Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) rosina tuvākajā laikā veikt vairākus uzņēmējdarbības atbalsta pasākumus, kas daļēji būtu finansējami arī no Latvijai aizdotajiem līdzekļiem.Gerhards rosina konkrētus soļus uzņēmējdarbības atbalstam tuvākajā laikā

Gerhards norāda, ka visefektīvāk ekonomikas konkurētspēju var panākt atbalstot gan Latvijai tradicionālās industrijas, kurās Latvijai ir acīmredzams eksporta potenciāls, izglītības bāze, pieredzes uzkrāšanai un zināšanu nodošanai nepieciešamie uzņēmumi un cilvēkresursi, proti, kokapstrādi, pārtikas pārstrādi, metālapstrādi un mašīnbūvi, gan arī atbalstot zināšanu ietilpīgas nozares, kurām Latvijā ir izglītības bāze un veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, piemēram, farmācijas un IT sektorus.

Ekonomikas ministrs redz vairākus konkrētus soļus, ko spert jau tuvākajā laikā.

airBaltic vadītājam Bertoltam Flikam piederošais uzņēmums Baltijas aviācijas sistēmas aviokompānijai veicis pirmo maksājumu 3,6 miljonu latu apmērā par ariBaltic un vēl vairāku preču zīmju iegādi, žurnālistus informēja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK).

K.Gerhards neprecizēja, kad bija plānots pārskaitīt pārējo darījuma summu.

Darījuma kopējais apmērs ir 13 milj. eiro. Baltijas aviācijas sistēmas ir airBaltic mazākuma akcionārs, bet šīs lidsabiedrības kontrolpakete pieder valstij.

Auditorkompānija Ernst & Young novērtējusi airBaltic un ar to saistīto preču zīmju vērtību 13 milj. Ls apmērā. Tādējādi ir divi varianti, kā risināt jautājumu par Baltic Taxi un citu zīmolu izmantošanu. Proti, Baltic Taxi varēja slēgt līgumu ar airBaltic un maksāt par preču zīmes izmantošanu, bet uzņēmuma valde lēmusi, ka labākais risinājums ir pārdot šīs preču zīmes.

Īpašais maksas režīms Jūrmalā nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas, laikrakstam Neatkarīgā sacījis satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Atbildot uz jautājumu: «Kāda jēga ieguldīt 200 miljonus Ventspils šosejas rekonstrukcijā, ja sastrēgumi veidojas vietā, kur sadalās Jūrmalas un Ventspils plūsmas?», K. Gerhards sacījis:

Kaspars Gerhards (Foto: Elīna Kursīte, Db)«Jautājums ir cits: vai Jūrmalā ir jāsaglabā īpašais maksas režīms. Vecrīgā šāds režīms ir atcelts Ieviestas augstas maksas stāvēšanas zonas. Vai Jūrmalai ir jāsaglabā šāds režīms? Tas ir sastrēgumu cēlonis. Turklāt tas nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam. Braucēji ar ārvalstu numuriem tūdaļ tiek aizturēti uz tilta un sodīti. Tas neatstāj labu iespaidu par Jūrmalu kā pievilcīgu tūrisma objektu. Jūrmalai ir jāmeklē alternatīvas - maksas stāvvietas, lai Jūrmalas viesu auto būtu drošībā. Ja nebūtu šīs nodevas, tad problēmu nebūtu.»

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) neizskatīs iespēju atstādināt no amata Rīgas mēru Nilu Ušakovu (S), bet virzīs likumprojektu par Rīgas domes atlaišanu, otrdien žurnālistiem sacīja Gerhards.

LETA jau rakstīja, ka pēc konsultācijām ar juristiem Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) secinājis, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā likumprojektā par Rīgas domes atlaišanu nav konstatēts neviens likumpārkāpuma fakts, uz kā pamata šobrīd juridiski varētu atlaist pašreizējo domi, aģentūrai LETA pastāstīja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars. Vienlaikus juristi norādījuši uz vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra tiesībām vienpersoniski, bez Ministru kabineta lēmuma atstādināt Rīgas mēru no pienākumu pildīšanas.

