Enerģētika

Gāzes cenām biržās straujš lēciens

Līva Melbārzde, 02.11.2012

Jaunākais izdevums

Gāzes spot cenas Eiropas biržās sasniegušas teju 400 dolāru atzīmi, šodien raksta Dienas Bizness.

Augstāk gāzes spot cena bija pakāpusies tikai 2009. gada janvārī Krievijas un Ukrainas gāzes konflikta dēļ. Pašreizējam gāzes cenu kāpumam biržā vēl īsta izskaidrojuma nav, jo kopumā gaisa temperatūra Eiropā turās virs 0 grādiem.

Ziemeļeiropā zemākās gaisa temperatūras izraisījušas gāzes cenu kāpumu līdz 370- 380 dolāriem par 1000 m3, kas ir augstākā cena pēdējo astoņu mēnešu laikā. Savukārt Francijas biržā PEG gāzes cena izaugusi pat līdz 397 dolāriem. Gazprom ilgtermiņa līgumu aktuālā piegādes cena pašlaik ir 418 dolāru līmenī, līdz ar to cenas atšķirība starp ilgtermiņa un biržas spot cenām sarukusi tikai līdz 4-7%, raksta Interfakss. DB jau rakstīja, ka reizumis gāzes spot cena biržā ir pat 30% zemāka nekā ilgtermiņa līgumos. Pie tik neskaidras situācijas, kāda ir pašlaik, gāzes krātuvju īpašnieki labprāt pietur savā rīcībā esošos dabasgāzes rezerves, tāpat situāciju Eiropā ietekmē Quatargas ceturtā un piektā gāzes vada remonti.

«Man ir grūti pateikt, kas izraisījis tik strauju gāzes cenu kāpumu. Iespējams, ka kāds nav spējis izpildīt noslēgtā līguma nosacījumus. Tāpat nevar izslēgt spekulatīvu darījumu ietekmi, kādi biržā nav retums. Varbūt tirgotāji speciāli pietur gāzes apjomus, cerot uz aukstākiem laika apstākļiem, tāpēc Eiropas tirgū pašlaik ir neliels gāzes deficīts,» pieļauj Itera Latvija prezidents Juris Savickis.

«Latvijas patērētājus cenas Eiropas gāzes biržās nekādā veidā neietekmē, jo Latvijā cena tiek noteikta pēc ilgtermiņa līgumos ar Gazprom ietvertās formulas. Iespējams, ka gāzes cenu kāpumu Eiropā izraisījusi apkures sezonas sākšanās,» saka a/s Latvijas gāze preses sekretārs Vinsents Makaris. Viņš skaidro, ka par spot cenām biržās arī Eiropā tiek iepirkti tikai nelieli gāzes apjomi, pamatpiegādes nodrošinot ar ilgtermiņa līgumiem. A/s Latvijas gāze dabasgāzes iepirkuma cena 2012. gadam no AAS Gazprom tika prognozēta 400 – 420 dolāru/tūkst. m3 līmenī. Augstāka tā bija tikai 2008. gadā, kad tā sasniedza 472,47 dolārus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Ekspresintervija: Gāzes iegādes alternatīvas ir pieejamas

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 09.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Galvenais, lai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) pieņemtajos noteikumos nebūtu zemūdens akmeņu, kas lielajiem dabasgāzes patērētājiem liegtu reālu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai

To ekspresintervijā DB uzsver a/s Latvenergo valdes loceklis un ražošanas direktors Māris Kuņickis.

Šī gada 10. septembrī SPRK būtu jāpieņem noteikumi par trešo pušu pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai. Kāpēc jums šie noteikumi ir svarīgi?

Interese par trešās puses pieeju Latvijas dabasgāzes sistēmai ir ļoti augsta. Pirmajā šo noteikumu projektā redzējām, ka Latvijā nav paredzēts tā sauktais exit point (izejas punkts, kur ir iespējams saņemt dabasgāzi), bet gan tikai uz Latvijas–Lietuvas un Latvijas–Igaunijas robežas. Tā rezultātā Latvijā būtu iespējams tikai dabasgāzes tranzīts. Pēdējā noteikumu versijā parādījās arī exit point Latvijā, tomēr bija uzlikti papildu ierobežojumi, ka šis izejas punkts darbojas tikai tad, ja ir pieņemti gāzes lietošanas noteikumi, kas vēl nav pieņemti. Tas praktiski nozīmēja, ka, pat pieņemot šos trešās puses pieejas noteikumus, Latvijas lietotājiem praktiski nebūtu trešās puses pieejas pie dabasgāzes tīkliem. A/s Latvenergo un Ekonomikas ministrija norādīja, ka šie ir tikai tehniskie noteikumi, kā mēs varam tikt klāt pie dabasgāzes infrastruktūras un to izmantot. Savukārt dabasgāzes lietošanas noteikumi paredz to, ja šeit faktiski darbojas brīvais tirgus, kādā veidā tas funkcionē. Tās ir divas nesaistītas lietas, ko nevajadzētu jaukt kopā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Savickis: Par Latvijas Gāzes akcijām interesējas spekulanti; varētu būt interese no Fortum

