Tirdzniecība un pakalpojumi

Ģenerālvienošanos par minimālo algu vēlas panākt arī ēdināšanas nozarē

Zane Atlāce - Bistere, 02.08.2018

Jaunākais izdevums

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) un Finanšu ministrija (FM) ir konceptuāli vienojusies par nodokļu samazināšanu un atbalstu ēdināšanas nozarei, teikts paziņojumā presei.

LRB apņēmusies panākt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē nodarbinātajām profesijām, bet FM pēc šīs vienošanās noslēgšanas ieviest pazemināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi 12% apmērā. Tāpat tika panākta izpratne par dubultās samaksas atcelšanu brīvdienās un svētku dienās, darba laika uzskaites svarīgumu, kā arī vaučeru sistēmas ieviešanu, lai restorāniem atviegloti īslaicīgo strādnieku nodarbināšanu.

«Nodokļu slogs restorānu nozarē Latvijā ir viens no lielākiem Eiropā, nesamērojams ar klientu pirktspēju. Vienlaikus mūsu valstī ir hronisks darbaspēka resursu trūkums. Rezultātā - praktiski visi nozares dalībnieki šobrīd strādā ar zaudējumiem - 75% mūsu biedru ir hroniski nodokļu parādi un restorāni ir spiesti meklēt dažāda veida nodokļu optimizācijas veidus. Vienlaikus LRB apvieno Latvijai lojālus uzņēmējus, kuri vēlas nomaksāt visus nodokļus un godīgi konkurēt, tāpēc esam gandarīti, ka beidzot finanšu ministres personā esam raduši ne tikai dzirdīgas ausis, bet arī apņemšanos sakārtot situāciju ēdināšanas nozarē,» uzsver LRB prezidents Jānis Jenzis.

Jau ilgāku laiku darbojas nozares nodokļu un birokrātiskā sloga mazināšanas darba grupa, kurā strādā FM, LRB, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas un Valsts Ieņēmumu dienesta pārstāvji, bet pateicoties tieši finanšu ministres dalībai, tā panākusi būtisku izrāvienu.

LRB finanšu konsultants Andrejs Grigoļunovičs tikšanās laikā ar darba grupu un finanšu ministri Danu Reiznieci - Ozolu vērsa uzmanību, ka Eiropas Savienībā vidējā PVN likme restorāniem ir 14%, bet virkne valstu tā ir pat 3% līdz 10% likmi. Latvijas gadījumā optimāls būtu likmes samazinājums no 21% uz 12%. Tāpat FM tika demonstrēti salīdzinošie rādītāji par augstajiem darba spēka nodokļiem Latvijā, kas vēl vairāk samazina mūsu uzņēmēju konkurētspēju. Paredzamais budžeta ieņēmumu kritums no samazinātās likmes piemērošanas tiks katru gadu kompensēts ar papildu 9 mij. eiro ieņēmumiem no PVN ( pateicoties nozares straujākai attīstībai) un 28 milj. eiro darba spēka nodokļos, pieaugot vidējai algai nozarē.

Tika panākta arī konceptuāla vienošanās, ka nākamgad varētu tikt ieviests arī jauns veids, kā samaksāt nodokļus par strādājošajiem, kuri tiek nodarbināti neilgu laiku, piemēram, ja restorānam papildspēki nepieciešami banketa apkalpošanai vai sezonāli. Tā ir vaučeru sistēma. Ne vienmēr ir tā, ka tev vajag darbinieku uz pilnu slodzi vai garākam periodam. Būtu vēlams, ja īsam, vienkāršam darbam var nopirkt vienas dienas vaučeru, kas gan segtu visus darbaspēka nodokļus, sociālās iemaksas un nebūtu mazāk izdevīgs arī darbiniekam kā vispārējais nodokļu režīms.

Saskaņā ar jaunākajiem VID datiem Latvijā darbojas 5593 ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju, kas nodarbina aptuveni 22 tūkst. cilvēku un nodokļos katru gadu valstij samaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro. Lai aizsargātu Latvijas restorānus un palielinātu to konkurētspēju, jaundibinātā LRB ir uzsākusi sadarbību ar VID, Finanšu un Ekonomikas ministrijām nozares sakārtošanai. LRB mērķu sasniegšanai ir izveidotas četras darba grupas, kuras strādā sekojošos virzienos: uzņēmējdarbības vides sakārtošana, cilvēkresursi, izejvielas un citi resursi, mārketings un tūristu piesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Cik apgroza, nopelna un nodokļos samaksā ēdināšanas nozares līderi?

Zane Atlāce - Bistere, 23.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdināšanas nozares uzņēmumu kopējais apgrozījums 2017.gadā sasniedzis jau 478,47 milj. eiro, pētījumā par ēdināšanas uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā secinājis Lursoft.

