Citas ziņas

Ģenerālprokuratūru lūdz pārbaudīt pašvaldību un valsts un pašvaldību uzņēmumu noguldījumu nosacījumus Krājbankā

Dienas Bizness, 28.11.2011

Jaunākais izdevums

Deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība) nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot pārbaudīt, par kādām summām un procentu likmēm pašvaldības un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības veikušas noguldījumus a/s Latvijas Krājbanka.

Latkovskis lūdz ģenerālprokuroru pārbaudīt, vai šo noguldījumu procentu likmes nav mazākas kā citiem a/s Latvijas Krājbanka noguldītājiem par līdzīgu laika posmu un vai tās atbilst vidējām likmēm tirgū.

Lūguma mērķis ir noskaidrot, vai attiecīgo pašvaldību, valsts un pašvaldību uzņēmumu amatpersonas, kuras pieņēmušas lēmumu par līdzekļu izvietošanu attiecīgajā bankā, viņu radinieki vai viņiem piederošās kapitālsabiedrības nav saņēmušas kādus īpaši izdevīgus komercbankas pakalpojumus vai citus mantiskus vai citāda veida labumus, kas varētu liecināt par iespējamiem likuma«Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pārkāpumiem.

Latkovska rīcībā esot informācija, ka pašvaldības un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības bija noguldījušas a/s Latvijas Krājbanka ievērojamas naudas summas. Iespējams, šiem noguldījumiem tika piemērota pašreizējai tirgus situācijai neatbilstoši zema procentu likme. Piemēram, Rīgas domes desmit miljonu latu depozītam gada likme esot bijusi tikai 1%, iesniegumā Ģenerālprokuratūrai norāda Latkovskis.

Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes Rīgas mērs Nils Ušakovs gan izteicās, ka Latkovskis jaucot divas lietas - īstermiņa noguldījumu likmes ar ilgtermiņa noguldījumu likmēm. Rīgas domes noguldījums Krājbankā 10 miljonu latu apmērā esot bijis īstermiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Noguldījumi aug, bet vai krāt ir izdevīgi?

Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš, 17.12.2019

1. attēls. Iekšzemes uzņēmumu un mājsaimniecību noguldījumu attiecība pret IKP (%)

Datu avots: ECB, Eesti pank, Lietuvos Bankas, Latvijas Banka, Eurostat.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Stabilā situācija Latvijas tautsaimniecībā jau astoto gadu nodrošina iekšzemes noguldījumu kāpumu.

Izteiktāka bijusi darba algu kāpuma un bezdarba krituma veicinātā mājsaimniecību noguldījumu palielināšanās, kamēr uzņēmumu noguldījumi bijuši svārstīgāki un atsevišķos gados arī sarukuši, uzņēmējiem uzkrājumus izmantojot importa un investīciju darījumos.

Noguldījumu ienesīgums ir zems, iedzīvotāji un uzņēmēji meklē ienesīgākas līdzekļu izvietošanas iespējas, tamdēļ lielākā daļa noguldījumu koncentrējas likvīdajā pieprasījuma noguldījumu segmentā. Rūkot ārvalstu klientu noguldījumiem un turpinoties mātesbanku finansējuma samazinājumam, augošie iekšzemes noguldījumi kļuvuši par galveno banku finanšu resursu avotu – 2018. gada nogalē iekšzemes noguldījumu atlikums pārsniedza banku iekšzemes kredītportfeļa lielumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Mājsaimniecību noguldījumi bankām nodrošina lētu un stabilu avotu kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām

Žanete Hāka, 06.12.2017

Mājsaimniecību finanšu aktīvu un noguldījumu attiecība pret IKP eiro zonas valstīs 2015. gadā, %

Datu avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku piesaistītie mājsaimniecību noguldījumi veido lielāko kredītiestāžu piesaistīto iekšzemes resursu daļu, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Atšķirībā no vairāk svārstīgajiem uzņēmēju noguldījumiem mājsaimniecību uzkrājumi bankās ir stabilāki, neraugoties, vai tie ir termiņnoguldījumi un krājnoguldījumi, vai – pēdējo gadu zemo procentu likmju laikmetā - aizvien dominējošākie pieprasījuma noguldījumi (uzkrājumi norēķinu kontos).

Līdz ar mājsaimniecību noguldījumu kāpumu bankām tiek nodrošināts lēts un stabils avots kredītu izsniegšanai ar zemām izmaksām. Veidojot uzkrājumus, mājsaimniecības līdzekļus, no vienas puses, gan iesaldē, tomēr vienlaikus palielina patēriņa potenciālu un arī savu kredītvērtību, kas nākotnē ļaus tām aktīvāk aizņemties. Tādējādi tiks nodrošināta tautsaimniecības attīstība, stimulēta ekonomika un izaugsme. Šajā rakstā aplūkosim, kāda ir mājsaimniecību noguldījumu struktūra un galvenās attīstības tendences pēdējos gados eiro zonā kopumā, tostarp Latvijā un citās eiro zonas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Plānots, ka Noguldījumu garantiju fondā šogad tiks iemaksāti 27 miljoni latu

Žanete Hāka, 26.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiek plānots, ka noguldījumu piesaistītāji maksājumos par 2012. gadu Noguldījumu garantiju fondā iemaksās 27 miljonus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pērnā gada pārskatā iekļautā informācija.

Maksājumos par 2011.gadu noguldījumu piesaistītāji Noguldījumu garantiju fondā iemaksāja 18,4 miljonus latu.

Noguldījumu garantiju fondā kopējais apmērs, iestājoties noguldījumu nepieejamībai AS Latvijas Krājbanka, bija 149,9 miljoni latu. Tā kā NGF jānodrošina AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem garantētās atlīdzības līdz 335,6 miljonu latu apmērā, iztrūkstošos līdzekļus garantēto atlīdzību izmaksai 185,6 milj. latu apmērā aizdeva valsts.

Aizņēmums tiks atmaksāts no Noguldījumu garantiju fondā līdzekļiem, kuru noguldījumu piesaistītāji katru ceturksni papildina ar iemaksām Noguldījumu garantiju likumā noteiktajā kārtībā, un no līdzekļiem, kas atgūti no AS Latvijas Krājbanka par izmaksātajām garantētajām atlīdzībām. NGF ir pirmās kārtas prasījuma tiesības izmaksāto garantēto atlīdzību apmērā kā pret Raunas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību, tā arī pret AS “Latvijas Krājbanka”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonā kopumā šā gada jūlijā pieprasījuma noguldījumu gada pieauguma temps bija 5,8%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz 2 gadiem samazinājās par 4,4%, savukārt Latvijā attiecīgi skaitļi bija 12,8% un mīnus 13,1%.

Līdzīga tendence gan uzņēmumu, gan it īpaši mājsaimniecību sektorā bija vērojama gandrīz visās eiro zonas valstīs, stāsta Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Latvija ir viena no līderēm termiņnoguldījumu sarukumā, ko iespaido tas, ka noguldījumu likmes gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību termiņnoguldījumiem ir rekordzemas pat visas eirozonas mērogā un nav samērojamas pat ar jau tā zemo inflācijas līmeni. Līdz ar to reālā noguldījumu procentu likme ir negatīva un nav stimula līdzekļu izvietošanai citādi, kā vien norēķinu kontos.

Pārmaiņas šajā situācijā, saglabājoties tik zemai naudas cenai arī starpbanku tirgū, tuvākajā laikā nav gaidāmas, jo samērā neaktīvā kreditēšanas tirgus apstākļos bankas par naudas resursiem nav gatavas maksāt vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad septembra beigās banku sektorā mainījušās lielāko banku pozīcijas pēc piesaistīto noguldījumu apjoma: SEB bankas noguldījumu apjoms pirmo reizi kopš 2006. gada nogales šogad samazinājies zem miljarda latu robežas, bet Rietumu bankai izdevies iegūt trešo pozīciju.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka apdraudētas arī Swedbank kā lielākās pēc noguldījumu apjoma bankas pozīcijas, jo tai strauji tuvojas ABLV Bank (bijusī Aizkraukles banka). Dati liecina, ka septembra beigās Swedbank piesaistīto noguldījumu apjoms bija 1,58 miljardi latu, kas ir par 23,2 miljoniem latu (1,5%) vairāk nekā pirms gada, tikmēr ABLV Bank noguldījumu apjoms sasniedzis 1,48 miljardus latu, gada laikā uzrādot pieaugumu par 400,2 miljoniem latu jeb 37,1%.

Rietumu bankas noguldījumu apjoms septembra beigās sasniedza 1,15 miljardus latu, kas ir par 329,5 miljoniem latu jeb 39,9% vairāk nekā pirms gada, kam ar 1,04 miljardiem latu seko banka Citadele, kuras piesaistīto noguldījumu apjoms gada laikā samazinājies par 137 milj. Ls jeb 11,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Garantētās atlīdzības nepienākas valsts un pašvaldību finansētām iestādēm

Ieva Mārtiņa, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu garantētā atlīdzība netiek izmaksāta par to institūciju noguldījumiem, kuras tiek finansētas no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, tai skaitā tranzītfondiem.

Līdz ar to Latvijas Krājbankas likvidācijas gadījumā noguldījumus vismaz 100 tūkstošu eiro (ap 70 tūkst. Ls) nevarēs saņemt nedz pašvadlības, nedz valsts vai pašvaldību uzņēmumi, Db.lv minēja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Šie uzņēmumi pie daļas no saviem līdzekļiem varēs tikt tikai bankas likvidācijas kārtībā, un pastāv liela iespēja, ka lielu daļu noguldījumu tie nesaņems vispār.

Jau vēstīts, ka garantēto noguldījumu izmaksai Latvijas Krājbankas gadījumā nepieciešami aptuveni 350 miljoni latu, bet Noguldījumu garantiju fondā ir līdzekļi tikai nepilnu 150 miljonu latu apmērā, trūkstošos 200 miljonus latus nāksies aizņemties no valsts budžeta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Citadele sāk valsts garantēto atlīdzību izmaksu

Nozare.lv, 29.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas banka Citadele sāk izmaksāt AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem valsts garantētās atlīdzības, informē Citadeles pārstāve Ieva Prauliņa.

Pagājušajā piektdienā Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu, ka izmaksu nodrošinās banka Citadele.

Saskaņā ar likumu naudu varēs saņemt 60 gadus, rēķinot no 29.novembra. Atbildīgās amatpersonas tāpēc aicina cilvēkus jau pirmajā naudas izmaksas dienā «neforsēt» banku Citadele, jo valsts garantētos noguldījumus varēs izņemt ilgu laika posmu.

Ja vēlas skaidrā naudā izņemt summu, kas pārsniedz 500 latus, cilvēki aicināti vismaz dienu iepriekš par to paziņot bankai, jo Citadeles filiālēs papildu skaidras naudas pievedumi nenotiks.

Bankas Citadele filiāles pastiprināti apsargās policija, un banka aicina drošības apsvērumu dēļ cilvēkus izvēlēties bezskaidras naudas pārskaitījumu uz kādu citu kontu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Valsts garantēto atlīdzību saņems 22 750 ABLV Bank klienti; nepieciešami 470 miljoni eiro

LETA, 24.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts garantēto atlīdzību - noguldījumus līdz 100 000 eiro - saņems apmēram 22 750 AS «ABLV Bank» klientu - gan fiziskas, gan juridiskas personas, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pašreizējie aprēķini.

Garantēto atlīdzību izmaksai «ABLV Bank» klientiem, pēc pašreizējiem aprēķiniem, ir nepieciešami apmēram 470 miljoni eiro, kurus «ABLV Bank» varot nodrošināt, proti, bankai ir pietiekami likvīdie aktīvi.

Vienlaikus FKTK informē, ka Noguldījumu garantiju fondā patlaban ir uzkrāti 158 miljoni eiro.

Garantētā atlīdzība līdz 100 000 eiro pienākas visiem bankas klientiem - gan fiziskām, gan juridiskām personām, gan rezidentiem, gan nerezidentiem. Garantētā atlīdzība attiecas arī uz Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu kontiem bankā, ja šo iestāžu budžets nepārsniedz 500 000 eiro.

Atbilstoši normatīvajiem aktiem, atlīdzības izmaksa tiek nodrošināta par visu veidu noguldījumiem visās valūtās, apmērā, kas nepārsniedz 100 000 eiro visos kontos kopā, ieskaitot kontus, kas atvērti iestādes filiālēs. Valsts garantētā summa attiecas gan uz noguldījumiem, gan uz norēķinu kontu atlikumiem, gan algu kontiem, krājkontiem un citiem. Par noguldījumiem, kas nepārsniedz 100 000 eiro, atlīdzība tiek izmaksāta pilnā noguldījuma apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Visvairāk Latvijas Krājbankā noguldījušas privātpersonas un privātuzņēmumi

Lelde Petrāne, 22.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vislielāko noguldījumu apjomu Latvijas Krājbanka pagājušajā gadā saņēma no privātpersonām, liecina Latvijas Krājbankas konsolidētais gada pārskats par gadu, kas noslēdzās 2010. gada 31. decembrī.

Noguldījumi bankā kopā veidoja vairāk nekā 577 miljonus latu (2009. gadā - vairāk nekā 480 miljonus latu). Visvairāk 2010. gadā bankā bija noguldījušas privātpersonas - vairāk nekā 399 miljonus latu (2009. gadā - vairāk nekā 310 miljonus latu).

Otrs lielākais noguldījumu apjoms saņemts no privātuzņēmumiem - vairāk nekā 157 miljoni latu (2009. gadā - vairāk nekā 99 miljoni latu).

Trešā lielākā noguldītāju grupa bija valsts uzņēmumi, kas bija noguldījuši vairāk nekā 71 miljonu latu (2009. gadā - vairāk nekā 64 miljoni latu).

Pašvaldības bija noguldījušas aptuveni sešus miljonus latu, bet sabiedriskās un reliģiskās organizācijas - aptuveni trīs miljonus latu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK: Ja iestātos depozītu nepieejamība, NGF vispirms censtos aizņemties no kredītiestādēm

Dienas Bizness, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt Noguldījumu garantiju fonda (NGF) censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus, portālam db.lv skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāve Agnese Līcīte.

Nodokļu maksātāju nauda izmaksām no NGF nav izmantota nevienu reizi - garantētās atlīdzības izmaksai Latvijas Krājbankas klientiem trūkstošos līdzekļus Valsts Kase uz tirgus nosacījumiem aizdeva NGF, un šo aizdevumu NGF divu gadu laikā atmaksāja.

Savukārt Trasta komercbankas gadījumā NGF līdzekļi vispār netika skarti, jo bankai pašai bija pietiekami daudz naudas līdzekļu,

Šobrīd, ja kādai bankai iestātos noguldījumu nepieejamība, pirmkārt NGF censtos aizņemties līdzekļus no kādas no komercbankām, bet, ja tas pietiekami ātrā laikā neizdotos, NGF atkal vērstos pie Valsts kases, lai aizņemtos trūkstošos līdzekļus. NGF parādu atmaksā no regulārājam tirgus dalībnieku iemaksām un no atgūtajiem likvidējamās bankas aktīviem, skaidro A. Līcīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kopš Latvijas pievienošanās eirozonai piedzīvotas fundamentālas pārmaiņas finanšu stabilitātes jomā

Latvijas Bankas ekonomiste Dace Antuža, 18.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

  1. vienota banku uzraudzība (sākot ar 2014. gada novembri);
  2. vienots banku noregulējums un atveseļošana banku finanšu grūtību gadījumā (pilnā apmērā, sākot ar 2016. gada janvāri);
  3. vienota noguldījumu garantiju sistēma (vēl nav ieviesta).

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK paaugstina iemaksas Noguldījumu garantiju fondā

Dienas Bizness, 30.12.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) pieņēmusi lēmumu uz vienu gadu paaugstināt piemērojamo koeficientu iemaksām Noguldījumu garantiju fondā no līdzšinējiem 0,05% uz 0,075%.

Komisija apstiprināja grozījumus Pārskata par garantētajiem noguldījumiem sagatavošanas un maksājumiem noguldījumu garantiju fondā piemērojamo korekcijas koeficientu noteikšanas normatīvajos noteikumos (turpmāk tekstā – Noteikumi).

«Saistībā ar AS Latvijas Krājbanka noguldījumu nepieejamības iestāšanos, Noguldījumu garantiju fondam (turpmāk – Fonds) ir jānodrošina garantēto atlīdzību izmaksa AS Latvijas Krājbanka noguldītājiem 344 milj. latu apmērā, tādēļ, lai atjaunotu Fonda līdzekļus un ņemot vērā Fonda uzņemtās saistības pret Latvijas Republiku, Komisija ir pieņēmusi lēmumu uz vienu gadu paaugstināt piemērojamo koeficientu iemaksām Fondā, proti, 0.075% līdzšinējo 0.05% vietā» informē Komisijas biroja vadītāja Anna Dravniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«ABLV Bank» tiks likvidēta atbilstoši Latvijas likumiem, jo tās glābšana nav sabiedrības interesēs, sestdien paziņojusi Eiropas Centrālā banka (ECB).

Tās paziņojumā teikts, ka ECB piektdien konstatējusi, ka «ABLV Bank» un tās meitasbanka Luksemburgā «ABLV Bank Luxembourg» sabrūk vai ir gaidāms to sabrukums atbilstoši Eiropas vienotā noregulējuma mehānisma regulai. Par savu lēmumu ECB informējusi Eiropas Vienotā noregulējuma valdi, kas savukārt konstatējusi, ka rīcība, lai panāktu noregulējumu šajās bankās, nav nepieciešama, jo tas neatbilstu sabiedrības interesēm attiecībā uz šīm bankām.

«Tāpēc notiks šo banku likvidācija atbilstoši Latvijas un Luksemburgas likumiem,» teikts ECB paziņojumā.

Pamatojot lēmumu, kurā konstatēts, ka «ABLV Bank» «sabrūk vai ir gaidāms tās sabrukums», ECB norāda: «Likviditātes būtiskas pasliktināšanās dēļ ir gaidāms, ka banka nespēs samaksāt savus parādas un pildīt citas saistības noteiktajā termiņā. Bankai nebija pietiekamu līdzekļu, kas būtu nekavējoties pieejami, lai tiktu galā ar pastiprinātu noguldījumu aizplūšanu, pirms sākas Latvijas noguldījumu garantiju fonda izmaksu procedūra.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Rosina eirozonā veidot banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu

Žanete Hāka, 24.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar ierosinājumu izveidot eirozonā banku noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un noteica turpmākus pasākumus, kas veicami, lai mazinātu atlikušos riskus banku nozarē, informē EK.

Nesenā krīze parādīja, ka nopietni ekonomiskie un finansiālie satricinājumi var vājināt uzticēšanos banku sistēmai. Savukārt banku savienība tika izveidota ar mērķi veicināt uzticēšanos iesaistītajām bankām. Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS) stiprinās banku savienību, palielinās banku noguldītāju aizsardzību, vairos finanšu stabilitāti un vājinās saikni starp bankām un tās uzraugošajām valstīm.

Komisijas ierosinātais tiesību akta priekšlikums garantēs iedzīvotāju noguldījumus eirozonas mērogā. Priekšlikumu papildina paziņojums, kurā līdztekus ENAS priekšlikuma izklāstam ir aprakstīti vēl citi pasākumi, kas mazinās atlikušos riskus banku sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK oficiāli izziņo Krājbankas krahu; valsts garantēs arī uzņēmēju noguldījumus

Dienas Bizness, 23.11.2011

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Latvijas Krājbanka ir iestājusies noguldījumu nepieejamība, šodienas sēdē konstatējusi Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

Līdz ar šāda lēmuma pieņemšanu FKTK uzdevusi Krājbankai izmaksāt daļu garantēto atlīdzību līdz 50 latiem dienā tās klientiem fiziskām personām, kurām saskaņā ar Noguldījumu garantiju likumu ir tiesības saņemt garantēto atlīdzību, pamatojoties uz informāciju, kāda ir a/s Latvijas Krājbanka grāmatvedības reģistros noguldījumu nepieejamības iestāšanās dienā.

Sākot ar rītdienu, 24. novembri, dienišķos 50 latus bankas klienti varēs saņemt arī Krājbankas apkalpošanas centros to darba laikā.

FKTK lēmums arī paredz, ka Krājbanka garantēto atlīdzību izmaksai nav tiesīga prasīt no saviem klientiem komisijas vai jebkādu citu maksu par minēto pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

airBaltic izglāba uz noguldītāju kauliem

Sandris Točs, speciāli DB, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Sabiedrībā zināmu cilvēku vārdā izsūta e-pastus ar mērķi izkrāpt naudu

Žanete Hāka, Vēsma Lēvalde, 06.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krāpnieki, izmantojot sabiedrībā zināmu cilvēku vārdus, izsūtījuši Latvijas iedzīvotājiem e-pastus, kuros lūdz viņiem aizdot naudu kādu negaidītu izdevumu segšanai. Šādi viltus e-pasti izsūtīti, piemēram, ekonomista Ulda Oša un SIA Afterdog vadītāja Mārtiņa Vidzenieka vārdā.

Epastā angļu valodā skaidrots, ka persona atrodas Ukrainā, taču ir pazaudējusi maku un telefonu, tādēļ netiek projām no viesnīcas, jo pasi paņēmis tās personāls. Epasta saņēmējs tiek lūgts aizdot naudu, lai varētu samaksāt par viesnīcu un tikt mājās. Pats ekonomists jau sociālajā portālā Twitter informējis, ka ziņojumu nav sūtījis viņš. Arī M. Vidzenieks apstiprina, ka ir Latvijā un Ukrainā nemaz nav bijis. Viņš gan skaidro, ka epastus saņēmuši visi viņa kontakti epastā, un viņš vēl šodien turpina atbildēt uz telefona zvaniem un skaidrot, ka viņam nevajag materiālo palīdzību.

Tas, ka epasts ir sūtīts it kā no zināmas personas epasta, ir ļoti viegli izdarāms, stāsta Kaspersky Lab vecākā surogātpasta (Spam) analītiķe Tatjana Ščerbakova, skaidrojot, ka surogātpasta sūtītāji var ielikt lauciņā «from» visu, ko vien viņi vēlas. Tomēr viņa norāda, ka ir jāpievērš uzmanība pašai vēstulei - ja tekstā nav personīgās uzrunas, bet pats teksts izskatās dīvains, tad tas ir surogātpasts. Tas attiecas arī uz lūgumiem aizdot naudu vai standarta stāstiem par sarežģītajām situācijām. Parasti surogātpasta izplatītāji atrod savu upuru e-pasta adreses, izmantojot vai nu piemeklēšanas stratēģiju vai skenējot web-lapas, ziņojumu dēļus, sociālos tīklus, forumus, čatus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbanka kopš nonākšanas Snoras īpašumā audzējusi aktīvus par 193%, nepilnos piecos gados nopelnot 11 miljonus latu, šodien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Krievijas izcelsmes uzņēmējam Vladimiram Antonovam piederošās Lietuvas komercbankas Snoras īpašumā Latvijas vecākā komercbanka nonāca 2005.gada septembrī. 2005.gada beigās Krājbankas kopējais aktīvu apjoms bija 241,65 miljoni latu, kas tolaik bija 11. lielākais banku sektorā. Kopš tā laika bankas aktīvi auguši teju trīs reizes, šogad jūnija beigās sasniedzot 709 miljonus latu, liecina Krājbankas finanšu pārskati.

Krājbanka pēc aktīvu apjoma patlaban atrodas desmitajā vietā, kas liecina, ka bankas izaugsme iespēju robežās notikusi līdzīgi kā sektorā kopumā, tostarp arī tā sauktajos treknajos gados, kad bankas audzēja savus aktīvus, galvenokārt pateicoties izsniegtajiem kredītiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Iespējams, Swedbank izdosies pārspēt ABLV bank noguldījumus

Ieva Mārtiņa, 21.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, pateicoties Hipotēku bankas klientu pārņemšanai pērn novembrī, Swedbank būs izdevies tādējādi palielināt noguldījumu apjomu tā, lai apsteigtu ABLV Bank, kas pirmo pozīciju noguldījumu tirgū saglabā kopš 2011.gada nogales.

Vēl pērnā gada septembra beigās Swedbank, kas galvenokārt apkalpo vietējos uzņēmumus un privātpersonas, kopējais noguldījumu apjoms bija 1,832 miljardi latu, kamēr ABLV Bank, kas galvenokārt apkalpo ārvalstu uzņēmumus un turīgas personas, tas bija par aptuveni 40 miljoniem latu lielāks – 1,872 miljardi latu. Lai gan Hipotēku bankas noguldījumu apjoms septembra beigās pārsniedza 400 miljonus latu, Swedbank tika noguldījumi 147,7 miljonu latu apjomā, jo, iespējams, daļa klientu izvēlējās citas bankas.

Pērnā gada trešā ceturkšņa tendences liecina, ka ABLV Bank noguldījumu apjoms pieauga par 20 miljoniem latu, bet Swedbank – par 140 miljoniem latu. Tiesa, gada griezumā ABLV Bank noguldījumu apjoms bija audzis straujāk - par 394 miljoniem latu, kamēr Swedbank tie bija 254 miljoni latu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas lēmums par «PNB Bankas» darbības apturēšanu liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību banku sektorā, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš skaidroja, ka Eiropas Centrālā Banka un Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) savā kompetencē ir izvērtējušas situāciju «PNB Banka» un pieņēmušas lēmumu apturēt tās finanšu pakalpojumu sniegšanu.

«Situācija banku sektorā ir stabila, pieņemtie lēmumi liecina par efektīvu un atbildīgu uzraudzību. Latvijas finanšu sektors kļūst arvien sakārtotāks un drošāks,» uzsvēra premjers.

Kariņš atzīmēja, ka vistuvākajā laikā FKTK un atbildīgās institūcijas sniegs visu bankas klientiem nepieciešamo informāciju un atbalstu, nodrošinot likumā noteiktās klientu aizsardzības garantijas.

Jau ziņots, ka ceturtdien plkst.21 apturēta «PNB bankas» darbība. FKTK informēja, ka, ievērojot Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Vienotā noregulējuma valdes lēmumus, aptur finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un pieņem lēmumu par noguldījumu nepieejamību. "Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs, 15.augustā lēmusi atzīt to par tādu finanšu iestādi, kas ir nonākusi vai nonāks finanšu grūtībās. Savukārt Eiropas Vienotā noregulējuma valde ir pieņēmusi lēmumu neveikt «PNB bankas» noregulējumu, kas nozīmē neveikt pasākumus, lai bankas darbību stabilizētu. Ņemot vērā minēto un rūpējoties par bankas klientu noguldījumu aizsardzību, FKTK padome ārkārtas sēdē ir pieņēmusi lēmumu apturēt finanšu pakalpojumu sniegšanu «PNB bankā» un lēmusi par noguldījumu nepieejamību,» pauda komisijā. Eiropas Centrālā banka kā «PNB bankas» tiešais uzraugs pieņēmis šādu lēmumu, konstatējot, ka banka nav ievērojusi regulējošās prasības un izvērtējot bankas finansiālo situāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Pauls: Krājbankas klientu nauda ir vienkārši nozagta un ieguldīta airBaltic

LETA, 31.01.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Krājbanka klientu nauda ir vienkārši nozagta. Tā šodien izziņoto bankas administratora KPMG Baltics lēmumu rosināt sākt bankas bankrota procedūru vērtēja komponists Raimonds Pauls.

Paulam pērn par maksātnespējīgu atzītajā Krājbankā dažādās valūtās noguldīts gandrīz miljons eiro (700 000 latu).

«Ko es te varu teikt - kas zagts, tas nozagts,» sacīja Pauls, piebilstot, ka tas noticis ar valdības, Finanšu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) atbalstu. Viņa skatījumā, bankas klientu nauda arī ieguldīta airBaltic.

Pauls sacīja, ka parasti zagļus liekot cietumā, taču šajā lietā nekādas procedūras nenotiekot un neviens neliekoties ne zinis.

Vērtējot naudas atgūšanas iespējas, Pauls sacīja, ka tiesu darbi, visticamāk, vilkšoties gadiem, taču viņš pagaidām vēl nezinot, vai pats tiesāsies par naudas atgūšanu. Viņš atzina, ka vērtēs tālāko situāciju un tad pieņems lēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl nesen Latvijā televīzijas kanālos bija redzami reklāmas rullīši ar aicinājumiem noguldīt savus līdzekļus nu jau uz likvidācijas ceļa esošajā Latvijas Krājbankā, solot potenciālajiem klientiem ne vien augstus noguldījumu procentus, bet arī «sirdsmieru».

(Papildināts ar Ērika Stendzenieka viedokli)

Tagad cilvēkiem, kas savus noguldījumus uzticējuši Krājbankai, attiecībā uz savu līdzekļu, ko nenosegs noguldījumu garantijas, atgūšanu atliek vien «cerēt», kā vēl nesen publiski izteicās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Irēna Krūmane, kuras vadītās iestādes uzdevums ir pieskatīt banku tirgu mūsu valstī.

Jau ziņots, ka šaubīgu darījumu rezultātā Latvijas Krājbankā radies iztrūkums 100 miljonu latu apmērā, kas ieķīlāti citās bankās ar mērķi palielināt Krājbankas kapitālu, kā arī realizēt Latvijas Krājbankas mātes bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova personīgos projektus, kuru starpā tiek minēta arī iecere pārņemt Zviedrijas autobūves kompāniju Saab.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Sanita Bajāre noliedz, ka Eiropas Centrālās bankas (ECB) amatpersonas būtu sazinājušās ar Latviju, kas it kā saņēmusi lielu Krievijas noguldījumu apjomu. Aģentūra Reuters, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, iepriekš vēstīja, ka ECB it kā brīdinājusi Latvijas varasiestādes nepieņemt Krievijas naudu, kas aizplūst no Kipras.

(Papildināta visa ziņa)

Finanšu ministrija līdz šim nav saņēmusi nekādus ECB brīdinājumus par to, ka Latvijas bankām vajadzētu atturēties pieņemt no Kipras bankām aizplūdušos Krievijas pilsoņiem piederošos noguldījumus.

To Db.lv uzsvēra Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre, norādot: «Es pat nesaprotu, no kurienes šādas runas par ECB brīdinājumu nākušas.»

Viņa uzsver, ka Latvijā strādājošās komercbankas jau ilgstoši – kopš 1990. gadu vidus - specializējas nerezidentu noguldījumu apkalpošanā. « Nerezidentu noguldījumu īpatsvars Latvijas bankās ir augsts jau ilgstoši, tāpēc ir izstrādāti arī attiecīgi kontroles mehānismi, ko realizē Finanšu un kapitāla tirgus komisija gan caur likviditātes, gan caur kapitāla pietiekamības prasībām,» pauda S. Bajāre, piebilstot, ka pastāvošo sistēmu atzinīgi novērtējuši arī starptautiskie eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apgabaltiesai vēlreiz jāvērtē lieta par tiesībām saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda

Žanete Hāka, 03.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments atcēlis pieteicējam nelabvēlīgo Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā par tiesībām saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda un nodeva lietu jaunai izskatīšanai apelācijas kārtībā, informē AT.

Augstākā tiesa lietā bija vērsusies Eiropas Savienības Tiesā, kuras atziņas, izskatot lietu no jauna, tiesai jāņem vērā.

Lietā ir strīds, vai Finanšu un kapitāla tirgus komisija pamatoti atzinusi pieteicēju par tādu personu, kurai nav tiesību saņemt garantēto atlīdzību no noguldījumu garantiju fonda. Pieteicējs bijis noguldījumu piesaistītāja (kredītiestādes – AS Latvijas Krājbanka) viceprezidents starptautisko un finanšu tiesību jautājumos. Gan Finanšu un kapitāla tirgus komisija, gan, izskatot pieteicēja pieteikumu, arī Administratīvā apgabaltiesa atzinušas, ka pieteicējs ir atzīstams par darbinieku, kura pienākumos ietilpa plānot, vadīt un kontrolēt būtisku noguldījumu piesaistītāja darbības jomu un atbildēt par to.

Komentāri

Pievienot komentāru