Nozare.lv, 11.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Vācijas energokompānijai E.ON Ruhrgas piederošajām 47,23% AS Latvijas gāze akcijām interesējas finanšu spekulanti, tāpat interese par šīm akcijām varētu būt Somijas energokompānijai Fortum, šodien Latvijas Radio raidījumā Krustpunktā sacīja SIA Itera Latvija vadītājs Juris Savickis.

Savickis stāstīja, ka pie viņa ir vērsušies dažādi finanšu spekulanti, kas izrādījuši interesi par Latvijas Gāzes akciju iegādi. Pēc viņa teiktā, interese par šīm akcijām noteikti būs gan no ASV, gan Eiropas finanšu spekulantiem, taču, pēc Savicka domām, akcijas vajadzētu iegādāties kādai lielai kompānijai.

Viņš pieļāva, ka E.ON Ruhrgas vietā Latvijas Gāzē varētu nākt Fortum, jo, atšķirībā no Vācijas uzņēmuma, kas nolēmis pamest valsti, Somijas uzņēmums Latvijā attīstās.

«Tā kā vācieši Latviju vēlas pamest ātri, cena Fortum varētu būt pieņemama. Tāpat arī somiem ir labas attiecības ar Krieviju,» norādīja Savickis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Gazprom klientiem Lietuvā piedāvājis pagaidu cenas formulu, kas gāzi sadārdzina

Dienas Bizness, 15.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Draud ar gāzes cenu kāpumu 15-20% apmērā un izmaiņām LG akcionāros

Līva Melbārzde, 27.02.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard04(26).jpg

Notiekot Latvijas gāzes tirgus liberalizācijai, jārēķinās ar gāzes sadārdzināšanos, nevar izslēgt arī būtiskas izmaiņas a/s Latvijas gāze akcionāru struktūrā, šodien raksta Dienas Bizness.

«Latvenergo ir reāls piemērs tam, ka pēc kompānijas sadalīšanas elektrības cena pieauga par 15%. Ja runājam par gāzes kompāniju sadalīšanu, tad Eiropas Savienības prakse rāda, ka šis process rada aptuveni 2-10 milj. eiro lielas izmaksas. Latvijas gāzes gadījumā varētu būt runa par aptuveni 2 milj. eiro lielām papildu izmaksām, kas, protams, būs jāsedz gāzes patērētājiem,» norāda a/s Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Adrians Dāvis, kā papildus risku minot faktoru, ka pašlaik Latvijai esot par 15-20% zemāka gāzes cena nekā abām Baltijas kaimiņvalstīm, kas jau sākušas savu tirgu liberalizāciju un tādā veidā pabojājušas attiecības ar gāzes uzņēmumu akcionāriem, kas visām trim Baltijas valstīm ir gandrīz identiski, galveno lomu spēlējot Gazprom un vācu E.ON.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No nākamā gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam mājsaimniecības par gāzi maksās mazāk, liecina AS Latvijas Gāze informācija.

Mājsaimniecībām, kuras dabasgāzi izmanto ēdiena pagatavošanai un ūdens sildīšanai, gadā patērējot līdz 500 kubikmetriem dabasgāzes, tarifs samazināsies par 2,4% un būs 584,84 eiro par tūkstoti normālkubikmetru bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa.

Savukārt tām mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei un patērē no 500 līdz 25 000 normālkubikmetru gāzes gadā, tarifs saruks par 4% un būs 341,03 eiro par tūkstoš normālkubikmetriem bez PVN un akcīzes nodokļa.

Vairums mājsaimniecību norēķināsies par tarifiem, kas iekļauj PVN un akcīzes nodokli dabasgāzes izmantošanai par kurināmo, attiecīgi maksājot 728,31 un 433,3 eiro par tūkstoš normālkubikmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka AS Latvijas Gāze ļaunprātīgi izmantojusi savu monopolstāvokli, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus.