Komentējot Kučinska preses sekretāra pausto, ka ministrs var vienbalsīgi no amata atstādināt Rīgas mēru, Gerhards uzsvēra, ka viņš šādu priekšlikumu nav saņēmis. Tajā pašā laikā ministrs uzsvēra, ka VARAM virzīsies uz priekšu ar Tieslietu ministrijas (TM) saskaņoto likumprojektu par Rīgas domes atstādināšanu.

"Ja gribam, lai Latvijas ekonomika būtu konkurētspējīga, mums jākonkurē ar produktivitāti, nevis ar daudziem darbiniekiem, kas ražo zemu pievienoto vērtību," intervijā laikrakstam Neatkarīgā uzsver Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards.

K. Gerhards ir pārliecināts, ka darbaspēka ievešana ilgtermiņā Latviju ietekmēs negatīvi. Viņš arī šaubās, vai viņu maksātie nodokļi būs tik lieli, lai spētu segt viņu integrācijas pasākumus. "Teorētiski iebraucējiem nodokļi būtu jāmaksā daudz lielāki nekā Latvijas strādniekiem," pārliecināts K. Gerhards.

Runājot par ekonomikas pieaugumu bremzēšanu, K. Gerhards norāda, ka izaugsmes tempi samazināsies no 11% līdz 5–7% šogad un 5–6% nākamgad, bet tas, salīdzinot ar attīstītām valstīm, kur izaugsme ir 2–3%, tas tik un tā ir milzīgs skaitlis.

Būvniecības pieaugums nebūs straujš, stabilizēsies tirdzniecības apjomi. Līdz ar to atbrīvosies darbaspēks, un tālākais uzdevums ir šos resursus – gan Latvijas iekšējos, gan ārēji pieejamos – novirzīt uz eksportspējīgajām un pasaules tirgos konkurētspējīgajām nozarēm, norāda K. Gerhards.

Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) šodien pametis telekanāla TV5 raidījuma tiešraidi, saņemot atteikumu sniegt interviju valsts valodā.

K.Gerhards šodien bija ieradies uz TV5 raidījuma Bez cenzūras tiešraidi, lai runātu par satiksmes jomas aktualitātēm.

Lai arī raidījums „Bez cenzūras” notiek krievu valodā, tā vadītājam tika iepriekš norādīts, ka K.Gerhards runās latviešu valodā. Tomēr sākoties raidījumam ministram tikusi liegta iespēja runāt valsts valodā, informē Satiksmes ministra padomniece Inga Spriņķe.

"Enerģētika, konkurence, Ieguldījumu fonds un Lattelecom," tā ekonomikas ministrs Kapars Gerhards (TB/LNNK) vērtē aktualitātes valdības 100 dienās, teikts Ekonomikas ministrijas paziņojumā medijiem.

"Ļoti liels progress ir panākts enerģētikas jomā – definēta un aizstāvēta Eiropā Latvijas pozīcija par gāzes un elektrības tirgiem; valdība ir atbalstījusi EM piedāvāto risinājumu par divu jaunu elektrostaciju būvniecības nepieciešamību un šobrīd jau ir uzsākta izpēte; pēc lielām diskusijām ir pieņemts gan Ēku energoefektivitātes likums, gan grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā. Viennozīmīgi enerģētika ir bijusi šo 100 dienu viens no aktuālākajiem tematiem," secina K.Gerhards.

