Sestdien, 29. aprīlī notiks tradicionālais motosezonas atklāšanas pasākums, kur vairāki tūkstoši motobraucēju, moto entuziastu un motosporta līdzjutēju pulcēsies pie t/c Mols.

No plkst. 10.00 pie t/c Mols uz pirmo tradicionālo braucienu pulcēsies motobraucēju gan no Latvijas, gan ārvalstīm.

Plkst. 13.00 parādes brauciens norisināsies no t/c Mols pa Rīgas ielām līdz 11. novembra krastmalai, kur tiks finišēts ap plkst. 13.45.

Motosezonas atklāšana pie t/c Mols notiek ceturto gadu. Pasākums ir paredzēts visiem interesentiem un norisinās bez maksas.

T/c Mols apmeklētājiem automašīnu novietošanai būs atvērts daudzstāvu stāvvietas 1. un 2. stāvs. Āra stāvvieta būs slēgta automašīnu novietošanai līdz plkst. 14.00.

Tirdzniecības centrs Mols 1998. gadā tika atklāts kā viens no pirmajiem tirdzniecības centriem Latvijā.

Starp visiem neapdrošinātajiem mototransportlīdzekļiem, ar kuriem izraisīti ceļu satiksmes negadījumi (CSNg), pārliecinoši dominē mazlitrāžas (līdz 50 cm3) spēkrati, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika par 2013. – 2017.gadu.

No pēdējos piecos gados notikušajiem 102 gadījumiem, ko izraisījuši neapdrošināti mototransportlīdzekļi, lielākajā daļā (54,9%) vainojami mazlitrāžas motocikli vai mopēdi. «Šī ir ļoti svarīga atziņa, kas apliecina, ka daudzu mazlitrāžas mototransportlīdzekļu vadītāji joprojām aizmirst, nezina vai ļaunprātīgi ignorē to, ka kopš 2011.gada arī šādiem spēkratiem jāiegādājas OCTA,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

2017.gadā ar neapdrošinātu mototransportlīdzekli kopumā izraisīti 25 negadījumi, kas ir otrs lielākais skaits pēdējo piecu gadu laikā. «Lai arī kopējais CSNg skaits, kuru izraisītājs bijis motocikla vai mopēda vadītājs, pēdējos gados samazinās, tomēr joprojām, īpaši motosezonas sākumā, novērojam motobraucēju vieglprātību attiecībā uz savas atbildības apdrošināšanu,» skaidro J.Abāšins, piebilstot, ka šogad (līdz 25.aprīlim) jau reģistrēti 4 CSNg, ko izraisījis neapdrošināts mototransportlīdzeklis.

Drīz tiks atklāta motosezona, taču liela daļa autobraucēju ar bažām gaida Brīvo vanagu uzlidojumu galvenokārt nekorektas motociklistu braukšanas kultūras dēļ.

Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis, motociklu būvētājs un braukšanas instruktors Uģis Spēlmanis atzīst, ka pēdējā laikā tā ir krietni vien uzlabojusies. Turklāt statistikas dati liecina, ka pērn no 148 bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem tikai trīs ir bijuši motociklisti, kas atspēko sabiedrības aizspriedumus. Motobraukšana ir dzīvesveids, taču arvien vairāk cilvēki motociklu uzskata par transporta līdzekli, tā nav tikai spēļmantiņa, kas domāta izklaidēm, teic U. Spēlmanis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8.marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kurā vecumā pirmo reizi uzkāpāt uz motocikla? Kā sākās jūsu aizraušanās ar šo spēkratu?

2014. gada motosezonas atklāšanas svētku ietvaros pie t/c Mols atklāta speciālā stāvvieta motocikliem. Lai arī Latvijā ir ap 10 000 aktīvo motobraucēju, īpašas stāvvietas motocikliem ir retums.

