Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Eiropas Komisija (EK) ir nosūtījusi iebildumu paziņojumu uzņēmumam Gazprom, kurā apgalvots, ka daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par tā dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem, informē EK.

Pamatojoties uz EK veikto izmeklēšanu, tās sākotnējais uzskats ir, ka Gazprom pārkāpj ES pretmonopola noteikumus, īstenojot vispārēju stratēģiju nolūkā sadalīt Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgus, piemēram, samazinot tā klientu iespēju tālākpārdot gāzi pārrobežu klientiem. Tas, iespējams, ir ļāvis Gazprom atsevišķās dalībvalstīs noteikt netaisnīgas cenas. Iespējams, ka uzņēmums Gazprom arī ļaunprātīgi izmantojis savu dominējošo stāvokli tirgū, padarot gāzes piegādi atkarīgu no tā, vai vairumtirgotāji ir gatavi uzņemties ar darījumu nesaistītas saistības, kas attiecas uz gāzes transporta infrastruktūru.

Lai sniegtu atbildi uz šo iebildumu paziņojumu, Gazprom rīcībā ir 12 nedēļas. Uzņēmums var arī pieprasīt mutisko uzklausīšanu savu argumentu izklāstīšanai. Komisija pilnībā ievēros Gazpromaizstāvības tiesības un pirms lēmuma pieņemšanas rūpīgi izskatīs uzņēmuma sniegtos komentārus. Iebildumu paziņojuma nosūtīšana nekādā veidā nenosaka izmeklēšanas galarezultātu.

Patlaban ir atšķirīgi viedokļi par ieguvumiem un zaudējumiem no Eiropas Komisijas (EK) sāktās izmeklēšanas par iespējamiem Eiropas Savienības (ES) pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, ko varbūt varētu būt īstenojis Krievijas gāzes gigants Gazprom, ceturtdien raksta laikraksts Diena.

Aprīļa nogalē EK nosūtīja oficiālus iebildumus Gazprom, norādot – koncerna īstenotā uzņēmējdarbības prakse astoņās Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs – Bulgārijā, Čehijā, Igaunijā, Ungārijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā un Slovākijā – uzskatāma par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa gāzes tirgū izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem.

Kā paziņoja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere, EK uzskata, ka Gazprom apzināti cenšas sadalīt reģiona gāzes tirgu, līgumos iekļaujot nosacījumus par gāzes izmantošanu tikai kādās noteiktās teritorijās, aizliedzot tās tālāku pārdošanu bez koncerna piekrišanas, kā arī atsakoties mainīt gāzes piegāžu atrašanās vietas. Pēc EK domām, šādas darbības ļauj koncernam noteikt netaisnīgas gāzes cenas atsevišķās ES dalībvalstīs, kā arī kavē brīvu gāzes tirdzniecību Eiropas Ekonomikas zonā.

Dabasgāzes cenām vajadzētu atgriezties pirmskrīzes līmenī līdz 2012.gadam, ārvalstu medijiem norādījis Krievijas gāzes giganta Gazprom vadītājs Aleksandrs Medvedevs, ziņo AFP. Tas ir pretstatā a/s Latvijas Gāze vadītāja sacītajam, ka cenas Latvijai varētu samazināties.

«Līdz 2012.gadam pirmskrīzes līmens atkal tiks sasniegts,» sacījis A. Medvedevs, kas nozīmētu cenu dubultošanos no to pašreizējā līmeņa.

Gazprom šobrīd kontrolē aptuveni vienu ceturtdaļu no Eiropas dabasgāzes tirgus, bet «2020.gadā Krievijas gāze veidos vairāk nekā 30 procentus no tirgus,» prognozējis Gazprom vadītājs.

Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība/ JL) pēc tikšanās ar Krievijas gāzes apgādes kompānijas Gazprom meitaskompānijas Latvijā, a/s Latvijas gāze valdes priekšsēdētāju Adrianu Dāvi paziņoja, ka ir pamatotas cerības līdz gada beigām ar Gazprom vienoties par zemākām dabasgāzes cenām Latvijai.

