Ģirts Cimermans, kura pārziņā šobrīd ir viena no vadošajām medicīnas aprīkojuma impērijām pasaulē, Latviju pameta ar vidējo izglītību un 20 dolāriem kabatā, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No 2013. gada viņš ir izpilddirektors un veselības aprūpes segmenta vadītājs HOYA Corporation.

Visās darba vietās, kurās Ģirts Cimermans ir strādājis savas mērķtiecīgās un straujās karjeras laikā, viņš ir centies ne tikai atstāt savu nospiedumu, izmainot kompānijas kultūru un filozofiju un palielinot tās tirgus vērtību, bet arī nosmelt gandarījumu. Viņa ambīcijas joprojām ir lielas – vadīt vēl lielāku kompāniju. Šobrīd viņa pakļautībā ir vairāk nekā 20 tūkstoši darbinieku.

Cik bieži jūs esat Latvijā?

Pa Ziemassvētkiem es esmu šeit, vasarā cenšos vienu, ja sanāk, divas nedēļas šeit būt. Kopumā, varētu teikt, kādas četras reizes gadā. Mana mamma dzīvo Latvijā.

Tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem uz tehnoloģiju uzņēmumu fona grūti izskatīties nozīmīgiem

Korporatīvajā vidē, šķiet, nekas nav mūžīgs, un šā mēneša otrajā pusē pēc vairāk nekā gadsimta ritējuma no ASV Dow Jones Industrial indeksa aprēķina tika lemts izņemt ilggadējā tā dalībnieka un pēdējā palikušā oriģinālā biedra General Electric akcijas. Šī uzņēmuma akciju izmaiņas šī leģendārā 30 lielas kapitalizācijas, ļoti aktīvi tirgotu publiski kotētu uzņēmumu vērtspapīru indeksa veidošanā tika izmantotas kopš 1907. gada. Līdz ar GE aiziešanu par vecāko Dow biedru kļūst Procter & Gamble, kura vērtspapīri tā aprēķinā izmantoti kopš 1932. gada.

Laiki mainās

Šāds lēmums ataino General Electric, kura kādreiz tika uzskatīta par pašu varenāko ASV kompāniju (reiz tas kapitalizācijas ziņā bija lielākais ASV uzņēmums), norietu. General Electric pēdējā laikā negatīvi ietekmējusi izejvielu cenu samazināšanās, milzīgie uzņēmuma parādi un grūtības ar konkurētspēju. Tāpat uzņēmums ziņojis, piemēram, par dividenžu cirpšanu.

Neskatoties uz to, ka jau pēc diviem gadiem plānots desinhronizēt Baltijas elektrotīklu no Krievijas un Baltkrievijas, sinhronizējoties ar pārējo Eiropu, Latvija ir iestigusi divus gadus ilgā iepirkumu procedūrā par sinhrono kompensatoru iegādi un uzstādīšanu.

Divi no trīs iepirkuma dalībniekiem SIA Reck un Grieķijas kompānija Mytilineos S.A., nupat iesniegušas sūdzību IUB par AS Augstsprieguma tīkls veikto iepirkumu, jo uzskata, ka iepirkuma veicējs nav organizējis atklātu un pārskatāmu procedūru, nodrošinot tajā vienlīdzīgu attieksmi un godīgu konkurenci.

Uz interviju par notiekošo Dienas Bizness aicināja RECK valdes priekšsēdētāju Viesturu Kaģi.

Sākšu no vispārīgā. Kāda šobrīd ir situācija energobūvniecībā?