«Uz t/c Mols lielais vairums apmeklētāju brauc ar auto vai motociklu. Mūsu novērojumi sakrīt ar kopējām tendencēm – motobraucēju kļūst arvien vairāk,» stāsta t/c Mols menedžere Lelde Gangnuse – Bērziņa.

Savukārt, Latvijas Motoklubu asociācijas sekretārs, MC Hermejs valdes biedrs Arnis Blodons atzīst: «Vienmēr ir patīkami, ja tevi uzrunā vai uzaicina personīgi – kā šajā gadījumā: «Hei, motociklisti, jums tagad ir sava stāvvieta!».»

T/c Mols motociklu stāvvieta izvietota iepretī ieejas durvīm, un tā paredzēta 6 spēkratiem.

Lai arī oficiālā motosezonas atklāšana šogad ieplānota 26.aprīlī, salīdzinoši siltie laikapstākļi sekmējuši to, ka motobraucēji OCTA polises pastiprināti sākuši iegādāties jau martā. «Šā gada martā motobraucēju noslēgto OCTA līgumu skaits sasniedzis 6388, kas ir par gandrīz 10% vairāk nekā pērn un pieckārt vairāk nekā 2013.gadā,» informē Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos motociklu, mopēdu un motorolleru īpašnieki bija noslēguši 7851 OCTA polišu iegādes līgumus.

2014.gadā motobraucēji pavisam kopā iegādājās tuvu 34 000 OCTA polises. «Moto transporta vadītāju iegādāto OCTA polišu skaits pieaug no gada uz gadu. Jāatzīmē, ka proporcionāli lielākais noslēgto līgumu skaita pieaugums vērojams 2012. un 2013.gadā, kas skaidrojams ar to, ka no 2011. gada 26. oktobra spēkā ir likuma norma, ka OCTA polise jāiegādājas arī mopēdu un motorolleru īpašniekiem,» skaidro LTAB valdes priekšsēdētājs.

«Pēdējos gados novērojam, ka motosezona aizvien pagarinās, kas skaidrojams ar salīdzinoši siltajiem pavasara un rudens mēnešiem. Piemēram, pērn septembrī tika noslēgti 2027 līgumi, bet oktobrī 1155 līgumi. Savukārt šā gada februārī noslēgto līgumu skaits sasniedza 1076,» informē J.Stengrevics, piebilstot, ka lielākā daļa OCTA polišu mototransportam tiek iegādāta uz 6 mēnešiem, savukārt visam gadam polisi iegādājas gandrīz 20% mototransporta līdzekļu īpašnieku.

Svētdien, 26.aprīlī notiks motosezonas atklāšanas svētki un tradicionālā motociklistu parāde, informē pasākuma rīkotāji.

«Pagājušajā gadā motosezonā pulcējās ap 5000 motociklu un arī šogad sagaidām lielu motobraucēju atsaucību. Pasākums, kuram starts tiek dots pie t/c Mols, jau kļuvis par tradīciju, kas moto entuziastu aprindās tiek gaidīts ar ilgu un rūpīgu gatavošanos,» pauž Motoklubu asociācijas pārstāvis Arnis Blodons.

Svētdien jau no plkst.10 pie t/c Mols sāksies motobraucēju pulcēšanās, treniņbraucieni un gatavošanās lielajam parādes braucienam. Pulksten 13 motociklisti dosies sezonas atklāšanas parādē, izbraucot no t/c Mols un dodoties pa Salu tiltu, Mūkusalas ielu, Raņķa dambi, Vanšu tiltu un caur Pils laukumu nonākot 11. novembra krastmalā. Tur ar plašu izklaides un kultūras programmu līdz pulksten 18 turpināsies sezonas atklāšanas svētki.

Pagājušās nedēļas nogalē pie tirdzniecības centra Mols ar parādi un koncertu atklāja Motosezonu 2019. Latvijas Valsts policija (VP) informē, ka pasākuma laikā avārijas un būtiski satiksmes starpgadījumi nav notikuši.