Krievijas dabasgāzes gigants Gazprom ir neefektīvi vadīta korumpēta kompānija, kas nespēj paredzēt krīzes izraisītas gāzes patēriņa izmaiņas un konkurēt starptautiskajā tirgū. Tā Gazprom raksturo ASV diplomāti, citējot Wikileaks publicētos dokumentus, ziņo Vedomosti.

Gazprom galvenie uzdevumi ir, pirmkārt, nodrošināt Krievijas iedzīvotājiem dabasgāzi par zemu cenu un, otrkārt, pildīt savas sociālās apņemšanās, ieskaitot, iesaistīšanos labdarībā. Tā kāds «augsta ranga» Gazprom vadītājs norādījis ASV diplomātiem tikšanās laikā 2008. gada septembrī. Kad ASV pārstāvji piesardzīgi painteresējās par kompānijas vērtības palielināšanu un tirgus daļu, Gazprom pārstāvis piemetinājis vēl trešo būtisko Gazprom uzdevumu - «stiprināt kontroli pār pasaules energoresursiem».

Wikileaks publicētajos dokumentos par Krieviju un tās kompānijām bieži sastopami tādi vārdi kā birokrātija, korupcija un mafija, turklāt informācijā par Gazprom šīs trīs lietas uzsvērtas jo īpaši. «Gazprom ir tieši tas, kas tiek sagaidīts no valstij piederošas monopola kompānijas, kas sēž uz dabas resursiem milzīgos apmēros – politiski motivēts, neefektīvs un korumpēts uzņēmums,» teikts vēstulē, ko 2009. gada 10. jūlijā uz dzimteni nosūtījis ASV sūtnis Krievijā Džons Baierlijs. Vēstulē tiek uzsvērts, ka uzņēmums nav spējis izskaust Padomju Savienības mantojumu, un tas joprojām darbojas savu politisko īpašnieku interesēs.

Ar atpakaļejošu datumu Gazprom piešķirtā atlaide līdz gala patērētājiem nenonāks

Tā, atbildot uz deputātu jautājumiem, kaimiņvalsts parlamentā paziņojis premjers Aļģirds Butkevičs, raksta portāla Delfi Lietuvas redakcija. Gāzes kompānija Lietuvos dujos, duelējoties ar Krievijas Gazprom par godīgākiem dabasgāzes cenas noteikumiem, ir panākusi apmēram 20% atlaidi ar atpakaļejošu datumu – no 2013. gada 1. janvāra.

Tomēr lētāk

Lietuvas mājsaimniecības tomēr jaunajā apkures sistēmā būs ieguvējas – maksa par siltumu bez PVN būs 22,82 liti (6,71 eiro) par kilovatstundu jeb par 8% zemāka nekā pērnā gada oktobrī, ziņo kaimiņu galvaspilsētas uzņēmums Vilniaus energija. Iemesls tam ir kompānijas iepirktās dabasgāzes cenas kritums kopš maija no 1483 uz 1246 litiem (no 436,05 uz 366,36 eiro) par naftas tonnas ekvivalentu. Gazprom līgumos ar ES valstīm tradicionāli gāzes cenu saista ar naftas cenām.

Stokholmas starptautiskā šķīrējtiesa, kas izskatīja gandrīz četrus gadus ilgušo Lietuvas strīdu ar Krievijas gāzes koncernu Gazprom attiecībā uz aptuveni 1,4 miljardu eiro pārmaksu par Lietuvai piegādāto gāzi, nav atzinusi Gazprom pārkāpumus, trešdien žurnālistiem paziņojis enerģētikas ministrs Roks Masjulis.

Viņš neslēpis, ka ir vīlies par šādu tiesas lēmumu.

Tiesas izdevumi būs jāsedz abām pusēm - katrai pa pusmiljonam eiro.

Prasību pret Gazprom par tirgus stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu starptautiskajā šķīrējtiesā Lietuva iesniedza 2012.gada oktobrī, iepriekšējās premjerministra Andrjus Kubļus valdības laikā, norādot, ka no 2004. līdz 2012.gadam valsts pārmaksājusi par gāzi, ko Krievijas koncerns piegādājis par nepamatoti augstām cenām.