Gandarījums esot arī par pieņemtiem grozījumiem Konkurences likumā. "Pēc grozījumu stāšanās spēkā Konkurences padome kā uzraudzības iestāde spēs daudz efektīvāk vērsties pret konkurences pārkāpumiem Latvijā, tiks atvieglotas formalitātes uzņēmējiem un tiks novērsta iespēja, kurā dominējošā stāvoklī vai monopolstāvoklī esošs uzņēmums nosaka diskriminējošus noteikumus gan attiecībā pret piegādātājiem, gan patērētajiem," norāda K.Gerhards.

Piesārņojuma seku novēršanai Šlokenbekas dzirnavezerā būs nepieciešami «daži desmiti» tūkstoši eiro, šodien pēc tikšanās ar Tukuma domes pārstāvjiem un uzņēmējiem žurnālistiem atzina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK).

Kā pēc sēdes stāstīja Tukuma novada domes priekšsēdētājs Ēriks Lukmans (Tukuma pilsētai un novadam), dome kopā ar Engures novada pašvaldību patlaban strādā pie projekta, lai visā «ķēdē» - Šlokenbekas dzirnavezerā, Valguma un Kaņiera ezeros - izpētītu esošo situāciju un sagatavotu priekšlikumus tālākai rīcībai.

Viņš norādīja, ka šodien tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi saistībā ar izsludināto ārkārtas situāciju Šlokenbekas dzirnavezerā, kas turpināsies līdz 20.jūlijam.

Pārrunāti tika arī izmaksu jautājumi, proti, kādas būs kopējās izmaksas par veiktajām analīzēm, kuras nodrošina Tukuma un Engures novadu domes, SIA Tukuma ūdens, kā arī Valsts vides dienests (VVD).

airBaltic vadītāja Bertolda Flika atalgojums varētu mainīties pēc tam, kad tiks nokārtotas visas saistības ar bijušo airBaltic līdzīpašnieku — aviokompāniju SAS un notiks uzņemuma akcionāru pilsapulce, tā intervijā Latvijas radio atzina pašreizējais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Viņš atzina, ka lielā uzņēmuma vadītāja alga ir mantojums no 1995. gada Latvijas valsts un SAS līguma par airBaltic izveidošanu. Savukārt šobrīd valstij ir saistoši divi līgumi – 1995.gadā slēgtais airBaltic dibināšanas līgums un 2009.g. 4.martā slēgtais sadarbības līgums ar SIA Baltijas aviācijas sistēmas. K. Gerhards atzina, ka pēdējos gados kompānija airBaltic kļuvusi par vienu no vadošajām Centrālās un Austrumeiropas kompānijām, un ir ļoti nopietns spēlētājs kopējā aviobiznesā līdzās Polijas Lot, kā arī Ungārijas aviokompānijai un tāpēc Latvijas lidsabiedrībā strādājošo darbinieku atalgojumam ir jābūt konkurētspējīgam.

Piektdien ir pēdējā diena, kad satiksmes ministram Kasparam Gerhardam (TB/LNNK) premjeram Valdim Dombrovskim (JL) jāsniedz rakstisks skaidrojums par valstij daļēji piederošās lidsabiedrības airBaltic vadītāja Bertolta Flika atalgojumu, raksta Diena.

Kā Dienai apliecinājusi premjera preses pārstāve Līga Krapāne, ceturtdien vakarā satiksmes ministrs atbildi premjeram vēl nebija sniedzis, V.Dombrovskis to gaidīšot līdz piektdienai. Par to, ka aicinās satiksmes ministru risināt jautājumu par B.Flika algas pārskatīšanu, paužot pārsteigumu par ļoti augsto atalgojumu, premjers izteicās gada pirmajā darba dienā, kad kļuva skaidrs — B.Flika mēnešalga pērn par darbu airBaltic valdes priekšsēža amatā veidojusi 20 tūkstošus latu (bruto). B.Flika algas apmērs izrietēja no viņa Valsts Ieņēmumu dienestā pērnā gada pēdējā darba dienā iesniegtās amatpersonu deklarācijas. Kopumā B.Fliks no airBaltic pērn bija guvis gandrīz 300 tūkstošus latu ienākumus, 240 tūkstošus latu veidoja alga par airBaltic vadīšanu.

Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic prezidents Bertolts Fliks ne reizi pagājušajā gadā, tiekoties ar valsts akcionāru pārstāvjiem, nav informējis par milzīgajiem zaudējumiem, ar kādiem strādā kompānija, informēja bijušais satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Toties tagad BAS pauž gatavību iegādāties visas valstij kā akcionāram piederošās daļas aviokompānijas kapitālā, aģentūrai BNS pavēstīja BAS valdes locekle Inga Piterniece. Saskaņā ar viņas teikto šis ir viens no priekšlikumiem, ko BAS nekavējoties iesniegs valdības vadītājam Valdim Dombrovskim.

Kā ziņots, valsts akcionārs saņēmis neauditētu 2010.gada pārskatu, kurā uzrādīti airBaltic zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Satiksmes ministriju kā valsts akcionāru airBaltic valde pērn ne vienu reizi neesot informējusi par iespējamiem milzu zaudējumiem.

«Martā airBaltic valde prezentēja biznesa plānu un prognozēja 2010.gadā gan peļņu, gan uzņēmuma attīstību,» skaidro Gerhards. Investējot lidsabiedrības pamatkapitālā 15,8 miljonus latu lielos finanšu līdzekļus, esot prognozēts, ka tas būs liels sasniegums flotes atjaunošanai, jo tas bija priekšnoteikums darījumam, lai iegādātos astoņas Bombardier lidmašīnas.

Latvijas Pasta valdei ir jāizšķiras, vai turpināt pasta bankas projektu vai, izstrādājot biznesa plānu, virzīt kādu citu attīstības modeli, intervijā Latvijas Radio uzsvēra satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

K. Gerhards piebilda, ka Pasta bankas valdei vairāk nav laika kavēties ar šī lēmuma pieņemšanu. Ja valde to nevar izdarīt, tad tā būs citas valdes atbildība.

Tagad pasta uzdevums ir minimizēt zaudējumus un izveidot funkcionēt spējīgu darbības modeli, norāda K. Gerhards, piebilstot, ka tuvākajā laikā pastam nebūs tik lielas dotācijas kā iepriekšējos gados, un pasta vadībai ir jārada modelis, kā dzīvot bez lielām dotācijām.

Lidsabiedrības airBaltic prezidenta Bertolda Flika atalgojums ir atbilstošs, LTV raidījumā 100. pants norādīja Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Viņš uzsvēra, ka pašreizējais B. Flika atalgojums tika noteikts laikā, kad airBaltic nebija tik labi panākumi un bija daudz pieticīgāki rezultāti. «Šajos gados ir sasniegti daudz labāki rezultāti un atalgojums, protams, ir adekvāts,» sacīja K. Gerhards.

«airBaltic ir kompānija, kas strauji attīstās. Pēdējā gada laikā pārvadājumi ir palielinājušies par 6%, tostarp, 3% pieaugums Latvijā. No vairāk nekā 28 miljonu latu zaudējumiem 2008. gadā pagājušā gadā uzņēmuma aptuvenā peļņa varētu būt 14 miljoni latu,» norādīja K. Gerhards.

Db.lv jau vēstīja, ka Bertolta Flika alga pērn līdz 23. decembrim, kad viņš atstāja valdes locekļa amatu nacionālajā aviokompānijā airBaltic, bija 240 tūkst. Ls.

Rīgas Fondu biržā kotētajam uzņēmumam Latvijas kuģniecība (LK) arvien turpinās pārrunas ar Varšavas biržu par iespējamo šī uzņēmuma akciju kotēšanu Varšavā.emLatvijas kuģniecībai/em turpinās pārrunas par kotēšanos Varšavas biržā

"Mums ir pārrunas ar Latvijas kuģniecību par tās iespējamo iekļaušanu Varšavas fondu biržā. Es ceru, ka mums beidzot izdosies pārliecināt LK pievienoties mūsu biržai," norāda Varšavas fondu biržas vadītājs Ludviks Sobolevskis (Ludwik Sobolewski).