Pasākuma laikā vairāki tūkstoši motobraucēju gan no Latvijas, gan ārvalstīm devās sezonas pirmajā tradicionālajā braucienā no Krasta ielas 46 tālāk pa Dienvidu tiltu, Ziepniekkalna ielu, Mūkusalas ielu, Kuģu ielu, Trejādības ielu, Raņķa dambi, Balasta dambi, Vanšu tiltu, Valdemāra ielu, Kalpaka bulvāri, Pulkveža Brieža ielu, Hanzas ielu, Eksporta ielu uz 11.novembra krastmalu. Satiksme tika slēgta minētajā motobraucēju parādes brauciena maršrutā un maršrutu šķērsojošajās ielās.

Saistībā ar ikgadējo motosezonas atklāšanas pasākumu, kurā parasti pulcējas vairāki tūkstoši motociklistu, vairākās vietās Rīgā tika noteikti satiksmes ierobežojumi, kā arī tika slēgta 11.novembra krastmala, pastāstīja Rīgas domes pārstāve Aira Šmelde. VP pēc pasākuma sacīja, ka šie satiksmes ierobežojumi nav raisījuši būtiskas izmaiņas.

Šā gada 30.maijā Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess par M.Bunkus slepkavību, pielietojot šaujamieroci. Šobrīd kriminālprocesā jau veikts ļoti apjomīgs darbs, kura rezultātā savāktie pierādījumi ļāvuši izmeklēšanai pāriet nākamajā fāzē un virzīties tuvāk tiesiskā noregulējuma panākšanā.

Man nav nekādu šaubu, ka izmeklēšana virzās uz priekšu un jau šobrīd tajā paveiktais ir vainagojies ar konkrētiem pavedieniem un izmeklēšana aktīvi turpinās. Izmeklēšanas kopainu zina tikai izmeklētāji un, atbilstoši konkrētās izmeklēšanas taktikai, viņi veic izmeklēšanu. Un tie ir ļoti pieredzējuši un profesionāli izmeklētāji. Protams, ir saprotama gan mediju, gan tuvinieku, gan sabiedrības interese par izmeklēšanas virzību un tajā iegūtajiem faktiem, tomēr mūsu mērķis ir atklāt noziegumu. Tas nav iespējams, ja katrs izmeklēšanas solis tiks apspriests publiski.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Slepkavību atklāšanas un personu meklēšanas nodaļas izmeklētajā kriminālprocesā līdz šim nopratināti vairāk nekā 100 liecinieki, kā arī papildu aptaujātas vairāk nekā 200 personas saistībā ar visām kriminālprocesā izvirzītajām versijām. Ir veiktas vairākas kratīšanas, notikuma vietu apskates (tostarp piesaistot kinologus un ekspertus) un izmeklēšanas gaitā iegūto priekšmetu un dokumentu analīze. Tāpat ir iegūts ļoti liels video ierakstu apjoms (aptuveni 36 TB) tostarp no vairāk nekā 50 iestāžu videokameru ierakstiem, kuri tiek rūpīgi pārbaudīti un analizēti, papildu pieprasīta liela apjoma informācija no elektronisko sakaru operatoriem. Izmeklēšanā nozīmētas 16 nepieciešamās ekspertīzes un tiek skaidroti ar noziegumu saistītie fakti un iespējamās vainīgās personas. Tāpat kriminālprocesa izmeklēšanas laikā Valsts policija vērsusies pie septiņu valstu tiesībsargājošām iestādēm ar ļoti konkrētiem izmeklēšanu interesējošiem jautājumiem, saistībā ar M.Bunkus slepkavību saistītiem faktiem un personām.

7.septembrī aprit simts dienas, kopš zvērināta advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības 30. maija rītā. Neskatoties uz policijas aktīvo darbu un politiķu, kā arī atbildīgo valsts iestāžu vadītāju sākotnējo, publiski pausto apņēmību, līdz šim nav tikusi sniegta informācija par kādu būtisku progresu izmeklēšanā, paziņojumā medijiem norāda M.Bunkus brālis Kristaps Bunkus.

«Simts dienu laikā pēc Mārtiņa slepkavības policija un citas iestādes noteikti ir veikušas lielu izmeklēšanas darba apjomu, taču acīmredzot bez uzskatāma rezultāta. Mārtiņa ģimenes vārdā aicinām Valsts policiju un Iekšlietu ministriju aktīvāk skaidrot un informēt par savām darbībām izmeklēšanā, lai neradītu iespaidu, ka izmeklēšanai nav pavedienu un Mārtiņa slepkavība netiks atklāta,» saka K.Bunkus.

«Uzreiz pēc slepkavības valsts politiskie līderi izteica stingu apņēmību nepieļaut to laiku atgriešanos, kad Rīgas ielās nesaskaņas tika kārtotas ar vardarbības palīdzību. Ceram, ka valsts politiskā vadība šo apņēmību nav zaudējusi, lai arī katra diena, kas paiet bez progresa izmeklēšanā mazina ticību izmeklēšanas rezultātam,» turpina Kristaps Bunkus.

Par spīti aukstumam, desmitiem cilvēku piektdien no rīta stāvēja rindā pie jaunā airBaltic TravelLounge klientu apkalpošanas centra Rīgā, Tērbatas ielā, lai tiktu pie lētākām aviobiļetēm, kas tiek piedāvātas par godu centra atklāšanai. Arī pēcpusdienā rindas vēl nebija mazinājušās.

Pēc plkst.9 rindā stāvēja aptuveni simts cilvēku, novēroja Diena.lv. Turklāt, kā informē airBaltic, klienti rindu veidot sāka jau iepriekšējās dienas vakarā.

Jaunajā klientu apkalpošanas centrā varēs iegādāties aviobiļetes, airBalticTravel.com ceļojumu komplektus, veikt pasažieru vārdu, lidojumu datuma un maršruta maiņu, samaksāt par bagāžas pārvadājumiem, iegādāties priekšapmaksas mobilo zvanu kartes airBalticcard Mobile, airBaltic suvenīrus, AirportExpress biļetes, BalticTaxi kuponus un airBaltic dāvanu kartes, saņemt konsultācijas par airBaltic produktiem un pakalpojumiem. Jaunais klientu centrs apkalpos arī lojalitātes programmas BalticMiles dalībniekus.

Valsts policijai (VP) patlaban nav izdevies atrast maksātnespējas administratora, advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības ieroci, ceturtdien Latvijas radio raidījumā «Krustpunktā» atzina VP priekšnieks Ints Ķuzis.

Ķuzis pastāstīja, ka slepkavības sagatavošanā iesaistīti pietiekami daudz cilvēki, visticamāk, ar nepieciešamajām priekšzināšanām un ar organizētās noziedzības starpniecību. «Līdz ar to mēs šo noziegumu izmeklējam kā organizētās noziedzības lietu un pasūtījuma slepkavību,» norādīja VP priekšnieks.

Viņš atgādināja, ka izmeklēšanas pamatversija ir, ka noziegums paveikts saistībā ar upura profesionālo darbību.

Vaicāts vai policijai vispār izdosies atrast vainīgos, Ķuzis atbildēja, ka viņš prognozējot divus iznākumus, proti, policijai izdosies aizturēt noziedzniekus, vai arī izdosies noskaidrot, «kas par ko un kā», bet diemžēl kādu apstākļu dēļ vainīgos nevarēs aizturēt. Ķuzis atgādināja, ka lietas izmeklēšanā sadarbojas ar vairākām ārvalstīm, tostarp, Latvijas kaimiņvalstīm.

Vairāk nekā 23 000 skatītāju nedēļas nogalē Jelgavā apmeklēja pirmo no četriem grupas Prāta Vētra koncerttūres 7 soļi svaiga gaisa koncertiem, informēja grupas pārstāve Guna Zučika.

(Jaunākās fotogrāfijas - galerijas noslēgumā!)

Klausītāju vidū bija arī Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis, baudot koncerta šovu visā tā garumā.

Koncerta tehniskā iekārtošana Jelgavā sākās jau nedēļu pirms pasākuma, un tās realizēšanā bija iesaistīti vairāk nekā 300 cilvēki. Tika uzbūvēta 23 metru augsta skatuve ar 420 kvadrātmetru LED ekrānu, tika nodrošinātas efektīvas gaismu spēles un vizualizācijas, klāstīja Zučika.

Koncertam pievienojās arī Dons, kurš duetā ar Renāru Kauperu izpildīja savu hitu Pēdējā vēstule, un jaunais mākslinieks Kashuks, kurš veidojis 7 soļi svaiga gaisa pirmā singla Ziemu apēst remiksa versiju.

Pērn Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgū darījumu skaita ziņā bija vērojams neliels kritums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, taču neskatoties uz to, darījumu skaits joprojām ievērojami pārsniedza 2018.-2020.gadu līmeni.

Tā liecina M&A datubāzes Mergermarket apkopotā statistika.

Lietuva un Latvija pēdējo trīs gadu laikā ir saglabājušas stabilu darījumu aktivitātes līmeni, savukārt Igaunijas darījumu skaits samazinājies no 72 darījumiem 2021. gadā līdz 49 darījumiem 2023. gadā. Publiskotās darījumu vērtības saruka vēl dramatiskāk. Tas lielā mērā ir saistīts ar finansējuma samazināšanos jaunuzņēmumiem un vispārējo ekonomikas lejupslīdi Igaunijā.

Lai arī regulāri izskan pieņēmumi, ka ārvalstu investori, iespējams, pamet Baltijas M&A tirgus, statistika liecina par pretējo. Saskaņā ar Mergermarket datiem 2020. gadā ārvalstu (ne Baltijas valstu) pircēju īpatsvars Baltijas uzņēmumu iegādēs bija 42%. To skaits 2021. gadā nedaudz pieauga – līdz 44% un 2022. gadā līdz 45%. 2023. gadā šis rādītājs samazinājās tikai nedaudz, noslīdot līdz 40%.Vienlaikus ir acīmredzama tendence vietējo (Baltijas) pircēju vidū pieaugošai Lietuvas investoru aktivitātei. No visiem darījumiem, kuros uzņēmumus iegādājās investors no Baltijas, lietuviešu investoru īpatsvars 2020.gadā bija 27%, 2021.gadā - 43%, 2022.gadā - 39%, bet pērn sasniedza gandrīz pusi (49%) no visiem darījumiem.

Valmierā atklāšanai gatavojas Kool Latvija degvielas uzpildes stacija (DUS), novēroja Db.lv. Uzņēmuma valdes loceklis Sandis Šteins apstiprina, ka jaunā stacija pašlaik ir nodošanas procesā un kopā ar ērtas iepirkšanās veikalu to iecerēts atklāt jūnija sākumā.

Arī šeit, tāpat kā Kool stacijās Augšlīgatnē un Ādažos, papildus degvielas iegādei un veikalam būs pieejamas ātrās ēdināšanas iespējas – burgeri, smalkmaizītes, kafija u.c.

Nodošanas stadijā ir arī Kool stacija Sauriešos. Vēl šogad iecerēts atklāt Kool stacijas Jelgavā un pie Rīgas apvedceļa Babītes novadā, netālu no Piņķiem. DB jau vēstīja, ka uzņēmums nākotnē vēlas izveidot 40 veikalu tīklu Latvijā. Pirmais Kool veikals kopā ar DUS tika atklāts pērn rudenī, Augšlīgatnē.

Jautāts par pirmās stacijas un veikala Rīgā, K.Barona ielā panākumiem, S.Šteins atzīst, ka sākotnējie plāni un aprēķini izpildīti ar uzviju, klientu esot krietni vairāk nekā sākotnēji plānots. Veikalam Barona ielā plānu izpilde esot nedaudz piezemētāka, savukārt pārdotās degvielas apjomi Līgatnē krietni pārsniedz ieceres, arī veikalā apgrozījums esot divas reizes lielāks, nekā plānots. Tas stiprinot pārliecību, ka izvēlēts īstais ceļš. Tiesa, konkurentu asā reakcija gan esot bijis pārsteigums – atverot jaunu Kool staciju, novērots, ka mikrorajona apkārtnē konkurenti ļoti strauji samazinājuši cenas. «Iespējams, tas nozīmē, ka daļa viņu klientu pārnāk pie mums. Katrā ziņā konkurentu reakcija bija tiešām ļoti asa,» secina S.Šteins.

Pasaules sporta zīmolu tirgotājs "Decathlon" gatavojas pirmā veikala atklāšanai Latvijā un drīzumā atklās arī elektronisko tirdzniecību ar piegādi visā Latvijā.

Francijā dibinātā ģimenes uzņēmuma "Decathlon" ķēde, kurai Latvija pievienosies kā 60. valsts, ir lielākais sporta preču tirgotājs pasaulē ar vairāk nekā 1600 veikaliem Eiropā, Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā.

"Decathlon Rīga" būs Latvijā līdz šim nebijuša koncepta sporta centrs, kur ikviens sporta entuziasts un aktīvās atpūtas cienītājs varēs iepazīties ar vairāk nekā 70 dažādiem sporta veidiem.

"Decathlon" uzsver, ka pircējam draudzīgas cenas iespējamas, ieguldot savas loģistikas organizācijā, optimizējot uzglabāšanu, transportēšanu un automatizāciju, līdz ar to samazinot izmaksas un ietekmi uz vidi. "Decathlon" nelieto iepakojumu, piemēram, iztiek bez kurpju kastēm, un stratēģiski izvieto noliktavas netālu no saviem veikaliem, lai nodrošinātu efektīvāku nosūtīšanu.

Steidzot pabeigt vēl pēdējos uzpošanas darbus, Ķīnā šomēnes gatavojas pasaules garākā jūras tilta atklāšanai, kas savieno Honkongu, Džuhai un Makao.

55 kilometru garā tilta būvniecība ilga astoņus gadus. Tilts sastāv no sešām joslām un četriem tuneļiem, viens no tiem ir 6,7 garš zemūdens tunelis. Izveidotas arī četras mākslīgās salas infrastruktūras atbalstam. Tilta būvniecībā izmantotas aptuveni 420 tūkst. tonnas tērauda – salīdzinājumam ar to pietiktu, ​​lai izveidotu 60 Eifeļa torņus, piebilst Business Insider. Tilts būs paredzēts tikai auto satiksmei, gājēji un velosipēdisti tur nedrīkstēs pārvietoties.

Precīzas tilta būvniecības izmaksas nav zināmas, taču tiek lēsts, ka tas izmaksājis vismaz 15 miljardus dolāru. Dārdzības, būvniecības kavējumu, kā arī iespējamas korupcijas skandālu dēļ tilts ne reizi vien pievērsis uzmanību un bijis strīdu objekts.

Rīgas cirka arēna gatavojas starptautiskajai atklāšanai.

Šobrīd cirka arēna ir aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm, kas pilna apļa izkārtojumā ļauj uzņemt līdz 700 skatītājiem, tāpat uzstādītas gaismu, skaņas un aizkaru sistēmas un cits aprīkojums, kas vajadzīgs kvalitatīvai izrāžu norisei.

Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta par tehniskā aprīkojuma sniegtajām iespējām: "Vēl pagājušajā sezonā cirkā atzīmējām iesildīšanās sezonu - energoefektivitātes projekta rezultātā arēna tika brīnišķīgi renovēta, taču telpa bija tukša. Nu tā ir pilnvērtīgi iekārtota un gatava uzņemt gan māksliniekus, gan skatītājus. Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka ne vien Baltijas, bet, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā - ne velti arēnas atklāšanu apmeklēs daudzi cirka profesionāļi no visas Eiropas."

Vācija samazinātu nodokļu ieņēmumu dēļ spiesta veikt lielāko aizņēmumu savā pastāvēšanas vēsturē, raksta Handelsblatt.

Līdz 2013. gadam Vācijas valsts un pašvaldības iecerējušas aizņemties 507 miljardus eiro. Šī aizņēmuma rezultātā valsts deficīts varētu sasniegt 2 triljonus eiro, kā sekas īpaši smagi varētu izjust 1980. — 2000. gadam dzimusī paaudze. Līdz šim lielāko Vācijas aizņēmumu vēl nākamnedēļ jāapstiprina Finanšu plānošanas padomei.

Pirms nedēļas Vācijas valdība jau lēma par labu līdz šim lielākā deficīta budžetam Vācijas vēsturē, paredzot 2010. gadā valsts parāda pieaugumu 86 miljardu eiro apjomā. Līdz ar to nākamgad Vācijas budžeta deficīts varētu sasniegt 4%, pārsniedzot Eiropas Savienības limitu 3% budžeta deficīta no IKP ietvaros par 1%, uzskata Vācijas Finanšu ministrs Pērs Šteinbriks. Atgriezties 3% robežās Vācijai varētu, viņaprāt, izdoties tikai ap 2013. vai 2014. gadu.

Prognozējot, ka pie Saeimas nama un Rīgas pils var tikt organizēti nesankcionēti pasākumi, policija gatavojas ierobežot automašīnu un gājēju pārvietošanos Vecrīgā.

Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Savukārt gājēju kustība nepieciešamības gadījumā šajā laikā tiks ierobežota vai slēgta Jēkaba ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Torņu ielai; Mazajā Trokšņu ielā; Trokšņu ielas posmā no Aldaru ielas līdz Jēkaba ielai; Klostera ielas posmā no Jēkaba ielas līdz ēkai Klostera ielā 19; ielas posmā no Mazās Pils ielas līdz Klostera ielai (ielā starp Sv.Jēkaba katoļu katedrāli un Sv.Marijas Magdalēnas katoļu baznīcu); Pils laukumā pie Rīgas pils (posmā, no Daugavas gātes līdz Torņu ielai).

Ierobežojumu neattieksies uz operatīvo transportu un Militārās policijas transportlīdzekļiem.

Neskaitāmās nozares profesionāļu un valsts pārvaldes pārstāvju diskusijās par Nacionālo akustisko koncertzāli Latvijas galvaspilsētā pausts vienots viedoklis, ka tās trūkums mazina Latvijas ekonomikas, kultūras un tūrisma konkurētspēju starptautiskajā vidē. Ir pilnībā skaidrs un neapstrīdams, ka augsta līmeņa koncertzāle, turklāt ar ambīcijām uz nacionālas akustiskās koncertzāles statusu Rīgā, ir nepieciešama.

Par to tiek runāts un diskutēts jau vismaz 15 gadus, nacionāla līmeņa akustiskā koncertzāle kā prioritāte minēta arī stratēģiskos attīstības dokumentos, un jau kopš 2004. gada ir pieņemti dažādi motivēti lēmumi, piemēram, Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā «Latvija 2030», Nacionālajā attīstības plānā un Rīgas pilsētas attīstības programmā.

