (LRTIB) sadarbībā ar diviem Liepājas stāstniekiem un gidiem – Gunāru Silakaktiņu un Juri Raķi – piedāvās iespēju ne tikai pilsētas ciemiņiem, bet arī pašiem liepājniekiem pirmoreiz apmeklēt kuģu dokus Liepājas promenādē – padomju laikā slepenu militāru objektu, kur tika remontēti padomju militārie robežapsardzes kuteri. Šī būs viena no Liepājas promenādes pieturzīmēm, kas tiks apskatīta vairāk nekā divu stundu garajā nakts ekskursijā ar nosaukumu Promenādes pieturzīmes. Ekskursijas sākums plānots pulksten 22:00, informē Liepājas Reģiona tūrisma informācijas birojs.

To sešu politisko partiju lokomotīvju materiālais stāvoklis, kuras pēc pēdējām aptaujām varētu iekļūt 10. Saeimā, ir ļoti atšķirīgs, bet lielākoties - labs.

Lielākajai daļai ir gan uzkrājumi skaidrā naudā, gan noguldījumi bankās, ir arī lielākas un mazākas parādsaistības, tie līdztekus darbībai politikā ieņem amatu arī privātos uzņēmumos, kuros mēdz būt arī līdzīpašnieki, daudziem pieder vairāki nekustamie īpašumi. Gandrīz visiem, izņemot diviem, ir augstākā izglītība, kas iegūta gan Latvijā, gan ārvalstīs. Tiesa, ir arī izņēmumi - dažiem tomēr nav nedz uzkrājumu, nedz arī kas pieder.

LD/DB apkopotā informācija par partiju lokomotīvēm Rīgā, Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē liecina, ka Saskaņas centra lokomotīvju kopējais skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumu apjoms ir ap 45,2 tūkst. latu, bet uzņemtas parādsaistības aptuveni par 164,9 tūkst. latu. Vienotības lokomotīvju naudas uzkrājumu apjoms veido aptuveni 288,8 tūkst. latu, bet parādsaistības - ap 84,6 tūkst. latu. Jāpiebilst, ka tās savukārt ir citiem aizdevušas kopumā 147,2 tūkst. latu.

Saskaņā ar gada pārskata datiem uzņēmums "Rīgas satiksme" 2019. gadu ir noslēdzis ar peļņu 7,7 miljonu eiro apmērā.

2019. gada finanšu rezultāti rādot pozitīvas tendences uzņēmuma pārvaldībā un darbībā, kas turpina attīstīties arī 2020. gadā.

2019. gadā kopējie "Rīgas satiksmes" ieņēmumi veidojuši 208,8 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2018. gadu, ir par 12,9% vairāk. Ieņēmumi no biļešu realizācijas par sabiedriskā transporta pakalpojumiem 2019. gadā bija 50 miljoni eiro, kas salīdzinājumā ar 2018. gadu palielinājušies par 10,4%.

"Rīgas satiksmes" ieņēmumu palielinājumu 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu par 10,8 miljoniem eiro veidoja valsts un Rīgas pašvaldības finansējuma pieaugums un saņemtās dividendes no meitas uzņēmuma "Rīgas karte".

Kopumā sabiedriskajā transportā pagājušajā gadā pārvadāti vairāk nekā 147 miljoni pasažieru.

Gids Armands Muižnieks, kurš tūrisma nozarē darbojies trīsdesmit gadus, savus viesus ved ne vien ekskursijās pa pilsētu, bet arī uz mežu.

«Kādreiz attieksme bija tāda - sagaidām visus, ejam pa maršrutu no punkta A uz punktu B. Taču dzīve mainās un attieksme mainās,» pauž Armands Muižnieks, kurš ir profesionāls gids. Tagad A.Muižnieks saviem viesiem piedāvā dzīvesstila ekskursijas - individuāli pielāgotus maršrutus un programmas katra ceļotāja vēlmēm un interesēm ar mērķi ne tikai informēt, bet arī bagātināt ceļojuma pieredzi.

«Līdz tam es arī nonācu palēnām. Man ir jābūt ātri gatavam īstenot viesu vēlmes, piemēram, doties uz koncertu. Īsākā Vecrīgas ekskursija man ir bijusi 15 minūtes ilga - kāds cits pieredzējis gids varētu teikt, ka tas nav iespējams, bet es tomēr centos viesiem iespaidu par pilsētu radīt. Man nav maršruta un varam iet jebkurā virzienā - visur būs kāds stāsts. Pārsvarā tās ir arī individuālas ekskursijas. Esmu sapratis, ka, ja es varu iedot kaut ko vairāk, tad vieglāk un labāk ir strādāt ar nelielāk grupiņām un individuāliem ceļotājiem,» tā ikdienu ieskicē gids.

Nedēļas nogalē, no 1.līdz 3.februārim starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks starptautiskā tūrisma un aktīvās atpūtas izstāde Balttour 2019, informē pasākuma rīkotāji.

Izstādē plaši būs pārstāvēts gan Latvijas reģionu tūrisma piedāvājums, gan arī kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas piedāvājums.

Zemgalieši izstādē Balttour 2019 iesoļos ar vērienu, jo 2. februārī notiks krāšņa pašvaldību vai redzamāko tūrisma objektu talismanu parāde. Zemgales stendā varēs nodoties radošām nodarbēm, jo zemnieku saimniecība Vaidelotes iemācīs pagatavot īpašu garšvielu maisījumu, Anna Vanna piedāvās ziepju darbnīcu, Ozolnieku novada uzņēmums 5 masti mudinās pievērsties līdzsvara trenažierim, bet Aizkraukles nešpetnās raganas pārbaudīs apmeklētāju modrību.

Senā Hanzas pilsēta Koknese aicinās uzzināt, kas šogad jauns Kokneses viduslaiku pilsdrupās un Likteņdārzā, kā arī piedāvās vairākas radošās darbnīcas. Būs iespēja iepazīt dabīgās kosmētikas tapšanas ceļu un tējas vākšanas tradīcijas.

No 19. līdz 21. oktobrim Ķīpsalā notiek izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» un «Vide un enerģija 2018».

Tajā tiks demonstrētas aktuālās tendences energoefektivitātes, būvniecības un nekustamo īpašumu jomā.Izstāžu dalībnieki piedāvās risinājumus gan lieliem infrastruktūras objektiem, gan ikvienai mājsaimniecībai, kas vēlas efektīvāk izmantot energoresursus, apsildīt telpas un renovēt mājokli.

Savu produkciju piedāvās «Baltijas durvis», «Bel-Door», «Ambe», «Iļģuciems», «Kalo būve», «WATEX», jumtu segumus prezentēs vadošie būvniecības uzņēmumi «Monier» un «Toode». Āra ekspozīcijā varēs aplūkot jau gatavas pirts mājiņas, lapenes, grilus un citas mājsaimniecībā noderīgas lietas.

Granulu apkures risinājumus piedāvās «Grandeg», «Duo Systems», «FAN», «AGB», bet biomasas apkures katlus un moduļveida katlumājas prezentēs «Anna Asistance», saules paneļus – «A J Power» un «NAPS Solar Systems». Nepieciešamo siltumam piedāvās izstādes «Māja. Dzīvoklis 2018» ilggadējie dalībnieki – «Intersol», «Akmens krāsnis», «Helmiks R», «Apkures katli» un citi.Viedais transports

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.