Pakalpojumi

Gatavi konkurēt ar Igauniju

Linda Zalāne, speciāli DB, 25.02.2019

Jaunākais izdevums

Pēdējos astoņos gados SIA GenEra palielinājusi piedāvāto testu klāstu vismaz 50 reizes un prognozē, ka nākotnē aktuālā tendence Latvijā būs individuālie ģenētiskie testi.

«Liela daļa no testiem, kurus pēdējos pāris gados veicam, ir tādi, kurus cenu lapā nemaz neliekam, jo tie ir specifiski, individualizēti, kurus pasūta ārsti-speciālisti konkrētiem pacientiem. Tuvākajos gados Latvijā, tāpat kā citviet pasaulē, medicīnas sistēma tieksies uz individualizētu pieeju, ģenētiķa konsultācijām un pēc tam jau mērķtiecīgu terapiju un nepieciešamo zāļu nozīmēšanu. Gala rezultātā katram cilvēkam tiks veikts savs individuālais ģenētiskais tests. Tehniski esam gatavi, bet, lai to piedāvātu, ir nepieciešams sakārtot arī vairākas lietas valsts līmenī, tostarp izglītot ārstus, lai tie saprastu, kuriem pacientiem ir nepieciešams individuāls tests, un pēc tā veikšanas prastu izskaidrot pacientam testa rezultātus,» stāsta SIA GenEra valdes priekšsēdētāja, ģenētiķe Liene Ņikitina-Zaķe.

Plašs spektrs

Atskatoties pagātnē, L. Ņikitina-Zaķe teic, ka 2001. gadā tika dibināta privāta firma ar domu, ka tā varēs uzturēt valsts iedzīvotāju genomu datu bāzi. Uzņēmumu dibināja Latvijas biomedicīnas pētījumu un studiju centrs (BMC) kopā ar privātpersonām. Sākotnēji uzņēmuma nosaukums bija GenDB. Ideja, ka privāts uzņēmums varētu uzturēt genoma datu bāzi, tika aizgūta no Igaunijas, bet Latvijā šādam solim tobrīd bija pietiekami daudz šķēršļu un normatīvu nepilnību, līdz ar to visiem iesaistītajiem bija skaidrs – tas nedarbosies. Tā kā firma jau bija dibināta un tās darbinieki bija molekulārie biologi, dzima ideja piedāvāt ģenētisko testēšanu. «Patlaban šāda genoma datu bāze ir izveidota, un tā ir BMC pārziņā, kas ir valsts iestāde, un datu bāze tiek izmantota zinātnei. Savukārt mēs vairāk koncentrējamies uz diagnostiku. Pirmos desmit gadus tika piedāvāti aptuveni pieci ģenētiskie testi, un diezgan ilgi firma bija divu cilvēku kolektīvs, bet šobrīd komandā esam deviņi un visi ar augstu intelektuālo potenciālu, jo pieciem no mums ir doktora grāds bioloģijā vai medicīnā. Šī ir vienīgā privātā laboratorija, kurā strādā trīs privātie tiesu eksperti, kuru sertifikāts, tāpat kā valsts tiesu ekspertu sertifikāts, ļauj veikt DNS radniecības testus tiesu vajadzībām. Visi mūsu eksperti ir nākuši no zinātnes vides un ieguvuši doktora grādus jau savas karjeras sākumposmā – līdz ar to bieži spējam domāt plaši un zinātniski, piedāvāt arī dažādus nestandarta risinājumus,» pauž L. Ņikitina-Zaķe.

Visu rakstu Gatavi konkurēt ar Igauniju lasiet 25. februāra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot jaunus un pilnveidojot esošos digitālos pakalpojumus, Baltijas valstis ir kļuvušas par paraugu Eiropas Savienības (ES) digitālās transformācijas jomā un jau šoruden ES Telekomunikācijas ministru neformālās tikšanās laikā aicinātas prezentēt savu digitālās transformācijas vīziju, aģentūru LETA informēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP).

Trešdien Pūce tikās ar Igaunijas ārējās tirdzniecības un informācijas tehnoloģiju ministru Raulu Siemu, lai pārrunātu pārrobežu pakalpojumu ieviešanu starp Latviju un Igauniju, apspriestu Baltijas valstu kopīgo redzējumu ES digitālās transformācijas jomā, kā arī 5G partnerību un starptautisko Baltijas jūras reģiona forumu "5G Techritory".

Šobrīd ir sasniegts jauns attīstības punkts veiksmīgi uzsāktajā Latvijas un Igaunijas pārrobežu sadarbībā - augusta beigās abas valstis ir izveidojušas abu valstu nacionālo datu apmaiņas risinājumu saslēgumu un to sekmīgi pārbaudījušas darbībā.

"Panāktais progress savstarpējā datu apmaiņā turpinās Baltijas valstu ciešāku digitālo integrāciju, kas aizsākās ar savstarpēju e-parakstu atzīšanu un tagad nodrošinās arvien plašāka pakalpojumu klāsta pārrobežu pieejamību. Šo digitāli pieejamo pakalpojumu nodrošināšana atvieglos pārrobežu sadarbību Latvijas un Igaunijas uzņēmējiem un iedzīvotājiem, kas dzīvo, mācās vai strādā kādā no valstīm," informēja Pūce.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallink Grupp apkalpoto pasažieru skaita pieauguma tendence pagājušajā gadā turpinājās, un 2019. gadā Tallink Grupp sasniedza rekordlielu pārvadāto pasažieru skaitu, informē uzņēmums.