Ēdināšanas nozare pēdējā laikā nonākusi krustugunīs, sākot ar policijas kratīšanām restorānu tīklā Vairāk saules, beidzot ar Latvijas Restorānu biedrības pausto, ka Latvijas restorāniem izkļūt no pelēkās zonas liedz nesamērīgi augstais nodokļu slogs, tāpēc godīga restorānu biznesa pastāvēšana ir nopietni apdraudēta. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis pat paudis presē viedokli, ka pilnībā veicot visu nodokļu un ar restorānu uzturēšanu saistīto izdevumu samaksu, nozares uzņēmumi cieš milzīgus zaudējumus un nopietni apsver sava biznesa slēgšanu vai pārcelšanu uz citu valsti.

To, vai ēdināšanas nozares uzņēmumi patiesi strādā ar zaudējumiem un kāds ir to nodokļu pienesums, pētījumā centies noskaidrot Lursoft, apkopojot datus par nozares uzņēmumu darbību pēdējo trīs gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēnu ekonomiku visefektīvāk var apkarot pati nozare

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 06.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozare straujiem soļiem tuvojas ģenerālvienošanās noslēgšanai. Līdz 3.augustam ģenerālvienošanos ir atbalstījuši jau 247 būvniecības uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums veido 682 miljonus eiro jeb 96% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apgrozījuma apjoma.

Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, tā jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījuma apjomu 713 miljonu eiro. Ģenerālvienošanās paredz visai nozarei noteikt minimālo atalgojumu 780 eiro (bruto) apmērā. Tās parakstīšanas gadījumā neviens būvniecības uzņēmums Latvijā saviem darbiniekiem nevarēs maksāt mazāk par minēto summu. Tas ir ļoti būtisks solis ēnu ekonomikas mazināšanas virzienā, jo līdz šim būvniecības nozare bija viena no tām, kurās aplokšņu algas ir visizplatītākās. Visā šajā stāstā visinteresantākais un pozitīvākais šķiet tas, ka par ēnu ekonomikas mazināšanu visaktīvāk iestājās pati nozare.

Tieši godīgie uzņēmēji bija tie, kas sāka aktīvi virzīt gan ģenerālvienošanās noslēgšanu, gan iestājās par elektroniskā darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu. Tas ir labs piemērs citām nozarēm un liecība par to, ka ēnu ekonomiku visefektīvāk var apkarot nevis uzraugošās valsts institūcijas, bet gan pašas nozares.Diemžēl citām nozarēm ar šādas ģenerālvienošanās noslēgšanu tik labi nesokas. Piemēram, mazumtirdzniecības nozare, kas arī ir viena no līderēm aplokšņu algu maksāšanā, ir visai skeptiska par šādu iespēju, jo spēlētāji ir pārāk dažādi un nebūšot iespēju panākt vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēnesi pēc būvniecības ģenerālvienošanās parakstu vākšanas uzsākšanas koplīgumu parakstījuši 189 būvniecības uzņēmumi ar 597 miljonus eiro lielu kopējo apgrozījumu. Savāktais parakstu skaits veido 84% no ģenerālvienošanās noslēgšanai nepieciešamā apjoma, informē Latvijas Būvuzņēmēju partnerība.

Vienlaikus Saeimas Sociālo un Darba lietu komisija atbalstījusi ģenerālvienošanās noslēgšanai izšķirīgu grozījumu Darba likumā, virzot to izskatīšanai Saeimā 1.lasījumā.

Ar minētajiem grozījumiem paredzētas tiesības nozares ģenerālvienošanās slēdzējpusēm vienoties par mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ja ģenerālvienošanās ir paredzēts būtisks minimālās algas palielinājums nozarē pret valstī noteikto. Nozares ieskatā iespēja vienoties par virsstundas apmaksas kārtību ir viens no izšķirošajiem jautājumiem ģenerālvienošanās noslēgšanā, lai darba devēji ar arodbiedrībām varētu vienoties par līdzsvarotu risinājumu, kopumā nodrošinot augstāku darbinieku sociālo aizsardzību. Piemēram, būvniecības ģenerālvienošanās iepretim samazinājumam piemaksai par virsstundu darbu paredz ne tikai būtisku algas palielinājumu, bet arī regulāru piemaksu visiem kvalificētiem darbiniekiem 5% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ēdinātāji uz samazinātās PVN likmes jājamzirdziņa

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 03.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija ir vienojusies ar sabiedriskās ēdināšanas nozari par nodokļu samazināšanu (PVN likme tiktu samazināta līdz 12%), ja nozarē tiks noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredzēs minimālo algu, kas būtu augstāka par valstī noteikto.

Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis jau ir paudis savu gandarījumu par samazināto PVN likmi un izteicās, ka nozarei noteikti izdosies noslēgt šādu ģenerālvienošanos. Jāpiebilst, kā šā gada martā ēdināšanas nozarē bija viena no zemākajām vidējām darba samaksām, – 634 eiro, turklāt ap 40% nodarbināto saņēma mazāk nekā valstī noteikto minimālo algu. Tā ka ir pareizi tas, ka minimālās PVN likmes noteikšanai kā priekšnoteikums izvirzīta ģenerālvienošanās noslēgšana nozarē, kas noteikti mazinātu aplokšņu algas.

Tajā pašā laikā ekonomisti vienmēr ir uzsvēruši, ka nodokļiem ir jābūt neitrāliem. Nosakot atsevišķām nozarēm samazinātu PVN likmi, šī neitralitāte pazūd. Turklāt attiecībā uz PVN nodokļu teorija teic: jo mazāk izņēmumu, jo labāk. No teorijas pārejot pie prakses, noteikti parādās jautājums, kādēļ PVN likme samazināta tieši ēdināšanas nozarei, nevis kādai citai? Vai tā ir pirmā prioritāte? Turklāt šādai likmes samazināšanai noteikti būs negatīva fiskālā ietekme, kuru būs jādomā, kā kompensēt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Darba likuma grozījumi virsstundu apmaksai – kompromiss kompromisa vārdā

Irina Kostina - advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, 15.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmsvēlēšanu gaisotnes aizsegā Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, izskatot grozījumus Darba likumā par piemaksas apmēru par virsstundu darba veikšanu, nolēma arī otrajam lasījumam Saeimā virzīt likumprojektu, kas, domājams, būtiski ietekmēs Latvijas konkurētspēju un ekonomiku kopumā.

Šis variants, ko ilgstoši un mērķtiecīgi lobējusi būvniecības nozare, visas pārējās nozares nostāda nevienlīdzīgā situācijā, paredzot virsstundu piemaksu samazināšanu no pašreizējiem 100% uz 50% tikai tām nozarēm, kas noslēgušas ģenerālvienošanos, tajā paredzot būtisku valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšanu.

Savukārt, iepriekšējā Saeima «uz atvadām» šos grozījumus atbalstījusi arī 2. lasījumā 11. oktobra Saeimas sēdē. Tagad šie grozījumi raitiem soļiem turpina savu ceļu uz 3. lasījumu. Proti, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas nākamajā sēdē 17. oktobrī paredzēts lemt par to virzīšanu 3. lasījumam. Minētais liek domāt, ka iepriekšējās Saeimas deputāti vēl steidz padarīt apsolītos darbus. Tomēr rodas jautājums, vai tiešām šāda steiga ir nepieciešama un kam tā ir izdevīga?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēdinātāji cer, ka jau no nākamā gada nozarei varētu tikt piemērota samazināta PVN likme, kas budžeta

ieņēmumus no šī nodokļa kategorijas nebūt nesamazinātu, bet gan, gluži pretēji, – varētu pat veicināt. Nozare

arī cer uz ģenerālvienošanos par minimālo algu 640 eiro apmērā.

Pēdējā gada laikā ēdināšanas nozarē atkal aktualizēts jautājums par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanu, kas varētu risināt jomas problēmas un palīdzētu mazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru tajā. Ja viss noritēs gludi, tad, iespējams, jau no nākamā gada ēdināšanas nozarei varētu tikt piemērota samazinātā PVN likme 12% apmērā līdzšinējā 21% vietā. Lai tas notiktu, visām iesaistītajām pusēm būtu svarīgi parakstīt ģenerālvienošanos par minimālo algu nozarē, kas tiek lēsta 640 eiro apmērā pirms nodokļu nomaksas. Vienošanos par minimālo algu nozarē jau ir noslēguši būvnieki, un tai gatavojas arī apsardzes nozare. Jāatgādina, ka pērn decembrī nodibinātā Latvijas Restorānu biedrība (LRB) pievērsusi gan Finanšu ministrijas (FM), gan Valsts ieņēmumu dienesta (VID) uzmanību un, pēc biedrības vadītāja Jāņa Jenža teiktā, LRB negrasās atkāpties. Pašlaik izskatās, ka, visticamāk, barteris starp nozari un FM notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

VIDEO: Ēdināšanas biznesā Tukumā manevrē jau 20 gadus

Ilze Žaime, 20.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Anda Šmitmane ēdināšanas biznesā Tukumā darbojas jau 20 gadus. Viņa atzīst, ka ēdināšanas piedāvājuma veidošana ir kļuvusi sarežģītāka - ja kādreiz pietika ar garšīgu un kvalitatīvu maltīti, tad tagad cilvēki primāri meklē veselīgu ēdienu un jārēķinās arī ar vegāniem un veģetāriešiem.

A. Šmitmanes vadītā Tukuma kafejnīca «Karē» darbojas jau divus gadu desmitus. Pirms četriem gadiem ēdināšanas bizness tika paplašināts, atverot otru kafejnīcu «Pils».