Kā tobrīd norādīja eksperti, runa ir arī par iespējamu precedentu - ja Lietuva uzvarētu, tās paraugam varētu sekot arī citas valstis.

«Šķīrējtiesas atzinumos norādīts, ka neviena no pusēm nav pietiekami pamatojusi savas prasības. Tas liecina, ka lieta ir ļoti sarežģīta un neviena puse nav spējusi aizstāvēt savu viedokli,» sacījis Masjulis.

Lietuvas stāja sarunās ar Gazprom devusi rezultātus, paziņojusi prezidente Daļa Grībauskaite, ko premjerministrs Aļģirds Butkevičs otrdien iepazīstinājis ar Sočos uzklausītajiem Krievijas gāzes koncerna vadītāja piedāvājumiem.

Viņa atzinusi, ka šie mutiskie piedāvājumi atšķirībā no agrākajiem jau ir apspriešanas vērti, tomēr vēl nav iespējams pateikt, vai tie ir pieņemami. Prezidente atgādinājusi, ka Lietuva jau iepriekš saskārusies ar gadījumiem, ka vārdiski solījumi tā arī nav pārtapuši juridiski saistošos dokumentos.

«Redzam, ka mūsu taktika un pašcieņas pilnā stāja dod augļus. Mēs, kā jums zināms, esam iesnieguši šķīrējtiesai prasību pret Gazprom vairāk nekā četru miljardu litu (1,16 miljardu eiro) apmērā. Eiropas Komisija (EK) pēc Lietuvas iniciatīvas veic monopoldarbības uzraudzības izmeklēšanu pret Gazprom, un tas apstāklis, ka mēs nepiekritām [agrākajām] prasībām, bet cenšamies panākt enerģētisko neatkarību, dod rezultātus,» prezidente norādījusi pēc tikšanās ar premjeru un enerģētikas ministru Jaroslavu Neveroviču.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

Krievijas koncerns Gazprom dabasgāzes piegādes cenu savai meitaskompānijai Latvijas dabasgāzes kompānijai Latvijas gāze (LG) nākamajā apkures sezonā samazinās par 5-7%, intervijā aģentūras BNS biznesa informācijas portālam Baltic Business Service teica ekonomikas ministrs Artis Kampars.

Viņš sacīja, ka pirms vēlēšanām vēl nebija zināms, vai viņš amatu saglabās, tādēļ arī sarunas nedaudz apstājušās. «Taču šī tēma noteikti ir atvēra, un tas, ko es teicu pirms vēlēšanām un varu atkārtot arī tagad, - sākotnējā sarunā ar Gazprom viceprezidentu mums bija vienošanās, ka līdz gada beigām mēs šo tēmu slēgsim,» viņš norādīja.

Kampars informēja - ja Valsts prezidents Valdis Zatlers dosies vizītē uz Maskavu, jautājums par dabasgāzes piegādes cenu noteikti tiks iekļauts viņa darba kārtībā. Ministrs pauda cerību, ka Zatlera vizīte Maskavā tik tiešām notiks. Kampars savukārt iecerējis tikties ar Gazprom cilvēkiem, kas darbojas Latvijā, lai saņemtu atbildes uz jautājumiem, uz kuriem līdz šim nav atbildēts.

Pērkot gāzi no Turkmenistānas, Gazprom vadās pēc pilnīgi citiem likumiem, nekā gāzi pārdodot, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas gāzes monopola kompānija vienpusēji ir mainījusi līguma nosacījumus un nemaksā pilnu cenu par gāzes importu no Turkmenistānas. Šāda taktika ir acīmredzamā pretrunā ar Gazprom prasībām attiecībā pret saviem gāzes eksporta partneriem, prasot pilnībā ievērot līgumus, piemēram, par iepērkamās gāzes apjomiem.