Tādējādi AS Latvijas Gāze piemērots tiesiskais pienākums pārtraukt pārkāpumu, kā arī naudas sods 1,57 miljonu latu apmērā.

Lai arī AS Latvijas Gāze KP lēmumu var pārsūdzēt tiesā, tomēr konstatētais pārkāpums tai jebkurā gadījumā jāpārtrauc uzreiz pēc KP lēmuma saņemšanas.

KP skaidro, ka dabasgāzes lietotāji – gan mājsaimniecības, gan uzņēmumi –, kas cietuši no AS Latvijas Gāze rīcības, var vērsties pie AS Latvijas Gāze, lūdzot atmaksāt nepamatoti veikto svešo parādu apmaksu. Ja AS Latvijas Gāze atsaka atlīdzināt zaudējumus, cietušie lietotāji var vērsties ar prasību tiesā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas energoapgādes kompānijas Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs nākamajos mēnešos prognozē dabasgāzes cenas kritumu.

«Runājot par nākotni, es gribu izteikt optimistiskas prognozes par kurināmā cenu. Mēs redzam, ka pasaulē krītas naftas cenas un, kā zināms, Latvijā dabasgāzes cena ir saistīta ar iepriekšējo deviņu mēnešu mazuta ar (sēra saturu līdz 1%) un dīzeļdegvielas (ar sēra saturu līdz 0,1%) cenām Amsterdamas, Roterdamas un Antverpenes naftas produktu biržās, kā arī ar Eiropas bankas noteikto ASV dolāra un eiro kursa attiecību. Tādēļ mēs sagaidām, ka nākamajos mēnešos dabasgāzes cenai vajadzētu samazināties,» intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service sacīja Žīgurs.

Viņš norādīja, ka lielākie ieguvēji no dabasgāzes cenas krituma būs centralizētās siltumenerģijas patērētāji, jo gāzes cenas ietekme uz apkures gala cenu ir tieša. «Elektroenerģijai tik tiešas ietekmes nav, jo jau pašlaik mēs pērkam lētāku elektroenerģiju biržā. Tomēr, turpinoties gāzes cenu kritumam, pozitīva ietekme būs arī uz elektroenerģijas cenām,» piebilda Latvenergo vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

Bērziņš: Bez sadarbības ar Krieviju mums sava saimniekošana ir jāpārtrauc principā

Līva Melbārzde, 16.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bizness kļūst arvien globālāks un sarežģītāks. Privātais bizness ar šo situāciju sen jau ir ticis galā, tagad jāseko arī valstiskām un ļoti dārgi izmaksājošām lietām.

To intervijā DB saka Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņš atzīst, ka Dienas Bizness ir viņa lasāmās preses sarakstā, jo «saprātīgi runā par saimnieciskām lietām». Ap pragmatiski saimnieciskiem jautājumiem arī vijas šī intervija.

Cik lielā mērā esat apmierināts ar valdības veidošanas procesu?

Par apmierinātību vai neapmierinātību varēs spriest pēc gala rezultāta. Šis process tuvo vēlēšanu dēļ ir ļoti sarežģīts. Tāpēc šīs valdības veidošana reizē ir ar priekšvēlēšanu ietekmi, kur katrs grib pielikt savu roku. Tomēr cilvēki, kas ir iesaistīti šajā procesā, ir pieredzējuši, tāpēc ceru, ka labākais kompromiss tiks atrasts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn vidējā dabasgāzes tirdzniecības cena Latvijā bija par 2,60 EUR/MWh augstāka nekā 2016. gadā, eksperti prognozē, ka cena turpinās kāpt

Lai gan laika posmā no 2014. līdz 2016. gadam dabasgāze Latvijā un Eiropā kļuva lētāka, no 2017. gada atkal vērojams cenu kāpums, liecina Enefit apokopotā informācija. Vācijas Gaspool biržā dabasgāzes cena šā gada augustā bija par 5,20 EUR/MWh augstāka nekā 2017. gada janvārī, savukārt Nīderlandes Title Transfer Facility (TTF) biržā cena pieaugusi par 4,73 EUR/MWh. Tiek prognozēts, ka cenas Gaspool un TTF biržās turpinās kāpt, rudenī sasniedzot 25 EUR/MWh atzīmi, liecina Powernext 23. augusta cenu prognozes. Attiecīgi dabasgāze varētu kļūt dārgāka arī Latvijā.

Nākotnē dabasgāzes cenas ietekmēs daudzi savstarpēji saistīti faktori, tostarp dabasgāzes cenu svārstības biržās un ģeopolitiskie notikumi pasaulē, uzsver Geton Energy izpilddirektors Kristaps Muzikants. «Raugoties uz šā brīža situāciju pasaulē un Eiropā, jāsecina, ka dabasgāzes cenām nav pamata samazināties, līdz ar to tās, visticamāk, varētu pieaugt, bet pēc tam – stabilizēties,» prognozē K. Muzikants, uzsverot, ka Geton Energy regulāri seko līdzi dabasgāzes cenu izmaiņām un ar to saistītajiem procesiem, līdz ar to ir gatavi operatīvi pielāgoties tirgus situācijai. Arī enerģētikas eksperts Edgars Vīgants uzskata, ka šoruden gaidāms dabasgāzes cenu pieaugums.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais a/s Latvijas gāze akcionārs no Baltijas gāzes tirgus varētu aiziet pavisam, Latvijas valdība apsver E.ON kapitāldaļu iegādi.

Jau kopš šā gada pavasara tiek runāts, ka nozīmīgs Baltijas gāzes uzņēmumu īpašnieks – vācu kompānija E.ON Ruhrgas – no Baltijas tirgus varētu aiziet. Iemesls – vācu energomilzis maina savu stratēģiju, meklējot peļņas iespējas ārpus ES robežām – Brazīlijā, Turcijā, Krievijā, kur energouzņēmumi nav jāpakļauj tik stingrām liberalizācijas un kontroles prasībām. Oficiāli E.ON savus aiziešanas plānus no Baltijas nekomentē, to nekomentē arī a/s Latvijas gāze, norādot, ka par savu akcionāru lēmumiem nespekulē, tomēr fakti liecina paši par sevi – pirms dažām dienām no a/s Latvijas gāze valdes ir aizgājis ilggadējais E.ON Ruhrgas pārstāvis Jorgs Tumats, kurš turpmāk strādās E.ON Russia valdē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru SIA Latvijas Propāna gāze iegūst izšķirošu ietekmi pār SIA Eko gāze. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazināsies konkurence ietekmētajos tirgos.

SIA Latvijas Propāna gāze sniedz autogāzes vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, turklāt abi tirgus dalībnieki veic gāzes balonu tirdzniecību.

Apvienošanās rezultātā horizontāli tiek ietekmēts autogāzes mazumtirdzniecības tirgus un gāzes balonu tirgus. Starp apvienošanās dalībniekiem pastāv arī vertikālas attiecības, jo SIA Eko gāze sniedz autogāzes mazumtirdzniecības pakalpojumus, savukārt SIA Latvijas Propāna gāze – autogāzes vairumtirdzniecības pakalpojumus.

Abu uzņēmumu kopējā autogāzes mazumtirdzniecības tirgus daļa nepārsniedz 25 % tirgus koncentrācijas līmeni, līdz ar to KP secina, ka tādējādi netiek traucēta efektīva konkurence. Vērtējot gāzes balonu tirdzniecības tirgu, konstatējams, ka SIA Eko gāze gāzes balonu pārdošanas apjomi ir nelieli, kā arī tirgū darbojas vismaz astoņi citi tirgus dalībnieki, kas nodrošina aktīvu konkurenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons, 04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī globāli dažādu energoresursu īpatsvarā un patēriņā tuvākos gados sagaidāmas izmaiņas, tomēr būtiski zemākas cenas prognozētas netiek.

Tieši otrādi, jau uz šā gada otro pusi cenu kāpums tiek prognozēts, piemēram, dabasgāzei, DB norādīja Providus enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš. «Tas izskaidrojams ar ASV tikko pieņemot lēmumu, savu ekonomiku tomēr nebremzēt. Pēc šī lēmuma uzreiz bija redzams, kā biržās un lielajos tirgos palēcās naftas cenas. Dabasgāzes cenas šis lēciens iespaidos ar zināmu laika nobīdi un Latviju varētu sasniegt uz nākamo, 2013. gada rudens apkures sezonu,» skaidro R. Āboltiņš.

Viņš neredz iemeslu, lai Eiropa tuvākajā laikā varētu sagaidīt zemākas dabasgāzes cenas. Gāzes cenas, viņaprāt, būtiski neietekmēs arī Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana pret Krievijas gāzes gigantu Gazprom: «Domāju, ka Gazprom drīzāk varētu nākties piekāpties ES attiecībā uz necaurspīdīgu divpusēju gāzes iepirkuma līgumu slēgšanu, nevis veikt cenu pazemināšanu,» vērtē R. Āboltiņš. Arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) cena Amsterdamas biržā vairs nav tik pievilcīgi zema kā pirms pāris gadiem, kas skaidrojams ar kopēju energoresursu cenu kāpuma tendenci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

DB klubs: Latvijas gāzei trīs «frontes līnijas» ar valsti

Līva Melbārzde, 21.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Voluntāra vēlme, lai Latvijas patērētāji iegādātos dabasgāzi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa, ir nacionālo interešu pārkāpums,»

To DB Uzņēmēju klubā sacīja a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš skaidroja, ka gāze no Lietuvas Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa Latvijā neesot alternatīva tai gāzei, ko tirgo a/s Latvijas gāze. Lietuvā tika izdots likums, ka turienes patērētājiem obligāti no Klaipēdas termināļa jāiepērk vismaz 25%, neatkarīgi no tā, cik šī gāze maksā. Šobrīd tas ir konvertējies obligātā komponentē, ko maksā visi Lietuvas patērētāji. Ja gāze no Klaipēdas termināļa tiktu pumpēta uz Latviju, tad šīs izmaksas tiktu iekļautas arī Latvijas gāzes infrastruktūras tarifos. «Tas būtu Latvijas nacionālo interešu pārkāpums, nemaz nerunājot par to, ka Klaipēdas gāzes terminālis arī tīri tehniski nevarētu nodrošināt Latvijai nepieciešamo gāzes apjomu,» skaidroja A. Kalvītis. Atšķirība starp Latvijas un Lietuvas gāzes cenu, pēc viņa vārdiem, ir diezgan liela, jo Lietuvā gāzes cena tiekot aprēķināta pēc sešu mēnešu naftas produktu cenas formulas, kamēr Latvijā to aprēķina pēc deviņu mēnešu formulas. Tāpēc, atbilstoši naftas produktu cenu tendencēm, Lietuvā gāze šobrīd esot par 10–20 eiro/1000 m3 lētāka nekā Latvijā, taču, ja gāze no Lietuvas būtu jātransportē līdz Latvijai, tad cenu starpība izlīdzinātos. Savukārt nākotnē, ņemot vērā tendences naftas produktu tirgū, Latvijas gāzes cenas aprēķina formula atkal būšot izdevīgāka nekā Lietuvā. Runājot par Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināli, no tā gāzes cena esot par 100 ASV dolāriem par 1000 m3 lielāka, nekā Latvijas gāzes tirgotā, uzsvēra A. Kalvītis. Uz jautājumu, vai a/s Latvenergo izteiktā vēlme iegādāties gāzi no Klaipēdas būtu jāvērtē kā dārgāka energoresursa izvēle, A. Kalvītis norādīja, ka tā, viņaprāt, esot Ekonomikas ministrijas uzsākta politiskā spēle, kuras motīvi viņam šobrīd neesot skaidri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Gāzes akcionāri atbalsta jaunas kompānijas izveidi, nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus

LETA, 02.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze akcionāri šodien ārkārtas sapulcē atbalstīja uzņēmuma reorganizāciju, izveidojot jaunu kompāniju un nododot tai pārvades un uzglabāšanas sistēmas aktīvus.

Lēmums atbalstīts ar 99,98% no akcionāru sapulcē klātesošo balsīm. Savukārt 0,01% balsu bija pret, bet vēl 0,01% balsu netika nodots.

Sapulcē akcionāriem bija arī iespēja iztaujāt Latvijas Gāzes vadību, ko vairāki mazākuma akcionāri arī izmantoja.

Jautājumi bija saistīti ar Latvijas Gāzes sadalīšanas struktūru, īpašumtiesībām abos uzņēmumos, kompensācijas apmēru, ja akcionārs nevēlas būt par jaundibināmā uzņēmuma dalībnieku, kā arī tika taujāts pēc padoma, kā labāk rīkoties - balsot par vai pret.

Atsevišķi mazākuma akcionāri arī pauda kritiku par to, ka nav skaidrības par to, kāds kompensācijas apmērs pienāksies dalībniekiem, kuri nevēlas saglabāt akcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas valsts pieteiksies Conexus Baltic Grid akcijām

Žanete Hāka, 23.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 23. augustā Ministru kabinets lēma par Latvijas valsts līdzdalību jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid, kas tiks veidots AS Latvijas Gāze reorganizācijas rezultātā, informē Ekonomikas ministrija.

Saskaņā ar valdības lēmumu Ekonomikas ministrija valsts vārdā pieteiksies uz 117 uzņēmuma kapitāla daļām, proporcionāli kapitāla daļu skaitam, cik valstij kā mazākuma akcionāram pieder uzņēmumā AS Latvijas Gāze.

Kā zināms, šā gada 2.septembrī notiks AS Latvijas Gāze ārkārtas akcionāru sapulce, kurā tiks lemts par AS Latvijas Gāze reorganizāciju atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām. Ievērojot Enerģētikas likuma prasības, AS Latvijas Gāze ir jānodrošina dabasgāzes apgādes komersantā ietilpstošā dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana.

AS Latvijas Gāze šobrīd nodrošina gan dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, gan arī dabasgāzes tirdzniecības pakalpojumus. Reorganizācijas rezultātā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas darbības virzieni tiks nodalīti jaundibināmā uzņēmumā Conexus Baltic Grid.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Regulators: AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes infrastruktūrai

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, 24.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka Administratīvā apgabaltiesa ir noraidījusi AS Latvijas Gāze pieteikumu par pagaidu noregulējumu, AS Latvijas Gāze joprojām ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi dabasgāzes pārvades un sadales infrastruktūrai. Tas izriet no Enerģētikas likuma un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) līdz šim pieņemtajiem lēmumiem.

Atsevišķi tiesas secinājumi, kuri nav rezultējušies AS Latvijas Gāze labvēlīga tiesas lēmuma veidā, neatceļ vai negroza AS Latvijas Gāze noteiktos pienākumus, kuri izriet no normatīvajiem aktiem un Regulatora pieņemtajiem lēmumiem.

Vienlaikus tas nozīmē, ka AS Latvijas Gāze atbilstoši Enerģētikas likumam un Ministru kabineta noteikumiem ir pienākums nodrošināt Latvijas lietotājiem piederošās dabasgāzes transportēšanu līdz lietotāju patēriņa objektiem, ja attiecīgi lietotāju pieprasījumi tiek saņemti.

«Šobrīd joprojām ir spēkā gan Enerģētikas likuma normas, gan Regulatora apstiprinātie dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi, saskaņā ar kuriem AS Latvijas Gāze ir pienākums nodrošināt trešo pušu piekļuvi. Tāpat spēkā ir visi Regulatora pieņemtie lēmumi, kas attiecas uz šo AS Latvijas Gāze noteikto pienākumu izpildi. Neviens no tiem nav atcelts un neviena lēmuma darbība nav apturēta,» uzsver Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Tiesa atzīst par pamatotu KP uzlikto 2,2 miljonus eiro sodu Latvijas Gāzei

Dienas Bizness, 07.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada 2.septembrī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu, ar kuru atzīst - ir pareizs un pamatots Konkurences padomes (KP) 2013.gada lēmums AS Latvijas Gāze likt mainīt parādu atgūšanas praksi un piemērot naudas sodu 2,2 miljonu eiro apmērā par monopolstāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, informē KP.

2013.gadā KP lēma, ka AS Latvijas Gāze pārkāpusi Konkurences likumu, atsakot dabasgāzes piegādes līguma noslēgšanu jauniem lietotājiem, pirms tie nav nomaksājuši iepriekšējo lietotāju parādus. Lietas izpētes laikā KP saņēma patērētāju un uzņēmumu iesniegumus par vairāk nekā 500 šādiem gadījumiem. Savā lēmumā KP skaidroja, ka AS Latvijas Gāze ne vien radīja nepamatotus izdevumus jaunajiem klientiem, bet arī veicināja kopējā parādu apjoma palielināšanos, jo esošie lietotāji, apzinoties, ka par parādiem atbildēs jaunais īpašnieks, nebija motivēti maksāt par pakalpojumu.

Izvērtējot KP lēmumu, tiesa atzinusi par pareiziem iestādes secinājumus. Tāpat tiesa ir uzsvērusi, ka KP bija tiesības vērtēt AS Latvijas Gāze darbību atbilstību Konkurences likumam, neraugoties uz to, ka šis uzņēmums darbojas regulētā nozarē, jo tas nav attaisnojums savas tirgus varas ļaunprātīgai izmantošanai. Attiecīgi KP atgādina, ka arī citiem uzņēmumiem, kas Latvijā darbojas regulētās nozarēs, jāievēro Konkurences likuma prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāze pērn piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā

Žanete Hāka, 10.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums 2018. gadā sasniedza 344,9 miljonus eiro, kas tas bija par 8,9% lielāks nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma pārskats Nasdaq Riga.

EBITDA pieauga par 2,6%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, sasniedzot 37,4 miljonus eiro. Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs.

Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējā gadā, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Gāze koncerna neto apgrozījums pērn bija par 6,5% lielāks nekā gadu iepriekš un sasniedza 352,3 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma EBITDA pieauga par 2,6%, sasniedzot 37,4 miljonus eiro, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Latvijas Gāzes koncerna neto peļņa 2018. gadā sasniedza 25,2 miljonus eiro.

2018. gadā Latvijas Gāze koncerns piegādāja dabasgāzi vairāk nekā 400 tūkstošiem klientu Latvijā un paplašināja savu klātbūtni Latvijas dabasgāzes vairumtirdzniecības segmentā un ārvalstīs. Kopumā 2018. gadā tika pārdots 1,231 miljards m3 (12 969 GWh) dabasgāzes. Tāpat kā iepriekšējos gadus, augustā un septembrī AS «Latvijas Gāze» iesūknēja ievērojamus dabasgāzes apjomus IPGK, rūpējoties par savu klientu apgādes drošību 2018./2019. gada ziemas sezonā. 2018. gadā Latvijas Gāze koncerns ieguldīja 10,34 miljonus eiro sadales sistēmas uzturēšanā un drošībā, kā arī IT sistēmu attīstībā, kas ir par 14,6% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Latvijas Gāze šogad pārdevusi par 10% mazāk gāzes; ieņēmumi palielinājušies

Gunta Kursiša, 31.05.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas gāze šā gada pirmajā ceturksnī pārdevusi 636 milj. kubikmetru (nm3) dabasgāzes, kas ir par 9,9% mazāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Savukārt ieņēmumi, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni, ir pieauguši par 22%.

2012. gada pirmajos trīs mēnešos patērētājiem pārdota dabasgāze un sniegti pakalpojumi par 178 milj. Ls, kas ir par 22,1 % vairāk nekā attiecīgajā 2011. gada periodā, un par 0,6 % vairāk nekā tika plānots budžetā. Lai gan pārdotās dabasgāzes apjoms ir mazāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā, tas ir par 0,1% jeb 0,6 milj. nm3 vairāk nebasgāzes nekā prognozēts.

Ieņēmumu pieaugums pret 2011. gada attiecīgo periodu saistīts ar to, ka 2012.gada I ceturksnī rūpnieciskajiem lietotājiem un iedzīvotājiem tika piemēroti dabasgāzes diferencētie tirdzniecības gala tarifi, kas atbilda dabasgāzes tirdzniecības cenai, kas bija par 31 % lielāka nekā 2011. gada pirmajā ceturksnī, skaidrots uzņēmuma paziņojumā. Ieņēmumi, salīdzinot ar 2011.gadu, palielinājās gan rūpnieciskajā, gan mājsaimniecību klientu sektorā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas Gāzes akcionāri vienojas dividendēs izmaksāt 23,94 miljonus latu

Nozare.lv, 06.07.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gāzes apgādes kompānijas AS Latvijas Gāze (LG) akcionāri šodien sapulcē vienojās dividendēs izmaksāt 23,94 miljonus latu jeb 0,6 latus uz akciju.

Salīdzinot ar 2010.gadu, dividenžu apjoms, kas tiks izmaksāts par vienu akciju, ir palielinājies par 0,1 latiem jeb 20%. Tādējādi izmaksāto dividenžu apjoms, rēķinot uz vienu akciju, sasniegs maksimumu visā LG akciju tirdzniecības laikā, teikts uzņēmuma pārskatā.

Saskaņā ar to otrs augstākais līmenis bija 0,5 lati par akciju, kas izmaksāti 2007.gadā un 2010.gadā. 2009.gadā izmaksāti 0,4 lati par akciju, 2008.gadā - 0,38 lati, bet 2006.gadā - 0,3 lati par akciju.

Vienas akcijas cena NASDAQ OMX Riga biržā pagājušajā gadā svārstījās no 4,601 lata līdz septiņiem latiem, bet 2011.gada beigās sasniedza 5,651 latu, kas ir par 17,7% vairāk nekā 2010.gada beigās. Savukārt akciju apgrozījums biržā sasniedza 218 132 akcijas 1,16 miljonu latu vērtībā, kas ir par 132 639 akcijām vairāk nekā 2010.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad naftas tirgū turpinājās amerikāņu cenu kalniņi. Gada pirmajā pusē šī resursa cena palielinājās, ko galvenokārt noteica OPEC+ valstu apņēmība pieturēties pie melnā zelta ieguves kvotu samazināšanas politikas.

Tāpat naftas vērtībai pieaugt palīdzēja, piemēram, haoss Venecuēlā, kas lielā mērā no vienādojuma izslēdza šīs valsts naftas piegādes.

Gada vidējā daļā gan naftas cena samazinājās, kam palīdzēja pesimistiskāki spriedumi par tirdzniecības karu ietekmi uz pasaules ekonomiku un pat zināmas nozīmīgāko tautsaimniecību recesijas gaidas. Savukārt šā gada beigās, tirgus dalībnieku omai uzlabojoties un OPEC+ paziņojot par papildu savu oficiālo melnā zelta ieguves kvotu samazināšanu, naftas cena atkal ir palēkusies. Rezultātā 20. decembrī šī tirgus etalona - Brent jēlnaftas - cena Londonas preču biržā dzīvojās ap 66,4 ASV dolāru par barelu atzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

OP Corporate Bank izsniegs 35 miljonu aizdevumu Latvijas Gāzei

Lelde Petrāne, 08.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstot līgumu par 35 miljonu eiro aizdevuma sniegšanu, OP Corporate Bank plc Latvijas filiāle uzsākusi sadarbību kreditēšanā ar AS Latvijas Gāze. Tiesības uz aizdevuma izsniegšanu banka ieguva, uzvarot AS Latvijas Gāze konkursā par kapitālieguldījumu refinansēšanu.

OP Corporate Bank plc Latvijas filiāles vadītājs Elmārs Prikšāns norāda: «Sadarbība sniegs AS Latvijas Gāze attīstības iespējas, vienlaikus uzlabojot arī uzņēmuma finanšu rādītājus.»

Savukārt, Zane Kotāne, AS Latvijas Gāze valdes locekle, komentē: «Ar aizņēmuma piesaisti AS Latvijas Gāze uzlabo finanšu resursu cenu, tādējādi uzlabojot arī AS Latvijas Gāze rentabilitātes rādītājus. Pasaules pieredze rāda, ka sabiedrības optimāla līdzekļu pārvaldība iekļauj sabalansētu pašu līdzekļu un aizņemto līdzekļu izmantošanu, kas attiecīgi nodrošina gan efektīvu saimniecisko darbību, gan arī labākus atdeves rādītājus akcionāriem. AS Latvijas Gāze pirmo reizi uzsāk sadarbību kreditēšanā ar kredītiestādēm.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SPRK izsludina publisko konsultāciju par dabasgāzes pārvades sistēmas un pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumu projektiem

Dienas Bizness, 05.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) saņēmusi precizētus AS Latvijas Gāze izstrādātos noteikumu projektus - Akciju sabiedrības Latvijas Gāze dabasgāzes pārvades sistēmas lietošanas noteikumi un Akciju sabiedrības Latvijas Gāze Inčukalna pazemes gāzes krātuves lietošanas noteikumi. Lai uzzinātu tirgus dalībnieku viedokli par sagatavotajiem noteikumu projektiem, SPRK padome izsludina publisko konsultāciju, aicinot izteikt savus komentārus un priekšlikumus līdz šī gada 4. martam, informē SPRK Komunikāciju nodaļas galvenā speciāliste Ieva Bethere.

AS Latvijas Gāze noteikumu projektus izstrādāja saistībā ar aizvadītajā gadā veiktajiem grozījumiem Enerģētikas likumā. Atbilstoši Enerģētikas likumam, regulators apstiprina dabasgāzes pārvades, sadales un uzglabāšanas, kā arī sašķidrinātās dabasgāzes sistēmas operatora izstrādātos sistēmas lietošanas noteikumus vai dabasgāzes krātuves lietošanas noteikumus, kuriem jābūt objektīvi pamatotiem, ekonomiski attaisnotiem, taisnīgiem, vienlīdzīgiem, atklātiem un pieejamiem visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem, kuri pieprasa pieeju attiecīgajai sistēmai. Vienlaikus, atbilstoši likumam, SPRK apstiprina sistēmas operatora izstrādātos balansēšanas aprēķinu noteikumus, kuriem jābūt pārskatāmiem un nediskriminējošiem attiecībā uz visiem balansēšanas pakalpojuma saņēmējiem, un garantiju pieprasīšanas kritērijus un kārtību, lai nodrošinātu maksājumus par balansēšanas pakalpojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru