Līdz ar RTU Enerģētikas un elektrotehnikas fakultātes (EEF) jaunās ēkas būvniecības pabeigšanu Ķīpsalā noslēgusies universitātes kompleksa «RTU – Pilsēta pilsētā» būvniecības projekta daļa, informē «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta sabiedrisko attiecību koordinatore Kristīne Toma.

Atsevišķi būvniecības darbi vēl turpināsies 2014.gadā.

RTU EEF jaunā ēka sešos stāvos ir būvniecības projekta daļa, kurā apvienotas visas fakultātes struktūrvienības – Enerģētikas institūts, Industriālās elektronikas un elektrotehnikas institūts un Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūts. Jaunā EEF ēka ir pilnībā automatizēta – tā saucamā elektroniskā ēka, kurā gan vēdināšanas, gan apkures, gan arī apgaismošanas sistēmas tiek kontrolētas caur vienotu vadības paneli.

Plašās auditorijas (150 vietas) aprīkotas ar skārienjutīgiem ekrāniem, apskaņošanu un pieeju internetam. Līdzīgi kā visas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta ēkas, arī EEF ir pilnībā pielāgota cilvēkiem ar īpašām vajadzībām – ievērotas nianses durvju platuma izvēlē, pielāgoti lifti, iebūvētas nobrauktuves. Studentiem jaunā EEF durvis vērs 2014.gada mācību sezonā, bet novembrī jaunās telpas jau devās apskatīt interesenti no studentu pašpārvaldes un RTU absolventu asociācijas.

Izskatās, ka Kirovs (Lipmans) kā Latvijas Hokeja federācijas (LHF) prezidents iedomājas, ka ir priekšnieks hokeja klubiem. Nevis mūsu iecelts cilvēks federācijā, bet gan priekšnieks visiem, tā intervijā žurnālam Lietišķā Diena nu jau ieilgušo konfliktu starp LHF un hokeja klubu Rīgas Dinamo komentē šā kluba valdes priekšsēdētājs, ekspremjers Aigars Kalvītis.

«Uzbrukt vadošajai hokeja saimniecībai Latvijā, kas uztur gan U-18, gan U-20, gan pieaugušo izlases, un tajā pašā laikā mēģināt jau uz priekšdienām novelt vainu par iespējami neveiksmīgu startu olimpiskajā kvalifikācijā – tas mums ir aizskaroši. Domāju, ka viņam viennozīmīgi ir jāmaina sava attieksme, jo tādā veidā vairs nevar strādāt. Viņš nav priekšnieks mums, viņš ir priekš tā, lai palīdzētu mums. Federācijai jākalpo saviem biedriem, klubiem, nevis jābūt tai par priekšnieku. Tas ir attieksmes jautājums,» tā ekspolitiķis.

Viņš arī nenoliedz, ka paša vadītā kluba sasniegumi šobrīd ir uzskatami par vājiem, un arī skatītāju atbalsts var beigties situācijā, ja zaudējumi spēlēs kļus par regulāru parādību.

«Ļoti labi sasniegumi Latvijā ir privātajā sektorā. Mūsdienās ieeju kādā labā latviešu uzņēmumā un redzu, ka tas ir tikpat labs kā jebkur citur pasaulē,» intervijā žurnālam Lietišķā Diena/Dienas Bizness sacījis žurnāla The Economist redaktora vietnieks un Centrālās un Austrumeiropas korespondents Edvards Lūkass.

«Uzņēmumi sāk izjust, ka valsts vēl nedarbojas tik labi, kā varētu, kā tas ir, piemēram, Zviedrijā. Tas ir jūsu lielais izaicinājums,» viņš piebildis.

Atbildot uz jautājumu: «Kas ir mūsdienu Latvijas izaicinājums?», E. Lūkass stāstījis: «Dzīves kvalitāte. Pavērtējiet emigrāciju, kas Latvijai ir nopietna problēma, - tā nav tikai naudas dēļ vien. Teksasā varētu pelnīt vēl vairāk, bet Latvijas iedzīvotāji nebrauc uz Teksasu, jo tur dzīves kvalitāte nav tik laba. Ja zema dzīves kvalitāte sakrīt ar zemām algām, cilvēki brauc projām.»

The Economist eksperts arī uzskata, ka «Latvijas politika ir pārāk interesanta, un labāk būtu, ja tā būtu garlaicīga. Kā Zviedrijā, kur garlaicīgu centriski kreisu valdību nomaina garlaicīga centriski labēja valdība». «Bet šeit ir ārkārtīgi eksotisks pret ārzemēm vērstas godbijības, naudas, personisku ambīciju u. tml. sajaukums. Tas cilvēkiem liek justies kā ziepju operā, nevis īstā dzīvē, un tas ir slikti,» skaidrojis E. Lūkass.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Ķīpsalā, Āzenes ielā 18, notikusi svinīgā Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radošo industriju centra jaunās ēkas atklāšana, piedaloties valsts amatpersonām, nozaru profesionāļiem un universitātes pārstāvjiem.

Radošo industriju centrā turpmāk atradīsies RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte (APF), kā arī Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts. Tā būs pirmā universitātes teritoriālā kompleksa jeb studentu pilsētiņas «RTU – Pilsēta pilsētā» projekta gaitā renovētā ēka, kas durvis studentiem un mācībspēkiem vērs šā gada rudenī.

Radošo industriju centrs būs līdz šim modernākā un funkcionāli visdaudzveidīgāk izmantojamā RTU ēka, liecina universitātes sniegtā informācija. Ēkā būs iespējams nodrošināt ne tikai laboratoriju, mācību darba un pētījumu norisi, bet arī izmantot to izstādēm, modes skatēm un citiem konkrēto jomu studentiem nepieciešamiem pasākumiem. Jaunās telpas būs aprīkotas ar multimediju tehnoloģijām.

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Anglijā durvis ver 189 miljonus Lielbritānijas sterliņu mārciņu (159 miljonus latu) vērtā Birmingemas bibliotēka, kas būs mājvieta vienam miljonam grāmatu un pati sevi dēvē par lielāko publiski pieejamo bibliotēku Eiropā, vēsta BBC.

Bibliotēkā ir vairāk nekā 200 publiskās piekļuves datoru, izstāžu galerija un mūzikas telpas.

Bibliotēkas direktors Braians Gambls sacījis, ka ēka atbalsto tradicionālo lasītavu, bet ar modernu pieskārienu. Jaunajā ēka iekļauta arī Šekspīra piemiņas istaba, kurā atrodas 43 000 grāmatu kolekcija.

Jauno Birmingemas bibliotēku atklāja Malala Jousafzai (Malala Yousafzai), pusaudze, cilvēktiesību aizstāve, kuru Pakistānā sašāva grupējuma Taliban pārstāvji ar mērķi viņu «apklusināt». Viņa atklāšanā norādīja, ka pildspalvas un grāmatas ir ieroči, lai uzvarētu terorismu. 16 gadus vecā M. Jousafzai no Pakistānas uz Lielbritāniju tika pārvesta oktobrī, lai viņai veiktu operāciju. Tagad pusaudze Birmingemā apmeklē skolu.

Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air 2018. gada maijā uzsāks tiešos lidojumus uz Toronto no savām jaunajām bāzēm Londonā, Birmingemā un Parīzē, informē kompānijas pārstāvji.

Lidojumi uz Toronto būs trīsreiz nedēļā no Birmingemas un Londonas un četrreiz nedēļā – no Parīzes. Jaunā maršruta atvēršana ir nākamais solis pretī aviokompānijas mērķim revolucionizēt transatlantisko lidojumu segmentu.

Jau vēstīts, ka no 2018. gada aprīļa katru dienu lidojumus uz Ņujorku un četrreiz nedēļā uz Bostonu aviokompānija nodrošinās no visām trim jaunajām bāzēm Eiropā.

Nākamo divu gadu laikā Primera Air plāno palielināt reisu skaitu no esošajām bāzēm, kā arī atvērt jaunus transatlantiskos maršrutus un bāzes, lidojumus nodrošinot arī ar savu jaunāko flotes papildinājumu – 20 jauniem Boeing Max9-E.

Uzņēmums dibināts 2004. gadā Islandē un sākotnēji nodrošināja čartera lidojumus, sadarbojoties ar tūrisma operatoriem Skandināvijā. 2014. gadā uzņēmuma galvenā mītne no Dānijas tika pārcelta uz Rīgu, bet bizness paplašināts ar lidojumu tiešo pārdošanu un aktīvu zemo cenu aviopārvadājumu biznesa nišas iekarošanu.

Latvijā bāzētā aviokompānija PrimeraAir paziņojusi par trīs jaunām bāzes stacijām Eiropā - Londonā (Stansted, STN), Parīzē (Charles de Gaulle, CDG) un Birmingemā (BHX), lai sāktu lidojumus uz Ņujorku (EWR) un Bostonu (BOS), sākot ar 2018. gada aprīli. 2017. gada vasaras beigās tiks atklāti vēl divi transatlantiskie galamērķi.

«Ar jaunajām Airbus A321neo nodrošināsim lidojumus maršrutos, kuros ierasts izmantot platfizelāžas lidmašīnas. Pateicoties šo lidaparātu augstajai izmaksu efektivitātei un aprīkojumam, lidojumos no Eiropas varēsim piedāvāt zemas cenas,» saka PrimeraAir komercdirektore un viceprezidente Anastasija Višņakova.

Jaunajā lidmašīnā būs pieejamas divas klases – ekonomiskā un biznesa. Visiem pasažieriem būs iespēja lidojumu laikā izmantot bezvadu internetu un uzlādēt elektroniskās ierīces.

Lidojumi uz ASV tiks uzsākti 2018. gada aprīlī un būs pieejami visa gada garumā. No visām Eiropas bāzes stacijām PrimeraAir katru dienu nodrošinās lidojumus uz Ņujorku, bet četras reizes nedēļā – uz Bostonu. Biļetes nopērkamas interneta vietnē primeraair.com no 2017. gada 20. jūlija.

Svētdien, 1.aprīlī, atsākas periods, kad par iebraukšanu Jūrmalas pilsētas īpaša režīma zonā jāmaksā divi eiro dienā, atgādina pilsētas domē.

Vienlaikus ir ieviestas izmaiņas ērtākai caurlaižu iegādei. Lai mazinātu drūzmēšanos un braucējiem nebūtu jāstāv rindās pie caurlaižu iegādes aparātiem, iebraukšanas maksu varēs samaksāt arī pēc iebraukšanas pilsētā, tikai jāievēro, ka caurlaidei obligāti jābūt nopirktai tam datumam, kad transportlīdzeklis iebraucis Jūrmalā. Ar vienu dienas caurlaidi īpaša režīma zonā varēs iebraukt neierobežotu reižu skaitu tajā datumā (līdz plkst.23:59), kuram caurlaide iegādāta, nevis tikai vienu reizi, kā tas bija iepriekš.

Vienas dienas caurlaidi konkrētai dienai var nopirkt mājaslapā visitjurmala.lv, maksājot ar internetbankas starpniecību. To var izdarīt vai nu pirms došanās uz Jūrmalu, arī vairākas dienas iepriekš, vai jebkurā laikā tajā pašā dienā, kad transportlīdzeklis iebraucis īpaša režīma zonā. Par caurlaidi var samaksāt arī pēc izbraukšanas no Jūrmalas, jau aizbraucot mājās, tikai jāņem vērā, ka maksājums jāveic iebraukšanas dienā līdz plkst. 23:59. Svarīgi atcerēties, ka, iegādājoties caurlaidi, jānorāda transportlīdzekļa reģistrācijas numurs. Arī mobilo aplikāciju “Mobilly” un “Riga Card” lietotāji par iebraukšanas caurlaidi varēs samaksāt pirms vai arī pēc iebraukšanas pilsētā.

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) radošo industriju centrs Ķīpsalā, Āzenes ielā 18, kurā vienkopus atradīsies RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultāte, kā arī Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Tekstilmateriālu tehnoloģiju un dizaina institūts, šodien svin Spāru svētkus.

Tā būs pirmā teritoriālā kompleksa RTU – Pilsēta pilsētā projekta gaitā renovētā ēka. Ekspluatācijā tā tiks nodota jau šoruden.

Renovēšanas darbi RTU radošo industriju centrā Ķīpsalā, Āzenes ielā 18, tika sākti pērnvasar. Projekta attīstības gaitā vecais RTU mācību komplekss iegūs jaunu fasādi, modernas studiju auditorijas un arī atpūtas telpas. Līdzšinējo divu stāvu vietā paredzēti četri stāvi, un mājas vidū tiks izbūvēts ar stikla jumtu pārsegts iekšpagalms jeb ātrijs, kas namu padarīs gaišāku un mājīgāku. Ēkā paredzēti ievērojami plašāki studiju un projekta darbu eksponēšanas laukumi, kā arī elastīgas telpu transformācijas iespējas. Tas nodrošinās iespēju palielināt klausītāju vietu skaitu auditorijās, piemēram, vieslekciju u.c. plaši apmeklētu pasākumu gadījumā. Tāpat visas ēkas būs ērti pieejamas arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Atbilstoši mūsdienās iedibinātajiem starptautiskajiem standartiem tiks nodrošināta pieeja patstāvīgajam darbam darbnīcās 24 stundas diennaktī.

Latvijā bāzētā aviokompānija Primera Air šī gada pirmajos astoņos mēnešos apkalpojusi 700,8 tūkstošus pasažieru, kas ir par 23,4% vairāk salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn. Saskaņā ar prognozēm līdz 2017. gada beigām pārvadāto pasažieru skaits pārsniegs vienu miljonu, informē avikompānijas pārstāvji.

Turpinot iepriekšējo gadu augšupeju, uzņēmuma kopējie ienākumi šī gada pirmajos astoņos mēnešos pieauguši par 16,3% un palielinājušies arī kompānijas ieņēmumi uz vienu sēdvietas kilometru (RASK) par 12,1%, salīdzinot ar tādu pašu laika posmu pērn. Savukārt ieņēmumi no pasažieru iegādātajiem papildu produktiem un pakalpojumiem pieauguši par 3,11%, sasniedzot ļoti labu rādītāju – 9,36 miljonus eiro.

«Mēs esam lepni un gandarīti par izcilajiem mūsu aviokompānijas finanšu rādītājiem un pārvadāto pasažieru skaitu pieaugumu. Mūsu pieņemtie lēmumi un 2016. gadā uzsāktie projekti uzrāda lieliskus rezultātus: esam uzlabojuši savu piedāvājumu, ieviešot biļešu klases Eiropas lidojumiem, slēdzām nerentablus maršrutus un fokusējamies uz pieprasītāko lidojumu attīstīšanu. Esam spējuši palielināt arī lidmašīnu piepildījumu un tagad varam priecāties par izciliem rādītājiem – mūsu lidmašīnās vidējais vietu piepildījums gadā sasniedzis 87%,» skaidro Primera Air komercdirektore un viceprezidente Anastasija Višņakova.

Vācijas lidsabiedrība Lufhansa darbinieku streika dēļ atcēlusi lielāko daļu pirmdienas lidojumu. Streikotāji kompānijai pieprasa algu palielināšanu. Lufthansa lidojumi atcelti arī no un uz Rīgas lidostu.

Lidsabiedrība pavēstījusi, ka no 1,7 tūkstošiem paredzēto lidojumu tikai divdesmit notiks kā iepriekš plānots, raksta BBC. Atcelti lidojumi no un uz Lielbritānijas lidostām – Londonā, Mančestrā, Birmingemā, Ņūkāstlā u. c. Tāpat skarti lidojumi no un uz Vācijas Frankfurtes, Diseldorfas, Minhenes un Hamburgas lidostām.

Lufhansa arī uzsvērusi, ka darbinieku streiks ir «nesamērīgs», jo kompānija ar strādājošajiem jau iepriekš vienojusies par sarunu datumiem, kuros bija iecerēts pārspriest algu jautājumus.

Vācijas lidsabiedrība iecerējusi veikt taupības pasākumus, lai spētu izdzīvot asajā konkurences cīņā ar citām aviokompānijām. Aizvadītajā nedēļā Lufthansa atteicās atbalstīt darbinieku prasību – nākamo 12 mēnešu laikā par 5,2% palielināt strādājošo algas. Tāpat neapmierinātie darbinieki vēlas saņemt garantijas pret iespējamām atlaišanām.

Lielbritānijas policija arestējusi Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kura tiek apsūdzēta krāpniecībā, vēsta BBC. EP deputāte Niki Sinklaire (Nikki Sinclaire) arestēta Birmingemā.

N. Sinklaires un vēl trīs clvēku arests noticis izmeklēšanas ietvaros, kas uzsākta 2010. gadā un saistīta ar EP deputāta pabalstu izkrāpšanu. Arestētie tika atbrīvoti pret drošības naudu.

N. Sinklaire norāda, ka izvirzītās «apsūdzības ir vecas un tās izplata kāds neapmierināts bijušais darbinieks». EP deputāte uzsver, ka Birmingemas policijas iecirknī ieradusies pati un, ka gan viņa, gan arī viņas biroja darbinieki pilnībā sadarbojas ar policiju.

Deputāte EP 2009. gadā tika ievēlēta no Lielbritānijas Neatkarības partijas saraksta. Taču vēlāk partija viņu izslēdza no savām rindām, jo deputāte atteicās sadarboties ar Lielbritānijas Neatkarības partijas politiskajiem sabiedrotajiem EP. Pašlaik N. Sinklaire EP darbojas kā neatkarīgā deputāte.

Desmit Latvijas veļas ražotāji ar kopīgu Latvijas stendu piedalīsies tekstilražošanas izstādē Salon International de la Lingerie Parīzē.

Izstāde notiks no 21. līdz 23. janvārim. Dalību tajā pieteikušas deviņas Liepājas firmas un viena Rīgas firma, Db.lv informēja Latvijas veļas ražotāju asociācijas (LATVERA) vadītājs Jurijs Hadarovičs. Uz Franciju plāno doties New Rosme, Elli, Glora, Grācija-RIM, Nikol Djumon, Novella, Orhideja, Regina N, Roksa un Stefi L. Dalību izstādē atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra no programmas, kas paredzēta nacionālo kopstendu organizēšanai starptautiskajās izstādēs. Veļas ražotāji saņēmuši atbalstu trim Parīzes izstādēm gandrīz 90% apjomā no izmaksām, kas ir ap 90 tūkstošiem eiro.

Britu partiju kongresu nedēļā ķidāts tiek ne vien Brexit scenārijs, bet arī pastāvošā ekonomiskā kārtība.

Ir noslēdzies opozīcijā esošās britu leiboristu partijas kongress, kur lielā vienprātībā apstiprināta pretestība valdības aizvien izteiktāk īstenotajam «cietajam» izstāšanās no ES jeb Brexit scenārijam. Leiboristi arī patur spēkā aicinājumu uz ārkārtas vēlēšanām vai, ja tas neizdotos, tad uz atkārtotu referendumu, ja provizoriskais Dauningstrītas līgums ar Briseli neatbildīs partijas izvirzītajiem sešiem kritērijiem (skat. izcēlumu).

Premjeres Terēzas Mejas Konservatīvās partijas šāgada kongress Birmingemā sāksies svētdien, 30. septembrī, un ilgs līdz nākamajai trešdienai, un tā fokusā arī būs Brexit. Paralēli valdošās partijas oficiālajai sanākšanai desmit jūdzes nostāk notiks ar partijas Brexit kursu neapmierināto konservatīvo alternatīvais kongress, ziņo Sky News. Šis radikālākais spārns prasa bezkompromisu izstāšanos no ES, lai ko tas arī maksātu. Tā kā konservatīvo vidū aizvien ir arī pretējs viedoklis – ka ir jāpaliek ES –, tad ir izskanējuši ieteikumi šāda «supercietā» Brexit piekritējiem dibināt savu jaunu partiju, nevis vairot konservatīvo iekšējo šķelšanos.

Lielbritānijas telekomunikāciju operators EE šomēnes kļūs par pirmo kompāniju valstī, kas sāks piedāvāt 5G mobilo sakaru tīklu, tomēr uzņēmums atteicies no sākotnējiem plāniem un neizmantos Ķīnas kompānijas «Huawei» tehnoloģijas, trešdien pavēstīja EE.

EE iepriekš paziņoja, ka Lielbritānijas tirgū piedāvās «Huawei» pirmo tālruni ar 5G tehnoloģiju «Huawei Mate 20 X 5G», tomēr Ķīnas kompānijas iesaiste Lielbritānijas telekomunikāciju sektorā ir nonākusi politisko debašu krustugunīs.

Laikraksts «Financial Times», atsaucoties uz EE vadītāja Marka Elleras teikto, vēstīja, ka kompānija atlikusi «Huawei» 5G telefonu laišanu tirgū, līdz tā būs saņēmusi garantijas, ka šiem tālruņiem ilgtermiņā būs pieejami atjauninājumi un tehniskais atbalsts.

«Mums bija jāatkāpjas no šiem plāniem,» viņš sacīja.

ASV tehnoloģiju kompānija «Google» šonedēļ paziņoja, ka sāk saraut saites starp tās operētājsistēmu «Android» un «Huawei», kas varētu ietekmēt simtiem miljonu viedtālruņu lietotāju. ASV pēdējā laikā vērsušās pret «Huawei», aizliedzot ASV kompānijām piegādāt detaļas uzņēmumam, kurš tiek apsūdzēts par sadarbību ar Ķīnas izlūkdienestiem. Šis aizliegums gan pagaidām ir atlikts uz 90 dienām.

Jūnijā Birmingemā norisināsies starptautiskā inženiernozaru piegāžu un kooperācijas izstāde Subcon – 2011, kurā Latviju izstādē ar nacionālo stendu pārstāvēs desmit uzņēmumi.

Latvijas uzņēmumi jau četrus gadus piedalās izstādē. Šogad Latviju pārstāvēs a/s Baltijas gumijas fabrika, a/s Dambis, SIA Hagiteks, SIA Metālmeistars, SIA NOOK serviss, SIA Roto Plus, SIA RD Alfa mikroelektronikas departaments, SIA SFM Latvia, SIA Vikan marketing, SIA Volburg, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības uzņēmēju asociācija (MASOC), DB informēja LIAA.

Paralēli Subcon izstādei - lielākajā Lielbritānijas izstāžu kompleksā NEC, notiks arī izstāde Tooling Show, kā arī vairāki ar inženiernozarēm saistīti semināri. Latvijas uzņēmēju dalību izstādē Subcon 2011 organizē LIAA sadarbībā ar MASOC. Tā noslēgsies 9.jūnijā.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Atjaunotās krosoverkupejas "Toyota C-HR" rīcībā ir jau divas hibrīdsistēmas. Jaudīgākā no tām attīsta 184 ZS lielu jaudu.

Pēc "Toyota" marketologu aplēsēm, 95% no plānotajiem atjaunotā "C-HR" pārdošanas apjomiem Eiropā veidos hibrīdi. No tiem 62% būs lētākā un mazjaudīgākā hibrīdmodeļa pircēji, bet 33% priekšroku dos 184 ZS hibrīdmodelim. Arī Baltijā "Toyota" hibrīdmodeļu pārdošanas bilance pret benzīnversiju ir nospiedošā pārākumā, turklāt ar katru nākamo dienu tā palielinās par labu hibrīdiem. Būtiski uzsvērt, ka tas attiecas ne tikai uz "Toyota C-HR", bet visu "Toyota" modeļu klāstu.

Kāpēc tas būtu jāpērk

Paldies līdzšinējam "Toyota Motor Corporation" prezidentam Akio Tojoda (Akio Toyoda), jo viņa vīzija un redzējums, ka "Toyota" mūsdienās vairs nedrīkst būt tikai tehniski uzticami, toties garlaicīga un pelēcīga izskata auto, rezultējās ar to, ka "Toyota C-HR" debijas brīdī 2016. gadā pārsteidza Eiropu ar savu revolucionāro dizainu. Šī pamanāmā personība iekustināja pat allaž konservatīvos Rietumeiropas pircējus, un "Toyota C-HR" ir tas auto, kas deva attīstības grūdienu pārveidot arī pārējo "Toyota" modeļu gammu, kas tiek tirgota Eiropā. Kas attiecas uz uzlaboto "C-HR", tad līdztekus nelielām vizuālajām pārbīdēm auto ir ieguvis jaunu gaismas tehniku, uzlabotu multimediju centru ar plašākām izmantošanas iespējām un dzidrāku ekrāna izšķirtspēju.

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados no snaudoša un mazliet garlaicīga sektora ir kļuvusi par vienu no karstākajiem uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) darījumu kaujas laukiem Eiropā. Papildus pēdējā laika redzamākajam darījumam – fiksēto telekomunikāciju operatora British Telecom plānam iegādāties Lielbritānijas lielāko mobilo operatoru EE par 12,5 miljardiem mārciņu – Eiropā ir notikusi virkne citu nozīmīgu nozares M&A darījumu. Kas tad ir pamodinājis telekomunikāciju M&A lāci no ziemas miega?

Telekomunikāciju nozare pēdējos gados ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Papildus eksponenciāli pieaugošajam datu apjomam, kas ar katru gadu arvien vairāk noslogo telekomunikāciju tīklus un uzstāda aizvien augstākas prasības investīcijām infrastruktūrā, nozares spēlētājiem nākas saskarties ar virkni citu iepriekš nepieredzētu izaicinājumu.

Arvien pastiprinās dažādu regulāciju ietekme uz telekomunikāciju operatoru darbības rezultātiem. Eiropas Savienība ar katru gadu arvien agresīvāk ierobežo viesabonēšanas tarifus, cenšoties padarīt dalībvalstu vienoto tirgu arvien atvērtāku. Klienti viennozīmīgi ir ieguvēji, taču nozares uzņēmumu peļņas un zaudējumu pārskati nav. Turpina pieaugt spiediens uz operatoru darbības finanšu rezultātiem un peļņas maržām.

Nekustamā īpašuma kvadrātmetra cena svārstās no 400 eiro līdz trīs un vairāk tūkstošiem eiro. Kā rodas tāda cenu starpība? Vai tā ir atkarīga tikai no vietas, kur atrodas īpašums? Eksperti atzīst, ka vietas prestižam ir nozīme, taču noteiktā vietā papildu izdevumi var būt dažādu iemeslu dēļ.

Uzsākot mājas celtniecību, būvniekam sākotnēji jādefinē, kas būs tās potenciālais pircējs un kāda ir viņa pirktspēja. No tā būs atkarīga būvniecības vietas, projekta un materiālu izvēle, tehniskie un apdares risinājumi un citas nianses, kas veido nekustamā īpašuma materiālo vērtību. Mēs saprotam, ka katrai pircēju grupai ir savas vēlmes un finansiālās iespējas. Piemēram, Alberta ielā nekustamo īpašumu izvēlas turīgi ļaudis ar īpašām prasībām, tādēļ dzīvokļi tur ir lielāki, un apdares materiāli dārgāki. Savukārt guļamrajonos pircēji visbiežāk ir jaunas ģimenes, kurām, uzsākot kopdzīvi, nepieciešams ekonomisks mājoklis.

Lūk, piemērs - Purvciemā, Ieriķu ielā 18, plānojam būvēt jaunu māju, kurā dzīvokļa cena būs aptuveni 2000 eiro par m2. Bet projektā Jūrmalā, Rīgas ielā 51, tas maksās 2800 eiro par m2. Abas mājas būs kvalitatīvas, ar visiem nepieciešamajiem sertifikātiem, taču būvniecības izmaksas abos projektos ir pilnīgi atšķirīgas. Viss atkarīgs no iecerētā mērķa. Māju var uzbūvēt dārgāk vai lētāk, un abos gadījumos to ir iespējams paveikt kvalitatīvi. Vienā projektā tiek uzstādīti panorāmas un trīskārši stikla pakešu logi, bet citā - standarta, jo tur siltuma zudumi ir ievērojami mazāki un pietiek ar divkāršiem pakešu logiem. Jūrmalā ierīkojam atsevišķu gāzes apkures katlu, bet Purvciemā māju pieslēdzam pilsētas komunikācijām.