Enerģētikas nozare nav atrauta no tautsaimniecībā aktuālajiem procesiem. Atzīšu, ka tik nedroša un neprognozējama situācija enerģētikas tirgū kā šobrīd nav bijusi. Ņemot vērā karu Ukrainā un ieviestās sankcijas pret Krieviju, protams, izjūtam lielu izmaksu sadārdzinājumu, jo daudzas izejvielas (piemēram, melnais un krāsainais metāls) ienāca no Krievijas un Baltkrievijas. Mums jāiepērk ne tikai kabeļi, bet arī jābūvē dažādas konstrukcijas no metāla un dzelzsbetona. Protams, mūsu nozarē primārās ir vara un alumīnija cenas. Un atkal – lielākā daļa ražotāju atradās tieši Krievijā, tāpēc jau šobrīd strādājam ar piegādātājiem no citām valstīm. Līdz ar cenu sadārdzinājumu nākamā problēma ir nespēja prognozēt cenas. Ja agrāk saņēmām cenu piedāvājumus produkcijai, kuriem derīguma termiņš ir mēnesis, tad tagad – nedēļa. Visā būvniecības nozarē šobrīd ir krīze, un mēs gaidām operatīvu rīcību valdības līmenī, pabeidzot un apstiprinot cenu indeksācijas modeli. Šī ir normāla prakse citās valstīs, ka, slēdzot līgumus, tiek iestrādāta indeksācijas formula gan cenu kāpuma, gan arī samazinājuma gadījumā. Tas ir ļoti labs veids, kā abām līgumslēdzējām pusēm izvairīties no riskiem, ar ko saskaramies šobrīd. Piekrītu arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerības paustajam, ka nepieciešama reālistiska vismaz 12 mēnešu valsts pasūtījumu prognoze. Diemžēl līdz šim valsts pārvalde nav spējusi izveidot caurspīdīgu un centralizētu publiskā pasūtījuma prognozi. Vēlos uzsvērt, ka gan ierēdniecībai, gan valdībai ir jāapzinās, ka mēs visi esam vienā laivā. Ja valsts sektors nespēs operatīvi un pragmatiski pieņemt lēmumus, roku rokā sadarbojoties ar visu nozaru (ne tikai būvniecības) pārstāvjiem, valsts ekonomika jeb mūsu kopējā laiva sāks grimt.

Šā gada pirmajā ceturksnī ASV kompānijas General Electric zaudējumi sasnieguši 13,57 miljardus ASV dolāru, ko veicināja izmaksas, kas saistītas ar uzņēmuma plāniem pārdot finanšu kompānijas un lielāku uzmanību vērst ražošanas segmentam, raksta The Wall Street Journal.

Pirms gada kompānijas peļņa bija 3 miljardi dolāru.

Kompānijas ienākumi saruka par 12% līdz 29,36 miljardiem dolāru.

Uzņēmuma vadītājs Džefs Immelts norādīja, ka pašreizējā vide ir svārstīga, taču kompānija plāno ieņēmumus 1,1-1,2 dolārus par akciju.

Pagājušajā nedēļā General Electric paziņoja, ka ievērojami mainīs biznesu un atklāja plānus pārdot aptuveni 165 miljardu dolāru vērto kredītportfeli tādām kompānijām kā Wendy’s un privātā kapitāla kompānijām. Tāpat plānots pārdot 26 miljardu dolāru vērto investīciju portfeli, kurā ietilpst biroja ēkas un cits komercīpašums tādiem pircējiem kā Blackstone Group un Wells Fargo.

Pāris gadu laikā jauniem vagoniem un lokomotīvēm vajadzēs ap 60 milj. Ls; interesenti jau stājas rindā .

Līdz 2014. gada beigām Latvijas dzelzceļš plāno iegādāties 16 jaunas lokomotīves, kā arī apmērm 600 dažāda tipa vagonus, DB norādīja SIA LDz Cargo valdes priekšsēdētājs Guntis Mačs. Pēc DB aplēsēm, tam būs nepieciešami vismaz 60 milj. Ls.

Koncerna Latvijas dzelzceļš (LDz) sastāvā ietipstošo uzņēmumu, tostarp SIA LDz Cargo un SIA LDz Ritošā sastāva serviss rīcībā ir vairāk nekā 200 dažādu dīzeļlokomotīvju, un aptuveni 20 no tām jau 2014. gadā pienāks kalpošanas laika beigas, iepirkuma nepieciešamību pamato LDz pārstāvis Māris Ozols.

Jau pērn Latvijas dzelzceļš testēja General Electric lokomotīves, un tiks testēta arī citu ražotāju produkcija, norāda M. Ozols. Līdz šim brīdim interesi izrādījusi gan Kazahstānas rūpnīca, kas ražo General Electric lokomotīves, gan Vācijas ražotājs Siemens. Šīs markas lokomotīves tiek ekspluatētas Lietuvā, piebilst LDz Cargo vadītājs. Interesi izrādījusi arī Vācijas firmas Vossloh Spānijas filiāle, kas ražo maģistrālās lokomotīves, kā arī Krievijas lokomotīvju ražotājs Sinara-Transportnije Mašini.

ASV biržu indeksi pirmdien kritās, bažām par pieprasījumu tehnoloģiju sektorā izvēršoties par plašāku atbrīvošanos no akcijām, un palētinājās arī Eiropas biržu akcijas, ko daļēji noteica satraukums par Itālijas lielo valsts parādu un Eiropas Savienības (ES) noteiktais termiņš Itālijas 2019.gada budžeta projekta pārskatīšanai.

Naftas cenas saruka 11.tirdzniecības dienu pēc kārtas, neraugoties uz Saūda Arābijas piedāvājumu ierobežot jēlnaftas ieguves apjomu.

Akciju tirdzniecība Ņujorkā sākās nelabvēlīgi, uzņēmuma «Apple» akcijas cenai sarūkot pēc svarīga detaļu piegādātāja paziņojuma, ka kāds no klientiem ir ievērojami samazinājis pasūtījumus, kas pastiprināja bažas par viedtālruņu «iPhone» pieprasījuma krišanos.

«Piegāžu ķēdes ekosistēma ap «Apple» sāk just pieprasījuma kritumu,» paziņoja «John Hancock» analītiķis Mets Miskins. «Globālajai izaugsmei kļūstot vājākai, tehnoloģiju kompānijas sāk pazemināt cenas.»

«Apple» akcijas cena saruka par vairāk nekā 5%, bet kritās arī citu uzņēmumu akciju cenas. Investīciju bankas «Goldman Sachs» akcija palētinājās par 7,5%, ietekmējot finanšu sektoru, savukārt «General Electric» akcijas cena noslēdza tirdzniecības sesiju zemākajā līmenī gandrīz 10 gadu laikā.

Krituma laikā par sevi atgādinājuši «vecās ekonomikas» līderi

Akciju cenas novembra pirmajā pusē pēc oktobra izpārdošanas nedaudz atguvušās. Turklāt interesanti, ka investori šoreiz uzticību pauduši vairākiem lielajiem tā saucamās vecās, tradicionālās ekonomikas pārstāvjiem. Pirms šī oktobra notikumiem ilgstoši varēja runāt par to, ka gluži vai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmu tehnoloģiju gigantu akciju cenu pieaugums bija atbildīgs vairāk nekā par pusi no kopējās ASV akciju tirgus izaugsmes. Šo kompāniju kapitalizācijai līdz ar to akciju cenu kāpumu kļūstot lielākai, auga arī to ietekme uz visu kopējo indeksu. Savukārt daudzas vecās ekonomikas uzņēmumu akcijas auga lēnāk vai stagnēja. Savukārt pēdējā laikā situācija mainījusies - tehnoloģiju kompāniju akcijas gāzušās straujāk, bet zināmu stabilitāti investori varēja atrast atsevišķu agrāko korporatīvo līderu vērtspapīros.

Tā secinājuši amerikāņi, kas līdz šim Melnajā kontinentā pārsvarā nodarbojušies ar humanitāro palīdzību

Pragmatiskā Ķīna ir krietni priekšā ASV komerciālas jēgas gūšanā no darbības Āfrikā. Pērn Ķīnas un Āfrikas savstarpējie tirdzniecības sakari pārsniedza 200 miljardus ASV dolāru, raksta Bloomberg. Tas ir uz pusi vairāk, nekā Āfrikas tirdzniecībā ar Ameriku.

Miljardi piedzīšanai

Ķīnas konkurentu piedzīšanai ASV kompānijas gatavojas Āfrikā investēt 14 miljardus dolāru, ASV un Āfrikas vadītāju samitā paziņojis prezidents Baraks Obama. Samits domāts jaunu un krietni vairāk uz komerciāliem pamatiem dibinātu ASV un Āfrikas valstu attiecību sākšanai. Papildus privātajam sektoram arī oficiālā Vašingtona piešķirs vēl 17 miljardus dolāru valsts un kontinenta multilaterālajiem fondiem Āfrikas ekonomikas un divpusējo lietišķo sakaru veicināšanai, raksta Financial Times.

Grūtības piemeklējušais ASV konglomerāts «General Electric Co.» (GE) pirmdien paziņoja par vadītāja maiņu un brīdināja, ka nesasniegs šim gadam prognozētos finanšu rādītājus.

GE norāda, ka uzņēmuma valdes priekšsēdētāja un vadītāja amatos nekavējoties stājas Lourenss Kalps, viņam aizstājot Džonu Fleneriju, kas vadītāja amatā aizvadījis vien nedaudz vairāk kā gadu.

Tāpat kompānija pavēstīja, ka enerģijas biznesa vājo finanšu rezultātu dēļ tā nesasniegs šim gadam iepriekš izteikto peļņas prognozi.

Kā vēstīts, GE pērn novembrī prezentēja vērienīgu restrukturizācijas plānu, kas paredz vairāku tūkstošu darbvietu likvidēšanu un aktīvu pārdošanu, jaunajai uzņēmuma vadībai cenšoties uzlabot kompānijas finansiālo stāvokli.

Savukārt jūnijā GE tika izslēgts no «Dow Jones Industrial» akciju indeksa, ņemot vērā uzņēmuma akcijas cenas straujo kritumu.

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums "Aerones" ir saņēmis Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda (EJZF) 2,5 miljonu eiro dotāciju, lai testētu un pielāgotu jau izstrādātos sauszemes vēja turbīnu lāpstiņu pārbaudes, apkopes un remonta risinājumus vēja turbīnu apkalpošanai atklātā jūrā.

Plānots, ka "Aerones" izstrādātā inovatīvā robotizētā piekļuves un uzturēšanas sistēma, ļaus samazināt apkopes kuģu degvielas izmaksas un emisijas, projekta kopējo izpildes laiku un pagarināt turbīnu lāpstiņu kalpošanas ilgumu, vienlaikus atbalstot piekrastes infrastruktūru.

Kopā ar sadarbības partneriem SIA "Saunora" no Latvijas un "Tethys Energy Services" no Lielbritānijas - projektu plānots īstenot 3 gadu laikā. Tā laikā nepieciešami vērienīgi izpētes un izstrādes darbi, lai "Aerones" tehnoloģijas pielāgotu jūras apstākļiem.

Lai piekļūtu sauszemes turbīnām, "Aerones" jau ir izstrādājis datorvadāmu vinču piekļuves sistēmu, kurā tiek izmantoti robotizēti manipulatori un augstas izšķirtspējas kameras, kas ļauj paveikt apkopes darbus precīzi un kvalitatīvi. Izmantojot sauszemes risinājumu, uzņēmums pēdējo 3 mēnešu laikā ir apkalpojis vairāk nekā 200 turbīnu. "Aerones" tehnoloģija ir plaši atzīta, un uzņēmumam ir izdevies kļūt par autorizētu pakalpojumu sniedzēju uzņēmumiem "General Electric", "Vesta", "Nordex" un "Siemens Gamesa", kam visā pasaulē pieder desmitiem tūkstošu vēja turbīnu.

Divi no lielākajiem sadzīves tehnikas zīmoliem vienojušies par savstarpēju, vairāk nekā 3 miljardus vērtu darījumu, ziņo BBC.

Electrolux iegādāsies General Electric sadzīves tehnikas biznesu, par to maksājot 3,3 miljardus ASV dolāru (2,59 miljardus eiro). Tas ir Zviedrijas kompānijas lielākais darījums un sniedz tai lielāku klātbūtni ASV tirgū.

Electrolux, kas izmanto arī zīmolus Zanussi, AEG, ir pasaulē otrs lielākais sadzīves tehnikas ražotājs, kuru pārspēj tikai Whirlpool.

«Šis ir vēsturisks brīdis un svarīgs stratēģisks solis,» pavēstījis Electrolux vadītājs Keits MakLoglins (Keith McLoughlin).

ASV un Eiropas biržu indeksi pirmdien pārsvarā pieauga pēc ASV un Kanādas svētdien panāktās vienošanās par Ziemeļamerikas brīvās tirdzniecības līguma (NAFTA) pārskatīšanu.

ASV vienošanās ar Meksiku par šī līguma pārskatīšanu tika panākta jau augusta beigās.

ASV-Meksikas-Kanādas vienošanās (USMCA), par kuru tika paziņots svētdien, aizstās NAFTA, kuru ASV prezidents Donalds Tramps bija draudējis atcelt..

USMCA «atkal pārvērtīs Ziemeļameriku par ražošanas spēkstaciju,» Tramps pirmdien paziņoja reportieriem.

Briefing.com analītiķi sacīja, ka jaunā vienošanās atšķiras no NAFTA ar nelielām izmaiņām. Tā uzlabo amerikāņu lauksaimnieku pieeju Kanādas piena produktu tirgum, palielina reģionālās prasības autobūvei un pastiprina intelektuālā īpašuma noteikumus.

«Tirdzniecības vienošanās starp ASV un Kanādu ir pacēlusi globālo noskaņojumu ... un tas pamudināja tirgu dalībniekus pirkt akcijas,» teica «CMC Markets UK» tirgus analītiķis Deivids Medens.

BaltCap Infrastruktūras fonds uzsāk 42 miljonu eiro vērta vēja parka projekta būvniecību, kurā tiks uzstādītas sešas vēja turbīnas ar kopējo jaudu 30 MW. Vēja parks atradīsies pilsētā Žvirgždaičiai, Šaķu rajonā Lietuvā.

Projektu finansē BaltCap Infrastruktūras fonds, ieguldot 15 miljonus eiro, un Luminor banka Lietuvā, piešķirot finansējumu 27 miljonu eiro apmērā.

Projektu īsteno Žvirgždaičių energija — BaltCap Infrastruktūras fonda pārvaldībā esošs uzņēmums. Plānots, ka elektroenerģijas ražošana spēkstacijā sāksies 2023. gada otrajā ceturksnī.

Izveido kopuzņēmumu saules enerģijas ražošanai Latvijā  

BaltCap Infrastruktūras fonds, enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power un AJP Capital dibinātais...

"Elektroenerģijas ražošana no atjaunīgajiem resursiem šobrīd pasaulē pieaug straujāk nekā jebkad agrāk, veicinot jaunās globālās enerģētikas ekonomikas veidošanos. Šis ir jau trešais BaltCap vēja enerģijas projekts Baltijā — kopā ar partneriem 2016. gadā Lietuvā un Igaunijā esam attīstījuši un pārdevuši vēja elektrostaciju parkus ar kopējo jaudu 42 MW. Savukārt Latvijā kopā ar enerģētikas uzņēmumu grupu AJ Power un AJP Capital fondu šī gada aprīlī paziņojām par kopuzņēmuma izveidi, lai attīstītu saules enerģijas ražošanu Latvijā un izbūvētu saules enerģijas parkus 30 MW apmērā. Investīcijas “zaļajā” enerģijā veicina gan reģiona enerģētisko neatkarību, gan Zaļā kursa ilgtspējas mērķu sasniegšanu,” sacīja Matīss Paegle, BaltCap Investīciju direktors.

Spēkstaciju ražos un uzstādīs General Electric's GE Renewables 6 GE Cypress turbīnas, kas atradīsies uz 121 metru augstiem mastiem, un katra ģenerē 5,5 MW jaudu.

2014. gadā BaltCap investēja vēja parka attīstīšanā Lietuvā un Igaunijā. 2016. gadā abi uzņēmumi Eurakras un Tuulueenergia, kas pārvaldīja šos vēja parkus, tika pārdoti toreizējai Lietuvos Energija (tagad Ignitis).

BaltCap ir privātā kapitāla investors Baltijas valstīs kas fokusējas uz uzņēmumu attīstību, kas uzlabo mūsu sabiedrības dzīves kvalitāti. BaltCap Infrastruktūras fonda mērķis ir ieguldījumi klimata risku mazināšanai. BaltCap ir pārstāvēts visās trijās Baltijas valstīs ar vietējiem birojiem un pieredzējušām investīciju komandām Rīgā, Tallinā, Viļņā, Varšavā, Helsinkos un Stokholmā.

Francijas ekonomikas ministrs Emanuels Makrons trešdien apstiprināja darījumu, kurā ASV konglomerāts General Electric Co. (GE) iegādājas Francijas mašīnbūves kompānijas Alstom enerģijas aktīvus.

Šis apstiprinājums nodrošinājis iespēju GE realizēt darījumu, kura summa veido 12,35 miljardus eiro.

Francijas valdības apstiprinājums bijis nepieciešams, ņemot vērā tās veto tiesības attiecībā uz ārvalstu uzņēmumu izteiktiem stratēģiski svarīgu Francijas kompāniju pārņemšanas piedāvājumiem.

Kā ziņots, GE izteikto piedāvājumu Alstom valde apstiprināja jūnijā.

Alstom un GE darījuma nosacījumi paredz, ka GE pilnībā pārņems Alstom gāzes turbīnu biznesu, kas tiek uzskatīts par vienu no vērtīgākajiem Alstom aktīviem.

GE jau ir viens no pasaules līderiem gāzes turbīnu sektorā.

GE arī pārņems Alstom kodolenerģijas, tvaika turbīnu, vēja un ūdens enerģijas tehnoloģiju struktūrvienības, tomēr šis struktūrvienības tiks pārvaldītas kā vienādās daļās piederoši uzņēmumi kopā ar Francijas kompānijām un Francijas valsti.

Apstrādes rūpniecība pēdējos gados demonstrējusi labu izaugsmi, un viena no nozarēm, kas to sekmējusi, ir automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošana. Vēl vairāk - autobūves nozare šogad augusi visstraujāk, un līdzšinējie investīciju plāni liek cerēt uz strauju izaugsmi arī nākotnē, prognozē Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Rutkovska.

Šī ziņa daudzos skeptiķos izraisa vismaz smīnu, ja ne skaļus smieklus, – kopš kura laika Latvija ražo automobiļus? Šķiet, vidējam latvietim pašmāju automobiļu ražošana asociējas tikai ar padomju laikā ražotajiem mikroautobusiem «Latvija» un pastāv uzskats, ka nedz pirms tam, nedz pēc nozare nav eksistējusi un vairs neeksistē. Tomēr tā nebūt nav, viņa uzsver.

Latvijai un latviešiem (dažu interesantu faktu dēļ paplašināšu stāstu arī izcelsmes virzienā) ir saistība ar automobiļu ražošanu teju kopš autobūves pirmsākumiem, tādēļ, pirms aplūkojam nozares sniegumu pēdējās desmitgadēs, nedaudz ielūkosimies vēsturē. To palīdzēs atklāt Rīgas Motormuzeja informācija, Edvīna Liepiņa un Andra Biedriņa grāmata «Rīgas auto» un citi avoti, saka eksperte.

Lai novērtētu nozares vai uzņēmuma konkurētspēju, tiek izmantoti dažādi modeļi un metodes, piemēram, BCG jeb Bostonas Konsultāciju Grupas (Boston Consulting Group) produktu portfeļa matrica, kā arī GE (General Electric) daudzfaktoru analīze jeb izaugsmes un tirgus daļas matrica u.c.

Taču, raksturojot esošo konkurētspējas situāciju, bieži ar minētajiem rādītājiem ir par maz. Analīzē jāiekļauj plašāka dažādu iekšējo un ārējo faktoru analīze. Tāpēc mūsdienās katrs uzņēmums, kurš patiesi vēlas veikt noteiktus uzlabojumus uzņēmējdarbībā, pielieto Konkurētspējas profila matricu (The Competitive Profile Matrix jeb CPM).

Tas ir bezmaksas stratēģiskās plānošanas rīks, kas mūsdienās uzņēmumiem ļauj salīdzināt sevi ar konkurentiem, lai pēc iespējas precīzāk noteiktu gan savas, gan konkurentu stiprās un vājās puses. Matricas izveidošana nav pārāk sarežģīts, bet vairāk gan laikietilpīgs process. Uzņēmumam arī jārēķinās, ka matricas veidošanā iesaistītiem cilvēkiem ir jāpārzina situācija uzņēmumā un jāspēj novērtēt konkurenti.

Populāri pasaulē pēdējo mēnešu laikā ir runāt par ASV dolāra spēku, kas ir viens no galvenajiem attīstības valstu finanšu nestabilitātes avotiem.

Daudziem, kas ārvalstīs aizņēmušies ASV dolāros, nu jādomā, kā spēt nosegt savas parādsaistības, jo tiem jāiztērē daudz vairāk vietējo valūtas vienību, lai iegādātos dārgo ārvalstu valūtu. Jāteic gan, ka jau ilgāku laika periodu var runāt arī par dažu citu valūtu dārdzību, kur šajā topā vietiņa atvēlēta arī Šveices frankam. Šajā valūtā dažās valstīs pirmskrīzes laikā ir bijis populāri ņemt hipotekāros kredītus. Viena no šādām valstīm ir arī Polija, kuras valdība nu aktīvi domā, kā palīdzēt saviem iedzīvotājiem tikt galā ar dārgo franku kredītiem. Jāpiebilst, ka Šveices franka cena Polijas zlotos kopš 2008. gada vidus līmeņiem ir pieaugusi aptuveni par 95%. Tiek ziņots, ka vairums poļu kredītus Šveices frankos gan ir ņēmuši laikos, kad franka cena atradās aptuveni pie 2,5 zlotu atzīmes. Kopš tā brīža franka cena zlotos tāpat ir pieaugusi iespaidīgi – gandrīz par 60%. Redzot šādus skaitļus, droši vien nevar apskaust tos Polijas kredītņēmējus, kas ņēma hipotekāros aizdevumus frankos, cerot un rēķinoties ar šīs valūtas stabilitāti un zemākām procentlikmēm. Katrā ziņā poļu valdība mierā nestāv un sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka valsts bankām izsniegtos franku kredītus būs jākonvertē Polijas zlotos (pie krietni zemāka kursa nekā pašreizējais tirgus kurss). Ja poļi to spēs izdarīt, tad, iespējams, viņu pieredze dūšu dos arī citiem (runa varētu būt par tiem pašiem ASV dolāru kredītiem).

Ekonomikas ministrija par konsultācijām vienotas attīstības finanšu institūcijas (AFI) izveidei, ko plānots darīt uz Hipotēku bankas bāzes, zvērinātam advokātu birojam Magnusson maksās 62 tūkstošus latu (bez PVN).

Pērn oktobrī ar šādu piedāvāto summu Magnusson uzvarēja Ekonomikas ministrijas rīkotā atklātā konkursā, kurā kopumā bija saņemti seši piedāvājumi. Konkursā, kur paredzamā cena bija noteikta 90 tūkstošu latu apjomā, uzvarētājs tika izvēlēts nevis pēc zemākās cenas, bet vērtējot saimniecisko izdevīgumu, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības brojā (IUB).

Paziņojumā arī norādīts, ka uzvarējušā pretendenta līgumcena 62 tūkstošu latu apjomā veidojas, saskaitot divas pozīcijas, tajā skaitā kopējā cena par izvērtējuma veikšanu vienotas attīstības finanšu institūcijas izveidei – 22 tūkstoši latu un cena par vienas stundas konsultācijas sniegšanu – 35 lati par stundu, kopējai konsultāciju summai bez pievienotās vērtības nodokļa nepārsniedzot 40 tūkstošus latu. Ja pie AFI izveides izvērtējuma strādā vidēji astoņas stundas dienā, vidēji 25 darba dienas mēnesī, tad kopumā Magnusson pie AFI jāstrādā aptuveni 5,7 mēneši, jeb, sākot darbu, piemēram, 2012.gada novembrī, tam būtu jāilgst nedaudz ilgāk kā līdz aprīļa vidum, liecina Db.lv aplēses.

Ķīna nedēļas nogalē oficiāli atklāja jaunu reaktīvo dzinēju ražošanas konglomerātu ar gandrīz 100 000 darbinieku, Pekinai cenšoties izvērsties aviācijas nozarē un konkurēt ar tādiem uzņēmumiem kā Rolls Royce un General Electric.

Aero Engine Corporation of China (AECC) ir reģistrētais kapitāls 50 miljardu juaņu (6,6 miljardu eiro) apmērā, un iepriekš mediji vēstīja, ka uzņēmums sevī iekļaus vairāku Ķīnas valstij piederošu kompāniju struktūrvienības.

Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins norāda, ka uzņēmuma dibināšana ir stratēģiska rīcība, lai padarītu Ķīnu par aviācijas lielvalsti un modernizētu karaspēku.

Ķīna pati lielus komerciālo lidmašīnu reaktīvos dzinējus neražo, bet labākie lidaparāti Ķīnas gaisa spēkos ir aprīkoti ar Krievijā ražotiem dzinējiem.

AECC nodarbinās 96 000 cilvēku un uzņēmuma galvenā biroja ēka atradīsies Pekinā.

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface veidotajā Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv astoņi uzņēmumi, pārsvarā gan ārvalstu uzņēmumu Latvijas struktūrvienības.

No Lietuvas topā iekļuvuši 20, bet Igaunijas – 4 uzņēmumi. Kopumā reģionam 2015. gads bijis veiksmīgs un vadošo kompāniju apgrozījums ir pieaudzis par 4,2%.

No Latvijas uzņēmumiem augstākās pozīcijas ieņem minerālmēslu un ķīmisko vielu tirgotājs SIA Uralchem Trading (130.vieta topā), mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Rimi Latvia (210.vieta topā), kā arī mazumtirdzniecības uzņēmums SIA Maxima Latvija (261.vieta topā). No Latvijas uzņēmumiem topā atrodama arī AS Latvenergo, kas piedzīvojusi kritumu no pērnās 221.vietas uz 348. vietu, SIA Orlen Latvija, AS Latvijas Gāze, SIA Neste Latvija un SIA Circle K Latvia.

Reģiona lielākā ekonomika ir Polijā, un topā valsti pārstāv 137 uzņēmumi, tostarp pirmo pozīciju ieņemošā PKN Orlen. Par topa «uzlecošo zvaigzni» var uzskatīt General Electric Hungary, kas pakāpies uz topa otro pozīciju no aizvadītā gada 13. vietas, un 2015. gadā uzņēmums savu peļnu ir teju četrkāršojis.

Pēdējā laikā saasinājusies cīņa par pasaulē vērtīgākā uzņēmuma statusu.

Vēl nosacīti nesen šķita, ka šis gods stabili piederēs Apple, kura kapitalizācija pārlēca pāri pat viena miljarda ASV dolāru atzīmei. Tiesa gan, drīz pēc tam nāca vispārējs akciju cenu samazināšanās vilnis, un bažas par spēju augt līdz tam ierastajos tempos smagāk iekrāvušas tieši Apple akcijai. Rezultātā Apple uz brīdī kapitalizācijas ziņā izdevās pārspēt Microsoft. Uz papēžiem šajā ziņā mina vēl arī Alphabet un Amazon. com, un tieši pēdējai šā gada sākumā izdevies nonākt vērtīgāko uzņēmumu topa augšgalā.

Kā nekā – Amazon akcijas cena divu gadu laikā palēkusies teju par 120%.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Francijas galvaspilsētā Parīzē darbu sākusi viena no lielākajām starptautiskajām aviācijas izstādēm. Parīzes aviošovā savus ražojumus demonstrē gan civilās aviācijas, gan arī militārās aviācijas ražotāji. Šeit pulcējas arī dažādu kompāniju un militāro aprindu pārstāvji, lai noslēgtu līgumus par lidaparātu piegādi.

Pasākumā lielu uzmanību izpelnījusies Airbus un Boeing spēkošanās par to, kura kompānija spēs iegūt vairāk pasūtījumu savām jaunākās paaudzes lidmašīnām – A350 un 787 Dreamliner.

Abām kompānijām Parīzes aviošova pirmajā dienā jau izdevies noslēgt vairāku miljonu vērtus darījumus. Tā, piemēram, Airbus parakstījis saprašanās memorandu par 20 A380 piegādi vairāk nekā astoņu miljardu ASV dolāru vērtībā. Tiek prognozēts, ka viens no pasaules lielākajiem lidmašīnu izīrētājiem General Electric ar Boeing varētu noslēgt darījumu pat 30 miljardu ASV dolāru apmērā.