Visās līnijās kopumā apkalpoti 9,763 miljoni pasažieru, kas ir 0,1% pieaugums, salīdzinot ar 2018. gadu, kad kopumā tika pārvadāti 9,757 miljoni pasažieru. Lielākais pasažieru skaita pieaugums bija maršrutos starp Somiju un Zviedriju, kuros 2019. gadā tika pārvadāti 2 894 494 pasažieri, kas ir par +1.7% vairāk (2018. gadā – 2 845 616 pasažieri).

Pasažieru skaits palielinājās arī maršrutos starp Igauniju un Somiju, +0.7%, un Latviju un Zviedriju, +0.5%. 2019. gadā starp Igauniju un Somiju tika pārvadāti 5 115 602 pasažieri (2018. gadā – 5 079 861 pasažieri) un starp Latviju un Zviedriju – 799 961 pasažieri (2018. gadā – 796 041 pasažieri), kas ir rekordliels pasažieru skaits, pārvadāts viena gada laikā, šajā maršrutā kopš līnijas Rīga -Stokholma atklāšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmēja: Biznesa ideju var īstenot tikai tad, ja par to runā

Uzņēmēja, Biznesa augstskolas Turība Biznesa inkubatora programmas «Mentorklase» idejas līdzautore Terēze Riekstiņa, 21.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā aizvien pamanāmāka kļūst jauna uzņēmēju paaudze – tie ir atvērti cilvēki, kuri ir gatavi riskēt un nebaidās no neveiksmēm. Līdztekus šiem uzņēmējiem aizvien aktīvāki kļūst arī mentori – pieredzējuši biznesa nozares pārstāvji, kuri ir gatavi dalīties pieredzē un sniegt atbalstu. Ja man savulaik būtu bijis mentors, kas sniedz padomu un atbalstu, mana uzņēmējdarbība šobrīd pavisam noteikti būtu citā līmenī.

Sniegt citiem to, kā pietrūkst pašiem

Ideja par to, ka nepieciešama vieta, kurā tiktos jaunie uzņēmēji ar idejām un pieredzējušie - ar praksē pārbaudītām zināšanām, radās konkursa «Biznesa nakts» laikā, kad tika dots uzdevums – attīstīt Biznesa inkubatoru. Konkursa ietvaros 24 stundu laikā tapusī ideja, kas ieguva 2. vietu, šobrīd ir izaugusi līdz pieprasītam pakalpojumam – gan no topošo, gan no pieredzējušo uzņēmēju puses. Idejas tapšana sakrita ar laiku, kad pati dibināju savu uzņēmumu. Arī maniem kolēģiem – idejas līdzautoriem – bija savi uzņēmumi, tāpēc mēs ļoti labi izjutām, kā trūkst jaunajiem biznesa vides iekarotājiem. Mēs gribējām citiem sniegt to, kā pietrūka mums pašiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai esam gatavi 14. septembrim?

Zane Veidemane-Bērziņa, ZAB Kronbergs Čukste Levin partnere, zvērināta advokāte, 06.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākumam šis jautājums visdrīzāk raisa vien neizpratni un pretjautājumu – vai tad kaut kam ir jāgatavojas, un kas tad notiks 14. septembrī?

14. septembris ir diena, sākot ar kuru tiem finanšu nozares spēlētājiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, būs jāpiemēro stingrā klienta autentifikācija jeb tā sauktā SCA.

SCA ir autentifikācija, kas sastāv no vismaz diviem elementiem: zināšanas - tas, ko zina tikai maksātājs, piemēram, parole vai PIN kods; valdījums - tas, kas ir tikai maksātāja valdījumā, piemēram, tālrunis, kura esamību valdījumā apliecina tā ģenerēts vai saņemts OTP; neatņemamas īpašības - maksātājam raksturīgas īpašības, piemēram, pirkstu nospiedumi.

Prasība piemērot SCA tika ieviesta ES līmenī ar otro Maksājumu pakalpojumu direktīvu, savukārt detalizētas SCA piemērošanas kārtības izstrādāšana tika uzticēta Eiropas Banku iestādei (EBI), kuras darba rezultāti ir pieņemti saistošas ES Regulas veidā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakcīnas optimismam pasaulē sitot augstu vilni, mazinājusies finanšu tirgus dalībnieku apetīte pēc drošā patvēruma aktīviem. Viens no šādiem aktīviem ir zelts, kura cena pēdējā laikā pakāpeniski turpina atkāpties no sava augusta rekorda.

Jāatgādina, ka vasaras beigās zelta tirgū bija vērojama pilnvērtīga uguņošana, kur šī metāla vērtība pirmo reizi vēsturē pārlēca pāri apaļajai 2 tūkst. ASV dolāru atzīmei par Trojas unci un sāka tuvoties pat 2,1 tūkst. ASV dolāriem par unci. Kopš tā brīža dzeltenā dārgmetālā vērtība gan ir sarukusi par 10% līdz 1865 ASV dolāriem par unci.