Jo tā ērtāk

Krievijas prezidents Vladimirs Putins nesenā telefonsarunā ar Turkmenistānas prezidentu Gurbanguli Berdimuhamedovu pārrunājuši dažādus jautājumus, bet fons un tiešais iemesls sarunai – abu valstu domstarpības par turkmēņu dabasgāzes eksporta cenu, ziņo aģentūra AzerNews. Krievijas stratēģija ir savus apjomīgos dabasgāzes resursus eksportēt uz Eiropu par attiecīgām cenām, bet savam iekšējam patēriņam lielā mērā izmantot importēto lētāko gāzi no Centrālāzijas valstīm – Turkmenistānas un Uzbekistānas. Šo lētāko gāzi Gazprom mēdz arī reeksportēt par augstāku cenu. Ekonomisko pētījumu datu arhīvā Munich Personal RePEc Archive redzams, ka 2008. gadā Uzbekistāna uz Krieviju eksportējusi gāzi par 160 USD par 1000 kubikmetriem. Tai pašā laikā Gazprom eksports uz Eiropu šim apjomam vidēji bija 350 USD vērts. Dabasgāze līdz nesenam laikam ir bijusi viens no stratēģiskajiem stūrakmeņiem Turkmenistānas un Krievijas attiecībās, un Gazprom ir padomju laikā būvētā Centrālāzijas gāzes vada īpašniece. Bet nu Turkmenistānas Naftas, gāzes un izrakteņu ministrija ziņo, ka Gazprom Export, kas ir Gazprom pilnībā piederoša meitas kompānija, nemaksā atlikumu par faktiski piegādāto resursu. Pēc tāda paziņojuma Gazprom ir vērsusies Stokholmas starptautiskajā šķīrējtiesā pret Turkmenistānu par piegādes līgumā paredzētās gāzes cenas pārskatīšanu. Pēc Forbes datiem gāzi no Turkmenistānas Gazprom importē par 240 USD par 1000 kubikmetriem. Tas ir ievērojami mazāk par Gazprom pašas eksporta cenām uz Eiropu, kas gan ir atšķirīgas.

«Par veiksmīgu savu sarunu rezultātu ar Gazprom vadību» ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) nosaucis Gazprom piekrišanu izskatīt jautājumu par dabas gāzes iepirkuma cenas samazināšanu, raksta telegraf.lv.

Taču var izrādīties, ka īstais «varonis» nemaz nav A.Kampras, bet gan tāda valsts kā Katara.

Jāatgādina, ka vakar a/s Latvijas Gāze vadītājs Adrians Dāvis paziņoja, ka Gazprom piekritis sākt izskatīt jautājumu par iepirkuma cenas samazināšanu Latvijai un, ja galējais lēmums tiks pieņemts par labu Latvijai, tad jau 2011.gadā Gazprom gāzes iepirkuma aprēķina formula varētu tikt mainīta.

Uz šo paziņojumu reaģējis arī A.Kampars, kurš paziņojis, ka Gazprom lēmums ir pirmais pozitīvais rezultāts viņa nesenajai tikšanās ar koncerna vadību.

Savukārt neatkarīgie eksperti A.Kampara nopelnus nav noskaņoti pārvērtēt. «Jā, iespējams gāzes iepirkuma cena Latvijai tik tiešām tiks samazināta, tikai tas nav iepriekšminēto sarunu rezultāts. Runa ir par pavisam citiem apstākļiem,» norāda Krievijas eksperts un kompānijas RusEnergy analītiķis Mihails Krutihins.

Citi Krievijas spēlētāji torpedē Gazprom izredzētību, kamēr kompānija pilda politisko pasūtījumu , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pirms globālās finanšu krīzes Gazprom tirgus kapitalizācija bija virs 300 mljrd. USD, bet šajos kompānijai grūtākajos laikos tā ir jau ap 50 mljrd. USD. Tās spēja pielāgoties jaunajai tirgus situācijai ir lielākais izaicinājums kompānijas vēsturē, aģentūrai AFP saka konsultāciju kompānijas Macro Advisory Partners līdzīpašnieks Kriss Vīfers. «Atliek vien noraudzīties, vai Gazprom kļūs par [Krievijas] ārpolitikas piedēkli, vai arī attīstīsies par globālu enerģētikas kompāniju.» Krievijas Ekonomikas ministrija prognozē, ka šogad Gazprom saražos 414 miljardus kubikmetru gāzes, kas būtu zemākais rādītājs tās vēsturē un arī slikta zīme kompānijai, kuras aktīvos ir vienas no lielākajām dabasgāzes rezervēm pasaulē.