"Banku sektoru krīze izraisījusi būtisku pieprasījuma kritumu pēc akcijām Baltijas biržās. Galarezultātā to apgrozījums ir ļoti mazs, tāpat kā biržās iekļauto kompāniju likviditāte. Salīdzinājumā ar Baltijas akciju tirgu, Varšavas fondu birža šobrīd varētu šķist ļoti pievilcīga Baltijas reģiona kompānijām," uzsver Varšavas biržas Biznesa attīstības daļas vadītājs Roberts Kviatkovskis (Robert Kwiatkowski). Pēdējā laikā Varšavas biržai esot bijušas vairākas tikšanās ar Baltijas valstu kompānijām no transporta, mediju un tekstila, pārtikas rūpniecības un finanšu industrijas.

Ekonomikas ministrijas (EM) funkcijas ir svarīgas, lai šā brīža ekonomiskajos apstākļos tiktu sniegs atbalsts uzņēmējiem, tāpēc politiķu izteiktais viedoklis par EM funkciju sadalīšanu starp Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju ir neatbalstāms.

Šāds ierosinājums ir vērtējams kā atsevišķu politiķu iecere, kas savos ikdienas darbos neredz ministrijas darbu, kuras uzdevums ir vairāku institūciju uzraudzīšana, kas sniedz atbalstu ne tikai simtiem Latvijas uzņēmēju, bet arī citās ar ekonomiku saistītās jomās, stāstīja K.Gerhards.

Viņš gan norādīja, ka šobrīd ir jārunā par administratīvā aparāta sakārtošanu, tomēr EM ir būtiska loma šajā situācija, jo ir jāīsteno vairāki pasākumi, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī.

Jau ziņots, ka Iekšlietu ministrs vadītājs Mareks Segliņš uzskata, ka EM funkcijas varētu sadalīt starp Satiksmes ministriju, Finanšu ministriju, un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju.

Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards Kijevā parakstīs sadarbības programmu.

Šī gada 25. - 27.jūnijam Valsts prezidenta Valda Zatlera valsts vizītes ietvaros ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards devies darba vizītē uz Ukrainu. Kijevā ekonomikas ministrs K. Gerhards parakstīs Latvijas Republikas un Ukrainas ekonomiskās sadarbības programmu 2008. līdz 2009. gadam, Db.lv informē Elita Rubesa – Voravko, Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas Pārvaldes vecākā referente.

25. jūnijā Kijevā un 27. jūnijā Ļvovā K. Gerhards piedalīsies Latvijas – Ukrainas biznesa forumu atklāšanā. Latvijas uzņēmēju interese par sadarbību ar Ukrainu ir liela, tādēļ vizītē piedalīsies arī plaša Latvijas uzņēmēju delegācija (ap 60 uzņēmumu), kas pārstāvēs pārtikas rūpniecības, metālapstrādes, enerģētikas, farmācijas, būvniecības, kokapstrādes, finanšu, pakalpojumu, loģistikas, izglītības, informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju u.c. jomas.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) otrdien nav izdevies saskaņot Rīgas domes atlaišanas likumprojekta redakciju, jo pret to iebildusi Latvijas Pašvaldību savienība un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, informēja ministrijā.

Likumprojektu atbalstījuši Tieslietu ministrija, Valsts kanceleja un Pārresoru koordinācijas centrs. Savukārt to nesaskaņo Latvijas Pašvaldību savienība, uzskatot, ka tajā nav ietverts domes atlaišanas pamatojums un Latvijas Lielo pilsētu asociācija, galvenokārt, uzskatot, ka likumprojekta anotācijā nav informācijas, kas apstiprinātu un pierādītu šāda pārkāpuma esamību, norādīja ministrijā.

