Jaunākais izdevums

Izskatās, ka Krievijas stratēģija ir sagandēt Ukrainas politiku un ekonomiku, lai tā Rietumiem šķistu nepievilcīga

Militārais konflikts Austrum- ukrainā, enerģētikas krīze valstī un tirdzniecības attiecību normalizēšana ar Krieviju ir galvenās tēmas, ko Minskā notikušajā Muitas savienības samitā Ukrainas prezidents Petro Porošenko mēģinājis izrunāt ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Precīzi tas pats plus vēl ar Ukrainas-ES asociācijas un brīvās tirdzniecības lūgumu saistītais bija arī klātesošo ES vadošo amatpersonu – Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos Ketrinas Eštones, tirdzniecības komisāra Karela de Guhta un enerģētikas komisāra Gintera Etingera – interešu lokā.

Blāvas, bet cerības

Jau pirms samita gan Krievijas, gan ES puse lika manīt, ka nevajag likt cerības par Austrumukrainas karadarbības pārtraukšanu vai kādiem citiem līdzīgi radikāliem diplomātiskajiem panākumiem. Tā Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, jautāts par abu prezidentu tikšanos, pavirši atteica, ka V. Putins samitā tikšoties ar visu ko un varbūt tam pa vidu būs arī P. Porošenko, ziņo aģentūra Ukrinform. Arī Vācijas kanclere Angela Merkele, pirms samita apmeklējusi Ukrainas prezidentu, ir teikusi, ka uz pēkšņu izrāvienu varam negaidīt, raksta portāls EU Observer. Kopumā pats abu prezidentu tikšanās fakts tomēr tiek traktēts pozitīvi un kā iespējams sākums militārā konflikta un sankciju dēļ piedzīvoto ekonomisko grūtību novēršanai.

Sarunās ar Kremli Ukrainas sakarā Briselei nav sevišķi daudz kaulēšanās priekšmetu. Piekāpšanās ir paredzama jautājumā par Ukrainas pārvaldes decentralizāciju un reģionu lielāku autonomiju. To norādījusi arī A. Merkele, ziņo EU Observer. Decentralizācija gan nenozīmē, ka Ukrainas iekšienē varētu pastāvēt kaut kas līdzīgs Doņeckas vai Luhanskas pašpasludinātajām autonomijām. Jau kopš Ukrainas politiskās krīzes sākuma šoziem autonomijas jautājums dažādā sakarā ir apspriests daudzkārt, un praktiski tas varētu izpausties kā reģionu un pašvaldību pašu teikšana par savu politisko un saimniecisko pārvaldību līdzīgā līmenī, kā tas notiek Latvijā un citviet ES. Pašlaik arī reģionālās varas sviras ir Kijevas centrālās varas rokās. Reģionu autonomija ir viens no atslēgas vārdiem Kremļa pretenzijās pret Kijevu.

A. Merkele ir visai brīvi izteikusies arī par Ukrainas attiecībām ar Kremļa lolojumu – Muitas savienību, kam no jaunā gada jākļūst par Eirāzijas Savienību. Būtībā tā ir iecerēta kā ES surogāts, pēcpadomju telpā Maskavai ap sevi veidojot savu ģeopolitisko ekonomiskās ietekmes zonu kā alternatīvu ES. Asociācijas un brīvās tirdzniecības līgums ar ES Ukrainai praktiski liedz dalību šādā konkurējošā aliansē, tomēr A. Merkele teikusi, ka tas ir Kijevas pašas ziņā un ES jebkādai tās izvēlei šķēršļus neliks. P. Porošenko no savas puses Ukrainas integrāciju ES standartos un struktūrās vairākkārt apstiprinājis kā savas politikas vadmotīvu.

Krievija atļaujas

Vispārzināms «noslēpums» ir Kremļa stratēģiskais mērķis Ukrainā – destabilizēt tās politisko iekārtu, valūtu un ekonomikas struktūru tā, lai tik nedroša un nestabila valsts Rietumiem nešķistu pievilcīga. Rietumvalstu sankciju un arī Maskavas piemēroto atbildes sankciju dēļ Krievijai tas jau sāk sist pa kabatu, tomēr aprēķins acīmredzami ir tāds, ka mazākā un nestabilākā Ukraina noasiņos pirmā, un Kremlis būs panācis savu. Uz sistēmiskām grūtībām turēties pie šā acīmredzot tomēr visai emocionālā plāna norāda drīz vien pēc Maskavas sankciju ieviešanas mainītā politika atsevišķos skartajos sektoros. Tā pārtikas apgādes drošības dēļ līdz gada beigām Rosseļhoznadzor atcēlusi Ukrainas preču importa aizliegums Krievijas okupētajā Krimā, ziņo Melnās jūras reģionam veltītais portāls Black Sea News. Tas nozīmēs Ukrainas piena produktu, olu, gaļas un konservu atgriešanos kritiski iztukšotajos Krimas veikalu plauktos. Aizliegums paliek citas instances – Rospotrebnadzor – uzliktajiem aizliegumiem Krimā ievest Ukrainas alu, degvīnu un sulas.

Pašā Krievijā gandrīz vienlaikus ar valdības oficiālo informāciju, ka pārtikas cenām atbildes sankciju dēļ celties nevajadzētu, noticis pretējais. Krievijas Lauksaimniecības ministrija ir mēģinājusi panākt trīspusēju vienošanos starp reģioniem, piegādātājiem un tirgotājiem par pārtikas cenu noturēšanas mehānismu, bet ieceres bezjēdzīguma dēļ nav akceptējis Federālais Pretmonopola dienests, raksta Kommersant. Iepriekš Krievijas tirgotāji varas pārstāvjus jau brīdināja, ka tāda cenu apspiešana pirmām kārtām nedos cerēto efektu un pēc tam dos arī šokējošu efektu, kad, regulējumam agrāk vai vēlāk beidzoties, uz pārtikas plauktiem cenu zīmēs parādīsies preču reālā tirgus vērtība.

Bez «šaušanas savā kājā» Krievijā visai drīz ir iedarbojušies arī Rietumu uzliktie finanšu ierobežojumi valsts kapitāla sabiedrībām. Netiekot pie jauna refinansēšanas kapitāla Rietumu finanšu tirgos, divas ar attiecīgajām nozarēm saistītās bankas – Rosseļhozbank un Gazprombank – valstij jau prasa palīdzību attiecīgi 100 un 90 miljardus rubļu (2,16 un 1,94 miljardi eiro), raksta Vedomosti. Savukārt naftas gigants Rosneft tā paša iemesla dēļ no valdības prasa 1,5 triljonu rubļu (41,6 miljardi eiro), ziņo Vedomosti. Sankciju dēļ Rosneft gar degunu aiziet arī pavasarī ar Vitol nolīgtie divi miljardi ASV dolāru kā nākotnes naftas piegāžu priekšapmaksa, raksta Financial Times.

Kopumā tas liek spriest, ka Rietumu sankciju taktika – būtiski apgrūtināt Krievijas budžetu un paplicināt tās uzkrājumus, lai Kremlis divreiz pārdomātu, pirms šķiest naudu savu ģeopolitisko ambīciju finansēšanai, – darbojas. Krievijas Finanšu ministrija ir arī krasi pasliktinājusi ekonomikas izaugsmes ātro novērtējumu jūnijā un jūlijā, iezīmējot tehniskās recesijas iestāšanos, raksta Kommersant. Proti, jūlijā valsts IKP ir samazinājies par 0,2% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, bet jūnija novērtējums nu ir mainīts no 0,6% izaugsmes uz 0,1% sarukumu. Aktuālie aprēķini liecina par aizvien straujāku Krievijas ekonomikas sabremzēšanos. Pirmajā pusgadā ekonomika auga par 0,8% pret šo laiku pirms gada, savukārt jau septiņos mēnešos pieaugums ir krities līdz 0,7%. Ekonomikas ministrija atzīst, ka faktiski nav nekādu cerību uz ekonomikas izaugsmi uzturošajiem faktoriem, un nav piepildījušās arī ierēdņu prognozes par investīciju sarosīšanos. Jūlijā investīcijas pat salīdzinoši ir piedzīvojušas kritumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā veidot praktisku ilgtspējas stratēģiju?

Diāna Krišjāne, EY Partnere Baltijas valstīs,23.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilgtspējas dienaskārtība attiecas uz mums visiem. Proti, jau šobrīd un nākotnē ilgtspējīgas ekonomikas un pārvaldības principi un izaicinājumi būs tas, kas noteiks mūsu ikdienas paradumu maiņu, uzņēmējdarbības izaugsmi un valsts politiku.

Taču kā veidot ilgtspējīga biznesa stratēģiju ar konkurences priekšrocību un pāriet no vārdiem pie darbiem? Vēlos piedāvāt piecu soļu pieeju, kas palīdzēs uzņēmējiem un institūciju vadītājiem izveidot pašiem savu ilgtspējas ceļa karti un radīt ilgtermiņa vērtību.

Jāsāk ar iesaistīto pušu ilgtspējas gaidām un mērķiem

Ilgtspējas stratēģiju ir vērts sākt ar detalizētu izpratni par visu uzņēmuma ieinteresēto pušu gaidām, proti, kādu darbību un rezultātus ilgtspējas jomā no mums sagaida mūsu klienti, uzņēmuma akcionāri, mūsu darbinieki, vadības komandas, partneri un sabiedrības grupas, kuras kaut mazākajā mērā ietekmē mūsu uzņēmuma vai institūcijas darbība. Svarīgi šeit novērtēt arī šo gaidu dinamiku – ko mēs varam sagaidīt tuvāko gadu laikā? Šis “izpratnes” veidošanas solis uzņēmumam ļaus novērtēt ilgtspējas vērtības mērogu, ko uzņēmums varētu radīt ar savu rīcību un ieskicēs arī darbības galvenos virzienus, piemēram, vai mums sākt ar darbības principiem, ražošanas procesu, loģistiku vai produktu izstrādi? Kas mūsu cilvēkiem ir svarīgi šobrīd un, kas būs svarīgi rīt? Kādu produktu cilvēki gribētu redzēt, ņemot vērā klimata pārmaiņu izaicinājumus?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku peļņa šogad būs krietni pieticīgāka un kreditēšana - piesardzīga, toties finansējuma piesaiste kapitāla tirgos var augt pat reizēs, ja parādīsies lielais biržas piemērs.

To intervijā Dienas Biznesam atklāj Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Banku peļņas rādītāji 2023. gadā raksturojami kā lieliski, līdztekus – inflācija ir apturēta, un maz ticams, ka vēl tiks palielinātas Eiropas Centrālās bankas (ECB) procentu likmes, kas bija virspeļņas cēlonis. Kādu paredzat 2024. gadu? Kādas būs galvenās tendences banku darbībā kopumā? Vai nesākas otrāds process un termiņnoguldījumi ar augstām likmēm šobrīd nerada riskus nākotnē?