Neskatoties uz to, ka dabasgāzes pārvades sistēmas operatora AS Conexus Baltic Grid (Conexus) akcionāru vidū joprojām ir Krievijas dabasgāzes koncerns Gazprom, Conexus šodien iesniedza Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) pieteikumu uzņēmuma sertificēšanai, informēja SPRK pārstāvji.

Conexus valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne skaidroja - lai sasniegtu īpašumtiesību nodalīšanas mērķa izpildi, Conexus, neatkarīgi no akcionāru sastāva, ir spējīgs nodrošināt to, ka pārvades sistēmas operators lēmumus pieņem neatkarīgi, nodrošinot caurskatāmību un nediskriminējošu attieksmi uz pārvades sistēmas lietotājiem un tirgus dalībniekiem.

Iesniegtās dokumentācijas sagatavošanā Conexus ņēmis vērā Eiropas Komisijas skaidrojumus par īpašumtiesību nodalīšanu un kontroles īstenošanu pārvades sistēmas operatora neatkarības prasību izpratnē.

Līdz ar to Conexus dokumentus sagatavojis atbilstoši SPRK apstiprinātajiem sertificēšanas noteikumiem, kas nosaka iesniedzamo informāciju, lai apliecinātu IT sistēmu drošu darbību, komercinformācijas aizsardzību un vienādas attieksmes nodrošināšanu pret visiem tirgus dalībniekiem.

Eiropas Komisija (EK) ceturtdien paziņoja, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju «Gazprom», kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Šī vienošanās panākta pēc tam, kad «Gazprom» piekritis Austrumeiropā noteikt standarta cenas salīdzinājumā ar pārējo Eiropu, kā arī atteikties no prasības, kas klientiem ierobežo gāzes reeksportu.

Šī vienošanās «Gazprom» nodrošina iespēju izvairīties no naudassoda vairāku miljardu eiro apmērā, kā arī palīdz mazināt saspīlējumu Krievijas un rietumvalstu attiecībās, kas pasliktinājušās saistībā ar Ukrainu, karu Sīrijā un Kremļa iespējami īstenotām manipulācijām.

«Šodienas lēmums novērš »Gazprom« radītus šķēršļus, kas traucē gāzes neierobežotai plūsmai Centrālajā un Austrumeiropā,» norāda ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere.

Vestagere uzsver, ka šī vienošanās kompānijai nosaka stingras prasības un nodrošina pielāgotu noteikumu kopumu turpmākai «Gazprom» darbībai.

Krievijas gāzes koncerna Gazprom piedāvātās gāzes cenas dažādām valstīm atšķiras, jo katrā valstī ir dažādi gāzes patēriņa apjomi, aģentūrai LETA skaidroja AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

LETA jau rakstīja, ka Eiropas Savienība (ES) vēlas pārbaudīt līgumus, kurus Gazprom slēdzis ar Eiropas uzņēmumiem, pastāvot aizdomām, ka Krievijas enerģētikas gigants, pārkāpjot bloka noteikumus, uzspiedis negodīgas cenas, ziņo vācu laikraksts Frankfurter Allgemeine Zeitung. Laikraksts vēsta, ka Eiropas Komisija (EK) vēlas iegūt pilnīgu informāciju par līgumiem, kas slēgti ar Gazprom. Tas attiecas uz līgumiem, kuru darbība ir ilgāka par gadu un kuri nodrošina vairāk nekā 40% no konkrētās dalībvalsts dabasgāzes patēriņa.

Kalvītis stāstīja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, šogad Gazprom Baltijas valstīm piedāvā gāzi par līdzīgām cenām, savukārt piedāvāto cenu atšķirību citām valstīm LG vadītājs skaidroja ar gāzes patēriņa apjomiem.

Lietuvai nav pieņemami jaunie piedāvājumi sarunās par taisnīgām gāzes cenām, ko tā rakstveidā saņēmusi no Krievijas koncerna Gazprom, bet sarunas ir jāturpina - šādu pārliecību otrdien paudusi prezidente Daļa Grībauskaite.

