Deputāts Ainars Latkovskis (Vienotība) nosūtījis vēstuli ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, lūdzot pārbaudīt, par kādām summām un procentu likmēm pašvaldības un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības veikušas noguldījumus a/s Latvijas Krājbanka.
Latkovskis lūdz ģenerālprokuroru pārbaudīt, vai šo noguldījumu procentu likmes nav mazākas kā citiem a/s Latvijas Krājbanka noguldītājiem par līdzīgu laika posmu un vai tās atbilst vidējām likmēm tirgū.
Lūguma mērķis ir noskaidrot, vai attiecīgo pašvaldību, valsts un pašvaldību uzņēmumu amatpersonas, kuras pieņēmušas lēmumu par līdzekļu izvietošanu attiecīgajā bankā, viņu radinieki vai viņiem piederošās kapitālsabiedrības nav saņēmušas kādus īpaši izdevīgus komercbankas pakalpojumus vai citus mantiskus vai citāda veida labumus, kas varētu liecināt par iespējamiem likuma«Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā» pārkāpumiem.
Latkovska rīcībā esot informācija, ka pašvaldības un valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības bija noguldījušas a/s Latvijas Krājbanka ievērojamas naudas summas. Iespējams, šiem noguldījumiem tika piemērota pašreizējai tirgus situācijai neatbilstoši zema procentu likme. Piemēram, Rīgas domes desmit miljonu latu depozītam gada likme esot bijusi tikai 1%, iesniegumā Ģenerālprokuratūrai norāda Latkovskis.
Šorīt LNT raidījumā 900 sekundes Rīgas mērs Nils Ušakovs gan izteicās, ka Latkovskis jaucot divas lietas - īstermiņa noguldījumu likmes ar ilgtermiņa noguldījumu likmēm. Rīgas domes noguldījums Krājbankā 10 miljonu latu apmērā esot bijis īstermiņa.