Pēc VARAM paustā, Tieslietu ministrija sanāksmē uzsvērusi, ka Rīgas domes darbībā ir konstatēti sistemātiski pārkāpumi, savukārt Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis nav uzskatāms par objektīvu, jo tās ik gadu saņem dotāciju no Rīgas domes.

Apzinoties Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) nespēju vadīt raidorganizāciju pārejas procesu no analogā uz zemes ciparu formātu, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards organizēs projektā iesaistīto institūciju un uzņēmumu tikšanos.

Zināms, ka NRTP mediju telpā izplatījusi paziņojumu ar pārmetumiem satiksmes ministram par nespēju divu mēnešu laikā tikties, lai pārrunātu televīziju pāreju uz jaunu apraides formātu un raidīšanas izmaksām.

Satiksmes ministrs līdz ar šiem NRTP pārmetumiem uzskata, ka vajadzētu atsākt diskusiju par padomes lietderību. Ministrs piedāvā, ka NRTP funkciju - vadīt televīzijas raidorganizāciju pāreju uz apraidi ciparu formātā - pārņem Satiksmes ministrija (SM).

«Acīmredzot NRTP paši ar šo jautājumu galā netiks,» saka Gerhards.

Gazeļu TOP 250 augšanas slieksnis šogad palielinājies līdz 364 %, salīdzinot ar pērno gadu, kad tas bija 340 %.

Jau astoto gadu pēc kārtas Dienas bizness sadarbībā ar SIA Lursoft veido Latvijas visstraujāk augošo uzņēmumu - Gazeļu sarakstu un īpašā pasākumā godina tos uzņēmumus, kuru apgrozījuma pieaugums pēdējos trīs gados bijis straujāks nekā konkurentiem. Gazeļu projekta mērķis - tā ir iespēja apzināt Latvijas mazos un vidējos uzņēmumus, kas sevi ir spēcīgi pieteikuši Latvijas biznesa džungļos, tikai kuru darbības apjomi neļauj kļūt pamanītiem caur mediju veidotajiem lielo uzņēmumu un lielāko nodokļu maksātāju sarakstiem, bet kuri ir ļoti būtiski Latvijas ekonomikai, īpaši reģionos. Ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards salīdzināja ekonomiku kā savannu, kurā dzīvo gazeles un ir sausums. «Ik pa brīdim savannā līst lietus un lietus laiku jāprot izmantot, uzkrājot ūdeni, kur vien var, lai sausuma laikā to var izmantot,» teica K. Gerhards. Viņš skaidroja, ka «Latvijas ekonomikā lietus ir nolijis un tagad iestājies sausums, kad iepriekšējo gadu veiksmīgākajiem uzņēmumiem ir jāizmanto resursi, ko uzkrājuši ziedu laikos.»

Uzņēmums SIA Prima M, kura apsaimniekotajā teritorijā Jūrmalā, Slokas apkaimē, izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks, noraida Valsts vides dienesta (VVD) pausto informāciju, ka teritorijā varētu būt atradušies arī bīstamie atkritumi, aģentūrai LETA teica Prima M valdes locekle Lūcija Uzkliņģe.

Viņa uzsvēra, ka šajā teritorijā atradās tikai otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli.

«Nevar būt nekādas runas, ka šajā teritorijā atradušies jebkāda veida bīstamie atkritumi. Šajā teritorijā atradās tikai un vienīgi otrreizējai pārstrādei derīgi materiāli - polimēri un citas derīgas izejvielas,» atzīmēja Uzkliņģe.

Viņa arī pauda neizpratni par to, kādā veidā VVD ir atklājis bīstamos atkritumus, iepriekš nesaskaņojot inspektora ierašanos ar uzņēmumu. Uzkliņģe piebilda, ka pēc notikušā ugunsgrēka uzņēmums nav komunicējis ar VVD.

Prima M vadītāja teica, ka šodien ugunsgrēka skarto teritoriju apmeklēs kāds no uzņēmuma pārstāvjiem, lai to apsekotu un varētu izlemt, kādā veidā teritoriju sakopt.

Par 220 miljoniem eiro pārdošanā izliktas "Zunda Towers" augstceltnes Pārdaugavā, liecina sludinājums starptautiskās nekustamā īpašuma kompānijas "Sotheby's International Realty" mājaslapā.

"Zunda Towers" projekta attīstītāja "Towers Construction Management" izpilddirektors Aigars Gerhards sacīja, ka kompleksa īpašnieka pamatbizness nav nekustamie īpašumi, tāpēc kompleksu vienmēr bijis iespējams iegādāties, ja ir pircējs, kura piedāvātā cena atbilst īpašnieka gaidītajai cenai.

Gerhards neprognozēja, cik ilgā laikā iecerēts pārdot kompleksu, vien norādīja, ka pēc cenas tas būtu viens no lielākajiem komercplatību darījumiem Baltijā.

"Ja atradīsies pircējs, kurš gatavs maksāt nosaukto cenu, tad jau juridiskās formalitātes varētu nokārtot diezgan ātri," teica Gerhards.

Jautāts, vai nav atmesti pirms gada "Towers Construction Management" izziņotie plāni kompleksā būvēt vēl trešo torni, Gerhards sacīja, ka darbs pie šīs būvniecības ieceres joprojām turpinās un notiek nepieciešamā saskaņošanas procedūra.

Lai arī airBaltic prezidents Bertolds Fliks neatklāj finanšu avotus, kur Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) iegūs līdzekļus airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, satiksmes ministrs Kaspars Gerhards uzskata, ka informācija ir pietiekama, lai atbildīgās institūcijas to varētu uzraudzīt.

«Privātais investors ir apliecinājis, ka veiks savus ieguldījumus. Es domāju, ka mūsdienu Eiropā, pie kuras pieskaita arī Latviju, visas tādas darbības ir skaidras un caurskatāmas,» norādīja K. Gerhards.

Savukārt uz jautājumu vai valsts pusei ir informācija, kuras tieši finanšu institūcijas BAS dos līdzekļus airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, K. Gerhards atbildēja: «BAS nodrošinās to, ka viņi iegulda. Protams, banku pārraudzīgu un pārējo organizāciju pilnvaras, kā arī citās kompetentās institūcijas, šos procesus var novērot, tāpēc domāju, ka tiem, kam tas ir jāvērtē, tas ir pilnīgi caurskatāms process,» sacīja K. Gerhards, piebilstot, ka viņš ir drošs, ka atbildīgās iestādes ar šo jautājumu tiks skaidrībā.

Lauksaimniecībā tuvāko gadu laikā sagaidāmas būtiskas pārmaiņas, kuras diktē Eiropas Savienības stratēģijas. Latvijas valsts uzdevums ir atrast labākos iespējamos risinājumus izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Šādu attīstības scenāriju DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards.

Zemkopības ministrs atgādināja, ka pašlaik vairāk nekā 40% Latvijas eksporta ieņēmumu ģenerē ar zemi saistītās jomas – zeme, mežs un jūra, jo pārtikas eksporta īpatsvars ir nedaudz vairāk par 20% un tikpat arī meža nozares produkcijas realizācija ārvalstu tirgos. “Tad, kad Latvija iestājās ES, lauksaimniecības produkcijas eksporta īpatsvars bija tikai 10% no kopējiem eksporta ieņēmumiem. Pārtikas eksporta ieņēmumi pēc to īpatsvara ir dubultojušies, un tas noticis pateicoties tam, ka Latvija ir kļuvusi par ES dalībvalsti un iekļāvusies kopējā ES lauksaimniecības politikā un tai atvēlētajā atbalsta sistēmā,” uzsvēra K. Gerhards.