«Šis dokuments (..) ir ļoti līdzīgs memorandam, ko mēs saņēmām pirms gada. Atšķirības ir tikai cenu piedāvājumā ļoti neilgam laikam - trim gadiem, bet piedāvājumu būtība ir tāda pati kā pirms gada, kad es atzinu, ka tādi noteikumi Lietuvai nav pieņemami,» viņa sacījusi žurnālistiem pēc tikšanās ar premjeru Aļģirdu Butkeviču.

Valdības vadītājs no savas puses uzskata par sasniegumu Lietuvai piedāvāto zemāko cenu. «Nekad vēl Lietuvai nav piedāvātas tik zemas cenas, kādas tagad panāktas sarunu rezultātā,» viņš paziņojis.

«Atlaides tiek piedāvātas uz mūsu pašu rēķina,» iebildusi prezidente.

«Sarunās ar Gazprom par dabasgāzes cenas atlaidi darīsim visu, ko varēsim, taču neņemos prognozēt rezultātu.»

Tā uz DB jautājumu par to, vai Latvijai ir izredzes arī nākamgad saņemt dabasgāzes cenas atlaidi, atbildēja viens no a/s Latvijas gāze akcionāriem Itera Latvija prezidents Juris Savickis, šodien raksta Dienas bizness. DB jau rakstīja, ka no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim a/s Latvijas gāze saņēma 15% dabasgāzes cenas atlaidi no Gazprom. Arī Gazprom DB guva apliecinājumu, ka pašlaik šādas sarunas notiek: «Gāzes cena Latvijai tiek noteikta pēc formulas, atkarībā no citu kurināmo cenas, un tiek abpusēji saskaņota. Pēc līguma nosacījumiem- dabasgāzes piegādes cena ir komerciāla rakstura informācija. Pašlaik šādas sarunas arī notiek saskaņā ar tirgus konjunktūru,» DB norādīja Gazprom pārstāve Olga Moreva.

Lietuva vēlas, lai Gazprom tai noteiktu godīgu cenu par gāzes piegādēm, pretējā gadījumā tā Krievijas kompāniju iesūdzēs starptautiskā šķīrējtiesā, ziņo The Baltic Course.

Gazprom noteiktās cenas pārkāpj vienošanos, kas tika noslēgta privatizējot Lietuvas gāzes kompāniju Lietuvas Dujos. Gazprom ir viens no lielākajiem Lietuvas Dujos akcionāriem.

«Mums ir pierādījumi tam, ka Gazprom ir pākāpis privatizācijas līgumu, nosakot nepamatoti augstas cenas. Mēs piedāvājam uzsākt sarunas, lai to labotu», žurnālistiem stāstīja Lietuvas Enerģijas ministrs Avīds Sekmoks (Arvydas Sekmokas). Pretējā gadījumā Lietuva iesūdzēs Gazprom starptautiskajā Stokholmas šķīrējtiesā, lai atceltu privatizācijas līgumu.

Gazprom un Vācijas E.ON Ruhrgas pieder attiecīgi 37,1% un 38,9% Lietuvas Dujos akciju, un Lietuvas valdība kontrolē tikai 17,7%.

Gazprom stratēģija ir runāt par to, ka tūlīt visas energoresursu cenas atkal celies un lai kāds neiedomājas, ka cenas var būt zemākas, tā ceturtdien videočatā ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL) komentēja energokompānijas vadītāja paziņojumu, ka dabasgāzes cenas turpinās palielināties, 2012.gadā sasniedzot pirmskrīzes līmeni. Ministra rīcībā esot informācija, ka Gazprom runā ar vairākām Eiropas valstīm par nosacījumu maiņu, bet tas notiek klusām un bez publicitātes.

Lai gan Gazprom vadība runā par cenu pieaugumu, analītika rāda, ka kompānijai 5-10 gadus uz priekšu jāskatās uz Latviju kā uz tirgu, un kompānija apzinās, ka šāda sadarbība nevarētu būt pilnībā uzspiesta no vienas puses, klāstīja A.Kampars. Latvija veido alternatīvu kanālu no Eiropas, un viņi to saprot, piebilda ministrs.

Vaicāts par to, kad Latvija «nokāps no gāzes adatas», A.Kampars aicināja cilvēkus raudzīties plašāk un būt kompetentākiem, jo virspusēji skaidrojumi novedot pie negatīviem risinājumiem. Jāatgādina gan, ka viņa pārstāvētās Vienotības deputāti, Saeimā diskutējot par akcīzes nodokļa atcelšanu dabasgāzei, paši vairākkārt minējuši terminu «Gazprom adata» vai «gāzes adata», uz kuras Latvija «sēž».

Latvija runās ar Krievijas superkoncernu Gazprom par dabasgāzes cenu samazināšanu mūsu valstij, šā procesa iznākumu patērētāji varēs izjust nākamgad utt. Šādi gana skaļi paziņojumi publiskajā telpā ir dzirdami jau pietiekami ilgu laiku, mēģinot radīt iespaidu, ka mazajai Latvijai burtiski tūlīt izdosies izcīnīt vēsturisku uzvaru pār lielo Krieviju.

Tajā pašā laikā nevienā brīdī nav bijusi dzirdama atbilde uz būtisku jautājumu - kāpēc gan Gazprom vajadzētu izšķirties par labu mazākiem naudas ienākumiem un rūpēm par Latvijas tautu?! Šāda altruistiska parādība faktiski nekad nav novērota nedz abu valstu, nedz arī biznesa attiecībās.

Protams, var teikt, ka tādām Eiropas valstīm kā Vācija, Francija un Nīderlande ir izdevies vienoties ar Gazprom par cenu aprēķināšanas metodoloģijas maiņu, kas ir ļāvis samazināt piegādātās gāzes cenu. Tomēr būtu jāņem vērā, ka visas trīs minētās valstis ir milzīgi tirgi, kas ik gadu patērē lielu dabasgāzes daudzumu. Savukārt Latvija Gazprom ir maziņš tirgus, turklat faktiski bez jebkādām iespējām to zaudēt. Pirmkārt, Gazprom ir vienīgais dabasgāzes piegādātājs Latvijai. Otrkārt, gan šeit strādājošais dabasgāzes piegādes uzņēmums Latvijas gāze, gan pievadcaurules, gan arī Inčukalna pazemes krātuve principā ir vienu un to pašu Krievijas kompāniju rokās. Tātad Gazprom izrādīt kādu īpašu mīlestību pret Latviju, tās patērētājiem nav nekādas jēgas.

Lai panāktu gāzes cenu pazeminājumu, Lietuvas Enerģētikas ministrija nolēmusi rosināt vēl vienu arbitrāžas prasību pret Krievijas gāzes koncernu Gazprom, kas ir viens no lielākajiem gāzes kompānijas Lietuvos dujos akcionāriem.

Galīgais lēmums par šo ministrijas ierosinājumu tiks pieņemts Lietuvos dujos akcionāru ārkārtas pilnsapulcē, ko nolemts sasaukt 30.janvārī.

Ministrijas piedāvātais lēmuma projekts paredz, ka šai sapulcē jāierosina arbitrāžas process pret Gazprom, pieprasot samazināt Lietuvai piegādātās gāzes cenas saskaņā ar 1999.gadā noslēgto gāzes piegādes līgumu.

Kā norādīts ministrijas paziņojumā, ko citē laikraksts Verslo žinios, Lietuvas valdībai gada laikā izdevies panākt, ka gāzes cena no 1.janvāra samazinājusies aptuveni par 10%, tomēr tā joprojām ir daudz augstāka nekā kaimiņvalstīs un tirgū.

«Mēs ik dienas jūtami pārmaksājam par gāzi. Tas nodara kaitējumu mūsu patērētājiem, mūsu ekonomikai un pašam uzņēmumam Lietuvos dujos, kas šādu cenu dēļ zaudē klientus, un arī gāzes patēriņš būtiski samazinās,» uzsvērts ministrijā. «Tādēļ nododam Lietuvos dujos akcionāru apspriešanai jautājumu par Lietuvos dujos vēršanos komerciālajā šķīrējtiesā. Gaidīsim akcionāru lēmumu, taču tas nenozīmē, ka mēs noraidām dialoga iespēju, - durvis paliek atvērtas un šo arbitrāžas procesu var apturēt, kolīdz cena tiks samazināta līdz taisnīgam līmenim.»

Arī Latvija ir to valstu starpā, ko Brisele uzskata par cietušām gāzes piegādātāja monopola dēļ, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas dabasgāzes kompānijai Gazprom nosūtītā oficiālā Eiropas Komisijas Iebildumu paziņojumā teikts, ka «daži tā uzņēmējdarbības prakses veidi Centrāleiropas un Austrumeiropas gāzes tirgos uzskatāmi par dominējoša stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu, kas ir pretrunā ar ES pretmonopola noteikumiem».

Faktiski tas ir kopš 2012. gada ilgušās EK izmeklēšanas rezultāts un apsūdzību saraksts Gazprom. Saskaņā ar EK procedūru Krievijas dabasgāzes gigantam ir 12 nedēļas, lai sniegtu atbildi.

Nekā personīga

Par pretmonopola jautājumiem atbildīgā ES konkurētspējas komisāre Margrēte Vestagere pirms stāšanās amatā tika izvaicāta arī par mantojumā nākošo Gazprom izmeklēšanu, un viņas atbilde bija, ka izmeklēšana balstīsies tirgus un biznesa, bet ne politiskos apsvērumos. Komisāre, kas dzimtajā Dānijā iepriekš bijusi vairākos ministres amatos, pēdējā laikā augsta līmeņa pretmonopola apsūdzības šauj kā no ložmetēja – Gazprom rindā uz taisnošanos ir jau sestā.

Man nav nekādu bažu par Latvijas gāzes vietu Latvijas tirgū - kā ir atzinuši arī Eiropas līmeņa eksperti, Latvijas gāze ir viens no labākajiem enerģētikas uzņēmumiem. Mani uztrauc, ka Latvijas gāze tiks sadalīta tādā veidā, ka būs lielas problēmas ar apgādi, intervijā laikrakstam Diena atzīst Latvijas gāzes padomes priekšsēdētāja vietnieks un akcionārs Juris Savickis.

Vai ekonomikas ministres Danas Reiznieces-Ozolas izteikumi par draudiem un šantāžu neliecina, ka ir apstājies dialogs starp valsti un LG akcionāriem un situācija virzās uz tiesāšanos?

Vispār negribu tiesāties pats ar savu valsti. Bet jāsaka, ka dialoga faktiski nav bijis. Notiek viedokļu apmaiņa ar LG vadību, diemžēl ministre negrib ieklausīties profesionālos cilvēkos. Caur medijiem tiek taisīta propaganda, lai, maldinot par īstajiem situācijas apstākļiem un patieso līgumu saturu, savā pusē dabūtu politisko vilkmi. Tomēr cerams, ka vistuvākajā laikā dialogs notiks.

Sakiet, vai jūs esat par vai pret gāzes tirgus liberalizāciju?

Krievijas gāzes koncerns Gazprom līdz šā gada beigām rīkos gāzes eksporta izsoli Baltijas valstīm, vēsta ziņu aģentūra Interfax, atsaucoties uz informētiem avotiem.

Kā skaidrojis viens no šiem avotiem, runa ir par piegādes kontraktiem, kam drīz beidzas termiņi.

Gazprom vadītājs Aleksejs Millers iepriekš izteicies, ka tiek apsvērta iespēja pārdot izsolē noteiktus gāzes apjomus, «kuriem tuvākajā laikā beigsies līgumu termiņi».

Šā gada pirmajā pusē Gazprom eksports uz Baltijas valstīm sarucis gandrīz par 5% - līdz 1,8 miljardiem kubikmetru, turklāt Lietuvā pārdošanas apjoms samazinājies par 15% - līdz 1,185 miljardiem kubikmetru, savukārt Latvijā un Igaunijā tas pieaudzis attiecīgi par 4% un par 50% jeb līdz 375 miljoniem un 284 miljoniem kubikmetru.

Visā 2014.gada laikā Gazprom uz Lietuvu eksportējis 2,536 miljardus, uz Latviju - 964 miljonus un uz Igauniju - 417 miljonus kubikmetru gāzes.