* zelta cena ASV preču biržā, ASV dolāri par Trojas unci

Zelta pesimisti

Par zelta cenas nākotni šobrīd – līdzīgi kā tas ir ar lielu daļu daudzām citām lietām – spriedumi ir visai dažādi. Manāms, ka skaļāki kļuvuši viedokļi, kas uzver to, ka vakcīnai pret Covid-19 vīrusu komplektā nāks krietni lielāka interese par dažādiem citiem aktīviem, kas savukārt grūtāku laikus sola tam pašam zeltam un arī ASV dolāram. Pamatdoma ir aptuveni šāda – līdz ar sabiedrību vakcinēšanu un tam sekojošu vīrusa sarežģījumu mazināšanos pasaules ekonomika atkal varēs uzelpot. Šāda situācija attiecīgi nozīmēs, ka lielāka daļa cilvēku būs gatavi pabāzt ārā savu degunu no drošā patvēruma – ieguldījumiem zeltā un etalona obligācijās (pašas drošākās obligācijas, kas pamatā ir ASV un Vācijas parāds). Proti, tad nauda no šiem aktīviem, meklējot lielāku ienesīgumu, noplūdīs, kas var rezultēties ar ne pārāk saulainu to cenas dinamiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Atļauj veikt starptautiskos pasažieru pārvadājumus starp Baltijas valstīm

Lelde Petrāne, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien valdība lēma no 15. maija atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus no un uz Lietuvu un Igauniju, informē Satiksmes ministrija.

Valdības apstiprinātie grozījumi rīkojumā par ārkārtējo situāciju paredz atļaut atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus starp Baltijas valstīm no 15. maija. Savukārt starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem uz citiem galamērķiem joprojām būs nepieciešama satiksmes ministra atļauja.

airBaltic atsāks lidojumus no Rīgas uz Tallinu un Viļņu  

Pēc Latvijas valdības lēmuma, sākot ar 15. maiju, atļaut starptautiskos pasažieru aviopārvadājumus...

Valdība šodien tāpat lēma, ka satiksmes ministrs var noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumu veikšanai.

Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Lietuvu vai Igauniju, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kuri Latviju šķērso tranzītā, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā. Arī personām, kas tranzītā šķērso Latviju, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai tā Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli, nav jāpavada 14 dienas pašizolācijā.

Ecolines atsāks autobusu satiksmi starp Baltijas valstu galvaspilsētām 

Pasažieru pārvadātājs "Ecolines" plāno atsākt starptautisko autobusu satiksmi starp Baltijas valstu...

Grozījumi rīkojumā nosaka, ka personas, kas ieradušās Latvijā no ārvalstīm, izņemot Igauniju un Lietuvu, sabiedrisko transportu drīkst izmantot tikai tādā gadījumā, ja ir jānokļūst pašizolācijas vietā, turklāt tām sabiedriskajā transportā ir jālieto mutes un deguna aizsegs.

No 15.maija savstarpējās Baltijas valstu robežas tiek atvērtas brīvai iedzīvotāju kustībai. Starp Baltijas valstīm bez ierobežojumiem varēs ceļot valstspiederīgie un personas, kurām ir tiesības uzturēties Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Ceļot starp Baltijas valstīm varēs, ja persona pēdējās 14 dienās nebūs apmeklējusi citas valstis vai tai nebūs noteikta pašizolācija vai karantīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators «Tallink Grupp» šā gada pirmajā pusgadā strādājis ar 10,365 miljonu eiro zaudējumiem, kas ir 2,4 reizes lielāki nekā pagājušā gada janvārī-jūnijā, liecina «Tallink Grupp» publiskotais pārskats.

Kompānijas ieņēmumi gada pirmajos sešos mēnešos bijuši 435 miljoni eiro jeb par 1% mazāki nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Janvārī-jūnijā ar «Tallink Grupp» prāmjiem pārvadāti 4,5 miljoni pasažieru, kas ir par 1,2% mazāk nekā pagājušā gada pirmajā pusgadā.

Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, amortizācijas un nolietojuma (EBITDA) pirmajā pusgadā bija 54,5 miljoni eiro salīdzinājumā ar 47,7 miljoniem eiro šajā laika posmā pērn.

«Tallink» skaidroja, ka pirmā pusgada rezultātus ietekmēja tas, ka pirmajā ceturksnī plānotu prāmju remontdarbu dēļ bija par 50 reisiem mazāk nekā pērn. Savukārt lielā konkurence maršrutos starp Igauniju un Somiju rada spiedienu uz cenu politiku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ceļojumu ierobežojumu dēļ Igaunija otrajā ceturksnī zaudējusi 400 miljonus eiro

Žanete Hāka, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada otrajā ceturksnī Igauniju apciemoja tikai 120 tūkstoši ārvalstu tūristu, kas ir par 94% mazāk nekā Pirms gada, liecina Igaunijas Bankas dati.

Puse tūristu, kas apceļojuši Igauniju otrajā ceturksnī, bija no Somijas, taču tā bija tikai desmitā daļa no pērnā gada Somijas tūristiem, kas otrajā ceturksnī apciemoja Igauniju.

30% tūristu bija no Latvijas, taču to skaits gada laikā sarucis par 82%.

Par 96% sarucis vienas dienas apmeklējumu skaits, bet par 93% - vairāku dienu apmeklējumu skaits.

Tādējādi otrajā ceturksnī ārvalstu tūristi Igaunijā iztērējuši tikai 36 miljonus eiro, kas ir par 400 miljoniem Eiro mazāk nekā iepriekšējā gadā.

Igaunijas iedzīvotāji otrajā ceturksnī veikuši 115 tūkstošus braucienu uz ārvalstīm, kas ir par 88% mazāk nekā pirms gada. Vislielākais skaits braucienu bija uz Latviju un Somiju, taču arī šo braucienu skaits sarucis par attiecīgi 60% un 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Augam" podiņā atliek vien iebērt zemi un sēkliņu, nolikt uz palodzes un, kad izaug stāds, ar visu podiņu to pārstādīt dobē.

Augam nepieciešams tikai ūdens, jo podiņā iestrādātas dažādas minerālvielas, kas laika gaitā lēni izdalās un nodrošina augu ar nepieciešamajām barības vielām.

Idejas autore Vaira Obuka uzskata, ka šāda veida podiņi, kas iekļaujas dārzniecībā un prasa maz pūļu, ir nākotne. "Ar šo produktu mēs gribam mācīt cilvēkus, ka ir forši nodarboties ar dārzkopību ilgtspējīgi. Uz to iet visa pasaule, arī nopietni ES dokumenti par to runā, piemēram, "Green Deal". Man visu mūžu ir sāpējuši vides jautājumi, tāpēc priecājos, ka esmu atradusi vidusceļu, kā radīt pozitīvu ietekmi pasaulē. Ir daudz cilvēku, kuri nodarbojas ar pētniecību, bet ir svarīgi pareizajā brīdī to pārvērst produktā, ar ko radīt reālas izmaiņas pasaulē," viņa teic.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu paredzamība ilgtermiņā varētu veicināt globālo tirgus dalībnieku interesi par Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) piedāvātajiem pakalpojumiem.

To intervijā DB uzsver AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Viņa stāsta, ka nākamā gada janvārī fiziski sāks darboties savienojums starp Igauniju un Somiju, kas nozīmē, ka krātuvē esošo dabasgāzi bez papildu maksas varēs piegādāt arī Somijas tirgum. Z. Kotāne domā, ka šis fakts kombinācijā ar savlaicīgi apstiprinātiem tarifiem varētu piesaistīt jaunus spēlētājus, kas līdz šim šajā reģionā nav darbojušies.

Fragments no intervijas, kas publicēta 10. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

2019. gads sākts ar apstiprinātiem dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojuma tarifiem – ko tas nozīmē gāzes tirgus dalībniekiem?

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kariņš: Ja igauņi sākuši akcīzes karu pret Latviju, mums neatliek nekas cits kā atbildēt

LETA, 17.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau Igaunija lauzusi vienošanos ar Latviju par akcīzes nodokli alkoholam un sākusi šo karu, tad Latvijai neatliek nekas cits kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu, šodien pēc sadarbības padomes sēdes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš atgādināja, ka pirms vairākiem gadiem abas valstis noslēgušas vienošanos par to, ka Latvija cels akcīzes nodokli, tuvinoties Igaunijas līmenim. Toreiz Latvija apņēmās to darīt pakāpeniski, lai izvairītos no kontrabandas alkohola tirdzniecības apmēru pieauguma.

«Mums par pārsteigumu, Igaunijas valdība un parlaments pieņēma lēmumu lauzt šo vienošanos. Tā vietā viņi pēkšņi strauji plāno pazemināt akcīzes nodokli,» sacīja Kariņš, piebilstot, ka tas ieliek Latviju ļoti neērtā situācijā, kurā valsts ir spiesta atbildēt «faktiski pilnīgi pret mūsu gribu".

«Es nekādā gadījumā nevēlos akcīzes karu ar Igauniju, bet, ja igauņi lauž vienošanos un sāk šo karu pret mums, tad mums nekas cits neatliek, kā atbildēt ar attiecīgu akcīzes samazinājumu,» paziņoja politiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

30% aptaujāto gatavi maksāt par kultūras pasākumiem internetā

Lelde Petrāne, 12.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, vairāk nekā puse aptaujāto Latvijas interneta lietotāju nav varējuši apmeklēt kādu no ieplānotajiem kultūras pasākumiem. Tikmēr 40 procenti respondentu ir izmantojuši iespēju digitālā vidē apmeklēt muzejus, skatīties teātra izrādes un koncertu ierakstus, bet gandrīz 30 procenti ir gatavi par šādu saturu maksāt.

To liecina interneta pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma "Gemius" veiktā aptauja.

Veicot Latvijas interneta lietotāju aptauju, noskaidrots, ka valstī izsludinātās ārkārtas situācijas dēļ aptuveni 40 procenti respondentu nav varējuši apmeklēt no 1 līdz 4 ieplānotajiem kultūras pasākumiem, kamēr 38 procenti nebija iepriekš plānojuši šopavasar apmeklēt kultūras pasākumus. Aptuveni piektdaļa respondentu – 21 procents – nav varējuši apmeklēt pat 5 un vairāk no ieplānotajiem pasākumiem.

Pielāgojoties noteiktajiem ierobežojumiem, 40 procenti aptaujāto ir izmantojuši iespēju kultūras pasākumus baudīt, virtuāli apmeklējot muzejus, skatoties koncertus un teātra izrādes internetā. Gan klātienē, gan digitāli kultūras saturu nedaudz biežāk patērē respondenti, kuriem nav bērnu skolas vecumā, un iespēju virtuālajā vidē aplūkot šādu saturu tuvākajā laikā plānojuši 33 procenti gados jaunāko respondentu vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā joprojām ir viduvējs

Žanete Hāka, 15.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investīciju klimats Latvijā investoru vērtējumā 2019. gadā joprojām ir viduvējs, sasniedzot 2,6 punktus no 5, un tas salīdzinājumā ar 2018. gada mērījumiem ir uzlabojies tikai par 0,1 punktu.

Tā secināts Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2019”.

“Pašreizējos apstākļos Latvijā strādājošie ārvalstu investori jūtas salīdzinoši labi, un ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kas šogad plāno īstenot jaunus investīciju projektus: no 55% 2018. gadā līdz 64% šogad. Taču uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām problēmām, kas bremzē Latvijas konkurētspēju par jaunām investīcijām, piemēram, darbaspēka nepieejamība, demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās, izglītības kvalitāte, joprojām augstais ēnu ekonomikas īpatsvars. Turklāt turpina strauji pieaugt darbaspēka izmaksas, tādēļ nākamajos gados iespējama situācija, kad atsevišķi uzņēmumi sāk meklēt citu atrašanās vietu tām funkcijām, kas rada zemāku pievienoto vērtību. Latvijas izaicinājums ir uzlabot konkurētspējas aspektus, lai mēs būtu gatavi šādai situācijai, kad aizplūstošas zemākas pievienotās vērtības investīcijas būs jāaizvieto ar jaunām augstas pievienotās vērtības investīcijām,” norāda pētījuma autors Rīgas Ekonomikas augstskolas (REA) profesors Arnis Sauka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

TAV ir gatavs ieguldīt Rīgā

Egons Mudulis, 02.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mēs esam gatavi ieguldīt jaunajā terminālī un lidostā, ja parādās tāda iespēja. Mēs esam gatavi visām valsts un privātās partnerības iespējām. Mēs ticam nākotnei Latvijā," intervijā Dienas Biznesam saka "TAV Airports Holding" izpilddirektora vietnieks Serkans Kaptans (Serkan Kaptan).

"TAV Airports Holding" dibināts 1997. gadā un šobrīd vada 15 lidostas visā pasaulē. Uzņēmuma globālais pēdas nospiedums aptver 100 lidostas 30 valstīs. Kopš 2010. gada uzņēmums kontrolē komerciālās vadības operācijas lidostā "Rīga". Bizness Latvijā tika uzsākts 2009. gada beigās ar "HAVAS Latvia ", kas ir kompānijas uzņēmums apkalpošanai uz zemes, kurš Rīgas lidostā apkalpo gandrīz 70% no satiksmes apjoma, sniedz pakalpojumus arī nacionālajam pārvadātājam "airBaltic", kā arī dažiem citiem pārvadātājiem.

Cik liela ir jūsu grupa skaitliskā izteiksmē?

Pasažieru ziņā 2019. gadā mēs kā grupa sasniedzām vairāk nekā 280 miljonus visā pasaulē. Mēs esam lielākais uzņēmums pēc Spānijas operatora "Aena", taču tas ir 100% valsts uzņēmums. Kā privāts uzņēmums mēs pārvaldām lielāko portfeli – gandrīz 300 miljonus pasažieru. Personāla ziņā "TAV" ir 30 tūkstoši darbinieku. Ja mēs pieskaitām klāt ADP, mums ir vairāk nekā 150 tūkstoši.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā negaida.

Gatavojot uzņēmumu pārdošanai, esošajiem akcionāriem jāsāk gatavoties tai savlaicīgi – Latvijas uzņēmēju vidū bieži vien raksturīgākais klupšanas akmens ir nespēja nodot vadības grožus neatkarīgai vadības komandai, atzīst Oaklins M&A Baltics direktore Anna Aile. Vērtējot M&A tirgus situāciju, viņa atzīst, ka tajā šobrīd valda piesardzība.

Fragments no intervijas

Kā vērtējat M&A darījumu aktivitāti Latvijā un Baltijā šogad?

Šā gada pirmajā pusgadā Latvijā paziņoti 9 M&A darījumi, kas ir mazāk nekā pērn, kad šajā laika periodā tika noslēgti 12 darījumi. Arī, salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, darījumu skaits Latvijā šajā gadā atpaliek – Lietuvā pirmajā pusgadā noslēgti 18 darījumi, bet Igaunijā – 19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Labdarības veikali palīdz ne vien cilvēkiem ar ierobežotiem ienākumiem, tie arī saudzē vidi un var veicināt apzinātu patēriņu

Labdarības veikalos Otrā elpa pieaug ziedoto mantu apjoms – 50 līdz 60% apģērba un citu lietu nonāk pie mazturīgajiem un dažādām nevalstiskajām organizācijām, bet labākās tiek pārdotas veikalos, tādējādi gūstot ienākumus, no kuriem daļa tiek ziedota dažādām iniciatīvām.

Tie, kuri ziedo mantas un iepērkas Otrās elpas veikalos, ir divas dažādas auditorijas. Otrās elpas dibinātāja Elīna Neilande uzskata, ka tā arī ir jābūt – turīgais ziedo, mazāk turīgais pērk, mazturīgais saņem bez maksas. Viņa uzskata, ka laika gaitā aug sabiedrības izpratne par sociālo uzņēmējdarbību un tās iesaisti dažādos procesos. Viņa cer, ka ar laiku sociālā uzņēmējdarbība būs norma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kredīts ir ilgtermiņa attiecības, ne vienas dienas randiņš

Vasilijs Karpovs, AS "Expobank" valdes loceklis, 20.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīta saņemšanā vai izsniegšanā (skatoties no klienta vai bankas puses) līguma parakstīšana ir līdzīgi kā laulības slēgšana – tas ir apliecinājums, ka abas puses ir nonākušas pie vienota viedokļa par turpmākām attiecībām.

Pirms kredīta izsniegšanas gan bankai, gan uzņēmējam ir daudz darba, lai sagatavotos, izpētītu, pārbaudītu, radītu uzticību. Tāpat kā cilvēciskās attiecībās, arī banku un klientu sadarbībā var rasties krīzes brīži un vēlme "visu mest pie malas", tādēļ allaž ir svarīgi atcerēties, ka kredīts – tās ir ilgtermiņa attiecības un, jo rūpīgāk šīm attiecībām sagatavosimies, jo vieglāk un ērtāk būs tās turpināt.

Atbalstīt Latvijas uzņēmējdarbību

AS "Expobank" kreditēšanas tirgū Latvijā ir "jauns spēlētājs". Lemjot par bankas darbības virzienu maiņu pērn tika nolemts uzsākt uzņēmējdarbības kreditēšanu, sniedzot finansiālu atbalstu tieši Latvijas uzņēmējiem (rezidentiem) projektu attīstīšanai tieši Latvijā. Redzam, ka šis lēmums (juridisku personu – rezidentu kreditēšana) ir bijis pareizs, jo esošajā situācijā, kad pasauli skarusi Covid-19 izraisītā krīze, finansējuma pieejamība uzņēmuma darbības attīstīšanai vai uzturēšanai ir ārkārtīgi svarīga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā laikā milzīga uzmanība pievērsta klimata pārmaiņu jautājumam. Arī nupat notikušajā Davosas Pasaules Ekonomikas forumā galvenā tēma bez lieliem pārsteigumiem bija saistīta ar klimata izaicinājumiem.

Pietiekami daudzi šajā ziņā, šķiet, gatavi pat sludināt vides krīzi. Ticis spriests, kā mobilizēt pasaules biznesa un politiķu iesaistīšanos atbildēšanā uz klimata pārmaiņām.

Valdot šādam fonam, arī lielāku naudas summu ieguldīšana pārsvarā tiek saistīta ar kādiem šādiem nosacīti ilgtspējīgiem risinājumiem. Proti, sagaidāms, ka nauda arvien lielākā mērā plūdīs tādu shēmu virzienā, kuras izskatās dabai šķietami draudzīgākas.

Piemēram, "Bloomberg" par aktuālo situāciju finanšu pasaulē aptaujājusi vairākus ieguldījumu nozares pārstāvjus, kuri attiecīgi izsaka savas domas par to, kur šobrīd investēt līdzekļus miljona ASV dolāru dolāru vērtībā. Tie visi kā viens izceļ ieguldīšanu tā saucamajā "ilgtspējā".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzkopšanas tirgus apjomi pēdējo gadu laikā būtiski nav pieauguši, pakalpojumus sniedz vairāki simti uzņēmumu, tomēr nozarē strādājošie uzņēmumi norāda uz ēnu ekonomikas īpatsvaru.

Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācijas veiktais pētījums liecina, ka Latvijas profesionālās uzkopšanas tirgus apjoms šobrīd nepieaug vai pieaug nenozīmīgi. Galveno tirgus dalībnieku loks pēdējos gados vērā ņemami nemainās.

Lai uzlabotu tirgus darbību, šī gada 19. martā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme un biedrības "Latvijas Profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas asociācija" (LPUAA) valdes priekšsēdētājs Kristaps Drone elektroniski parakstīja jaunu vienošanos par sadarbību nodokļu administrēšanas un godīgas konkurences nodrošināšanas jomā.

Sadarbības vienošanās mērķis ir mazināt profesionālās uzkopšanas un apsaimniekošanas nozarē strādājošo komersantu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tādējādi samazinot negodīgas konkurences iespējas šajā nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Expobank līdz ar stratēģijas maiņu būtiski paplašina vietējo uzņēmēju kreditēšanu, norāda bankas valdes priekšsēdētājs Rolands Legzdiņš.

Cik gadu darbojaties? Kāds biznesa modelis bijis līdz šim, un kādu esat iesākuši pērn?

Banka ir viena no pirmajām neatkarīgās Latvijas komercbankām, kas 1991. gadā saņēma licenci, un kopš tā laika veiksmīgi darbojusies ar dažādiem nosaukumiem. Ar pašreizējo nosaukumu strādājam kopš 2012. gada līdz ar akcionāra maiņu. Kopš brīža, kad Latvija 2004. gadā iestājās ES, banka orientējās uz starptautisku lielu klientu – juridisku personu – apkalpošanu. Un šādi darbojāmies līdz 2016. gadam, kad uzsākām mainīt bankas biznesa modeli un klientu struktūru, kā rezultātā sākām pievērsties vietējiem klientiem un to vajadzībām.

Vēsturiski esam pārsvarā strādājuši finanšu eksporta virzienā, tādēļ arī Latvijas uzņēmējiem un arī privātpersonām līdz šim esam bijuši salīdzinoši maz zināmi. Turklāt Latvijas privātpersonas tikpat kā nebija mūsu klientu vidū. Savukārt līdz ar Latvijas finanšu sistēmas kapitālo remontu mainījies arī mūsu bankas biznesa modelis un mēs esam uzsākuši savas tirgus daļas palielināšanu tieši Latvijas finanšu tirgū, piedāvājot pakalpojumus gan juridiskajām, gan arī privātpersonām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Baltijas valstīs pagājušajā nedēļā vidējā elektroenerģijas cena palielinājusies

Žanete Hāka, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā nedēļā Nord Pool sistēmas cena pieauga par 4 % līdz 39.42 EUR/MWh, liecina AS Latvenergo dati.

Nedēļas vidējā elektroenerģijas cena Baltijas valstīs palielinājās vidēji par 14 %, un tādējādi Latvijā un Lietuvā spot cenas bija 39.82 EUR/MWh, bet Igaunijā – 39.8 EUR/MWh.

Aizvadītajā nedēļā cenu pieaugumu ietekmēja gāzes un oglekļa emisijas kvotu cenu pieaugums. Ziemeļvalstīs bija zemāka vēja staciju izstrāde, un apkopes darbu dēļ atomelektrostacijās bija samazināta izstrāde, salīdzinot ar nedēļu iepriekš. Starpsavienojumā Estlink 2 starp Somiju un Igauniju Baltijā nedēļas vidū bija neplānots pieejamās jaudas samazinājums par 18 %. Savukārt plānoto remontdarbu dēļ starpsavienojumu jauda starp Latviju un Igauniju samazinājās par 46 %. Salīdzinot ar iepriekšējo nedēļu, Nord Pool reģionā patēriņš samazinājās līdz 8 106 GWh, un izstrādes apjomi samazinājās līdz 7 967 GWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stipro alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmes samazināšana par 15% būs Latvijas atbilde uz Igaunijas lēmumu samazināt akcīzes nodokļa likmes alum un alkoholam.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts. Atbildīgās komisijas deputāti nolēma akcīzes nodokļa likuma grozījumus virzīt izskatīšanai šodienas Saeimas plenārsēdē, lai tie varētu stāties spēkā jau šā gada jūlijā un ziemeļu kaimiņvalsts pircējiem joprojām būtu izdevīgi braukt iepirkt alkoholu Latvijā. Ar balsu vairākumu tika atbalstīts priekšlikums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem samazināt akcīzes nodokļa likmi no pašreizējiem 1840 eiro par 100 litriem līdz 1564 eiro, vienlaikus atsakoties no iecerētā – šīs likmes palielināšanas līdz 2025 eiro. Vienlaikus atbildīgās komisijas deputāti neatbalstīja ideju par akcīzes nodokļa likmes samazināšanu alum. Jāatgādina, ka Igaunijas parlaments pieņēma lēmumu ar 1. jūliju par 25% samazināt akcīzes nodokļa likmes daļai alkoholisko dzērienu – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem no 2508 eiro līdz 1881 eiro par 100 litriem absolūtā spirta, sidram no 84,41 eiro līdz 63,35 eiro par 100 litriem un alum no 16,92 eiro līdz 12,7 eiro par 100 litriem par katru absolūtā spirta tilpumprocentu. Šo izmaiņu rezultātā būtiski samazināsies nodokļu daļas atšķirība starp Igauniju un Latviju – stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem tā samazināsies no 1,57 eiro līdz 0,06 eiro uz 0,5 l stiprā alkoholiskā dzēriena, bet alum no 0,30 eiro līdz 0,16 eiro par 0,5 litriem alus (ar alkohola saturu 5,2 tilpumprocenti). Turklāt pēc akcīzes nodokļa turpmākās paaugstināšanas Latvijā ar 2020. gada 1. martu nodokļu līmenis alkoholiskajiem dzērieniem Igaunijā būs zemāks nekā Latvijā, norādīts Finanšu ministrijas informācijā. Tādējādi Igaunijas lēmums būtiski samazināt akcīzes nodokļa likmes alkoholiskajiem dzērieniem un alum strauji radīs negatīvu ietekmi uz Latvijas alkoholisko dzērienu tirgu un līdz ar to arī uz valsts budžetu 2020. gadā aptuveni 92 milj. eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tallink pārvadāto pasažieru skaits starp Rīgu un Stokholmu augustā sarucis par 88,6%

LETA, 03.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prāmju operators "Tallink Grupp" šā gada augustā maršrutā starp Rīgu un Stokholmu pārvadājis 11 177 pasažierus, kas ir par 88,8% mazāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, liecina kompānijas paziņojums Tallinas biržai.

Kopumā ar kompānijas prāmjiem pagājušajā mēnesī pārvadāto pasažieru skaits bijis 453 880, kas ir par 55,4% mazāk nekā pirms gada.

Pārvadāto pasažieru skaits prāmju reisos starp Igauniju un Somiju, salīdzinot ar pagājušā gada augustu, samazinājies par 38,7% līdz 315 784 cilvēkiem. Savukārt pārvadājumos starp Somiju un Zviedriju "Tallink" pakalpojumus augustā izmantojuši 123 369 pasažieri, kas ir par 58,2% mazāk nekā 2019.gada astotajā mēnesī, bet starp Igauniju un Zviedriju pārvadāto pasažieru skaits augustā gada izteiksmē sarucis par 96,8% un bijis 3550 cilvēki.

"Tallink" pārvadāto kravu apmērs augustā salīdzinājumā ar šo mēnesi pirms gada samazinājies par 2,4% - līdz 29 798 kravas vienībām, bet pārvadāto pasažieru transportlīdzekļu skaits sarucis par 17,3% - līdz 95 430 spēkratiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Jaunā kārtība stāsies spēkā no pirmdienas, 26.oktobra, bet jau no 23.oktobra plkst.13 ir atceltas iespējas brīvprātīgi pierakstīties uz Covid-19 testiem, jo "bez simptomiem esošo testēties gribētāju apmērs rada slogu testēšanas kapacitātei".

VM skaidro, ka ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.

Atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 250 

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim...

Ministrijas vērojumi liecinot, ka šobrīd ir sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to nevar pildīt savu primāro mērķi - savlaicīgi testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā.

Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem, uzskata VM. Līdz ar to pieņemts lēmums no šodienas apturēt brīvprātīgu pierakstīšanos uz Covid-19 testiem.

Speciālisti uzsver un atgādina - ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam ir nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs Covid-19 testa nepieciešamību.

Ministrijā norāda, ka Latvijā šobrīd veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks. Vadoties pēc ministrijas datiem par testēšanas apjomiem nedēļā no 5. līdz 11.oktobrim, Latvijā tika veikti 1421,8 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Vācijā - 1320, Lietuvā - 1367, Igaunijā - 1076, bet Somijā - 1382.

Ministrijas mērķis ir šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu jau no oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā.

Jaunā kārtība paredz - ja cilvēkam būs aizdomas par Covid-19 saslimšanu, vispirms viņam būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums.

Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot uz tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir izveidojušās garas gaidīšanas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.

Vienlaikus cilvēkiem, kas līdz šim ir pierakstījušies paši uz Covid-19 analīzēm un gaida rindā, testēšana tiks veikta pēc iepriekšējās kārtības un nav jāuztraucas, ka valsts apmaksātu testu vairs nesaņems.

Uz Covid-19 testiem tāpat kā līdz šim varēs nosūtīt arī ārstējošais ārsts, piemēram, ja tests nepieciešams pirms operācijas veikšanas. Plašu testēšanu turpinās veikt arī slimnīcās pie aizdomām par Covid-19 - ir simptomi vai epidemioloģiskie riski.

Jaunajai sistēmai uzsākot strādāt, VM sola kopā ar ģimenes ārstiem analizēt sistēmu, lai saprastu, cik efektīvi tā strādā un vai ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību.

Vienlaikus ministrija rēķinās, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto Covid-19 testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķagrupas.

Mērķis neesot mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk.

Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.

Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināts valsts apmaksāts plašs skrīnings ar siekalu testiem. Šo testēšanu organizēs Slimību profilakses un kontroles centrs konkrētās pašvaldībās, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citās vietās, kur būs aizdomas par Covid-19 izplatību. Tāpat epidemiologi varēs nozīmēt parasto testēšanu lielākām cilvēku grupām, lai nenoslogotu ģimenes ārstus. Pilns testēšanas algoritms pieejams SPKC mājas lapā. Rezultātā valsts nodrošinās plašu, savlaicīgu un mērķtiecīgu testēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas pierobežā latvieši no Austrālijas gatavojas ražot sidru ķīniešiem – tā vienā teikumā varētu raksturot neparasto Mūrbūdu sidra darītavas biznesa stāstu no Valkas novada.

Sidra darītavu pirms pāris gadiem izveidoja Krišjānis Putniņš, kurš, līdzīgi kā vīndaris un darītavas tehnologs Pauls Vedigs, arī ir no Austrālijas un Rīgas bāru publikai labi zināms kā folkkluba ALA Pagrabs īpašnieks. Sākumā sidrs bija tikai Krišjāņa hobijs, taču pirms diviem gadiem vaļasprieks izauga līdz 20 tūkstošiem litru dzēriena gadā. Krišjānis investēja iekārtās, apjoms turpināja augt – jau līdz 95 tūkstošiem litru pērn. Tā sidra darītava atvadījās no garāžas līmeņa uzņēmuma statusa un pieteica sevi tirgū. Galvaspilsētā vien Mūrbūdu sidrs jau pašlaik baudāms vairāk nekā 50 bāros un kafejnīcās.

Eksotisks dzēriens

Krišjānis un Pauls auguši vienā pilsētā un bija pazīstami, vēl dzīvojot Austrālijā. Krišjānis Latviju sauc par mājām jau gadus desmit, Pauls pārbrauca tikai pirms pusotra gada. Tā kā sidra darītavā noderēja lietpratēja palīdzība, Krišjānis piedāvāja darbu uz Latviju pārbraukušajam Paulam, kurš ir profesionāls vīndaris un ir strādājis daudzās vīna darītavās gan Austrālijā, gan Eiropā. Iepriekš gan Pauls darbojās grāmatvedības nozarē, tomēr ieguva otru izglītību jomā, kas bija saistījusi kopš bērnības. Tā Mūrbūdu sidra darītava Paulam kļuvusi par pilna laika darbavietu, un nu tikpat kā visas darbdienas Pauls pavada sevišķi klusajā Ērģemē, kamēr Rīgā iegādātais dzīvoklis gaida remonta pabeigšanu, jo tā īpašnieks galvaspilsētā ir reti. Tagad Pauls lielāko daļu laika pavada pavisam citos mūros – vecā laukakmeņu klētī, kas pielāgota sidra ražošanai. No ēkas balkona paveras pastkartītes cienīgs skats pāri Ziemeļvidzemes pakalniem.

Komentāri

Pievienot komentāru