Tomēr līdz šim tālāk par aptuvenu koncertzāles programmu, tās metu (vizualizācijām!?) iespējamai būvei uz AB dambja, pretrunīgiem pieņēmumiem par tās izmaksām un diskusijai par iespējamām novietnes alternatīvām neesam tikuši. Tuvojoties Nacionālās akustiskās koncertzāles vīzijas īstenošanai rezervētās Eiropas struktūrfondu naudas – 23 miljonu eiro – apguves galatermiņam, koncertzāles jautājums atbildīgo amatpersonu un nozares speciālistu dienaskārtībā parādās ar jaunu sparu.

Augstākā tiesa 3. decembrī atzina, ka komandītsabiedrība EXPO 2015 ir uzvarējusi Ekonomikas ministriju. Spriedums vairs nav pārsūdzams un pasaka, ka uzņēmums līdzekļus 2015. gada Milānas paviljona iecerei tērējis likumīgi.

Uzņēmums Positivus Event bija EXPO 2015 komandīts, tādēļ arī saruna ar īpašnieku Ģirtu Majoru. Intervijas laikā rodas deja vu sajūta. Dienas Bizness jau publicēja sarunu ar vienu no Aerodium īpašniekiem Ivaru Beitānu, kura stāstā strīda ābols bija Šanhajas EXPO izstādes Latvijas paviljons. Lieta uzvarēta Augstākajā tiesā šā gada oktobrī pret LIAA. I. Beitāna gadījumā strīds bija ar LIAA vadītāju Andri Ozolu, bet Majora gadījumā - ar ekonomikas ministri Danu Reiznieci-Ozolu. Abos gadījumos pēc strīda uzvaras civiltiesiskā kārtībā pret uzņēmējiem sāktas krimināllietas. Ekonomikas ministrija pagaidām lietu nekomentē.

Jelgavā sācies Starptautiskā Ledus skulptūru festivāla konkurss, kurā piedalās 33 mākslinieki no septiņām valstīm, informē Jelgavas pilsētas pašvaldība.

Pirmdien, 4. februārī, tēlnieki, katrs no viena 100 x 50 x 25 cm liela un 120 kg smaga ledus bloka, izveidoja individuālās ledus skulptūras, kuras līdz festivāla atklāšanai uzglabās saldētavā.

Savukārt otrdien, 5.februārī, mākslinieki Pasta salā uzsāks komandu skulptūru formu veidošanu un turpinās darbu pie detaļu izstrādes līdz pat piektdienai. To būvniecībai katra komanda izmantos vienu lielo (200 x 100 x 50 cm) un astoņus mazos ledus blokus (100 x 50 x 25 cm).

Paralēli konkursa darbu veidošanai Jelgavā top lielformāta ledus objekti, tādi kā «Ledus vīni» ledus bārs, vairākas foto skulptūras, ledus labirints un slidkalniņš bērniem un citas.

Tēlnieki piedalās konkursā, tāpēc organizatori visiem nodrošina vienlīdzīgus darba apstākļus un ledus daudzumu. Toties, meistardarbu radīšanai, katrs skulptors izmanto savus instrumentus, sākot ar kaltiem, skrāpjiem, frēzēm, nažiem, fēniem, gludekļiem un beidzot ar tādiem paštaisītiem instrumentiem, kā, piemēram, skrūvju dēli.

Valsts policija mežā atradusi aptuveni 200 kilogramus smago seifu, kuru februārī nozaga no korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājas Langstiņos.

Seifa atrašanu aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš. Tikmēr Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA to neapstiprināja, jo notiek pirmstiesas izmeklēšana un tās interesēs papildus informācija netiks sniegta.

Citu informāciju advokāts nedrīkstēja sniegt.

Jau ziņots, ka policija februāra beigās saņēma informāciju par zādzību no privātmājas. Māja apzagta nedēļu pēc tam, kad tajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu. Izbraucot uz notikumu vietu, tika konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas.

Rimšēvičs minēto saistīja ar tobrīd pēdējo nedēļu notikumiem un uzskatīja, ka tas nav noticis nejauši.