Kopumā, protams, banku sektoram pērnais gads bija ļoti labs, bet Saeima un Ministru kabinets arī to ievēroja un, redzot šo peļņu, nolēma nedaudz mazināt baņķieru prieku. Tajā pašā laikā, skatoties nākotnē, ir skaidrs, ka šādus rezultātus atkārtot neizdosies. Tik labu gadu, manuprāt, banku sektorā tuvākajā laikā vairs nepiedzīvosim. Euribor varētu samazināties, bet, visticamāk, ne tik strauji, kā finanšu tirgos tiek gaidīts. Ir jau redzams neliels samazinājums, ievērojot to, ka ir ECB likmes samazinājuma gaidas. Tas vien nozīmē, ka banku ienākumi jau sākuši sarukt. Savukārt, ja runājam par depozītiem, kas pērn tika piesaistīti par samērā augstām procentu likmēm, – tie tūdaļ nebeigsies. Tie ir noguldījumi vismaz uz gadu, diviem, dažkārt trim. Tas nozīmē, ka augstās likmes būs jāturpina maksāt. Vēl viens aspekts - bilances struktūra visām bankām ir mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kas traucē uzbarot aitas jeb pārdomas par uzņēmējdarbības kreditēšanu

Ģirts Rungainis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes loceklis,27.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāk nekā 30 gadus darbojoties uzņēmējdarbībā, ir nācies redzēt dažādas pieejas ekonomikas politikā un arī dažādu eksperimentu sekas. Mainās uzņēmēju paaudzes, un mainās domāšana.

Nupat publiskotais Finanšu nozares asociācijas kreditēšanas indekss uzņēmējdarbības segmentā rāda, ka pēdējā gada laikā ir augusi gan Latvijas banku spēja un vēlme finansēt uzņēmējus, gan pēdējo spēja aizņemties, tomēr daudz lēnāk aug vēlme prasīt aizņēmumu. Vai Latvijas uzņēmējiem trūkst ambīciju? Vienkāršas atbildes nav, taču nedomāju, ka vaina būtu ambīciju trūkumā.

Šobrīd esam uz tādas kā robežlīnijas, kur vecākā uzņēmēju paaudze labprāt atkārtotu deviņdesmito gadu vieglās peļņas pasākumus, ko vairs nepieļauj bankas un likumdošana, savukārt jaunākajiem uzņēmējiem ir dotas plašas iespējas, bet tie ar izteiktu piesardzību raugās uz riskiem, ko nāktos uzņemties. Lai izprastu mūsdienu uzņēmēju piesardzību, jāatskatās pagātnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: airBaltic obligāciju likme šī brīža situācijā uzskatāma par izdevīgu

LETA,09.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aviosabiedrības "airBaltic" emitēto obligāciju procentu likme ir salīdzinoši augsta, tomēr darījums uzskatāms par šī brīža situācijā izdevīgu un finansējuma piesaiste kompānijai bija kritiski nepieciešama, uzskata aptaujātie finanšu eksperti.

Investīciju baņķieris un "Prudentia" partneris Ģirts Rungainis sacīja, ka "airBaltic" obligāciju likme ir salīdzinoši augsta, tomēr, ņemot vērā lidsabiedrības un ģeopolitisko situāciju, tā būtu uzskatāma par izdevīgu. Rungainis gaidījis, ka procentu likme varētu būt bijusi vēl augstāka.

"Veiktā obligāciju emisija rāda, ka investori ir gatavi investēt un neuzskata, ka kompānijai būtu maksātnespējas risks. Vienlaikus šī likme norāda, ka riski ir augsti - gan pašas kompānijas riski, gan ģeopolitiskie reģiona riski, gan tūrisma nozares situācija reģionā," teica Rungainis.

Viņaprāt, obligāciju likme varēja būt vēl augstāka, taču valsts iesaiste to iegādē palīdzējusi likmi samazināt. Rungaiņa ieskatā "airBaltic" ir nevis emitējusi piecu gadu obligācijas, bet gan nopirkusi laiku, lai varētu sagaidīt procentu likmju samazināšanos tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Papildināts - Raimonds Gerkens: «Mans pircējs devās prom no Latvijas»

Kristīne Stepiņa,05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Savulaik uzņēmumam Gerkens un partneri bija 47 veikali dažādās Latvijas pilsētās, šobrīd ir palikuši tikai trīs veikali,» laikrakstam Dienas Bizness atklāj Raimonds Gerkens, Gerkens un partneri īpašnieks.

«Veikali tika aizvērti, jo saruka apgrozījums, telpu uzturēšanas izmaksas pieauga, mans pircējs devās prom no Latvijas,» viņš stāsta.

«Tālāk sekoja pavisam pragmatiska rīcība, ja nav pircēju, nav vērts uzturēt arī veikalus. Uzskatu, ka tas bija pareizs solis no manas puses, jo zaudējumu apjoms strauji auga. Uzņēmējdarbības vide Latvijā joprojām atrodas dažādu birokrātisko normu žņaugos, kas bremzē jebkuru vēlmi sākt uzņēmējdarbību. Brīžiem valsts rīkojas neizskaidrojami muļķīgi. Piemēram, manam uzņēmumam bija veikals, kurš atradās Rīgas centrā, Elizabetes ielā Viss bija labi līdz brīdim, kad Valsts nekustamie īpašumi (VNI) nolēma paaugstināt nomas maksu. Ātri aprēķināju un sapratu, ka jaunā nomas maksa ir neadekvāti augsta. Ar manu biznesu to atpelnīt nebija iespējams. Lai neciestu zaudējumus, pieņēmu lēmumu šo veikalu slēgt. Pēc tam pāris gadu veikala telpas stāvēja tukšas,» stāsta R. Gerkens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kapitāla tirgus aktualitātes ar Signet Bank

Nauda attīstībai ir pieejama, ir jāgrib to paņemt

Jānis Goldbergs,31.08.2023

Bet, neskatoties uz to, ka bez bankas kredīta ir pieejami arī citi finansējuma veidi, uzņēmēju zināšanu par finansējuma veidiem trūkums bieži vien neļauj tās citas iespējas izmantot.

Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgos naudas ir pietiekami, trūkst ambīciju paraudzīties aiz Latvijas robežām un zināšanu - tāds ir bankas, biržas un uzņēmēju pārstāvju trīspusējas diskusijas galvenais secinājums. Sarunā piedalījās biržas NASDAQ Riga vadītāja Daiga Auziņa-Melalksne, Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un SIA Karavela valdes loceklis Andris Bite, kā arī Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Kādas ir Latvijas uzņēmēju ambīcijas? Vai pašreizējo laiku var dēvēt par krīzi, kad jādomā par iespēju ne tikai iegādāties iekārtas vai būvēt jaunu cehu, bet arī par apvienošanos, pārņemšanu, ārvalstu tirgiem?

Andris Bite: Pirmkārt pateikšu tā, ka nekādas krīzes jau vēl nav. Ir neliela pabremzēšanās tai ballei, kas turpinājās divus gadus. Balle nebija slikta ražojošajai un eksportējošai sfērai. Protams, ir izņēmumi – tūrisms un viesmīlība. Tomēr jāteic, ka šobrīd notiek atgriešanās normālā stāvoklī. Jā, sākumā ir neliels kritiens, bet nedomāju, ka tas būs uz ilgu laiku.

Par uzņēmību un ambīcijām plašā spektrā runājot, ir jāsaka, ka ir vāji, tā patiešām vāji. Tas vēl būs maigi teikts. Manuprāt, ilgstoša biznesa vides nekopšana ir veidojusi aplamu uztveri sabiedrībā, tādēļ arī uzņēmēji realitāti redz slikti, visbeidzot, apejot apli, – arī no valsts puses uztvere ir aplama. Kopumā, runājot lauksaimniecības terminos, esam ieguvuši noplicinātu augsni, kurā nekas īsti negrib augt. Pārfrāzējot līdzību, ir maz tādu uzņēmēju, kuriem ir ambīcijas iet ārpus valsts, darboties plašāk, atņemt kādam tirgus, izveidot jaunus tirgus sev. Šī proporcija pret iedzīvotāju skaitu - aktīvie uzņēmēji pret kopskaitu - ir ļoti neliela. Kādēļ? Jau vēsturiski uzņēmējs nav mīlētākais pasažieris šajā kuģī – Latvija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidentam Raimondam Vējonim ir jārespektē vēlētāju griba. Vai nu Vējonis būs saprātīgs un nominēs Gobzemu valdības sastādīšanai, pats iegūstot cerību uz nākamo termiņu, vai arī šo cerību pazaudēs, riskējot ar milzīgu nestabilitāti valstī.

Mūsu vēlēšanu sistēma diemžēl ir tāda, ka Latvijas vēlēšanās nekad nav absolūtā uzvarētāja. Tas vienmēr ir ļāvis slēpties aiz koalīcijas padomes muguras, atrunāties ar dažādām norunām, lai tikai nepildītu tautas gribu. Šoreiz to nedrīkst pieļaut.

Izvēle ir ļoti vienkārša – vecā vai jaunā politika. Kāda šajā sakarā ir bijusi tautas griba? Veco valdības koalīciju pārstāvošās partijas ir ieņēmušas pēdējās vietas no tām, kuras ir iekļuvušas Saeimā. Divas trešdaļas Saeimas deputātu ir jauni. Sabiedrība vēlas jaunu politiku, nevis vecās turpinājumu. Var ietiepīgi to neredzēt, uzskatot sabiedrību par muļķiem. Var tautas viedokļa respektēšanu saukt par «iešanu populisma pavadā», bet tautas viedokļa ignorēšanu par «atbildīgu politiku». Tomēr es ieteiktu nespēlēties ar uguni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Lux Express valdes locekli Signiju Kalniņu

Lelde Petrāne,16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild pasažieru pārvadātāja Lux Express valdes locekle Signija Kalniņa. Lux Express nodrošina reisus starp Baltijas valstīm, uz Krieviju un vairākām Eiropas valstīm, tas pieteicis sevi arī divos iekšzemes tirgos – Igaunijā un Polijā.

Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Nav tā, ka tieši šo nozari esmu mērķtiecīgi izvēlējusies – drīzāk nonācu šeit nejauši, un tā ir sanācis, ka nepārtrauktu, jaunu izaicinājumu rezultātā vēl joprojām esmu šeit. Lux Express ir inovatīvs uzņēmums, kas nemitīgi attīstās un mainās, un rutīna šeit ir sveša – tas mani aizrauj un uzrunā visvairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Gribu radīt produktus, kas ir citiem ir noderīgi. Ražošana ir līdzeklis, lai to sasniegtu,» intervijā DB saka uzņēmējs, Hanzas Elektronikas dibinātājs un līdzīpašnieks Ilmārs Osmanis.

Pēc elektronikas studijām Rīgas Tehniskajā universitātē viņš sāka mācīties aspirantūrā un strādāt par pētnieku. No zinātnieka ikdienas viņam nav patikusi izjūta par pētniecības atrautību no dzīves. Deviņdesmito gadu sākumā neilgi strādājis elektronikas rūpnīcā Lielbritānijā, tad atgriezās Latvijā un drīz sāka veidot savu biznesu. Uzņēmēja «jaunākais bērns» – šķidro kristālu displeju ražotne EuroLCDs – dibināta 2012. gadā, tomēr pēc uzņēmēja teiktā tā vēl ir start-up fāzē. «Diez vai šo lietu būtu sākuši, ja zinātu, ko tā prasa,» I. Osmanis pasmejas tā, ka var saprast – tam jaunajam, kas daudz ko prasa, ir arī liela vilkme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Kazāks: Latvijas nākamā gada valsts budžetā pietrūkst ambīciju

LETA,24.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas nākamā gada valsts budžets ir ilgtspējīgs, taču tajā pietrūkst ambīciju, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Ja es skatos uz šo stāstu kopumā, man pietrūkst ambīciju," teica Latvijas Bankas prezidents.

Kazāks atzīmēja, ka, piemēram, netiek novērtēta Rīgas loma Latvijas ekonomikā. "Manuprāt, Rīgas loma Latvijas ekonomikā ir nenovērtēta," viņš pauda, piebilstot, ka par Rīgu būtu jādomā kā par visas Baltijas galvaspilsētu, tādējādi paverot krietni plašāku skatu.

"Rīga ir metropole un vēl tuvākos 5-10 gadus tā būs arī Baltijas metropole, bet vai tā būs arī pēc tam..? Ja mēs nerīkosimies, tad diezin vai. Līdz ar to, neizmantot šo potenciālu, manuprāt, nav tālredzīgi," sacīja Latvijas Bankas prezidents.

Tāpat Kazāks norādīja, ka budžets ir jāveido, domājot par iespējām ieguldīt naudu, lai nākotnē varētu veidot budžetu bez deficīta un, iestājoties vēl kādai krīzei, nebūtu problemātiski atbalstīt ekonomiku, tāpēc, ka parāda apmērs ir jau pārāk liels. "Ar parādu vien neviens bagāts nav palicis," piebilda Latvijas Bankas prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par Krievijas prezidenta pārvēlēšanu šaubu nav, bet ir paredzamas ekonomiskas grūtības impērisko ambīciju uzturēšanā

Svētdien gaidāmajās Krievijas prezidenta vēlēšanās nav šaubu par Vladimira Putina palikšanu valsts augstākajā amatā uz ceturto prezidentūras termiņu. Ne tik droši ir ar V. Putina turpmāko ambīciju īstenošanu, ko kavē stagnējošā ekonomika.

Krievija pret pasauli

Elektorāta aptaujas norāda uz apmēram 70% balsotāju atbalstu V. Putinam, un Krievijas eksperti to saista galvenokārt ar prezidenta spēju pašmāju publikas acīs stiprināt Krievijas kā pasaulē nozīmīgas spēlētājas tēlu. Par labu nāk arī ekonomikas līdzsvarošanās pēc piedzīvotā naftas cenas un rubļa vērtības krituma, kā arī Rietumu sankcijām pēc Krimas aneksijas 2014. gadā.

Prezidenta vēlēšanas notiks tieši ceturtajā gadadienā kopš Krimas pievienošanas Krievijas Federācijai, un Krievijas sabiedrības atbalsts notikušajai aneksijai šai laikā ir pieaudzis. Socioloģisko pētījumu centra Levada socioloģe Natālija Zorkaja laikrakstam Vedomosti komentē, ka tas ir fons arī elektorāta mobilizācijai ap V. Putina kandidatūru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Radošuma nākotnes formula – drosme, spēja "neredzēt kasti" un statistika

Līva Stūrmane, Iniciatīvas "radi!" organizatore, "Creativity Lab" valdes locekle,19.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra beigās valdībā pieņemtā vienošanās par jauna valsts tēla veidošanas stratēģiju, pozicionējot Latviju kā radošuma lielvalsti, ir lielisks signāls un potenciāls atspēriena punkts visai radošo industriju nozarei.

Arī iniciatīvai "radi!" tie ir ļoti labi jaunumi, jo jau desmit gadu esam uzsvēruši Latvijas radošuma milzīgo potenciālu un priecājamies, ka tas tiek novērtēts. Radošums ir viena no galvenajām nākotnes sabiedrības prasmēm, kas būs sevišķi aktuāla izaicinājumiem pilnās situācijās; pievienojot drosmi un pašpārliecinātību, tas var izrādīties ļoti veiksmīgs līdzeklis grūtību pārvarēšanai. Tiesa, neiztiekam arī bez zināma riska: pūles var izrādīties veltīgas, ja valstiskā mērogā netiksim galā ar tik elementāru problēmu kā statistikas datu trūkumu, kas kavē izprast radošo industriju jomas ietekmi uz ekonomiku.

Brīži, kas maina pasauli...

Desmit gados iniciatīva "radi!" ir pieredzējusi vērā ņemamas izmaiņas, gan attīstoties radošajām industrijām un pašai iniciatīvai, gan pieaugot dizaina domāšanas ietekmei nozarē, sabiedrības izpratnē, valsts pārvaldē un institucionālajā sadarbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Žagara pēdējā intervija Dienas Biznesam: «Manas trofejas ir atmiņas no mākslas notikumiem»

Daiga Laukšteina,26.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā intervijā DB 2017.gada 28.jūlijā teica režisors, producents, aktieris, uzņēmējs un nu jau atkal politiķis Andrejs Žagars.

Uzzinot par A.Žagara aiziešanu mūžībā, mākslinieka piemiņai publicējam viņa interviju pilnā apmērā.

Allaž esat bijis saistīts ar ievērības vērtiem notikumiem mākslā un kultūrā. Kas ir jūsu šī brīža prioritāte šajā lauciņā?

Joprojām esmu ierauts trīs gadu festivāla (2017.–2019.) Baltijas muzikālās sezonas mākslas notikumu virknē. Mani uzaicināja kļūt par māksliniecisko vadītāju. Festivāls tika atklāts 3. jūnijā Dzintaru koncertzālē ar pasaulslavenā diriģenta Rikardo Muti un viņa izveidotā Luidži Kerubīni vārdā nosauktā orķestra koncertu. Sākumā bija doma festivālā orientēties uz akadēmisko mūziku, taču es paplašināju robežas. Uzskatu, ka mums ir pietiekami daudz notikumu ar ārkārtīgi labiem simfoniskās mūzikas māksliniekiem – pašmāju un ārzemju vijolniekiem, čellistiem, pūšamo instrumentu lietpratējiem u.c. Savukārt nepietiekami ir laikmetīgās dejas, laba kustību teātra un dažādu mākslas žanru apvienojuma. Tālab festivālā vēlos paplašināt žanru loku, akadēmisko mūziku caurvijot ar labu dramatisko teātri un laikmetīgo deju (žanri, ar ko saistās arī vēl pāris manu iecerēto projektu). Un tas ir iespējams, jo festivāls iestiepjas gada garumā atbilstoši savam nosaukumam. Paralēli tam mans lielais projekts ir pašam savs kultūras fonds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī vasara viesnīcniekiem solās būt laba, tomēr, pieaugot piedāvājumam, gada vidējais noslodzes rādītājs pakāpies uz leju

Pēdējos pāris gados viesnīcu tirgum klāt nākuši vairāk nekā 530 jauni viesnīcu numuri, turklāt arī šogad un nākamgad ir sagaidāms to pieplūdums. Šis pieaugums gan ir raksturīgs Rīgai, stāsta Ina Ligere, Swedbank Nekustamā īpašuma un celtniecības uzņēmumu apkalpošanas nodaļas vadītāja.

Naktsmītņu piedāvājums paplašinās, pieaugot tūristu skaitam galvaspilsētā (aptuveni par 7% gadā). Tiesa, viesu skaits aug lēnāk nekā naktsmītņu piedāvājums, līdz ar to nedaudz ir samazinājušies vidējās noslodzes rādītāji (no 55% 2015.gadā līdz 54% pērn; šāda tendence varētu saglabāties).

Patiešām aktīvi viesnīcu segmentā ir ieguldīts uzreiz pēc krīzes un arī tagad, turklāt paralēli notiek Airbnb attīstība. Toties ir kliedēti stereotipi, zudušas nepamatotas bailes par ģeopolitisko situāciju mūsu reģionā. Eiropas tūristu vēlme braukt uz Rīgu ir diezgan stabila, viņa saka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tranzītbiznesā aizvien perspektīvas nišas; risku Latvijas ostu termināļiem gan netrūkst

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda SIA Extron Baltic valdes priekšsēdētājs un Rīgas ostā Daugavas kreisajā krastā strādājošā termināļa direktors Jevgeņijs Šafarevičs.

Runājot par uzņēmuma vēsturi, viņš atzīmē, ka savulaik termināļa teritorijā bijusi betona konstrukciju rūpnīca. Līdz ar to terminālim ir zināmas priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem – 32 tūkst. m2 segtas platības ražošanas un pārkraušanas operāciju veikšanai ar vairāk nekā 30 telfera celtņiem. Tas nodrošina efektīvu kravu izvietošanu jebkurā noliktavas punktā, jo nav nepieciešamības atstāt tehnoloģiskās ejas. Jau vairāk nekā piecus gadus viens no termināļa klientiem ir kāds metāla produkcijas ražošanas un tirdzniecības uzņēmums, un tas liecina, ka abas puses ir apmierinātas ar sadarbību. Terminālī tiek pārkrautas šī klienta karsti/auksti velmētās metāla loksnes, ruļļi, armatūra, dažāda veida caurules, kas ar kuģiem vai pa dzelzceļu tiek piegādātas uz Rīgu. Latvijas galvaspilsētu šis klients izmantoto kā distribūcijas centru Baltijas un Polijas tirgiem, tālāk veicot piegādes ar autotransportu. Vaicāts par riskiem zaudēt klientus ģeopolitisko notikumu dēļ, viņš atzīst, ka tāda iespēja pastāv gadījumā, ja ASV uzsāktu tirdzniecības karu ar Ķīnu, ierobežojot tās metāla produkcijas importu, kas savukārt spiestu Ķīnas ražotājus censties paplašināt savas produkcijas tirgus daļu Eiropā. Arī Eiropas Savienības potenciāli iespējamie tirgus aizsardzības pasākumi var atstāt negatīvu efektu uz šo kravu grupu. Ja šāds negatīvs scenārijs neīstenojas, terminālis var turpināt ilgstoši efektīvi strādāt un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EM: Ekonomika šogad varētu augt straujāk nekā pērn - par 3,2%

Žanete Hāka,05.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados Latvijas ekonomiskā izaugsme bija viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma temps 2011. – 2014. gados bija 4,4%. Arī 2015. gadā, neskatoties uz ģeopolitisko nestabilitāti un tās sekām, Latvijas IKP turpināja pieaugt un sasniedza 2,8%.

Tā jaunākajā ziņojumā par Latvijas tautsaimniecības attīstību, kurā vērtēta situācija Latvijas ekonomikā, kā arī prognozētas tās attīstības perspektīvas, norāda Ekonomikas ministrija.

Latvijas ekonomikas attīstība ir cieši saistīta ar globālajām tendencēm. Ekonomiskā situācija Latvijai nozīmīgākajā eksporta tirgū – ES - pakāpeniski uzlabojas. Savukārt eksportētājus, kas galvenokārt orientējas uz austrumu tirgiem, ietekmē sliktā ekonomiskā situācija Krievijā. Neskatoties uz to, ka ģeopolitisko sarežģījumu sekas rada apgrūtinājumus Latvijas ekonomikas izaugsmei, 2016. gadā IKP pieaugums varētu būt straujāks nekā gadu iepriekš un sasniegt 3,2%, uzskata eksperti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas uzņēmēji ir daudz optimistiskāki par Rietumeiropas kolēģiem attiecībā uz tautsaimniecības izaugsmi. Kā lielākos draudus uzņēmumu vadītāji saskata ģeopolitisko konfliktu, inflāciju un energokrīzi, pret kuriem cīnīsies ar darbības efektivitātes paaugstināšanu, jauniem produktiem un ieiešanu jaunos tirgos.

To atklāj profesionālo biznesa pakalpojumu kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) šogad veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja.

“Kad šķita, ka Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi jau izdevies pārvarēt un esam iemācījušies dzīvot, t.sk. pēcpandēmijas pasaulē, nāca nākamā krīze, kuru joprojām grūti aptvert. Krievijas iebrukums Ukrainā, enerģētikas krīze un straujais inflācijas pieaugums bija un aizvien ir pārbaudījums ekonomikai, iedzīvotājiem un uzņēmumiem,” kopējo situāciju iezīmē PwC Latvija vadošā partnere Zlata Elksniņa-Zaščirinska.

Minētie faktori ne tikai Baltijā, bet arī Eiropā un citviet pasaulē samazinājuši uzņēmumu vadītāju optimismu par globālo tautsaimniecības izaugsmi tuvāko 12 mēnešu laikā. “Vairāk nekā puse aptaujāto uzņēmumu vadītāju visās trīs Baltijas valstīs prognozē, ka tuvāko 12 mēnešu perspektīvā pasaules ekonomika piedzīvos lejupslīdi, taču vēl skeptiskāki par tautsaimniecības izaugsmi ir uzņēmumu vadītāji Centrālajā un Austrumeiropas (CAE) reģionā - 74%, Rietumeiropā - 75% un citos reģionos, globālajam rādītājam šogad sasniedzot 73%, kas ir vērtējama kā pesimistiskākā prognoze pēdējo 10 gadu laikā,” skaidro Z. Elksniņa-Zaščirinska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Baltijas ekonomiku sagaida īsts barjerskrējiens

Žanete Hāka,06.09.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šķēršļi, kas šobrīd sastopami globālās izaugsmes un ražošanas jomā, un vājās eirozonas izaugsmes prognozes savienojumā ar neskaidrībām saistībā ar Brexit referendumu un ģeopolitisko situāciju, ierobežo uz eksportu un ieguldījumiem orientētas izaugsmes iespējas Baltijas valstīs.

Lai gan patērētāji ir saglabājuši imunitāti pret nelabvēlīgo ārējo vidi, bez straujākas ieguldījumu veikšanas eksporta potenciāla uzlabošanai vidējā termiņā varam sagaidīt izaugsmes potenciāla samazināšanos. Vājie izaugsmes rādītāji Igaunijā, Latvijā un Lietuvā 2017. gadā sasniegs attiecīgi 2,6%, 2,8% un 3% līmeni. Šādos paaugstinātas neskaidrības apstākļos varam sagaidīt nelielu inflācijas palielināšanos, ko papildinās būtiski riski kopējā izaugsmē, skaidro Nordea bankas ekonomikas eksperts Latvijā Gints Belēvičs.

Baltijas valstu atvērtā ekonomika saskarsies ar ievērojamiem šķēršļiem saistībā ar vājiem globālās tirdzniecības rādītājiem un jo īpaši gausas izaugsmes prognozēm attīstītajās valstīs. Apvienojumā ar aizvien lielāku ģeopolitisko neskaidrību Eiropā, eksporta ieņēmumiem un ar tiem saistīto ieguldījumu rādītājiem nevar prognozēt augšupeju. Iekšzemes pieprasījums joprojām ir galvenais izaugsmes dzinējspēks Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Vai atkal savās likstās vainojam tikai citus?

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts,05.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc neliela klusuma brīža atkal aktuāls ir kļuvis jautājums par ģeopolitiskās situācijas ietekmi uz Latvijas ekonomiku.

Šoreiz to aktualizēja Eiropas Komisijas viceprezidenta Valda Dombrovska komentārs Latvijas Radio, nestabilo ģeopolitisko situāciju minot kā galveno faktoru lēnajai ekonomiskajai izaugsmei.

Nevar noliegt, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija, tai skaitā Krievijas-Ukrainas krīze un no tās izrietošās sankcijas, anti-globalizācijas un populisma vilnis Rietumu pasaulē, kā arī vājā pasaules ekonomikas attīstība nenāk par labu Latvijas investīciju videi, tomēr - vai tās ir vienīgās problēmas, kas attur ārzemniekus no lielākām investīcijām Latvijā? Tā varētu likties, iepazīstoties ar Ministru prezidenta Māra Kučinska teikto, ka pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā esam ne pārāk stabila vieta rietumu pasaules redzējumā un situāciju atrisinās laiks. Tomēr neatbildēts paliek jautājums, vai mūsu iekšējās problēmas, tai skaitā situācija maksātnespējas jomā, arī ar laiku atrisināsies pašas no sevis?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju Eiropā, 2022.gada pirmajā ceturksnī noglabāts rekordliels dabasgāzes daudzums - 7,6 teravatstundas (TWh) dabasgāzes, teikts vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") šā gada pirmā ceturkšņa pārskatā.

Dabasgāzes krājumi Inčukalna pazemes gāzes krātuvē 2022.gada pirmajā ceturksnī veidojušies vairāku faktoru dēļ, tostarp šogad pirmajos trijos mēnešos bija mazāks dabasgāzes patēriņš, kā arī "Conexus", reaģējot uz ģeopolitisko situāciju Eiropā, krātuves izņemšanas sezonas laikā 27.februārī, sāka dabasgāzes iesūknēšanu.

“Mūsu prioritāte šajā laikā ir enerģētiskās drošības paaugstināšana, lai minimizētu riskus dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas nodrošināšanas jomās. Tāpēc, reaģējot uz ģeopolitiskās situācijas izmaiņām, operatīvi pieņēmām lēmumus, lai veicinātu ātrāku dabasgāzes krājumu veidošanos Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, tai skaitā uzsākot fizisku gāzes iesūknēšanu jau februāra beigās,” norāda Conexus valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar aviācijas nozares ilgtermiņa attīstības prognozēm nākamajos desmit līdz piecpadsmit gados globālā līmenī pārvadāto pasažieru skaits dubultosies. Šobrīd Eiropas gaisa telpa un arī lidostu infrastruktūra nav gatava šādam attīstības scenārijam. Tādēļ investīcijas krīzes laikā dod priekšrocības salīdzinājumā ar konkurentiem, un pašlaik var redzēt tālredzīgo lēmumu un ieguldījumu atdevi ne tikai lidostā Rīga, bet arī nacionālās aviokompānijas airBaltic kontekstā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Satiksmes ministrijas Aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars. Viņš norāda, ka nākotnē aviācija saskarsies ar vairākiem izaicinājumiem, kā būtiskāko norādot spēju pielāgoties aviācijas infrastruktūras nākotnes kapacitātes vajadzībām un spēju saglabāt konkurētspēju, ieviešot Zaļā kursa iniciatīvas. Vienlaikus gaisa pārvadājumu brīvais tirgus veicina inovācijas, kuras paver jaunas biznesa iespējas, kādas līdz šim būtu grūti iedomāties. Par šīm un daudzām citām problēmām, kā arī iespējām un to risinājumiem tika runāts ikgadējā aviācijas nozares forumā.

Kāda ir pašreizējā situācija aviācijas nozarē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmākajos gados Latvija ar Krievijas tirgu vairs nevarēs rēķināties, šodien, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) paziņoja Valsts prezidents Egils Levits.

Viņš skaidroja, ka tikšanās laikā ar premjeru pārrunājuši esošo ģeopolitisko situāciju, kas esot tāda, ka Krievija ir izolējusi sevi no visas pasaules. Tas nozīmē, ka arī Latvijas ekonomikā būs nozīmīgas pārmaiņas.

Uzņēmumiem nāksies pārorientēties uz citiem tirgiem, un valstij būs jāatbalsta šī pārorientēšanās. Arī enerģētiskās neatkarības jautājumi ir dienaskārtībā. "No mums un sabiedrības tas prasa lielu sasprindzināšanos, lai ar jauno ģeopolitisko situāciju tiktu galā," uzsvēra Levits.

Ar Kariņu pārrunāti arī jautājumi par Latvijas tiesisko palīdzību Ukrainai procesos starptautiskajā krimināltiesā un starptautiskajā tiesā, kur Latvija dod savu pienesumu. Latvija palīdzēs starptautiskajā krimināltiesai fiksēt ukraiņu kara bēgļu liecības par kara noziegumiem Ukrainā, un nosūtīs tās krimināltiesas izmeklētājiem Hāgā, informēja prezidents.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu tirgu analīze – ko pieredzējām un kas mūs sagaida?

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja,08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējie gadi nākuši ar pārsteigumiem, kas ietekmējuši mūsu visu ikdienu, tostarp investoru.

Pandēmija 2021.gadā, karš Ukrainā 2022. gadā un arī 2023.gads “neiepalika”, bet turpinājās ar jauniem ģeopolitiskajiem saasinājumiem, rekordaugstu inflāciju un attiecīgi asu monetāro politiku ar augstām procentu likmēm. Taču, neskatoties uz nestabilitāti un jaunajiem izaicinājumiem, gads vienlaicīgi bija arī ienesīgs ieguldītājiem.

Cenu rekordi un centrālo banku cīņa

Viena no top tendencēm 2023.gadā noteikti bija cīņa ar rekordaugstu inflāciju visā pasaulē. Eiropas Centrālās bankas pretreakcija bija īstenot straujāko procentu likmju paaugstināšanu tās vēsturē. Arī ASV Federālā rezervju sistēma cēla procentlikmes visa gada garumā. Tas, protams, vājināja valstu ekonomikas izaugsmes un viesa izmaiņas arī investoru uzvedībā, kas kā pievilcīgus uzkrājumu un ieguldījumu risinājumus atkal sāka uzskatīt depozītus un obligācijas to ienesīguma dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru