Jaunākais izdevums

Ģenerālvienošanos par minimālo algu būvniecības nozarē ceturtdien, 9.maijā forumā «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā» klātienē parakstīja vairāk nekā 130 uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto būvdarbu apmērs veido aptuveni 515 miljonus eiro, kas ir 71% no nepieciešamā apmēra, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā un būtu saistoša visai būvniecības nozarei.

Tomēr parakstu vākšana turpināsies vēl tuvākos divus mēnešus līdz tiks savākts nepieciešamais minimums, lai šī ģenerālvienošanās stātos spēkā un kļūtu vispār saistoša.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka svarīgi, lai Saeima pieņemtu šos grozījumus darba likumā, jo tas ir kā priekšnosacījums, lai ģenerālvienošanos atdotu publicēšanai. «Valdība šo otrdien ir to pieņēmusi un izvirzījusi uz Saeimu, lūdzot to skatīt steidzamības kārtā. Mēs tiešām ceram, ka Saeima šo pantu izskatīs steidzamības kārtā,» biznesa portālam db.lv saka B.Fromane.

Uz db.lv jautājumu, kas notiks, ja šo divu mēnešu laikā netiks savākts pietiekams skaits parakstu, B.Fromane atbildēja: «Mēs turpināsim vākt garākā periodā, bet es esmu ļoti optimistiska. Manuprāt, šis 71% savākto parakstu demonstrē ļoti nozīmīgu atbalstu. Es tiešām esmu pārliecināta, ka šajā laikā mēs savāksim šo nepieciešamo apjomu.»

Pēc B. Fromanes domām, svarīgākais, pieņemot šo ģenerālvienošanos, ir tas, ka tas mazinās negodīgu konkurenci un dempinga cenas publiskajos un privātajos pasūtījumos, jo visiem būs vienādi spēles noteikumi.

«Tie uzņēmumi, kuri maksā aplokšņu algas vai negodīgi maksā nodokļus, nebūs kā šobrīd – priviliģētākā situācijā pret tiem, kuri veic šo nodokļu nomaksu godprātīgi. Ilgtermiņā nozarei tas ļaus celt produktivitāti, veicināt kvalitāti, gan tiešām konkurēt par kvalitāti, nevis par to, kā atrast lētāku darbaspēku. Galu galā tas veicinās arī to, ka arī ārvalstu uzņēmumi, darba ņēmēji un darbinieki, kuri vēlēsies šeit strādāt, zinās, kas ir šīs algas, kuras mēs pieņemam maksāt. Principā mēs speram soli Skandināvijas valstu virzienā. Mēs gribam dzīvot kā Skandināvijā, Eiropā, kā Rietumeiropā, Vācijā. Visur šī ir norma, piemēram, elektroniskā darba uzskaite, vienošanās par minimālajām algām. Tā visa ir eksistējoša realitāte.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Fromane: Ir izveidots risinājumu komplekss, kas mazinās ēnu ekonomiku būvniecībā

Monta Glumane, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot forumu «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā», kurā tiks uzsākta ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu parakstīšana, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvēra, ka ģenerālvienošanās parakstīšana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem būvniecības nozarē, jo šī nozare ir ar ievērojamu attīstības potenciālu.

Ar šādu nozares koplīgumu būvniecības nozarē tiks aizstāta valstī noteiktā minimālā alga ar reālajai darba tirgus situācijai atbilstošām algām. Sasniedzot nepieciešamo uzņēmumu atbalstu, kas ir vairāk nekā 50% no kopējā nozares apgrozījuma, koplīgums kļūs saistošs visai nozarei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane sacīja: «Pirms diviem gadiem parakstītais memorands ar valdību norādīja uz to, ka nozare ir gatava pārmaiņām. Šajā laikā ir noticis milzīgs darbs, ko paveikuši paši uzņēmēji, un situācija nozarē uzlabojas. Tika strādāts pie Latvijas vēsturē pirmās ģenerālvienošanos un ir panāktas likuma izmaiņas. Šis ir pagrieziena punkts Latvijas būvniecībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Latvijas būvniecības eksporta apjoms sasniedzis vēsturiski augstāko līmeni

Lelde Petrāne, 07.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības eksporta apjoms šā gada 3.ceturksnī saskaņā ar jaunākajiem Latvijas Bankas datiem sasniedzis 73 miljonus eiro, kas ir vēsturiski augstākais Latvijas būvniecības nozares sniegums ārējos tirgos. Tas liecina par Latvijas būvniecības uzņēmumu konkurētspēju un kapacitāti darboties augstas pievienotās vērtības segmentā, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Ņemot vērā Latvijas būvniecības vides nenoteiktību un valsts sektora pasūtījumu apjoma ievērojamo mainību, lielie būvniecības uzņēmumi pēdējos gados ir aktīvi strādājuši, lai apgūtu ārvalstu tirgus. Gan būvizstrādājumu ražošana, gan būvniecības pakalpojumu sniegšana ir izrādījusies efektīva stratēģija, kas ļāvusi izveidot stabilu darbības bāzi un iegūt ilgtermiņa partnerus. Prognozējams, ka šī tendence saglabāsies arī turpmākajos gados,» Latvijas Bankas datus komentē partnerības vadītāja Baiba Fromane.

2017.gada 1.-3.ceturksnī Latvijas būvniecības pakalpojumu eksports kopumā sasniedzis 182 miljonus eiro.

Starp nozīmīgākajiem eksporta tirgiem šogad bijusi Zviedrija (82 miljoni eiro), kā arī Lietuva (38 miljoni eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā būvniecībā prognozējams vēl lielāks būvniecības apjoma pieaugums, ko veicinās ne tikai privāto investīciju palielināšanās, bet arī straujāka Eiropas Savienības fondu finansējuma ieplūšana ekonomikā. Vienlaikus turpināsies darbs pie vērienīgām izmaiņām būvniecības normatīvajā regulējumā, kuras to veiksmīgas virzības gadījumā kalpos kā nozīmīgs attīstības dzinulis nozarei un Latvijas tautsaimniecībai kopumā, prognozē Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

«Nākamais gads būvniecības nozarei būs izaugsmes un pārmaiņu periods. Ievērojamais būvniecības apjoma pieaugums no būvniecības uzņēmumiem prasīs spēju sabalansēt pieaugošās kvalitātes prasības ar ierobežotiem darbu veikšanas termiņiem un darbaspēka resursiem. Vienlaikus būs jāturpina strādāt pie tā, lai nozari padarītu sakārtotāku, efektīvāku un modernāku, tajā nodarbinātajiem cilvēkiem jānodrošina kvalitatīva izglītība, sociālās garantijas un darba apstākļi, paturot prātā galveno mērķi – drošas, kvalitatīvas un inovatīvas būves,» uzsver Baiba Fromane.

Neskatoties uz to, ka progress šogad panākts vairāku nozarei būtisku normatīvo aktu virzībā, tostarp ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite būvlaukumos, pieņemts jaunais Publisko iepirkumu likums un izstrādātas vadlīnijas izdevīgākā piedāvājuma noteikšanai būvniecības un «projektēt un būvēt» iepirkumos, jānoslēdz darbs pie citiem prioritāriem uzdevumiem. Nekavējoties jāizstrādā būvniecības tipveida līgumi, kas sekmētu kvalitatīva būvniecības pakalpojuma saņemšanu un mazinātu strīdus būvniecības procesa dalībnieku starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums, ceturtdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ģenerālvienošanos patlaban ir parakstījuši 278 būvniecības uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido 718 miljonus eiro.

Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, to jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījuma apjomu 713 miljonu eiro.

No ģenerālvienošanos parakstījušajiem uzņēmumiem 31 uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, 115 uzņēmumu apgrozījums ir no viena līdz 10 miljoniem eiro, 46 uzņēmumu apgrozījums ir no 500 000 eiro līdz vienam miljonam eiro, 71 uzņēmuma apgrozījums ir no 100 000 eiro līdz 500 000 eiro, bet 15 uzņēmumiem apgrozījums ir zem 100 000 eiro.

56% parakstījušo uzņēmumu ir no Rīgas un Pierīgas reģiona, 17% no Zemgales, 13% no Vidzemes, 10% no Kurzemes, bet 4% no Latgales.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diemžēl vēl joprojām publiskajos iepirkumos dominē zemākā cena, nevis saimnieciskais izdevīgums, un tas lielā mērā ir pie vainas ēnu ekonomikas izplatībā.

To DB uzsver vairāku nozaru uzņēmēji, norādot, – kamēr iepirkumos dominēs zemākā cena, būs ļoti grūti cīnīties, piemēram, ar aplokšņu algām. Latvijas būvnieku partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsver, ka būvniecībā «zemākā cena ir traģēdija», jo nereti tas nozīmē sliktu kvalitāti un problēmas ar ilgtspēju. Vēl viena problēma – ja materiālu cenas visiem uzņēmējiem izmaksā aptuveni vienādi, tad, lai «palīstu» zem zemākās cenas, galvenās manipulācijas notiek ar strādājošo atalgojumu.

Galvenie iemesli, kādēļ vēl joprojām ir orientācija uz zemāko cenu, ir pasūtītāja neprasme piemērot sarežģītākus piedāvājuma vērtēšanas kritērijus. Proti, zemākā cena ir vienkāršs un acīmredzams rādītājs, kuru ir grūti apstrīdēt. Arī nolikuma, kurā galvenais kritērijs ir zemākā cena, izstrāde ir daudz vienkāršāka, un ir daudz mazāka iespēja, ka tas varētu tikt apstrīdēts Iepirkumu uzraudzības birojā. Protams, ja ir jānopērk liels daudzums vienkāršu preču, piemēram, kancelejas preces, skaidrs, ka pie vienādiem tehniskajiem nosacījumiem, kas izvirzīti precei, dominēs zemākā cena. Saimnieciskais izdevīgums galvenokārt ir saistīts ar publiskajiem iepirkumiem pakalpojumu jomā, kur priekšplānā izvirzās būvniecība kā viens no finansiāli visietilpīgākajiem pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāju biedru kopsapulcē uz turpmākajiem trīs gadiem atkārtoti ievēlēta Baiba Fromane. Lielāko būvniecības uzņēmumus pārstāvošo organizāciju Latvijā, kurā apvienojušies 37 būvuzņēmumi, Fromane vada kopš 2016.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Baiba Fromane: Rail Baltica būvniecībai būs jāpiesaista darbaspēks no ārvalstīm

Monta Glumane, 11.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai novērstu darbaspēka trūkumu dzelzceļa infrastruktūras projekta Rail Baltica būvniecības laikā, Baltijas valstīm jābūt gatavām piesaistīt darbaspēku no ārvalstīm, Rail Baltica Globālajā forumā Tallinā trešdien, 11.aprīlī, uzsvēra Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Vienlaikus izaicinošā darbaspēka situācija sniedz izdevību projekta realizācijā izmantot jaunākās tehnoloģijas, ar kurām iespējams aizvietot trūkstošās darba rokas.

Darbaspēka trūkums būvniecības nozarē nav unikāla Latvijas vai Baltijas valstu problēma – ar to būvniecības industrija saskaras visā pasaulē. Darbinieki pakāpeniski noveco un pensionējas, savukārt jauniešiem nav lielas motivācijas pievienoties industrijai. Lai risinātu nozares problēmas ilgtermiņā, nepieciešamas reformas izglītībā un labākas darbinieku sociālās garantijas.

Latvija jau šobrīd ir pietuvojusies dabiskā bezdarba līmenim, kas nozīmē, ka valstī nav liela darbaspēka resursa. Runa varētu būt par pāris tūkstošiem potenciālo darbinieku, ko varētu izdoties piesaistīt un apmācīt darbam būvniecības nozarē, taču tas nerisinātu darba spēka trūkuma jautājumu ne attiecībā uz Rail Baltica, ne nozari ilgtermiņā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pēc būvniecības ģenerālvienošanās parakstu vākšanas uzsākšanas koplīgumu parakstījuši 189 būvniecības uzņēmumi ar 597 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Savāktais parakstu skaits veido 84% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Vienlaikus Saeimas Sociālo un Darba lietu komisija atbalstījusi ģenerālvienošanās noslēgšanai izšķirīgu grozījumu Darba likumā, virzot to izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā.

Ar minētajiem grozījumiem paredzētas tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālās algas palielinājums nozarē pret valstī noteikto. Nozares ieskatā iespēja vienoties par virsstundas apmaksas kārtību ir viens no izšķirošajiem jautājumiem ģenerālvienošanās noslēgšanā, lai darba devēji ar arodbiedrībām varētu vienoties par līdzsvarotu risinājumu, kopumā nodrošinot augstāku darbinieku sociālo aizsardzību. Piemēram, būvniecības ģenerālvienošanās iepretim samazinājumam piemaksai par virsstundu darbu paredz ne tikai būtisku algas palielinājumu, bet arī regulāru piemaksu visiem kvalificētiem darbiniekiem 5% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības ģenerālvienošanos parakstījuši 90% no nepieciešamā kvoruma

Monta Glumane, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz jūlija sākumam nozares koplīgumu kopskaitā atbalstījuši 211 būvniecības uzņēmumi ar 641 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Taču, lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījumu 713 miljoni eiro, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

«Neticami īsā termiņā – nepilnu divu mēnešu laikā – ir izdevies savākt lielāko daļu ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma. Tas apliecina lielu uzņēmēju pieprasījumu pēc jauna domāšanas modeļa un vēlmes veidot godīgā konkurencē balstītu nozares attīstību. Šobrīd no šī mērķa mūs šķir vien 10%, tāpēc aicinām vēl neizlēmušos uzņēmumus pievienoties koplīgumam un spert soli pretī sakārtotākai un kvalitatīvākai nozarei jau pavisam tuvā nākotnē,» pauž Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Uzņēmumi, kuri atbalstīs ģenerālvienošanos, tās noslēgšanas gadījumā saņems 50% atlaidi no ikgadējās Būvkomersantu reģistrācijas nodevas, kā arī iegūs papildu 0,25 punktus būvkomersantu klasifikācijā, kas dos izdevīgāku pozīciju iepirkumos. Saeima ir konceptuāli atbalstījusi arī iespēju vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ar nozares koplīgumu tiek būtiski celta minimālā alga attiecībā pret valstī noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Fromane: Ir jārīkojas, lai piesaistītu viesstrādniekus

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane, 27.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izaugsme būvniecības nozarē, lai arī ne tik straujos tempos, sagaidāma arī nākamgad, taču tas līdzi nes neatrisinātus jautājumus, tostarp darbaspēka trūkumu un neskaidrību par lielo projektu plānošanu. Jo īpaši nozare sagaida atbildes par «Rail Baltica» projekta realizāciju, kam būs liela ietekme uz būvniecību vismaz tuvākos desmit gadus. Tāpēc jaunajai valdībai nākamgad jāizstrādā tālredzīga vīzija, kā arī jādemonstrē stingra politiskā līderība un spēja pieņemt stratēģiskus lēmumus, norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Būvniecībā pēdējos trīs gados panākts ievērojams progress – ēnu ekonomikas īpatsvars būvniecībā samazinājies krietni straujāk nekā valstī kopumā, turklāt nozare ir vien pāris soļu attālumā no Latvijā pirmās ģenerālvienošanās, ar kuru iecerēts noteikt ievērojami augstāku minimālo algu par valstī noteikto. Ģenerālvienošanos, demonstrējot pārliecinošu atbalstu, parakstīja vairāk nekā puse būvniecības nozares, taču tās tālākais liktenis tiks lemts janvāra vidū Saeimā, kur vēlreiz skatīs grozījumu Darba likumā. Tas paredz iespēju vienoties par samazinātu virsstundu apmaksas likmi, ja ar ģenerālvienošanos tiek būtiski celta minimālā alga.

Būvniecības nozare šogad savu spēju sadarboties demonstrējusi arī darba drošības jomā. Ar lielāko būvniecības uzņēmumu atbalstu tapis Latvijā unikāls darba drošības video materiāls, kuru paredzēts izmantot kā papildmateriālu darbinieku apmācībās, tādējādi veicinot to informētību un izpratni par darba drošību. Video ir ne tikai korekti izskaidrotas būtiskākās darba drošības prasības, bet arī dzīvā un aizraujošā formā uzrunāti būvniecībā nodarbinātie, liekot aizdomāties, ka tikai katra paša modrība un informētība būs izšķirošais faktors drošam darbam būvlaukumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Baiba Fromane: Zemākās cenas princips - viens no galvenajiem iemesliem ēnu ekonomikai būvniecībā

Monta Glumane, 06.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz to, ka vairāk nekā gadu ir spēkā jaunais Publisko iepirkumu likums, kas paredz saimnieciski visizdevīgākā piedāvājuma principa piemērošanu, praksē aizvien redzami gadījumi, kad pasūtītāji nevēlas atteikties no zemākās cenas kā vienīgā kritērija izmantošanas.

Tā, piemēram, šī gada februāra VSIA «Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca» izsludinātā konkursa uz būvprojekta izstrādi slimnīcas 3.korpusa pārbūves darbiem nolikumā skaidri noteikts: «Par saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu atzīst to piedāvājumu, kurš atbilst nolikuma un tehnisko specifikāciju prasībām, un kura cena ir viszemākā». Tā ir absurda interpretācija par to, kas būtu uzskatāms par saimnieciski izdevīgāko iepirkumu.

Būvniecībā jaunais regulējums paredz, ka pasūtītājiem iepirkuma līguma slēgšanas tiesības jāpiešķir saimnieciski izdevīgākajam piedāvājumam, vadoties ne tikai pēc zemākās cenas, bet vērtējot arī kvalitāti, tās garantiju, aprites cikla izmaksas, būvniecības procesa ietekmi uz sabiedrību un apkārtējo vidi.

Komentāri

Pievienot komentāru