A.Šmitmane savu biznesu uzsāka jau pirmajos Latvijas neatkarības gados, kad kopā ar biznesa partneri abiem Tukumā piederēja vairāki pārtikas veikali. Parādoties labam telpu piedāvājumam, uzņēmēji nolēma atvērt arī savu pirmo kafejnīcu «Karē», kas tajā brīdī vairāk gan bija kā sirdslieta. Kad Tukumā ienāca lielo mazumtirdzniecības ķēžu veikali, uzņēmēji sev piederošos veikalus konkurences rezultātā slēdza un ēdināšanas bizness kļuva par viņu nodarbošanās pamatlietu. Tagad A. Šmitmane darbā pavada gandrīz katru dienu un ir lietas kursā par visām uzņēmējdarbības niansēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmumu kopējais nodokļu parāds tuvojas 600 miljoniem eiro

Zane Atlāce - Bistere, 23.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz šā gada 7. aprīli uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedzis 594,38 miljonus eiro, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sniegto informāciju, aprēķinājis "Lursoft".

Pēc tam, kad martā parāda summa, salīdzinot ar februāri, pat nedaudz samazinājusies, aprīlī tā palielinājusies par 7,5%.

Pēc "Lursoft" apkopotās informācijas, nodokļu parāds audzis visās nozarēs, izņemot veselību un sociālo aprūpi, kā arī elektroenerģijas, siltumapgādes un gāzes apgādes nozares.

Straujākais nodokļu parāda pieaugums, salīdzinot ar martu, aprīlī reģistrētas ūdens apgādes; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē. Ja vēl šā gada martā nozare bija uzkrājusi 17,06 miljonus eiro nodokļu parādu, tad aprīlī tā summa palielinājusies līdz 28,16 miljoniem eiro, kas mēneša laikā ir pieaugums par 65,06%.

Otrs straujākais nodokļu parāda pieaugums bijis izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē. Šī nozare bija viena no pirmajām, kura izjuta Covid-19 izraisītās pandēmijas sekas. "Lursoft" dati liecina, ka no visiem uzņēmumiem, kuru darbiniekiem līdz šā gada 20.aprīlim izmaksāti dīkstāves pabalsti, izmitināšanas un ēdināšanas nozarē strādā 598 uzņēmumi jeb teju piektā daļa (18,38%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Virsstundu apmaksā radīts izņēmums vienai nozarei

Irina Kostina - ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāte, 04.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā sēdē pirms vasaras brīvdienām Saeima pirmajā lasījumā ir apstiprinājusi izmaiņas Darba likumā, kas radīs būtiskas sekas Latvijas ekonomikā un mūsu valsts konkurētspējā.

Runa ir par būvnieku rūpīgi gatavoto un lobēto nosacījumu virsstundu apmaksas kārtībā – pirmajā lasījumā apstiprinātais likumprojekts paredz, ka kādai nozarei, noslēdzot ģenerālvienošanos, par virsstundu darbu varēs maksāt 50% no stundas algas likmes pašreizējo 100% vietā. Nosacījums kopumā labs un atbalstāms, taču nepieņemami ir tas, ka šo būtisko priekšrocību varēs baudīt tikai būvniecības nozare, kas virsstundu apmaksas «atlaidi» izmanto kā bonusu ģenerālvienošanās noslēgšanai. Šis ir gadījums, kad vienas nozares lobijs ir panācis īpaši labvēlīgus nosacījumus savējiem, bet pārējās nozares nonākušas diskriminējošos apstākļos.

Vispirms jāatgādina – grozījumi Darba likumā, kas skar virsstundu darba apmaksu, ir aktuāli jau kopš 2015.–2016. gada, kad par apmaksas samazināšanas plusiem un mīnusiem ilgstoši diskutēja Labklājības ministrija, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Darba devēju konfederācija, Ārvalstu investoru padome, Valsts darba inspekcija un citu institūciju pārstāvji. Ilgās diskusijas rezultātā tapa kompromisa risinājums – darba samaksu par virsstundām samazināt līdz 50% no stundas algas likmes par pirmajām divām stundām, bet par tālāko virsstundu darbu turpināt maksāt pilnā apmērā. Būtiskākie argumenti: daudzviet Eiropā, arī Lietuvā un Igaunijā, par virsstundām jau tagad ir iespējams maksāt mazāk nekā Latvijā, kas padara mūsu uzņēmumus nekonkurētspējīgus, kā arī neveicina investoru ienākšanu, tiem izvēloties pārējās Baltijas valstis. Samazināta samaksa tikai par pirmajām divām virsstundām bija saprātīgs risinājums, jo jāatceras, ka virsstundu darbs ir ārkārtas situācija un to nevajag padarīt par ikdienas normu. Pavasarī šis ilgstošās pārrunās rastais risinājums tomēr tika noraidīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, atbalstot jau iepriekš minētos grozījumus attiecībā uz ģenerālvienošanās slēgšanu un iespēju tādā gadījumā noteikt samazinātu stundas algas likmi par virsstundām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

No 3.novembra minimālā bruto alga būvniecības nozarē – 780 eiro

Lelde Petrāne, 01.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3.novembrī stājas spēkā Ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā. Tā nosaka 780 eiro lielu minimālo bruto algu un 4,67 eiro minimālo stundas tarifa likmi visā būvniecības nozarē.

Tā nosaka arī iespēju saņemt 5% piemaksu, ja nodarbinātais ir ieguvis profesijai atbilstošu izglītību, tādējādi garantējot 820 eiro minimālo algu.

«Minimālās algas celšana ir ļoti nozīmīgs solis būvniecības iziešanai no ēnu ekonomikas, kuru ierosināja un noslēdza pati nozare,» sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Bļodniece, «noslēgtā Ģenerālvienošanās ne vien ļaus izslēgt dempinga cenu piedāvājumus no publiskajiem iepirkumiem un veicinās godīgu konkurenci uzņēmumu starpā, bet arī nodrošinās sociālās garantijas darbiniekiem, jo darba devēji būs spiesti iepriekš maksātās aplokšņu algas izmaksāt godīgā veidā.»

Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro norāda: «Vispārsaistošā Ģenerālvienošanās būvniecības nozarē ir vienošanās par būtisku minimālās algas pieaugumu, un līdz ar to būtiski augstāku sociālo aizsardzību un sociālajām garantijām būvniecības jomā nodarbinātajiem. Vienlaikus tā ir veiksmīgs sociālā dialoga piemērs Latvijā un solis ceļā no valsts pārregulācijas uz nozares pašregulāciju, kas vienlaikus sekmē ēnu ekonomikas mazināšanos un godīgu konkurenci nozarē.»

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ģenerālvienošanās kā legāls kartelis

Jānis Goldbergs, DB žurnālists, 04.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

3. novembrī spēkā stājās ģenerālvienošanās par minimālo algu būvniecībā, kas kļūst saistoša visiem darba devējiem, kas saimniecisko darbību veic būvniecības nozarē. Vienošanās paredz, ka minimālā bruto alga būs 780 eiro, bet darbiniekiem ar atbilstošu izglītību – 820 eiro.

Vienošanos parakstījuši būvuzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums ir 51,02% no kopējā nozares apgrozījuma, tādēļ ģenerālvienošanās atbilstoši Darba likuma 18. panta 4. daļai kļūst saistoša visiem pārējiem nozares dalībniekiem, kuri neko nav parakstījuši.

Šobrīd ģenerālvienošanos sāk reklamēt kā ļoti progresīvu rīku, kā dažādas nozares var darīt kaut ko labu. Acīmredzams, ka arī valstij tas pirmajā mirklī šķiet izdevīgi, jo nodokļu iemaksas pēc algu celšanas palielinās. Tajā pašā laikā ģenerālvienošanās stipri atgādina valsts legalizētu karteli uz atsevišķu preces grupu tirgū – darbaspēku.

Karteļa vienošanās ir starp konkurentiem, un tās mērķis ir kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. Kartelis ir vienošanās starp vienas un tās pašas nozares dalībniekiem ar mērķi veidot monopolu. Saprotams, ka vienošanās par darbaspēka cenām apzināti netiek pieminēta, definējot karteļus, jo tad Konkurences padomei uzreiz būtu jāķeras pie darba, lai gan ģenerālvienošanās un karteļa vienošanās sekas ir līdzīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums

LETA, 13.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģenerālvienošanos par darba algu būvniecībā parakstījis nepieciešamais uzņēmumu kvorums, ceturtdien žurnālistiem sacīja Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane.

Ģenerālvienošanos patlaban ir parakstījuši 278 būvniecības uzņēmumi, kuru pašu spēkiem veikto darbu apgrozījums veido 718 miljonus eiro.

Lai ģenerālvienošanās stātos spēkā, to jāatbalsta uzņēmumiem ar kopējo apgrozījuma apjomu 713 miljonu eiro.

No ģenerālvienošanos parakstījušajiem uzņēmumiem 31 uzņēmuma apgrozījums pārsniedz 10 miljonus eiro, 115 uzņēmumu apgrozījums ir no viena līdz 10 miljoniem eiro, 46 uzņēmumu apgrozījums ir no 500 000 eiro līdz vienam miljonam eiro, 71 uzņēmuma apgrozījums ir no 100 000 eiro līdz 500 000 eiro, bet 15 uzņēmumiem apgrozījums ir zem 100 000 eiro.

56% parakstījušo uzņēmumu ir no Rīgas un Pierīgas reģiona, 17% no Zemgales, 13% no Vidzemes, 10% no Kurzemes, bet 4% no Latgales.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izsludinājis grozījumus Darba likumā, šādi sniedzot iespēju būvniecības ģenerālvienošanos nodot publicēšanai Latvijas Vēstnesī š.g. 2. maijā. Tas nozīmē, ka jau no š.g. 4. novembra minimālā alga būvniecībā būs 780 eiro bruto. Par to tika lemts būvniecības ģenerālvienošanās pušu komitejas sēdē.

Ģenerālvienošanās pušu komiteja astoņu būvniecības darba devēju un darba ņēmēju organizāciju pārstāvju sastāvā ir atbildīga par ģenerālvienošanās nodošanu publicēšanai, kā arī turpmāk izskatīs strīdus un nepieciešamības gadījumā grozīs ģenerālvienošanās tekstu. Tajā pārstāvēti Latvijas Būvuzņēmēju partnerības, Latvijas Ceļu būvētāja, Latvijas Būvnieku asociācijas, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvji.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane norāda: «Nosakot minimālo mēneša algu būvniecības nozarē 780 eiro līmenī, potenciālie ieguvēji būs vairāk nekā 30 tūkstoši nozarē strādājošo. Vienlaikus minimālās algas celšana ļaus izskaust aplokšņu algas, kas ir lielākā ēnu ekonomikas komponente, tiesa gan tam ir jānotiek apvienojumā ar elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ieviešanu būvlaukumos.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima pirmajā lasījumā atbalstījusi izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, informē Saeima.

Konceptuāli atbalstītais regulējums paredz, ka virsstundu apmaksa šajās nozarēs varēs būt ne mazāka par 50 procentiem no darbiniekam noteiktās stundas algas likmes. Patlaban par virsstundu darbu visos gadījumos noteikta piemaksa 100 procentu apmērā. Nozarēs, kurās ģenerālvienošanās nav noslēgta, saglabātos līdzšinējā virsstundu apmaksas kārtība.

Saskaņā ar Darba likumu nozares ģenerālvienošanos slēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk nekā 50 procentus nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījuma vai pakalpojuma apjoms ir vairāk nekā 50 procenti no nozares apgrozījuma. Šāda ģenerālvienošanās ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem. Nozares ģenerālvienošanās primāri vērsta uz nozares nodarbināto tiesisko interešu aizsardzību un sociālo garantiju stiprināšanu, taču vienlaikus uzskatāma par vienu no efektīvākajiem instrumentiem attiecīgās nozares sakārtošanai, attīstībai un konkurences veicināšanai, kā arī ēnu ekonomikas ierobežošanai, norāda likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Būvnieki iet skandināvu pēdās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi sāk akciju #KatluRevolūcija

Lelde Petrāne, 25.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pirms vēlēšanām politiķiem atgādinātu par visiem neizpildītajiem solījumiem ārstiem, skolotājiem, kultūras darbiniekiem un uzņēmējiem, Latvijas Restorānu biedrība (LRB) visā Latvijā sāk akciju #KatluRevolūciju.

Sākot no 25. maija, katru dienu plkst. 18.00 sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aicina ikvienu skaļi un drosmīgi skandināt katlus un pannas, protestējot pret valdības un Saeimas īstenoto politiku.

Akcijā #KatluRevolūcija piedalīsies sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi visā Latvijā, gan skolu ēdinātāji, gan reģionu ģimenes kafejnīcas, gan Rīgas dzīvesstila restorāni.

Akcijas laikā sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi aktualizēs pazeminātā PVN jautājumu, kas viesmīlības nozarei tika solīts apmaiņā pret Ģenerālvienošanās noslēgšanu. Nozare savu solījumu ir turējusi un vienošanās ir noslēgta, apliecinot sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu gatavību palielināt atalgojumu, kā arī krīzes laikā samazināt cenas. Tādējādi ieņēmumus no PVN valstij kompensēs ienākumi no darba spēka nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viesmīlības nozare parakstījusi ģenerālvienošanos, kas paredz noteikt minimālo algu un sociālās garantijas nozarē strādājošajiem.

Tāpat nolemts kopīgi meklēt risinājumus Covid- 19 radītās krīzes laikā.

Ģenerālvienošanos parakstījušas četras puses - Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrība (LSAB) un trīs darba devēju organizācijas - Latvijas Restorānu biedrība (LRB), Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA) un Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

Viesmīlības sektors patlaban piedzīvo sarežģītāko laiku nozares vēsturē, un tas mudinājis aktīvāk strādāt pie risinājumu meklēšanas.

LSAB prezidente Irēna Liepiņa uzsver, ka līdz ar ģenerālvienošanos sociālajiem partneriem būs daudz vieglāk diskutēt par noteikumiem, kas nozarei jāpieņem. "Ģenerālvienošanās palielina darba produktivitāti un veicina nozares ilgtspēju, spēju elastīgi reaģēt uz situāciju vietējā un starptautiskajā tirgū," norāda I. Liepiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Restorāniem varētu tikt piemērota samazinātā 12% nevis kā šobrīd 21% pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme. Tāda konceptuāla vienošanās trešdien panākta Finanšu ministrijā (FM), taču ar nosacījumu, ka ēdināšanas uzņēmumi pārtrauc maksāt aplokšņu algas, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

«Ja nozare panāk ģenerālvienošanās noslēgšanu, kur ir paredzēts noteikts atlīdzības līmenis katrai no nozarē nodarbinātajām profesijām, tad mēs varētu atbalstīt konceptuāli arī samazinātā PVN ieviešanu šādā komplektā. Lai valsts nav zaudētāja un arī nozarei būtu labums,» sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ēdināšanas uzņēmumi jau ilgstoši nesekmīgi centušies panākt nodokļu atvieglojumus. Nozares pārstāvji vērš uzmanību uz nesamērīgi augstajiem nodokļiem. Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis stāsta, ka nepanesamā nodokļu sloga dēļ nupat darbību pārtraucis kāds iecienīts Rīgas centra restorāns, kura nosaukums publiski netiek atklāts. «Gribot strādāt godīgi, restorānam tas nav iespējams. Tas nevar pastāvēt,» stāsta Latvijas Restorānu biedrības prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Baltic Restaurants Latvia veido iekšējo higiēnas testu laboratoriju

Zane Atlāce - Bistere, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Baltic Restaurants Latvija" (BRL), kurā konstatēto vispārējo higiēnas prasību, kā arī citu ar ēdiena gatavošanu saistītu pārkāpumu dēļ ar akūtu zarnu infekciju saslima cilvēki Siguldā, Rīgā un Liepājā, pastiprinājis pārtikas produktu piegādātāju un produkcijas ražotāju auditu, informē uzņēmumā.

Turpmāk pārtikas piegādātāju piedāvātie produkti tiks ne tikai pārbaudīti pēc organoleptiskiem kvalitātes rādītājiem, bet tiks arī veiktas sistemātiskas mikrobioloģisko rādītāju pārbaudes, izmantojot sertificētas laboratorijas pakalpojumus.

"Arī līdz šim esam veikuši pārbaudes pie piegādātājiem, vizuāli izvērtējot telpu un iekārtu stāvokli, higiēnas vizuālos rādītājus, periodiski pārbaudot produktu mikrobioloģiskos rādītājus. Gadījumos, kad piegādātāji šīs pārbaudes nebija izturējuši, sadarbība tika pārtraukta, vai, jaunu piegādātāju gadījumā, netika uzsākta, līdz visi trūkumi no piegādātāju puses tika novērsti," uzsver BRL valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā!» Ar šādu apgalvojumu Ēriks Dreibants pārsteidz žurnālistu Māri Ķirsonu sarunā par ēdināšanas tirgus realitāti.

Lai arī ēdinātāji ir runājuši ar valsts amatpersonām par tirgus sakārtošanu, tas nav nonācis līdz reālām darbībām, jo izskatās, ka tie bija kārtējie priekšvēlēšanu solījumi.

Tika apspriesta arī:

  • Ēnu ekonomika ēdināšanas nozarē,
  • PVN samazināšanas strupceļš,
  • Iedzīvotāju zemā pirktspēja,
  • Tirgus pārdale.

Ja Tev nav laika skatīties visu video, tad vari atrast interesējošās tēmas zemāk norādītajos video fragmentos:

  • 00:01:44 – Cik pamatotas ir bažas, ka var aizvērties 800 ēdināšanas uzņēmumu
  • 00:03:23 – Vai cilvēki var atļauties apmeklēt restorānus
  • 00:05:02 – Kā tūristi ietekmē Latvijas ēdināšanas tirgu
  • 00:05:48 – “Vācijā pavārs izmaksā mazāk nekā Latvijā”
  • 00:07:01 – Kā ēdināšanas uzņēmumi izdzīvo valsts reģionos un kā to atrisināt
  • 00:11:15 – Kāpēc vēl joprojām nav ieviests samazinātais PVN ēdināšanas uzņēmumiem
  • 00:14:30 – PVN samazināšana palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku
  • 00:17:47 – Kurš vēlas pārdalīt ēdināšanas nozari

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Tad pienāca tiesībsargs un deputāts Putra…

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir noticis teju neticamais! Sociālie partneri – darba devēji un arodbiedrības – ir vienojušies, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, kas paredz būtiski augstāku minimālo algu nekā valstī noteiktā, būs iespējams vienoties par virsstundu darba samaksu, bet ne mazāk kā 50% no algas.

Līdz šim darba devēji bija tie, kas lūdzās atcelt anahronisko normu par 100% virsstundu apmaksu. Gan tāpēc, ka Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā par virsstundām maksā dubultā, gan tāpēc, ka tieši šīs absurdās normas dēļ daudzviet virsstundas netiek uzskaitītas vispār un darbinieks nesaņem neko. Taču arodbiedrības iespītējās kā āži un paziņoja, ka virsstundu dubulta apmaksa ir viņu sarkanākā no sarkanākajām līnijām.

Tiesa, bez kādiem nozīmīgiem argumentiem, īpaši ņemot vērā straujo ikgadējo algu pieaugumu. Vienkārši kliedza, ka nedrīkst pasliktināt darbinieku tiesības un viss. Tas, ka de facto tieši dubultā samaksa ir veicinājusi virsstundu neuzskaitīšanu, arodbiedrību bosus nekad nav uztraucis. Tagad nu rasts kompromiss, ka nozarēs, kurās ir ģenerālvienošanās, varēs nemaksāt par virsstundām dubultā. Vakar Saeimai šos grozījumus vajadzēja apstiprināt trešajā lasījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Fromane: Ir izveidots risinājumu komplekss, kas mazinās ēnu ekonomiku būvniecībā

Monta Glumane, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklājot forumu «Godīga konkurence Latvijas būvniecībā», kurā tiks uzsākta ģenerālvienošanās par minimālo atalgojumu parakstīšana, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane uzsvēra, ka ģenerālvienošanās parakstīšana ir viens no nozīmīgākajiem notikumiem būvniecības nozarē, jo šī nozare ir ar ievērojamu attīstības potenciālu.

Ar šādu nozares koplīgumu būvniecības nozarē tiks aizstāta valstī noteiktā minimālā alga ar reālajai darba tirgus situācijai atbilstošām algām. Sasniedzot nepieciešamo uzņēmumu atbalstu, kas ir vairāk nekā 50% no kopējā nozares apgrozījuma, koplīgums kļūs saistošs visai nozarei.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane sacīja: «Pirms diviem gadiem parakstītais memorands ar valdību norādīja uz to, ka nozare ir gatava pārmaiņām. Šajā laikā ir noticis milzīgs darbs, ko paveikuši paši uzņēmēji, un situācija nozarē uzlabojas. Tika strādāts pie Latvijas vēsturē pirmās ģenerālvienošanos un ir panāktas likuma izmaiņas. Šis ir pagrieziena punkts Latvijas būvniecībā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piemaksa par virsstundu darbu nevarēs būt mazāka par 50% pašreizējo 100% vietā, taču to varēs piemērot tikai tie, kuriem būs ģenerālvienošanās ar arodbiedrībām, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādu Darba likuma grozījumu risinājumu ceturtdien atbalstīja Nacionālā trīspusējās sadarbības padome. Minētā likuma grozījumi, kas saistīti ar virsstundu darba apmaksu (pašlaik dubultā apmērā), kā arī darbinieku atbrīvošana uzņēmēju un arodbiedrību domstarpību dēļ tika «atkabināta» no Darba likuma sagatavoto izmaiņu paketes. Grozījumu projektu bija sagatavojusi gan Labklājības, gan arī Ekonomikas ministrija.

Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Edmunds Valantis uzsvēra, ka grozījumi veicinās ģenerālvienošanos slēgšanu, tādējādi nodrošinot gan augstāku atalgojumu un sociālo aizsardzību darbiniekiem, gan mazinās ēnu ekonomiku – aplokšņu algas, vienlaikus piemaksas apmērs nevarēs būt mazāks par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas vai dienas likmes. «Tā ir Skandināvijas labākās prakses pārņemšana,» uzsvēra E. Valantis. Viņš piebilda, ka būvniecības nozares kontekstā ieņēmumi, kas ēnu ekonomikas dēļ gājuši secen budžetam, varētu būt daudzu desmitu milj. eiro apmērā. «Tas ir labs veids, kā veicināt godīgu konkurenci no produktivitātes, inovāciju un tehnoloģiju ieviešanas būvniecībā,» tā E. Valantis.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Deputātu vingrinājumi darba tautas aizstāvībā

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu svarīgu lietu novilcināšana un atlikšana ar aizbildinājumu, ka nepieciešamas diskusijas un padziļināta izpēte, ir spilgta šā priekšvēlēšanu laika iezīme. Uzskatāms piemērs tam ir Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā, par kuriem lēmuma pieņemšanu atkal atlika Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Grozījumi paredz iekļaut Darba likumā punktu par ģenerālvienošanos nozarē, nosakot, ka uzņēmumiem, kas pievienojušies nozares ģenerālvienošanai, būs iespējas iekšēji vienoties par virsstundu apmaksu, bet ne mazāk kā 50% no darba algas.

Jāatgādina, ka ģenerālvienošanās pašlaik ir aktuāla būvniecības nozarei, un tas ir viens no būtiskākajiem instrumentiem ēnu ekonomikas, īpaši aplokšņu algu, samazināšanai. Vienošanās paredz noteikt minimālās algas nozarē, tās sadalot pa amatu kategorijām. Līdz ar to neviens būvniecības uzņēmums nevarēs maksāt mazāk par minimālo algu nozarē. Taču, lai ģenerālvienošanās tiktu attiecināta uz visiem nozares uzņēmumiem, ir jābūt likumā noteiktam kvorumam. Līdz ar to nepieciešams «burkāns» tiem uzņēmējiem, kas pievienojas ģenerālvienošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru